User Tools

Site Tools


Translations of this page?:
en:tipitaka:sltp:an_i_utf8

Table of Contents

Index page » SLTP Tipiṭaka » Index Aṅguttaranikāyo » AN I (AN 01-03) Info in Index

AN I_utf8 (AN 01-03; Sri Lanka Tipitaka project)

AN I_utf8 (AN 01-03; SLTP)

edited by

Suttantapiṭake

sut | att

[PTS Vol A - 1] [\z A /] [\f I /]
[PTS page 001]
[BJT Vol A - 1] [\z A /] [\w I /]
[BJT page 002]

Aṅguttaranikāyo

Paṭhamo bhāgo

1. Ekakanipāto

[1]

1. Cittapariyādānavaggo

[1.1]

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

[1-10.]

[1.1.1] Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Yathayidaṃ bhikkhave itthirūpaṃ. Itthirūpaṃ bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekasaddampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṃ bhikkhave itthisaddo. Itthisaddo bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekagandhampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Yathayidaṃ bhikkhave itthigandho. Itthigandho bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti. [PTS page 002]

[1.1.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarasampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Yathayidaṃ bhikkhave itthiraso. Itthiraso bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti. [BJT page 004]

[1.1.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave itthiphoṭṭhabbebā.1) Itthiphoṭṭhabbo2) bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisarūpaṃ. Purisarūpaṃ bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekasaddampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisasaddo. Purisasaddo bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekagandhampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisagandho. Purisagandho bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarasampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisaraso. Purisaraso bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

[1.1.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisaphoṭṭhabbo. Purisaphoṭṭhabbo bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti.

Vaggo paṭhamo.3)

[PTS page 003] [BJT page 006]

2. Nīvaraṇappahāṇavaggo

[1.2]

[11-20.]

[1.2.1] (Sāvatthinidānaṃ) Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati, uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave subhanimittaṃ. Subhanimittaṃ bhikkhave ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando vepullāya saṃvattatīti.

[1.2.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā vyāpādo4) uppajjati, uppanno vā vyāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave paṭighanimittaṃ paṭighanimittaṃ bhikkhave ayoniso manasi karoto anuppanno ceva vyāpādo5) uppajjati, uppanno va vyāpādo bhiyyobhāvāya veppulāya saṃvattatīti.

[1.2.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā thīnamiddhaṃ6) uppajjati, uppannaṃ vā thīnamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave arati tandi7) vijambhikā8) bhattasammado9) cetaso ca līnattaṃ. Līnacittassa bhikkhave anuppannaṃ ceva thīnamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thīnamiddhaṃ bhiyyobhāvāya veppulāya saṃvattatīti.

[1.2.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave cetaso avupasamo. Avupasantacittassa10) bhikkhave anuppannaṃ ceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannaṃ ca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya veppulāya saṃvattatīti. [PTS page 004]

[1.2.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā vicikicchā uppajjati, uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso bhikkhave manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatīti. [BJT page 008]

[1.2.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando nuppajjati, uppanno vā kāmacchando pahīyati, yathayidaṃ bhikkhave asubhanimittaṃ asubhanimittaṃ bhikkhave yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyatīti.

[1.2.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā vyāpādo nuppajjati, uppanno vā vyāpādo pahīyati. Yathayidaṃ bhikkhave mettā cetovimutti. Mettaṃ bhikkhave cetovimuttiṃ yoniso manasi karoto anuppanno ceva vyāpādo nuppajjati, uppanno ca vyāpādo pahīyatīti.

[1.2.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannaṃ vā thīnamiddhaṃ nuppajjati, uppannaṃ vā thīnamiddhaṃ pahīyati, yathayidaṃ bhikkhave ārambhadhātu nikkamadhātu11) parakkamadhātu. Āraddhaviriyassa bhikkhave anuppannañceva thīnamiddhaṃ nuppajjati, uppannañca thīnamiddhaṃ pahīyatīti.

[1.2.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati, uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, yathayidaṃ bhikkhave cetaso vūpasamo. Vūpasantacittassa bhikkhave anuppannaṃ ceva uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyatīti.

[1.2.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi [PTS page 005] yena anuppannā vā vicikicchā nuppajjati, uppannā vā vicikicchā pahīyati. Yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. Yoniso bhikkhave manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati, uppannā ca vicikicchā pahīyatīti.

Vaggo dutiyo.12)

[BJT page 010]

3. Akammaniyavaggo

[1.3]

[21-30.]

[1.3.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ akammaniyaṃ hoti, yathayidaṃ13) cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ akammaniyaṃ hotīti.

[1.3.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ kammaniyaṃ hoti, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ kammaniyaṃ hotīti.

[1.3.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.3.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.3.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ apātubhūtaṃ mahato anatthāya saṃvattati. Yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ apātubhūtaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.3.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, [PTS page 006] yaṃ evaṃ bhāvitaṃ pātubhūtaṃ mahato atthāya saṃvattati. Yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ pātubhūtaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.3.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ abahulīkataṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ abahulīkataṃ mahato anatthāya saṃvattatīti. [BJT page 012]

[1.3.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ14) cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ bahulīkataṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.3.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ abahulīkataṃ dukkhāvahaṃ15) hoti, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ abahulīkataṃ dukkhāvahaṃ hotīti.

[1.3.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ sukhāvahaṃ16) hoti, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ bahulīkataṃ sukhāvahaṃ hotīti.

Vaggo tatiyo.17)

4. Adantavaggo

[1.4]

[31-40.]

[1.4.1] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave adantaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.4.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ dantaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave dantaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.4.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi [PTS page 007] yaṃ evaṃ aguttaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave aguttaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.4.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ guttaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave guttaṃ mahato atthāya saṃvattatīti. [BJT page 014]

[1.4.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ arakkhitaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave arakkhitaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.4.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ rakkhitaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave rakkhitaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.4.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.4.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ18) cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.4.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.4.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

Vaggo catuttho.19)

[PTS page 008] [BJT page 016]

5. Sūkavaggo

[1.5]

[41-50.]

[1.5.1] (Sāvatthinidānaṃ) Seyyathāpi bhikkhave sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ pādaṃ vā bhecchati,20) lohitaṃ vā uppādessatīti netaṃ21) ṭhānaṃ22) vijjati. Taṃ kissa hetu: micchāpaṇihitattā bhikkhave sūkassa. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu23) micchāpaṇihitena cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbāṇaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ24) vijjati taṃ kissa hetu: micchāpaṇihitattā bhikkhave cittassāti.

[1.5.2] Seyyathāpi bhikkhave sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati,25) lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammāpaṇihitattā bhikkhave sūkassa.26) Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu27) sammāpaṇihitena cittena avijjaṃ bhecchati,28) vijjaṃ uppādessati, nibbāṇaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati taṃ kissa hetu: sammāpaṇihitattā bhikkhave cittassāti.

[1.5.3] Idāhaṃ29) bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: imamhi ce ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Taṃ kissa hetu: cittaṃ hissa bhikkhave paduṭṭhaṃ. Cetopadosahetucca30) pana bhikkhave evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.

[1.5.4] Idāhaṃ bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: imamhi ce [PTS page 009] ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Taṃ kissa hetu: cittaṃ hissa bhikkhave pasannaṃ. Cetopasādahetucca31) pana bhikkhave evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. [BJT page 018]

[1.5.5] Seyyathāpi bhikkhave udakarahado āvilo lulito kalalībhūto,32) tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi33) sakkharakaṭhalampi macchagumbampi34) carantampi tiṭṭhantamapi. Taṃ kissa hetu: āvilattā bhikkhave udakassa. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṃ vā ñassati,35) paratthaṃ vā ñassati, ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā manussadhammā36) alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: āvilattā bhikkhave cittassāti.37)

[1.5.6] Seyyathāpi bhikkhave udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantamapi. Taṃ kissa hetu: anāvilattā bhikkhave udakassa. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu anāvilena cittena attatthaṃ vā ñassati, paratthaṃ vā ñassati, ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti, ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: anāvilattā bhikkhave cittassāti.

[1.5.7] Seyyathāpi bhikkhave yāni kānici rukkhajātānaṃ38) phandano39) tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ mudutāya ceva kammaññatāya ca. Evameva kho ahaṃ bhikkhave na aññaṃ40) ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ41) bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca42) hoti kammaññañca43) yathayidaṃ cittaṃ, cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaññañcāti.44) [PTS page 010]

[1.5.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ, yathayidaṃ cittaṃ, yāvañcidaṃ45) bhikkhave upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ cittanti.

[1.5.9] Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhanti.

[1.5.10] Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttanti.

Vaggo pañcamo.46)

[BJT page 020]

6. Pabhassaravaggo

[1.6]

[51-60.]

[1.6.1] Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ. Taṃ assutavā47) puthujjano yathābhūtaṃ nappanājāti. Tasmā assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthīti vadāmīti.

[1.6.2] Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṃ.48) Taṃ sutavā ariyasāvako yathābhūtaṃ pajānāti. Tasmā sutavato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthīti vadāmīti.

[1.6.3] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettaṃ49) cittaṃ āsevati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ50) bahulīkarontīti.51)

[1.6.4] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettaṃ cittaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.52) [PTS page 011]

[1.6.5] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettaṃ cittaṃ manasikaroti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.6.6] Ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā.53) Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva54) akusalā dhammāti.

[1.6.7] Ye keci bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva kusalā dhammāti. [BJT page 022]

[1.6.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamattassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.6.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave appamādo. Appamattassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.6.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave kosajjaṃ. Kusītassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

Vaggo chaṭṭhā.55)

[PTS page 012]

7. Viriyārambhavaggo

[1.7]

[61-70]

[1.7.1] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave viriyārambho56) āraddhaviriyassa57) bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave mahicchatā, mahicchassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti. Uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave appicchatā.58) Appicchassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti. [BJT page 024]

[1.7.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave asantuṭṭhitā.59) Asantuṭṭhassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave santuṭṭhitā. Santuṭṭhassa60) bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti. [PTS page 013]

[1.7.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. Yoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave asampajaññaṃ. Asampajānassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave sampajaññaṃ, sampajānassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.7.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave pāpamittatā. Pāpamittassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

Vaggo sattamo.61)

[PTS page 014] [BJT page 026]

8. Kalyāṇamittavaggo

[1.8]

[71-80.]

[1.8.1] (Sāvatthi nidānaṃ:) Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.8.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogā bhikkhave akusalānaṃ dhammānaṃ. Ananuyogā kusalānaṃ dhammānaṃ anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantīti.

[1.8.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ anuyogā bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyantīti.

[1.8.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā bojjhaṅgā nuppajjanti, uppannā vā bojjhaṅgā na bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva bojjhaṅgā nūppajjanti, uppannā ca bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṃ gacchantīti.

[1.8.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā bojjhaṅgā uppajjanti, uppannā vā bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. [PTS page 015] yoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva bojjhaṅgā uppajjanti, uppannā ca bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchantīti.

[1.8.6] Appamattikā esā bhikkhave parihāni, yadidaṃ ñātiparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ bhikkhave parihānīnaṃ yadidaṃ paññā parihānīti. [BJT page 028]

[1.8.7] Appamattikā esā bhikkhave vuddhi, yadidaṃ ñātivuddhi. Etadaggaṃ bhikkhave vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: paññāvuddhiyā vaḍḍhissāmāti.62) Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[1.8.8] Appamattikā esā bhikkhave parihāni, yadidaṃ bhogaparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ bhikkhave parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānīti.

[1.8.9] Appamattikā esā bhikkhave vuddhi, yadidaṃ bhogavuddhi. Etadaggaṃ bhikkhave vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ. Paññāvuddhiyā vaḍḍhissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[1.8.10] Appamattikā esā bhikkhave parihāni, yadidaṃ yasoparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ bhikkhave parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānīti.

[1.8.11] Appamattikā esā bhikkhave vuddhi, yadidaṃ yasovuddhi. Etadaggaṃ bhikkhave vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ. Paññāvuddhiyā vaḍḍhissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

Vaggo aṭṭhamo.63)

9. Pamādavaggo

[1.9.1]

[81-97.]

[1.9.1] (Sāvatthi nidānaṃ:) Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamādo bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti. [PTS page 016]

[1.9.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appamādo. Appamādo bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kosajjaṃ. Kosajjaṃ bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti. [BJT page 030]

[1.9.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave viriyārambho. Viriyārambho bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave mahicchatā. Mahicchatā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appicchatā. Appicchatā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ bhikkhave asantuṭṭhitā. Asantuṭṭhitā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave santuṭṭhitā. Santuṭṭhitā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.9] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi. Yo evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso manasikāro bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.10] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. Yoniso manasikāro bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.11] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave asampajaññaṃ. Asampajaññaṃ bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.12] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave sampajaññaṃ. Sampajaññaṃ bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti. [BJT page 032]

[1.9.13] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pāpamittatā. Pāpamittatā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.14] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.9.15] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ, anuyogo bhikkhave akusalānaṃ dhammānaṃ ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.9.16] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ bhikkhave anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ anuyogo bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

Vaggo navamo.64)

10. Ajjhattikavaggo

[1.10]

[98-139.]

[1.10.1] (Sāvatthi nidānaṃ:) Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ65) ekaṅgampi66) samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamādo bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.2] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appamādo. [PTS page 017] appamādo bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.3] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kosajjaṃ. Kosajjaṃ bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.4] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave viriyārambho. Viriyārambho bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti. [BJT page 034]

[1.10.5] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā67) evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave mahicchatā. Mahicchatā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.6] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā68) evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appicchatā. Appicchatā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.7] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave asantuṭṭhitā. Asantuṭṭhitā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.8] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā69) evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave santuṭṭhitā. Santuṭṭhitā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.9] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yo70) evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso manasikāro bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.10] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yo71) evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. Yoniso manasikāro bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.11] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave asampajaññaṃ. Asampajaññaṃ bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.12] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave sampajaññaṃ. Sampajaññaṃ bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti. [BJT page 036]

[1.10.13] Bāhiraṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā72) evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pāpamittatā. Pāpamittatā bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.14] Bāhiraṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yā73) evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.15] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo bhikkhave akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ mahato anatthāya saṃvattatīti.

[1.10.16] Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā na aññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ mahato atthāya saṃvattatīti.

[1.10.17] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamādo bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.18] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appamādo. [PTS page 018] appamādo bhikkhave saddhamassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.19] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ74) evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kosajjaṃ. Kosajjaṃ bhikkhave saddhamassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti. [BJT page 038]

[1.10.20] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave viriyārambho. Viriyārambho bhikkhave saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

1. 10. 21. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave mahicchatā, mahicchatā bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.22] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appicchatā, appicchatā bhikkhave saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.23] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave asantuṭṭhitā, asantuṭṭhitā bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.24] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave santuṭṭhitā, santuṭṭhitā bhikkhave saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.25] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro, ayoniso manasikāro bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.26] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro, yoniso manasikāro bhikkhave saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.27] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave asampajaññaṃ, asampajaññaṃ bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.28] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave sampajaññaṃ, sampajaññaṃ bhikkhave saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.29] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pāpamittatā, pāpamittatā bhikkhave saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.30] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yā evaṃ saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave kalyāṇamittatā, kalyāṇamittatā bhikkhave saddhammassa asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.31] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ. Anuyogo bhikkhave akusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo kusalānaṃ dhammānaṃ saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatīti.

[1.10.32] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo kusalānaṃ dhammāna ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ, anuyogo bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ, ananuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ saddhamassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattatīti.

Catukoṭikaṃ niṭṭhitaṃ.75)

[1.10.33] Ye76) te bhikkhave bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya77) paṭipannā bahujanāsukhāya78) bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ79) saddhammaṃ antaradhāpentīti. [BJT page 040]

[1.10.34] Ye te bhikkhave bhikkhū dhammaṃ adhammoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.35] Ye te bhikkhave bhikkhū avinayaṃ vinayoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.36] Ye te bhikkhave bhikkhū vinayaṃ avinayoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti. [PTS page 019]

[1.10.37] Ye te bhikkhave bhikkhū abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.38] Ye te bhikkhave bhikkhū bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.39] Ye te bhikkhave bhikkhū anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.40] Ye te bhikkhave bhikkhū āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.41] Ye te bhikkhave bhikkhū appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.10.42] Ye te bhikkhave bhikkhū paññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

Vaggo dasamo.80)

11. Adhammavaggo

[1.11]

[140-149.]

[1.11.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Ye te bhikkhave bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ81) saddhammaṃ ṭhapentīti.82)

[1.11.2] Ye te bhikkhave bhikkhū dhammaṃ dhammoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.3] Ye te bhikkhave bhikkhū avinayaṃ avinayoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.4] Ye te bhikkhave bhikkhū vinayaṃ vinayoti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.5] Ye te bhikkhave bhikkhū abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.6] Ye te bhikkhave bhikkhū bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti. [PTS page 020]

[1.11.7] Ye te bhikkhave bhikkhū anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.8] Ye te bhikkhave bhikkhū āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.9] Ye te bhikkhave bhikkhū appaññattaṃ tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.11.10] Ye te bhikkhave bhikkhū paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, tevimaṃ83) saddhammaṃ ṭhapentīti.84)

Vaggo ekādasamo.85)

[BJT page 042]

12. Anāpattivaggo

[1.12]

[150-169.]

[1.12.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Ye te bhikkhave bhikkhū anāpattiṃ āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.2] Ye te bhikkhave bhikkhū āpattiṃ anāpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.3] Ye te bhikkhave bhikkhū lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.4] Ye te bhikkhave bhikkhū garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.5] Ye te bhikkhave bhikkhū duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.6] Ye te bhikkhave bhikkhū aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.7] Ye te bhikkhave bhikkhū sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti. [PTS page 021]

[1.12.8] Ye te bhikkhave bhikkhū anavasseṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.9] Ye te bhikkhave bhikkhū sappaṭikammaṃ āpattiṃ appaṭikammā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.10] Ye te bhikkhave bhikkhū appaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti.

[1.12.11] Ye te bhikkhave bhikkhū anāpattiṃ anāpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.12] Ye te bhikkhave bhikkhū āpattiṃ āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.13] Ye te bhikkhave bhikkhū lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.14] Ye te bhikkhave bhikkhū garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.15] Ye te bhikkhave bhikkhū duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.16] Ye te bhikkhave bhikkhū aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.17] Ye te bhikkhave bhikkhū sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.18] Ye te bhikkhave bhikkhū anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.19] Ye te bhikkhave bhikkhū sappaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

[1.12.20] Ye te bhikkhave bhikkhū appaṭikammaṃ āpattiṃ appaṭikammā āpattīti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

Vaggo dvādasamo.86)

[PTS page 022]

13. Ekapuggalavaggo

[1.13]

[170-187.]

[1.13.1] (Sāvatthinidānaṃ) Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya87) atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo: tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. Ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. [BJT page 044]

[1.13.2] Ekapuggalassa bhikkhave pātubhāvo dullabho lokasmiṃ katamassa ekapuggalassa: tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho bhikkhave ekapuggalassa pātubhāvo dullabho lokasminti.

[1.13.3] Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati acchariya manusso. Katamo ekapuggalo: tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. Ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati acchariya manussoti.

[1.13.4] Ekapuggalassa bhikkhave kālakiriyā bahuno janassa anutappā88) hoti. Katamassa ekapuggalassa: tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho bhikkhave ekapuggalassa kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotīti.89)

[1.13.5-13] Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo, appaṭimo, appaṭisamo, appaṭibhāgo, appaṭipuggalo, asamo asamasamo, dipadānaṃ aggo. Katamo ekapuggalo: tathāgato arahaṃ sammāsambuddho. Ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati adutiyo, asahāyo, appaṭimo, appaṭisamo, appaṭibhāgo, appaṭi puggalā, asamo, asamasamo, dipadānaṃ aggo'ti.

[1.13.14-25] Ekapuggalassa bhikkhave pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṃ anuttariyānaṃ pātubhāvo hoti, catunnaṃ paṭisambhidānaṃ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā [PTS page 023] hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti. Arahattaphalasacchikiriyā hoti. Katamassa ekapuggalassa: tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. Imassa kho bhikkhave ekapuggalassa pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṃ anuttariyānaṃ pātubhāvo hoti, catunnaṃ paṭisambhidānaṃ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti. Anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hotīti.90) [BJT page 046]

[1.13.26] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi, yo evaṃ tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti, yathayidaṃ bhikkhave sāriputto, sāriputto bhikkhave tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavattetīti.

Vaggo terasamo.91)

14. Etadaggapāḷi

[1.14]

[1. Paṭhamavaggo]

[1.14.1]

[1.14.1.1] 92) (Sāvatthi nidānaṃ:) Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ aññākoṇḍañño,93)

[1.14.1.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto,

[1.14.1.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno,

[1.14.1.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ94) yadidaṃ mahākassapo,

[1.14.1.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho,

[1.14.1.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ uccākulikānaṃ yadidaṃ bhaddiyo , kāḷigodhāya putto,95)

[1.14.1.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mañjussarānaṃ yadidaṃ lakuṇaṭakabhaddiyo,96)

[1.14.1.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sīhanādīkānaṃ yadidaṃ piṇḍolabhāradvājo,

[1.14.1.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto,

[1.14.1.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccānoti.97)

Vaggo paṭhamo.

[PTS page 024]

[2. Dutiyavaggo]

[1.14.2]

[1.14.2.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ manomayaṃ kāyaṃ abhinimmiṇantānaṃ yadidaṃ cullapanthako,98)

[1.14.2.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cetovivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ cullapanthako,99)

[1.14.2.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saññāvivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ mahāpanthako,

[1.14.2.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūti,

[1.14.2.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dakkhiṇeyyānaṃ yadidaṃ subhūti,

[1.14.2.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ āraññakānaṃ yadidaṃ revato khadiravaniyo,

[1.14.2.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ jhāyīnaṃ yadidaṃ kaṅkhārevato,

[1.14.2.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ āraddhaviriyānaṃ yadidaṃ soṇo koḷivīso,

[1.14.2.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kalyāṇavākkaraṇānaṃ yadidaṃ Soṇo Kuṭikaṇṇo,100)

[1.14.2.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ lābhīnaṃ yadidaṃ sīvalī,

[1.14.2.11] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ vakkalīti.101)

Vaggo dutiyo.

[BJT page 048]

[3. Tatiyavaggo]

[1.14.3]

[1.14.3.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sikkhākāmānaṃ yadidaṃ rāhulo.

[1.14.3.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saddhāpabbajitānaṃ yadidaṃ raṭṭhapālo,

[1.14.3.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ yadidaṃ kuṇḍadhāno,

[1.14.3.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭibhānavantānaṃ yadidaṃ vaṅgīso,

[1.14.3.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ samantapāsādikānaṃ yadidaṃ upaseno vaṅgantaputto,

[1.14.3.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanapaññāpakānaṃ yadidaṃ dabbo mallaputto,

[1.14.3.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ devatānaṃ piyamanāpānaṃ yadidaṃ piḷindivaccho,102)

[1.14.3.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ khippābhiññānaṃ yadidaṃ bāhiyo dārucīriyo

[1.14.3.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo,103)

[1.14.3.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisambhidāppattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhitoti.104)

Vaggo tatiyo.

[4. Catutthavaggo]

[1.14.4]

[1.14.4.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando,

[1.14.4.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ satimantānaṃ yadidaṃ ānando, [PTS page 025]

[1.14.4.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ gatimantānaṃ yadidaṃ ānando,

[1.14.4.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ dhitimantānaṃ yadidaṃ ānando,

[1.14.4.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando,

[1.14.4.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ mahāparisānaṃ yadidaṃ uruvelakassapo,

[1.14.4.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāludāyi,

[1.14.4.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ appābādhānaṃ yadidaṃ bakkulo,105)

[1.14.4.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ pubbe nivāsaṃ anussarantānaṃ yadidaṃ sobhito,

[1.14.4.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upāli,

[1.14.4.11] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunovādakānaṃ yadidaṃ nandako,

[1.14.4.12] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando,

[1.14.4.13] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuovādakānaṃ yadidaṃ mahākappino,

[1.14.4.14] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ tejodhātu kusalānaṃ yadidaṃ sāgato,

[1.14.4.15] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ paṭibhāneyyakānaṃ yadidaṃ rādho,

[1.14.4.16] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakaṃ bhikkhūnaṃ lūkhacīvaradharānaṃ yadidaṃ mogharājāti.106)

Vaggo catuttho.

[BJT page 050]

[5. Pañcamavaggo]

[1.14.5]

[1.14.5.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ mahāpajāpatīgotamī,

[1.14.5.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahā paññānaṃ yadidaṃ khemā,

[1.14.5.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ iddhimantīnaṃ yadidaṃ uppalavaṇṇā,

[1.14.5.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ Paṭācārā,107)

[1.14.5.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ dhammadinnā,

[1.14.5.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ jhāyīnaṃ yadidaṃ nandā,

[1.14.5.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ āraddhaviriyānaṃ yadidaṃ soṇā,

[1.14.5.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ sakulā,108)

[1.14.5.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ khippābhiññānaṃ yadidaṃ bhaddākuṇaḍalakesā,109)

[1.14.5.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ yadidaṃ bhaddākāpilāni,110)

[1.14.5.11] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahābhiññappattānaṃ yadidaṃ bhaddakaccānā,

[1.14.5.12] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ lūkhacīvaradharānaṃ yadidaṃ kisāgotamī,

[1.14.5.13] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ sigālamātāti.111)

Vaggo pañcamo.

[6. Chaṭṭhavaggo]

[1.14.6]

[1.14.6.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānaṃ [PTS page 026] yadidaṃ tapussabhallikā112) vāṇijā,113)

[1.14.6.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ dāyakānaṃ yadidaṃ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko,

[1.14.6.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ citto gahapati macchikāsaṇḍiko,114)

[1.14.6.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ saṃgaṇhantānaṃ yadidaṃ hatthako115) ālavako,

[1.14.6.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ paṇītadāyakānaṃ yadidaṃ mahānāmo sakko,

[1.14.6.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ manāpadāyakānaṃ yadidaṃ uggo gahapati vesāliko,

[1.14.6.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ saṃghupaṭṭhākānaṃ yadidaṃ uggato116) gahapati,

[1.14.6.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ aveccappasannānaṃ yadidaṃ sūro ambaṭṭho,117)

[1.14.6.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ puggalappasannānaṃ yadidaṃ jīvako komārabhacco,118)

[1.14.6.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ vissāsakānaṃ yadidaṃ nakulapitā119) gahapatīti.

Vaggo chaṭṭho.

[BJT page 052]

[7. Sattamavaggo]

[1.14.7]

[1.14.7.1] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantīnaṃ yadidaṃ sujātā senānīdhītā,120)

[1.14.7.2] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ dāyikānaṃ yadidaṃ visākhā migāramātā,

[1.14.7.3] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ khujjuttarā.

[1.14.7.4] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ mettāvihārīnaṃ yadidaṃ sāmāvatī,121)

[1.14.7.5] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ jhāyīnaṃ yadidaṃ uttarā nandamātā,

[1.14.7.6] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ paṇītadāyikānaṃ yadidaṃ suppavāsā koliyadhītā,

[1.14.7.7] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ gilānupaṭṭhākīnaṃ yadidaṃ suppiyā upāsikā,

[1.14.7.8] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ aveccappasannānaṃ yadidaṃ kātiyānī,

[1.14.7.9] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ vissāsikānaṃ yadidaṃ nakulamātā gahapatānī,

[1.14.7.10] Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ anussavappasannānaṃ yadidaṃ kāḷī upāsikā kuraragharikāti122)

Vaggo sattamo.

[BJT page 054]

15. Aṭṭhānapāḷi

[1.15]

[1. Paṭhamavaggo]

[1.15.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci123) saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave [PTS page 027] vijjati, yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjati.124)

[1.15.2] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.3] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.4] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.5] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano pitaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.6] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano puggalo arahantaṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjati. [BJT page 056]

[1.15.7] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppādeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppādeyya, ṭhānametaṃ vijjati.125)

[1.15.8] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano saṃghaṃ bhindeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.9] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.10] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ [PTS page 028] acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[2. Dutiyavaggo]

[1.15.11] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.12] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthi arahaṃ assa sammāsambuddho, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho, ṭhānametaṃ vijjati. [BJT page 058]

[1.15.13] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthi rājā assa cakkavattī, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.14] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthi sakkattaṃ kāreyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puriso sakkattaṃ kāreyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.15] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthi mārattaṃ kāreyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puriso mārattaṃ kāreyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.16] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ itthi brahmattaṃ kāreyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.17] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.18] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ vacīduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ vacīduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.19] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[3. Tatiyavaggo]

[1.15.20] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati. [PTS page 029]

[1.15.21] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ vacīsucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ vacīsucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.22] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjati. [BJT page 060]

[1.15.23] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.24] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ vacīduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ vacīduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.25] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.26] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjati.

[1.15.27] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ vacīsucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ vacīsucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatīti.

[1.15.28] Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, [PTS page 030] yaṃ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatīti.

(Aṭṭhānapāḷi niṭṭhitā)

[BJT page 062]

16. Ekadhammapāḷi

[1.16]

[1. Paṭhamavaggo]

[1.16.1]

[1.16.1.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: buddhānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.126)

[1.16.1.2] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: dhammānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.3] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: saṅghānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.4] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: sīlānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.5] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: cāgānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.6] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: devatānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.7] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: āṇāpānasati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.8] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: maraṇasati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.9] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[1.16.1.10] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamo ekadhammo: upasamānussati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattatīti.

[2. Dutiyavaggo]

[1.16.2]

[1.16.2.1] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti.

[1.16.2.2] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti, yathayidaṃ bhikkhave sammādiṭṭhi. [PTS page 031] sammādiṭṭhikassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. [BJT page 064]

[1.16.2.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā kusalā dhammā nūppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave anuppannā ceva kusalā dhammā nūppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyanti.127)

[1.16.2.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā nūppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā nūppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā parihāyanti.

[1.16.2.5] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati, uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati, yathayidaṃ bhikkhave ayoniso manasikāro. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati, uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhati.128)

[1.16.2.6] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati, uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati, yathayidaṃ bhikkhave yoniso manasikāro. Yoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati, uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhati.

[1.16.2.7] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yenevaṃ129) sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiyā bhikkhave samannāgatā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.130)

[1.16.2.8] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi [PTS page 032] samanupassāmi, yenevaṃ131) sattā kāyassa bhedā parammaraṇā suggatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, yathayidaṃ bhikkhave sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhiyā bhikkhave samannāgatā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [BJT page 066]

[1.16.2.9] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi132) bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā133) nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ134) hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.10] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.11] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.12] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yā ca cetanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yā ca cetanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.13] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yā ca patthanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yā ca patthanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.14] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yo ca paṇidhi yathādiṭṭhi samatto samādinno, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yo ca paṇidhi yathādiṭṭhi samatto samādinno, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.15] Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa ye ca saṅkhārā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā. Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ vā tittakalābubījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave pāpakaṃ. Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa ye ca saṅkhārā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikāti.

[1.16.2.16] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā135) nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya136) saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.17] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.18] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikā bījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya asecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañca manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.19] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yā ca cetanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yā ca cetanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.20] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yā ca patthanā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yā ca patthanā yathādiṭṭhi samattā samādinnaṃ, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.21] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa yo ca paṇidhi yathādiṭṭhi samatto samādinno, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yo ca paṇidhi yathādiṭṭhi samatto samādinno, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

[1.16.2.22] Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa ye ca saṅkhārā yathādiṭṭhi samattā samādinno, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā. Seyyathāpi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā muddikābījaṃ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ madhurattāya sātattāya āsecakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ. Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa ye ca saṅkhārā yathādiṭṭhi samattā samādinnā, sabbete dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

Vaggo dutiyo.

[PTS page 033] [BJT page 068]

[3. Tatiyavaggo]

[1.16.3]

[1.16.3.1] Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo: micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. So bahujanaṃ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

[1.16.3.2] Ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo: sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano. So bahujanaṃ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

[1.16.3.3] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahāsāvajjaṃ, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭiṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjānīti.137)

[1.16.3.4] Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi, yo evaṃ bahujanāhitāya paṭipanno bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ, yathayidaṃ bhikkhave makkhalī moghapuriso. Seyyathāpi bhikkhave nadīmukhe khipaṃ138) oḍḍeyya139) bahunnaṃ macchānaṃ ahitāya dukkhāya anatthāya vyasanāya. Evameva kho bhikkhave makkhalī moghapuriso manussakhipaṃ maññe loke uppanno bahunnaṃ sattānaṃ ahitāya dukkhāya anatthāya vyasanāyāti. [PTS page 034]

[1.16.3.5] Durakkhāte bhikkhave dhammavinaye yo ca samādapeti, yañca samādapeti,140) yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati, sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu: durakkhātattā bhikkhave dhammassa. [BJT page 070]

[1.16.3.6] Svākkhāte bhikkhave dhammavinaye yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati, sabbe te bahuṃ puññaṃ pasavanti. Taṃ kissa hetu: svākkhātattā bhikkhave dhammassāti.

[1.16.3.7] Durakkhāte bhikkhave dhammavinaye dāyakena mattā jānitabbā, no paṭiggāhakena taṃ kissa hetu: durakkhātattā bhikkhave dhammassa.

[1.16.3.8] Svākkhāte bhikkhave dhammavinaye paṭiggāhakena mattā jānitabbā, no dāyakena. Taṃ kissa hetu: svākkhātattā bhikkhave dhammassāti.

[1.16.3.9] Durakkhāte bhikkhave dhammavinaye yo āraddhaviriyo, so dukkhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu: durakkhātattā bhikkhave dhammassa.

[1.16.3.10] Svākkhāte bhikkhave dhammavinaye yo kusīto, so dukkhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu: svākkhātattā bhikkhave dhammassāti.

[1.16.3.11] Durakkhāte bhikkhave dhammavinaye yo kusīto, so sukhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu: durakkhātattā bhikkhave dhammassa.

[1.16.3.12] Svākkhāte bhikkhave dhammavinaye yo āraddhaviriyo, so sukhaṃ viharati. Taṃ kissa hetu: svākkhātattā bhikkhave dhammassāti.

[1.16.3.13] Seyyathāpi bhikkhave appamattakopi gūtho duggandho hoti, evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampīti. [BJT page 072]

[1.16.3.14] Seyyathāpi bhikkhave appamattakampi muttaṃ duggandhaṃ hoti, evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampīti.

[1.16.3.15] Seyyathāpi bhikkhave appamattakampi kheḷo duggandho hoti, evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampīti.

[1.16.3.16] Seyyathāpi bhikkhave appamattakampi pubbo duggandho hoti, evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampīti. [PTS page 035]

[1.16.3.17] Seyyathāpi bhikkhave appamattakampi lohitaṃ duggandhaṃ hoti, evameva kho ahaṃ bhikkhave appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampīti.

Vaggo tatiyo.

Jambudīpapeyyālo [4. Catutthavaggo]

[1.16.4.1]

[1.16.4.1] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ141) pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye thalajā. Atha kho eteva sattā bahutarā ye odakā.

[1.16.4.2] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye aññatra manussehi paccājāyanti.

[1.16.4.3] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu.142)

[1.16.4.4] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye paññavanto ajaḷā aneḷamūgā paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṃ. Atha kho eteva sattā bahutarā ye duppaññā jaḷā eḷamūgā na paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṃ.

[1.16.4.5] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye ariyena paññācakkhunā samannāgatā. Atha kho eteva satta bahutarā ye avijjāgatā sammūḷhā.

[1.16.4.6] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye labhanti tathāgataṃ dassanāya. Atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgataṃ dassanāya. [BJT page 074]

[1.16.4.7] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye labhanti tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya. Atha kho [PTS page 036] eteva sattā bahutarā, ye na labhanti tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya.

[1.16.4.8] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye sutvā dhammaṃ dhārenti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye sutvā dhammaṃ na dhārenti.

[1.16.4.9] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye dhatānaṃ143) dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ na upaparikkhanti.

[1.16.4.10] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye atthamaññāya144) dhammaññāya dhammānudhammaṃ na paṭipajjanti.

[1.16.4.11] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye saṃvejanīyesu145) ṭhānesu saṃvijjanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye saṃvejanīyesu ṭhānesu na saṃvijjanti.

[1.16.4.12] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye saṃviggā yoniso padahanti. Atha kho eteva sattā bahutarā ye saṃviggā yoniso na padahanti.

[1.16.4.13] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye vavassaggārammaṇaṃ karitvā labhanti samādhiṃ,146) labhanti cittassa147) ekaggaṃ. Atha kho eteva sattā bahutarā ye vavassaggārammaṇaṃ karitvā na labhanti samādhiṃ, na labhanti cittassa ekaggaṃ.148) [BJT page 076]

[1.16.4.14] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye annaggarasaggānaṃ lābhino. Atha kho eteva sattā bahutarā ye annaggarasaggānaṃ na lābhino uñchena kapālābhatena yāpenti.

[1.16.4.15] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino. Atha kho eteva sattā bahutarā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa na lābhino. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino bhavissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [PTS page 037]

[1.16.4.16] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ149) pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.17] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.18] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.19] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.20] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.21] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.22] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.23] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.24] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.25] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.26] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.27] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye devā cutā pettivisaye paccājāyanti. [BJT page 078]

[1.16.4.28] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.29] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.30] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.31] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.32] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.33] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye nirayā cutā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.34] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.35] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.36] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisaye cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.37] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, [PTS page 038] ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.38] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.39] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisaye cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.40] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.41] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.42] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisaye cutā pettivisaye paccājāyanti.

[1.16.4.43] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti.

[1.16.4.44] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisaye cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti.

[1.16.4.45] Seyyathāpi bhikkhave appamattakaṃ imasmiṃ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ. Atha kho etadeva bahutaraṃ yadidaṃ ukkūlavikūlaṃ nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakādhānaṃ pabbatavisamaṃ. Evameva kho bhikkhave appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva sattā bahutarā, ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti.

(Jambudīpa peyyālo niṭṭhito)

Vaggo catuttho.

[BJT page 080]

[17. Pasādakaradhammavaggo]

[1.16.5]

[366-381.]

[1.16.5.1] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ āraññakattaṃ.150)

[1.16.5.2] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ piṇḍapātikattaṃ.

[1.16.5.3] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ paṃsukūlikattaṃ.

[1.16.5.4] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ tecīvarikattaṃ.

[1.16.5.5] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ dhammakathikattaṃ.

[1.16.5.6] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ vinayadharattaṃ.151)

[1.16.5.7] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ bāhusaccaṃ.

[1.16.5.8] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ thāvareyyaṃ.

[1.16.5.9] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ ākappasampadā.

[1.16.5.10] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ parivārasampadā.

[1.16.5.11] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ mahāparivāratā.

[1.16.5.12] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ kolaputtī.

[1.16.5.13] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ vaṇṇapokkharatā.

[1.16.5.14] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ kalyāṇavākkaraṇatā.

[1.16.5.15] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ appicchatā.

[1.16.5.16] Addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ appābādhatā'ti. -

(Soḷasa pasādakara dhammā niṭṭhitā)

Vaggo pañcamo.

[18.] Accharāsaṅghātavaggo

152) [1.16.6]

[382-562.]

[1.16.6.1] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ153) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.2] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyaṃ jhānaṃ154) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.3] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyaṃ jhānaṃ155) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.4] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthaṃ jhānaṃ156) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.5] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettaṃ ceto vimuttiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.6] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇaṃ cetovimuttiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [PTS page 039]

[1.16.6.7] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditaṃ cetovimuttiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.8] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhaṃ cetovimuttiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.9] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.10] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.11] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.12] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [BJT page 082]

[1.16.6.13] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ157) ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.14] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti, vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.15] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.16] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.17] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu chanda samādhi padhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.18] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu viriya samādhi padhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.19] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu citta samādhi padhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.20] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu vīmaṃsā samādhi padhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.21] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.22] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu viriyindriyaṃ158) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.23] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.24] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.25] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.26] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.27] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu viriyabalaṃ159) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.28] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.29] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.30] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.31] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.32] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.33] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [PTS page 040]

[1.16.6.34] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.35] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.36] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.37] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.38] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.39] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāsaṅkappaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.40] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāvācaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.41] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammākammantaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.42] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāājīvaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.43] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāvāyāmaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.44] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāsatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.45] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sammāsamādhiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [BJT page 084]

[1.16.6.46] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.47] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.48] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.49] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.50] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.51] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.52] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.53] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.54] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu rūpī rūpāni passati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [PTS page 041]

[1.16.6.55] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.56] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu subhanteva abhimutto hoti ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.57] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikammā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.58] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.59] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.60] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.61] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.62] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhavikasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.63] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu āpokasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.64] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tejokasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.65] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu vāyokasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.66] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu nīlakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.67] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu pītakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.68] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu lohitakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.69] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu odātakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.70] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ākāsakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.71] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu viññāṇakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.72] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ālokakasiṇaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [BJT page 086]

[1.16.6.73] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu asubhasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.74] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu maraṇasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.75] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu āhāre paṭikkūlasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.76] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaloke anabhiratasaññaṃ160) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.77] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu aniccasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.78] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu anicce dukkhasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.79] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dukkhe anattasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.80] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu pahāṇasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.81] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu virāgasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.82] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu nirodhasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.83] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu aniccasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.84] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu anattasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. [PTS page 042]

[1.16.6.85] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu maraṇasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.86] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu āhāre paṭikkūlasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.87] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sabbaloke anabhiratasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.88] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu aṭṭhikasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.89] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu pulavakasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.90] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu vinīlakasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.91] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu vicchiddakasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.92] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu uddhumātakasaññaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.93] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu buddhānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.94] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dhammānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.95] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu saṅghānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.96] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu sīlānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.97] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu cāgānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.98] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu devatānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.99] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu ānāpānasatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.100] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu maraṇasatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.101] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.102] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upasamānussatiṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.103] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.104] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ viriyindriyaṃ161) bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.105] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.106] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.107] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.108] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.109] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.110] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.111] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.112] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamajjhānasahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.113] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.114] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.115] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.116] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.117] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.118] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.119] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.120] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.121] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.122] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu dutiyajjhānasahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.123] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.124] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.125] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.126] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.127] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.128] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.129] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.130] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.131] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.132] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu tatiyajjhānasahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.133] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.134] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.135] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.136] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.137] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.138] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.139] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.140] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.141] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.142] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu catutthajjhānasahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti.

[1.16.6.143] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.144] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.145] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.146] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.147] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.148] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.149] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.150] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.151] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.152] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettāsahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.153] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.154] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.155] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.156] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.157] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.158] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.159] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.160] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.161] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.162] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu karuṇāsahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.163] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.164] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.165] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.166] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.167] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.168] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.169] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.170] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.171] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.172] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu muditāsahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.173] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ saddhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.174] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ viriyindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti. [PTS page 043]

[1.16.6.175] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ satindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.176] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ samādhindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.177] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ paññindriyaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.178] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ saddhābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.179] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ viriyabalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.180] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ satibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.181] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ samādhibalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

[1.16.6.182] Accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu upekkhāsahagataṃ paññābalaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti.

Vaggo chaṭṭho.

(Accharā saṅghātavagge peyyāla mukhena niddiṭṭhaṃ hoti dvasītyādhika suttasataṃ?)

[BJT page 088]

[19.] Kāyagatāsativaggo

[1.16.7]

[563-599.]

[1.16.7.1] Yassa kassaci bhikkhave mahāsamuddo cetasā phuṭo, antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā. Evameva kho162) bhikkhave yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhā tassa kusalā dhammā, ye keci vijjābhāgiyā.163)

[1.16.7.2] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati.

[1.16.7.3] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato mahato atthāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato atthāya saṃvattati.

[1.16.7.4] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato mahato yogakkhemāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato yogakkhemāya saṃvattati.

[1.16.7.5] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato satisampajaññāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato satisampajaññāya saṃvattati.

[1.16.7.6] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.

[1.16.7.7] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.

[1.16.7.8] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattatīti.

[1.16.7.9] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati. Katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāsatiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati.

[1.16.7.10] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate cittampi passambhati. Katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāsatiyā imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate cittampi passambhati.

[1.16.7.11] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate vitakkavicārāpi vūpasamanti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāsatiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate vitakkavicārāpi vūpasamanti.

[1.16.7.12] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāsatiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.164)

[1.16.7.13] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti. Katamasmiṃ ekadhamma: kāyagatāsatiyā. [PTS page 044] imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti.

[1.16.7.14] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāsatiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. [BJT page 090]

[1.16.7.15] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati.

[1.16.7.16] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate vijjā uppajjati, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate vijjā uppajjati.

[1.16.7.17] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate asmimāno pahīyati, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate asmimāno pahīyati.

[1.16.7.18] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate anusayā samugghātaṃ gacchanti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate anusayā samugghātaṃ gacchanti.

[1.16.7.19] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate saññojanā pahīyanti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate saññojanā pahīyanti.165)

[1.16.7.20] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāyasati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati.

[1.16.7.21] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato anupādā parinibbāṇāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāyasati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato anupādā parinibbāṇāya saṃvattati.166)

[1.16.7.22] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya167) satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti.

[1.16.7.23] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate nānādhātupaṭivedho hoti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate nānādhātupaṭivedho hoti.

[1.16.7.24] Ekadhamme bhikkhave bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭisambhidā hoti, katamasmiṃ ekadhamme: kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭisambhidā hoti.168)

[1.16.7.25] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatā sati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati.

[1.16.7.26] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatā sati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati.

[1.16.7.27] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatā sati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati. [PTS page 045]

[1.16.7.28] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatā sati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattati. [BJT page 092]

[1.16.7.29] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati.169)

[1.16.7.30] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato paññāvuddhiyā saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāvuddhiyā saṃvattati.

[1.16.7.31] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato paññāvepullāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāvepullāya saṃvattati.

[1.16.7.32] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato mahāpaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato mahāpaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.33] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato puthupaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato puthupaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.34] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato vipulapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato vipulapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.35] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato gambhīrapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato gambhīrapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.36] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato asāmantapaññatāya170) saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato asāmantapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.37] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato bhūripaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato bhūripaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.38] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato paññābāhullāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato paññābāhullāya saṃvattati.

[1.16.7.39] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato sīghapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato sīghapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.40] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato lahupaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato lahupaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.41] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato hāsupaññatāya171) saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato hāsupaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.42] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato javanapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato javanapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.43] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato tikkhapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato tikkhapaññatāya saṃvattati.

[1.16.7.44] Ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato nibbedhikapaññatāya saṃvattati, katamo ekadhammo: kāyagatāsati. Ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato nibbedhikapaññatāya saṃvattati.

(Kāyagatāsati) vaggo sattamo.

[20.] Amatavaggo

[1.16.8]

[600-611.]

[1.16.8.1] Amataṃ te bhikkhave na paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ na paribhuñjanti.

[1.16.8.2] Amataṃ te bhikkhave paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhuñjanti.

[1.16.8.3] Amataṃ tesaṃ bhikkhave aparibhuttaṃ, yesaṃ kāyagatāsati aparibhuttā.

[1.16.8.4] Amataṃ tesaṃ bhikkhave paribhuttaṃ, yesaṃ kāyagatāsati paribhuttā.

[1.16.8.5] Amataṃ tesaṃ bhikkhave parihīnaṃ, yesaṃ kāyagatāsati parihīnā.

[1.16.8.6] Amataṃ tesaṃ bhikkhave aparihīnaṃ, yesaṃ kāyagatāsati aparihīnā.

[1.16.8.7] Amataṃ tesaṃ bhikkhave viraddhaṃ, yesaṃ kāyagatāsati viraddhā. [PTS page 046]

[1.16.8.8] Amataṃ tesaṃ bhikkhave āraddhaṃ, yesaṃ kāyagatāsati āraddhā. [BJT page 094]

[1.16.8.9] Amataṃ te bhikkhave pamādiṃsu, ye kāyagatāsatiṃ pamādiṃsu.

[1.16.8.10] Amataṃ te bhikkhave nappamādiṃsu, ye kāyagatāsatiṃ nappamādiṃsu.

[1.16.8.11] Amataṃ tesaṃ bhikkhave pammuṭṭhaṃ, yesaṃ kāyagatāsati pammuṭṭhā.

[1.16.8.12] Amataṃ tesaṃ bhikkhave apamuṭṭhaṃ, yesaṃ kāyagatāsati apamuṭṭhā.

[1.16.8.13] Amataṃ tesaṃ bhikkhave anāsevitaṃ, yesaṃ kāyagatāsati anāsevitā.

[1.16.8.14] Amataṃ tesaṃ bhikkhave āsevitaṃ, yesaṃ kāyagatāsati āsevitā.

[1.16.8.15] Amataṃ tesaṃ bhikkhave abhāvitaṃ, yesaṃ kāyagatāsati abhāvitā.

[1.16.8.16] Amataṃ tesaṃ bhikkhave bhāvitaṃ, yesaṃ kāyagatāsati bhāvitā.

[1.16.8.17] Amataṃ tesaṃ bhikkhave abahulīkataṃ, yesaṃ kāyagatāsati abahulīkatā.

[1.16.8.18] Amataṃ tesaṃ bhikkhave bahulīkataṃ, yesaṃ kāyagatāsati bahulīkatā.

[1.16.8.19] Amataṃ tesaṃ bhikkhave anabhiññātaṃ, yesaṃ kāyagatāsati anabhiññātā.

[1.16.8.20] Amataṃ tesaṃ bhikkhave abhiññātaṃ, yesaṃ kāyagatāsati abhiññātā.

[1.16.8.21] Amataṃ tesaṃ bhikkhave apariññātaṃ, yesaṃ kāyagatāsati apariññātā.

[1.16.8.22] Amataṃ tesaṃ bhikkhave pariññātaṃ, yesaṃ kāyagatāsati pariññātā.

[1.16.8.23] Amataṃ tesaṃ bhikkhave asacchikataṃ, yesaṃ kāyagatāsati asacchikatā.

[1.16.8.24] Amataṃ tesaṃ bhikkhave sacchikataṃ, yesaṃ kāyagatāsati sacchikatāti.

(Amata) vaggo aṭṭhamo.

Ekakanipātassa suttasahassaṃ172) samattaṃ

[PTS page 047] [BJT page 096]

( Footnotes removed and integrated, see end of the page. )

Suttantapiṭake

sut | att

[PTS Vol A - 1] [\z A /] [\f I /]

[BJT Vol A - 1] [\z A /] [\w I /]

Aṅguttaranikāyo

Paṭhamo bhāgo

2. Dukanipāto

Paṭhamo paṇṇāsako

[2.1]

1. Vassūpanāyikāvaggo

[2.1.1]

1. Vajjasuttaṃ

[2.1.1.1] 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Dvemāni bhikkhave vajjāni. Katamāni dve: diṭṭhadhammikañca vajjaṃ, samparāyikañca vajjaṃ. Katamañca bhikkhave diṭṭhadhammikaṃ vajjaṃ: idha bhikkhave ekacco passati coraṃ āgucāriṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente, kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi kārente, saṅkhamuṇḍikampi kārente, rāhumukhampi kārente, jotimālikampi kārente, hatthapajjotikampi kārente, erakavattikampi kārente, [PTS page 048] cīrakavāsikampi kārente, eṇeyyakampi kārente, balisamaṃsikampi kārente, kahāpaṇakampi kārente, khārāpatacchikampi kārente, palighaparivattikampi kārente, palālapiṭṭhikampi kārente, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṃ chindante. Tassa evaṃ hoti: yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ hetu coraṃ āgucāriṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti, kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chandanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi kārenti, saṅkhamuṇḍikampi kārenti, rāhumukhampi kārenti, jotimālikampi kārenti, hatthapajjotikampi kārenti, erakavattikampi kārenti, cīrakavāsikampi kārenti, eṇeyyakampi kārenti, balisamaṃsikampi kārenti, kahāpaṇakampi kārenti, khārāpatacchikampi kārenti, palighaparivattikampi kārenti, palālapiṭṭhikampi kārenti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti. Ahaṃ ceva kho pana evarūpaṃ pāpaṃ kammaṃ kareyyaṃ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṃ: kasāhipi tāḷeyyuṃ, vettehipi tāḷeyyuṃ addhadaṇḍakehipi tāḷeyyuṃ, hatthampi chindeyyuṃ, pādampi chindeyyuṃ, hatthāpādampi chindeyyuṃ, kaṇṇampi chindeyyuṃ, nāsampi chindeyyuṃ, kaṇṇanāsampi chindeyyuṃ, bilaṅgathālikampi kāreyyuṃ, saṅkhamuṇḍikampi kāreyyuṃ, rāhumukhampi kāreyyuṃ, jotimālikampi kāreyyuṃ, hatthapajjotikampi kāreyyuṃ, erakavattikampi kāreyyuṃ, cīrakavāsikampi kāreyyuṃ, eṇeyyakampi kāreyyuṃ, balisamaṃsikampi kāreyyuṃ, kahāpaṇakampi kāreyyuṃ, khārāpatacchikampi kāreyyuṃ, palighaparivattikampi kāreyyuṃ, palālapiṭṭhikampi kāreyyuṃ, tattenapi telena osiñceyyuṃ, sunakhehipi khādāpeyyuṃ, jīvantampi sūle uttāseyyuṃ, asināpi sīsaṃ chindeyyunti. So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṃ pābhataṃ palumpanno carati. Idaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhadhammikaṃ vajjaṃ.

Katamañca bhikkhave samparāyikaṃ vajjaṃ: idha bhikkhave ekacco itipaṭisañcikkhati: kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaṃ, vacīduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaṃ, manoduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaṃ. Ahaṃ ceva kho pana kāyena duccaritaṃ careyyaṃ, vācāya duccaritaṃ careyyaṃ, manasā duccaritaṃ careyyaṃ, kiñca taṃ, yāhaṃ na kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyanti. [PTS page 049] so samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave samparāyikaṃ vajjaṃ. Imāni kho bhikkhave dve vajjāni. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma. Vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvinoti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Vajjabhīruno bhikkhave vajjabhayadassāvino etaṃ pāṭikaṅkhaṃ, yaṃ parimuccissati sabbavajjehīti. [BJT page 098]

2. Padhānasuttaṃ

[2.1.1.2] 2. Dvemāni bhikkhave padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṃ. Katamāni dve: yañca gihīnaṃ agāraṃ ajjhāvasataṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṃ padhānaṃ, yañca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṃ173) padhānaṃ. Imāni kho bhikkhave dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṃ. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ padhānānaṃ yadidaṃ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṃ padhānaṃ. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: sabbūpadhipaṭinissaggatthaṃ padhānaṃ padahissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

3. Tapanīyasuttaṃ

[2.1.1.3] 3. Dveme bhikkhave dhammā tapanīyā. Katame dve: idha bhikkhave ekaccassa kāyaduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyasucaritaṃ; vacīduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīsucaritaṃ; manoduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manosucaritaṃ; so kāyaduccaritaṃ me katanti tappati, akataṃ me kāyasucaritanti tappati, vacīduccaritaṃ me katanti tappati, akataṃ me vacīsucaritanti tappati; manoduccaritaṃ me katanti tappati, akataṃ me manosucaritanti tappati. Ime kho bhikkhave dve dhammā tapanīyāti.

4. Atapanīyasuttaṃ

[2.1.1.4] 4. Dveme bhikkhave dhammā atapanīyā. [PTS page 050] katame dve: idha bhikkhave ekaccassa kāyasucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyaduccaritaṃ; vacīsucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīduccaritaṃ; manosucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manoduccaritaṃ; so kāyasucaritaṃ me katanti na tappati, akataṃ me kāyaduccaritanti na tappati, vacīsucaritaṃ me katanti na tappati, akataṃ me vacīduccaritanti na tappati; manosucaritaṃ me katanti na tappati, akataṃ me manoduccaritanti na tappati. Ime kho bhikkhave dve dhammā atapanīyāti.[BJT page 100]

5. Upaññātasuttaṃ

[2.1.1.5] 5. Dvinnāhaṃ bhikkhave dhammānaṃ upaññāsiṃ: yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṃ. Appaṭivāni sudāhaṃ bhikkhave padahāmi: kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre, upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa santhānaṃ174) bhavissatīti. Tassa mayhaṃ bhikkhave appamādādhigatā bodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo.

Tumhe cepi bhikkhave appaṭivānaṃ padaheyyātha: kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre, upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa santhānaṃ bhavissatīti. Tumhepi bhikkhave na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: appaṭivānaṃ padahissāma, kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre, upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa santhānaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

6. Saññojanīya suttaṃ

[2.1.1.6] 6. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Yā ca saññojanīyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saññojanīyesu dhammesu nibbidānupassitā.

Saññojanīyesu bhikkhave dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṃ nappajahati175), [PTS page 051] dosaṃ nappajahati, mohaṃ nappajahati. Rāgaṃ appahāya dosaṃ appahāya mohaṃ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Saññojanīyesu bhikkhave dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṃ pajahati, dosaṃ pajahati. Mohaṃ pajahati. Rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Ime kho bhikkhave dve dhammāti. [BJT page 102]

7. Kaṇha suttaṃ

[2.1.1.7] 7. Dveme bhikkhave dhammā kaṇhā. Katame dve. Ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kaṇhāti.

8. Sukkasuttaṃ

[2.1.1.8] 8. Dveme bhikkhave dhammā sukkā. Katame dve. Hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukkāti.

9. Cariyāsuttaṃ

[2.1.1.9] 9. Dveme bhikkhave sukkā dhammā lokaṃ pālenti. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā, sambhedaṃ loko āgamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā sonasigālā. Yasmā ca kho bhikkhave ime dve sukkā dhammā lokaṃ pālenti, tasmā paññāyati176) mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vāti.

10. Vassūpanāyikāsuttaṃ

[2.1.1.10] 10. Dvemā bhikkhave vassūpanāyikā. Katamā dve. Purimikā ca pacchimikā ca. Imā kho bhikkhave dve vassūpanāyikāti.

Vassūpanāyikāvaggo paṭhamo

Tassuddānaṃ:[PTS page 052]

vajjā padhānā dve tapanīyā
Upaññātena pañcamaṃ saññojanañca kaṇhañca
Sukkaṃ cariyā vassūpanāyikena vaggo177) [BJT page 104]

2. Adhikaraṇavaggo

[2.1.2]

[11-21.]

[2.1.2.1] (Sāvatthinidānaṃ) 11. Dvemāni bhikkhave balāni. Katamāni dve: paṭisaṅkhānabalañca, bhāvanābalañca. Katamañca bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ. Idha bhikkhave ekacco iti paṭisañcikkhati: kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva178) dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva179) dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti. Vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti. Suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ. Katamañca bhikkhave bhāvanābalaṃ tatra bhikkhave yamidaṃ180) bhāvanābalaṃ. Sekhametaṃ181) balaṃ. Sekhaṃ hi so bhikkhave balaṃ āgamma rāgaṃ pajahati, dosaṃ pajahati, mohaṃ pajahati, rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya yaṃ akusalaṃ, taṃ na karoti.182) Yaṃ pāpaṃ. Taṃ na sevati. Idaṃ vuccati bhikkhave bhāvanābalaṃ. Imāni kho bhikkhave dve balānīti.

[2.1.2.2] 12. Dvemāni bhikkhave balāni. Katamāni dve. Paṭisaṅkhānabalañca, bhāvanābalañca. Katamañca bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ: idha bhikkhave ekacco iti paṭisañcikkhati: kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti. Vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti. Suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ. Katamañca bhikkhave bhāvanābalaṃ: idha bhikkhave [PTS page 053] bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave bhāvanābalaṃ imāni kho bhikkhave dve balānīti. [BJT page 106]

[2.1.2.3] 13. Dvemāni bhikkhave balāni. Katamāni dve, paṭisaṅkhānabalañca, bhāvanābalañca. Katamañca bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ: idha bhikkhave ekacco iti paṭisañcikkhati: kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, vacīduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca, manoduccaritassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti. Vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti. Suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave paṭisaṅkhānabalaṃ. Katamañca bhikkhave bhāvanābalaṃ: idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ183) upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vupasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati bhikkhave bhāvanābalaṃ. Imāni kho bhikkhave dve balānīti.

[2.1.2.4] 14. Dvemā bhikkhave tathāgatassa dhammadesanā. Katamā dve: saṅkhittena ca, vitthārena ca. Imā kho bhikkhave deva tathāgatassa dhammadesanāti.

[2.1.2.5] 15. Yasmiṃ bhikkhave adhikaraṇe āpanno184) ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati,185) tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ, [PTS page 054] dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca na phāsukaṃ186) viharissantīti.187) Yasmiṃ ca kho bhikkhave adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati,188) tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ, na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca phāsukaṃ189) viharissantīti: [BJT page 108]

Kathañca bhikkhave āpanno bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati: idha bhikkhave āpanno bhikkhu iti paṭisañcikkhati, ahaṃ kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena. Taṃ maṃ190) so bhikkhu addasa akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena. No ce ahaṃ akusalaṃ āpajjeyyaṃ kañcideva desaṃ kāyena, na maṃ so bhikkhu passeyya akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena. Yasmā ca kho ahaṃ akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena, tasmā maṃ so bhikkhu addasa akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena. Disvā ca pana maṃ so bhikkhu akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena anattamano ahosi. Anattamano samāno anattamanavacanaṃ maṃ so bhikkhu avaca. Anattamanavacanāhaṃ tena bhikkhunā vutto samāno anattamano ahosiṃ. Anattamano samāno paresaṃ ārocesiṃ. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṃva bhaṇḍasminti. Evaṃ kho bhikkhave āpanno bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati.

Katañca bhikkhave codako bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati: idha bhikkhave codako bhikkhu iti paṭisañcikkhati, ayaṃ kho bhikkhu akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena. Tāhaṃ191) imaṃ bhikkhuṃ addasaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena. No ce ayaṃ bhikkhu akusalaṃ āpajjeyya kañcideva desaṃ kāyena, nāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ passeyyaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva [PTS page 055] desaṃ kāyena. Yasmā ca kho ayaṃ bhikkhu akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena, tasmā ahaṃ imaṃ bhikkhuṃ addasaṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena. Disvā ca panāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ akusalaṃ āpajjamānaṃ kañcideva desaṃ kāyena anattamano ahosiṃ. Anattamano samāno anattamanavacanāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ avacaṃ. Anattamanavacanāyaṃ bhikkhu mayā vutto samāno anattamano ahosi. Anattamano samāno paresaṃ ārocesi. Iti mameva tattha accayo accagamā suṅkadāyakaṃva192) bhaṇḍasminti. Evaṃ kho bhikkhave codako bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati.

Yasmiṃ bhikkhave adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu na sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati, tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ, dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca na phāsukaṃ viharissantīti. Yasmiṃ kho bhikkhave adhikaraṇe āpanno ca bhikkhu codako ca bhikkhu sādhukaṃ attanāva attānaṃ paccavekkhati, tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ, na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū va phāsukaṃ viharissantīti. [BJT page 110]

[2.1.2.6] 16. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bho gotama hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti?

(Bhagavā:)

Adhammacariyā193) visamacariyā hetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.

(Brāhmaṇo:)

Ko pana bho gotama hetu, ko paccayā yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti?

(Bhagavā:)

Dhammacariyā samacariyā hetu kho brāhmaṇa [PTS page 056] evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti.

(Brāhmaṇo:)

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti'ti,194) evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[2.1.2.7] 17. Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bho gotama hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti?

(Bhagavā:)

Katattā ca brāhmaṇa akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.

(Brāhmaṇo:)

Ko pana bho gotama hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. [BJT page 112]

(Bhagavā:)

Katattā ca brāhmaṇa akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti.

(Brāhmaṇo:)

Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ195) avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathā ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.

Tena hi brāhmaṇa suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti. [PTS page 057] evambhoti kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavato paccassosi: bhagavā etadavoca:

Idha brāhmaṇa ekaccassa kāyaduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyasucaritaṃ. Vacīduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīsucaritaṃ. Manoduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manosucaritaṃ. Evaṃ kho brāhmaṇa katattā ca akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Idha pana brāhmaṇa ekaccassa kāyasucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyaduccaritaṃ. Vacīsucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīduccaritaṃ. Manosucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manoduccaritaṃ. Evaṃ kho brāhmaṇa katattā ca akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti.

(Brāhmaṇo:)

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti'ti,196) evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[2.1.2.8] 18. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:

Ekaṃsenāhaṃ ānanda akaraṇīyaṃ vadāmi kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritanti. [BJT page 114]

(Ānando:)

Yamidaṃ bhante bhagavato ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ko ādīnavo pāṭikaṅkhoti.

(Bhagavā:)

Yamidaṃ ānanda mayā ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ayaṃ ādīnavo pāṭikaṅkho:

Attāpi attānaṃ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Yamidaṃ ānanda mayā ekaṃsena akaraṇīyaṃ akkhātaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Tasmiṃ akaraṇīye kayiramāne ayaṃ ādīnavo pāṭikaṅkho:

Ekaṃ senāhaṃ ānanda [PTS page 058] karaṇīyaṃ vadāmi kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritanti.

(Ānando:)

Yamidaṃ bhante bhagavatā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ko ānisaṃso pāṭikaṅkhoti?

(Bhagavā:)

Yamidaṃ ānanda mayā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ayaṃ ānisaṃso pāṭikaṅkho:

Attāpi attānaṃ na upavadati, anuvicca viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

Yamidaṃ ānanda mayā ekaṃsena karaṇīyaṃ akkhātaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Tasmiṃ karaṇīye kayiramāne ayaṃ ānisaṃso pāṭikaṅkhoti.

[2.1.2.9] 19. Akusalaṃ bhikkhave pajahatha. Sakkā bhikkhave akusalaṃ pajahituṃ. No ce taṃ197) bhikkhave sakkā abhavissa akusalaṃ pajahituṃ, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ “akusalaṃ bhikkhave pajahathā”ti. Yasmā ca kho bhikkhave sakkā akusalaṃ pajahituṃ, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi “akusalaṃ bhikkhave pajahathā”ti. Akusalaṃ ca hidaṃ bhikkhave pahīnaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ “akusalaṃ bhikkhave pajahathā”ti. Yasmā ca kho bhikkhave akusalaṃ pahīnaṃ hitāya sukhāya saṃvattati, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi “akusalaṃ bhikkhave pajahathā”ti. [BJT page 116]

Kusalaṃ bhikkhave bhāvetha. Sakkā bhikkhave kusalaṃ bhāvetuṃ. No ce taṃ198) bhikkhave sakkā abhavissa kusalaṃ bhāvetuṃ, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ “kusalaṃ bhikkhave bhāvethā”ti. Yasmā ca kho bhikkhave sakkā kusalaṃ bhāvetuṃ, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi “kusalaṃ bhikkhave bhāvethā”ti. Kusalaṃ ca hidaṃ bhikkhave bhāvitaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ “kusalaṃ bhikkhave bhāvethā”ti. Yasmā ca kho bhikkhave kusalaṃ bhāvitaṃ hitāya sukhāya saṃvattati, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi “kusalaṃ bhikkhave bhāvethā”ti.

[2.1.2.10] 20. Dve me bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvantanti. Katame dve? Dunnikkhittañca padabyañjanaṃ, attho ca dunnīto. [PTS page 059] dunnikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho bhikkhave dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattantīti.

[CS: 21.] Dve me bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvantanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṃ, attho ca sunīto. Sunikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho bhikkhave dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantīti.

Adhikaraṇavaggo dutiyo.

3. Bālavaggo

[2.1.3]

[22-32.]

[2.1.3.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 21. Dveme bhikkhave bālā. Katame dve? Yo ca accayaṃ accayato na passati, yo ca accayaṃ desentassa yathādhammaṃ na patigaṇhāti.199) Ime kho bhikkhave dve bālāti.

Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve? Yo ca accayaṃ accayato passati, yo ca accayaṃ desentassa yathādhammaṃ patigaṇhāti.200) Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.

[2.1.3.2] 22. Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve? Duṭṭho vā dosantaro, saddho vā duggahitena. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhantīti. [BJT page 118]

[2.1.3.3] 23. Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhantīti.

Dveme bhikkhave tathāgataṃ nābbhācikkhanti. Katame dve? [PTS page 060] yo ca abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ nābbhācikkhantīti.

[2.1.3.4] 24. Dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṃ suttantaṃ nītattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṃ suttantaṃ neyyattho suttantoti. Dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhantīti.

[2.1.3.5] 25. Dveme bhikkhave tathāgataṃ nābbhācikkhanti. Katame dve? Yo ca neyyatthaṃ suttantaṃ neyyattho suttantoti dīpeti, yo ca nītatthaṃ suttantaṃ nītattho suttantoti dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ nābbhācikkhantīti.

[2.1.3.6] 26. Paṭicchannakammantassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati pāṭikaṅkhā: nirayo vā tiracchānayoni vāti.

Appaṭicchannakammantassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati pāṭikaṅkhā: devā vā manussā vāti.

[2.1.3.7] 27. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati pāṭikaṅkhā: nirayo vā tiracchānayoni vāti. [BJT page 120]

[2.1.3.8] 28. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave dvinnaṃ gatīnaṃ aññatarā gati pāṭikaṅkhā. Devā vā manussā vāti.

[2.1.3.9] 29. Dussīlassa bhikkhave dve paṭiggāhā: nirayo vā tiracchānayoni vāti.201) Sīlavato bhikkhave dve paṭiggāhā: devā vā manussā vāti.

[2.1.3.10] 30. Dvāhaṃ bhikkhave atthavase sampassamāno araññe vanapatthāni202) pantāni senāsanāni paṭisevāmi. Katame dve? Attano ca diṭṭhadhamma sukhavihāraṃ sampassamāno, [PTS page 061] pacchimañca janataṃ anukampamāno. Ime kho ahaṃ bhikkhave dve atthavase sampassamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmīti.

[2.1.3.11] 31. Dveme bhikkhave dhammā vijjābhāgiyā. Katame dve? Samatho ca vipassanā ca. Samatho bhikkhave bhāvito kamatthamanubhoti? Cittaṃ bhāvīyati. Cittaṃ bhāvitaṃ kamatthamanubhoti?203) Yo rāgo, so pahīyati. Vipassanā bhikkhave bhāvito kamatthamanubhoti? Paññā bhāvīyati. Paññā bhāvitā kamatthamanubhoti? Yā avijjā, sā pahīyati, rāgupakkiliṭṭhaṃ vā bhikkhave cittaṃ na vimuccati. Avijjupakkiliṭṭhā vā paññā na bhāvīyati. Iti kho bhikkhave rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimuttīti.

Bālavaggo tatiyo.

4. Samacittavaggo

[2.1.4]

[33-42.]

[2.1.4.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 32. Asappurisabhūmiñca vo bhikkhave desissāmi204) sappurisabhūmiñca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Katamā ca bhikkhave asappurisabhūmi? Asappuriso bhikkhave akataññū hoti akatavedī. Asabbhihetaṃ bhikkhave upaññātaṃ yadidaṃ akataññutā akataveditā. Kevalā esā bhikkhave asappurisabhūmi yadidaṃ akataññutā akataveditā. [BJT page 122]

Katamā ca bhikkhave sappurisabhūmi? Sappuriso ca kho bhikkhave kataññū hoti katavedī. Sabbhihetaṃ bhikkhave upaññātaṃ yadidaṃ kataññutā kataveditā. Kevalā esā bhikkhave sappurisabhūmi yadidaṃ kataññutā kataveditāti.

[2.1.4.2] 33. Dvinnāhaṃ bhikkhave na suppatikāraṃ vadāmi,205) mātucca pitucca.206) Ekena bhikkhave aṃsena mātaraṃ parihareyya. [PTS page 062] ekena aṃsena pitaraṃ parihareyya vassasatāyuko vassasatajīvī. So ca nesaṃ ucchādanaparimaddana nahāpanasambāhanena, tepi tattheva muttakarīsaṃ cajeyyuṃ, natveva bhikkhave mātāpitunnaṃ kataṃ vā hoti, patikataṃ207) vā.

Imissā ca bhikkhave mahāpaṭhaviyā pahūtasattaratanāya208) mātāpitaro issarādhipacce rajje patiṭṭhāpeyya, natveva bhikkhave mātāpitunnaṃ kataṃ vā hoti, patikataṃ209) vā. Taṃ kissa hetu: bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ āpādakā posakā, imassa lokassa dassetāro.

Yo ca kho bhikkhave mātāpitaro assaddhe saddhāsampadāya samādapeti, niveseti, patiṭṭhāpeti, dussīle sīlasampadāya samādapeti. Niveseti, patiṭṭhāpeti, maccharī cāgasampadāya samādapeti, niveseti, patiṭṭhāpeti, duppaññe paññāsampadāya samādapeti, niveseti. Patiṭṭhāpeti, ettāvatā kho bhikkhave mātāpitunnaṃ katañca hoti patikatañca atikatañcāti.210)

[2.1.4.3] 34. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: kiṃvādī bhavaṃ gotamo kimakkhāyīti?

(Bhagavā:)

Kiriyavādī cāhaṃ brāhmaṇa akiriyavādī cāti.

(Brāhmaṇo:)

Yathākathaṃ pana bhavaṃ gotamo kiriyavādī ca akiriyavādī cāti?

(Bhagavā:)

Akiriyaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Kiriyañca kho ahaṃ brāhmaṇa vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi. Evaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa kiriyavādī ca akiriyavādī cāti. [BJT page 124]

(Brāhmaṇo:)

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti'ti,211) evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[2.1.4.4] 35. Atha anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. [PTS page 063] Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etadavoca: kati nu kho bhante loke dakkhiṇeyyā? Kattha ca dānaṃ dātabbanti?

Dve kho gahapati loke dakkhiṇeyyā sekho ca asekho ca. Ime kho gahapati dve loke dakkhiṇeyyā. Ettha ca dānaṃ dātabbanti. , Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā212) sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Sekho asekho ca imasmiṃ loke
Āhuṇeyyā yajamānānaṃ honti,
Te ujjubhūtā kāyena vācāya uda cetasā
Khettaṃ taṃ yajamānānaṃ ettha dinnaṃ mahapphalanti.

[2.1.4.5] 36. Evaṃ me sutaṃ; ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi, āvuso bhikkhavoti.213) Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Ajjhattasaññojanañca āvuso puggalaṃ desissāmi bahiddhāsaññojanañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Katamo cāvuso ajjhattasaññojano puggalo? Idhāvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So kāyassa bhedā parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ. Ayaṃ vuccatāvuso ajjhattasaññojano puggalo āgāmī āgantā itthattaṃ. [BJT page 126] [PTS page 064]

katamo cāvuso bahiddhāsaññojano puggalo? Idhāvuso bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So aññataraṃ santaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati so tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ ayaṃ vuccatāvuso bahiddhāsaññojano puggalo anāgāmī214) anāgantā itthattaṃ.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So kāmānaṃ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. So bhavānaṃ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. So taṇhakkhayāya215) paṭipanno hoti. So lobhakkhayāya paṭipanno hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Ayaṃ vuccatāvuso bahiddhāsaññojano puggalo anāgāmī anāgantā itthattanti.

Atha kho sambahulā samacittā devatā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatā bhagavantaṃ etadavocuṃ:

Eso bhante āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṃ ajjhattasaññojanañca puggalaṃ deseti, bahiddhāsaññojanañca. Haṭṭhā bhante parisā sādhu bhante bhagavā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu, anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho bhagavā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ216) vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva jetavane antarahito pubbārāme migāramātupāsāde āyasmato sāriputtassa pamukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho sāriputto bhagavantaṃ [PTS page 065] abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca: [BJT page 128]

Idha sāriputta sambahulā samacittā devatā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sāriputta tā devatā maṃ etadavocuṃ:

Eso bhante āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsāde bhikkhūnaṃ ajjhattasaññojanañca puggalaṃ deseti, bahiddhāsaññojanañca. “ Haṭṭhā bhante parisā sādhu bhante bhagavā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu, anukampaṃ upādāyā”ti. Tā kho pana sāriputta devatā dasapi hutvā vīsampi217) hutvā tiṃsampi hutvā cattārīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhimpi hutvā āraggakoṭinittuddanamattepi218) tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ vyābādhentīti.

Siyā kho219) pana te sāriputta evamassa. Tattha nūna tāsaṃ devatānaṃ tathā cittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasapi hutvā vīsampi220) hutvā tiṃsampi hutvā cattārīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhimpi hutvā āraggakoṭinittuddanamattepi221) tiṭṭhantī na ca aññamaññaṃ vyābādhenti.

Na kho panetaṃ sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ, idheva sāriputta tāsaṃ devatānaṃ tathā cittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasapi vīsampi222) hutvā tiṃsampi hutvā cattārīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhimpi hutvā āraggakoṭinittuddana223) mattepi tiṭṭhanti na ca aññamaññaṃ vyābādhentīti.

Tasmātiha sāriputta evaṃ sikkhitabbaṃ: santindriyā bhavissāma santamānasāti. Evaṃ hi vo sāriputta sikkhitabbaṃ. Santindriyānaṃ hi vo sāriputta santamānasānaṃ santaṃ yeva kāyakammaṃ bhavissati santaṃ vacīkammaṃ santaṃ manokammaṃ, santaṃyeva upahāraṃ upaharissāma sabrahmacārīsūti. Evaṃ hi vo sāriputta sikkhitabbaṃ.

Anassuṃ kho sāriputta aññatitthiyā paribbājakā ye imaṃ dhammapariyāyaṃ na assosunti.

[2.1.4.6] 37. Ekaṃ samayaṃ224) āyasmā mahākaccāno varaṇāyaṃ viharati kaddamadahatīre. [PTS page 066] atha kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ225) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ārāmadaṇḍo brāhmaṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca:

Ko nu kho bho kaccāna, hetu ko paccayo yena khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantīti? [BJT page 130]

(Mahākaccāno:)

Kāmarāgavinivesavinibandha226) paligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho brāhmaṇa, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatikāpi gahapatikehi vivadantīti.

(Ārāmadaṇḍo:)

Ko pana bho kaccāna, hetu ko paccayo yena samaṇāpi samaṇehi vivadantīti?

(Mahākaccāno:)

Diṭṭhirāgavinivesavinibandha227) paligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetu kho brāhmaṇa, samaṇāpi samaṇehi vivadantīti.

(Ārāmadaṇḍo:)

Atthi pana bho kaccāna, koci lokasmiṃ yo imaṃ ceva kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭānajjhosānaṃ samatikkanto, imaṃ ca diṭṭhirāgavinivesa228) vinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti?

(Mahākaccāno:)

Atthi brāhmaṇa lokasmiṃ yo imañceva kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto. Imañcadiṭṭhirāgavinivesa229) vinibandhapaligedha pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti.

(Ārāmadaṇḍo:)

Ko pana so bho kaccāna lokasmiṃ yo imañceva kāmarāgavinivesavinibandha paligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto, imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedha pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti?

(Mahākaccāno:)

Atthi brāhmaṇa, puratthimesu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṃ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi brāhmaṇa, bhagavā imañceva kāmarāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ [PTS page 067] samatikkanto, imañca diṭṭhirāgavinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti.

Evaṃ vutte ārāmadaṇḍo brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ puthuviyaṃ230) nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa, yo hi so bhagavā imañceva kāmarāga231) vinivesa vinibandhapaligedha pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto, imañca diṭṭhirāga232) vinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkantoti. [BJT page 132]

Abhikkantaṃ bho kaccāna abhikkantaṃ bho kaccāna seyyathāpi bho kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,233) evamevaṃ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bho kaccāna taṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[2.1.4.7] 38. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. Atha kho kaṇḍarāyaṇo234) brāhmaṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kaṇḍarāyaṇo235) brāhmaṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bho kaccāna, na samaṇo kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetīti, tayidaṃ bho kaccāna, tatheva, nahi bhavaṃ kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṃ bho kaccāna na sampannamevāti.

Atthi brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā [PTS page 068] sammāsambuddhena vuddhabhūmī ca akkhātā, daharabhūmī ca. Vuddho cepi brāhmaṇa hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, so ca kāme paribhuñjati, kāmamajjhāvasati, kāmapariḷāhena pariḍayhati, kāmavitakkehi khajjati, kāmapariyesanāya ussukko. Atha kho so bālo tveva236) saṅkhaṃ gacchati. Daharo cepi brāhmaṇa, hoti yuvā susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. So ca na kāme paribhuñjati, na kāmamajjhāvasati, na kāmapariḷāhena pariḍayhati, na kāmavitakkehi khajjati, na kāmapariyesanāya ussukko. Atha kho so paṇḍito therotveva saṅkhaṃ gacchatīti. Evaṃ vutte kaṇḍarāyaṇo brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā daharānaṃ sudaṃ bhikkhūnaṃ pāde sirasā vandati: vuddhā bhavanto vuddhabhūmiyaṃ ṭhitā, daharā mayaṃ daharabhūmiyaṃ ṭhitāti.

Abhikkantaṃ bho kaccāna abhikkantaṃ bho kaccāna, seyyathāpi bho kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti' ti, evameva bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bho kaccāna taṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṃghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [BJT page 134]

[2.1.4.8] (Sāvatthinidānaṃ:) 39. Yasmiṃ bhikkhave samaye corā balavanto honti, rājāno tasmiṃ samaye dubbalā honti. Tasmiṃ bhikkhave samaye rañño na phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā paccantime vā janapade anusaññātuṃ. Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṃ samaye na phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ. Evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye pāpabhikkhū balavanto honti, pesalā bhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā honti. Tasmiṃ bhikkhave samaye pesalā bhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā saṅghamajjhe saṃkasāyantī237) paccantime vā janapade bhajanti. Tayidaṃ bhikkhave hoti bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. [PTS page 069]

Yasmiṃ bhikkhave samaye rājāno balavanto honti, corā tasmiṃ samaye dubbalā honti. Tasmiṃ bhikkhave samaye rañño phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā paccantime vā janapade anusaññātuṃ. Brāhmaṇagahapatikānampi tasmiṃ samaye phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ. Evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye pesalā bhikkhū balavanto honti, pāpabhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā honti. Tasmiṃ bhikkhave samaye pāpabhikkhū tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā saṅghamajjhe saṃkasāyanti, yena vā pana tena papatanti.238) Tayidaṃ bhikkhave hoti bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

[2.1.4.9] 40. Dvinnāhaṃ bhikkhave micchāpaṭipattiṃ na vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. Gihī vā bhikkhave pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

Dvinnāhaṃ bhikkhave sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi, gihissa vā pabbajitassa vā. Gihī vā bhikkhave pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

[2.1.4.10] 41. Ye te bhikkhave bhikkhū duggahitehi suttantehi byañjanapatirūpakehi atthañca dhammañca paṭibāhanti, te bhikkhave bhikkhū bahujanāhitāya paṭipannā bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ antaradhāpenti. [BJT page 136]

Ye te bhikkhave bhikkhū suggahitehi suttantehi byañjanapatirūpakehi atthañca dhammañca anulomenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti. Tevimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti.

Samacittavaggo catuttho.

[PTS page 070]

5. Parisavaggo

[2.1.5]

[43-52.]

[2.1.5.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 42. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā.

Katamā ca bhikkhave uttānā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū uddhatā honti unnalā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave uttānā parisā.

Katamā ca bhikkhave gambhīrā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū anuddhatā honti anunnalā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekagga cittā saṃvutindriyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave gambhīrā parisā. Imā kho bhikkhave dve parisā: etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ gambhīrā parisāti.

[2.1.5.2] 43. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: vaggā ca parisā, samaggā ca parisā.

Katamā ca bhikkhave vaggā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave vaggā parisā.

Katamā ca bhikkhave samaggā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave samaggā parisā. Imā kho bhikkhave dve parisā: etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ samaggā parisāti. [BJT page 138]

[2.1.5.3] 44. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: anaggavatī ca parisā, aggavatī ca parisā.[PTS page 071]

Katamā ca bhikkhave anaggavatī parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū bāhulikā239) honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na viriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā240) sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ vuccati bhikkhave anaggavatī parisā.

Katamā ca bhikkhave aggavatī parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhanti, appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sā pi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ vuccati bhikkhave aggavatī parisā. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ aggavatī parisāti.

[2.1.5.4] 45. Dvemā bhikkhave parisā katamā dve: anariyā ca parisā, ariyā ca parisā.

Katamā ca bhikkhave anariyā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānanti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānanti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ nappajānanti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānanti, ayaṃ vuccati bhikkhave anariyā parisā. [BJT page 140]

Katamā ca bhikkhave ariyā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānanti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ [PTS page 072] pajānanti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānanti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyā parisā. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ ariyā parisāti.

[2.1.5.5] 46. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: parisakasaṭo241) ca parisamaṇḍo ca.

Katamo ca bhikkhave parisakasaṭo: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū chandāgatiṃ gacchanti. Dosāgatiṃ gacchanti, mohāgatiṃ gacchanti, bhayāgatiṃ gacchanti, ayaṃ vuccati bhikkhave parisakasaṭo.

Katamo ca bhikkhave parisamaṇḍo: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū na chandāgatiṃ gacchanti, na dosāgatiṃ gacchanti, na mohāgatiṃ gacchanti, na bhayāgatiṃ gacchanti, ayaṃ vuccati bhikkhave parisamaṇḍo. Imā kho bhikkhave dve parisā: etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ parisamaṇḍoti.

[2.1.5.6] 47. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: okkācitavinītā242) parisā no paṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā no okkācitavinītā.

Katamā ca bhikkhave okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatā243) paṭisaññuttā. Tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṃ odahanti, na aññācittaṃ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti. Ye pana te suttantā kavikatā244) kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā. Tesu bhaññamānesu sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṃ paṭipucchanti, paṭivicaranti245) [PTS page 073] idaṃ kathaṃ imassa kvatthoti? Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca no uttānī karonti. Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti.246) Ayaṃ vuccati bhikkhave okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā. [BJT page 142]

Katamā ca bhikkhave paṭipucchāvinītā parisā no okkācitavinītā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū ye te suttantā, kavikatā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu na sussūsanti, na sotaṃ odahanti. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti. Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaññuttā, tesu bhaññamānesu sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti. Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā aññamaññaṃ paṭipucchanti, paṭivicaranti, idaṃ kathaṃ? Imassa kvatthoti,247) te avivaṭañceva vivaranti? Anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭipucchāvinītā parisā no okkācitavinītā, imā kho bhikkhave dve parisā etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ paṭipucchāvinītā parisā no okkācitavinītāti.

[2.1.5.7] 48. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru.

Katamā ca bhikkhave āmisagaru parisā no saddhammagaru: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū gihīnaṃ odātavasanānaṃ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṃ bhāsanti, asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, [PTS page 074] asuko kāyasakkhi, asuko diṭṭhappatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammoti. Te tena lābhaṃ labhanti. Te taṃ lābhaṃ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave āmisagaru parisā no saddhammagaru. [BJT page 144]

Katamā ca bhikkhave saddhammagaru parisā no āmisagaru: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū gihīnaṃ odātavasanānaṃ sammukhā248) na aññamaññassa vaṇṇaṃ bhāsanti, asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhi, asuko diṭṭhappatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammoti. Te tena lābhaṃ labhanti. Taṃ lābhampi labhitvā agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammagaru parisā no āmisagaru. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ saddhammagaru parisā no āmisagarūti.

[2.1.5.8] 29. Dvemā bhikkhave parisā katamā dve: visamā ca parisā, samā ca parisā.

Katamā ca bhikkhave visamā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ adhammakammāni pavattanti, dhammakammāni nappavattanti. Avinayakammāni pavattanti, vinayakammāni nappavattanti. Adhammakammāni dippanti, dhammakammāni na dippanti. Avinayakammāni dippanti, vinayakammāni na dippanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave visamā parisā.249) Visamattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti, dhammakammāni nappavattanti. [PTS page 075] avinayakammāni pavattanti, vinayakammāni nappavattanti. Adhammakammāni dippanti, dhammakammāni na dippanti. Avinayakammāni dippanti, vinayakammāni na dippanti.

Katamā ca bhikkhave samā parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ dhammakammāni pavattanti, adhammakammāni nappavattanti. Vinayakammāni pavattanti, avinayakammāni nappavattanti. Dhammakammāni dippanti, adhammakammāni na dippanti. Vinayakammāni dippanti, avinayakammāni na dippanti ayaṃ vuccati bhikkhave samā parisā.250) Samattā bhikkhave parisāya dhammakammāni pavattanti, adhammakammāni nappavattanti. Vinayakammāni pavattanti, avinayakammāni nappavattanti. Dhammakammāni dippanti, adhammakammāni na dippanti. Vinayakammāni dippanti, avinayakammāni na dippanti. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ samā parisāti.

[2.1.5.9] 50. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve, adhammikā ca parisā, dhammikā ca parisā.

Katamā ca bhikkhave adhammikā parisā. Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ adhammakammāni pavattanti. Dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti, vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti, dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti, vinayakammāni na dippanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammikā parisā. Adhammikattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti, dhammakammāni nappavattanti. Avinayakammāni pavattanti, vinayakammāni nappavattanti. Adhammakammāni dippanti, dhammakammāni na dippanti. Avinayakammāni dippanti, vinayakammāni na dippanti.

Katamā ca bhikkhave dhammikā ca parisā. Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ dhammakammāni pavattanti, adhammakammāni nappavattanti. Vinayakammāni pavattanti, avinayakammāni nappavattanti. Dhammakammāni dippanti, adhammakammāni na dippanti. Vinayakammāni dippanti, avinayakammāni na dippanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammikā parisā. Dhammikattā bhikkhave parisāya dhammakammāni pavattanti, adhammakammāni nappavattanti. Vinayakammāni pavattanti, avinayakammāni nappavattanti. Dhammakammāni dippanti, adhammakammāni na dippanti. Vinayakammāni dippanti, avinayakammāni na dippanti. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ dhammikā parisāti. [BJT page 146]

[2.1.5.10] 51. Dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve: adhammavādinī ca parisā, dhammavādinī ca parisā.

Katamā ca bhikkhave adhammavādinī parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū adhikaraṇaṃ ādiyanti dhammikaṃ vā adhammikaṃ vā. Te taṃ adhikaraṇaṃ ādiyitvā na ceva aññamaññaṃ saññāpentī, na ca saññattiṃ upagacchanti, na ca nijjhāpenti, na ca nijjhattiṃ upagacchanti. Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino [PTS page 076] tameva adhikaraṇaṃ thāmasā parāmassa251) abhinivissa voharanti, idameva saccaṃ moghamaññanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammavādinī parisā.

Katamā ca bhikkhave dhammavādinī parisā: idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū adhikaraṇaṃ ādiyanti, dhammikaṃ vā adhammikaṃ vā. Te taṃ adhikaraṇaṃ ādiyitvā aññamaññaṃ saññāpenti ceva saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti. Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino na tameva adhikaraṇaṃ thāmasā parāmassa252) abhinivissa voharanti, idameva saccaṃ moghamaññanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammavādinī parisā. Imā kho bhikkhave dve parisā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ dhammavādinī parisāti.

Parisavaggo pañcamo.

Tatruddānaṃ:
Uttānā vaggā aggavatī ariyā kasaṭo ca pañcamo,
Okkācitāmisañceva visamā adhammā dhammiyena cāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Dutiyo paṇṇāsako

6. Puggalavaggo

[2.2.6]

[53-64.]

[2.2.6.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 1. Dveme bhikkhave puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. [PTS page 077] Katame dve: tathāgato ca arahaṃ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. Ime kho bhikkhave dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. [BJT page 148]

[2.2.6.2] 2. Dveme bhikkhave puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussā katame dve: tathāgato ca arahaṃ sammāsambuddho rājā ca cakkavattī. Ime kho bhikkhave dve puggalā loke uppajjamānā uppajjanti acchariyamanussāti.

[2.2.6.3] 3. Dvinnaṃ bhikkhave puggalānaṃ kālakiriyā bahuno janassa ānutappā253) hoti. Katamesaṃ dvinnaṃ: tathāgatassa254) arahato sammāsambuddhassa, rañño cakkavattissa. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ puggalānaṃ kālakiriyā bahuno janassa ānutappā hoti.255)

[2.2.6.4] 4. Dveme bhikkhave thūpārahā. Katame dve: tathāgato ca arahaṃ sammāsambuddho, rājā ca cakkavattī. Ime kho bhikkhave dve thūpārahāti.

[2.2.6.5] 5. Dveme bhikkhave buddhā. Katame dve: tathāgato ca arahaṃ sammā sambuddho paccekabuddho ca. Ime kho bhikkhave dve buddhāti.

[2.2.6.6] 6. Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve: bhikkhu ca khīṇāsavo, hatthājānīyo ca. Ime kho bhikkhave dve asaniyā phalantiyā na santasantīti.

[2.2.6.7] 7. Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve: bhikkhu ca khīṇāsavo, assājāniyo ca. Ime kho bhikkhave dve asaniyā phalantiyā na santasantīti.

[2.2.6.8] 8. Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti. Katame dve: bhikkhu ca khīṇāsavo, sīho ca migarājā. Ime kho bhikkhave dve asaniyā phalantiyā na santasantīti. [BJT page 150]

[2.2.6.9] 9. Dveme bhikkhave atthavase sampassamānā kimpurisā mānusiṃ vācaṃ na bhāsanti. Katame dve: mā ca musā bhaṇimhā,256) mā ca paraṃ abhūtena abbhācikkhamhāti. Ime kho bhikkhave dve atthavase sampassamānā kimpurisā mānusiṃ vācaṃ na bhāsantīti. [PTS page 078]

[2.2.6.10] 10. Dvinnaṃ bhikkhave257) dhammānaṃ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṃ karoti. Katamesaṃ dvinnaṃ: methunadhammasamāpattiyā258) ca, vijāyanassa ca. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ dhammānaṃ atitto appaṭivāno mātugāmo kālaṃ karotīti.

[2.2.6.11] 11. Asantasannivāsaṃ ca vo bhikkhave desissāmi259) santasannivāsañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Kathañca bhikkhave asantasannivāso hoti: kathañca asanto sannivasanti:

Idha bhikkhave therassa bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ na vadeyya, majjhimopi maṃ na vadeyya, navopi maṃ na vadeyya, therampahaṃ260) na vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ na vadeyyaṃ, navampahaṃ261) na vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya, no hitānukampī, noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi262) naṃ, passampissa na paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya; no hitānukampī. Noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi naṃ, passampissa na paṭikareyyaṃ. Majjhimassapi bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ na vadeyya, majjhimopi maṃ na vadeyya, navopi maṃ na vadeyya, therampahaṃ na vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ na vadeyyaṃ, navampahaṃ263) na vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya, no hitānukampī, noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi naṃ, passampissa na paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya; no hitānukampī. Noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi naṃ, passampissa na paṭikareyyaṃ. Navassapi bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ na vadeyya, majjhimopi maṃ na vadeyya, navopi maṃ na vadeyya, therampahaṃ na vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ na vadeyyaṃ, navampahaṃ na vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya, no hitānukampī, noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi naṃ, [PTS page 079] passampissa na paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, ahitānukampī maṃ vadeyya; no hitānukampī. Noti naṃ vadeyyaṃ, viheseyyampi264) naṃ; passampissa na paṭikareyyaṃ. Evaṃ kho bhikkhave asantasannivāso hoti. Evaṃ ca asanto sannivasanti. [BJT page 152]

Kathañca bhikkhave santasannivāso hoti: kathañca santo sannivasanti:

Idha bhikkhave therassa bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ vadeyya, majjhimopi maṃ vadeyya, navopi maṃ vadeyya, therampahaṃ vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ vadeyyaṃ, navampahaṃ vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya, no ahitānukampī, sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya; no ahitānukampī, sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ, passampissa paṭikareyyaṃ. Majjhimassapi bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ vadeyya, majjhimopi maṃ vadeyya, navopi maṃ vadeyya, therampahaṃ vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ vadeyyaṃ, navampahaṃ vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya, no ahitānukampī, sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya; no ahitānukampī, sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ, passampissa paṭikareyyaṃ. Navassapi bhikkhuno evaṃ hoti: theropi maṃ na vadeyya, majjhimopi maṃ na vadeyya, navopi maṃ vadeyya, therampahaṃ vadeyyaṃ. Majjhimampahaṃ vadeyyaṃ, navampahaṃ vadeyyaṃ, thero cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya, no ahitānukampī, sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ passampissa paṭikareyyaṃ. Majjhimo cepi maṃ vadeyya, navo cepi maṃ vadeyya, hitānukampī maṃ vadeyya; no ahitānukampī sādhūti naṃ vadeyyaṃ, na naṃ viheseyyaṃ, passampissa paṭikareyyaṃ. Evaṃ kho bhikkhave santasannivāso hoti. Evaṃ ca265) santo sannivasantīti.

[2.2.6.12] 12. Yasmiṃ bhikkhave adhikaraṇe ubhato vacīsaṃsāro diṭṭhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṃ [PTS page 080] na avupasantaṃ266) hoti. Tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ: dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati, bhikkhū ca na phāsuṃ viharissanti.

[2.2.6.13] 13. Yasmiñca kho bhikkhave adhikaraṇe ubhato vacīsaṃsāro diṭṭhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ajjhattaṃ avupasantaṃ hoti. Tasmetaṃ bhikkhave adhikaraṇe pāṭikaṅkhaṃ: na dīghattāya kharattāya vāḷattāya saṃvattissati. Bhikkhū ca phāsuṃ viharissantīti.

Puggala vaggo chaṭṭho.

1. Evaṃ-machasaṃ. Evaṃ kho - syā. 2. Na suvūpasannaṃ-sī 1. Sīmu.

[BJT page 154]

7. Sukhavaggo

[2.2.7]

[65-77.]

[2.2.7.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 14. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: gihīsukhañca, pabbajjāsukhañca,267) imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ pabbajjāsukhanti.

[2.2.7.2] 15. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: kāmasukhañca, nekkhammasukhañca. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nekkhammasukhanti.

[2.2.7.3] 16. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: upadhisukhañca,268) nirupadhisukhañca. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nirupadhisukhanti.

[2.2.7.4] 17. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: [PTS page 081] sāsavañca sukhaṃ anāsavañca sukhaṃ,269) imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ anāsavaṃ sukhanti.

[2.2.7.5] 18. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: sāmisañca sukhaṃ, nirāmisañca sukhaṃ. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhanti.

[2.2.7.6] 19. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: ariyasukhañca, anariyasukhañca, imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ ariyasukhanti. [BJT page 156]

[2.2.7.7] 20. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: kāyikañca sukhaṃ cetasikañca sukhaṃ. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ cetasikaṃ sukhanti.

[2.2.7.8] 21. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: sappītikañca sukhaṃ nippītikañca sukhaṃ. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nippītikaṃ sukhanti.

[2.2.7.9] 22. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: sātasukhañca upekkhāsukhañca. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ upekkhāsukhanti.

[2.2.7.10] 23. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: samādhisukhañca asamādhisukhañca. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ samādhisukhanti.

[2.2.7.11] 24. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: sappītikārammaṇañca sukhaṃ nippītikārammaṇañca sukhaṃ. [PTS page 082] imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ nippītikārammaṇaṃ sukhanti.

[2.2.7.12] 25. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: sātārammaṇañca sukhaṃ upekkhārammaṇañca sukhaṃ. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ upekkhārammaṇaṃ sukhanti.

[2.2.7.13] 26. Dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve: rūpārammaṇañca sukhaṃ arūpārammaṇañca sukhaṃ. Imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ arūpārammaṇaṃ sukhanti.

Vaggo sattamo.

[BJT page 158]

8. Sanimittavaggo

[2.2.8]

[78-87.]

[2.2.8.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 27. Sanimittā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no animittā. Tasseva nimittassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.270)

[2.2.8.2] 28. Sanidānā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no anidānā. Tasseva nidānassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.3] 29. Sahetukā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no ahetukā. Tasseva hetussa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.4] 30. Sappaccayā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no appaccayā. Tasseva paccayassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.5] 31. [PTS page 083] sarūpā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no arūpā. Tasseva rūpassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.6] 32. Savedanā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no avedanā. Tassāyeva vedanāya pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.7] 33. Sasaññā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaññā. Tassāyeva saññāya pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.8] 34. Sasaṅkhārā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhārā. Tesaṃ yeva saṅkhārānaṃ pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti. [BJT page 160]

[2.2.8.9] 35. Saviññāṇā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no aviññāṇā. Tasseva viññāṇassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na honti.

[2.2.8.10] 36. Saṅkhatārammaṇā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no asaṅkhatārammaṇā. Tasseva saṅkhatassa pahānā evaṃ te pāpakā akusalā dhammā na hontīti.

Vaggo aṭṭhamo.

9. Dhammavaggo

[2.2.9]

[88-98.]

[2.2.9.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 37. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Cetovimutti ca paññāvimutti ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.2] 38. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Paggaho ca avikkhepo ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.3] 39. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Nāmaṃ ca rūpaṃ ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.4] 40. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Vijjā ca vimutti ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.5] 41. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti. [BJT page 162]

[2.2.9.6] 42. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.7] 43. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.8] 44. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Dovacassatā ca pāpamittatā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.9] 45. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.10] 46. [PTS page 084] dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.2.9.11] 47. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve. Āpattikusalatā ca āpattiuṭṭhānakusalatā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

Vaggo navamo.

10. Bālavaggo

[2.2.10]

[99-118.]

[2.2.10.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 48. Dveme bhikkhave bālā. Katame dve: yo ca anāgataṃ bhāraṃ vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ na vahati. Ime kho bhikkhave dve bālāti.

[2.2.10.2] 49. Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve: yo ca āgataṃ bhāraṃ vahati, yo ca anāgataṃ bhāraṃ na vahati. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti. [BJT page 164]

[2.2.10.3] 50. Dveme bhikkhave bālā. Katame dve: yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Ime kho bhikkhave dve bālāti.

[2.2.10.4] 51. Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve: yo ca akappiye akappiyasaññī yo ca kappiye kappiyasaññī. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.

[2.2.10.5] 52. Dveme bhikkhave bālā. Katame dve: yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Ime kho bhikkhave dve bālāti.

[2.2.10.6] 53. Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve: yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.

[2.2.10.7] 54. [PTS page 085] dveme bhikkhave bālā. Katame dve: yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Ime kho bhikkhave dve bālāti.

[2.2.10.8] 55. Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve: yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.

[2.2.10.9] 56. Dveme bhikkhave bālā. Katame dve: yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti.

[2.2.10.10] 57. Dveme bhikkhave paṇḍitā. Katame dve: yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitāti. [BJT page 166]

[2.2.10.11] 58. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.

[2.2.10.12] 59. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca na kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.

[2.2.10.13] 60. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.

[2.2.10.14] 61. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.

[2.2.10.15] 62. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca anāpattiyā āpattisaññī, [PTS page 086] yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.

[2.2.10.16] 63. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.

[2.2.10.17] 64. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.

[2.2.10.18] 65. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca adhamme adhammasaññī yo ca dhamme dhammasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti. [BJT page 168]

[2.2.10.19] 66. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā vaḍḍhantīti.271)

[2.2.10.20] 67. Dvinnaṃ bhikkhave āsavā na vaḍḍhanti. Katamesaṃ dvinnaṃ: yo ca avinaye avinayasaññī yo ca vinaye vinayasaññī. Imesaṃ kho bhikkhave dvinnaṃ āsavā na vaḍḍhantīti.

Vaggo dasamo.

Dutiyo paṇṇāsako samatto.

Tatiyo paṇṇāsako

11. Āsāvaggo

[2.3.11]

[119-130.]

[2.3.11.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 1. Dvemā bhikkhave āsā duppajahā. Katamā dve: lābhāsā ca, jīvitāsā ca. Imā kho bhikkhave dve āsā duppajahāti. [PTS page 087]

[2.3.11.2] 2. Dveme bhikkhave puggalā dullabhā lokasmiṃ. Katame dve: yo ca pubbakārī, yo ca kataññū katavedī. Ime kho bhikkhave dve puggalā dullabhā lokasminti.272)

[2.3.11.3] Dveme bhikkhave puggalā dullabhā lokasmiṃ. Katame dve: titto ca, tappetā ca. Ime kho bhikkhave dve puggalā dullabhā lokasminti.273)

[2.3.11.4] 4. Dveme bhikkhave puggalā duttappayā. Katame dve: yo ca laddhaṃ laddhaṃ nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti. Ime kho bhikkhave dve puggalā duttappayāti.

[2.3.11.5] 5. Dveme bhikkhave puggalā sutappayā. Katame dve: yo ca laddhaṃ laddhaṃ na nikkhipati, yo ca laddhaṃ laddhaṃ na vissajjeti. Ime kho bhikkhave dve puggalā sutappayāti. [BJT page 170]

1. Vaḍḍhantīti-machasaṃ, syā 2. Lokasmintīti-machasaṃ

[2.3.11.6] 6. Dveme bhikkhave paccayā rāgassa uppādāya. Katame dve: subhanimittañca, ayoniso ca manasikāro. Ime kho bhikkhave dve paccayā rāgassa uppādāya.

[2.3.11.7] 7. Dveme bhikkhave paccayā dosassa uppādāya. Katame dve: paṭighanimittañca, ayoniso ca manasikāro. Ime kho bhikkhave dve paccayā dosassa uppādāya.

[2.3.11.8] 8. Dveme bhikkhave paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve: parato ca ghoso, ayoniso ca manasikāro. Ime kho bhikkhave dve paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya.

[2.3.11.9] 9. Dveme bhikkhave paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve: parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho bhikkhave dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya.274)

[2.3.11.10] 10 Dvemā bhikkhave āpattiyo. Katamā dve: [PTS page 088] lahukā ca āpatti, garukā ca āpatti. Imā kho bhikkhave dve āpattiyo.275)

[2.3.11.11] 11. Dvemā bhikkhave āpattiyo. Katamā dve: duṭṭhullā ca āpatti, aduṭṭhullā ca āpatti. Imā kho bhikkhave dve āpattiyo.276)

[2.3.11.12] 12. Dvemā bhikkhave āpattiyo. Katamā dve: sāvasesā ca āpatti, anavasesā ca āpatti. Imā kho bhikkhave dve āpattiyoti.

Vaggo ekādasamo.277)

12. Āyācanavaggo

[2.3.12]

[131-141.]

[2.3.12.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 13. Saddho bhikkhave bhikkhu evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi, yādisā sāriputtamoggallānāti. Esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ yadidaṃ sāriputtamoggallānāti. [BJT page 172]

[2.3.12.2] 14. Saddhā bhikkhave bhikkhunī evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya: tādisā278) homi, yādisā279) khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti. Esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ yadidaṃ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti.

[2.3.12.3] 15. Saddho bhikkhave upāsako evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi, yādiso citto ca gahapati, hatthako ca ālavakoti. Esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ yadidaṃ citto ca gahapati, hatthako ca ālavakoti.

[2.3.12.4] 16. Saddhā bhikkhave upāsikā evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya: tādisā280) homi, yādisā281) khujjuttarā ca upāsikā, velukaṇṭakiyā ca nandamātāti. [PTS page 089] esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ yadidaṃ khujjuttarā ca upāsikā, velukaṇṭakiyā ca nandamāti.

[2.3.12.5] 17. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo282) viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi dvīhi: ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati. Ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.283)

[2.3.12.6] 18. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamehi dvīhi: anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati. Ananuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatīti. [BJT page 174]

[2.3.12.6] 19. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. [PTS page 090] katamehi dvīhi: ananuvicca apariyogāhetvā appasādaniye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti. Ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appāsādaṃ upadaṃseti. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo284) viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.285)

[2.3.12.7] 20. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamehi dvīhi: anuvicca pariyogāhetvā appasādaniye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavatīti.

[2.3.12.8] 21. Dvīsu bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu: mātari ca pitari ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. [PTS page 091]

[2.3.12.9] 22. Dvīsu bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu: mātari ca pitari ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu sammā paṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatīti. [BJT page 176]

[2.3.12.10] 23. Dvīsu bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu: tathāgate ca tathāgatasāvake ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

[2.3.12.11] 24. Dvīsu bhikkhave sammā paṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu: tathāgate ca tathāgatasāvake ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu sammā paṭipajjamāno paṇḍito byatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatīti.

[2.3.12.12] 25. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sacittavodānañca, na ca kiñci loke upādiyati. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.3.12.13] 26. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

[2.3.12.14] 27. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: kodhavinayo ca upanāhavinayo ca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

Vaggo dvādasamo.

[BJT page 178]

13. Dānavaggo

[2.3.13]

[142-151.]

[2.3.13.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 28. Dvemāni bhikkhave dānāni. Katamāni dve: āmisadānañca dhammadānañca. Imāni kho bhikkhave dve dānāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ dhammadānanti.

[2.3.13.2] 29. Dveme bhikkhave yāgā. Katame dve: āmisayāgo ca dhammayāgo ca. Ime kho bhikkhave dve yāgā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ yāgānaṃ yadidaṃ dhammayāgoti. [PTS page 092]

[2.3.13.3] 30. Dveme bhikkhave cāgā. Katame dve: āmisacāgo ca dhammacāgo ca. Ime kho bhikkhave dve cāgā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ cāgānaṃ yadidaṃ dhammacāgoti.

[2.3.13.4] 31. Dveme bhikkhave pariccāgā. Katame dve āmisapariccāgo ca dhammapariccāgo ca. Ime kho bhikkhave dve pariccāgā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ pariccāgānaṃ yadidaṃ dhammapariccāgoti.

[2.3.13.5] 32. Dveme bhikkhave bhogā. Katame dve: āmisabhogo ca dhammabhogo ca. Ime kho bhikkhave dve bhogā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ bhogānaṃ yadidaṃ dhammabhogoti.

[2.3.13.6] 33. Dveme bhikkhave sambhogā. Katame dve: āmisasambhogo ca dhammasambhogo ca. Ime kho bhikkhave dve sambhogā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sambhogānaṃ yadidaṃ dhammasambhogoti.

[2.3.13.7] 34. Dveme bhikkhave saṃvibhāgā. Katame dve: āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Ime kho bhikkhave dve saṃvibhāgā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ dhammasaṃvibhāgoti.

[2.3.13.8] 35. Dveme bhikkhave saṅgahā. Katame dve: āmisasaṅgaho ca dhammasaṅgaho ca. Ime kho bhikkhave dve saṅgahā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ saṅgahānaṃ yadidaṃ dhammasaṅgahoti. [BJT page 180]

1. Ananuvajjo ca-machasaṃ.

[2.3.13.9] 36. Dveme bhikkhave anuggahā. Katame dve: āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Ime kho bhikkhave dve anuggahā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ dhammānuggahoti.

[2.3.13.10] 37. Dveme bhikkhave anukampā. Katamā dve: āmisānukampā ca dhammānukampā ca. Ime kho bhikkhave dve anukampā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ anukampānaṃ yadidaṃ dhammānukampāti.

Vaggo terasamo.

[PTS page 093]

14. Santhāravaggo

[2.3.14]

[152-163.]

[2.3.14.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 38. Dveme bhikkhave santhārā. Katame dve: āmisasanthāro ca dhammasanthāro ca. Ime kho bhikkhave dve santhārā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ santhārānaṃ yadidaṃ dhammasanthāroti.

[2.3.14.2] 39. Dveme bhikkhave paṭisanthārā. Katame dve: āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Ime kho bhikkhave dve paṭisanthārā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ paṭisanthārānaṃ yadidaṃ dhammapaṭisanthāroti.

[2.3.14.3] 40. Dvemā bhikkhave esanā katamā dve: āmisesanā ca dhammesanā ca. Imā kho bhikkhave dve esanā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ esanānaṃ yadidaṃ dhammesanāti.

[2.3.14.4] 41. Dvemā bhikkhave pariyesanā. Katamā dve: āmisapariyesanā ca dhammapariyesanā ca. Imā kho bhikkhave dve pariyesanā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ pariyesanānaṃ yadidaṃ dhammapariyesanāti.

[2.3.14.5] 42. Dvemā bhikkhave pariyeṭṭhiyo. Katamā dve: āmisapariyeṭṭhi ca dhammapariyeṭṭhi ca. Imā kho bhikkhave dve pariyeṭṭhiyo etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ pariyeṭṭhīnaṃ yadidaṃ dhammapariyeṭṭhīti. [BJT page 182]

[2.3.14.6] 43. Dvemā bhikkhave pūjā. Katamā dve: āmisapūjā ca dhammapūjā ca. Imā kho bhikkhave dve pūjā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ pūjānaṃ yadidaṃ dhammapūjāti.

[2.3.14.7] 44. Dvemāni bhikkhave ātitheyyāni. Katamāni dve: āmisātitheyyañca dhammātitheyyañca. Imāni kho bhikkhave dve ātitheyyāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ ātitheyyānaṃ yadidaṃ dhammātitheyyanti.

[2.3.14.8] 45. Dvemā bhikkhave iddhiyo. Katamā dve: āmisiddhī ca dhammiddhī ca. Imā kho bhikkhave dve iddhiyo. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ iddhīnaṃ yadidaṃ dhammiddhīti. [PTS page 094]

[2.3.14.9] 46. Dvemā bhikkhave vuddhiyo. Katamā dve: āmisavuddhī ca dhammavuddhī ca. Imā kho bhikkhave dve vuddhiyo. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ vuddhīnaṃ yadidaṃ dhammavuddhīti.

[2.3.14.10] 47. Dvemāni bhikkhave ratanāti. Katamāni dve: āmisaratanañca dhammaratanañca. Imāni kho bhikkhave dve ratanāti. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ ratanānaṃ yadidaṃ dhammaratananti.

[2.3.14.11] 48. Dveme bhikkhave sannicayā. Katame dve: āmisasannicayo ca dhammasannicayo ca. Ime kho bhikkhave dve sannicayā. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sannicayānaṃ yadidaṃ dhammasannicayoti.

[2.3.14.12] 49. Dvemāni bhikkhave vepullāni. Katamāni dve: āmisavepullañca dhammavepullañca. Imāni kho bhikkhave dve vepullāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ vepullānaṃ yadidaṃ dhammavepullanti.

Vaggo cuddasamo.

[BJT page 184]

15. Samāpattivaggo

[2.3.15]

[164-180.]

[2.3.15.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 50. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.286)

[2.3.15.2] 51. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: ajjavañca maddavañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.3] 52. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: khanti ca soraccañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.4] 53. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sākhalyañca paṭisanthāro ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.5] 54. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: avihiṃsā287) ca soceyyaṃ ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.6] 55. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.7] 56. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.8] 57. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.9] 58. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: satibalañca samādhibalañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā. [PTS page 095] [BJT page 186]

[2.3.15.10] 59. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.11] 60. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.12] 61. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.13] 62. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.14] 63. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: diṭṭhivisuddhi ca yathādiṭṭhissa ca padhānaṃ. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.15] 64. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.16] 65. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: muṭṭhasaccañca asampajaññañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.3.15.17] 66. Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: sati ca sampajaññañca. Ime kho bhikkhave dve dhammāti.

Vaggo paṇṇarasamo.

Tatiyo paṇṇāsako samatto.

[BJT page 188]

16. Kodhavaggo

[2.16]

[181-190.]

[2.16.1] (Sāvatthinidānaṃ:) Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.2] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.3] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.4] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.5] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.6] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.7] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.8] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.9] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.10] Dveme bhikkhave dhammā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā.

[2.16.11] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: kodhena ca upanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati.

[2.16.12] Dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: makkhena ca palāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati.

[2.16.13] Dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: issāya ca macchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati.

[2.16.14] Dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: māyāya ca sāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati.

[2.16.15] Dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato dukkhaṃ viharati. [PTS page 096]

[2.16.16] Dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: akkodhena ca anupanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati.

[2.16.17] Dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: amakkhena ca apalāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati.

[2.16.18] Dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: anissāya ca amacchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati.

[2.16.19] Dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: amāyāya ca asāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati.

[2.16.20] Dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati. Katamehi dvīhi: hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato sukhaṃ viharati.

[2.16.21] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame dve: kodho ca upanāho ca ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

[2.16.22] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

[2.16.23] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

[2.16.24] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

[2.16.25] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

[2.16.26] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti.

[2.16.27] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti.

[2.16.28] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ca ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti.

[2.16.29] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti.

[2.16.30] Dveme bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. [BJT page 190]

[2.16.31] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi: kodhena ca upanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[2.16.32] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi: makkhena ca palāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[2.16.33] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi: issāya ca macchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[2.16.34] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi: māyāya ca sāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[2.16.35] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dvīhi: ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. [PTS page 097]

[2.16.36] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi: akkodhena ca anupanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.288)

[2.16.37] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi: amakkhena ca apalāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

[2.16.38] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi: anissāya ca amacchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

[2.16.39] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi: amāyāya ca asāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

[2.16.40] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dvīhi: hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ Nikkhitto evaṃ saggeti.

[2.16.41] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: kodhena ca upanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[2.16.42] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: makkhena ca palāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[2.16.43] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: issāya ca macchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[2.16.44] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: māyāya ca sāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[2.16.45] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: ahirikena ca anottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[2.16.46] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: akkodhena ca anupanāhena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

[2.16.47] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: amakkhena ca apalāsena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

[2.16.48] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: anissāya ca amacchariyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

[2.16.49] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: amāyāya ca asāṭheyyena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

[2.16.50] Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi dvīhi: hiriyā ca ottappena ca. Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

Vaggo soḷasamo.

[BJT page 192]

17. Sattarasamo vaggo

[2.17.1]

1. Akusalapeyyālaṃ

[2.17.1.1] Dveme bhikkhave dhammā akusalā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā akusalāti.

[2.17.1.2] Dveme bhikkhave dhammā akusalā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā akusalāti.

[2.17.1.3] Dveme bhikkhave dhammā akusalā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā akusalāti.

[2.17.1.4] Dveme bhikkhave dhammā akusalā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā akusalāti.

[2.17.1.5] Dveme bhikkhave dhammā akusalā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā akusalāti.

[2.17.1.6] Dveme bhikkhave dhammā kusalā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kusalāti.

[2.17.1.7] Dveme bhikkhave dhammā kusalā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kusalāti.

[2.17.1.8] Dveme bhikkhave dhammā kusalā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kusalāti.

[2.17.1.9] Dveme bhikkhave dhammā kusalā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kusalāti.

[2.17.1.10] Dveme bhikkhave dhammā kusalā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā kusalāti.

[2.17.1.11] 11. Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sāvajjāti.

[2.17.1.12] 12. Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sāvajjāti.

[2.17.1.13] 13. Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sāvajjāti.

[2.17.1.14] 14. Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sāvajjāti.

[2.17.1.15] 15. Dveme bhikkhave dhammā sāvajjā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sāvajjāti.

[2.17.1.16] 16. Dveme bhikkhave dhammā anavajjā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā anavajjāti.

[2.17.1.17] 17. Dveme bhikkhave dhammā anavajjā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā anavajjāti.

[2.17.1.18] 18. Dveme bhikkhave dhammā anavajjā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā anavajjāti.

[2.17.1.19] 19. Dveme bhikkhave dhammā anavajjā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā anavajjāti.

[2.17.1.20] 20. Dveme bhikkhave dhammā anavajjā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā anavajjāti.

[2.17.1.21] 21. Dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhudrayāti.

[2.17.1.22] 22. Dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhudrayāti.

[2.17.1.23] 23. Dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhudrayāti.

[2.17.1.24] 24. Dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhudrayāti.

[2.17.1.25] 25. Dveme bhikkhave dhammā dukkhudrayā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhudrayāti.

[2.17.1.26] 26. Dveme bhikkhave dhammā sukhudrayā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhudrayāti.

[2.17.1.27] 27. Dveme bhikkhave dhammā sukhudrayā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhudrayāti.

[2.17.1.28] 28. Dveme bhikkhave dhammā sukhudrayā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhudrayāti.

[2.17.1.29] 29. Dveme bhikkhave dhammā sukhudrayā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhudrayāti.

[2.17.1.30] 30. Dveme bhikkhave dhammā sukhudrayā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhudrayāti.

[2.17.1.31] 31. Dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhavipākāti.

[2.17.1.32] 32. Dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhavipākāti.

[2.17.1.33] 33. Dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhavipākāti.

[2.17.1.34] 34. Dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhavipākāti.

[2.17.1.35] 35. Dveme bhikkhave dhammā dukkhavipākā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā dukkhavipākāti. [PTS page 098]

[2.17.1.36] 36. Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhavipākāti.

[2.17.1.37] 37. Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhavipākāti.

[2.17.1.38] 38. Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhavipākāti.

[2.17.1.39] 39. Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhavipākāti.

[2.17.1.40] 40. Dveme bhikkhave dhammā sukhavipākā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sukhavipākāti.

[2.17.1.41] 41. Dveme bhikkhave dhammā sabyāpajjhā. Katame dve: kodho ca upanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sabyāpajjhāti.

[2.17.1.42] 42. Dveme bhikkhave dhammā sabyāpajjhā. Katame dve: makkho ca palāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sabyāpajjhāti.

[2.17.1.43] 43. Dveme bhikkhave dhammā sabyāpajjhā. Katame dve: issā ca macchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sabyāpajjhāti.

[2.17.1.44] 44. Dveme bhikkhave dhammā sabyāpajjhā. Katame dve: māyā ca sāṭheyyañca ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sabyāpajjhāti.

[2.17.1.45] 45. Dveme bhikkhave dhammā sabyāpajjhā. Katame dve: ahirikañca anottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā sabyāpajjhāti.

[2.17.1.46] 46. Dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā. Katame dve: akkodho ca anupanāho ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.

[2.17.1.47] 47. Dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā. Katame dve: amakkho ca apalāso ca. Ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.

[2.17.1.48] 48. Dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā. Katame dve: anissā ca amacchariyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.

[2.17.1.49] 49. Dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā. Katame dve: amāyā ca asāṭheyyañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.

[2.17.1.50] 50. Dveme bhikkhave dhammā abyāpajjhā. Katame dve: hiri ca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve dhammā abyāpajjhāti.

[3. Vinayapeyyālaṃ]

[2.17.2]

2. Vinayapeyyālaṃ

[2.17.2.1] 1. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.2] 2. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.3] 3. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.4] 4. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.5] 5. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.6] 6. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.7] 7. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.8] 8. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ289) pakkhupacchedāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.9] 9. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.10] 10. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti.

[2.17.2.11] 11. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.12] 12. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.13] 13. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.14] 14. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.15] 15. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.16] 16. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.17] 17. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.18] 18. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.19] 19. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.20] 20. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṃ paññattanti.

[2.17.2.21] 21. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.22] 22. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.23] 23. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.24] 24. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.25] 25. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.26] 26. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.27] 27. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.28] 28. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.29] 29. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti.

[2.17.2.30] 30. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattā. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhuddesā paññattāti. [PTS page 099]

[2.17.2.31] 31. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.32] 32. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.33] 33. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.34] 34. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.35] 35. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.36] 36. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.37] 37. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.38] 38. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.39] 39. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.40] 40. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.41] 41. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattanti.

[2.17.2.42] 42. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.43] 43. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.44] 44. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.45] 45. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.46] 46. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.47] 47. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.48] 48. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ290) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve

Atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.49] 49. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.50] 50. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattā. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇā paññattāti.

[2.17.2.51] 51. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.52] 52. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.53] 53. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.54] 54. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.55] Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.56] Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.57] 57. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.58] 58. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.59] 59. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.60] 60. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti.

[2.17.2.61] 61. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.62] 62. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.63] 63. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.64] 64. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.65] 65. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.66] 66. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.67] 67. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.68] 68. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ291) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.69] 69. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.70] 70. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tajjanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.71] 71. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.72] 72. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.73] 73. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.74] 74. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.75] 75. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.76] 76. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.77] 77. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.78] 78. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ292) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.79] 79. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.80] 80. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ niyassakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.81] 81. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.82] 82. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.83] 83. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.84] 84. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.85] 85. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.86] 86. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.87] 87. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.88] 88. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.89] 89. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.90] 90. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ pabbājanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.91] 91. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.92] 92. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.93] 93. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.94] 94. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.95] 95. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.96] 96. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.97] 97. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.98] 98. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.99] 99. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.100] 100. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.101] 101. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.102] 102. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.103] 103. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.104] 104. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.105] 105. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.106] 106. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.107] 107. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.108] 108. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.109] 109. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.110] 110. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ukkhepanīyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.111] 111. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.112] 112. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.113] 113. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.114] 114. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.115] 115. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.116] 116. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.117] 117. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.118] 118. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.119] 119. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.120] 120. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ parivāsadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.121] 121. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.122] 122. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.123] 123. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.124] 124. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.125] 125. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.126] 126. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.127] 127. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.128] 128. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.129] 129. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.130] 130. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ paññattanti.

[2.17.2.131] 131. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.132] 132. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.133] 133. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.134] 134. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.135] 135. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.136] 136. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.137] 137. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.138] 138. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.139] 139. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.140] 140. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ mānattadānaṃ paññattanti.

[2.17.2.141] 141. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.142] 142. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.143] 143. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.144] 144. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.145] 145. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.146] Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.147] Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.148] 148. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.149] 149. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.150] 150. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ abbhānaṃ paññattanti.

[2.17.2.151] 151. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.152] 152. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.153] 153. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.154] 154. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.155] 155. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.156] 156. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.157] 157. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.158] 158. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.159] 159. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.160] 160. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ osāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.161] 161. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.162] 162. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.163] 163. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.164] 164. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.165] 165. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.166] 166. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.167] 167. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya. Samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.168] 168. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ293) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.169] 169. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.170] 170. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ nissāraṇīyaṃ paññattanti.

[2.17.2.171] 171. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.172] 172. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.173] 173. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.174] 174. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.175] 175. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattanti.

[2.17.2.176] 176. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.177] 177. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.178] 178. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ294) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.179] 179. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.180] 180. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattā. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ upasampadā paññattāti.

[2.17.2.181] 181. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.182] 182. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.183] 183. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.184] 184. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.185] 185. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.186] 186. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.187] 187. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.188] 188. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ295) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.189] 189. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.190] 190. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattikammaṃ paññattanti.

[2.17.2.191] 191. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.192] 192. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.193] 193. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.194] 194. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.195] 195. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.196] 196. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.197] 197. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.198] 198. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ296) pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.199] 199. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.200] 200. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñattidutiyakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.201] 201. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.202] 202. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.203] 203. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.204] 204. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.205] 205. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.206] 206. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.207] 207. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.208] 208. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.209] 209. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.210] 210. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ ñatticatutthakammaṃ paññattanti.

[2.17.2.211] 211. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.212] 212. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.213] 213. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.214] 214. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[1.17.2.215] 215. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.216] 216. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.217] 217. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.218] 218. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ1 pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.219] 219. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.220] 220. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ appaññatte paññattanti.

[2.17.2.221] 221. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.297) Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.222] 222. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.298) Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.223] 223. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.299) Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.224] 224. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.300) Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.225] 225. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.301) Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.226] 226. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.302) Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.227] 227. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.303) Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.228] 228. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.304) Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.229] 229. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.305) Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattanti.

[2.17.2.230] 230. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anuppaññattaṃ.306) Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paññatte anupaññattanti.

[2.17.2.231] 231. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.232] 232. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.233] 233. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.234] 234. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.235] 235. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.236] 236. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.237] 237. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.238] 238. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattanti.

[2.17.2.239] 239. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.240] 240. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññatto. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sammukhāvinayo paññattoti.

[2.17.2.241] 241. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.242] 242. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.243] 243. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.244] 244. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.245] 245. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.246] 246. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.247] 247. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.248] 248. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.249] 249. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.250] 250. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññatto. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sativinayo paññattoti.

[2.17.2.251] 251. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.252] 252. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.253] 253. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.254] 254. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.255] 255. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.256] 256. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.257] 257. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.258] 258. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.259] 259. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.260] 260. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññatto. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ amūḷhavinayo paññattoti.

[2.17.2.261] 261. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.262] 262. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.263] 263. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.264] 264. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.265] 265. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.266] 266. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.267] 267. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.268] 268. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.269] 269. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.270] 270. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattanti.

[2.17.2.271] 271. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.272] 272. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.273] 273. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.274] 274. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.275] 275. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.276] 276. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.277] 277. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.278] 278. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.279] 279. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.280] 280. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattā. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ yebhuyyasikā paññattāti.

[2.17.2.281] 281. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.282] 282. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.283] 283. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.284] 284. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.285] 285. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.286] 286. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.287] 287. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.288] 288. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.289] 289. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattā. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.290] 290. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassapāpiyyasikā paññattā. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tassa pāpiyyasikā paññattāti.

[2.17.2.291] 291. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. [BJT page 194] Katame dve: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.292] 292. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.293] 293. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.294] 294. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.295] 295. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ vajjānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti. [PTS page 100]

[2.17.2.296] 296. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ bhayānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ bhayānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.297] 297. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: diṭṭhadhammikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.298] 298. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: gihīnaṃ anukampāya, pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.299] 299. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

[2.17.2.300] 300. Dveme bhikkhave atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññatto. Katame dve: saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho bhikkhave dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ tiṇavatthārako paññattoti.

Vinayapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ

[4. Rāgapeyyālaṃ]

[2.17.3]

3. Rāgapeyyālaṃ

[2.17.3.1] 1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.2] 2. Rāgassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.3] 3. Rāgassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.4] 4. Rāgassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.5] 5. Rāgassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.6] 6. Rāgassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.7] 7. Rāgassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.8] 8. Rāgassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.9] 9. Rāgassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.10] 10. Rāgassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Rāgassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.11] 11. Dosassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.12] 12. Dosassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.13] 13. Dosassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.14] 14. Dosassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.15] 15. Dosassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.16] 16. Dosassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.17] 17. Dosassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.18] 18. Dosassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.19] 19. Dosassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.20] 20. Dosassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Dosassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.21] 21. Mohassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.22] 22. Mohassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.23] 23. Mohassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.24] 24. Mohassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.25] 25. Mohassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.26] 26. Mohassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.27] 27. Mohassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.28] 28. Mohassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.29] 29. Mohassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.30] 30. Mohassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mohassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.31] 31. Kodhassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.32] 32. Kodhassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.33] 33. Kodhassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.34] 34. Kodhassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.35] 35. Kodhassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.36] 36. Kodhassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.37] 37. Kodhassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.38] 38. Kodhassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.39] 39. Kodhassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.40] 40. Kodhassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Kodhassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.41] 41. Upanāhassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.42] 42. Upanāhassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.43] 43. Upanāhassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.44] 44. Upanāhassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.45] 45. Upanāhassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.46] 46. Upanāhassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.47] 47. Upanāhassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.48] 48. Upanāhassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.49] 49. Upanāhassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.50] 50. Upanāhassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Upanāhassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.51] 51. Makkhassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.52] 52. Makkhassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.53] 53. Makkhassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.54] 54. Makkhassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.55] 55. Makkhassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.56] 56. Makkhassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.57] 57. Makkhassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.58] 58. Makkhassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.59] 59. Makkhassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.60] 60. Makkhassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Makkhassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.61] 61. Palāsassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.62] 62. Palāsassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.63] 63. Palāsassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.64] 64. Palāsassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.65] 65. Palāsassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.66] 66. Palāsassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.67] 67. Palāsassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.68] 68. Palāsassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.69] 69. Palāsassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.70] 70. Palāsassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Palāsassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.71] 71. Issāya bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.72] 72. Issāya bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.73] 73. Issāya bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.74] 74. Issāya bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.75] 75. Issāya bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.76] 76. Issāya bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.77] 77. Issāya bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.78] 78. Issāya bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.79] 79. Issāya bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.80] 80. Issāya bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Issāya bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.81] 81. Macchariyassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.82] 82. Macchariyassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.83] 83. Macchariyassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.84] 84. Macchariyassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.85] 85. Macchariyassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.86] 86. Macchariyassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.87] 87. Macchariyassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.88] 88. Macchariyassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.89] 89. Macchariyassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.90] 90. Macchariyassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Macchariyassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.91] 91. Māyāya bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.92] 92. Māyāya bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.93] 93. Māyāya bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.94] 94. Māyāya bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.95] 95. Māyāya bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.96] 96. Māyāya bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.97] 97. Māyāya bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.98] 98. Māyāya bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.99] 99. Māyāya bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.100] 100. Māyāya bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Māyāya bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.101] 101. Sāṭheyyassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.102] 102. Sāṭheyyassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.103] 103. Sāṭheyyassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.104] 104. Sāṭheyyassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.105] 105. Sāṭheyyassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.106] 106. Sāṭheyyassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.107] 107. Sāṭheyyassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.108] 108. Sāṭheyyassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.109] 109. Sāṭheyyassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.110] 110. Sāṭheyyassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sāṭheyyassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.111] 111. Thambhassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.112] 112. Thambhassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.113] 113. Thambhassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.114] 114. Thambhassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.115] 115. Thambhassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.116] 116. Thambhassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.117] 117. Thambhassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.118] 118. Thambhassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.119] 119. Thambhassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.120] 120. Thambhassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Thambhassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.121] 121. Sārambhassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.122] 122. Sārambhassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.123] 123. Sārambhassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.124] 124. Sārambhassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.125] 125. Sārambhassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.126] 126. Sārambhassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.127] 127. Sārambhassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.128] 128. Sārambhassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.129] 129. Sārambhassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.130] 130. Sārambhassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Sārambhassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.131] 131. Mānassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.132] 132. Mānassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.133] 133. Mānassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.134] 134. Mānassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.135] 135. Mānassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.136] 136. Mānassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.137] 137. Mānassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.138] 138. Mānassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.139] 139. Mānassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.140] 140. Mānassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Mānassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.141] 141. Atimānassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.142] 142. Atimānassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.143] 143. Atimānassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.144] 144. Atimānassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.145] 145. Atimānassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.146] 146. Atimānassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.147] 147. Atimānassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.148] 148. Atimānassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.149] 149. Atimānassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.150] 150. Atimānassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Atimānassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.151] 151. Madassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.152] 152. Madassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.153] 153. Madassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.154] 154. Madassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.155] 155. Madassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.156] 156. Madassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.157] 157. Madassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.158] 158. Madassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.159] 159. Madassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.160] 160. Madassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Madassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.161] 161. Pamādassa bhikkhave abhiññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave abhiññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.162] 162. Pamādassa bhikkhave pariññāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave pariññāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.163] 163. Pamādassa bhikkhave parikkhayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave parikkhayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.164] 164. Pamādassa bhikkhave pahānāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave pahānāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.165] 165. Pamādassa bhikkhave khayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave khayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.166] 166. Pamādassa bhikkhave vayāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave vayāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.167] 167. Pamādassa bhikkhave virāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave virāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.168] 168. Pamādassa bhikkhave nirodhāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave nirodhāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.169] 169. Pamādassa bhikkhave cāgāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave cāgāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

[2.17.3.170] 170. Pamādassa bhikkhave paṭinissaggāya dve dhammā bhāvetabbā. Katame dve: samatho ca vipassanā ca. Pamādassa bhikkhave paṭinissaggāya ime dve dhammā bhāvetabbā.

Rāgapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ

Vaggo sattarasamo niṭṭhito.

Dukanipāto samatto.

[ Footnotes integrated, found at the end ]

Suttantapiṭake

sut | att

[BJT page 196] [PTS page 101]

Aṅguttaranikāyo

Paṭhamo bhāgo

3. Tikanipāto

Paṭhamo paṇṇāsako

[1. Bālavaggo]

[3.1.1]

[Bhayasuttaṃ]

[3.1.1.1] 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi, bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Yāni kānici bhikkhave bhayāni uppajjanti. Sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā307) uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato.

Seyyathāpi bhikkhave naḷāgāro vā tiṇāgāro308) vā aggimukko309) kūṭāgārānipi dahati ullittāvalittāni nivātāni phussitaggalāni310) pihitavātapānāni.311) Evameva kho bhikkhave yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti. , No paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato.

Iti kho bhikkhave sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito, natthi bhikkhave paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato uppaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [BJT page 198] [PTS page 102]

[Lakkhaṇasuttaṃ]

[3.1.1.2] 2. Kammalakkhaṇo bhikkhave bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito, apadānasobhinī312) paññāti.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi: kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi: kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo.

1Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabba: yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[Cintīsuttaṃ]

[3.1.1.3] 3. Tīṇimāni bhikkhave bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.313) Katamāni tīṇi: idha bhikkhave bālo duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī, dukkatakammakārī. No cedaṃ314) bālo duccintitacintī ca abhavissa, dubbhāsitabhāsī, dukkatakammakārī. Kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ bālo ayaṃ bhavaṃ asappurisoti. Yasmā ca kho bhikkhave bālo duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī, dukkatakammakārī. Tasmā naṃ paṇḍitā jānanti, bālo ayaṃ bhavaṃ asappurisoti, imāni kho bhikkhave tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

Tīṇimāni bhikkhave paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni.315) Katamāni tīṇi: idha bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī no cedaṃ316) bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī, kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ, paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappurisoti, [PTS page 103] yasmā ca kho bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī. Tasmā naṃ paṇḍitā jānanti, paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappurisoti. Imāni kho bhikkhave tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayodhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [BJT page 200]

[Accayasuttaṃ]

[3.1.1.4] 4. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo, katamehi tīhi: accayaṃ accayato na passati, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ na paṭikaroti, parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ na patigaṇhāti.317) Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, katamehi tīhi: accayaṃ accayato passati, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ patigaṇhāti.318) Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabba: yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[Ayonisosuttaṃ]

[3.1.1.5] 5. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo, katamehi tīhi: ayoniso pañhaṃ kattā hoti, ayoniso pañhaṃ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi nābbhanumoditā hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, katamehi tīhi: yoniso pañhaṃ kattā hoti, yoniso pañhaṃ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi
Upagatehi abbhanumoditā hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[Akusalasuttaṃ]

[3.1.1.6] 6. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo, katamehi tīhi: [PTS page 104] akusalena kāyakammena akusalena vacīkammena akusalena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, katamehi tīhi: kusalena kāyakammena kusalena vacīkammena kusalena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[Sāvajjasuttaṃ]

[3.1.1.7] 7. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo, katamehi tīhi: sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, katamehi tīhi: anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabba: yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [BJT page 202]

[Sabyābajjhasuttaṃ]

[3.1.1.8] 8. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo, katamehi tīhi: sabyāpajjhena kāyakammena, sabyāpajjhena vacīkammena, sabyāpajjhena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, katamehi tīhi: abyāpajjhena kāyakammena, abyāpajjhena vacīkammena, abyāpajjhena manokammena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo, te tayo dhamme abhinivajjetvā yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo, te tayo dhamme samādāya vattissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [PTS page 105]

[Khatasuttaṃ]

[3.1.1.9] 9. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi tīhi: kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi tīhi: kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavatīti.

[Malasuttaṃ]

[3.1.1.10] 10. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato tayo male appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi tīhi: dussīlo ca hoti, dussīlyamalañcassa appahīnaṃ hoti, issukī ca hoti, issāmalañcassa appahīnaṃ hoti. Maccharī ca hoti, maccheramalañcassa appahīnaṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi tīhi: sīlavā ca hoti, dussīlyamalañcassa pahīnaṃ hoti, anissukī ca hoti, issāmalañcassa pahīnaṃ hoti. Amaccharī ca hoti, maccheramalañcassa pahīnaṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

Bālavaggo paṭhamo.


1. Tassuddānaṃ:- bhayaṃ lakkhaṇacinani ca accayañca ayoniso,
Akusalañca sāvajjaṃ-sabyajjhakataṃ balaṃti-machasaṃ. Syā

[BJT page 204] [PTS page 106]

2. Rathakāravaggo

[3.1.2]

[Ñātasuttaṃ]

[3.1.2.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 11. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanāhitāya paṭipanno hoti, bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi: ananulomike kāyakamme samādapeti, ananulomike vacīkamme samādapeti, ananulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanāhitāya paṭipanno hoti, bahujanāsukhāya bahuno, janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti, bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi: anulomike kāyakamme samādapeti, anulomike vacīkamme samādapeti, anulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato ñātako bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti, bahujanasukhāya bahuno, janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

[Sāraṇīyasuttaṃ]

[3.1.2.2] 12. Tīṇimāni bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sārāṇīyāni319) bhavanti. Katamāni tīṇi: yasmiṃ bhikkhave padese rājā khattiyo muddhāvasitto jāto hoti. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto320) hoti. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa321) yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa322) yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ323) hoti. Imāni kho bhikkhave tīṇi rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sārāṇīyāni bhavanti. [PTS page 107]

Evameva kho bhikkhave tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṃ sārāṇīyāni bhavanti. Katamāni tīṇi: yasmiṃ bhikkhave padese bhikkhu kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ324) hoti. [BJT page 206]

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajanāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ bhikkhave dutiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave yasmiṃ padese bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sārāṇīyaṃ hoti. Imāni kho bhikkhave tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṃ sārāṇīyāni bhavantīti.

[Āsaṃsasuttaṃ]

[3.1.2.3] 13. Tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: nirāso āsaṃso vigatāso.

Katamo ca bhikkhave puggalo nirāso: idha bhikkhave ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā nesādakule vā veṇakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā, dalidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti, dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho325) kāṇo vā kuṇi vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vattassa yānassa mālāgandhavilepanassa syeyāvasathapadīpyeyassa. So suṇāti, itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisittāti tassa na evaṃ hoti: kudassu nāma mamampi326) khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo nirāso.

Katamo ca bhikkhave puggalo āsasaṃso. [PTS page 108] idha bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto hoti, ābhiseko anabhisitto macalappatto. So suṇāti, itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisittoti. Tassa evaṃ hoti. Kudassu nāma327) mamampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti. Ayaṃ vuccati puggalo āsaṃso.

Katamo ca bhikkhave puggalo vigatāso: idha bhikkhave rājā hoti, khattiyo muddhāvasitto. So suṇāti: itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisittoti. Tassa na evaṃ hoti: kudassu nāma mamampi328) khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantīti. Taṃ kissa hetu: yā hissa bhikkhave pubbe anabhisittassa abhisekāsā sāssa paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo vigatāso. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.329) [BJT page 208]

Evameva kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhusu. Katame tayo: nirāso āsaṃso vigatāso.

Katamo ca bhikkhave puggalo nirāso. Idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti, pāpadhammo asucī saṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti: itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Tassa na evaṃ hoti: kudassu330) nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo nirāso.

Katamo ca bhikkhave. Puggalo āsaṃso: idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, kalyāṇadhammo. So [PTS page 109] suṇāti: itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Tassa evaṃ hoti: kudassu331) nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo āsaṃso.

Katamo ca bhikkhave. Puggalo vigatāso: idha bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti, khīṇāsavo. So suṇāti: itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Tassa na evaṃ hoti: kudassu332) nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmīti. Taṃ kissa hetu: yā hissa bhikkhave pubbe avimuttassa vimuttāsā, sāssa333) paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo vigatāso. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsuti.

[Cakkavattisuttaṃ]

[3.1.2.4] 14. Yopi so bhikkhave rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā. Sopi334) na arājakaṃ cakkaṃ vattetīti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ko pana bhante rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājāti? Dhammo bhikkhūti, bhagavā avoca. Idha bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati anto janasmiṃ. [BJT page 210]

Puna ca paraṃ bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu anuyuttesu335) balakāyasmiṃ [PTS page 110] brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu. Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu anuyuttesu balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammeneva cakkaṃ vatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

Evameva kho bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukarontā dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati kāyakammasmiṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbanti.

Puna ca paraṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukarontā dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati vacīkammasmiṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbanti.

Puna ca paraṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukarontā dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati manokammasmiṃ, evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbanti.

Sa kho so bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukarontā dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā kāyakammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā vacīkammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā manokammasmiṃ, dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmuṇā vā kenaci vā lokasminti. [BJT page 212]

[Sacetanasuttaṃ]

[3.1.2.5] 15. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. [PTS page 111] bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Bhūtapubbaṃ bhikkhave rājā ahosi pacetano nāma. Atha kho bhikkhave rājā pacetano336) rathakāraṃ āmantesi: ito me samma rathakāra, channaṃ māsānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati, sakkasi337) me samma rathakāra, navaṃ cakkayugaṃ kātunti? Sakkomi devāti kho bhikkhave rathakāro rañño pacetanassa paccassosi. Atha kho bhikkhave rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhāpesi. Atha kho bhikkhave rājā pacetano rathakāraṃ āmantesi: ito me samma rathakāra, channaṃ divasānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati. Niṭṭhitaṃ te338) navaṃ cakkayuganti. Imehi kho deva chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhitanti. Sakkasi pana me samma rathakāra, imehi chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetunti? Sakkomi devāti kho bhikkhave rathakāro rañño pacetanassa paccassosi. Atha kho bhikkhave rathakāro chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetvā navaṃ cakkayugaṃ ādāya yena rājā pacetano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ pacetanaṃ etadavoca: idante deva navaṃ cakkayugaṃ niṭṭhitanti. Yañca te idaṃ samma rathakāra, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi, yañca te idaṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ. Imesaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ nesāhaṃ339) kiñci nānākaraṇaṃ passāmīti. Atthevesaṃ deva nānākaraṇaṃ, passatu devo nānākaraṇanti.

Atha kho bhikkhave rathakāro yaṃ taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ, taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ cakkaṃ chahi māsehi [PTS page 112] niṭṭhitaṃ chārattūnehi taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi.

Ko nu kho samma rathakāra, hetu, ko paccayo. Yamidaṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ, taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati? Ko pana samma rathakāra, hetu, ko paccayo? Yamidaṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi, taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsīti? Yamidaṃ deva, cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ. Tassa nemīpi savaṃkā sadosā sakasāvā. Arāpi savaṃkā sadosā sakasāvā. Nābhīpi savaṃkā sadosā sakasāvā. Taṃ nemiyāpi savaṃkattā sadosattā sakasāvattā, arānampi savaṃkattā sadosattā sakasāvattā, nābhiyāpi savaṃkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ deva cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi. Tassa nemīpi avaṃkā adosā akasāvā. Arāpi avaṃkā adosā akasāvā. Nābhīpi avaṃkā adosā akasāvā. Taṃ nemiyāpi avaṃkattā adosattā akasāvattā, arānampi avaṃkattā adosattā akasāvattā, nābhiyāpi avaṃkattā adosattā akasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati. Tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsīti.

[BJT page 214]

Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: añño nūna tena samayena so rathakāro ahosīti. Na kho panetaṃ bhikkhave evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena so rathakāro ahosiṃ. Tadā panāhaṃ bhikkhave kusalo dāruvaṅkānaṃ dārudosānaṃ dārukasāvānaṃ. Etarahi kho panāhaṃ bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṃ kāyadosānaṃ kāyakasāvānaṃ. Kusalo vacīvaṅkānaṃ vacīdosānaṃ vacīkasāvānaṃ. Kusalo manovaṅkānaṃ manodosānaṃ manokasāvānaṃ.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo. Vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo. Manovaṅko appahīno manodoso [PTS page 113] manokasāvo. Evaṃ papatikā te bhikkhave imasmā dhammavinayā. Seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno kāyadoso kāyakasāvo. Vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo. Manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo. Evaṃ patiṭṭhitā te bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye. Seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: kāyavaṅkaṃ pajahissāma, kāyadosaṃ kāyakasāvaṃ. Vacīvaṅkaṃ pajahissāma, vacīdosaṃ vacīkasāvaṃ. Manovaṅkaṃ pajahissāma, manodosaṃ manokasāvanti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[Apaṇṇakasuttaṃ]

[3.1.2.6] (Sāvatthinidānaṃ:) 16. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakataṃ340) paṭipadaṃ paṭipanno hoti. Yoni cassa āraddhā hoti, āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi: idha bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ341) cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ ghāṇindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghāṇindriyaṃ, ghāṇindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. [BJT page 216] [PTS page 114]

Kathañca bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti. Neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya. Yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhū jāgariyaṃ anuyutto hoti: idha bhikkhave bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti, pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakataṃ paṭipadaṃ paṭipanno hoti. Yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyāti.

[Attabyābādhasuttaṃ]

[3.1.2.7] 17. Tayome bhikkhave dhammā attavyābādhāyapi saṃvattanti, paravyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayavyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo: kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Ime kho bhikkhave tayo dhammā attavyābādhāyapi saṃvattanti, paravyābādhāyapi saṃvattanti. Ubhayavyābādhāyapi saṃvattanti.

Tayome bhikkhave dhammā nevattavyābādhāyapi saṃvattanti. Na paravyābādhāyapi saṃvattanti. Na ubhayavyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo: kāyasucaritaṃ. Vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Ime kho bhikkhave tayo dhammā nevattavyābādhāyapi saṃvattanti. Na paravyābādhāyapi saṃvattanti. Na ubhayavyābādhāyapi saṃvattantīti. [PTS page 115]

[Devalokasuttaṃ]

[3.1.2.8] 18. Sace vo bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: devalokūpapattiyā āvuso samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīti?342) Nanu tumhe bhikkhave evaṃ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha, harāyeyyātha, jiguccheyyāthāti? Evambhante. Iti kira tumhe bhikkhave dibbena āyunā aṭṭīyatha, harāyatha, jigucchatha. Dibbena vaṇṇena - dibbena sukhena - dibbena yasena - dibbena ādhipateyyena, aṭṭīyatha, harāyatha, jigucchatha. Pageva kho pana bhikkhave tumhehi kāyaduccaritena aṭṭīyitabbaṃ, harāyitabbaṃ, jigucchitabbaṃ. Vacī duccaritena aṭṭīyitabbaṃ, harāyitabbaṃ, jigucchitabbaṃ. Manoduccaritena aṭṭīyitabbaṃ, harāyitabbaṃ, jigucchitabbaṃ. [BJT page 218]

[Paṭhamapāpaṇikasuttaṃ]

[3.1.2.9] 19. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ.343) Katamehi tīhi: idha bhikkhave pāpaṇiko pubbanhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhantikaṃ344) samayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adiṭṭhāti. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ.345)

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātikattuṃ.346) Katamehi tīhi: idha bhikkhave bhikkhu pubbanhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, majjhantikaṃ samayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adiṭṭhāti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātikattuṃ.347) [PTS page 116]

Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ.348) Katamehi tīhi: idha bhikkhave pāpaṇiko pubbanhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhantikaṃ samayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ anadhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātikattuṃ.349) Katamehi tīhi: idha bhikkhave bhikkhu pubbanhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Majjhantikaṃ samayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adiṭṭhāti. Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātikattuṃ.350)

[Dutiyapāpaṇikasuttaṃ]

[3.1.2.10] 20. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko na cirasseva mahantattaṃ351) vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu. Katamehi tīhi: idha bhikkhave pāpaṇiko cakkhumā ca hoti, vidhuro ca, nissayasampanno ca. [BJT page 220]

Kathañca bhikkhave pāpaṇiko cakkhumā hoti: idha bhikkhave pāpaṇiko paṇiyaṃ jānāti. Idaṃ paṇiyaṃ evaṃ kītaṃ evaṃ vikkayamānaṃ ettakaṃ mūlaṃ bhavissati ettako udayoti.352) Evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko cakkhumā hoti. Kathañca bhikkhave pāpaṇiko vidhuro hoti: idha bhikkhave pāpaṇiko kusalo hoti paṇiyaṃ ketuñca vikketuñca. Evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko vidhuro hoti.

Kathañca bhikkhave pāpaṇiko nissayasampanno hoti: [PTS page 117] idha bhikkhave pāpaṇiko ye te gahapati vā gahapatiputtā vā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te naṃ evaṃ jānanti: ayaṃ kho bhavaṃ pāpaṇiko cakkhumā ca vidhuro ca paṭibalo puttadārañca posetuṃ. Amhākañca kālena kālaṃ anuppadātunti. Te naṃ bhogehi nipatanti: ito samma pāpaṇika, bhoge haritvā353) puttadārañca posehi amhākañca kālena kālaṃ anuppadehīti. Evaṃ kho bhikkhave pāpaṇiko nissayasampanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko na cirasseva mahantattaṃ354) vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva mahantattaṃ355) vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesu, katamehi tīhi: idha bhikkhave bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca bhikkhave bhikkhu cakkhumā hoti: idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu cakkhumā hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu nissayasampanno hoti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhati idaṃ bhante kathaṃ? Imassa ko atthoti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu356) kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu nissayasampanno hoti. [PTS page 118] imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva mahantattaṃ357) vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesūti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Tassuddānaṃ358)

Vaggo dutiyo.

[3. Puggalavaggo]

[3.1.3]

[BJT page 222]

[Samiddhasuttaṃ]

[3.1.3.1] 21. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ca saviṭṭho359) āyasmā ca mahākoṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ saviṭṭhaṃ āyasmā sāriputto etadavoca:

Tayome āvuso saviṭṭha1, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: kāyasakkhi, diṭṭhappatto,360) saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ361) kho āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Tayome āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhi diṭṭhappatto saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto, ayaṃ me puggalo khamati, imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca, paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu, imassāvuso puggalassa saddhindriyaṃ adhimattanti.

Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhitaṃ etadavoca: tayo me āvuso koṭṭhita, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: kāyasakkhi diṭṭhappatto saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. [PTS page 119] imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati, abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Tayome āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: kāyasakkhi, diṭṭhappatto, saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi, ayaṃ me puggalo khamati, imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imassāvuso puggalassa samādhindriyaṃ adhimattanti.

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito362) āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: tayo me āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: kāyasakkhi diṭṭhappatto saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati, abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [BJT page 224]

Tayome āvuso koṭṭhita, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: kāyasakkhi, diṭṭhappatto, saddhāvimutto. Ime kho āvuso tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo diṭṭhappatto, ayaṃ me puggalo khamati, imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imassāvuso puggalassa paññindriyaṃ adhimattanti.

Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca saviṭṭhaṃ āyasmantañca mahākoṭṭhitaṃ etadavoca: vyākataṃ kho āvuso amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Āyāmāvuso yena bhagavā tenupasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāma. Yathā ne bhagavā vyākarissati, tathā naṃ dhāressāmāti.

Evamāvusoti. Kho āyasmā ca saviṭṭho āyasmā ca mahākoṭṭhito āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca saviṭṭho āyasmā ca mahākoṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [PTS page 120] ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca saviṭṭhena āyasmatā ca mahākoṭṭhitena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

Na khottha363) sāriputta sukaraṃ ekaṃsena vyākātuṃ, ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. Ṭhānaṃ hetaṃ sāriputta, vijjati, yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno. Yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi, svāssa sakadāgāmī vā, anāgāmī vā. Yo cāyaṃ puggalo diṭṭhappatto, sopassa sakadāgāmī vā, anāgāmī vā. Na khottha sāriputta sukaraṃ, ekaṃsena vyākātuṃ, ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Ṭhānaṃ hetaṃ sāriputta vijjati, yvāyaṃ puggalo kāyasakkhi svāssa arahattāya paṭipanno. Yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto, svāssa sakadāgāmī vā, anāgāmī vā. Yo cāyaṃ puggalo diṭṭhappatto, sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. Na khottha sāriputta sukaraṃ ekaṃsena vyākātuṃ, ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Ṭhānaṃ hetaṃ sāriputta vijjati, yvāyaṃ puggalo diṭṭhappatto svāssa arahā, vā arahattāya paṭipanno. Yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto, svāssa sakadāgāmī vā, anāgāmī vā. Yo cāyaṃ puggalo kāyasakkhi, sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. Na khottha sāriputta sukaraṃ ekaṃsena vyākātuṃ, ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.[BJT page 226]

[Gilānasuttaṃ]

[3.1.3.2] (Sāvatthinidānaṃ:) 22. Tayo'me bhikkhave gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: idha bhikkhave ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni, alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni, alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, [PTS page 121] labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

Idha bhikkhave ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni, alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni, alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

Idha pana bhikkhave ekacco gilāno labhanto'va sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto'va sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhanto'va patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā abādhā.

Tatra bhikkhave yvāyaṃ gilāno labhanto'va sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhanto'va sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhanto'va patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṃ kho bhikkhave gilānaṃ paṭicca gilānabhattaṃ anuññātaṃ, gilānabhesajjaṃ anuññātaṃ, gilānupaṭṭhāko anuññāto; imañca pana bhikkhave gilānaṃ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā. Ime kho bhikkhave tayo gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

Evameva kho bhikkhave tayo me gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame. Tayo: idha bhikkhave ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya, alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, nevokkamati364) niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya, alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, vokkamati365) niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo labhanto'va366) tathāgataṃ dassanāya. No alabhanto, labhanto'va tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, no alabhanto, vokkamati367) niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. [PTS page 122]

Tatra bhikkhave yvāyaṃ puggalo labhanto'va tathāgataṃ dassanāya, no alabhanto, labhanto'va tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savaṇāya, no alabhanto, vokkamati368) niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Imaṃ kho bhikkhave puggalaṃ paṭicca dhammadesanā anuññātā. Imañca pana bhikkhave puggalaṃ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo. Ime kho bhikkhave tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [BJT page 228]

[Saṅkhārasuttaṃ]

[3.1.3.3] 23. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: idha bhikkhave ekacco puggalo sabyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo abyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ abyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā.

Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi [PTS page 123] abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaṃ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[Bahukārasuttaṃ]

[3.1.3.4] 24. Tayo'me bhikkhave puggalā puggalassa bahukārā. Katame tayo: yaṃ bhikkhave puggalaṃ āgamma puggalo buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ bhikkhave puggalo imassa puggalassa bahukāro.

Puna ca paraṃ bhikkhave yaṃ puggalaṃ āgamma puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ bhikkhave puggalo imassa puggalassa bahukāro. [BJT page 230]

Puna ca paraṃ bhikkhave yaṃ puggalaṃ āgamma puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; ayaṃ bhikkhave puggalo imassa puggalassa bahukāro. Ime kho bhikkhave tayo puggalā puggalassa bahukārā.

Imehi ca pana bhikkhave tīhi puggalehi imassa puggalassa natthañño puggalo bahukārataroti vadāmi. Imesañca bhikkhave tiṇṇaṃ puggalānaṃ iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi, yadidaṃ abhivādana paccuṭṭhāna añjalikamma sāmīcikamma cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānapaccaya bhesajjaparikkhārānuppadānenāti.

[Vajirūpamasuttaṃ]

[3.1.3.5] 25. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā [PTS page 124] lokasmiṃ. Katame tayo: arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto369) puggalo, vajirūpamacitto370) puggalo.

Katamo ca bhikkhave arukūpamacitto puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, byāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi371) bhikkhave duṭṭhārukā372) kaṭṭhena vā kaṭhalena373) vā ghaṭṭitā374) bhiyyosomattāya assandati;375) evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, byāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayaṃ vuccati bhikkhave arukūpamacitto puggalo.

Katamo ca bhikkhave vijjūpamacitto puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso rattandhakāratimisāyaṃ vijjantarikāya rūpāni passeyya, evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave vijjūpamacitto puggalo.

Katamo ca bhikkhave vajirūpamacitto puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Seyyathāpi bhikkhave vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ, maṇi vā pāsāṇo vā. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī. Ayaṃ vuccati bhikkhave vajirūpamacitto puggalo. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [BJT page 232]

[Sevitabbasuttaṃ]

[3.1.3.6] 26. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: atthi bhikkhave puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Atthi bhikkhave [PTS page 125] puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

Katamo ca bhikkhave puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo hīno hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo bhikkhave puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo aññatra anuddayāya376) aññatra anukampāya.

Katamo ca bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo sadiso hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu: sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no pavattanī377) bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. Samādhisāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no pavattanī378) bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissati. Paññāsāmaññagatānaṃ sataṃ paññākathā ca no bhavissati, sā ca no pavattanī379) bhavissati, sā ca no phāsu bhavissatīti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

Katamo ca bhikkhave puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya, evarūpo bhikkhave puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu: iti aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi. Aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi. Aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garukatvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Ime ko bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [PTS page 126]

1. Nihīyati puriso nihīnasevī
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī,
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ
Tasmā attano uttariṃ bhajethāti. [BJT page 234]

[Jigucchitabbasuttaṃ]

[3.1.3.7] 27. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: atthi bhikkhave puggalo jigucchitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo. Atthi bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo. Atthi bhikkhave puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo.

Katamo ca bhikkhave puggalo jigucchitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Evarūpo bhikkhave puggalo jigucchitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu: kiñcāpi bhikkhave evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho taṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅkoti. Seyyathāpi bhikkhave ahi gūthagato, kiñcāpi na daṃsati, atha naṃ makkheti. Evameva kho bhikkhave kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅkoti. Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

Katamo ca bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo kodhano hoti [PTS page 127] upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, seyyathāpi bhikkhave duṭṭhārukā380) kaṭṭhena vā kaṭhalena vā ghaṭṭitā381) bhiyyosomattāya assandati.382) Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti, upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti, upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, seyyathāpi bhikkhave tindukālātaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalena383) vā ghaṭṭitaṃ bhiyyosomattāya cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti, upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, seyyathāpi bhikkhave gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalena384) vā ghaṭṭito bhiyyosomattāya duggandho hoti. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo kodhano hoti, upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthiyati, kopañca dosañca apaccayañca pātukaroti, evarūpo bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu: akkoseyyāthāpi maṃ, paribhāseyyāthāpi maṃ, anatthampi maṃ kareyyāti, tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo. [BJT page 236]

Katamo ca bhikkhave puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo: idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Evarūpo bhikkhave puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu: kiñcāpi bhikkhave evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Atha kho naṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati: “kalyāṇamitto purisapuggalo, kalyāṇasahāyo, kalyāṇasampavaṅko”ti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

2. Nīhīyati puriso nihīnasevi
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī,
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ
Tasmā attano uttariṃ bhajethāti.

[Gūthabhāṇīsuttaṃ]

[3.1.3.8] 28. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā [PTS page 128] lokasmiṃ. Katame tayo: gūthabhāṇī pupphabhāṇī madhubhāṇī.

Katamo ca bhikkhave puggalo gūthabhāṇī: idha bhikkhave ekacco puggalo sabhaggato385) vā parisaggato386) vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho “ehambho387) purisa yaṃ jānāsi, taṃ vadehī”ti. So ajānaṃ vā āha “jānāmī” ti, jānaṃ vā āha “na jānāmī” ti, apassaṃ vā āha, “passāmī”ti. Passaṃ vā āha, “na passāmī”ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo gūthabhāṇī.

Katamo ca bhikkhave puggalo pupphabhāṇī: idha bhikkhave ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato388) vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho “ehambho389) purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī”ti. So ajānaṃ vā āha, “na jānāmī”ti, jānaṃ vā āha, “jānāmī”ti, apassaṃ vā āha, “na passāmī”ti, passaṃ vā āha, “passāmī”ti: iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo pupphabhāṇī.

Katamo ca bhikkhave puggalo madhubhāṇī: idha bhikkhave ekacco puggalo pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya390) vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā pori bahujanakantā bahujanamanāpā; tathārūpiṃ,391) vācaṃ bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo madhubhāṇī. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [BJT page 238]

[Andhasuttaṃ]

[3.1.3.9] 29. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: andho ekacakkhu dvicakkhu. Katamo ca bhikkhave puggalo andho: idha bhikkhave ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ [PTS page 129] cakkhu na hoti, yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikareyya.392) Tathārūpampissa cakkhu na hoti, yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo andho.

Katamo ca bhikkhave puggalo ekacakkhu: idha bhikkhave ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti, yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikareyya. Tathārūpampissa* cakkhu na hoti, yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo ekacakkhu.

Katamo ca bhikkhave puggalo dvicakkhu: idha bhikkhave ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti, yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikareyya393) tathārūpampissa cakkhu hoti, yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo dvicakkhu. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

3. Na ceva bhogā tathārūpā na ca puññāni kubbati,
Ubhayattha kaliggāho andhassa hatacakkhuno.

4. Athāparāyaṃ akkhāto ekacakkhu ca puggalo,
Dhammādhammena sasaṭho394) bhogāni pariyesati.

5. Theyyena kūṭakammena musāvādena cūbhayaṃ,
Kusalo hoti saṃghātuṃ395) kāmabhogī ca mānavo,
Ito so nirayaṃ gantvā ekacakkhu vihaññati.

6. Dvicakkhu pana akkhāto seṭṭho purisapuggalo,
Dhammaladdhehi bhogehi uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ. [PTS page 130]

7. Dadāti seṭṭhasaṅkappo avyaggamanaso396) naro,
Upeti bhaddakaṃ ṭhānaṃ yattha ganatvā na socati.

8. Andhañca ekacakkhuñca ārakā parivajjaye,
Dvicakkhuṃ397) pana sevetha seṭṭhaṃ purisapuggalanti. [BJT page 240]

[Avakujjasuttaṃ]

[3.1.3.10] 30. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño puggalo, puthupañño puggalo.

Katamo ca bhikkhave avakujjapañño puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi bhikkhave kumbho nikkujjo, tatra udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati, no saṇṭhāti. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti, ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave avakujjapañño puggalo.

Katamo ca bhikkhave ucchaṅgapañño puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi bhikkhave purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni tilā taṇḍulā modakā badarā, so tamhā āsanā [PTS page 131] vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyesānampi manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ucchaṅgapañño puggalo. [BJT page 242]

Katamo ca bhikkhave puthupañño puggalo: idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Seyyathāpi bhikkhave kumbho ukkujjo, tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti, no vivaṭṭati. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavaṇāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puthupañño puggalo. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

9. Avakujjapañño puriso dummedho avicakkhaṇo,
Abhikkhaṇampi ce hoti gantā bhikkhūna santike.

10. Ādiṃ kathāya majjhañca pariyosānañca tādiso.
Uggahetuṃ na sakkoti paññā hissa na vijjati.

11. Ucchaṅgapañño puriso seyyo etena vuccati,
Abhikkhaṇampi ce hoti gantā bhikkhūna santike.

12. Ādiṃ kathāya majjhañca pariyāsānañca tādiso,
Nisinno āsane tasmiṃ uggahetvāna byañjanaṃ,
Vuṭṭhito398) nappajānāti gahitampissa399) mussati.

13. Puthupañño ca puriso seyyo etehi vuccati,
Abhikkhaṇampi ce hoti gantā bhikkhūna santike.

14. Ādiṃ kathāya majjhañca pariyosānañca tādiso,
Nisinno āsane tasmiṃ uggahetvāna byañjanaṃ.

15. Dhāreti seṭṭhasaṅkappo avyaggamanaso naro,
Dhammānudhammapaṭipanno dukkhassantakaro400) siyāti.

Puggalavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ- samiddha gilānasaṅkhāra bahukārā vajirena ca
Sevī jiguccha gūthabhāṇī andho ca avakujjatāti. [BJT page 244] [PTS page 132]

[4. Devadūtavaggo]

[3.1.4]

[1. Sabrahmakasuttaṃ]

[3.1.4.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 31. Sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbācariyakāni bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sāhuneyyakāni401) bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Brahmāti bhikkhave mātāpitunnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Pubbācariyāti bhikkhave mātāpitunnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Āhuneyyāti bhikkhave mātāpitunnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Taṃ kissa hetu: bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ. Āpādakā posakā imassa lokassa dassetāroti.

16. Brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare,
Āhuneyyā ca puttānaṃ pajāya anukampakā.

17. Tasmā hi ne namasseyya sakkareyyātha paṇḍito,
Annena atha pānena vatthena sayanena ca,
Ucchādanena nahāpanena pādānaṃ dhovanena ca.

18. Tāya naṃ paricariyāya mātāpitusu paṇḍitā,
Idhaceva402) naṃ pasaṃsanti pecca sagge ca modatīti.

[2. Ānandasuttaṃ]

[3.1.4.2] 32. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā403) nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā nāssu, yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā404) na honti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā?Ti.

Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā405) nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā406) nāssu, yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā407) na honti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyāti.

Yathā kathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā408) na honti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā409) na honti, yaṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasmapajja vihareyyā?Ti. [BJT page 246] [PTS page 133]

Idhānanda bhikkhuno evaṃ hoti: etaṃ santaṃ, etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇanti. Evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā imasmiṃ ca saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā410) nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā nāssu, yaṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyya411). Idaṃ ca pana metaṃ ānanda sandhāya bhāsitaṃ pārāyaṇe puṇṇakapañhe:

19, Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni412)
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke,
Santo vidhūmo anīgho nirāso
Atāri so jātijaranti brūmī'ti.

[3. Sāriputtasuttaṃ]

[3.1.4.3] 33. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca: saṅkhittenapi kho ahaṃ sāriputta dhammaṃ deseyyaṃ, vitthārenapi kho ahaṃ sāriputta dhammaṃ deseyyaṃ, saṅkhittavitthārenapi kho ahaṃ sāriputta dhammaṃ deseyyaṃ, aññātāro413) ca dullabhāti. Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā saṅkhittenapi dhammaṃ deseyya, vitthārenapi dhammaṃ deseyya, saṅkhittavitthārenapi dhammaṃ deseyya, bhavissanti dhammassa aññātāroti.

Tasmātiha sāriputta evaṃ sikkhitabbaṃ: imasmiṃ ca saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na bhavissanti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na bhavissanti, yaṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharissāmāti. Evaṃ hi vo sāriputta sikkhitabbaṃ.

Yato ca kho sāriputta bhikkhuno imasmiṃ ca [PTS page 134] saviññāṇake kāye ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, yaṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na honti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati sāriputta bhikkhu acchecchi,414) taṇhaṃ, vāvattayī415) saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa. Idaṃ ca pana metaṃ sāriputta sandhāya bhāsitaṃ pārāyaṇe udayapañhe.

20. Pahāṇaṃ kāmasaññānaṃ domanassānacūbhayaṃ,
Thīnassa ca panūdanaṃ kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ,

21. Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ dhammatakkapurejavaṃ,
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi avijjāyappabhedanaṃ'ti. [BJT page 248]

[4. Nidānasuttaṃ]

[3.1.4.4] 34. Tīṇi'māni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

Yaṃ bhikkhave lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā,416) apare vā pariyāye.

Yaṃ bhikkhave dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, tattha tassakammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje417) vā, apare vā pariyāye.

Yaṃ bhikkhave mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, [PTS page 135] tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā apare vā pariyāye.

Seyyathāpi bhikkhave bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni, devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya, evassu tāni bhikkhave bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ. Evameva kho bhikkhave yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā, apare vā pariyāye.

Yaṃ dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, tattha tassakammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje418) vā, apare vā pariyāye. Yaṃ mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati, tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati, tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā, apare vā pariyāye. [BJT page 250]

Tīṇi'māni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

Yaṃ bhikkhave alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ419) āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

Yaṃ bhikkhave adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ, dose vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ420) āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

Yaṃ bhikkhave amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ, mohe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave bījāni akhaṇḍāni apūtīni [PTS page 136] avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni. Tāni puriso agginā daheyya, agginā dahitvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā opuṇeyya,421) nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya, evassu tāni bhikkhave bījāni ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppadadhammāni. Evameva kho bhikkhave yaṃ alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

Yaṃ adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ, dose vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ422) āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Yaṃ amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ, mohe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīṇaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyāti.

22. Lobhajaṃ dosajaṃ ceva mohajaṃ cāpaviddasu,
Yaṃ tena pakataṃ kammaṃ appaṃ vā yadi vā bahuṃ,
Idheva taṃ vedanīyaṃ vatthu aññaṃ na vijjati.

23. Tasmā lobhaṃ ca dosaṃ ca mohajaṃ cāpi viddasu,
Vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu sabbā duggatiyo jahe'ti. [BJT page 252]

[5. Hatthakasuttaṃ]

[3.1.4.5] 35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati gomagge siṃsapāvane paṇṇasanthare. Atha ko hatthako āḷavako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa bhagavantaṃ gomagge siṃsapāvane paṇṇasatthare nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho hatthako āḷavako bhagavantaṃ etadavoca: kacci bhante bhagavā sukhamasayitthāti? Evaṃ kumāra sukhamasayitthaṃ, ye ca pana loke sukhaṃ senti, ahaṃ tesaṃ aññataroti.

Sītā bhante hemantikā ratti, antaraṭṭhako himapātasamayo, kharā gokaṇṭakahatā bhūmi, tanuko paṇṇasantharo, viralāni [PTS page 137] rukkhassa pattāni, sītāni kāsāyāni vatthāni, sīto ca verambavāto423) vāti. Atha ca pana bhagavā evamāha: evaṃ kumāra sukhamasayitthaṃ; ye ca pana loke sukhaṃ senti, ahaṃ tesaṃ aññataroti.

Tena hi kumāra taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi. Taṃ kimmaññasi kumāra? Idhassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phussitaggalaṃ pihitavātapānaṃ; tatrassa pallaṅko goṇakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kādalimigapavara paccattharaṇo424) sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno; telappadīpo cettha jhāyeyya; catasso ca pajāpatiyo manāpamanāpena paccupaṭṭhitāssu; taṃ kimmaññasi kumāra sukhaṃ vā so sayeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Sukhaṃ so bhante sayeyya; ye ca pana loke sukhaṃ senti, so tesaṃ aññataroti.

Taṃ kimmaññasi kumāra? Api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṃ rāgajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā, yehi so rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyyāti? Evaṃ bhante. Yehi kho so kumāra, gahapati vā gahapatiputto rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyya, so rāgo tathāgatassa pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Tasmāhaṃ sukhamasayitthaṃ. Taṃ kimmaññasi kumāra? Api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṃ dosajā pariḷāhā

Kāyikā vā cetasikā vā, yehi so dosajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyyāti? Evaṃ bhante. Yehi kho so kumāra, gahapati vā gahapatiputto dosajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyya, so doso tathāgatassa pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Tasmāhaṃ sukhamasayitthaṃ. Taṃ kimmaññasi kumāra? Api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṃ

Mohajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā, yehi so mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyyāti? Evaṃ bhante. Yehi kho so kumāra, gahapati vā gahapatiputto vā mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṃ sayeyya, so moho tathāgatassa pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato [PTS page 138] anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Tasmāhaṃ sukhamasayitthaṃ. [BJT page 254]

24. Sabbadā ce sukhaṃ seti brāhmaṇo parinibbuto,
Ye na limpati425) kāmesu sītibhūto nirūpadhi.

25. Sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraṃ,
Upasanto sukhaṃ seti santiṃ pappuyya cetaso'ti.

[6. Devadūtasuttaṃ]

[3.1.4.6] (Sāvatthinidānaṃ:) 36. Tīṇi'māni bhikkhave devadutāni. Katamāni tīṇi: idha bhikkhave ekacco kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti: 'ayaṃ deva puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño, na kulejeṭṭhāpacāyī, imassa devo daṇḍaṃ paṇetu'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati, samanugāhati, samanubhāsati: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ pātubhūta'nti. So evamāha: 'nāddasaṃ bhante'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vilūnaṃ khalitaṃsiro426) valitaṃ tilakāhatagatta'nti. So evamāha: nā'ddasaṃ bhante'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: 'ahampi khomhi jarādhammo jaraṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti?. [PTS page 139] 'so evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ ambho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho panetaṃ pāpaṃ kammaṃ neva mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ. Atha kho tayāvetaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti. [BJT page 256]

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā dutiyaṃ devadutaṃ samanuyuñjati, samanugāhati, samanubhāsati: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu dutiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti?' So evamāha: 'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse paḷipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānanti? So evamāha: 'addasaṃ bhante'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: ahampi khomhi vyādhidhammo vyādhiṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasāti. So evamāhaṃ nāsakkhissaṃ427) bhante, pamādassaṃ bhanteti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: [PTS page 140] ']ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ ambho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ; taṃ kho panetaṃ pāpaṃ428) kammaṃ neva mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ. Atha kho tayāvetaṃ pāpaṃ429) kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti.

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā dutiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tatiyaṃ devadutaṃ samanuyuñjati, samanugāhati, samanubhāsati: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu tatiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti?' So evamāha: 'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātanti?. So evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: 'ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti. So evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ ambho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho panetaṃ pāpaṃ430) kammaṃ neva mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na devatāhi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ. Atha kho tayāvetaṃ pāpaṃ431) kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti. [BJT page 258]

Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā tatiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti. [PTS page 141] tamenaṃ bhikkhave nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kāraṇaṃ karonti, tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ dutiyasmiṃ hatthe gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ dutiyasmiṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā tibbā432) kaṭukā vedanā vediyati. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ433) byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā saṃvesetvā434) kuṭhārīhi tacchanti. So tattha dukkhā tibbā435) kaṭukā vedanā vediyati. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā 4uddhapādaṃ436) adhosiraṃ ṭhapetvā437) vāsīhi tacchanti. So tattha dukkhā tibbā438) kaṭukā vedanā vediyati. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā rathe yojetvā ādittāya bhūmiyā sampajjalitāya sajotibhūtāya439) sārentipi, paccāsārentipi so tattha dukkhā tibbā440) kaṭukā vedanā vediyati. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā uddhapādaṃ441) adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati.442) So tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vediyati. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana bhikkhave mahānirayo-:

26. Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito,
Ayopākārapariyanto ayasā paṭikujjito. [PTS page 142]

27. Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā,
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā'ti

Bhūtapubbaṃ bhikkhave yamassa rañño etadahosi: 'ye kira bho loke pāpakāni kammāni karonti, te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. Aho vatāhaṃ manussattaṃ labheyyaṃ, tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṃ sammāsambuddho, taṃ cāhaṃ bhagavantaṃ payirupāseyyaṃ, so ca me bhagavā dhammaṃ deseyya, tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ ājāneyyanti'. Taṃ kho panāhaṃ bhikkhave na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā evaṃ vadāmi. Api ca kho bhikkhave yadeva me sāmaññātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadevāhaṃ vadāmīti. [BJT page 260]

28. Coditā devadūtehi ye pamajjanti mānavā,
Te dīgharattaṃ socanti hīnakāyūpagā narā.

29. Ye ca kho devadūtehi santo sappurisā idha,
Coditā nappamajjanti ariyadhamme kudācanaṃ.

30. Upādāne bhayaṃ disvā jātimaraṇasambhave,
Anupādā vimuccanti jātimaraṇasaṅkhaye.

31. Te khoppattā443) sukhitā444) diṭṭhadhammābhinibbutā,
Sabbaverabhayātītā sabbadukkhaṃ upaccagunti.

[7. Catumahārājasuttaṃ]

[3.1.4.7] 37. Aṭṭhamiyaṃ bhikkhave pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā pārisajjā imaṃ lokaṃ anuvicaranti: ' kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti,445) puññāni karontīti.

Cātuddasiyaṃ446) bhikkhave pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ puttā imaṃ lokaṃ anuvicaranti, kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino [PTS page 143] uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti,447) puññāni karontī'ti. Tadahu bhikkhave uposathe paṇṇarase cattāro mahārājā448) sāmaññeva imaṃ lokaṃ anuvicaranti: 'kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti, puññāni karontī'ti

Sace bhikkhave appakā honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti, puññāni karonti, tamenaṃ bhikkhave cattāro mahārājā449) devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ450) sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ārocenti: appakā kho mārisā manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti, puññāni karontī'ti. Tena451) bhikkhave devā tāvatiṃsā anattamanā honti: dibbā vata bho kāyā parihāyissanti paripūrissanti asurā452) kāyāti.

Sace pana bhikkhave bahū honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti, puññāni karonti. Tamenaṃ bhikkhave cattāro mahārājā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ārocenti: 'bahū kho mārisā manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposathaṃ upavasanti, paṭijāgaranti, puññāni karonti'ti. Tena bhikkhave devā tāvatiṃsā attamanā honti: 'dibbā vata bho kāyā paripūrissantī, parihāyissanti asurā kāyāti.453) [BJT page 262]

[8. Dutiyacatumahārājasuttaṃ]

[3.1.4.8] 38. Bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṃse anunayamāno454) tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi: [PTS page 144]

32. Cātuddasiṃ pañcadasiṃ455) yā ca pakkhassa aṭṭhamī456)
Pāṭihāriyapakkhaṃ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ,
Uposathaṃ upavaseyya yo passa457) mādiso naro'ti.

Sā kho panesā bhikkhave sakkena devānamindena gāthā duggītā, na sugītā, dubbhāsitā, na subhāsitā. Taṃ kissa hetu: sakko hi bhikkhave devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho. Ye ca kho so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā458) katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa kho etaṃ bhikkhave bhikkhuno kallaṃ vacanāya:

33. Cātuddasiṃ pañcadasiṃ459) yā ca pakkhassa aṭṭhamī460)
Pāṭihāriyapakkhaṃ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ,
Uposathaṃ upavaseyya yo passa461) mādiso naro'ti.

Taṃ kissa hetu? So hi bhikkhave bhikkhu vītarāgo vītadoso vītamohoti.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṃse anunayamāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi:

34. Cātuddasiṃ462) pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhamī,463)
Pāṭihāriyapakkhaṃ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
Uposathaṃ upavaseyya yopassa464) mādiso naro'ti.

Sā kho panesā bhikkhave sakkena devānamindena gāthā duggītā, na sugītā, dubbhāsitā, na subhāsitā. Taṃ kissa hetu: sakko hi bhikkhave devānamindo aparimutto jātiyā jarāmaraṇena465) sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, aparimutto dukkhasmāti vadāmi.

Yo ca kho so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, tassa kho etaṃ bhikkhave bhikkhuno kallaṃ vacanāya. -

35. Cātuddasiṃ pañcadasiṃ466) yā ca pakkhassa aṭṭhamī467)
Pāṭihāriyapakkhaṃ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ,
Uposathaṃ upavaseyya yo passa468) mādiso naro'ti. [PTS page 145]

Taṃ kissa hetu: so hi bhikkhave bhikkhu parimutto jātiyā jarāmaraṇena469) sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimutto dukkhasmāti vadāmi. [BJT page 264]

[9. Sukhumālasuttaṃ]

[3.1.4.9] 39. Sukhumālo ahaṃ bhikkhave paramasukhumālo. Accantasukhumālo. Mama sudaṃ bhikkhave pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti. Ekattha sudaṃ470) uppalaṃ pupphati,471) ekattha padumaṃ, ekattha puṇḍarīkaṃ, yāvadeva mamatthāya. Na kho panassāhaṃ bhikkhave akāsikaṃ472) candanaṃ dhāremi. Kāsikaṃ su metaṃ bhikkhave veṭhanaṃ hoti. Kāsikā kañcukā, kāsikaṃ nivāsanaṃ, kāsiko uttarāsaṅgo. Rattindivaṃ kho panassu473) metaṃ bhikkhave setacchattaṃ dhārīyati, mā naṃ phusi sītaṃ vā uṇhaṃ vā rajo vā tiṇaṃ vā ussāvo vāti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave tayo pāsādā ahesuṃ, eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So kho ahaṃ bhikkhave vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi paricāriyamāno474) na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi. Yathā kho pana bhikkhave aññesaṃ nivesanesu475) dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṃ bhojanaṃ dīyati bilaṅgadutiyaṃ. Evamevassu me bhikkhave pitunivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṃsodano dīyati.

Tassa mayhaṃ bhikkhave evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi: ' assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṃ anatīto paraṃ jiṇṇaṃ disvā aṭṭīyati, harāyati, jigucchati, attānaññeva atiyitvā.476) Ahampi komhi jarādhammo jaraṃ anatīto, ahaṃ ceva kho pana jarādhammo samāno jaraṃ anatīto, paraṃ jiṇṇaṃ disvā aṭṭīyeyyaṃ, harāyeyyaṃ, [PTS page 146] jiguccheyyaṃ, na me taṃ assa patirūpanti'. Tassa mayhaṃ bhikkhave iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi.

Assutavā kho puthujjano attanā vyādhidhammo samāno vyādhiṃ anatīto, paraṃ vyādhitaṃ disvā aṭṭīyati, harāyati, jigucchati, attānaññeva atiyitvā,477) ahampi khomhi vyādhidhammo, vyādhiṃ anatīto, ahaṃ ceva kho pana vyādhidhammo samāno vyādhiṃ anatīto, paraṃ vyādhitaṃ disvā aṭṭīyeyyaṃ harāyeyyaṃ jiguccheyyaṃ, na metaṃ assa patirūpanti'. Tassa mayhaṃ bhikkhave iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado, so sabbaso pahīyi. [BJT page 266]

Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṃ anatīto paraṃ mataṃ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati, attānaññeva atiyitvā.478) Ahampi khomhi maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto, ahaṃ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṃ anatīto paraṃ mataṃ disvā aṭṭīyeyyaṃ harāyeyyaṃ jiguccheyyaṃ, na me taṃ assa patirūpanti'. Tassa mayhaṃ bhikkhave iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado, so sabbaso pahīyī'ti.

Tayo'me bhikkhave madā. Katame tayo: yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado. Yobbanamadamatto vā bhikkhave assutavā puthujjano kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ārogyamadamatto [PTS page 147] vā bhikkhave assutavā puthujjano kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati, so kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Jīvitamadamatto vā bhikkhave assutavā puthujjano kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Yobbanamadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ārogyamadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, jīvitamadamatto vā bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī' ti.

36. Vyādhidhammā jarādhammā atho maraṇadhammino.
Yathā dhammā tathā santā jigucchanti puthujjanā.

37. Ahaṃ ce'taṃ jiguccheyyaṃ evaṃ dhammesu pāṇisu,
Na me'taṃ patirūpassa mama evaṃ vihārino.

38. So'haṃ evaṃ viharanto ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ, ārogye yobbanasmiṃ ca jīvitasmiṃ ca ye madā.

39. Sabbe made abhibhosmi nekkhamme479) daṭṭhu khemataṃ,
Tassa me ahu ussāho nibbāṇaṃ abhipassato.

40. Nāhaṃ bhabbo etarahi kāmāni patisevituṃ.
Anivattī bhavissāmi brahmacariyaparāyanoti. [BJT page 268]

[10. Ādhipateyyasuttaṃ]

[3.1.4.10] [40.] Tīṇi'māni bhikkhave ādhipateyyāni. Katamāni tīṇi: attādhipateyyaṃ, lokādhipateyyaṃ, dhammādhipateyyaṃ.

Katamaṃ ca bhikkhave attādhipateyyaṃ: idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ' na kho panā'haṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Api ca kho'mhi otiṇṇo jātiyā jarāmaraṇena480) sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. Ahañce'va kho pana [PTS page 148] yādisake481) vā kāme ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, tādisake vā kāme pariyeseyyaṃ, tato vā pāpiṭṭhatare, na me taṃ482) assa patirūpanti. So iti paṭisañcikkhati: āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,483) passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekagganti'. So attānaññeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati, idaṃ vuccati bhikkhave attādhipateyyaṃ.

Katamañca bhikkhave lokādhipateyyaṃ: idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ' na kho panā'haṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Api ca kho'mhi otiṇṇo jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. Ahaṃ ce'va kho pana evaṃ pabbajito samāno kāmavitakkaṃ vā vitakkeyyaṃ, vyāpādavitakkaṃ vā vitakkeyyaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakkeyyaṃ, mahā kho panā'yaṃ lokasannivāso, mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na disasanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti.484) Te'pi maṃ evaṃ jāneyyuṃ: ' passatha bho imaṃ kulaputtaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī'ti. Devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ pajānanti,485) tāpi maṃ evaṃ jāneyyuṃ: 'passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī'ti. So iti paṭisaṃcikkhati: 'āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ [PTS page 149] bhavissati asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,486) 'passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekagganti'. So lokaññeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave lokādhipateyyaṃ. [BJT page 270]

Katamañca bhikkhave dhammādhipateyyaṃ: idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisaṃcikkhati: ' na kho panā'haṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Api ca kho'mhi otiṇṇo jātiyā jarāmaraṇena487) sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko488) paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti. Santi kho pana me sabrahmacārī jānaṃ passaṃ viharanti. Ahaṃ ce'va kho pana evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajito samāno kusīto vihareyyaṃ pamatto, na me taṃ assa patirūpanti'. So iti paṭisaṃcikkhati: 'āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekagganti'. So dhammaṃ yeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammādhipateyyaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi ādhipateyyānī'ti.

41. Natthi loke raho nāma pāpakammaṃ pakubbato.
Attā te purisa jānāti saccaṃ vā yadi vā musā.

42. Kalyāṇaṃ vata bho sakkhi attānaṃ atimaññasi.
Yo santaṃ attani pāpaṃ attānaṃ parigūhasi. [PTS page 150]

43. Passanti devā ca tathāgatā ca lokasmiṃ bālaṃ visamaṃ carantaṃ.
Tasmā hi attādhipako489) sato care lokādhipo ca nipako ca jhāyī.
Dhammādhipo ca anudhammacārī na hīyati saccaparakkamo muni.

44. Pasayha māraṃ abhibhuyya antakaṃ yo ca phusī jātikhayaṃ padhānavā,
Sa490) tādiso lokavidū sumedho sabbesu dhammesu atammayo munī'ti.

Devadūta vaggo catuttho.491)

[BJT page 272]

[5. Cūlavaggo]

[3.1.5]

[1. Sammukhībhāvasuttaṃ]

[3.1.5.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 41. Tiṇṇaṃ bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamesaṃ tiṇṇaṃ: saddhāya bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ bhikkhave sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavatī'ti.

[2. Tiṭhānasuttaṃ]

[3.1.5.2] 42. Tīhi bhikkhave ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi: sīlavantānaṃ dassanakāmo hoti, saddhammaṃ sotukāmo hoti, vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Imehi kho bhikkhave tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo'ti.

45. Dassanakāmo sīlavataṃ saddhammaṃ sotumicchati,
Vineyya492) maccheramalaṃ sa ve saddhoti vuccatī'ti. [PTS page 151]

[3. Atthavasasuttaṃ]

[3.1.5.3] 43. Tayo'me493) bhikkhave atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Katame tayo: yo dhammaṃ deseti, so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti, so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī494) ca. Yo ceva dhammaṃ deseti, yo ca dhammaṃ suṇāti, ubho atthapaṭisaṃvedino ca honti dhammapaṭisaṃvedino ca. Ime kho bhikkhave tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetunti. [BJT page 274]

[4. Kathāpavattisuttaṃ]

[3.1.5.4] 44. Tīhi bhikkhave ṭhānehi kathā pavattanī495) hoti. Katamehi tīhi: yo dhammaṃ deseti, so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti, so atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti, yo ca dhammaṃ suṇāti, ubho atthapaṭisaṃvedino ca honti dhammapaṭisaṃvedino ca. Imehi kho bhikkhave tīhi ṭhānehi kathā pavattanī496) hotī'ti.

[5. Paṇḍitasuttaṃ]

[3.1.5.5] 45. Tīṇi'māni bhikkhave paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. Katamānī tīṇi: dānaṃ bhikkhave paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ. Pabbajjā bhikkhave paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. Mātāpitunnaṃ497) bhikkhave upaṭṭhānaṃ paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānīti.

46. Sabbhi dānaṃ upaññattaṃ ahiṃsā saññamo damo,
Mātāpituupaṭṭhānaṃ santānaṃ brahmacārinaṃ.

47. Sataṃ etāni ṭhānāni yāni sevetha paṇḍito,
Ariyo dassanasampanno sa lokaṃ bhajate sivanti.

[6. Sīlavantasuttaṃ]

[3.1.5.6] 46. Yaṃ bhikkhave sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti, tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti. Katamehi tīhi: [PTS page 152] kāyena vācāya manasā. Yaṃ bhikkhave sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti, tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavantī'ti.

[7. Saṅkhatalakkhaṇasuttaṃ]

[3.1.5.7] 47. Tīṇi'māni bhikkhave saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi: uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho bhikkhave tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī'ti.

[8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttaṃ]

[3.1.5.8] 48. Tīṇi'māni bhikkhave asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi: na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho bhikkhave tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī'ti. [BJT page 276]

[9. Pabbatarājasuttaṃ]

[3.1.5.9] 49. Himavantaṃ bhikkhave pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi tīhi:498) sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti. Tacapapaṭikāya vaḍḍhanti, pheggusārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ bhikkhave pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.

Evameva kho bhikkhave saddhaṃ kulapatiṃ nissāya antojano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati, katamāhi tīhi: saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ bhikkhave kulapatiṃ nissāya antojano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī'ti.

48. Yathāpi pabbato selo araññasmiṃ brahāvane,
Taṃ rukkhā upanissāya vaḍḍhante te vanaspatī.499)

49. Tatheva sīlasampannaṃ saddhaṃ kulapatiṃ idha,
Upanissāya vaḍḍhanti puttadārā ca bandhavā,
Amaccā ñātisaṅghā ca ye cassa anujīvino. [PTS page 153]

50. Tyāssa sīlavato sīlaṃ cāgaṃ sucaritāni ca,
Passamānā'nukubbanti500) ye bhavanti vicakkhaṇā.

51. Idha dhammaṃ caritvāna maggaṃ sugatigāminaṃ,
Nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāmino'ti.

[10. Ātappakaraṇīyasuttaṃ]

[3.1.5.10] 50. Tīhi bhikkhave ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ. Katamehi tīhi: anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ501) kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Imehi tīhi bhikkhave ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ.

Yato kho bhikkhave bhikkhū anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karoti. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karoti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā'ti.

[11. Mahācorasuttaṃ]

[3.1.5.11] 51. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthe'pi tiṭṭhati. Katamehi tīhi: idha bhikkhave mahācoro visamanissito ca hoti. Gahananissito ca hoti, balavanissito ca hoti. Kathañca bhikkhave mahācoro visamanissito hoti: idha bhikkhave mahācoro nadīviduggaṃ vā nissito hoti, pabbatavisamaṃ vā. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro visamanissito hoti. [BJT page 278]

Kathañca bhikkhave mahācoro gahananissito hoti: idha bhikkhave mahācoro tiṇagahanaṃ vā nissito hoti [PTS page 154] rukkhagahanaṃ vā gedhaṃ502) vā pana vanasaṇḍaṃ. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro gahananissito hoti.

Kathañca bhikkhave mahācoro balavanissito hoti: idha bhikkhave mahācoro rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā nissito hoti. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rāja mahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantī'ti. Sace naṃ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇanti. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro balavanissito hoti. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato mahācoro sandhampi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthe'pi tiṭṭhati.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi503) samannāgato pāpabhikkhu khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo504) viññūnaṃ, bahuṃ ca apuññaṃ pasavati. Katamehi tīhi: idha bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito ca hoti, gahananissito ca, balavanissito ca.

Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena vacīkammena samannāgato hoti, visamena manokammena samannāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti.

Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato.505) Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti.

Kathañca bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā nissito hoti. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantī'ti. Sace naṃ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇanti. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti. [PTS page 155] imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo ca viññūnaṃ. Bahuṃ ca apuññaṃ pasavatī'ti.

Cūlavaggo pañcamo.506)

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

[BJT page 280]

2. Dutiyo paṇṇāsako

[(6) 1. Brāhmaṇavaggo]

[3.2.1]

[1. Paṭhamadvebrāhmaṇasuttaṃ]

[3.2.1.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 1. Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ507) vassasatikā jātiyā, yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ508) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'mayamassu bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ509) vassasatikā jātiyā. Te ca'mhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṃ gotamo, anusāsatu no bhavaṃ gotamo yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti.

Taggha tumhe brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ510) vassasatikā jātiyā. Te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Upaniyyati kho ayaṃ brāhmaṇā loko jarāya vyādhinā maraṇena, evaṃ upaniyyamāne kho brāhmaṇā loke jarāya vyādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṃyamo, vācāya saṃyamo, manasā saṃyamo, taṃ tassa petassa tāṇañca lenañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcā'ti.

1. Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā.
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahāni.

2. Yodha kāyena saññamo vācāya uda cetasā,
Taṃ tassa petassa sukhāya hoti yaṃ jīvamāno pakaroti puññanti. [PTS page 156]

[2. Dutiyadvebrāhmaṇasuttaṃ]

[3.2.1.2] 2. Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ vassasatikā jātiyā, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ511) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'mayamassu bho gotama brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ512) vassasatikā jātiyā. Te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṃ gotamo, anusāsatu no bhavaṃ gotamo yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. [BJT page 282]

Taggha tumhe brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppattā vīsaṃ vassasatikā jātiyā. Te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Āditto kho ayaṃ brāhmaṇā loko jarāya vyādhinā maraṇena. Evaṃ āditte kho brāhmaṇā loke jarāya vyādhinā maraṇena yo idha kāyena saññamo, vācāya saññamo, manasā saṃyamo, taṃ tassa petassa tāṇaṃ ca lenañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcā'ti.

3. Ādittasmiṃ agārasmiṃ yaṃ nīharati bhājanaṃ,
Taṃ tassa hoti atthāya no ca yaṃ tattha ḍayhati.

4. Evaṃ ādipito513) loko jarāya maraṇena ca,
Nīharethe'va dānena dinnaṃ hoti sunīhaṭaṃ.514)

5. Yo'dha kāyena saññamo vācāya uda cetasā,
Taṃ tassa petassa sukhāya hoti yaṃ jīvamāno pakaroti puññanti.

[3. Aññatarabrāhmaṇasuttaṃ]

[3.2.1.3] 3. Atha ko aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo'ti bho gotama vuccati, kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko515) paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Ratto kho brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto [PTS page 157] attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evampi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Duṭṭho kho brāhmaṇa dosena abhibhūto pariyādinna citto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Dose pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti. Na paravyābādhāyapi ceteti. Na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evampi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti. Paravyābādhāyapi ceteti. Ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mohe pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [BJT page 284]

[4. Paribbājakasuttaṃ]

[3.2.1.4] 4. Atha kho aññataro brāhmaṇaparibbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇaparibbājako bhagavantaṃ etadavoca: 'sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo'ti bho gotama vuccati, kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti. Na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. [PTS page 158]

Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati, rāge pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Rāge pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Evampi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Duṭṭho kho brāhmaṇa dosena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Dose pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Duṭṭho kho brāhmaṇa dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Dose pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, sa manasā duccaritaṃ carati. Duṭṭho kho brāhmaṇa dosena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Dose pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti evampi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mohe pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Mohe pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Mohe pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [BJT page 286]

[5. Nibbutasuttaṃ]

[3.2.1.5] 5. Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ sandiṭṭhikaṃ nibbāṇanti' bho gotama vuccati. Kittāvatā nu kho bho gotama sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ hoti akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti? [PTS page 159]

Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho* brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ hoti.

Duṭṭho kho brāhmaṇa dosena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīṇe nevattavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho* brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ hoti.

Mūḷho kho brāhmaṇa mohena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mohe pahīṇe nevattavyābādhāya pi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho516) brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ hoti.

Yato ca kho ayaṃ brāhmaṇa anavasesaṃ rāgakkhayaṃ paṭisaṃvedeti, anavasesaṃ dosakkhayaṃ paṭisaṃvedeti, anavasesaṃ mohakkhayaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho brāhmaṇa sandiṭṭhikaṃ nibbāṇaṃ hoti akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[6. Palokasuttaṃ]

[3.2.1.6] 6. Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsālo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇamahāsālo bhagavantaṃ etadavoca: 'sutaṃ metaṃ bho gotama pubbakānaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: 'pubbassudaṃ517) ayaṃ loko avīcimaññe phuṭo518) hoti manussehi, kukkuṭasampātikā gāmanigamarājadhāniyo'ti. Ko nu kho bho gotama hetu, ko paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo hoti, tanuttaṃ paññāyati, gāmāpi agāmā [PTS page 160] honti, nigamā'pi anigamā honti, nagarā'pi anagarā honti, janapadā'pi ajanapadā hontī'ti. [BJT page 288]

Etarahi brāhmaṇa manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā te adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tiṇhāni satthāni gahetvā

Aññamaññaṃ519) jīvitā voropenti. Tena bahū manussā kālaṃ karonti. Ayampi kho brāhmaṇa hetu, ayaṃ paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo hoti, tanuttaṃ paññāyati, gāmā'pi agāmā honti, nigamā'pi anigamā honti, nagarā'pi anagarā honti, janapadā'pi ajanapadā honti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. Tesaṃ adhammarāgarattānaṃ visamalobhābhibhūtānaṃ micchādhammaparetānaṃ devo na sammā dhāraṃ anuppavecchati. Tena dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ setaṭṭhikaṃ salākāvuttaṃ. Tena bahū manussā kālaṃ karonti. Ayampi kho brāhmaṇa hetu, ayaṃ paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo hoti, tanuttaṃ paññāyati, gāmā'pi agāmā honti. Nigamā'pi anigamā honti, nagarā'pi anagarā honti, janapadā'pi ajanapadā honti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. Tesaṃ adhammarāgarattānaṃ visamalobhābhibhūtānaṃ micchādhammaparetānaṃ yakkhā vāle manusse ossajanti.520) Tena bahū manussā kālaṃ karonti. Ayampi kho brāhmaṇa hetu, ayaṃ paccayo yenetarahi manussānaṃ khayo hoti, tanuttaṃ paññāyati, gāmā'pi agāmā honti. Nigamā'pi anigamā honti, nagarā'pi anagarā honti, janapadā'pi ajanapadā hontī'ti.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[7. Vacchagottasuttaṃ]

[3.2.1.7] 7. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ521) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: 'sutaṃ metaṃ bho gotama, 'samaṇo gotamo evamāha: mayhameva dānaṃ [PTS page 161] dātabbaṃ, nāññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalanti'. [BJT page 290]

Ye te bho gotama evamāhaṃsu: 'samaṇo gotamo evamāha: mayhameva dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ' nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalanti'. Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino? Na ca bhavantaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkhanti? Dhammassa cā'nudhammaṃ vyākaronti? Na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhavantaṃ gotama'nti.

Ye te vaccha evamāhaṃsu: 'samaṇo gotamo evamāha: mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ, gotama mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, hi mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala'nti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṃ522) te asatā abhūtena. Yo kho vaccha paraṃ dānaṃ dadantaṃ vāreti, so tiṇṇaṃ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṃ pāripanthiko. Katamesaṃ tiṇṇaṃ: dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṃ lābhantarāyakaro hoti. Pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca. Yo kho vaccha paraṃ dānaṃ dadantaṃ vāreti, so imesaṃ tiṇṇaṃ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṃ pāripanthiko.

Ahaṃ kho pana vaccha evaṃ vadāmi: 'yepi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatra'pi yo thālidhovanaṃ vā sarāvadhovanaṃ vā chaḍḍeti. Ye tattha pāṇā, te tena yāpentū'ti. Tato nidānampahaṃ vaccha puññassa āgamaṃ vadāmi. Ko pana vādo manussabhūte. Api cāhaṃ vaccha sīlavato dinnaṃ mahapphalaṃ vadāmi, no tathā dussīle.523) So ca hoti, pañcaṅgavippahīṇo pañcaṅgasamannāgato. Katamāni pañcaṅgāni pahīṇāni honti: kāmacchando pahīṇo hoti, vyāpādo pahīṇo hoti, thīnamiddhaṃ [PTS page 162] pahīṇaṃ hoti. Uddhaccakukkuccaṃ pahīṇaṃ hoti, vicikicchā pahīṇā hoti. Imāni pañcaṅgāni pahīṇāni honti.

Katamehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti: asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti. Iti pañcaṅgavippahīṇe pañcaṅgasamannāgate dinnaṃ mahapphalaṃ vadāmī'ti.

6. Iti kaṇhāsu setāsu rohiṇīsu harīsu vā,
Kammāsāsu sarūpāsu gosu pārevatāsu vā.

7. Yāsu kāsu ci524) etāsu danto jāyati puṅgavo,
Dhorayho balasampanno kalyāṇajavanikkamo.525)

8. Tameva bhāre yuñjanti nāssa vaṇṇaṃ parikkhare,
Evameva manussesu yasmiṃ kasmiñci jātiye.

9. Khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse,
Yāsu kāsu ci etāsu danto jāyati subbato. [BJT page 292]

10. Dhammaṭṭho sīlasampanno saccavādī hirīmano,
Pahīṇajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī.

11. Pannabhāro visaṃyutto katakicco anāsavo,
Pāragū sabbadhammānaṃ anupādāya nibbuto.

12. Tasmiññeva viraje khette vipulā hoti dakkhiṇā,
Bālā ca avijānantā dummedhā assutāvino.

13. Bahiddhā dadanti526) dānāti na hi sante upāsare,
Yo ca sante upāsanti sappaññe dhīrasammate.

14. Saddhā ca nesaṃ sugate mūlajātā patiṭṭhitā,
Devalokañca te yanti kule vā idha jāyare.
Anupubbena nibbāṇaṃ adhigacchanti paṇḍitā'ti. [PTS page 163]

[8. Tikaṇṇasuttaṃ]

[3.2.1.8] 8. Atha kho tikaṇṇo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ527) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato sammukhā tevijjānaṃ sudaṃ brāhmaṇānaṃ vaṇṇaṃ bhāsati “evampi tevijjā brāhmaṇā itipi tevijjā brāhmaṇā”ti.

Yathā kathaṃ pana brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentī'ti? Idha bho gotama brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ. Padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. Evaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentīti.

Aññathā kho brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpenti. Aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī'ti. Yathā kathampana bho gotama ariyassa vinaye tevijjo hoti? Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī'ti. Tena hi brāhmaṇa suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhoti kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: [BJT page 294]

Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā [PTS page 164] adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrā'siṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ,528) tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, [PTS page 165] sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. [BJT page 296]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā'pi cittaṃ vimuccati, bhavāsavā'pi cittaṃ vimuccati, avijjāsavā'pi cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno. Yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti.

15. Anuccāvacasīlassa nipakassa ca jhāyino.
Cittaṃ yassa vasībhūtaṃ ekaggaṃ susamāhitaṃ.

16. Taṃ ve tamonudaṃ vīraṃ tevijjaṃ maccuhāyinaṃ.
Hitaṃ devamanussānaṃ āhu sabbappahāyinaṃ.

17. Tīhi vijjāhi sampannaṃ asammūḷhavihārinaṃ,
Buddhaṃ antimasārīraṃ taṃ namassanti gotamaṃ.

18. Pubbenivāsaṃ yo veti529) saggāpāyaṃ ca passati,
Atho jātikkhayaṃ patto abhiññā vosito muni.

19. Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,
Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ nāññaṃ lapitalāpananti. [PTS page 166]

Evaṃ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotīti.

Aññathā bho gotama brāhmaṇānaṃ tevijjo, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. Imassa ca pana bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṃ tevijjo kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esā'haṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [BJT page 298]

[9. Jāṇussoṇisuttaṃ]

[3.2.1.9] 9. Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamannaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: yassassu bho gotama yañño vā saddhaṃ vā thālipāko vā deyyadhammaṃ vā tevijjesu brāhmaṇesu dānaṃ dadeyyāti.

Yathākathaṃ pana brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentī'ti? Idha pana bho gotama530) brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahāyugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. Evaṃ kho bho gotama brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpentī'ti.

Aññathā kho brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṃ tevijjaṃ paññāpenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī'ti. Yathākathaṃ pana bho gotama ariyassa vinaye tevijjo hoti? Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī'ti. Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī'ti. Evaṃ hoti kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe [PTS page 167] vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte531) pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrā'siṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena. Satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā. Manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpinopahitattassa viharato. [BJT page 300]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā'pi cittaṃ vimuccati, bhavāsavā'pi cittaṃ vimuccati, avijjāsavā'pi cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno. Yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato'ti.

20. Yo sīlabbatasampanno pahitatto samāhito,
Cittaṃ yassa vasībhūtaṃ ekaggaṃ susamāhitaṃ,

21. Pubbenivāsaṃ yo veti532) saggāpāyañca passati,
Atho jātikkhayaṃ patto abhiññā vosito muni. [PTS page 168]

22. Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,
Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ nāññaṃ lapitalāpananti.

Evaṃ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotī'ti.

Aññathā bho gotama brāhmaṇānaṃ tevijjo. Aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. Imassa ca bho gotama ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṃ tevijjo kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[10. Saṅgāravasuttaṃ]

[3.2.1.10] 10. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: mayamassu bho gotama brāhmaṇā nāma, yaññaṃ yajāma'pi, yajāpema'pi, tatra bho gotama yo ceva yajati, yo ca yajāpeti, sabbe te anekasārīrikaṃ puññapaṭipadaṃ533) paṭipannā honti yadidaṃ yaññādhikaraṇaṃ, yo panāyaṃ bho gotama yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ekamattānaṃ dameti, ekamattānaṃ sameti, ekamattānaṃ parinibbāpeti, evamassāyaṃ ekasārīrikaṃ puññapaṭipadaṃ paṭipanno hoti yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti. [BJT page 302]

Tena hi brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa idha tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so evamāha: ethā'yaṃ maggo, ayaṃ paṭipadā, yathā paṭipanno ahaṃ anuttaraṃ brahmacariyogadhaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedemi, etha tumhepi tathā paṭipajjatha, yathā paṭipannā tumhepi anuttaraṃ brahmacariyogadhaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā'ti. Iti ayaṃ ceva satthā dhammaṃ deseti, pare [PTS page 169] ca tathattāya paṭipajjanti. Tāni kho pana honti anekāni'pi satāni anekāni'pi sahassāni anekāni'pi satasahassāni.

Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, iccāyaṃ evaṃ sante ekasārīrikā vā puññapaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti? Iccāyampi534) bho gotama, evaṃ sante anekasārīrikā puññapaṭipadā hoti, yadidaṃ pabbajjādhikaraṇanti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: imāsaṃ te brāhmaṇa, dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati, appaṭṭhatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cāti? Evaṃ vutte saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavaṃ cānando ete me pujjā, ete me pāsaṃsā'ti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: na kho tyāhaṃ brāhmaṇa evaṃ pucchāmi: ke vā te pujjā ke vā te pāsaṃsā'ti. Evañca535) kho tyāhaṃ brāhmaṇa pucchāmi: imāsaṃ te brāhmaṇa, dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati, appaṭṭhatarā536) ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cāti? Evaṃ vutte saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: seyyathā'pi bhavaṃ gotamo bhavaṃ cānando ete me pujjā, ete me pāsaṃsā'ti.

Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: na kho tyāhaṃ brāhmaṇa evaṃ pucchāmi: ke vā te pujjā ke vā te pāsaṃsā'ti. Evañca537) kho tyāhaṃ brāhmaṇa pucchāmi: imāsaṃ te brāhmaṇa, dvinnaṃ paṭipadānaṃ katamā paṭipadā khamati, appaṭṭhatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā cāti? [BJT page 304]

Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavaṃ cānando ete me pujjā, ete me pāsaṃsāti. [PTS page 170]

Atha kho bhagavato etadahosi: yāvatatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti. No vissajjeti. Yannūnā'haṃ parimoceyyanti. Atha kho bhagavā saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: kānujja538) brāhmaṇa, rājantepure rājaparisāyaṃ539) sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ antarā kathā udapādī'ti? Ayaṃ khvajja bho gotama, rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ antarā kathā udapādi: pubbe sudaṃ appatarā ceva bhikkhū ahesuṃ, bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassesuṃ. Etarahi kho bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassentī'ti. Ayaṃ khvajja bho gotama, rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ antarā kathā udapādīti.

Tīṇi kho imāni brāhmaṇa pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi: iddhipāṭihāriyaṃ, ādesanāpāṭihāriyaṃ, anusāsanīpāṭihāriyaṃ, katamañca brāhmaṇa iddhipāṭihāriyaṃ: idha brāhmaṇa ekacco anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: eko'pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā'pi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno'va540) gacchati, seyyathā'pi ākāse. Paṭhaviyā'pi541) ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne542) gacchati seyyathā'pi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. Ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteti. Idaṃ vuccati brāhmaṇa iddhipāṭihāriyaṃ.

Katamañca brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṃ: idha brāhmaṇa ekacco nimittena ādisati: evampi te mano itthampi te mano. Itipi te cittanti. So bahuñcepi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā.

Idha pana brāhmaṇa, ekacco naheva kho nimittena [PTS page 171] ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati: evampi te mano, itthampi te mano. Itipi te cittanti. So bahuñcepi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā.

Idha pana brāhmaṇa, ekacco naheva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati: evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittanti. So bahuñcepi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā. [BJT page 306]

Idha pana brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, napi vitakkayato napi vicārayato na vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati: api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpananassa cetasā ceto paricca pajānāti. Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatī'ti, so bahuñcepi ādisati. Tathe'va taṃ hoti, no aññathā. Idaṃ vuccati brāhmaṇa ādesanāpāṭihāriyaṃ.

Katamañca brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṃ: idha brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati: evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha, evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākattha, idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā'ti. Idaṃ vuccati brāhmaṇa anusāsanīpāṭihāriyaṃ. Imāni kho brāhmaṇa tīṇi pāṭihāriyāni. Imesaṃ te brāhmaṇa, tiṇṇaṃ pāṭihāriyānaṃ katamaṃ pāṭihāriyaṃ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā'ti.

Tatra bho gotama yadidaṃ543) pāṭihāriyaṃ, idhekacco anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Eko'pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā'pi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno'va gacchati, seyyathā'pi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathā'pi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. Ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteti. Idaṃ bho gotama pāṭihāriyaṃ yova544) naṃ karoti, sova545) naṃ paṭisaṃvedeti. Yova naṃ karoti, tasseva taṃ hoti. Idaṃ me bho gotama pāṭihāriyaṃ māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyati.

Yampidaṃ bho gotama pāṭihāriyaṃ idhekacco nimittena ādisati: evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittanti. So bahuñcepi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā. Idha pana bho gotama, ekacco naheva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati: evampi te mano, itthampi te mano, iti'pi te cittanti. So bahuñce'pi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā. Idha pana brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati. Ravampi te mano itthampi te mano, itipi te cittanti. So bahuñce'pi ādisati, tathe'va taṃ hoti, no aññathā. Idha pana brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, napi vitakkayato napi vicārayato na vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati: api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: [PTS page 172] yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatī'ti. So bahuñcepi ādisati, tathe'va taṃ hoti. No aññathā. Idampi bho gotama pāṭihāriyaṃ yova naṃ karoti sova naṃ paṭisaṃvedeti. Yova naṃ karoti. Tasseva546) taṃ hoti. Idampi bho gotama pāṭihāriyaṃ māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyati.

Yañca kho idaṃ bho gotama pāṭihāriyaṃ idhekacco evamanusāsati: evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha, evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākattha, idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathāti. Idameva bho gotama pāṭihāriyaṃ khamati mesaṃ tiṇṇaṃ pāṭihāriyānaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. [BJT page 308]

Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāva subhāsitamidaṃ bhotā gotamena. Imehi ca mayaṃ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṃ bhavantaṃ gotamaṃ dhārema. Bhavaṃ hi gotamo anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: eko'pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā'pi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno'va gacchati, seyyathā'pi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathā'pi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. Ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteti. Bhavaṃ hi gotamo avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatī'ti. Bhavaṃ hi gotamo evamanusāsati: evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha, evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākattha. Idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathāti.

Addhā kho tyāyaṃ brāhmaṇa āsajja upanīyavācā bhāsitā, api ca tyāhaṃ vyākarissāmi. Ahaṃ hi brāhmaṇa anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi ekopi hutvā bahudhā homi, bahudhā'pi hutvā eko homi, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno'va gacchāmi, seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimmujjaṃ karomi seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne gacchāmi seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena kamāmi seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. Ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasāmi, parimajjāmi. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vattemi ahaṃ hi brāhmaṇa avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi, yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amunnāma vitakkaṃ vitakkissatī'ti.547) Ahaṃ hi brāhmaṇa evamanusāsāmi: evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha. Evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākattha, idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathāti.

Atthi pana bho gotama añño ekabhikkhūpi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato? Aññatra bhotā gotamenā'ti. Na kho brāhmaṇa ekaññeva sataṃ, na dvesatāni, na tīṇi satāni, na cattāri satāni, na pañcasatāni. Atha kho bhiyyova ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā'ti. Kahaṃ pana bho gotama etarahi te bhikkhū viharantī'ti? [PTS page 173] imasmiṃ yeva kho brāhmaṇa bhikkhusaṅghe'ti.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Brāhmaṇavaggo paṭhamo.548)

[BJT page 310]

[(7) 2. Mahāvaggo]

[3.2.2]

[1. Titthāyatanādisuttaṃ]

[3.2.2.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 11. Tīṇimāni bhikkhave titthāyatanāni, yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni549) parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. Katamāni tīṇi: santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃvā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbekatahetū'ti. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā, adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ issaranimmāṇahetū'ti. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ ahetuappaccayā'ti.

Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū'ti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbekatahetū'ti?. Te550) ce me evaṃ puṭṭhā āmā'ti paṭijānanti, [PTS page 174] tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu- musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisunavācā bhavissanti pubbekatahetu. Pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu- micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu.

Pubbekataṃ kho pana bhikkhave sārato paccāgacchataṃ na hoti chando vā vāyāmo vā, idaṃ vā karaṇīyaṃ idaṃ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṃ kho me bhikkhave tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti. [BJT page 312]

Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ issaranimmāṇahetu'ti, tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ issaranimmāṇahetu'ti. Te551) ce me evaṃ puṭṭhā āmāti246 [BJTS] = āmāti + 2. Āmoti- machasaṃ, syā. [PTS] paṭijānanti, tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tena hāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmāṇahetu adinnādāyino bhavissanti issaranimmāṇahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmāṇahetūti, musāvādino bhavissanti issaranimmāṇahetu, pisunavācā bhavissanti issaranimmāṇahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmāṇahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmāṇahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmāṇahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmāṇahetu. Micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmāṇahetu.

Issaranimmāṇaṃ kho pana bhikkhave sārato paccāgacchataṃ na hoti chando vā vāyāmo vā, idaṃ vā karaṇīyaṃ idaṃ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṃ kho me bhikkhave tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti. [PTS page 175]

Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ ahetuappaccayāti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ ahetuappaccayā'ti? Te ce me evaṃ puṭṭhā āmā'ti paṭijānanti: tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā, dinnādāyino bhavissanti ahetuappaccayā, abrahmacārino bhavissanti ahetuappaccayā , musāvādino bhavissanti ahetuappaccayā, pisunavācā bhavissanti ahetuappaccayā pharusavācā bhavissanti ahetuappaccayā, samphappalāpino bhavissanti ahetuappaccayā, , abhijjhāluno bhavissanti ahetuappaccayā, byāpannacittā bhavissanti ahetuappaccayā, micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā.

Ahetuṃ appaccayaṃ552) kho pana bhikkhave sārato paccāgacchataṃ na hoti chando vā vāyāmo vā, idaṃ vā karaṇīyaṃ, idaṃ vā akaraṇīyanti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṃ anārakkhānaṃ viharataṃ na hoti paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādo. Ayaṃ kho me bhikkhave tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṃvādīsu evaṃdiṭṭhīsu. Tatiyo sahadhammiko niggaho hoti. [BJT page 314]

Imāni ko bhikkhave tīṇi titthāyatanāni: yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti.

Ayaṃ kho pana bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamo ca bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imā cha dhātuyo'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni cha phassāyatanānī'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ime aṭṭhārasa manopavicārā'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni cattāri ariyasaccānī'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Imā cha dhātuyoti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti: iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭiccavuttaṃ: chayimā [PTS page 176] bhikkhave dhātuyo: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu. Imā cha dhātuyoti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [BJT page 316]

Imāni cha phassāyatanānī'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṃkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: chayimāni bhikkhave phassāyatanāni: cakkhuṃ553) phassāyatanaṃ sotaṃ phassāyatanaṃ ghāṇaṃ phassāyatanaṃ jivhā phassāyatanaṃ kāyo phassāyatanaṃ mano phassāyatanaṃ. Imāni cha phassāyatanānīti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Ime aṭṭhārasa manopavicārā'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati. Sotena saddaṃ sutvā somanassaṭṭhānīyaṃ saddaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ saddaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ saddaṃ upavicarati. Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā somanassaṭṭhānīyaṃ gandhaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ gandhaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ gandhaṃ upavicarati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā somanassaṭṭhānīyaṃ rasaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rasaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ rasaṃ upavicarati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā somanassaṭṭhānīyaṃ phoṭṭhabba upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati. Manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. Ime aṭṭhārasa manopavicārāti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Imāni cattāri ariyasaccānī'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: channaṃ bhikkhave dhātūnaṃ upādāya gabbhassāvakkanti hoti, okkantiyā sati nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā. Vediyamānassa kho panāhaṃ bhikkhave idaṃ dukkhanti paññāpemi. Ayaṃ dukkhasamudayo'ti paññāpemi. Ayaṃ dukkhanirodho'ti paññāpemi.554) Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti paññāpemi.

Katamañca bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jāti'pi dukkhā, jarā'pi dukkhā, vyādhi'pi dukkho555) maraṇampi [PTS page 177] dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'pi dukkhā,556) yampicchaṃ na labhati, tampi dukkhaṃ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

Katamañca bhikkhave dukkhasamudayo557) ariyasaccaṃ: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhasamudayo ariyasaccaṃ. [BJT page 318]

Katamañca bhikkhave dukkhanirodho558) ariyasaccaṃ: avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhantī. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ.

Katamañce bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. Imāni cattāri ariyasaccānī'ti bhikkhave mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appatikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttanti. [PTS page 178]

[2. ?suttaṃ]

[3.2.2.2] 12. Tīṇimāni bhikkhave amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇī: hoti559) so bhikkhave samayo, yaṃ mahāaggiḍāho uṭṭhāti. Mahāaggiḍāhe kho pana bhikkhave uṭṭhite tena gāmā'pi ḍayhanti nigamā'pi ḍayhanti, nagarā'pi ḍayhanti. Gāmesu'pi ḍayhamānesu nigamesu'pi ḍayhamānesu nagaresu'pi ḍayhamānesu tattha mātā'pi puttaṃ nappaṭilabhati, putto'pi mātaraṃ nappaṭilabhati. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.

Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo yaṃ mahāmegho uṭṭhāti, mahāmeghe kho pana bhikkhave uṭṭhite mahā udakavāhako sañjāyati, mahā udakavāhake kho pana bhikkhave sañjāte tena gāmā'pi vuyhanti, nigamā'pi vuyhanti, nagarā'pi vuyhanti. Gāmesu'pi vuyhamānesu nigamesu'pi vuyhamānesu nagaresu'pi vuyahmānesu tattha mātā'pi puttaṃ nappaṭilabhati, putto'pi mātaraṃ nappaṭilabhati, idaṃ bhikkhave dutiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.

Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo, yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṃkopo cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana bhikkhave sati aṭavisaṃkope cakkasamārūḷhesu jānapadesu pariyāyantesu tattha mātā'pi puttaṃ nappaṭilabhati, putto'pi mātaraṃ nappaṭilabhati, idaṃ bhikkhave tatiyaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. Imāni kho bhikkhave tīṇi amātāputtikāni bhayānī'ti assutavā puthujjano bhāsati. [BJT page 320]

Tāni kho panimāni bhikkhave tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānī'ti assutavā puthujjano bhāsati. Katamāni tīṇi: hoti so bhikkhave samayo, yaṃ mahāaggiḍāho uṭṭhāti, mahāaggiḍāhe kho pana bhikkhave uṭṭhite tena gāmā'pi ḍayhanti, nigamā'pi ḍayhanti, nagarā'pi ḍayhanti. Gāmesu'pi ḍayhamānesu nigamesu'pi ḍayhamānesu nagaresu'pi ḍayhamānesu hoti so samayo, yaṃ kadāci karahaci mātā'pi [PTS page 179] puttaṃ paṭilabhati, putto'pi mātaraṃ paṭilabhati. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ samātāputtikaṃ yeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.

Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo, yaṃ mahāmegho uṭṭhāti. Mahāmeghe ko pana bhikkhave uṭṭhite mahāudakavāhako sañjāyati, mahāudakavāhake kho pana bhikkhave sañjāte tena gāmā'pi vuyhanti, nigamā'pi vuyhanti, nagarā'pi vuyhanti. Gamesu'pi vuyhamānesu nigamesu'pi vuyhamānesu nagaresu'pi vuyhamānesu hoti so samayo, yaṃ kadāci karahaci mātā'pi puttaṃ paṭilabhati, putto'pi mātaraṃ paṭilabhati, idaṃ bhikkhave dutiyaṃ samātāputtikaṃ yeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati.

Puna ca paraṃ bhikkhave hoti so samayo, yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana bhikkhave sati aṭavisaṅkope cakkasamārūḷhesu jānapadesu pariyāyantesu hoti so samayo, yaṃ kadāci karahaci mātā'pi puttaṃ paṭilabhati. Putto'pi mātaraṃ paṭilabhati. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ samātāputtikaṃ yeva bhayaṃ amātāputtikaṃ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. Imāni kho bhikkhave tīṇi samātāputtikāni yeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati.

Tīṇimāni bhikkhave amātāputtikāni bhayāni. Katamāni tīṇi: jarābhayaṃ vyādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ. Na bhikkhave mātā puttaṃ jīramānaṃ evaṃ labhati: ahaṃ jīrāmi, mā me putto jīrī'ti. Putto vā pana mātaraṃ jīramānaṃ na evaṃ labhati, ahaṃ jīrāmi, mā me mātā jīrī'ti.

Na bhikkhave mātā puttaṃ vyādhiyamānaṃ evaṃ labhati: ahaṃ vyādhiyāmi, mā me putto vyādhiyī'ti, putto vā pana mātaraṃ vyādhiyamānaṃ na evaṃ labhati: ahaṃ vyādhiyāmi, mā me mātā vyādhiyī'ti.

Na bhikkhave mātā puttaṃ mīyamānaṃ evaṃ labhati: ahaṃ mīyāmi, mā me putto mīyī'ti, putto vā pana mātaraṃ mīyamānaṃ na evaṃ labhati: ahaṃ mīyāmi, mā me mātā mīyi'ti. Imāni kho bhikkhave tīṇi amātāputtikāni bhayānī'ti. [PTS page 180]

Atthi bhikkhave maggo, atthi paṭipadā, imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ, imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahāṇāya samatikkamāya saṃvattati: katamo ca bhikkhave maggo: katamā ca paṭipadā: imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ, imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahāṇāya samatikkamāya saṃvattati: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho bhikkhave maggo, ayaṃ paṭipadā, imesañca tiṇṇaṃ samātāputtikānaṃ bhayānaṃ, imesañca tiṇṇaṃ amātāputtikānaṃ bhayānaṃ pahāṇāya samatikkamāya saṃvattatī'ti. [BJT page 322]

[3. Venāgapurasuttaṃ]

[3.2.2.3] 13. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yane venāgapuraṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā: samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito venāgapuraṃ anuppatto “taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti.

Atha kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ [PTS page 181] kathaṃ sārāṇīyaṃ560) vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho venāgapuriko vacchagotto brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

“Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto.

Seyyathā'pi bho gotama sāradaṃ badarapaṇḍu561) parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ. Evameva bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Seyyathā'pi bho gotama tālapakkaṃ sampati bandhanā pavuttaṃ562) parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ. Evameva bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto.” [BJT page 324]

“Seyyathā'pi bho gotama nekkhaṃ jambonadaṃ dakkhakammāraputtasuparikammakataṃ ukkāmukhe sukusalasampahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto.

Yāni nūna563) tāni bho gotama uccāsayanamahāsayanāni. Seyyathīdaṃ: āsandi pallaṅko goṇako cittakā564) paṭikā paṭalikā tulikā vikatikā uddalomi ekantalomi kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhato lohitakūpadhānaṃ. Evarūpānaṃ nūna bhavaṃ gotamo uccāsayanamahāsayanānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti.

(Bhagavā:)
Yāni kho pana tāni brāhmaṇa uccāsayanamahāsayanāni. Seyyathīdaṃ: āsandi pallaṅko goṇako cittakā paṭikā paṭalikā tulikā vikatikā uddalomi ekantalomi kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ565) sauttaracchadaṃ ubhato lohitakūpadhānaṃ. Dullabhāni tāni pabbajitānaṃ, laddhā ca na kappanti.

Tīṇi kho imāni brāhmaṇa uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamāni tīṇi: [PTS page 182] dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ. Imāni kho brāhmaṇa tīṇi uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī'ti. [BJT page 326]

(Brāhmaṇo:)
Katamaṃ pana bho gotama dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassa bhavaṃ- gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī?Ti.

(Bhagavā:)
Idāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavārayāmi, so yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṃ saṃharitvā566) nisīdāmi, pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedemi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.

So ce ahaṃ brāhmaṇa evamabhūto caṅkamāmi, dibbo me eso tasmiṃ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evaṃ bhūto tiṭṭhāmi, dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye ṭhānaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto nisīdāmi, dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye āsanaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto seyyaṃ kappemi, dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye uccāsayanamahāsayanaṃ hoti. Idaṃ kho taṃ brāhmaṇa [PTS page 183] dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī'ti.

(Brāhmaṇo:)
Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, ko cañño evarūpassa dibbassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena. [BJT page 328]

Katamaṃ pana taṃ bho gotama brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassa bhavaṃ gotamo etarahi nikāmalābhī akasiralābhī'ti?.

(Bhagavā:)
Idāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi, so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavārayāmi.

So yadeva tattha honti tiṇāni vā, paṇṇāni vā tāni ekajjhaṃ saṃharitvā567) nisīdāmi. Pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharāmi. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharāmi. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharāmi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharāmi. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharāmi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharāmi. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharāmi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ,568) iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharāmi.

So ce ahaṃ brāhmaṇa evaṃ bhūto caṅkamāmi, brahmo me eso tasmiṃ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa evamabhūto tiṭṭhāmi dibbaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye ṭhānaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto nisīdāmi dibbaṃ me etaṃ tasmi samaye āsanaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto seyyaṃ kappemi, brahmaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye uccāsayanamahāsayanaṃ hoti. Idaṃ kho taṃ brāhmaṇa brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī'ti. [PTS page 184]

(Brāhmaṇo:)
Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, ko cañño evarūpassa brahmassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena.

Katamaṃ pana taṃ bho gotama ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassa bhavaṃ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī'ti?

(Bhagavā:)
Idāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi, so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavārayāmi. So yadeva tattha honti tiṇāni vā, paṇṇāni vā tāni ekajjhaṃ saṃharitvā569) nisīdāmi. Pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. [BJT page 330]

So evaṃ pajānāmi.570) Rāgo me pahīṇo; ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato571) āyatiṃ anuppādadhammo. Doso me pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato572) āyatiṃ anuppādadhammo. Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato573) āyatiṃ anuppādadhammo.

So ce ahaṃ brāhmaṇa evambhūto caṅkamāmi, ariyo me eso tasmiṃ samaye caṅkamo hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa evamabhūto tiṭṭhāmi, ariyaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye ṭhānaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto nisīdāmi, ariyaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye āsanaṃ hoti. So ce ahaṃ brāhmaṇa, evambhūto seyyaṃ kappemi, ariyaṃ me etaṃ tasmiṃ samaye uccāsayanamahāsayanaṃ hoti. Idaṃ kho taṃ574) brāhmaṇa ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ, yassāhaṃ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī'ti.

(Brāhmaṇo:)
Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, ko cañño evarūpassa brahmassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī aññatra bhotā gotamena.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ575) bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante bhavantaṃ gotamaṃ [PTS page 185] saraṇaṃ gacchāma, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate'ti.

[4. Sarabhasuttaṃ]

[3.2.2.4] 14. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisatiṃ576) evaṃ vācaṃ bhāsati: aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo. Aññāya ca panā'haṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkanto'ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Assosuṃ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisatiṃ577) evaṃ vācaṃ bhāsamānassa: aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo, aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkanto'ti.

Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: [BJT page 332]

Sarabho nāma bhante paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsati. Aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo. Aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkantoti. Sādhu bhante bhagavā yena sappinikātīraṃ yena paribbājakārāmo, yena sarabho paribbājako, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena sappinikātīraṃ yena paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane [PTS page 186] nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca: saccaṃ kira tvaṃ sarabha, evaṃ vadesi: aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ578) dhammo, aññāya ca panāhaṃ samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ579) dhammaṃ evāhaṃ tasmā dhammavinayā apakkanto'ti? Evaṃ vutte sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca: vadehi sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ580) dhammo; sace te aparipūraṃ bhavissati, ahaṃ paripūressāmi, sace pana te paripūraṃ bhavissati. Ahaṃ anumodissāmī'ti. Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavoca: vadehi sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ581) dhammo; sace te aparipūraṃ bhavissati, ahaṃ paripūressāmi, sace pana te paripūraṃ bhavissati. Ahaṃ anumodissāmī'ti. Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.

Atha kho te paribbājakā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ: “yadeva kho tvaṃ āvuso sarabha, samaṇaṃ gotamaṃ yāceyyāsi. Tadeva te samaṇo gotamo pavāreti. Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ582) dhammo, sace te aparipūraṃ bhavissati. Samaṇo gotamo paripūressati. Sace pana te paripūraṃ bhavissati. Samaṇo gotamo anumodissatī”ti. Evaṃ vutte sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

Atha kho bhagavā sarabhaṃ paribbājakaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā te paribbājake etadavoca:

Yo kho maṃ paribbājakā583) evaṃ vadeyya. Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā'ti, tamahaṃ tattha sādhukaṃ samanuyuñjeyyaṃ, samanugāheyyaṃ, samanubhāseyyaṃ. [PTS page 187] so vata mayā sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ nāññataraṃ ṭhānaṃ nigaccheyya aññena vā aññaṃ paṭicarissati, bahiddhā kathaṃ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati. Tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati. Seyyathā'pi sarabho paribbājako. [BJT page 334]

Yo kho maṃ paribbājakā evaṃ vadeyya: khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā'ti, tamahaṃ tattha sādhukaṃ samanuyuñjeyyaṃ samanugāheyyaṃ samanubhāseyyaṃ. So vata mayā sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ nāññataraṃ ṭhānaṃ nigaccheyya, aññena vā aññaṃ paṭicarissati, bahiddhā kathaṃ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati. Tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathā'pi sarabho paribbājako.

Yo kho maṃ paribbājakā evaṃ vadeyya: yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā'ti. Tamahaṃ tattha sādhukaṃ samanuyuñjeyyaṃ, samanugāheyyaṃ, samanubhāseyyaṃ. So vata mayā sādhukaṃ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ nāññataraṃ ṭhānaṃ nigaccheyya, aññena vā aññaṃ paṭicarissati, bahiddhā kathaṃ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati. Tuṇhībhūto vā maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathā'pi sarabho paribbājako.

Atha kho bhagavā sappinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā vehāsaṃ pakkāmi.

Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṃ paribbājakaṃ samantato vācāsattitodakena sañjambhariṃ akaṃsu: seyyathā'pi āvuso sarabha brahāraññe jarasigālo sīhanādaṃ nadissāmīti segālakaññeva584) nadati, bheraṇḍakaññeva nadati. Evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva samaṇena gotamena sīhanādaṃ [PTS page 188] nadissāmī'ti segālakaññeva nadasi, bheraṇḍakaññeva nadasi. Seyyathā'pi āvuso sarabha ambakamaddarī585) phussakaravitaṃ586) ravissāmīti ambakamaddariravitaññeva ravati. Evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva samaṇena gotamena phussakaravitaṃ ravissāmī'ti ambakamaddariravitaññeva ravasi. Seyyathā'pi āvuso sarabha usabho suññāya gosālāya gambhīraṃ naditabbaṃ maññati. Evameva kho tvaṃ āvuso sarabha aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṃ naditabbaṃ maññasī'ti. Atha kho te paribbājakā sarabhaṃ paribbājakaṃ samantato vācāsattitodakena sañjambhariṃ akaṃsū'ti. [BJT page 336]

[5. Kesamuttisuttaṃ]

[3.2.2.5] 15. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kesaputtaṃ nāma kālāmānaṃ nigamo tadavasari. Assosuṃ kho kesaputtiyā kālāmā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kesaputtaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ587) gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī“ti.

Atha kho kesaputtiyā kālāmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kesaputtiyā kālāmā bhagavantaṃ etadavocuṃ: santi bhante eke samaṇabrāhmaṇā kesaputtaṃ āgacchanti, te sakaññeva vādaṃ dīpenti, jotenti, paravādaṃ pana588) khuṃsenti, vambhenti, opapakkhiṃ589) karonti, paribhavanti. Apare'pi bhante eke samaṇabrāhmaṇā kesaputtaṃ [PTS page 189] āgacchanti, te'pi sakaññeva vādaṃ dīpenti, jotenti, paravādaṃ pana khuṃsenti, vambhenti, opapakkhiṃ karonti, paribhavanti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ hoteva kaṅkhā, hoti vicikicchā: ko su nāma imesaṃ bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ āha, ko musā'ti.

Alaṃ hi vo kālāmā kaṅkhituṃ alaṃ vicikicchituṃ, kaṅkhanīye ca pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā, etha tumhe kālāmā mā anusasavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garū'ti. Yadā tumhe kālāmā attanā'va jāneyyātha: ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī'ti: atha tumhe kālāmā pajaheyyātha.

Taṃ kimmaññatha kālāmā lobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti? Ahitāya bhante. [BJT page 338]

Luddho panā'yaṃ kālāmā purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti590) adinnampi ādiyati. Paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā doso purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti. Ahitāya bhante.

Duṭṭho panā'yaṃ kālāmā purisapuggalo dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti adinnampi ādiyati. Paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā moho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti. Ahitāya bhante. [PTS page 190]

Mūḷho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo mohena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti adinnampi ādiyati. Paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā ime dhammā kusalā vā akusalā vā'ti. Akusalā bhante.

Sāvajjā vā anavajjā vā'ti. Sāvajjā bhante.

Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vā'ti. Viññūgarahitā bhante.

Iti kho kālāmā yantaṃ avocumha. Etha tumhe kālāmā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garū'ti. Yadā tumhe kālāmā attanā'va jāneyyātha: ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe kālāmā pajaheyyāthā'ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [BJT page 340]

Etha tumhe kālāmā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garū'ti. Yadā tumhe kālāmā attanā'va jāneyyātha, ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe kālāmā upasampajja vihareyyātha.

Taṃ kimmaññatha kālāmā alobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti. Hitāya bhante,

Aluddho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto nevapāṇaṃ hanti, na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya [PTS page 191] samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā adoso purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti; hitāya bhante.

Aduṭṭho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo dosena anabhibhūto apariyādinnacitto nevapāṇaṃ hanti na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā amoho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā'ti? Hitāya bhante.

Amūḷho panāyaṃ kālāmā purisapuggalo mohena anabhibhūto apariyādinnacitto nevapāṇaṃ hanti na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha kālāmā ime dhammā kusalā vā akusalā vā'ti? Kusalā bhante.

Sāvajjā vā anavajjā vā'ti? Anavajjā bhante.

Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vāti? Viññūppasatthā bhante. [BJT page 342]

Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā hettha hotī'ti? Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti evaṃ ne hettha hotī'ti.

Iti kho kālāmā yantaṃ avocumha: etha tumhe kālāmā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garū'ti. Yadā tumhe kālāmā attanā'va jāneyyātha: ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññūppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe kālāmā [PTS page 192] upasampajja vihareyyāthā'ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Sa kho so kālāmā ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatābyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

Sa kho so kālāmā ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ visuddhacitto tassa diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā honti:

Sace kho pana atthi paro loko, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, ṭhānamahaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmī'ti, ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti.

Sace pana kho natthi paro loko, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, idāhaṃ diṭṭheva dhamme averaṃ abyāpajjhaṃ anīghaṃ sukhaṃ attānaṃ pariharāmīti, ayamassa dutiyo assāso adhigato hoti.

Sace kho pana karoto kariyyati pāpaṃ, na kho panā'haṃ kassaci pāpaṃ cetemi, akarontaṃ kho pana maṃ pāpaṃ kammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī'ti ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti.

Sace kho pana karoto na kariyyati pāpaṃ, idāhaṃ591) ubhayene'va visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmī'ti ayamassa catuttho assāso adhigato hoti. [BJT page 344]

Sakho so kālāmā ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto, evaṃ visuddhacitto tassa diṭṭhe'va dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontī'ti?

Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata, sakho so bhante ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto, evaṃ visuddhacitto tassa diṭṭheva [PTS page 193] dhamme cattāro assāsā adhigatā honti.

Sace kho pana atthi paro loko, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, ṭhānama'haṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmī'ti, ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti.

Sace kho pana natthi paro loko, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, idā'haṃ diṭṭhe'va dhamme averaṃ abyāpajjhaṃ anīghaṃ sukhaṃ attānaṃ pariharāmī'ti dutiyo assāso adhigato hoti.

Sace kho pana karoto kariyyati pāpaṃ, na kho panāhaṃ kassaci pāpaṃ cetemi, akarontaṃ kho pana maṃ pāpaṃ kammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī'ti ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti.

Sace kho pana karoto na kariyyati pāpaṃ, idāhaṃ ubhayene'va visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmī'ti ayamassa catuttho assāso adhigato hoti.

Sa kho so bhante ariyasāvako evaṃ averacitto evaṃ abyāpajjhacitto evaṃ asaṅkiliṭṭhacitto evaṃ visuddhacitto tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontīti.

Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, gotama, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate'ti.

[6. Sāḷhasuttaṃ]

[3.2.2.6] 16. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā nandako sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho sāḷho ca migāranattā rohaṇo ca pekhuniyanattā yenāyasmā nandako tenupaṅkamitvā āyasmantaṃ nandakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sāḷhaṃ migāranattāraṃ āyasmā nandako etadavoca: [BJT page 346]

Etha tumhe sāḷhā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe [PTS page 194] sāḷhā attanāva jāneyyātha: ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe sāḷhā pajaheyyātha.

Taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi lobho'ti? Evaṃ bhante, abhijjhā'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Luddho kho ayaṃ sāḷhā abhijjhālū pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musā'pi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṃ sa hoti dīgharattā ahitāya dukkhāyā'ti? Evaṃ bhante.

Taṃ kimmaññatha sāḷhā atthi doso'ti? Evaṃ bhante. Byāpādo'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Duṭṭho kho ayaṃ sāḷhā byāpannacitto pāṇampi hanti adinnampi ādiyati. Paradārampi gacchati, musā'pi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti, evambhante.

Taṃ kimmaññatha sāḷhā atthi moho'ti? Evambhante. Avijjā'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Mūḷho kho ayaṃ sāḷhā avijjāgato pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musā'pi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Evambhante.

Taṃ kiṃ maññatha sāḷhā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā'ti? Akusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vā'ti? Sāvajjā bhante. Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vā'ti? Viññūgarahitā bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti no vā kathaṃ vā he'ttha hotī'ti [PTS page 195] Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti; evaṃ no he'ttha hotī'ti. [BJT page 348]

Iti kho sāḷhā yantaṃ avocumha: etha tumhe sāḷhā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha: ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe sāḷhā pajaheyyāthā'ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Etha tumhe sāḷhā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha: ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantī'ti. Atha tumhe sāḷhā upasampajja vihareyyātha.

Taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi alobhoti? Evambhante. Anabhijjhā'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Aluddho kho ayaṃ sāḷhā anabhijjhālū neva pāṇaṃ hanti, na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti? Evambhante.

Taṃ kiṃ maññatha sāḷhā atthi adosoti? Evambhante. Abyāpādo'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Aduṭṭho kho ayaṃ sāḷhā abyāpannacitto neva pāṇaṃ hanti, na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti? Evambhante.

Taṃ kimmaññatha sāḷhā atthi amohoti? Evambhante. Vijjā'ti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmi.

Amūḷho [PTS page 196] kho ayaṃ sāḷhā vijjāgato neva pāṇaṃ hanti, na adinnaṃ ādiyati, na paradāraṃ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti? Evambhante. [BJT page 350]

Taṃ kiṃ maññatha sāḷhā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā'ti? Kusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vā'ti? Anavajjā bhante. Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vā'ti? Viññuppasatthā bhante.

Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti, no vā kathaṃ vā hettha hotī'ti? Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti; evaṃ no hettha hotī'ti.

Iti kho sāḷhā yaṃ taṃ avocumha: etha tumhe sāḷhā mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garū'ti. Yadā tumhe sāḷhā attanāva jāneyyātha: ime dhammā akusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññūppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantīti. Atha tumhe sāḷhā upasampajja vihareyyāthā'ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Sa kho so sāḷhā ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatābyāpādo asammūḷho asampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇā sahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ - tathā tatiyaṃ -tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

So evaṃ pajānāti, atthi idaṃ, atthi hīnaṃ, atthi paṇītaṃ, atthi imassa saññāgatassa uttariṃ nissaraṇanti.

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā'pi cittaṃ vimuccati, bhavāsavā'pi cittaṃ vimuccati, avijjāsavā'pi [PTS page 197] cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.

So evaṃ pajānāti. Ahu pubbe lobho, tadahu akusalaṃ so etarahi natthi, iccetaṃ kusalaṃ. Ahu pubbe doso tadahu akusalaṃ so etarahi natthi iccetaṃ kusalaṃ. Ahu pubbe moho, tadahu akusalaṃ. So etarahi natthi, iccetaṃ kusalanti.

Iti so diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī'ti. [BJT page 352]

[7. Kathāvatthusuttaṃ]

[3.2.2.7] 17. Tīṇimāni bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni tīṇi: atītaṃ vā bhikkhave addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ ahosi atītamaddhānanti, anāgataṃ vā bhikkhave addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ bhavissati anāgatamaddhānanti, etarahi vā bhikkhave paccuppannaṃ ārabbha kathaṃ katheyya evaṃ etarahi paccuppannanti.

Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo, yadi vā kaccho yadi vā akaccho'ti. Sacā'yaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno ekaṃsavyākaraṇīyaṃ pañhaṃ na ekaṃsena vyākaroti, vibhajja vyākaraṇīyaṃ pañhaṃ na vibhajja vyākaroti, paṭipucchā vyākaraṇīyaṃ pañhaṃ na paṭipucchā vyākaroti, ṭhapanīyaṃ pañhaṃ na ṭhapeti, evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo akaccho hoti.

Sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno ekaṃsavyākaraṇīyaṃ pañhaṃ ekaṃsena vyākaroti, vibhajja vyākaraṇīyaṃ pañhaṃ vibhajja vyākaroti, paṭipucchā vyākaraṇīyaṃ pañhaṃ paṭipucchā vyākaroti, ṭhapanīyaṃ pañhaṃ ṭhapeti, evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo kaccho hoti.

Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi vā kaccho, yadi vā akaccho'ti. Sacā'yaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno ṭhānāṭhāne na saṇṭhāti, parikappe na saṇṭhāti, aññavāde [PTS page 198] na saṇṭhāti, paṭipadāya na saṇṭhāti, evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo akaccho hoti.

Sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno ṭhānāṭhāne saṇṭhāti, parikappe saṇṭhāti, aññavāde saṇṭhāti, paṭipadāya saṇṭhāti evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo kaccho hoti.

Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi vā kaccho yadi vā akacchoti. Sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo akaccho hoti.

Sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno nāññenāññaṃ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo kaccho hoti. [BJT page 354]

Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi vā kaccho, yadi vā akacchoti.

Sacāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno abhiharati, abhimaddati, anupajagghati, khalitaṃ gaṇhāti. Evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo akaccho hoti.

Sace panāyaṃ bhikkhave puggalo pañhaṃ puṭṭho samāno na abhiharati, na abhimaddati, na anupajagghati, na khalitaṃ gaṇhāti. Evaṃ santāyaṃ bhikkhave puggalo kaccho hoti.

Kathāsampayogena bhikkhave puggalo veditabbo yadi vā saupaniso yadi vā anupaniso'ti.

Anohitasoto bhikkhave anupaniso hoti. Ohitasoto saupaniso hoti. So saupaniso samāno abhijānāti ekaṃ dhammaṃ, parijānāti ekaṃ dhammaṃ, pajahati ekaṃ dhammaṃ, sacchikaroti ekaṃ dhammaṃ. So abhijānanto ekaṃ dhammaṃ, parijānanto ekaṃ dhammaṃ, pajahanto ekaṃ dhammaṃ, sacchikaronto ekaṃ dhammaṃ, sammāvimuttiṃ phusati.

Etadatthā bhikkhave kathā, etadatthā mantanā, etadatthā upanisā, etadatthaṃ sotāvadhānaṃ yadidaṃ anupādā cittassa vimokkho'ti. [PTS page 199]

23. Ye viruddhā sallapanti viniviṭṭhā samussitā,
Anariyaguṇamāsajja aññamañña592) vivaresino.

24. Dubbhāsitaṃ vikkhalitaṃ sampamohaṃ parājayaṃ,
Aññamaññassābhinandanti593) tadariyo kathanācare.

25. Sace cassa kathākāmo kālamaññāya paṇḍito,
Dhammaṭṭhapaṭisaṃyuttā yā ariyācaritā594) kathā.

26. Taṃ kathaṃ kathaye dhīro aviruddho anussito,
Anupādinnena595) manasā apalāso asāhaso.

27. Anusuyyāyamāno596) so sammadaññāya bhāsati,
Subhāsitaṃ anumodeyya dubbhaṭṭhenāvasādaye.

28. Upārambhaṃ na sikkheyya khalitañca na gāhaye,
Nābhihare nābhimadde na vācaṃ payutaṃ bhaṇe. [BJT page 356]

29. Aññātatthaṃ pasādatthaṃ sataṃ ve hoti mantanā,
Evaṃ kho ariyā mantenti esā ariyāna mantanā,
Etadaññāya medhāvī na samusseyya mantaye'ti.

[8. Aññatitthiyasuttaṃ]

[3.2.2.8] 18. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: tayo, me āvuso dhammā: katame tayo: rāgo doso moho. Ime kho āvuso tayo dhammā. Imesaṃ āvuso tiṇṇaṃ dhammānaṃ ko viseso, ko adhippāyo, kiṃ nānākaraṇanti? Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthā'ti?

Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho: bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī'ti.

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmī'ti. Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ, tayo me āvuso dhammā: katame tayo: rāgo doso moho. Ime kho āvuso tayo dhammā. Imesaṃ āvuso [PTS page 200] tiṇṇaṃ dhammānaṃ ko viseso, ko adhippāyo, kinnānākaraṇanti? Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha: rāgo kho āvuso appasāvajjo dandhavirāgī, doso mahāsāvajjo khippavirāgī, moho mahāsāvajjo dandhavirāgī'ti.

Ko panāvuso hetu ko paccayo. Yena anuppanno vā rāgo uppajjati, uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti? Subhanimittantissa vacanīyaṃ.

Tassa subhanimittaṃ ayoniso manasikaroto anuppanno ceva rāgo uppajjati. Uppanno ca rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Ayaṃ kho āvuso hetu, ayaṃ paccayo, yena anuppanno vā rāgo uppajjati, uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti.

Ko panāvuso hetu ko paccayo, yena anuppanno vā doso uppajjati, uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti? Paṭighanimittantissa vacanīyaṃ.

Tassa paṭighanimittaṃ ayoniso manasikaroto anuppanno ceva doso uppajjati, uppanno ca doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Ayaṃ kho āvuso hetu, ayaṃ paccayo, yena anuppanno vā doso uppajjati, uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti. [BJT page 358]

Ko panāvuso hetu, ko paccayo, yena anuppanno vā moho uppajjati, uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti? Ayoniso manasikārotissa vacanīyaṃ.

Tassa ayoniso manasikaroto anuppanno ceva moho uppajjati, uppanno ca moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ paccayo

Yena anuppanno vā moho uppajjati, uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī'ti.

Ko panāvuso hetu, ko paccayo, yena anuppanno vā rāgo nuppajjati, uppanno vā rāgo pahiyyatī'ti? Asubhanimittantissa vacanīyaṃ.

Tassa asubhanimittaṃ yoniso manasikaroto anuppanno ceva rāgo nuppajjati, uppanno [PTS page 201] ca rāgo pahiyyati. Ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ paccayo. Yena anuppanno vā597) rāgo nuppajjati, uppanno vā rāgo pahiyyatī'ti.

Ko panāvuso hetu, ko paccayo, yena anuppanno vā doso nuppajjati, uppanno vā doso pahiyyatī'ti? Mettā cetovimuttītissa vacanīyaṃ.

Tassa mettaṃ cetovimuttiṃ yoniso manasikaroto anuppanno ceva doso nuppajjati, uppanno ca598) doso pahiyyati. Ayaṃ kho āvuso hetu ayaṃ paccayo. Yena anuppanno vā599) doso nuppajjati. Uppanno vā600) doso pahiyyatī'ti.

Ko panāvuso hetu, ko paccayo, yena anuppanno vā moho nuppajjati, uppanno vā601) moho pahiyyatī'ti. Yoniso manasikārotissa vacanīyaṃ.

Tassa yoniso manasikaroto anuppanno ceva moho nuppajjati, uppanno ca moho pahiyyati. Ayaṃ kho āvuso hetu, ayaṃ paccayo. Yena anuppanno vā moho nuppajjati, uppanno vā moho pahiyyatī'ti.

[9. Akusalamūlasuttaṃ]

[3.2.2.9] 19. Tīṇimāni bhikkhave akusalamūlāni. Katamāni tīṇi: lobho akusalamūlaṃ doso akusalamūlaṃ moho akusalamūlaṃ.

Yadapi bhikkhave lobho, tadapi akusalaṃ.602) Yadapi luddho abhisaṅkharoti. Kāyena vācā603) manasā. Tadapi akusalaṃ. Yadapi luddho lobhena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṃ upadahati,604) vadhena vā bandhanena vā jātiyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho itipi”605) tadapi akusalaṃ. Itissame lobhajā lobhanidānā lobhasamudayā lobhapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. [BJT page 360]

Yadapi bhikkhave doso, tadapi akusalaṃ.606) Yadapi duṭṭho abhisaṅkaroti kāyena vācā607) manasā. Tadapi akusalaṃ. Yadapi duṭṭho dosena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṃ upadahati,608) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā. “Balavamhi [PTS page 202] balattho iti'pi”. Tadapi akusalaṃ. Itissa, me dosajā dosanidānā dosasamudayā dosapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.

Yadapi bhikkhave moho, tadapi akusalaṃ. Yadapi mūḷho abhisaṅkhāroti kāyena vācā manasā. Tadapi akusalaṃ. Yadapi mūḷho mohena abhibhūto pariyādinnacitto parassa asatā dukkhaṃ upadahati, vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho iti'pi”. Tadapi akusalaṃ. Itissame mohajā mohanidānā mohasamudayā mohapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Evarūpo cāyaṃ bhikkhave puggalo vuccati: akālavādī'tipi abhūtavādī'tipi anatthavādī'tipi adhammavādī'tipi avinayavādī'tipī'ti.

Kasmā cā'yaṃ bhikkhave evarūpo puggalo vuccati: akālavādī'tipi abhūtavādī'tipi anatthavādī'tipi adhammavādī'tipi avinayavādī'tipī'ti? Tathā ha'yaṃ bhikkhave puggalo parassa asatādukkhaṃ upadahati,609) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho iti'pi” bhūtena kho pana vuccamāno avajānāti no paṭijānāti, abhūtena vuccamāno na ātappaṃ karoti, tassa nibbeṭhanāya: itipetaṃ atacchaṃ itipetaṃ abhūtanti. Tasmā evarūpo puggalo vuccati akālavādī'tipi abhūtavādī'tipi anatthavādī'tipi adhammavādī'tipi avinayavādī'tipi.

Evarūpo bhikkhave puggalo lobhajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ce'va dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

Dosajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ce'va dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

Mohajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ce'va dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. [BJT page 362]

Seyyathā'pi bhikkhave sālo vā dhavo vā phandano vā tīhi māluvālatāhi uddhasto pariyonaddho anayaṃ āpajjati, vyasanaṃ āpajjati, anayavyasanaṃ āpajjati; evameva kho bhikkhave evarūpo puggalo lobhajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ce'va dhamme dukkhaṃ viharati, savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Dosajehi pāpakehi akusalehi [PTS page 203] dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Mohajehi pāpakehi akusalehi dhammehi abhibhūto pariyādinnacitto diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ samupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Imāni kho bhikkhave tīṇi akusalamūlānī'ti.

Tīṇimāni bhikkhave kusalamūlāni. Katamāni tīṇi: alobho kusalamūlaṃ. Adoso kusalamūlaṃ. Amoho kusalamūlaṃ.

Yadapi bhikkhave alobho, tadapi kusalaṃ.610) Yadapi aluddho abhisaṃkharoti kāyena vācā611) manasā, tadapi kusaṃ. Yadapi aluddho lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṃ upadahati,612) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho” iti'pi, tadapi kusalaṃ. Itissame alobhajā alobhanidānā alobhasamudayā alobhapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti.

Yadapi bhikkhave adoso, tadapi kusalaṃ.613) Yadapi aduṭṭho abhisaṃkharoti kāyena vācā614) manasā, tadapi kusalaṃ. Yadapi aduṭṭho dosena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṃ upadahati,615) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho” iti'pi, tadapi kusalaṃ. Itissame adosajā adosanidānā adosasamudayā adosapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti.

Yadapi bhikkhave amoho, tadapi kusalaṃ.616) Yadapi amūḷho abhisaṃkharoti kāyena vācā617) manasā, tadapi kusalaṃ. Yadapi amūḷho mohena anabhibhūto apariyādinnacitto na parassa asatā dukkhaṃ upadahati,618) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho” iti'pi, tadapi kusalaṃ. Itissame amohajā [PTS page 204] amohanidānā amohasamudayā amohapaccayā aneke kusalā dhammā sambhavanti. Evarūpo cāyaṃ bhikkhave puggalo vuccati, kālavādī'tipi bhūtavādī'tipi atthavādī'tipi dhammavādī'tipi vinayavādī'tipi.

4. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ [footnote missing] [BJT page 364]

Kasmā cā'yaṃ bhikkhave evarūpo puggalo vuccati, kālavādī'tipi bhūtavādī'tipi atthavādī'tipi dhammavādī'tipi vinayavādī'tipi. Tathāhayaṃ bhikkhave puggalo na parassa asatā dukkhaṃ upadahati,619) vadhena vā bandhanena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā “balavamhi balattho? Iti'pi. Bhūtena kho na vuccamāno paṭijānāti no avajānāti. Abhūtena vuccamāno ātappaṃ karoti tassa nibbeṭhanāya: itipetaṃ atacchaṃ itipetaṃ abhūtanti. Tasmā evarūpo puggalo vuccati kālavādī'tipi bhūtavādī'tipi atthavādī'tipi dhammavādī'tipi vinayavādī'tipi.

Evarūpassa bhikkhave puggalassa lobhajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā620) āyatiṃ anuppādadhammā diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati, avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭhe'va dhamme parinibbāyati.

Dosajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā621) āyatiṃ anuppādadhammā diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati, avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ diṭṭhe'va dhamme parinibbāyati.

Mohajā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā622) āyatiṃ anuppādadhammā diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati, avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ. Diṭṭhe'va dhamme parinibbāyati.

Seyyathā'pi bhikkhave sālo vā dhavo vā phandano vā, tīhi māluvālatāhi uddhasto pariyonaddho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ623) ādāya. So taṃ māluvālataṃ mūle chindeyya mūle chetvā paḷikhaṇeyya. Paḷikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranālamattāni'pi.624) So taṃ māluvālataṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chetvā phāleyya, phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā daheyya,625) agginā dahitvā [PTS page 205] masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā opuṇeyya,626) nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evamassu tā627) bhikkhave māluvālatā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.

Evameva kho bhikkhave evarūpassa puggalassa lobhajā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, diṭṭhe'va dhamme parinibbāyati. Dosajā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, diṭṭhe'va dhamme parinibbāyati. Mohajā pāpakā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, diṭṭhe'va dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, diṭṭheva dhamme parinibbāyati. Imāni kho bhikkhave tīṇi kusalamūlānī'ti. [BJT page 366]

[10. Uposathasuttaṃ]

[3.2.2.10] 20. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

Handa kuto nu tvaṃ visākhe āgacchasi divā divassā'ti?

Uposathā'haṃ bhante ajja upavasāmī'ti.

Tayo kho me visākhe uposathā, katame tayo? Gopālakūposatho nigaṇṭhuposatho ariyūposatho.

Kathañca visākhe gopālakūposatho hoti: seyyathā'pi visākhe gopālako sāyanhasamayaṃ628) sāmikānaṃ gāvo nīyātetvā iti paṭisaṃcikkhati: ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṃsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni apaṃsu, svedāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī'ti. Evameva kho visākhe idhekacco uposathiko iti paṭisaṃcikkhati: ahaṃ khvajja idañcidañca khādanīyaṃ khādiṃ. Idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjiṃ. [PTS page 206] svedānā'haṃ idañcidañca khādanīyaṃ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjissāmī'ti. So tena lobhena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṃ atināmeti. Evaṃ kho visākhe gopālakūposatho hoti. Evaṃ upavuttho kho visākhe gopālakūposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca visākhe nigaṇṭhuposatho hoti: atthi visākhe nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. Te sāvakaṃ evaṃ samādapenti: ehi tvaṃ ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi, ye pacchimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi: ye uttarāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi, ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhī'ti. Iti ekaccānaṃ pāṇānaṃ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṃ pāṇānaṃ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. Te tadahuposathe sāvakaṃ evaṃ samādapenti: ehi tvaṃ ambho purisa sabbacelāni nikkhipitvā evaṃ vadehi: nāhaṃ kvacana629) kassaci kiñcanattasmiṃ.630) Na ca mama kvacana katthaci kiñcanatā'tthī'ti.631) [BJT page 368]

Jānanti kho pana'ssa mātāpitaro: ayaṃ amhākaṃ putto'ti so'pi jānāti, ime mayhaṃ mātāpitaro'ti. Jānāti kho pana'ssa puttadāro ayaṃ amhākaṃ bhattā'ti. So'pi jānāti ayaṃ mayhaṃ puttadāro'ti. Jānanti kho pana'ssa dāsakammakaraporisā ayaṃ amhākaṃ ayyo'ti. So'pi jānāti ime mayhaṃ dāsakammakaraporisā'ti. Iti yasmiṃ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṃ samaye samādapenti idamassa musāvādasmiṃ vadāmi. So tassā rattiyā accayena te bhoge adinnaññeva paribhuñjati. Idamassa adinnādānasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho visākhe nigaṇṭhuposatho hoti. Evaṃ upavuttho kho visākhe nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca visākhe ariyūposatho hoti: [PTS page 207] upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa uppakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa uppakkamena pariyodapanā hoti. Idha visākhe ariyasāvako tathāgataṃ anussarati: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāmbuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti.

Tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Seyyathā'pi visākhe uppakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe uppakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako tathāgataṃ anussarati. Iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti.

Tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako brahmuposathaṃ upavasati. Brahmunā saddhiṃ saṃvasati. Brahmaṃ cassa ārabbha cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. [BJT page 370]

Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Idha visākhe ariyasāvako dhammaṃ anussarati: svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko632) paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te [PTS page 208] pahīyanti. Seyyathā'pi visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti: sottiñca paṭicca cuṇṇañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako dhammaṃ anussarati: svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko633) paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti. Tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako dhammūposathaṃ upavasati. Dhammena saddhiṃ saṃvasati dhammaṃ cassa ārabbha cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako saṅghaṃ anussarati: supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

Tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā. Te pahīyanti. Seyyathā'pi visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. [BJT page 372]

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti: [PTS page 209] usumañca paṭicca khārañca paṭicca gomayañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako saṅghaṃ anussarati: supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti. Tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako saṅghuposathaṃ upavasati, saṅghena saddhiṃ saṃvasati. Saṅghaṃ cassa ārabbha cittaṃ pasīdati. Pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, māmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Seyyathā'pi visākhe upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti: telañca paṭicca chārikañca paṭicca vālaṇḍukañca paṭicca634) purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. [PTS page 210] idha visākhe ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako sīlūposathaṃ upavasati, sīlena saddhiṃ saṃvasati, sīlaṃ cassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā, te pahīyanti. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. [BJT page 374]

Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Idha visākhe ariyasāvako devatā anussarati, santi devatā cātummahārājikā santi devā tāvatiṃsā santi devā yāmā santi devā tusitā santi devā nimmāṇaratino santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ, yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā. Mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Yathārūpena paññāya samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjati. Tassa attano ca tāsaṃ ca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.

Seyyathā'pi visākhe upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathaṃ ca visākhe upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Ukkañca paṭicca loṇañca paṭicca gerukañca paṭicca nālisaṇḍāsañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evameva kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. [PTS page 211]

Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti: idha visākhe ariyasāvako devatā anussarati: santi devatā cātummahārājikā santi devā tāvatiṃsā santi devā yāmā santi devā tusitā santi devā nimmāṇaratino santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ, yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Yathārūpena paññāya samannāgatā tā devatā itocutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjati. Tassa attano ca tāsaṃ ca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati pāmujjaṃ uppajjati. Ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṃ vuccati visākhe ariyasāvako devatuposathaṃ upavasati. Devatāhi saddhiṃ saṃvasati, devatā cassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmujjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Evaṃ kho visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

1. Piviṃsu - machasaṃ- amusamiñca-[PTS.] [no footnote] [BJT page 376]

Sa kho so visākhe ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavisasati.

Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī virato methunā gāmadhammā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati. [PTS page 212]

Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajja pamādaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattuparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ ekabhattiko rattuparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṃ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

1. Imināpi -machasaṃ 2. Anācārī-machasaṃ [footnote missing] [BJT page 378]

Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṃ kappenti. Mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi. Mañcake vā tiṇasanthārake vā imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissati. Evaṃ kho visākhe ariyūposatho hoti.

Evaṃ upavuttho kho visākhe ariyūposatho mahapphalo hoti. Mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro. Kīva mahapphalo hoti. Kīva mahānisaṃso kīva mahājutiko kīva mahāvipphāro.

Seyyathā'pi visākhe yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtasattaratanānaṃ635) issariyādhipaccaṃ rajjaṃ [PTS page 213] kāreyya, seyyathīdaṃ: aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ sūrasenānaṃ assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etassa kalaṃ nāgghati636) soḷasiṃ. Taṃ kissa hetu: kapaṇaṃ visākhe mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe mānusakāni paññāsa vassāni, cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo.637) Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena pañcavassasatāni638) cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yaṃ visākhe mānusakaṃ vassasataṃ, tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo3. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe [PTS page 214] sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya. [BJT page 380]

Yāni visākhe mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo3. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo3. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ṭhānaṃ kho panetaṃ visākhe vijjati yaṃ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

30. Pāṇaṃ na hāne639) na ca dinnamādiye
Musā na bhāse na ca majjapo siyā,
[PTS page 215]
Abrahmacariyā virameyya methunā
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

31. Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare
Mañce chamāyaṃ va sayetha santhate,
Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhu'posathaṃ
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

32. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā
Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā,
Tamonudā te pana antalikkhagā
Nabhe pabhāsenti disā virocanā.

33. Etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ
Muttā maṇi veeriyañca bhaddakaṃ,
Siṅgīsuvaṇṇaṃ athavā'pi kañcanaṃ
Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati.

34. Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa
Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ,
Candappabhā tāragaṇā va sabbe.

35. Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā
Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassu'posathaṃ,
Puññāni katvāna sukhudrayāni
Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

Mahāvaggo dutiyo.640)

[BJT page 382]

[(8) 3. Ānandavaggo]

[3.2.3]

[1. Channasuttaṃ]

[3.2.3.1] (Sāvatthi nidānaṃ) 21. Atha kho channo paribbājako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho channo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Tumhe'pi āvuso ānanda rāgassa pahāṇaṃ paññāpetha. Dosassa pahāṇaṃ paññāpetha. Mohassa pahāṇaṃ paññāpethāti. Mayaṃ kho āvuso rāgassa pahāṇaṃ paññāpema, dosassa [PTS page 216] pahāṇaṃ paññāpema. Mohassa pahāṇaṃ paññāpemāti. Kimpana tumhe āvuso rāge ādīnavaṃ disvā rāgassa pahāṇaṃ paññāpetha. Kiṃ dose ādīnavaṃ disvā dose pahāṇaṃ paññāpetha. Kiṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa pahāṇaṃ paññāpethāti.

Ratto kho āvuso rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāya'pi ceteti, paravyābādhāya'pi ceteti. Ubhayavyābādhāya'pi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Rāge pahīṇe nevattavyābādhāya'pi ceteti, na paravyābādhāya'pi tetti. Na ubhayavyābādhāya'pi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Ratto kho āvuso rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Rāge pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Ratto kho āvuso rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Rāge pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Rāgo kho āvuso andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbāṇasaṃvattaniko.

Duṭṭho kho āvuso dosena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāya'pi ceteti, paravyābādhāya'pi ceteti, ubhayavyābādhāya'pi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Dose pahīṇe nevattavyābādhāya'pi ceteti, na paravyābādhāya'pi ceteti, na ubhayavyābādhāya'pi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Duṭṭho kho āvuso dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Dose pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati, na vācāya duccaritaṃ carati, na manasā duccaritaṃ carati. Duṭṭho kho āvuso dosena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, dose pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Doso kho āvuso andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbāṇasaṃvattaniko.

Mūḷho kho āvuso mohena abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāya'pi ceteti, paravyābādhāya'pi ceteti. Ubhayavyābādhāya'pi ceteti. Cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mohe pahīṇe nevattavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti. Na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. [BJT page 384]

Mūḷho kho āvuso mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati. Vācāya duccaritaṃ carati. Manasā duccaritaṃ carati. Mohe pahīṇe neva kāyena duccaritaṃ carati. Na vācāya duccaritaṃ carati. Na manasā duccaritaṃ carati. Mūḷho kho āvuso mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. Paratthampi yathābhūtaṃ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṃ nappajānāti. [PTS page 217] mohe pahīṇe attatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Paratthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Ubhayatthampi yathābhūtaṃ pajānāti. Moho kho āvuso andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbāṇasaṃvattaniko.

Idaṃ kho mayaṃ āvuso rāge ādīnavaṃ disvā rāgassa pahāṇaṃ paññāpema, idaṃ dose ādīnavaṃ disvā dosassa pahāṇaṃ paññāpema, idaṃ mohe ādīnavaṃ disvā mohassa pahāṇaṃ paññāpemā'ti.

Atthi panā'vuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahāṇāyā'ti? Atthāvuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahāṇāyā'ti. Katamo panā'vuso maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahāṇāyā'ti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho āvuso maggo ayaṃ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahāṇāyā'ti. Bhaddako āvuso maggo bhaddikā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahāṇāyā'ti, alañca panāvuso ānanda appamādāyā'ti.

[2. Ājīvakasuttaṃ]

[3.2.3.2] 22. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho aññataro ājīvakasāvako gahapati yenā'yasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so ājīvakasāvako gahapati āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: kesaṃ ne bhante ānanda dhammo svākkhāto, ke loke supaṭipannā,641) ke loke sugatā'ti?642)

Tena hi gahapati taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ vyākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi gahapati ye rāgassa pahāṇāya dhammaṃ desenti. Dosassa pahāṇāya dhammaṃ desenti, mohassa pahāṇāya dhammaṃ desenti. Tesaṃ dhammo svākkhāto no vā, kathaṃ vā te ettha hotī'ti? [PTS page 218] ye bhante rāgassa pahāṇāya dhammaṃ desenti. Dosassa pahāṇāya dhammaṃ desenti. Mohassa pahāṇāya dhammaṃ desenti. Tesaṃ dhammo svākkhāto, evaṃ me ettha hotī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi gahapati, ye rāgassa pahāṇāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahāṇāya paṭipannā, te loke supaṭipannā, no vā kathaṃ vā te ettha hotī'ti? Ye bhante rāgassa pahāṇāya paṭipannā, dosassa pahāṇāya paṭipannā, mohassa pahāṇāya paṭipannā, te loke supaṭipannā, evaṃ me ettha hotī'ti. [BJT page 386]

Taṃ kiṃmaññasi gahapati yesaṃ rāgo pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato643) āyatiṃ anuppādadhammo, yesaṃ doso pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato644) āyatiṃ anuppādadhammo. Yesaṃ moho pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā, no vā kathaṃ vā te ettha hotī'ti? Yesaṃ bhante rāgo pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yesaṃ doso pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, moho pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā evaṃ me ettha hotī'ti.

Iti kho gahapati tayā vetaṃ vyākataṃ. Ye bhante rāgassa pahāṇāya dhammaṃ desenti, dosassa pahāṇāya dhammaṃ desenti mohassa pahāṇāya dhammaṃ desenti tesaṃ dhammo svākkhāto'ti, tayā vetaṃ645) vyākataṃ. Ye bhante rāgassa pahāṇāya paṭipannā, dosassa pahāṇāya paṭipannā, mohassa pahāṇāya paṭipannā, te loke supaṭipannā'ti, tayā vetaṃ vyākataṃ. Yesaṃ bhante rāgo pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yesaṃ doso pahīṇo ucchinanamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, moho pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā'ti.646)

Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, na ceva nāma sadhammukkaṃsanā bhavissati, na ca paradhammāpasādanā, āyataneva dhammadesanā. Attho ca vutto. Attā ca anupanīto.

Tumhe bhante ānanda rāgassa pahāṇāya dhammaṃ desetha, dosassa pahāṇāya dhammaṃ desetha, mohassa pahāṇāya [PTS page 219] dhammaṃ desetha. Tumhākaṃ bhante ānanda dhammo svākkhāto. Tumhe bhante ānanda rāgassa pahāṇāya paṭipannā dosassa pahāṇāya paṭipannā mohassa pahāṇāya paṭipannā. Tumhe647) loke supaṭipannā.648) Tumhākaṃ bhante ānanda rāgo pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Tumhākaṃ doso pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Tumhākaṃ moho pahīṇo ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato649) āyatiṃ anuppādadhammo. Tumhe loke sugatā. [BJT page 388]

Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathā'pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti.650) Evamevaṃ ayyena ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaṃ bhante ānanda taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ ca bhikkhusaṅghaṃ ca. Upāsakaṃ maṃ ayyo ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[3. Mahānāmasakkasuttaṃ]

[3.2.3.3] (Kapilavatthunidānaṃ:) 23. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena bhagavā gilānā651) vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: dīgharattā'haṃ bhante bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: samāhitassa ñāṇaṃ, no asamāhitassā'ti. Samādhi nu kho bhante pubbe, pacchā ñāṇaṃ. Udāhu ñāṇaṃ pubbe, pacchā samādhī'ti?

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi. Bhagavā kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā; ayañca mahānāmo sakko bhagavantaṃ atigambhīraṃ pañhaṃ pucchati. Yannūnāhaṃ mahānāmaṃ sakkaṃ ekamantaṃ apanetvā dhammaṃ deseyyanti.

Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṃ sakkaṃ bāhāya652) gahetvā ekamantaṃ apanetvā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: sekhampi kho mahānāma sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā, asekhampi sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā, sekho'pi samādhi vutto [PTS page 220] bhagavatā, asekho'pi samādhi vutto bhagavatā, sekhā'pi paññā vuttā bhagavatā, asekhā'pi paññā vuttā bhagavatā.

Katamañca mahānāma sekhaṃ sīlaṃ: idha mahānāma bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādiya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṃ vuccati mahānāma sekhaṃ sīlaṃ. Katamo ca mahānāma sekho samādhi: idha mahānāma bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukha upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

Ayaṃ vuccati mahānāma sekho samādhi. Katamā ca mahānāma sekhā paññā: idha mahānāma bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti , ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati mahānāma sekhā paññā. [BJT page 390]

Sa kho so mahānāma ariyasāvako evaṃ sīlasampanno evaṃ samādhisampanno evaṃ paññāsampanno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Evaṃ kho mahānāma sekhampi sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā, asekhampi sīlaṃ vuttaṃ bhagavatā, sekho'pi samādhi vutto bhagavatā, asekho'pi samādhi vutto bhagavatā, sekhā'pi paññā vuttā bhagavatā, asekhā'pi paññā vuttā bhagavatā'ti.

[4. Nigaṇṭhasuttaṃ]

[3.2.3.4] (Vesālīnidānaṃ:) 24. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumāro ca licchavi yenā'yasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Nigaṇṭho bhante nātaputto653) sabbaññū sabbadassāvī aparisesā ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti. So purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantībhāvaṃ paññāpeti, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā [PTS page 221] setughātaṃ. Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissati. Evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāvisuddhiyā samatikkamo hoti.

Idha bhante bhagavā kimāhā'ti.

Tisso kho imā abhaya, nijjarāvisuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ654) samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbāṇassa sacchikiriyāya.

Katamā tisso: idha abhaya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa vyantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā655) paccattaṃ veditabbā viññūhī'ti. [BJT page 392]

Sa kho so abhaya, bhikkhu evaṃ sīlasampanno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbe'va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa vyantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā656) paccattaṃ veditabbā viññūhī'ti.

So abhaya bhikkhu evaṃ sīlasampanno evaṃ samādhisampanno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa vyantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā657) paccattaṃ veditabbā viññūhī'ti.

Ime kho abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ658) samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbāṇassa sacchikiriyāyā'ti.

Evaṃ vutte paṇḍitakumāro licchavi abhayaṃ licchaviṃ etadavoca:

Kiṃ pana tvaṃ samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodasī'ti.

Kyāhaṃ samma659) āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato [PTS page 222] nābbhanumodissāmi, muddhāpi tassa vipateyya, yo āyasmato ānandassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyyā'ti.

[5. Nivesakasuttaṃ]

[3.2.3.5] (Sāvatthinidānaṃ:) 25. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:

Ye660) ānanda anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo ānanda tīsu ṭhānesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.

Katamesu tīsu:

Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā “iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā”ti. [BJT page 394]

Dhamme aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā: 'svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti.

Saṅghe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā: “supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

Siyā ānanda catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā. Natveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ. Tatridaṃ aññathattaṃ: so vatānanda buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Siyā ānanda, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā. Natveva dhamme aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ. Tatiradaṃ aññathattaṃ: so vatānanda dhamme aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [PTS page 223]

Siyā ānanda, catunnaṃ mahābhūtānaṃ aññathattaṃ paṭhavidhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā. Natveva saṅghe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṃ. Tatridaṃ aññathattaṃ: so vatānanda, saṅghe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye ānanda, anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo ānanda, imesu tīsu ṭhānesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā'ti.

[6. Paṭhamabhavasuttaṃ]

[3.2.3.6] 26. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: 'bhavo, bhavo'ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhavo hotī'ti?

Kāmadhātuvepakkañca ānanda, kammaṃ nābhavissa api nu kho kāmabhavo paññāyethāti?

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda, kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho.661) Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ hīnāya dhātuyā viññāṇaṃ patiṭṭhitaṃ. Evaṃ āyati662) punabbhavābhinibbatti hoti. [BJT page 396]

Rūpadhātuvepakkañca ānanda, kammaṃ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethāti?

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda, kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ majjhimāya dhātuyā viññāṇaṃ patiṭṭhitaṃ. Evaṃ āyati punabbhavābhinibbatti hoti.

Arūpadhātuvepakkañca ānanda kammaṃ nā bhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethā?Ti. [PTS page 224]

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda, kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ paṇītāya dhātuyā viññāṇaṃ patiṭṭhitaṃ. Evaṃ āyati punabbhavābhinibbatti hoti. Evaṃ kho ānanda, bhavo hotī'ti.

[7. Dutiyabhavasuttaṃ]

[3.2.3.7] 27. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

'Bhavo, bhavo'ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bhavo hotī'ti?.

Kāmadhātuvepakkañca ānanda, kammaṃ nābhavissa, api nu kho kāmabhavo paññāyethā'ti?.

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda, kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho.663) Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ hīnāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā, patthanā patiṭṭhitā. Evaṃ āyati.664) Punabbhavābhinibbatti hoti.

Rūpadhātuvepakkañca ānanda, kammaṃ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethā'ti?

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda, kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ majjhimāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā, patthanā patiṭṭhitā. Evaṃ āyati665) punabbhavābhinibbatti hoti. [BJT page 398]

Arūpadhātuvepakkañca ānanda kammā nābhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethāti?

No hetaṃ bhante.

Iti kho ānanda kammaṃ khettaṃ, viññāṇaṃ bījaṃ, taṇhā sineho. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ paṇītāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā. Patthanā patiṭṭhitā. Evaṃ āyati punabbhavābhinibbatti hoti. Evaṃ ko ānanda bhavo hotī'ti. [PTS page 225]

[8. Sīlabbatasuttaṃ]

[3.2.3.8] 28. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:

Sabbaṃ nu kho ānanda sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ saphalanti.

Na khvettha bhante ekaṃsenā'ti.

Tena hānanda vibhajassūti.

Yaṃ hissa bhante sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ aphalaṃ.

Yañca khvāssa bhante sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasāraṃ saphalanti.

Idamavoca āyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā ānando “samanuñño me satthā”ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande bhikkhū āmantesi:

Sekho bhikkhave ānando, na ca panassa sulabharūpo samasamo paññāyā'ti.

[9. Gandhajātasuttaṃ]

[3.2.3.9] 29. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Tīṇimāni bhante gandhajātāni yesaṃ anuvātaññeva gandho gacchati, no paṭivātaṃ.

[BJT page 400]

Katamāni tīṇi: mūlagandho sāragandho pupphagandho. Imāni kho bhante tīṇi gandhajātāni yesaṃ anuvātaññeva gandho gacchati, no paṭivātaṃ

Atthi nu kho bhante kiñci gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī'ti?

Atthānanda666) gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī'ti.

Katamañca pana taṃ bhante gandhajātaṃ, yassa anuvātampi gandho [PTS page 226] gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī'ti?

Idhānanda yasmiṃ gāme vā nigame vā itthi vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Sīlavā hoti, kalyāṇadhammo. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Tassa disāsu samaṇabrāhmaṇā vaṇṇaṃ bhāsanti: asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthi vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti, pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti, kalyāṇadhammo. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvihāgarato'ti.

Devatāpissa amanussā vaṇṇaṃ bhāsanti: asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthi vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Sīlavā hoti, kalyāṇadhammo. Vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato'ti. Itthi saraṇaṃ

Idaṃ kho taṃ ānanda gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī'ti.

36. Na pupphagandho paṭivātameti
Na candanaṃ tagaramallikā667) vā,
Satañca gandho paṭivātameti
Sabbā disā sappuriso pavātīti. [BJT page 402]

[10. Cūḷanikāsuttaṃ]

[3.2.3.10] 30. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ [PTS page 227] nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca. Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: “bhagavato ānanda sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena viññāpesī”ti. Bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ pahoti sarena viññāpetunti.

Sāvako so ānanda, appameyyā tathāgatāti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: “bhagavato ānanda sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena viññāpesī”ti. Bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ pahoti sarena viññāpetunti.

Sāvako so ānanda, appameyyā tathāgatāti.

Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: “bhagavato ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṃ sarena viññāpesī”ti. Bhagavā pana bhante arahaṃ sammāsambuddho kīvatakaṃ pahoti sarena viññāpetunti.

Sutā te ānanda sahassī cūlanikā lokadhātū'ti:

Etassa bhagavā kālo etassa sugata kālo yaṃ bhagavā bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī'ti.

Tena hānanda suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmi'ti. Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: yāvatā ānanda candimasuriyā pariharanti, disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā loko. Tasmiṃ sahassadhā loke sahassaṃ candānaṃ, sahassaṃ suriyānaṃ, sahassaṃ sinerupabbatarājānaṃ, sahassaṃ jambudīpānaṃ, sahassaṃ aparagoyānānaṃ, sahassaṃ uttarakurūnaṃ, sahassaṃ pubbavidehānaṃ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaṃ cātummahārājikānaṃ, sahassaṃ tāvatiṃsānaṃ, [PTS page 228] sahassaṃ yāmānaṃ, sahassaṃ tusitānaṃ, sahassaṃ nimmāṇaratīnaṃ, sahassaṃ paranimmitavasavattīnaṃ, sahassaṃ brahmalokānaṃ. Ayaṃ vuccatānanda sahassī cūlanikā lokadhātu. [BJT page 404]

Yāvatā ānanda sahassī cūlanikā lokadhātu, tāva sahassadhā loko. Ayaṃ vuccatānanda dvisahassī majjhimikā lokadhātu.

Yāvatā ānanda dvisahassī majjhimikā lokadhātu, tāva sahassadhā loko. Ayaṃ vuccatānanda tisahassī mahāsahassī lokadhātu.

Ākaṅkhamāno ānanda tathāgato tisahassīmahāsahassī lokadhātuṃ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyāti.

Yathā kathampana bhante bhagavā tisahassīmahāsahassīlokadhātuṃ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyāti?

Idhānanda tathāgato tisahassīmahāsahassīlokadhātuṃ obhāsena phareyya. Yadā te sattā taṃ ālokaṃ sañjāneyyuṃ, atha tathāgato ghosaṃ kareyya, saddamanussāveyya. Evaṃ kho ānanda tathāgato tisahassīmahāsahassīlokadhātuṃ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā'ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: lābhā vata me, suladdhaṃ vata me yassa me satthā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvoti.

Evaṃ vutte āyasmā udāyī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: kiṃ tumhettha āvuso ānanda yadi te satthā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo'ti?

Evaṃ vutte bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: mā hevaṃ udāyi, mā hevaṃ udāyi. Sace udāyi ānando avītarāgo kālaṃ kareyya, tena cittappasādena sattakkhattuṃ devesu devarajjaṃ kareyya, sattakkhattuṃ imasmiññeva jambudīpe mahārajjaṃ kareyya. Api udāyi ānando diṭṭhe'va dhamme parinibbāyissatīti.

Ānandavaggo tatiyo.

[BJT page 406] [PTS page 229]

[(9) 4. Samaṇavaggo]

[3.2.4]

[1. Samaṇasuttaṃ]

[3.2.4.1] (Sāvatthi nidānaṃ) 31. Tīṇimāni bhikkhave samaṇassa samaṇakaraṇīyāni.668) Katamāni tīṇi: adhisīlasikkhāsamādānaṃ, adhicittasikkhāsamādānaṃ, adhipaññāsikkhāsamādānaṃ, imāni kho bhikkhave tīṇi samaṇassa samaṇakaraṇīyāni. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbono chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāneti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[2. Gadrabhasuttaṃ]

[3.2.4.2] 32. Seyyathā'pi bhikkhave gadrabho gogaṇaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti, “ahampamhā ahampamhā'ti”.669) Tassa na tādiso vaṇṇo hoti seyyathā'pi gunnaṃ. Na tādiso saro hoti seyyathā'pi gunnaṃ. Na tādisaṃ padaṃ hoti seyyathā'pi gunnaṃ. So gogaṇaññeva piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti, “ahampamhā ahampamhā'ti.”670)

Emameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu bhikkhusaṅghaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti, “ahampi bhikkhu, ahampi bhikkhū'ti”, tassa na tādiso chando hoti adhisīlasikkhāsamādāne, seyyathā'pi aññesaṃ bhikkhūnaṃ. Na tādiso chando hoti adhicittasikkhāsamādāne. Seyyathā'pi aññesaṃ bhikkhūnaṃ. Na tādiso chando hoti adhipaññāsikkhāsamādāne, seyyathā'pi aññesaṃ bhikkhūnaṃ. So bhikkhusaṅghaññeva piṭṭhito piṭṭhito anubaddho hoti, “ahampi bhikkhu ahampi bhikkhū'ti. ”

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne. Tibbo no chando671) bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[3. Khettasuttaṃ]

[3.2.4.3] 33. Tīṇimāni bhikkhave kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. Katamāni tīṇī: idha bhikkhave kassako gahapati paṭigacceva672) khettaṃ sukaṭṭhaṃ karoti sumatikataṃ. Paṭigacceva khettaṃ sukaṭṭhaṃ karitvā sumatikataṃ kālena bījāni patiṭṭhāpeti. Kālena bījāni patiṭṭhāpetvā samayena udakaṃ abhineti'pi [PTS page 230] apaneti'pi. Imāni kho bhikkhave tīṇi kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. [BJT page 408]

Evameva kho bhikkhave tīṇimāni bhikkhussa pubbe karaṇīyāni. Katamāni tīṇi: adhisīlasikkhāsamādānaṃ, adhicittasikkhāsamādānaṃ, adhipaññāsikkhāsamādānaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi bhikkhussa pubbe karaṇīyāni.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne. Tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne. Tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne'ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[4. Vajjiputtasuttaṃ]

[3.2.4.4] (Vesāli nidānaṃ:) 34. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho aññataro vajjiputtako bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so vajjiputtako bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

Sādhikamidaṃ bhante diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati. Nāhaṃ bhante ettha sakkomi sikkhitunti.

Sakkasi pana tvaṃ bhikkhu tīsu sikkhāsu sikkhituṃ adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāyā'ti?

Sakkomahaṃ bhante tīsu sikkhāsu sikkhituṃ adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāyā'ti.

Tasmātiha tvaṃ bhikkhu tīsu sukkhāsu sikkhassu adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. Yato kho tvaṃ bhikkhu adhisīlampi sikkhissasi, adhicittampi sikkhissasi, adhipaññampi sikkhissasi, tassa tuyhaṃ bhikkhu adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyissati. Doso pahīyissati. Moho pahīyissati. So tvaṃ rāgassa pahāṇā dosassa pahāṇā mohassa pahāṇā yaṃ akusalaṃ taṃ na karissasi. Yaṃ pāpaṃ taṃ na sevissasī'ti.

Atha kho so bhikkhu aparena samayena adhisīlampi sikkhi, adhicittampi sikkhi, adhipaññampi sikkhi. Tassa [PTS page 231] adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyi. Doso pahīyi. Moho pahīyi. So rāgassa pahāṇā dosassa pahāṇā mohassa pahāṇā yaṃ akusalaṃ taṃ nākāsi. Yaṃ pāpaṃ taṃ na sevī'ti.

[5. Sekkhasuttaṃ]

[3.2.4.5] (Sāvatthi nidānaṃ)

35. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: sekho sekho'ti bhante vuccati kittāvatā nu ko bhante sekho hotī'ti? [BJT page 410]

Sikkhatī'ti kho bhikkhu tasmā sekho'ti vuccati. Kiñca sikkhati: adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati. Sikkhatī'ti kho bhikkhu tasmā sekhoti vuccatī'ti.

37. Sekhassa sikkhamānassa ujumaggānusārino,
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ tato aññā anantarā.

38. Tato aññāvimuttassa ñāṇaṃ ve hoti tādino.
Akuppā me vimuttī'ti bhavasaññojanakkhaye'ti.

[6. Paṭhamasikkhāsuttaṃ]

[3.2.4.6] 36. Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, yattha atthakāmā673) kulaputtā sikkhanti. Tisso imā bhikkhave sikkhā, yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. Imā kho bhikkhave tisso sikkhā, yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.

Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ mattasokārī. Paññāya mattasokārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissahetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlī ca hoti ṭhitasīli ca. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ [PTS page 232] parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ mattasokārī, paññāya mattasokārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlī ca hoti ṭhitasīli ca. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāma[BJT]hāti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. [BJT page 412]

Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya mattasokārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu: na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlī ca674) hoti ṭhitasīlī ca675) samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī. Paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlī ca676) hoti ṭhitasīli ca677) samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Iti kho bhikkhave padesaṃ padesakārī ārādheti. Paripūraṃ paripūrakārī. Avañjhāti678) tvevāhaṃ bhikkhave sikkhāpadāni vadāmī'ti.

[7. Dutiyasikkhāsuttaṃ]

[3.2.4.7] 37. Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍha sikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, yattha atthakāmā [PTS page 233] kulaputtā sikkhanti. Tisso imā bhikkhave sikkhā, yatthe'taṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. Imā kho bhikkhave tisso sikkhā, yatthe'taṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.

Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ mattasokārī paññāya mattasokārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu: na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlī ca679) hoti ṭhitasīlī ca samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti: sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. [BJT page 414]

So tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā kolaṅkolo hoti: dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti.

So tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti: ekaññeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti.

So tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti: sakideva imaṃ lokaṃ āganatvā dukkhassantaṃ karoti.

Idha pana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattasokārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlī ca680) hoti ṭhitasīlī ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī.

So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṃkhāraparinibbāyī hoti.

So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṃkhāraparinibbāyī hoti.

So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti.

So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.

Idhapana bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni [PTS page 234] tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlī ca681) hoti ṭhitasīlī ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Iti kho bhikkhave padesaṃ padesakārī ārādheti. Paripūraṃ paripūrakārī. Avañjhānitvevāhaṃ bhikkhave sikkhāpadāni vadāmī'ti. [BJT page 416]

[8. Tatiyasikkhāsuttaṃ]

[3.2.4.8] 38. Sādhikamidaṃ bhikkhave diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, yattha atthakāmā682) kulaputtā sikkhanti. Tisso imā bhikkhave sikkhā, yatthe'taṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. Imā kho bhikkhave tisso sikkhā, yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.

Idha bhikkhave bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni, tāni āpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha bhikkhave abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyikāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlī ca hoti ṭhitasīlī ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasmapajja viharati.

Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.

Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti.
Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṃkhāraparinibbāyī hoti.
Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṃkhāraparinibbāyī hoti.
Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti. Akaniṭṭhagāmī.
Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇaṃṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ [PTS page 235] lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti.

Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti, ekaññeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti.

Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā dukkhassantaṃ karoti.

Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti. Sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti.

Iti kho bhikkhave paripūraṃ paripūrakārī ārādheti. Padesaṃ padesakārī.

Avañjhānitvevāhaṃ bhikkhave sikkhāpadāni vadāmī'ti. [BJT page 418]

[9. Paṭhamasikkhattayasuttaṃ]

[3.2.4.9] 39. Tisso imā bhikkhave sikkhā. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhisīlasikkhā: idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhisīlasikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhicittasikkhā. Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhicittasikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhipaññāsikkhā: idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhipaññāsikkhā.

Imā kho bhikkhave tisso sikkhā'ti.

[10. Dutiyasikkhattayasuttaṃ]

[3.2.4.10] 40. Tisso imā bhikkhave sikkhā. Katamā tisso: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhisīlasikkhā: idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhisīlasikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhicittasikkhā. Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi [PTS page 236] vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihāri'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbe'va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhicittasikkhā.

Katamā ca bhikkhave adhipaññāsikkhā: idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhipaññāsikkhā.

Imā kho bhikkhave tisso sikkhā'ti.

39. Adhisīlaṃ adhicittaṃ ca adhipaññañca viriyavā,
Thāmavā dhitimā jhāyī sato guttindriyo care.
40. Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure.
Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho.

41. Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,
Abhibhuyya disā sabbā appamāṇasamādhinā.[BJT page 420]

42. Tamāhu sekkhaṃ paṭipadaṃ atho saṃsuddhacāraṇaṃ,683)
Tamāhu loke sambuddhaṃ ciraṃ684) paṭipadantaguṃ.

43. Viññāṇassa nirodhena taṇhākkhayavimuttino,
Pajjotasseva nibbāṇaṃ vimokkho hoti cetasoti.

[11. Saṅkavāsuttaṃ]

[3.2.4.11] (Kosalanidānaṃ:) 41. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena paṅkadhā685) nāma kosalānaṃ nigamo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā paṅkadhāyaṃ viharati. Paṅkadhā nāma kosalānaṃ nigamo.686)

Tena kho pana samayena kassapagotto nāma bhikkhu paṅkadhāyaṃ āvāsiko hoti. Tatra sudaṃ bhagavā sikkhāpadapaṭisaññuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.

Atha kho kassapagottassa bhikkhuno bhagavati sikkhāpadapaṭisaññuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo, 'adhisallikhatevāyaṃ687) samaṇo'ti.

Atha kho bhagavā paṅkadhāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. [PTS page 237] tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.688) Atha kho kassapagottassa bhikkhuno acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ. Ahu vippaṭisāro “alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ, yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaññuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo. Adhisallikhatevāyaṃ samaṇo”ti.

Yannūnāhaṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṃ, upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṃ accayato deseyyanti.

Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ yena gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kassapagotto bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: [BJT page 422]

Ekamidaṃ.689) Bhante samayaṃ bhagavā paṅkadhāyaṃ viharati, paṅkadhā nāma kosalānaṃ nigamo.690) Tatra sudaṃ bhagavā sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassesi. Samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Tassa mayhaṃ bhante bhagavati sikkhāpadapaṭisaññuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo, “adhisallikhatevāyaṃ samaṇo”ti. Atha kho bhante bhagavā paṅkadhāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Tassa mayhaṃ bhante acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro, “alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ, yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo, adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti. Yannūnā'haṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṃ, upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṃ accayato deseyya”nti.

Accayo maṃ [PTS page 238] bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaññuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo, adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti. Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.

Taggha tvaṃ kassapa accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ; yassa te mayi sikkhāpadapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṃsente ahudeva akkhanti, ahu appaccayo, adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti.

Yato ca kho tvaṃ kassapa accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ patigaṇhāma, vuddhi hesā kassapa ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti. Āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati.

Thero ce'pi kassapa bhikkhu hoti na sikkhākāmo sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca pana sikkhāya na samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṃ bhaṇati, bhūtaṃ tacchaṃ kālena, evarūpassā'haṃ kassapa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi. [BJT page 424]

Taṃ kissa hetu:

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Majjhimo cepi kassapa bhikkhu hoti na sikkhākāmo sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca pana sikkhāya na samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṃ bhaṇati. Bhūtaṃ tacchaṃ kālena, evarūpassā'haṃ kassapa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Taṃ kissa hetu:

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa majjhimassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Navo cepi kassapa bhikkhu hoti na sikkhākāmo sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca pana sikkhāya na samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṃ bhaṇati. Bhūtaṃ tacchaṃ kālena, evarūpassā'haṃ kassapa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Taṃ kissa hetu:

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, [PTS page 239] tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa navassa bhikkhuno na vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Thero cepi kassapa bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā, te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Evarūpassā'haṃ kassapa therassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe bhikkhū naṃ bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa therassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Majjhimo cepi kassapa bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Evarūpassā'haṃ kassapa majjhimassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Taṃ kissa hetu:

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa majjhimassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Navo cepi kassapa bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati. Bhūtaṃ tacchaṃ kālena, evarūpassā'haṃ kassapa navassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmi.

Taṃ kissa hetu:

Satthā hissa vaṇṇaṃ bhaṇatī'ti aññe naṃ bhikkhū bhajeyyuṃ, ye naṃ bhajeyyuṃ, tyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ. Yyāssa diṭṭhānugatiṃ āpajjeyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Tasmā'haṃ kassapa evarūpassa navassa bhikkhuno vaṇṇaṃ bhaṇāmī'ti.

Samaṇavaggo catuttho.691)

[BJT page 426]

[(10) 5. Loṇakapallavaggo]

[3.2.5]

[1. Accāyikasuttaṃ]

[3.2.5.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 42. Tīṇimāni bhikkhave kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni.

Katamāni tīṇi:

Idha bhikkhave tassako gahapati sīghasīghaṃ khettaṃ sukaṭṭhaṃ karoti sumatikataṃ. Sīghasīghaṃ khettaṃ sukaṭṭhaṃ karitvā sumatikataṃ sīghasīghaṃ bījāni patiṭṭhāpeti. Sīghasīghaṃ bījāni patiṭṭhāpetvā sīghasīghaṃ udakaṃ [PTS page 240] abhineti'pi apaneti'pi. Imāni kho bhikkhave tīṇi kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni.

Tassa kho taṃ bhikkhave kassakassa gahapatissa natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā, ajje'va me dhaññāni jāyantu sve'va gabhinī hontu uttarasve'va paccantu'ti. Atha kho bhikkhave hoti so samayo. Yaṃ tassa kassakassa gahapatissa tāni dhaññāni utupariṇāminī jāyanti'pi gabhinī'pi honti paccanti'pi.

Evameva kho bhikkhave tīṇimāni bhikkhussa accāyikāni karaṇīyānī.

Katamāni tīṇi:

Adhisīlasikkhāsamādānaṃ adhicittasikkhāsamādānaṃ adhipaññāsikkhāsamādānaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi bhikkhussa accāyikāni karaṇīyāni.

Tassa kho taṃ bhikkhave bhikkhuno natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā, ajje'va me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatu sve vā uttarasve vāti. Atha kho bhikkhave hoti so samayo, yaṃ tassa bhikkhuno adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne. Tibbo chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne. Tibbo chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [BJT page 428]

[2. Pavivekasuttaṃ]

[3.2.5.2] 43. Tīṇimāni bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti.

Katamāni tīṇi:

Cīvarapavivekaṃ piṇḍapātapavivekaṃ senāsanapavivekaṃ.

Tatira'daṃ bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti: sāṇāni'pi dhārenti, masāṇāni'pi dhārenti, chavadussāni'pi dhārenti, paṃsukūlāni'pi dhārenti, tirīṭakāni'pi692) dhārenti, ajināni'pi693) dhārenti, ajinakkhipampi dhārenti, kusacīrampi dhārenti, vākacīrampi dhārenti, phalakacīrampi dhārenti, kesakambalampi dhārenti. Vālakambalampi [PTS page 241] dhārenti, ulūkapakkhikampi dhārenti. Idaṃ kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṃ paññāpenti.

Tatira'daṃ bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṃ paññāpenti: sākabhakkhā'pi honti, sāmākabhakkhā'pi honti, nīvārabhakkhā'pi honti, daddulabhakkhā'pi honti, haṭabhakkhā'pi honti, kaṇabhakkhā'pi honti, ācāmabhakkhā'pi honti, piññākabhakkhā'pi honti, tiṇabhakkhā'pi honti, gomayabhakkhā'pi honti, vanamūlaphalāhārā yāpenti, pavattaphalabhojī. Idaṃ kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṃ paññāpenti.

Tatira'daṃ bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti: araññaṃ, rukkhamūlaṃ, susānaṃ, vanapatthaṃ, abbhokāsaṃ, palālapuñjaṃ, bhusāgāraṃ. Idaṃ kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṃ paññāpenti.

Imāni kho bhikkhave tīṇi aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti.

Tīṇi kho panimāni bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye bhikkhuno pavivekāni.

Katamāni tīṇi:

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā ca hoti. Dussīlyañcassa pahīṇaṃ hoti, tena ca vivitto hoti. Sammādiṭṭhiko694) hoti, micchādiṭṭhi ca'ssa pahīṇā hoti, tāya ca vivitto hoti. Khīṇāsavo hoti, āsavā ca'ssa pahīṇā honti, tehi ca vivitto hoti.

Yato kho bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, dussīlyañcassa pahīṇaṃ hoti, tena ca vivitto hoti. Sammādiṭṭhiko hoti, micchādiṭṭhi ca'ssa pahīṇā hoti, tāya ca vivitto hoti. Khīṇāsavo ca hoti, āsavā ca'ssa pahīṇā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito. [BJT page 430]

Seyyathā'pi bhikkhave kassakassa gahapatissa sampannaṃ sālikkhettaṃ, tamenaṃ kassako gahapati sīghasīghaṃ695) vapāpeyya sīghasīghaṃ vapāpetvā sīghasīghaṃ saṃgharāpeyya. Sīghasīghaṃ saṃgharāpetvā sīghasīghaṃ ubbahāpeyya. [PTS page 242] sīghasīghaṃ ubbahāpetvā sīghasīghaṃ puñjaṃ kārāpeyya. Sīghasīghaṃ puñjaṃ kārāpetvā sīghasīghaṃ maddāpeyya. Sīghasīghaṃ maddāpetvā sīghasīghaṃ palālāni uddharāpeyya. Sīghasīghaṃ palālāni uddharāpetvā sīghasīghaṃ bhūsikaṃ uddharāpeyya. Sīghasīghaṃ bhūsikaṃ uddharāpetvā sīghasīghaṃ opuṇāpeyya. Sīghasīghaṃ opuṇāpetvā sīghasīghaṃ atiharāpeyya. Sīghasīghaṃ atiharāpetvā sīghasīghaṃ koṭṭāpeyya. Sīghasīghaṃ koṭṭāpetvā sīghasīghaṃ thusāni uddharāpeyya. Evamassu tāni bhikkhave kassakassa gahapatissa tāni dhaññāni aggappattāni sārappattāni suddhāni sāre patiṭṭhitāni.

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīṇaṃ hoti, tena ca vivitto hoti. Sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi ca'ssa pahīṇā hoti, tāya ca vivitto hoti. Khīṇāsavo ca hoti, āsavā ca'ssa pahīṇā honti, tehi ca vivitto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito'ti.

[3. Saradasuttaṃ]

[3.2.5.3] 44. Seyyathā'pi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno696) sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca.

Evameva kho bhikkhave yato ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sahadassanuppādā bhikkhave ariyasāvakassa tīṇi saññojanāni pahīyanti, sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso.

Athā'paraṃ dvīhi dhammehi niyyāti abhijjhāya ca vyāpādena ca. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Tasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako kālaṃ kareyya, natthi taṃ saññojanaṃ, yena saññojanena saññutto ariyasāvako puna imaṃ lokaṃ āgaccheyyāti. [BJT page 432]

[4. Parisāsuttaṃ]

[3.2.5.4] 45. Tisso imā bhikkhave parisā. Katamā tisso: aggavatī parisā, vaggā parisā, samaggā parisā.
[PTS page 243]

Katamā ca bhikkhave aggavatī parisā:

Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū na bāhulikā honti. Na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sā'pi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchakiriyāya. Ayaṃ vuccati bhikkhave aggavatī parisā.

Katamā ca bhikkhave vaggā parisā:

Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave vaggā parisā.

Katamā ca bhikkhave samaggā parisā:

Idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṃ vuccati bhikkhave samaggā parisā.

Yasmiṃ bhikkhave samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Bahuṃ bhikkhave bhikkhū tasmiṃ samaye puññaṃ pasavanti. Brahmaṃ bhikkhave vihāraṃ tasmiṃ samaye bhikkhū viharanti yadidaṃ muditāya cetovimuttiyā. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Sukhino cittaṃ samādhiyati.

Seyyathā'pi bhikkhave uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbata kandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā samuddaṃ paripūrenti. Evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi [PTS page 244] sampassantā viharanti. Bahuṃ bhikkhave bhikkhū tasmiṃ samaye puññaṃ pasavanti. Brahmaṃ bhikkhave vihāraṃ tasmiṃ samaye bhikkhū viharanti. Yadidaṃ muditāya cetovimuttiyā. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati.

Imā kho bhikkhave tisso parisā'ti. [BJT page 434]

[5. Paṭhamaājānīyasuttaṃ]

[3.2.5.5] 46. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave rañño bhadro assājāniyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhade assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkha samudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, [PTS page 245] ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti. [BJT page 436]

[6. Dutiyaājānīyasuttaṃ]

[3.2.5.6] 47. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti. Balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti. [BJT page 438]

[7. Tatiyaājānīyasuttaṃ]

[3.2.5.7] 48. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Katamehi tīhi:[PTS page 246]

Idha bhikkhave rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti. Balasampanno ca javasampanno ca. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantve'va saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Katamehi tīhi:

Idha bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo hoti akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

[8. Potthakasuttaṃ]

[3.2.5.8] 49. Navo'pi bhikkhave potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Majjhimo'pi bhikkhave potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇo'pi bhikkhave potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca.

Jiṇṇampi bhikkhave potthakaṃ upakkhaliparimajjanaṃ vā karonti saṃkārakūṭe vā taṃ chaḍḍenti. [BJT page 440]

Evameva kho bhikkhave navo ce'pi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. [PTS page 247] seyyathā'pi so bhikkhave potthako dubbaṇṇo, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu697) sevanti bhajanti payirupāsanti, diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. Seyyathā'pi so bhikkhave potthako dukkhasamphasso, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti. Na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya vadāmi. Seyyathā'pi so bhikkhave potthako appaggho, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Majjhimo ce'pi bhikkhave bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. Seyyathā'pi so bhikkhave potthako dubbaṇṇo, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu* sevanti bhajanti payirupāsanti, diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. Seyyathā'pi so bhikkhave potthako dukkhasamphasso, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti. Na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya vadāmi. Seyyathā'pi so bhikkhave potthako appaggho, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Thero ce'pi bhikkhave bhikkhū hoti hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. Seyyathāpi so bhikkhave potthako dubbaṇṇo, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu* sevanti bhajanti payirupāsanti, diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. Seyyathāpi so bhikkhave potthako dukkhasamphasso, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti. Na mahānisaṃsaṃ. Idamassa appagghatāya vadāmi. Seyyathāpi so bhikkhave potthako appaggho, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Evarūpo cā'yaṃ bhikkhave thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati, tame'naṃ bhikkhū evamāhaṃsu: kinnukho698) tuyhaṃ bālassa avyattassa bhaṇitena, tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññasī'ti.699) So kupito anattamano tathārūpiṃ vācaṃ nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho taṃ ukkhipati saṅkārakūṭe'va naṃ potthakaṃ.

Navampi bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca, majjhimampi [PTS page 248] bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca, jiṇṇampi bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ ceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ ratanapaliveṭhanaṃ vā karonti,700) gandhakaraṇḍake vā naṃ pakkhipanti. [BJT page 442]

Evameva kho bhikkhave navo ce'pi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya vadāmi. Seyyathā'pi bhikkhave. Kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ. Tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu701) sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya, idamassa sukhasamphassatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana so patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, idamassa mahagghatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Majjhimo ce'pi bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya vadāmi. Seyyathā'pi bhikkhave. Kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ. Tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya, idamassa sukhasamphassatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana so patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, idamassa mahagghatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Thero ce'pi bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya vadāmi. Seyyathā'pi bhikkhave. Kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ. Tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ye kho panassu sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya, idamassa sukhasamphassatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Yesaṃ kho pana so patigaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, idamassa mahagghatāya vadāmi. Seyyathā'pi taṃ bhikkhave kāsikaṃ vatthaṃ mahagghaṃ, tathūpamā'haṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Evarūpo cā'yaṃ bhikkhave thero bhikkhu saṅghamajjhe [PTS page 249] bhaṇati, tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu: appasaddā āyasmanto hotha, thero bhikkhū dhammañca vinayañca bhaṇatī'ti.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: 'kāsikavatthūpamā bhavissāma na potthakūpamā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[9. Loṇakapallasuttaṃ]

[3.2.5.9] 50. Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: yathā yathā'yaṃ puriso kammaṃ karoti, tathā tathā naṃ paṭisaṃvediyatī'ti. Evaṃ santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso na hoti. Okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.

1. Ye kho panassa- sababattha. [BJT page 444]

Yo ca kho bhikkhave evaṃ vadeyya: yathā yathā vedanīyaṃ ayaṃ puriso kammaṃ karoti, tathā tathāssa702) vipākaṃ paṭisaṃvediyatī'ti. Evaṃ santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammādukkhassa antakiriyāya.

Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appamattakampi pāpaṃ703) kammaṃ kataṃ, tame'naṃ nirayaṃ upaneti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi704) khāyati. Kiṃ705) bahudeva.

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ706) kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti?

Idhapana bhikkhave ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī, evarūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti.

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ707) kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇumpi708) khāyati, kiṃ709) bahudeva?

Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahattā710) appamāṇavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti nāṇumpi khāyati. Kiṃ bahudeva. [PTS page 250]

Seyyathā'pi bhikkhave puriso loṇaphalaṃ711) paritte udakamallake712) pakkhipeyya, taṃ kiṃ maññatha bhikkhave api nu taṃ parittaṃ udakamallake udakaṃ amunā loṇaphalena loṇaṃ assa appeyyāti?

Evaṃ bhante.

Taṃ kissa hetu?

Aduṃ hi bhante parittaṃ udakamallake713) udakaṃ amunā loṇaphalena loṇaṃ assa appeyyāti.

Seyyathā'pi bhikkhave puriso loṇaphalaṃ gaṅgāya nadiyā pakkhipeyya, taṃ kiṃ maññatha bhikkhave api nu sā gaṅgā nadī amunā loṇaphalena loṇaṃ assa appeyyāti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kissa hetu?

Asu hi bhante gaṅgāya nadiyā mahā udakakkhandho. So amunā loṇaphalena loṇaṃ neva'ssa appeyyāti. [BJT page 446]

Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati. Kiṃ bahudeva. (1)

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tame'naṃ nirayaṃ upaneti?

Idha bhikkhave ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tame'naṃ nirayaṃ upaneti.

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇumpi khāyati, kiṃ bahudeva?

Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahattā appamāṇavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati. Kiṃ bahudeva.

Idha bhikkhave ekacco addhakahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇasatena'pi [PTS page 251] bandhanaṃ nigacchati. Idha pana bhikkhave ekacco addhakahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇasatena'pi na bandhanaṃ nigacchati.

Kathaṃrūpo bhikkhave addhakahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatena'pi bandhanaṃ nigacchati?

Idha bhikkhave ekacco daḷiddo hoti appassako appabhogo. Evarūpo bhikkhave addhakahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇena'pi bandhanaṃ nigacchati. Kahāpaṇa satena'pi bandhanaṃ nigacchati. [BJT page 448]

Kathaṃrūpo bhikkhave addhakahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatena'pi na bandhanaṃ nigacchati?

Idha bhikkhave ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Evarūpo bhikkhave addhakahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇena'pi na bandhanaṃ nigacchati kahāpaṇasatena'pi na bandhanaṃ nigacchati. Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa tādisaññeva appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tame'naṃ nirayaṃ upaneti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati. Kiṃ bahudeva. (2)

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti?

Idha bhikkhave ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti.

Kathaṃ rūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ714) kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇumpi khāyati, kiṃ bahudeva?

Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahattā715) appamāṇavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ heti. Nāṇumpi716) khāyati. Kiṃ bahudeva.

Seyyathā'pi bhikkhave orabhiko vā urabbhaghātako [PTS page 252] vā appekaccaṃ urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ, appekaccaṃ urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ.

Kathaṃrūpo717) bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ?

Idha bhikkhave ekacco daḷiddo hoti appassako appabhogo. Evarūpo718) bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ. [BJT page 450]

Kathaṃrūpaṃ bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ?

Idha bhikkhave ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo rājā vā rājamahāmatto vaṃ. Evarūpaṃ bhikkhave orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ. Aññadatthu pañjaliko'va719) naṃ yācati: dehi me mārisa urabbhaṃ vā urabbhadhanaṃ vā'ti.

Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati, kiṃ bahudeva.

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tame'naṃ nirayaṃ upaneti?

Idha bhikkhave ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī. Evarūpassa bhikkhave [PTS page 253] puggalassa appamattakampi pāpaṃ kammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.

Kathaṃrūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati, kiṃ bahudeva.

Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahattā appamāṇavihārī. Evarūpassa bhikkhave puggalassa tādisaññeva appamattakaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇumpi khāyati. Kiṃ bahudeva. (3)

Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: yathā yathā'yaṃ puriso kammaṃ karoti, tathā tathā naṃ paṭisaṃvediyatī'ti,720) Evaṃ santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso na hoti. Okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.

Yo ca kho bhikkhave evaṃ vadeyya: yathā yathā vedanīyaṃ ayaṃ puriso kammaṃ karoti, tathā tathā assa vipākaṃ paṭisaṃvediyatī'ti, evaṃ santaṃ bhikkhave brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyā'ti. [BJT page 452]

[10. Paṃsudhovakasuttaṃ]

[3.2.5.10] 50. Santi bhikkhave jātarūpassa oḷārikā upakkilesā: paṃsu vālikā sakkharakaṭhalā. Tamenaṃ paṃsudhovako vā paṃsudhovakantevāsī vā doṇiyaṃ ākiritvā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate santi jātarūpassa majjhimasahagatā upakkilesā: sukhumasakkharā thūlavālikā. Tame'naṃ paṃsudhovako vā paṃsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate santi jātarūpassa sukhumasahagatā upakkilesā: sukhumavālikā kāḷajallikā. Tame'naṃ paṃsudhovako vā paṃsudhovakantevāsī vā dhovati sandhovati niddhovati. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate athāparaṃ suvaṇṇasikatā'vasissanti. Tame'naṃ suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsi vā taṃ jātarūpaṃ721) mūsāya722) pakkhipitvā dhamati sandhamati niddhamati. Taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ723) sandhantaṃ niddhantaṃ, anihitaṃ anikkhittakasāvaṃ, na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya.

Hoti so bhikkhave samayo yaṃ so suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ dhamati sandhamati [PTS page 254] niddhamati. Taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ sandhantaṃ niddhantaṃ nihitaṃ nikkhittakasāvaṃ, mudu ca hoti kammaññañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati: yadi paṭṭakāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyake yadi suvaṇṇamālāya tañcassu atthaṃ anubhoti.

Evameva kho bhikkhave santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno oḷārikā upakkilesā: kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Tame'naṃ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno majjhimasahagatā upakkilesā: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko. Tame'naṃ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate santi adhicittamanuyuttassa bhikkhuno sukhumasahagatā upakkilesā: ñātivitakko janapadavitakko anuviññattipaṭisaññutto vitakko. Tame'naṃ sacetaso bhikkhu dabbajātiko pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Tasmiṃ pahīne tasmiṃ vyantīkate athāparaṃ dhammavitakkāvasissanti. So hoti samādhi na ceva santo na ca paṇīto na paṭippassaddhiladdho na ekodibhāvādhigato, sasaṃkhāraniggayhavāritavato.724) [BJT page 454]

Hoti so bhikkhave samayo, yaṃ taṃ cittaṃ ajjhattaññeva santiṭṭhati, sannisīdati, ekodihoti,725) samādhiyati. So hoti samādhi santo paṇīto paṭippassaddhiladdho ekodibhāvādhigato, na sasaṃkhāraniggayhavāritavato. Yassa yassa ca abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ [PTS page 255] abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati” anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ: eko'pi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhā'pi hutvā eko assaṃ, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathā'pi ākāse, paṭhaviyā'pi ummujjanimmujjaṃ kareyyaṃ seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathā'pi paṭhaviyaṃ, ākāse'pi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathā'pi pakkhī sakuṇo, ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ parimajjeyyaṃ, yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho saddesuṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye dure santike cā”ti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ, sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ vittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ , anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ: ekampi jāti dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrā'siṃ [PTS page 256] evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ,726) tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya”nti, tatu tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane. [BJT page 456]

So sace ākaṅkhati “ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā. Manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane'ti.

[11. Nimittasuttaṃ]

[3.2.5.11] 51. Adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni: kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ.

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya.

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. [PTS page 257]

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammā samādhiyetha āsavānaṃ khayāya.

Yato ca kho bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikaroti, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikaroti, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaññañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

Seyyathā'pi bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsi vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati.

Sace bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārentevāsi vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. [BJT page 458]

Sace bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāyeyya.727)

Sace bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya.

Yato ca kho bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsi vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ muduñca kammaññañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati: yadi paṭṭakāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyake yadi suvaṇṇamālāya tañcassu728) atthaṃ anubhoti,

Evameva kho bhikkhave adhicittamanuyuttena bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni: kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ.

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaññeva [PTS page 258] manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya.

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya.

Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammā samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya.

Yato ca kho bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikaroti, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikaroti, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ muduñca kammaññañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti. Abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ:729) eko'pi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhā'pi hutvā eko assaṃ, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathā'pi ākāse, paṭhaviyā'pi ummujjanimmujjaṃ kareyyaṃ seyyathā'pi udake, udake'pi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathā'pi paṭhaviyaṃ, ākāse'pi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathā'pi pakkhī sakuṇo, ime'pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ parimajjeyyaṃ, yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti satisati āyatane.

So sace ākaṅkhati “dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye dure santike cā”ti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ, sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ vittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ: ekampi jāti dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrā'siṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā. Manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati “āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya”nti, tatra tatre'va sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyataneti.

Loṇaphala vaggo pañcamo.

Mahāpaṇṇāsako samatto dutiyo.

[BJT page 460]

3. Tatiyo paṇṇāsako

[(11) 1. Sambodhivaggo]

[3.3.1]

[1. Pubbevasambodhasuttaṃ]

[3.3.1.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 1. Pubbe'va me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasse'va sato etadahosi: ko nu kho loke assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yaṃ kho loke730) paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ loke assādo. Yaṃ loko731) anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṃ loke ādīnavo, yaṃ loke chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ loke nissaraṇanti.

Yāvakīvañcā'haṃ bhikkhave evaṃ lokassa assādañca [PTS page 259] assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, ne'va tāvā'haṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake - sassamaṇa brāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho732) paccaññāsiṃ.

Yato ca kho ahaṃ733) bhikkhave evaṃ lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athā'haṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake - sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho734) paccaññāsiṃ.

Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: “akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti. Natthi'dāni punabbhavo”ti.

[2. Paṭhamaassādasuttaṃ]

[3.3.1.2] 2. Lokassā'haṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ. Yo loke assādo, tadajjhagamaṃ. Yāvatako loke assādo, paññāya me eso sudiṭṭho. Lokassā'haṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ. Yo loke ādīnavo, tadajjhagamaṃ. Yāvatako loke ādīnavo, paññāya me eso sudiṭṭho. Lokassā'haṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ loke nissaraṇaṃ, tadajjhagamaṃ. Yāvatakaṃ loke nissaraṇaṃ, paññāya me etaṃ sudiṭṭhaṃ.

Yāvakīvañcā'haṃ bhikkhave lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ na abbhaññāsiṃ, neva tāvā'haṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake - sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho735) paccaññāsiṃ. [BJT page 462]

Yato ca kho ahaṃ bhikkhave lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athā'haṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake - sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ.

Ñāṇaṃ ca pana me dassanaṃ udapādi: “akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti. Natthi'dāni punabbhavo”ti. [PTS page 260]

[3. Dutiyaassādasuttaṃ]

[3.3.1.3] 3. No cedaṃ736) bhikkhave loke assādo abhavissa, nayidaṃ sattā loke sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi loke assādo, tasmā sattā loke sārajjanti.

No cedaṃ737) bhikkhave loke ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā loke nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi loke ādīnavo, tasmā sattā loke nibbindanti.

No cedaṃ bhikkhave loke nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā lokamhā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi loke nissaraṇaṃ, tasmā sattā lokamhā nissaranti.

Yāvakīvañca bhikkhave sattā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ na abbhaññāsuṃ, neva tāva bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā - sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṃsu.

Yato ca kho bhikkhave sattā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ, atha bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā - sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantī'ti.

[4. Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ]

[3.3.1.4] 4. Ye hi keci738) bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. [BJT page 464]

Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā lokassa assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti, te kho bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te kho panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.739) [PTS page 261]

[5. Ruṇṇasuttaṃ]

[3.3.1.5] 5. Ruṇṇamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ gītaṃ. Ummattakamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ naccaṃ. Komārakamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasitaṃ.740)

Tasmātiha bhikkhave setughāto gīte. Setughāto nacce. Alaṃ vo dhammapamoditānaṃ sataṃ sitaṃ sitamattāyāti.

[6. Atittisuttaṃ]

[3.3.1.6] 6. Tiṇṇaṃ bhikkhave paṭisevanāya natthi titti. Katamesaṃ tiṇṇaṃ:

Soppassa bhikkhave paṭisevanāya natthi titti. Surāmerayapānassa bhikkhave paṭisevanāya natthi titti, methunadhammasamāpattiyā bhikkhave paṭisevanāya natthi titti.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ paṭisevanāya natthi tintī'ti.

[7. Arakkhitasuttaṃ]

[3.3.1.7] 7. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca:

Citte gahapati arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti. Vacī kammampi arakkhitaṃ hoti. Manokammampi arakkhitaṃ hoti. [BJT page 466]

Tassa arakkhitakāyakammantassa arakkhitavacīkammantassa arakkhitamanokammantassa kāyakammampi avassutaṃ hoti. Vacīkammampi avassutaṃ hoti. Manokammampi avassutaṃ hoti. Tassa avassutakāyakammantassa avassutavacīkammantassa avassutamanokammantassa kāyakammampi pūtiyaṃ hoti. Vacīkammampi pūtiyaṃ hoti. Manokammampi pūtiyaṃ hoti. Tassa pūtikāyakammantassa pūtivacīkammantassa pūtimanokammantassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Na bhaddikā kālakiriyā.

Seyyathā'pi gahapati kūṭāgāre ducchanne kūṭampi arakkhitaṃ hoti. Gopānasiyo'pi arakkhitā honti. Bhitti'pi arakkhitā hoti. Kūṭampi avassutaṃ hoti. Gopānasiyo'pi avassutā honti. Bhitti'pi avassutā hoti. Kūṭampi pūtikaṃ hoti. Gopānasiyo'pi pūtikā honti. Bhitti'pi pūtikā hoti.

Evameva kho gahapati [PTS page 262] citte arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti vacīkammampi arakkhitaṃ hoti. Manokammampi arakkhitaṃ hoti. Tassa arakkhitakāyakammantassa arakkhitavacīkammantassa arakkhita manokammantassa kāyakammampi avassutaṃ hoti. Vacīkammampi avassutaṃ hoti. Manokammampi avassutaṃ hoti. Tassa avassutakāyakammantassa avassutavacīkammantassa avassutamanokammantassa kāyakammampi pūtiyaṃ hoti. Vacīkammampi pūtiyaṃ hoti. Manokammampi pūtiyaṃ hoti. Tassa pūtikāyakammantassa pūtivacīkammantassa pūtimanokammantassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Na bhaddikā kālakiriyā.

Citte gahapati rakkhite kāyakammampi rakkhitaṃ hoti. Vacīkammampi rakkhitaṃ hoti. Manokammampi rakkhitaṃ hoti. Tassa rakkhitakāyakammantassa rakkhitavacīkammantassa rakkhitamanokammantassa kāyakammampi anavassutaṃ hoti. Vacīkammampi anavassutaṃ hoti. Manokammampi anavassutaṃ hoti. Tassa anavassutakāyakammantassa anavassutavacīkammantassa anavassuta manokammantassa kāyakammampi apūtiyaṃ hoti. Vacīkammampi apūtiyaṃ hoti. Manokammampi apūtiyaṃ hoti. Tassa apūtikāyakammantassa apūtivacī kammantassa apūtī manokammantassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Bhaddikā kālakiriyā.

Seyyathā'pi gahapati kūṭāgāre succhanne kūṭampi rakkhitaṃ hoti. Gopānasiyo'pi rakkhitā honti. Bhitti'pi rakkhitā hoti. Kūṭampi anavassutaṃ hoti. Gopānasiyo'pi anavassutā honti bhitti'pi anavassutā hoti. Kūṭampi apūtikaṃ hoti. Gopānasiyo'pi apūtikā honti. Bhitti'pi apūtikā hoti. [BJT page 468]

Evameva kho gahapati citte rakkhite kāyakammampi rakkhitaṃ hoti vacīkammampi rakkhitaṃ hoti. Manokammampi rakkhitaṃ hoti. Tassa rakkhitakāyakammantassa rakkhitavacīkammantassa rakkhita manokammantassa kāyakammampi anavassutaṃ hoti. Vacīkammampi anavassutaṃ hoti. Manokammampi anavassutaṃ hoti. Tassa anavassutakāyakammantassa anavassutavacīkammantassa anavassutamanokammantassa kāyakammampi apūtiyaṃ hoti. Vacīkammampi apūtiyaṃ hoti. Manokammampi apūtiyaṃ hoti. Tassa apūtikāyakammantassa apūtivacīkammantassa apūti manokammantassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Bhaddikā kālakiriyāti.

[8. Byāpannasuttaṃ]

[3.3.1.8] 8. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca: citte gahapati vyāpanne kāyakammampi vyāpannaṃ hoti. Vacīkammampi vyāpannaṃ hoti. Manokammampi vyāpannaṃ hoti. Tassa vyāpannakāyakammantassa vyāpannavacīkammantassa vyāpannamanokammantassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Na bhaddikā kālakiriyā.

Seyyathā'pi gahapati kūṭāgāre ducchanne kūṭampi vyāpannaṃ hoti gopānasiyo'pi vyāpannā honti. Bhittī'pi vyāpannā hoti. Evameva kho gahapati citte vyāpanne kāyakammampi vyāpannaṃ hoti. Vacīkammampi vyāpannaṃ hoti. Manokammampi vyāpannaṃ hoti. Tassa vyāpannakāyakammantassa vyāpannavacīkammantassa vyāpannamanokammantassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Na bhaddikā kālakiriyā.

Citte gahapati avyāpanne kāyakammampi avyāpannaṃ hoti. Vacīkammampi avyāpannaṃ hoti. Manokammampi avyāpannaṃ hoti. Tassa avyāpannakāyakammantassa avyāpannavacīkammantassa avyāpannamanokammantassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Bhaddikā kālakiriyā.

Seyyathā'pi gahapati kūṭāgāre succhanne kūṭampi avyāpannaṃ hoti. [PTS page 263] gopānasiyo'pi avāpannā honti. Bhittī'pi avyāpannā hoti. Evameva kho gahapati citte avyāpanne kāyakammampi avyāpannaṃ hoti, vacīkammampi avyāpannaṃ hoti. Manokammampi avyāpannaṃ hoti. Tassa avyāpannakāyakammantassa avyāpannavacīkammantassa avyāpannamanokammantassa bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Bhaddikā kālakiriyāti.

[9. Paṭhamanidānasuttaṃ]

[3.3.1.9] 9. Tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

Yaṃ bhikkhave lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ. Taṃ kammaṃ akusalaṃ, taṃ kammaṃ sāvajjaṃ, taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. [BJT page 470]

Yaṃ bhikkhave dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ, taṃ kammaṃ akusalaṃ, taṃ kammaṃ sāvajjaṃ, taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati.

Yaṃ bhikkhave mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, taṃ kammaṃ akusalaṃ, taṃ kammaṃ sāvajjaṃ, taṃ kammaṃ dukkhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.

Tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

Yaṃ bhikkhave alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, taṃ kammaṃ kusalaṃ, taṃ kammaṃ anavajjaṃ, taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati.

Yaṃ bhikkhave adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ, taṃ kammaṃ kusalaṃ, taṃ kammaṃ anavajjaṃ, taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. Na taṃ kammā kammasamudayāya saṃvattati.

Yaṃ bhikkhave amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ. Taṃ kammaṃ kusalaṃ, taṃ kammaṃ anavajjaṃ, taṃ kammaṃ sukhavipākaṃ, taṃ kammaṃ kammanirodhāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattati. Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā'ti. [PTS page 264]

[10. Dutiyanidānasuttaṃ]

[3.3.1.10] 10. Tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati. Anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati. Paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati.

Kathañca bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati: atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa atīte chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saññutto hoti. Etamahaṃ bhikkhave saññojanaṃ vadāmi. Yo cetaso sārāgo. Evaṃ kho bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati. [BJT page 472]

Kathañca bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati: anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa anāgate chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saññutto hoti. Etamahaṃ bhikkhave saññojanaṃ vadāmi. Yo cetaso sārāgo. Evaṃ kho bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati.

Kathañca bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati: paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakketi anuvicāreti. Tassa paccuppanne chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha cetasā anuvitakkayato anuvicārayato chando jāyati. Chandajāto tehi dhammehi saññutto hoti. Etamahaṃ bhikkhave saññojanaṃ vadāmi. Yo cetaso sārāgo. Evaṃ kho bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando jāyati. Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyāti. [PTS page 265]

Tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇī: atīte bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati. Anāgate bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati. Paccuppanne bhikkhave chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati.

Kathañca bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati: atītānaṃ bhikkhave chandarāgaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti. Āyatiṃ vipātaṃ viditvā tadabhinivajjeti.741) Tadabhinivajjetvā742) cetasā abhivirājetvā743) paññāya ativijjha passati. Evaṃ kho bhikkhave atīte chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati.

Kathañca bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati: anāgatānaṃ bhikkhave chandarāgaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti. Āyatiṃ vipātaṃ viditvā tadabhinivajjeti.744) Tadabhinivajjetvā745) cetasā abhivirājetvā746) paññāya ativijjha passati. Evaṃ kho bhikkhave anāgate chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati. [BJT page 474]

Kathañca bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati: paccuppannānaṃ bhikkhave chandarāgaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ āyatiṃ vipākaṃ pajānāti. Āyatiṃ vipātaṃ viditvā tadabhinivajjeti. Tadabhinivajjetvā cetasā abhivirājetvā paññāya ativijjha passati. Evaṃ kho bhikkhave paccuppanne chandarāgaṭṭhānīye dhamme ārabbha chando na jāyati.

Imāni kho bhikkhave tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā'ti.

Sambodhivaggo paṭhamo.747)

[(12) 2. Āpāyikavaggo]

[3.3.2]

[1. Āpāyikasuttaṃ]

[3.3.2.1] Sāvatthi nidānaṃ: 11. Tayo'me bhikkhave āpāyikā nerayikā idamappahāya. Katame tayo: [PTS page 266]

Yo ca abrahmacārī brahmacārī paṭiñño. Yo ca suddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. Yo cā'yaṃ evaṃvādī evaṃ diṭṭhī natthi kāmesu doso'ti, so kāmesu pātavyataṃ āpajjati.

Ime kho bhikkhave tayo āpāyikā nerayikā idamappahāyā'ti.

[2. Dullabhasuttaṃ]

[3.3.2.2] 12. Tiṇṇaṃ bhikkhave pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ tiṇṇaṃ:

Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṃ. Kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṃ.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ pātubhāvo dullabho lokasminti.

* Tassuddānaṃ pubbeva duve assādā- samaṇo ruṇṇapañcamaṃAtitti dve ca vuttāni - nidānāni apare du veti. [BJT page 476]

[3. Appameyyasuttaṃ]

[3.3.2.3] 12. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: suppameyyo, duppameyyo, appameyyo.

Katamo ca bhikkhave puggalo suppameyyo?

Idha bhikkhave ekacco puggalo uddhato hoti unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassatī asampajāno asamāhito vibbhanta citto pākatindriyo. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo suppameyyo.

Katamo ca bhikkhave puggalo duppameyyo?

Idha bhikkhave ekacco puggalo anuddhato hoti anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo duppameyyo.

Katamo ca bhikkhave puggalo appameyyo?

Idha bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo appameyyo.

Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti. [PTS page 267]

[4. Āneñjasuttaṃ]

[3.3.2.4] 14. Tayo'me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo:

Idha bhikkhave ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānāttasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tannikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tatraṭṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. [BJT page 478]

Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ vīsatikappasahassāni āyuppamāṇaṃ. Tatra puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi gacchati. Tiracchānayonimpi gacchati, pettivisayampi gacchati.

Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiṃyeva bhave parinibbāyati.

Ayaṃ kho bhikkhave viseso, ayaṃ adhippāyo, idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti. Tantikāmeti. Tena ca vittiṃ āpajjati. Tatraṭṭhito tadaṭhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ cattārīsaṃ kappasahassāni āyuppamāṇaṃ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi gacchati, tiracchānayonimpi gacchati, pettivisayampi gacchati.

Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiññeva bhave parinibbāyati.

Ayaṃ kho bhikkhave viseso, ayaṃ adhippāyo, idaṃ nānākaraṇaṃ [PTS page 268] sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, tannikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tatraṭṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

Ākiñcaññāyatanūpagānaṃ bhikkhave devānaṃ saṭṭhiṃ kappasahassāni āyuppamāṇaṃ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi gacchati, niracchānayonimpi gacchati, pettivisayampi gacchati.

Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ taṃ sabbaṃ khepetvā tasmiññeva bhave parinibbāyati. [BJT page 480]

Ayaṃ kho bhikkhave viseso, ayaṃ adhippāyo, idaṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaṃ gatiyā upapattiyā sati. Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[5. Vipattisampadāsuttaṃ]

[3.3.2.5] 15. Tisso imā bhikkhave vipattiyo. Katamā tisso: sīlavipatti, cittavipatti, diṭṭhivipatti.

Katamā ca bhikkhave sīlavipatti?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sīlavipatti.

Katamā ca bhikkhave cittavipatti?

Idha bhikkhave ekacco abhijjhālū hoti: vyāpannacitto hoti, ayaṃ vuccati bhikkhave cittavipatti.

Katamā ca bhikkhave diṭṭhivipatti?

Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Viparītadassano natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi [PTS page 269] sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhivipatti.

Sīlavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Cittavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Diṭṭhivipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.748)

Imā kho bhikkhave tisso vipattiyo'ti.

Tisso imā bhikkhave sampadā. Katamā tisso: sīlasampadā cittasampadā diṭṭhisampadā. [BJT page 482]

Katamā ca bhikkhave sīlasampadā?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sīlasampadā.

Katamā ca bhikkhave cittasampadā?

Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave cittasampadā.

Katamā ca bhikkhave diṭṭhisampadā?

Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā. [PTS page 270]

Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Cittasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Diṭṭhisampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī'ti.

Imā kho bhikkhave tisso sampadā'ti.

[6. Apaṇṇakasuttaṃ]

[3.3.2.6] 16. Tisso imā bhikkhave vipattiyo. Katamā tisso: sīlavipatti, cittavipatti, diṭṭhivipatti.

Katamā ca bhikkhave sīlavipatti?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti , adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, ayaṃ vuccati bhikkhave sīlavipatti.

Katamā ca bhikkhave cittavipatti?

Idha bhikkhave ekacco abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave cittavipatti. [BJT page 484]

Katamā ca bhikkhave diṭṭhivipatti?

Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Viparītadassano natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhivipatti.

Sīlavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Cittavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Diṭṭhivipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Seyyathā'pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yene'va patiṭṭhāti, suppatiṭṭhitaññeva patiṭṭhāti. Evameva kho bhikkhave sīlavipatti hetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Cittavipattihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Diṭṭhipittihetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Imā kho bhikkhave tisso vipattiyo'ti.

Tisso imā bhikkhave sampadā, katamā tisso: sīlasampadā, cittasampadā diṭṭhisampadā.

Katamā ca bhikkhave sīlasampadā?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sīlasampadā.

Katamā ca bhikkhave cittasampadā?

Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave cittasampadā.

Katamā ca bhikkhave diṭṭhisampadā?

Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā. [BJT page 486]

Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Cittasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Diṭṭhisampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī'ti.

Seyyathā'pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yene'va patiṭṭhāti, suppatiṭṭhitaññeva patiṭṭhāti. Evameva kho bhikkhave sīlasampadāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Cittasampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Diṭṭhisampadāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Imā kho bhikkhave tisso sampadā'ti.

[7. Kammantasuttaṃ]

[3.3.2.7] 17. Tisso imā bhikkhave vipattiyo. Katamā tisso: kammanta vipatti, ājīvavipatti, diṭṭhivipatti.

Katamā ca bhikkhave kammantavipatti?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti. Pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave kammantavipatti.

Katamā ca bhikkhave ājīvavipatti?

Idha bhikkhave ekacco micchāājīvo hoti: micchāājīvena jīvikaṃ kappeti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ājīvavipatti.

Katamā ca bhikkhave diṭṭhivipatti? [PTS page 271]

Idha bhikkhave ekacco micchādiṭṭhiko hoti. Viparītadassano natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhivipatti.

Imā kho bhikkhave tisso vipattiyo'ti. [BJT page 488]

Tisso imā bhikkhave sampadā. Katamā tisso: kammantasampadā, ājīvasampadā, diṭṭhisampadā.

Katamā ca bhikkhave kammantasampadā?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave kammantasampadā.

Katamā ca bhikkhave ājīvasampadā?

Idha bhikkhave ekacco sammāājīvo hoti. Sammāājīvena jīvikaṃ kappeti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ājīvasampadā:

Katamā ca bhikkhave diṭṭhisampadā?

Idha bhikkhave ekacco sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Ayaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhisampadā.

Imā kho bhikkhave tisso sampadāti.

[8. Paṭhamasoceyyasuttaṃ]

[3.3.2.8] 18. Tīṇimāni bhikkhave soceyyāni. Katamāni tīṇi: kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ.

Katamañca bhikkhave kāyasoyyeṃ?

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave kāyasoceyyaṃ:

Katamañca bhikkhave vacīsoceyyaṃ?

Idha bhikkhave ekacco musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave vacīsoceyyaṃ.

Katamañca bhikkhave manosoceyyaṃ?

Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto [PTS page 272] hoti, sammādiṭṭhiko hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave manosoceyyaṃ.

Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānī'ti. [BJT page 490]

[9. Dutiyasoceyyasuttaṃ]

[3.3.2.9] 19. Tīṇimāni bhikkhave soceyyāni. Katamāni tīṇi: kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ. Manosoceyyaṃ.

Katamañca bhikkhave kāyasoceyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti. Ida vuccati bhikkhave kāyasoceyyaṃ.

Katamañca bhikkhave vacīsoceyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave vacīsoceyyaṃ.

Katamañca bhikkhave manosoceyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ atthi me ajjhattaṃ kāmacchando'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ natthi me ajjhattaṃ kāmacchando'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahāṇaṃ hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca pahīṇassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ vyāpādaṃ atthi me ajjhattaṃ vyāpādo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ vyāpādaṃ natthi me ajjhattaṃ vyāpādo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa vyāpādassa uppādo hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa vyāpādassa pahāṇaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīṇassa vyāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ natthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti. Yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa thīnamiddhassa pahāṇaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīṇassa thīnamiddhassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ atthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti. Asantaṃ vā [PTS page 273] ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ natthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkuccanti pajānāti. Yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahāṇaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīṇassa uddhaccakukkuccassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ atthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ natthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannāya vicikicchāya pahāṇaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīṇāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Idaṃ vuccati bhikkhave manosoceyyaṃ. [BJT page 492]

Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānī'ti.

1. Kāyasuciṃ vacīsuciṃ cetosucimanāsavaṃ,
Suciṃ soceyyasampannaṃ āhu ninhātapāpakanti.

[10. Moneyyasuttaṃ]

[3.3.2.10] 20. Tīṇimāni bhikkhave moneyyāni. Katamāni tīṇi: kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ.

Katamañca bhikkhave kāyamoneyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti. Abrahmacariyā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave kāyamoneyyaṃ.

Katamañca bhikkhave vacīmoneyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇāvācā paṭivirato hoti. Pharusāvācā paṭivirato hoti. Samphappalāpā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave vacīmoneyyaṃ.

Katamañca bhikkhave manomoneyyaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ vuccati bhikkhave manomoneyyaṃ.

Imāni kho bhikkhave tīṇi moneyyānī'ti.

2. Kāyamuniṃ vacīmuniṃ cetomunimanāsavaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinanti.

Āpāyika vaggo dutiyo.749)

[BJT page 494] [PTS page 274]

[(13) 3. Bharaṇḍuvaggo]

[1. Kusinārasuttaṃ]

[3.3.3.1] (Kusinārā nidānaṃ:) 21. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra ko bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tame'naṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti. Tassa evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī'ti. Evampi'ssa hoti: aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā'ti. So taṃ piṇḍapātaṃ gathito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi. Vyāpādavitakkampi vitakketi. Vihiṃsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassā'haṃ bhikkhave bhikkhuno dinnaṃ na mahapphalanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: pamatto bhikkhave bhikkhu viharati.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tame'naṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati [PTS page 275] vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī'ti. Evampi'ssa na hoti: aho vata māyaṃ751) gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā'ti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi. Avyāpādavitakkampi vitakketi avihiṃsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassā'haṃ bhikkhave bhikkhuno dinnaṃ mahapphalanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appamatto hi bhikkhave bhikkhu viharatī'ti. [BJT page 496]

[2. Bhaṇḍanasuttaṃ]

[3.3.3.2] (Sāvatthi nidānaṃ:)

22. Yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasikātumpi me esā bhikkhave disā na phāsu hoti. Pageva gantuṃ. Niṭṭhamettha gacchāmi: “addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṃsu, tayo dhamme bahulamakaṃsu. ”

Katame tayo dhamme pajahiṃsu: nekkhammavitakkaṃ, avyāpādavitakkaṃ, avihiṃsāvitakkaṃ. Ime tayo dhamme pajahiṃsu.

Katame tayo dhamme bahulamakaṃsu:752) kāmavitakkaṃ, vyāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. Ime tayo dhamme bahulamakaṃsu.

Yassaṃ753) bhikkhave disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasikātumpi me esā bhikkhave disā na phāsu hoti. Pageva gantuṃ. Niṭṭhamettha gacchāmi: “addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṃsu. Ime tayo dhamme bahulamakaṃsu. ”

Yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Gantumpi me esā bhikkhave disā phāsu hoti. Pageva manasikātuṃ. Niṭṭhamettha gacchāmi: “addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṃsu, tayo dhamme bahulamakaṃsu. ”

Katame tayo dhamme pajahiṃsu: [PTS page 276] kāmavitakkaṃ, vyāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. Ime tayo dhamme pajahiṃsu.

Katame tayo dhamme bahulamakaṃsu: nekkhammavitakkaṃ, avyāpādavitakkaṃ avihiṃsāvitakkaṃ. Ime tayo dhamme bahulamakaṃsu.

Yassaṃ bhikkhave disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā bhikkhave disā phāsu hoti. Pageva manasikātuṃ. Niṭṭhamettha gacchāmi: “addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṃsu, ime tayo dhamme bahulamakaṃsū”ti. [BJT page 498]

[3. Gotamakacetiyasuttaṃ]

[3.3.3.3] (Vesāli nidānaṃ:) 23. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Abhiññāyā'haṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no anabhiññāya. Sanidānā'haṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no anidānaṃ. Sappāṭihāriyā'haṃ bhikkhave dhammaṃ desemi no appāṭihāriyaṃ.

Tassa mayhaṃ bhikkhave abhiññāya dhammaṃ desayato no anabhiññāya, sanidānaṃ dhammaṃ desayato no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desayato no appāṭihāriyaṃ, karaṇīyo ovādo karaṇīyā anusāsanī.

Alañca pana vo bhikkhave tuṭṭhiyā, alaṃ attamanatāya, alaṃ somanassāya “sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sahassī lokadhātu akampitthā'ti.

[4. Bharaṇḍukālāmasuttaṃ]

[3.3.3.4] (Kapilavatthu nidānaṃ:) 24. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Assosi kho mahānāmo sakko bhagavā kira kapilavatthuṃ anuppatto'ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca:

Gaccha mahānāma, kapilavatthusmiṃ tathārūpaṃ āvasathaṃ jāna yattha'jja mayaṃ ekarattiṃ vihareyyāmā'ti. [PTS page 277] evaṃ bhante'ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā kapilavatthuṃ pavisitvā kevalakappaṃ kapilavatthuṃ anvāhiṇḍanto na addasa kapilavatthusmiṃ tathārūpaṃ āvasathaṃ yattha bhagavā ekarattiṃ vihareyya.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: natthi bhante kapilavatthusmiṃ tathārūpo āvasatho yattha'jja bhagavā ekarattiṃ vihareyya. Ayaṃ bhante bharaṇḍukālāmo bhagavato purāṇasabrahmacārī tassa'jja bhagavā assame ekarattiṃ viharatū'ti. [BJT page 500]

Gaccha mahānāma, santharaṃ paññāpehī'ti. Evaṃ bhante'ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā santharaṃ paññāpetvā udakaṃ ṭhapetvā pādānaṃ dhovanāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca:

Santhato bhante santhāro, udakaṃ ṭhapitaṃ pādānaṃ dhovanāya, yassadāni bhante bhagavā kālaṃ maññatī'ti.

Atha kho bhagavā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi.

Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi: akālo kho ajja bhagavantaṃ payirupāsituṃ, kilanto bhagavā, svedānāhaṃ bhagavantaṃ payirupāsissāmī'ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho mahānāmo sakko tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca:

Tayo kho me mahānāma satthāro santo savijjamānā lokasmiṃ.

Katame tayo?

Idha mahānāma ekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Idha pana mahānāma ekacco satthā kāmānaṃ ceva pariññaṃ paññāpeti, rūpānaṃ ca pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ [PTS page 278] pariññaṃ paññāpeti. Idha pana mahānāma ekacco satthā kāmānaṃ ca pariññaṃ paññāpeti, rūpānaṃ ca pariññaṃ paññāpeti, vedanānaṃ ca pariññaṃ paññāpeti. Ime kho mahānāma tayo satthāro santo saṃvijjamānā lokasmi.

Imesaṃ mahānāma tiṇṇaṃ satthārānaṃ ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhāti.

Evaṃ vutte bharaṇḍukālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: ekā'ti mahānāma vadehī'ti.

Evaṃ vutte bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: nānā'ti mahānāma vadehī'ti.

Dutiyampi kho bharaṇḍukālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: ekā'ti mahānāma vadehī'ti. Dutiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: nānā'ti mahānāma vadehī'ti. Tatiyampi kho bharaṇḍukālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: ekā'ti mahānāma vadehī'ti. Tatiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca: nānā'ti mahānāma vadehī'ti. [BJT page 502]

Atha kho bharaṇḍussa kālāmassa etadahosi: 'mahesakkhassa vatamhi mahānāmassa sakkassa sammukhā samaṇena gotamena yāvatatiyakaṃ apasādito, yannūnā'haṃ kapilavatthumhā pakkameyyanti'

Atha kho bharaṇḍu kālāmo kapilavatthumhā pakkāmi. Yaṃ kapilavatthumhā pakkāmi, tathā pakkanto'va ahosi na puna paccāgañchī'ti.

[5. Hatthakasuttaṃ]

[3.3.3.5] (Sāvatthi nidānaṃ:)

25. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho hatthako devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato purato ṭhassāmī'ti osīdati ce'va saṃsīdati ca, na sakkoti saṇṭhātuṃ. Seyyathā'pi nāma sappiṃ vā telaṃ mā mālikāya āsittaṃ osīdati saṃsīdati na saṇṭhāti. Evameva hatthako devaputto bhagavato purato ṭhassāmī'ti osīdati ce'va saṃsīdati ca, na sakkoti saṇṭhātuṃ. [PTS page 279]

Atha kho bhagavā hatthakaṃ devaputtaṃ etadavoca: olārikaṃ hatthaka, attabhāvaṃ abhinimmināhī'ti.

Evaṃ bhante'ti ko hatthako devaputto bhagavato paṭissutvā olārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho hatthakaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca:

Ye te hatthaka dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, api nu te te dhammā etarahi pavattino'ti?

Ye ca me bhante dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, te ca me dhammā etarahi pavattino. Ye ca me bhante dhammā pubbe manussabhūtassa nappavattino ahesuṃ. Te ca me dhammā etarahi pavattino. Seyyathā'pi bhante bhagavā etarahi ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, evameva kho ahaṃ bhante ākiṇṇo viharāmi devaputtehi. Durato'pi bhante devaputtā āgacchanti hatthakassa devaputtassa santike dhammaṃ sossāmā'ti. Tiṇṇā'haṃ bhante dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālakato. [BJT page 504]

Katamesaṃ tiṇṇaṃ?

Bhagavato ahaṃ bhante dassanassa atitto appaṭivāno kālakato. Saddhammasavaṇassā'haṃ bhante atitto appaṭivāno kālakato, saṅghassā'haṃ bhante upaṭṭhānassa atitto appaṭivāno kālakato. Imesaṃ kho ahaṃ bhante tiṇṇaṃ dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālakato'ti.

3. Nā'haṃ bhagavato dassanassa tintimajjhagā754) kudācanaṃ,
Saṅghassa upaṭṭhānassa saddhammasavaṇassa ca.
4. Adhisīle sikkhamāno saddhammasavaṇe rato
Tiṇṇaṃ dhammānamatitto hatthako avihaṃ gatoti.

[6. Kaṭuviyasuttaṃ]

[3.3.3.6] (Bārāṇasi nidānaṃ:) 26. Ekaṃ samayaṃ bhagavā barāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye, atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṃ piṇaḍāya pāvisi. [PTS page 280] addasā kho bhagavā goyogapilakkhasmiṃ755) piṇḍāya caramāno aññataraṃ bhikkhuṃ rittāsaṃ bāhirāsaṃ muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ pākatindriyaṃ. Disvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca:

Bhikkhu bhikkhu756) mā kho tvaṃ attānaṃ kaṭuviyamakāsi. Taṃ vata bhikkhu kaṭuviyakataṃ attānaṃ āmagandhe757) avassutaṃ makkhikā nānupatissanti. Nanvāssavissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito saṃvegamāpādi.

Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi:

Idāhaṃ758) bhikkhave pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ bhikkhave goyogapilakkhasmiṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ bhikkhuṃ rittāsaṃ bāhirāsaṃ muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ pākatindriyaṃ. Disvā taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ: [BJT page 506]

Bhikkhu bhikkhu mā kho tvaṃ attānaṃ kaṭuviyamakāsi. Taṃ vata bhikkhu kaṭuviyakataṃ attānaṃ āmagandhe avassutaṃ makkhikā nānupatissanti. Nanvāssavissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

Atha kho bhikkhave so bhikkhu mayā iminā ovādena ovadito saṃvegamāpādī'ti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante kaṭuviyaṃ? Ko āmagandho? Kā makkhikā'ti.

Abhijjhā kho bhikkhu kaṭuviyaṃ. Vyāpādo āmagandho. Pāpakā akusalā vitakkā makkhikā. Taṃ vata bhikkhu kaṭuviyaṃ kataṃ attānaṃ āmagandhe avassutaṃ makkhikā nānupatissanti nanvāssavissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti. [PTS page 281]

5. Aguttaṃ cakkhusotasmiṃ indriyesu asaṃvutaṃ,
Makkhikā anupatissanti saṃkappā rāganissatā.

6. Kaṭuviyakato bhikkhu āmagandhe avassuto,
Ārakā hoti nibbāṇā vighātasseva bhāgavā.

7. Gāme vā yadi vā'raññe aladdhā samamattano,759)
Pareti760) bālo dummedho makkhikāhi purakkhato.

8. Ye ca sīlena sampannā paññāyupasame ratā,
Upasantā sukhaṃ senti nāsayitvāna makkhikā'ti.

[7. Paṭhamaanuruddhasuttaṃ]

[3.3.3.7] (Sāvatthi nidānaṃ:) 27. Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṃ etadavoca: idā'haṃ bhante dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yebhuyyena passāmi mātugāmaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggataṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjamānaṃ.

Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatī'ti?

Tīhi kho anuruddha dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. [BJT page 508]

Katamehi tīhi?

Idha anuruddha mātugāmo pubbanhasamayaṃ maccheramlapariyuṭṭhitena761) cetasā agāraṃ ajjhāvasati. Majjhantikaṃ samayaṃ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati. Sāyanhasamayaṃ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati.

Imehi kho anuruddha tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyi duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī'ti.

[8. Dutiyaanuruddhasuttaṃ]

[3.3.3.8] Atha kho āyasmā anuruddho yenā'yasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ [PTS page 282] vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

Idā'haṃ āvuso sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokaṃ olokemi. Āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ asallīnaṃ upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī'ti.

(Sāriputto:)

Yaṃ kho te āvuso anuruddha evaṃ hoti: 'evāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokaṃ olokemī'ti idante mānasmiṃ.

Yampi te āvuso anuruddha evaṃ hoti: 'āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekagganti'idante uddhaccasmiṃ.

Yampi te āvuso anuruddha evaṃ hoti: ' atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī'ti idante kukkuccasmiṃ.

Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharatū'ti.

Atha kho āyasmā anuruddho aparena samayena ime tayo dhamme pahāya ime tayo dhamme amanasi karitvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃhari. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nā'paraṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosī'ti. 762) [BJT page 510]

[9. Paṭicchannasuttaṃ]

[3.3.3.9] 29. Tīṇimāni bhikkhave paṭicchannāni vahanti no vivaṭāni.

Katamāni tīṇi?

Mātugāmo bhikkhave paṭicchanno vahati no vivaṭo. Brāhmaṇānaṃ bhikkhave mantā paṭicchannā vahanti no [PTS page 283] vivaṭā. Micchādiṭṭhi bhikkhave paṭicchannā vahati no vivaṭā.

Imāni kho bhikkhave tīṇi paṭicchannāni vahanti no vivaṭāni.

Tīṇimāni bhikkhave vivaṭāni virocanti. No paṭicchannāni.

Katamāni tīṇi?

Candamaṇḍalaṃ bhikkhave vivaṭaṃ virocati no paṭicchannaṃ. Suriyamaṇḍalaṃ bhikkhave vivaṭaṃ virocati no paṭicchannaṃ. Tathāgatappavedito dhammavinayo bhikkhave763) vivaṭo virocati no paṭicchanno.

Imāni kho bhikkhave tīṇi vivaṭāni virocanti no paṭicchannānī'ti.

[10. Lekhasuttaṃ]

[3.3.3.10] 30. Tayo me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

Katame tayo: pāsāṇalekhūpamo puggalo, paṭhavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo.

Katamo ca bhikkhave pāsāṇalekhūpamo puggalo?

Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Seyyathā'pi bhikkhave pāsāṇe lekhā764) na khippaṃ lujjati vātena vā udakena vā, ciraṭṭhitikā hoti. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati bhikkhave pāsāṇalekhūpamo puggalo.

Katamo ca bhikkhave paṭhavilekhūpamo puggalo?

Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Seyyathā'pi bhikkhave paṭhaviyaṃ lekhā khippaṃ lujjati vātena vā udakena vā, na ciraṭṭhitikā hoti. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭhavilekhūpamo puggalo. [BJT page 512]

Katamo ca bhikkhave udakalekhūpamo puggalo?

Idha bhikkhave ekacco puggalo āgāḷhena'pi vuccamāno [PTS page 284] pharusena'pi vuccamāno amanāpena'pi vuccamāno sandhiyati ce'va, saṃsandati ce'va, sammodati ce'va. Seyyathā'pi bhikkhave udake lekhā khippaṃ yeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti. Evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo āgāḷhena'pi vuccamāno pharusena'pi vuccamāno amanāpena'pi vuccamāno sandhiyati ce'va saṃsandati ce'va sammodati ce'va. Ayaṃ vuccati bhikkhave udakalekhūpamo puggalo.

Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo savijjamānā lokasminti.

Bharaṇḍuvaggo tatiyo.

[(14) 4. Yodhājīvavaggo]

[3.3.4]

[1. Yodhājīvasuttaṃ]

[3.3.4.1] (Sāvatthi nidānaṃ:) 31. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

Katamehi tīhi?

Idha bhikkhave yodhājīvo dūre pātī ca hoti, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Katamehi tīhi?

Idha bhikkhave bhikkhu dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dūre pātī hoti?

Idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā sabbaṃ rūpaṃ “netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā”ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattikā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre vā santike vā sabbaṃ vedanaṃ“netaṃ mama, neso'hamasmi, [PTS page 285] na meso attā”ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ765) “netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā”ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattikā vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre vā santike vā sabbe saṅkhāre “netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā”ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ “netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā”ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dūre pātī hoti. [BJT page 514]

Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhaṇavedhī hoti?

Idha bhikkhave bhikkhu “idaṃ dukkha”nti yathābhūtaṃ pajānāti “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti. “Ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti. “Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu akkhaṇavedhī hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti?

Idha bhikkhave bhikkhu mahantaṃ avijjākkhandhaṃ padāleti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu mahato kāyassa padāletā hotī'ti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo hoti anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

[2. Parisāsuttaṃ]

[3.3.4.2] 32. Tisso imā bhikkhave parisā.

Katamā tisso?

Ukkācitavinītā parisā, paṭipucchāvinītā parisā, yāvatāvavinītā766) parisā.

Imā kho bhikkhave tisso parisā'ti.

[PTS page 286]

[3. Mittasuttaṃ]

[3.3.4.3] 33. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo.

Katamehi tīhi?

Duddadaṃ dadāti, dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati.

Imehi kho bhikkhave tīhi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo'ti.

[4. Uppādāsuttaṃ]

[3.3.4.4] 34. Uppādā vā bhikkhave tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā “sabbe saṅkhārā aniccā”ti. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānī karoti “sabbe saṅkhārā aniccā”ti.

Uppādā vā bhikkhave tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānī karoti “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti. [BJT page 516]

Uppādā vā bhikkhave tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā “sabbe dhammā anattā”ti. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānī karoti “sabbe dhammā anattā”ti.

[5. Kesakambalasuttaṃ]

[3.3.4.5] 35. Seyyathā'pi bhikkhave yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ kesakambalo tesaṃ pāvārānaṃ patikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo bhikkhave sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo duggandho dukkhasamphasso. Evameva kho bhikkhave yāni kānici puthusamaṇappavādānaṃ767) makkhalīvādo tesaṃ patikiṭṭho768) akkhāyati.

Makkhalī bhikkhave moghapuriso evaṃvādī evaṃdiṭṭhī: “natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi viriya”nti. [PTS page 287]

Yepi te bhikkhave ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, te'pi bhagavanto kammavādā ceva ahesuṃ kiriyavādā ca viriyavādā ca. Te'pi bhikkhave makkhalī moghapuriso paṭibāhati: “natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi viriya”nti.

Ye'pi te bhikkhave bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, te'pi bhagavanto kammavādā ceva bhavissanti kiriyavādā ca viriyavādā ca. Te'pi bhikkhave makkhalī moghapuriso paṭibāhati: “natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi viriya”nti.

Ahampi bhikkhave etarahi arahaṃ sammāsambuddho kammavādo ca kiriyavādo ca viriyavādo ca. Mampi bhikkhave makkhalī moghapuriso paṭibāhati: 'natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi viriya“nti.

Seyyathā'pi bhikkhave nadīmukhe khipaṃ oḍḍeyya769) bahunnaṃ770) macchānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya vyasanāya. Evameva kho bhikkhave makkhalī moghapuriso manussakhipaṃ maññe loke uppanno bahunnaṃ sattānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya vyasanāyā'ti.

[6. Sampadāsuttaṃ]

[3.3.4.6] 36. Tisso imā bhikkhave sampadā.

Katamā tisso: saddhāsampadā sīlasampadā paññāsampadā.

Imā kho bhikkhave tisso sampadā'ti. [BJT page 518]

[7. Vuddhisuttaṃ]

[3.3.4.7] 37. Tisso imā bhikkhave vuddhiyo.

Katamā tisso? Saddhāvuddhi sīlavuddhi paññāvuddhi.

Imā kho bhikkhave tisso vuddhiyoti.

[8. Assakhaḷuṅkasuttaṃ]

[3.3.4.8] 38. Tayo ca bhikkhave assakhaluṅke desissāmi tayo ca purisakhaluṅke. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Katame ca bhikkhave tayo assakhaluṅkā? [PTS page 288]

Idha bhikkhave ekacco assakhaluṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco assakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco assakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assakhaluṅkā.

Katame ca bhikkhave tayo purisakhaluṅkā?

Idha bhikkhave ekacco purisakhaluṅko javasampanno hoti. Na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

Kathañca bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu “idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti. “Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapāta senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ca ārohapariṇāhasampanno. [BJT page 520]

Kathañca bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu “idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti, idamassa javasmiṃ vadāmi: abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana771) lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ [PTS page 289] kho bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca?

Idha bhikkhave bhikkhu “idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānāti, idamassa javasmiṃ vadāmi: abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

Ime kho bhikkhave tayo purisakhaluṅkā'ti.

[9. Assaparassasuttaṃ]

[3.3.4.9] 39. Tayo ca bhikkhave assasadasse772) desissāmi tayo ca purisasadasse. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

Katame ca bhikkhave tayo assasadassā?.

Idha bhikkhave ekacco assasadasso javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno, idha pana bhikkhave ekacco assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assasadassā.

Katame ca bhikkhave tayo purisasadassā?.

Idha bhikkhave ekacco purisasadasso javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno, idha pana bhikkhave ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. [PTS page 290] [BJT page 522]

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti. Na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca?

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

Ime kho bhikkhave tayo purisasadassā'ti. [BJT page 524]

[10. Assājānīyasuttaṃ]

[3.3.4.10] 40. Tayo ca bhikkhave bhadre assājānīye desissāmi tayo ca bhadre purisājānīye. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca. [PTS page 291]

Katame ca bhikkhave tayo bhadrā assājānīyā?

Idha bhikkhave ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti,773) na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno, idha pana bhikkhave ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo bhadro assājānīyo.

Katame ca bhikkhave tayo bhadrā purisājānīyā?

Idha bhikkhave ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana bhikkhave ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

Kathañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisājānīyo javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno?

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave bhade purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

Ime kho bhikkhave tayo bhadrā purisājānīyā'ti.

[11. Paṭhamamoranivāpasuttaṃ]

[3.3.4.11] 41. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. Tatra ko bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Katamehi tīhi?

Asekhena sīlakkhandhena asekhena samādhikkhandhena asekhena paññākkhandhena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. [PTS page 292] [BJT page 526]

[12. Dutiyamoranivāpasuttaṃ]

[3.3.4.12] 42. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti, accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Katamehi tīhi?

Iddhipāṭihāriyena, ādesanāpāṭihāriyena, anusāsanīpāṭihāriyena.

Ime hi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

[13. Tatiyamoranivāpasuttaṃ]

[3.3.4.13] 43. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti, accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Katamehi tīhi?

Sammādiṭṭhiyā sammāñāṇena sammāvimuttiyā.

Ime hi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Yodhājīvavaggo catuttho.774)

[(15) 5. Maṅgalavaggo]

[3.3.5]

[1. Akusalasuttaṃ]

[3.3.5.1] (Sāvatthinidānaṃ:) 44. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge'ti. [BJT page 528]

[2. Sāvajjasuttaṃ]

[3.3.5.2] 45. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge'ti. [PTS page 293]

[3. Visamasuttaṃ]

[3.3.5.3] 46. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge'ti.

[4. Asucisuttaṃ]

[3.3.5.4] 47. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammenā, asucinā manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge'ti.

[5. Paṭhamakhatasuttaṃ]

[3.3.5.5] 48. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ. Bahuñca apuññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena. [BJT page 530]

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavatī'ti.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi:

Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena mano kammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī'ti.

[6. Dutiyakhatasuttaṃ]

[3.3.5.6] 49. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo ca viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo ca viññūnaṃ bahuñca apuññaṃ pasavati.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ bahuñca puññaṃ pasavatī'ti.

[7. Tatiyakhatasuttaṃ]

[3.3.5.7] 50. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena. [PTS page 294]

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati. Anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī'ti.

[8. Catutthakhatasuttaṃ]

[3.3.5.8] 51. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammena, asucinā manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato paṇḍito vyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati.

Katamehi tīhi?

Sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti, ananuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī'ti.

[9. Vandanāsuttaṃ]

[3.3.5.9] 52. Tisso imā bhikkhave vandanā.

Katamā tisso?

Kāyena vācāya manasā.

Imā kho bhikkhave tisso vandanā'ti. [BJT page 532]

[10. Pubbaṇhasuttaṃ]

[3.3.5.10] 53. Ye hi bhikkhave,775) sattā pubbanhasamayaṃ kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, supubbanho bhikkhave tesaṃ sattānaṃ.

Ye hi bhikkhave sattā majjhantikaṃ samayaṃ776) kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, sumajjhantiko bhikkhave tesaṃ sattānaṃ.

Ye hi bhikkhave sattā sāyanhasamayaṃ kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, susāyanho bhikkhave tesaṃ sattānanti.

10. Sunakkhattaṃ sumaṅgalaṃ suppabhātaṃ suvuṭṭhitaṃ,777)
Sukhaṇo sumuhutto ca suyiṭṭhaṃ brahmacārisu.

11. Padakkhiṇaṃ kāyakammaṃ vācākammaṃ padakkhiṇaṃ,
Padakkhiṇaṃ manokammaṃ paṇidhiyo778) padakkhiṇā,
Padakkhiṇāni katvāna labhatatthe779) padakkhiṇe.

12. Te atthaladdhā sukhitā virūḷhā buddhasāsane,
Arogā sukhitā hotha saha sabbehi ñātibhī'ti

Maṅgalavaggo pañcamo.780)

Khuddaka paṇṇāsako samatto tatiyo.

[PTS page 295]

[(16) 6. Acelakavaggo/Paṭipadāvaggo]

[3.6]

[6. Acelakavaggo]

[3.6.1](Sāvatthi nidānaṃ:) 1. Tisso imā bhikkhave paṭipadā.

Katamā tisso?

Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave āgāḷhā paṭipadā?

Idha bhikkhave ekacco evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: natthi kāmesu doso'ti. So kāmesu pātavyataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave āgāḷhā paṭipadā. [BJT page 534]

Katamā ca bhikkhave nijjhāmā paṭipadā?

Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko. Na abhihaṭaṃ, na uddissakaṭaṃ, na nimantaṇaṃ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti, na khalopimukhā781) patigaṇhāti. Na phalakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ. Na gabhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya na saṃkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ, na maṃsaṃ. Na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko vā.782) Dvāgāriko vā hoti dvālopiko vā2. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko vā. Ekissā'pi dattiyā yāpeti. Dvīhi'pi dattīhi yāpeti. Tīhi'pi dattīhi yāpeti. Sattahi'pi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṃ āhāreti. Dvāhikampi āhāraṃ āhāreti. Sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho'pi hoti, sāmākabhakkho'pi hoti, nīvārabhakkho'pi hoti, daddulabhakkho'pi hoti, haṭabhakkho'pi hoti, kaṇabhakkho'pi hoti, ācāmabhakkho'pi hoti, piññākabhakkho'pi hoti, tiṇabhakkho'pi hoti, gomayabhakkho'pi hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇāni'pi dhāreti, masāṇāni'pi dhāreti, chavadussāni'pi dhāreti, paṃsukūlāni'pi dhāreti, tirīṭāni'pi dhāreti, ajināni'pi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, [PTS page 296] vālakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocako'pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhako'pi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭiko'pi hoti ukkuṭikappadhānānuyogamanuyutto. Kaṇṭakāpassayiko'pi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.

Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave nijjhāmā paṭipadā. [BJT page 536]

Katamā ca bhikkhave majjhimā paṭipadā?

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati: ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānu passī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loko abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave majjhimā paṭipadā.

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadā'ti.

[3.6.2] Tisso imā bhikkhave paṭipadā.

Katamā tisso?

Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave āgāḷhā paṭipadā?

Idha bhikkhave ekacco evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: natthi kāmesu doso'ti. So kāmesu pātavyataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave āgāḷhā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave nijjhāmā paṭipadā?

Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko. Na abhihaṭaṃ, na uddissakaṭaṃ, na nimantaṇaṃ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti, na khalopimukhā783) patigaṇhāti. Na phalakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ. Na gabhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya na saṃkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ, na maṃsaṃ. Na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko vā.784) Dvāgāriko vā hoti dvālopiko vā2. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko vā. Ekissā'pi dattiyā yāpeti. Dvīhipi dattīhi yāpeti. Tīhi'pi dattīhi yāpeti. Sattahi'pi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṃ āhāreti. Dvāhikampi āhāraṃ āhāreti. Sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho'pi hoti, sāmākabhakkho'pi hoti, nīvārabhakkho'pi hoti, daddulabhakkho'pi hoti, haṭabhakkho'pi hoti, kaṇabhakkho'pi hoti, ācāmabhakkho'pi hoti, piññākabhakkho'pi hoti, tiṇabhakkho'pi hoti, gomayabhakkho'pi hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇāni'pi dhāreti, masāṇāni'pi dhāreti, chavadussāni'pi dhāreti, paṃsukūlāni'pi dhāreti, tirīṭāni'pi dhāreti, ajināni'pi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vālakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocako'pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhako'pi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭiko'pi hoti ukkuṭikappadhānānuyogamanuyutto. Kaṇṭakāpassayiko'pi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.

Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave nijjhāmā paṭipadā.

Katamā ca bhikkhave majjhimā paṭipadā?

Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāpāripūriyā [PTS page 297] chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave majjhimā paṭipadā.

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadā'ti.

[3.6.3] Tisso imā bhikkhave, paṭipadā - pe

Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipāda bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

- Pe-

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadāti.

[3.6.4] Tisso imā bhikkhave, paṭipadā -pe-

Saddhindriyaṃ bhāveti, viriyindriyaṃ bhāveti, satindriyaṃ bhāveti, samādhindriyaṃ bhāveti, paññindriyaṃ bhāveti. -Pe-

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadāti.

[3.6.5] Tisso imā bhikkhave, paṭipadā –pe-

Saddhābalaṃ bhāveti, viriyabalaṃ bhāveti, satibalaṃ bhāveti, samādhibalaṃ bhāveti, paññābalaṃ bhāveti

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadāti. [BJT page 538]

[3.6.6] (Tisso imā bhikkhave, paṭipadā. )

Katamā tisso?

Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti, viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti, pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti. -Pe-

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadāti.

[3.6.7] Tisso imā bhikkhave paṭipadā. -Pe-

Sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave majjhimā paṭipadā.

Imā kho bhikkhave tisso paṭipadāti.

(Paṭipadā) vaggo chaṭṭho.785)

[(17) 7. Kammapathapeyyālaṃ]

[3.7]

[3.7.1] Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.2] Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. [BJT page 540]

[3.7.3] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.4] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti. Parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

[3.7.5] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, [PTS page 298] parañca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.6] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu mucchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

[3.7.7] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.8] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

[3.7.9] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pisunāvāco hoti. Parañca pisunāya vācāya samādapeti. Pisunāya vācāya ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.10] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Parañca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti. Pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. [BJT page 542]

[3.7.11] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.12] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

[3.7.13] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.14] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

[3.7.15] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca abhijjhālū hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.16] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca anabhijjhālū hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. [PTS page 299]

[3.7.17] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca vyāpannacitto hoti, parañca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.18] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca avyāpannacitto hoti, parañca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. [BJT page 544]

[3.7.19] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi tīhi?

Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[3.7.20] Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi tīhi?

Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge'ti.

Kammapathapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.786)

[(18) 8. Rāgapeyyālaṃ]

[3.8]

[3.8.1-170] Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime tayo dhammā bhāvetabbā.

Katame tayo:

Suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi, rāgassa bhikkhave abhiññāya ime tayo dhammā bhāvetabbā.

Rāgassa bhikkhave pariññāya - parikkhayāya - pahāṇāya - khayāya - vayāya - virāgāya - nirodhāya - cāgāya - paṭinissaggāya - ime tayo dhammā bhāvetabbāti.

Dosassa -pe- mohassa- kodhassa- upanāhassa -makkhassa - palāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya - sāṭheyyassa - thambhassa -sārambhassa mānassa - atimānassa -madassa - pamādassa abhiññāya - pariññāya - parikkhayāya - pahānāya - khayāya - vayāya - virāgāya - nirodhāya - - cāgāya - paṭinissaggāya ime tayo dhammā bhāvetabbāti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Rāgapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.787)

Tikanipāto.

Ekakanipāto ca dukanipāto ca tikanipāto ca samattā.

[BJT page 546] [PTS page 300]

(Uddānagāthā)

1. Aṅguttaranikāyavare sabbaññunā paramavisuddhadassinā,
Nipātā ekādasayeva pavattitā uddānato te nisāmetha ādito:

(Ekakanipāto)

2. Itthirūpaṃ purisarūpaṃ pañcanīvaraṇāni ca,
Akammaniyādikaṃ pañca pañca cittaṃ adantato.

3. Sūkaṃ paduṭṭharahadā phandano lahu pabhassarā,788)
Āsevabhāve manasi789) bhāgīhi apare duve.

4. Uppajjanti parihāni anattāya asammusā,
Catukoṭi mukhā ete caturo sabbavatti tā.790)

5. Adhammā vinayā ca bhāsitā ciṇṇapaññattapañcamaṃ,791)
Āpatti lahu duṭṭhullaṃ sāvasesakkamena ca.

6. Puggalo sāriputto ca etadagge tatheva ca.
Aṭṭhānañca nibbidā sambudhā792) anuppannaṃ ca kusalaṃ. [BJT page 548]

7. Micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yeneva sattā asaddhammavuṭṭhānena,
Pare sāvajjakhipaṃ durakkhāte ca yañca saṃ.793)

8. Manussesu majjhime paññācariyena794) cakkhunā,
Dassanasavaṇadhāraṇā upaparikkhaṇa atthamaññāya dasa.

9. Saṃvego saṃviggena vavassaggārammaṇena ca,
Annena ca ye vuttā ye ye attharasena ca.

10. Dve manussā dve devā nirayā795) apare duve,
Dve tiracchānayoniyā796) dve petti visayā jambudīpehi yojaye.

11. Araññe piṇḍapātaṃ paṃsukūlaṃ dhammakathikā vinayena ca,
Bāhusaccaṃ thāvareyyaṃ ākappā dve va honti.

12. Parivārajjhānamettā uṭṭhānaṃ797) padhāna indriyabalabojjhaṅgā,798)
Maggo abhibhāyatanaṃ vimokkhakasiṇena ca. [PTS page 301]

13. Dve saññā anussatiṭṭhānā sahagatehi yojaye,
Accharā ca mahāsamuddo saṃvegā passaddhi akusalaṃ kusalena ca.

14. Avijjāpaññāppabhedo ca paṭivedho paṭisambhidā caturo,
Phalena paṭilābho vuddhi vepullatāya ca.

15. Mahāputhuvipulañca799) gambhīraṃ asāmantabhūri ca,
Bāhu sīgha lahu hāsu800) javana tikkhanibbedhena ca.

16. Bhuñjanti bhuttaparihīnaṃ801) viraddhampamādiṃsu te.
Sevanabhāvanabahulā abhiññāpariññāya ca atho sacchikiriyāyāti.

Paṭhamo nipāto.

[BJT page 550]

(Dukanipāto)

1. Vajjā padhānā dve tapanīyā upaññātena pañcamaṃ,
Saññojanaṃ ca kaṇhaṃ ca sukkaṃ cariyāvassupanāyikena.

2. Balabojjhaṅgajhānena desanādhikaraṇena ca,
Adhammacariyā akatattā ekaṃsaṃ akusalaṃ athopi sammosā.

3. Bālo ca duṭṭho bhāsitañca neyyatthā paṭicchannadiṭṭhi,
Sīlena araññe vijjābhāgiyena ca.

4. Bhūmiduppatikāro kiṃvādī dakkhiṇeyyā,
Saññojanasamacittā ca caraṇakaccānacorā802) paṭipattivyañjanena.

5. Uttānā vaggā aggavatī ariyakasaṭena pañcamaṃ,
Ukkācita āmisagarū visamaadhammikā adhammavādinī.

6. Hita accherakaṃ anutappathūpārahā athopi dve buddhā,
Asani tayo kiṃpurisavijāyanā atha sannivāsaṃ sārena cāti.

7. Gihī ca kāmaupadhī āsavā sāmisañca ariyena,
Kāyapītisātasamādhinivattī ca.

8. Nidānañca hetu saṅkhārapaccayarūpaṃ,
Vedayitaṃ saññaṃ viññāṇaṃ yañca saṅkhataṃ.

9. Vimuttī paggaho nāmaṃ, [PTS page 302]
Vijjābhavesu diṭṭhi ahirihiri dovacassaṃ,
Atha dhātuyo āpattivuṭṭhānakusalatāti.

10. Bālā ca kappiyāpatti adhammavinayena ca,
Kukkuccakappiyāpatti adhammavinayena ca.

11. Puggalo subhanimittañca ceto bālena pañcamaṃ,
Paññā asoka pubbakārī ca titto go duttappapaccayañca.803)

12. Vuttagarukā lahukā duṭṭhullena cāti
Āyācāni cattāro khatehi ca dūraparisacittako ca,804)

13. (Vinaye) cāgaṃ pariccāgaṃ bhogāsambhogā
Saṃvibhāga saṅgāhamanuggāhaṃ athopi anukampena cāti. [BJT page 552]

14. Satthārā paṭisanthārā esanā pariyesanā,
Pariyeṭṭhiye pūjā ātitheyyā vuddhiratanasannicayā.

15. Samāpatti ajjavañca khantisākhalyaṃ avihiṃsā dve,
Indriyapaṭisaṃkhāna satisamato vipattisampadā,
Visuddhidiṭṭhi asantuṭṭhi muṭṭhasaccena ca paññāsako.

16. Dve dhammā sekho tañca sāṭheyyaṃ kusalānavajjaṃ ca.
Sukhudrayañca vipākā sabyāpajjha dukkhe ca tayo ca.

17. Sammukhā dve pavāraṇā tajjanīyaṃ niyassaṃ ca,
Pabbājanīyañca sāraṇaṃ ukkhepo parivāso ca
Mūlamānatta abbhānanti.

Dutiyo nipāto.

(Tikanipāto)

1. Bhayalakkhaṇacintī805) ca accayaṃ ca ayoniso,
Akusalaṃ ca sāvajjaṃ sabyāpajjhaṃ dhataṃ malanti.

2. Ñātako sārāṇīyo806) nirāso cakkavatti pacetano,
Apaṇṇakattā devo807) ca duve pāpaṇikena cāti. [PTS page 303]

3. Kāyasakkhi808) gilāno saṅkhāro bahukāro arūko,809)
Asevitabbo jegucchi pupphabhāṇī810) andho avakujjena ca.

4. Sabrahmakānandasāriputta nidānā āḷavakena ca,
Devadūtā dve ca rājā sukhumālādhipateyyo vaggo

5. Sammukhiṭṭhānatthakathāpavattanī811) paṇḍito sīlavā,
Saṅkhataṃ pabbatātappā mahācorena te dasa.

6. Dve jiṇṇā812) brāhmaṇaparibbājakā nibbānamahāsālena ca,
Vacchagottaṃ ca tikaṇṇo jāṇussoṇī saṃgāravena ca

7. Titthaṃ bhayañca venāgo sarabho kesaputtiyā,
Sāḷho ca kathāvatthuṃ aññatitthiyā,
Akusalamūlauposathaṅgena te dasa.

8. Channo ājīviko sakko nigaṇṭhasamādapetabbena ca,
Bhava cetanā- patthanā upaṭṭhānagandha abhibhūsahasamaṇā ca. [BJT page 554]

9. Gadrabho sukhettaṃ vajjiputtaṃ sekhena pañcamā sā,
Yo ca sāvikā puttā dve sikkhā atha paṅkadhānena ca.

10. Accāyikaṃ ca pavivekaṃ aggavatīparisā ca.
Tayo ājānīyā vatthaṃ atha potthakaṃ loṇaphalena,
Paṃsudhovaka suvaṇṇakārena ca paṇṇāsako.

11. Pubbe pariyesanā assādo ruṇṇotiṇṇaṃ.
Atitti dve ca pañcamaṃ kūṭā dve nidānāni apare duve. [PTS page 304]

12. Apāpayikadullabho appameyyo āneñjāyatanena vipattiyo,
Apaṇṇako kammantaṃ dve soceyyā moneyyena ca vaggo.

13. Kusinārabhaṇḍanagotamakā bharaṇḍuhatthakena ca,
Kaṭuviyaṃ dve anuruddhā paṭicchannapāsāṇalekhena tedasa.

14. Yodhā parisāmitto uppādakesakambalasampadā vuddhittayo,
Assakhaluṅkā tayo ca moranivāpena vaggo.

15. Akusalā sāvajjā visamā asucitā saha khato ca honti,
Cattāri vandana sukha pubbanhena vaggoti.813)

Tatiyo nipāto.


Meta infos & Footnotes

Editor remarks

Follwing edits had been made:

  • Layout
  • Anchors for paragraphs
  • Adding of missed paragraphs
  • Adding of headers for Vaggas, sections and suttas.
  • Where originally headers and titles had been missing, Pali-titles, derived from the CS-Tipitaka had been added in square breaks.
  • Footnotes directly linked
  • Various small typos in relation to punctations, line breaks, spaces… corrected

Footnotes

Help | About | Contact | Scope of the Dhamma gift | Collaboration
Anumodana puñña kusala!

1)
1 [BJTS] = itthiphoṭṭhabbā [ChS]=itthiphoṭṭhabbo [PTS] = itthiphoṭṭhabbo [Thai] = itthiphoṭṭhabbo
2)
2 [BJTS] = itthiphoṭṭhabbo [ChS]= itthiphoṭṭhabbo [PTS] = itthiphoṭṭhabbo + 1. [MS]. phoṭṭhabbaṃ [Thai] = itthiphoṭṭhabbo
3)
3 [BJTS] = Vaggo paṭhamo + *. Rūpādivaggo paṭhamo - machasaṃ - [PTS] [ChS]= Rūpādivaggo paṭhamo [PTS] = Rūpādivaggo paṭhamo + 2. [From PH The other MSS]. Vaggo paṭhamo [Thai] = Vaggo paṭhamo
4)
4 [BJTS] = Vyāpādo + 1. Byāpādo - machasaṃ -syā. [ChS]= byāpādo [PTS] = Vyāpādo [Thai] = byāpādo
5)
5 [BJTS] = Vyāpādo + 1. Byāpādo - machasaṃ -syā. [ChS]= byāpādo [PTS] = vyāpādo [Thai] = byāpādo
6)
6 [BJTS] = Thīnamiddhaṃ + 2. Thinamiddhaṃ - machasaṃ [ChS]= thinamiddhaṃ + 1. Thīnamiddhaṃ (Sī, Syā, Kaṃ, I)[PTS] = thīnamiddhaṃ [Thai] = thīnamiddhaṃ
7)
7 [BJTS] = tandi [ChS]= tandī + 2. Tandi (ka) [PTS] = tandī [Thai] = tandi
8)
8 [BJTS] vijambhikā + 3. vijambhitā - machasaṃ [ChS]= vijambhitā + 3. vijambhikā (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] =aratī-tandīvijambhikā + 1. [Ph]. vijambhitā.[Com] -kā [Thai] = vijambhikā
9)
9 [BJTS] = bhattasammado [ChS]= bhattasammado [PTS] = bhatta-sammado + 2. [Ph]., bhattamado [Thai] = bhattasammado
10)
10 [BJTS] =avupasantacittassa [ChS]= avūpasantacittassa [PTS] = avūpasantacittassa + 3. [Ph]., avūpasantassa [Thai] = avūpasantacittassa
11)
11 [BJTS] = nikkamadhātu [ChS]= nikkamadhātu [PTS] = nikkamadhātu + 1. [Ph]. nikkamma; [T]. nikkama [Thai] = nikkamadhātu
12)
12 [BJTS] = Vaggo dutiyo + *. Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo - machasaṃ [ChS]= Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo [PTS] = Nīvaraṇapahāna-vaggo dutiyo + 1. [T. Ba. Bb. read] Vaggo dutiyo [The Com. sanctions the ChS title] [Thai] = Vaggo dutiyo
13)
13 [BJTS] = yathayidaṃ cittaṃ + *. Yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ - syā. machasaṃ. [ChS]= yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ + 1. yathayidaṃ cittaṃ (Sī, I) evamuparipi [PTS] = yathayidaṃ cittaṃ + 2. [Ph. reads] bhikkhave [after] yathayidaṃ [in the first four suttas]. [Thai] = yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ
14)
14 [BJTS] = yathayidaṃ cittaṃ + *. Yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ - syā machasaṃ. [ChS]= yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ [PTS] = yathayidaṃ cittaṃ [Thai] = yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ
15)
15 [BJTS] = dukkhāvahaṃ + 1. Dukkhādhivāhaṃ'itipi pāṭho aṭṭhakathāyaṃ. [ChS]= dukkhādhivahaṃ [PTS] = dukkhādhivāhaṃ + 1. [Ph]. dukkha-vipākaṃ. [Thai] = dukkhādhivāhaṃ
16)
16 [BJTS] = sukhāvahaṃ + 2. Sukhādhivāhaṃ'iti ca pāṭho, aṭṭhakathāyaṃ [ChS]= sukhādhivahaṃ [PTS] =sukhādhivāham [Thai] = sukhādhivāhaṃ
17)
17 [BJTS] = Vaggo tatiyo + 3. Akammaniyavaggo tatiyo - mchasaṃ [ChS]= akammaniyovaggo tatiyo [PTS] = Akammanīya-vaggo tatiyo + 2. [Ph and Com. have this title. The other MSS. read] Vaggo tatiyo [Thai] = Vaggo tatiyo
18)
18 [BJTS] = yathayidaṃ cittaṃ + *. Yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ syā. Machasaṃ [ChS]= yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ [PTS] = yathayidaṃ cittaṃ [Thai] = yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ
19)
19 [BJTS] = Vaggo catuttho + 1. Adantavaggo catuttho - machasaṃ [ChS]= adantavaggo catuttho [PTS] = Adanta-vaggo catuttho +1. [From Ph. The Com. has] Danta-vagga catuttho [Thai] = Vaggo catuttho
20)
20 [BJTS] =bhecchati + *. bhejjati - sīmu. Manorathapūraṇī. [ChS]= bhecchati + 1. bhijjissati (Sya, Kaṃ, Ka), bhejjati (Sī) moggallānabyākaraṇaṃ passitabbazṃ. [PTS] = bhecchati + 1. [Compare Dhammapada], 311 [Thai] = bhijjissati
21)
21 [BJTS] = netaṃ [ChS]= netaṃ [PTS] = N'etaṃ +2. [Ph]. bhijjissati [this is obviously a wrong numbering] [Thai] = netaṃ
22)
22 [BJTS] = ṭhānaṃ [ChS]= ṭhānaṃ [PTS] = ṭhānaṃ + 3. [Ph] has ṭhānam etam [Thai] = ṭhānaṃ
23)
23 [BJTS] = so vata bhikkhu [ChS]= so vata bhikkhu [PTS] =so vata bhikkhu +(7. [Ph]. n'etaṃ ṭhānam) [this should obviously be note] 4. [Ph for] so vata bhikkhu [reads] sārakā bhikkhū. [Thai] = so vata bhikkhu
24)
24 [BJTS] = netaṃ ṭānaṃ [ChS]= netaṃ ṭhānaṃ [PTS] = N'etaṃ ṭhānaṃ + 5. [Ph has] ṭhānaṃ etaṃ. [Thai] = netaṃ ṭānaṃ
25)
25 [BJTS] = bhecchati + *. bhejjati - sīmu. Manorathapūraṇī. [ChS]= bhecchati [PTS] = bhecchati +6. [Ph]. bijjissati. [Thai] = bhijjissati
26)
26 [BJTS] = sūkassa. + 1. Sālisūkassa - machasaṃ. [ChS]= sūkassa [PTS] = sālisūkassa [Thai] = sālisūkassa
27)
27 [BJTS] =so vata bhikkhu [ChS]= so vata bhikkhu [PTS] = so vatta bhikkhu + 4. [Ph for] so vata bhikkhu [reads] sārakā bhikkhū. [Thai] = so vata bhikkhu
28)
28 [BJTS] = Bhecchati [ChS]= bhecchati [PTS] =becchati + 6. [Ph]. bhijjissati [Thai] = bhijjissati
29)
29 [BJTS] = idāhaṃ +2. Idhāhaṃ - syā, machasaṃ. [ChS]= idhāhaṃ + 1. idāhaṃ (Sī) [PTS] = idhāhaṃ [Thai] = idhāhaṃ
30)
30 [BJTS] = cetopadosahetucca + 3. Cotopadosa hetu ca - syā. Cetopadosa hetu pana - machasaṃ. [ChS]= cetopadosahetu pana [PTS] = ceto-padosa-hetucca + 8. [Ph]. hetu [Thai] = Cotopadosahetu ca
31)
31 [BJTS] = cetopasādahetucca + 4. Cetopasāda hetu ca - syā, cetopasāda hetu pana- machasaṃ. [ChS]= cetopasādahetu pana [PTS] = ceto-pasāda-hetucca [Thai] = Cetopasādahetu ca
32)
32 [BJTS] = kalalībhūto [ChS]= kalalībhūto [PTS] = kalalībhūto + 1. [Ph] luli sahakalaḷi-. [Thai] = kalalībhūto
33)
33 [BJTS] =sippisambukampi + * Sippika sambukampi - katthaci [ChS]= sippisambukampi + 2. sippikasambukampi (ka) [PTS] = sippisambukam + 2. [Ph]. sibbi-. [Thai] = sippisambukampi
34)
34 [BJTS] = macchagumbampi [ChS]= macchagumbampi [PTS] = maccha-gumbam pi + 3. [Ph]. m - kumbham. [Thai] = macchagumbampi
35)
35 [BJTS] =ñassati [ChS]= ñassati [PTS] = nassati + 4. [Ph]. ussati [in all 4 places] [Thai] =ñassati
36)
36 [BJTS] = manussadhammā [ChS]=manussadhammā [PTS] = manussadhammā + 5. [Ph. alone has] -dhammaṃ [The Com. T. supports] -dhammā. [Thai] = manussadhammā
37)
37 [BJTS] = cittassāti [ChS]= cittassāti [PTS] = cittassā ti + 6. [See Jātaka, vol ii p. 100] [Thai] =cittassāti
38)
38 [BJTS] = rukkhajātānaṃ + 1. Rukkhajātāni - syā [ChS]= rukkhajātānaṃ [PTS] = rukkhajātāni [Thai] =rukkhajātāni
39)
39 [BJTS] =phandano + 2. Candano - syā [ChS]= phandano [PTS] = candano [Thai] =candano
40)
40 [BJTS] =na aññaṃ + 3. Nāññaṃ - syā machasaṃ [ChS]= nāññaṃ [PTS] = na aññaṃ [Thai] =nāññaṃ
41)
41 [BJTS] = yaṃ evaṃ [ChS]= yaṃ evaṃ [PTS] = yaṃ evaṃ + 7. [Ph]. yena [Thai] =yaṃ evaṃ
42)
42 [BJTS] =mudu ca + 4. Muduñca - sīmu [ChS]= mudu ca [PTS] = mudu ca + 9. [Tr]. muduṇca. [Thai] = Muduñca
43)
43 [BJTS] = kammaññañca + 5. Kammaniyañca - syā kammaññañca hoti - machasaṃ [ChS]= kammaññañca [PTS] = kammaññañ ca + 8. [Ph]. kammaniyañ. [Thai] = Kammaniyañca
44)
44 [BJTS] = kammaññañcāti. [ChS]= kammaññañca hotīti [PTS] = kammaññañ cā ti. + 10. [Ph] kammaññañ ca hoti [Thai] =kammaniyañcāti
45)
45 [BJTS] = yāvañcidaṃ [ChS]= yāvañcidaṃ [PTS] = yāvañ c'idaṃ + 1. [Ph]. yāvañhidam. [Thai] = yāvañcidaṃ
46)
46 [BJTS] = Vaggo Pañcamo + 6. Paṇihita acchavaggo pañcamo - machasaṃ [ChS]= Paṇihitaacchvaggo pañamo [PTS] = Paṇihita-acchanna-vaggo pañcamo. + 2. [From Ph. the rest of the MSS read] Vaggo pañcamo. [Thai] = Vaggo Pañcamo
47)
47 [BJTS] = assutavā [ChS]= assutavā [PTS] = assuttavā + 3. [Ph]. asutavā [Thai] = assutavā
48)
48 [BJTS] = vippamuttaṃ [ChS]= vippamuttaṃ [PTS] = vippamuttaṃ. + 4. [Ph] vimuttaṃ. [Thai] = vippamuttaṃ
49)
49 [BJTS] = mettaṃ cittaṃ + 1. Mettacittaṃ - syā mettācittaṃ - machasaṃ [ChS]= mettācittaṃ + 1. mettaṃ cittaṃ (Sī), mettacittaṃ (Sya, Kaṃ, I, ka) [PTS] = mettacittaṃ + 5. [Ph]. mettacittaṃ [Thai] = mettacittaṃ
50)
50 [BJTS] = ye naṃ [ChS]= ye naṃ [PTS] = ye naṃ + 6. [Ph. read] yena [for] ye naṃ; nam=mettaṃ cittaṃ? [Thai] =ye naṃ
51)
51 [BJTS] = bahulīkarontīti. [ChS]= bahulīkarontīti [PTS] = bahulīkarontī ti? + 7. [Ph].-karotīti [Thai] = bahulīkarontīti
52)
52 [BJTS] = bahulīkarontīti [ChS]= bahulīkarontīti [PTS] = bahulīkarontī ti + [Compare Dhammapada, verses 1-3] [Thai] = bahulīkarontīti
53)
53 [BJTS] = manopubbaṅgamā [ChS]= manopubbaṅgamā [PTS] = manopubbaṅgamā + 1. [Compare Dhammapada, verses 1-3] [Thai] = manopubbaṅgamā
54)
54 [BJTS] = anvadeva [ChS]=anvadeva [PTS] = anvad eva + 2. [Ph]. anudeva [Thai] = anvadeva
55)
55 [BJTS] = vaggo chaṭṭhā + * Accharā saṅghātavaggo chaṭṭho-machasaṃ [ChS]= acchrāsaṅghāvaggo chaṭṭho [PTS] = Accharā-saṅfhāta-vaggo chaṭṭho. + 3. [From Ph The other MSS. read] Vaggo-chaṭṭho [Thai] =vaggo chaṭṭho
56)
56 [BJTS] = viriyārambho + 1. Vīriyārambho - machasaṃ [ChS]= vīriyāraṃbho + 1. viriyāraṃbho (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = viriyārambho [Thai] = viriyārambho
57)
57 [BJTS] = āraddhaviriyassa + 2. Āraddha viriyassa - machasaṃ [ChS]= āraddhavīriyassa [PTS] = āraddhaviriyassa [Thai] =āraddhaviriyassa
58)
58 [BJTS] = appicchatā [ChS]= appicchatā [PTS] = appicchatā + 1. [Ph]. appicchatāya [Thai] = appicchatā
59)
59 [BJTS] = asantuṭṭhaassa [ChS]= Asantuṭṭhassa [PTS] = asantuṭṭhassa + 2. [Ph]. asantuṭṭhitāya [Thai] =asantuṭṭhitā
60)
60 [BJTS] = santuṭṭhassa [ChS]= santuṭṭhassa [PTS] = santuṭṭassa + 3. [Ph]. santuṭṭhitāya. [Thai] = santuṭṭhassa
61)
61 [BJTS] = Vaggo sattamo + * Viriyārambhādivaggo - machasaṃ [ChS]= Viriyārambādivaggo sattamo [PTS] = Viriyārambhādi-vaggo sattamo + 1. [From Ph. The other MSS. read] Vaggo-sattamo. [Thai] = Vaggo sattamo
62)
62 [BJTS] = vaḍḍhissāmāti [ChS]= vaddhissamāti [PTS] = vaḍḍhissāmā ti + 1. [Ph]. vuddhissāmā [throughout]. [Thai] = vaḍḍhissāmāti
63)
63 [BJTS] = vaggo aṭṭhamo + * Kalyāṇamittādivaggo aṭṭhamo - machasaṃ [ChS]= Kalyāṇamittādivaggo aṭṭhamo [PTS] = Kalyāṇamittādi-vaggo aṭṭhamo. + 2. [From Ph. The other Mss. read] Vaggo-aṭṭhamo. [Thai] = vaggo aṭṭhamo
64)
64 [BJTS] = vaggo navamo + *Pamādavaggo navamo - machasaṃ [ChS]= Pamādādivaggo namamo [PTS] = Pamādādivaggo navamo. + 1. [From Ph. The other MSS.] Vaggo-navamo. [Thai] = vaggo navamo
65)
65 [BJTS] = na aññaṃ + 1. Nāññaṃ - machasaṃ [ChS]= nāññaṃ [PTS] = nāññaṃ [Thai] = nāññaṃ
66)
66 [BJTS] = ekaṅgampi [ChS]= ekangampi [PTS] = ekaṃ aṅgam pi + 2. [Tr. has] ekaṅgam pi [throughout]. [Thai] = ekaṅgampi
67)
67 [BJTS] = yā + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] = [No record as this is a 'Pe' in Thai]
68)
68 [BJTS] = yā + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] = [No record as this is a 'Pe' in Thai]
69)
69 [BJTS] = y ā + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] = [No record as this is a 'Pe' in Thai]
70)
70 [BJTS] = yo + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] = [No record as this is a 'Pe' in Thai]
71)
71 [BJTS] = yo + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] = [No record as this is a 'Pe' in Thai]
72)
72 [BJTS] = yā + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] =yaṃ
73)
73 [BJTS] = yā + 1. Yaṃ sabbattha [ChS]= yaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] =yaṃ
74)
74 [BJTS] = yaṃ + 2. Yo sabbattha [ChS]= yo [PTS] = yo evaṃ [Thai] =yaṃ
75)
75 [BJTS] = catukoṭikaṃ niṭṭhitaṃ + 1. Catukkoṭikaṃ niṭṭhitaṃ-machasaṃ [ChS]= catukkoṭikaṃ niṭṭhitaṃ [PTS] = catukoṭikaṃ niṭṭhitaṃ. + 1. [Not in Ph., but in the other MSS]. [Thai] =No record in [Thai]
76)
76 [BJTS] = ye + 2. Yepi-syā [ChS]= ye [PTS] = Ye te + 2. [Ph]. Ye pi te. [Thai] =yepi
77)
77 [BJTS] = bahujanāhitāya + 3. Bahujanaahitāya - machasaṃ. [ChS]= bahujanaahitāya [PTS] = bahujanāhitāya + 3. [Ph]. bahujana-ahitāya; bahujana-asukhāya, etc. [Thai] =bahujanāhitāya
78)
78 [BJTS] = bahujanāsukhāya + 4. Bahujanaasukhāya-machasaṃ [ChS]= bahujanaasukhāya [PTS] = bahujanāsukhāya [Thai] =bahujanāsukhāya
79)
79 [BJTS] = tevimaṃ [ChS]= tecimaṃ + 1. tevimaṃ (Sī) [Thai] = tecimaṃ
80)
80 [BJTS] = Vaggo dasamo. [ChS]= dutiyapamādādivaggo dasamo [PTS] = adhammādivaggodasamo. + 1. [From Ph., but T., etc read] Vaggo dasamo. [Thai] =Vaggo Dassamo
81)
81 [BJTS] = tevimaṃ + 1. Tepimaṃ sīmu. Tecimaṃ-sya. Machasaṃ [PTS] [ChS]= tecimaṃ [PTS] = te c'imaṃ [Thai] =tecimaṃ
82)
82 [BJTS] = ṭhapentīti [ChS]= ṭhapentītī + 1. thapetīti (ka) [Thai] = ṭhapentīti
83)
83 [BJTS] = tevimaṃ + 1. Tepimaṃ sīmu. Tecimaṃ-sya. Machasaṃ [PTS] [ChS]= tecimaṃ [PTS] = [No record as this is a 'Pe' in PTS] [Thai] =tecimaṃ
84)
84 [BJTS] = ṭhapentīti [ChS]= ṭhapentīti [PTS] = ṭhapentīti + 1. [Se cullavagga, p. 204] [Thai] =ṭhapentīti
85)
85 [BJTS] = vaggo ekādasamo + 2. Adhammavaggo ekādasamo-machasaṃ [ChS]= Adhammavaggo ekādasamo [PTS] = Ekādasamo vaggo [Thai] = vaggo ekādasamo
86)
86 [BJTS] = vaggo dvādasamo [ChS]= Anāpattivaggo dvādasamo [PTS] = anāpattādivaggo dvādasamo + 1. [From Ph., but T. has] vaggo tatiyo [Thai] = vaggo dvādasamo
87)
87 [BJTS] = lokānukampāya + 1. Lokānukampakāya - aṭṭhakathā (-) antaritapāṭho. Simu. Potthake na dissate. [ChS]= lokānukaṃpāya [PTS] = lokānukampāya [Thai] = lokānukaṃpāya
88)
88 [BJTS] = anutappā + 1. Ānutappā - katthaci [ChS]= anutappā + 1. ānutappa (Sī) [PTS] = anutappā + 1. [Ph]. anukampā; [T]. anutappāya [Thai] = anutappā
89)
89 [BJTS] = hotīti (this footnote should have been at sutta 1. 13. 7 in [BJTS]) [ChS]= hotīti [PTS] = hotīti + 1. [Ph. makes this the ending of the] ekapuggala vaggo terasamo. [Thai] = hotīti
90)
90 [BJTS] = anuppavattetīti [ChS]= anuppavattetīti [PTS] = anuppavattetīti + 2. [The Com. ends the] ekapuggala vaggo [here]. [Thai] =hotīti
91)
91 [BJTS] = vaggo terasamo [ChS]= ekapuggalavaggo terasamo [PTS] = Ekapuggala vaggo terasamo [Thai] =puggalavaggo
92)
92 [BJTS] = 1. 14. 1. 1. [ChS]= 1. 14. etadavagga 1. paṭhamavagga [PTS] = [XIV + 3. The reason why this and the following vaggas appear to be so short is that each name is supposed to be contained in a separate sutta]. [Thai] =Etadagga pāli
93)
93 [BJTS] = aññākoṇḍañño + 1. Aññāsi koṇḍañño-machasaṃ. Aññātakoṇḍaññoti katthaci. [ChS]= aññāsikoṇḍañño + 1. aññātakoṇḍaññoti (Ka), aññākoṇḍañño (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = Aññākoṇḍañño [Thai] = aññākoṇḍañño
94)
94 [BJTS] = dhutavādānaṃ [ChS]= dhudavādānaṃ + 2. dhutaṅgadharānaṃ (Katthaci) [PTS] = dhutavādānaṃ + 4. [Ph]. dhūtangadharānam. [Thai] = dhutavādānaṃ
95)
95 [BJTS] = kāḷigodhāya putto [ChS]= kaḷigodhāyaputto [PTS] = kāligodhāyaputto. + 5. [Ph. T]. kāḷigodha-. [Thai] = kaḷigodhāyaputto
96)
96 [BJTS] = lakuṇṭakabhaddiyo [ChS]= lakuṇḍakabhaddiyo + 3. lakuṇṭakabhaddiyo (Syā, Kaṃ) [PTS] = lakuṇṭaka-bhaddiyo + 6. [Bh]. Lakuṇṭhavaka-baddiyo [Ph., Tr]. Lakuṇḍa-. [Thai] = lakuṇḍakabhaddiyo
97)
97 [BJTS] =mahākaccānoti. vaggo paṭhamo. [ChS]= mahākaccānoti. Vaggo paṭhamo [PTS] = Maha Kaccāno ti + 7. [Ph. ends with] vaggo dutiyo [Com]. Pathamo vaggo. [Thai] = mahākaccānoti
98)
98 [BJTS] = cullapanthako [ChS]= cūḷapanthako + 1. cullapanthako (Sī, Syā, kaṃ, I,) [PTS] = cullapanthako. + 1. [Ph. has] Ceto-vimutti k- yad- Cullapanthako paññā vimutti k- yad- yad- Mahāpanthako; [T. reads] Ceto - vivaḍḍha-; [Ph]. vivaṭṭa-; [Tr]. -vivaddha-. [Thai] = cullapanthako
99)
99 [BJTS] = cetovivaṭṭakusalānaṃ - cullapanthakko + 2. Cūlapanthako - machasaṃ. [ChS]= cetovivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ cūlapanthako [PTS] = Cullapanthako. + 1. [Ph. has] Ceto-vimutti k- yad- cullapanthako paññā vimutti k- yad- mahāpanthako; [T]. reads ceto-vivaḍḍha-; [Ph]. vivaṭṭa-; [Tr]. -vivaddha-[Thai] = cetovivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ cullapanthako
100)
100 [BJTS] = Kuṭikaṇṇo [ChS]= kuṭikaṇṇo [PTS] = Soṇo Kuṭikaṇṇo + 2 [Ph]. koti-kaṇṇo [Thai] = kuṭikaṇṇo
101)
101 [BJTS] = vakkalīti [ChS]= vakkalīti [PTS] = Vakkalīti + 3. [Ph. Ba. Bb]. vakkali. [Thai] = vakkalīti
102)
102 [BJTS] = piḷindivaccho + 1. Pilindavaccho - machasaṃ [ChS]= pilindavaccho [PTS] = Pilinda - vaccho. + 4. [Ba. Bb. T]. Pilindi; [Tr]. Piḷindi. [Thai] = Pilindavaccho
103)
103 [BJTS] = kumārakassapo, [ChS]= kumārakassapo, [PTS] = Kumāra - kassapo. + 5. [Bb]. Kulāra- . [Thai] = kumārakassapo,
104)
104 [BJTS] = mahākoṭṭhitoti [ChS]= mahākoṭṭhitoti + 1. mahākoṭṭhikoti (aññesu suttesu marammapotthake) [PTS] = mahākoṭṭhito ti [Thai] = mahākoṭṭhitoti
105)
105 [BJTS] = bakkulo + 2. Bākulo - machasaṃ. [ChS]= bākulo + bakkulo (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = Bakkulo + 1. [Ph] appābādhikānaṃ yad Bākulo. [Thai] =Bakkulo + 1. [B]. appābādhikānaṃ yadidaṃ bākulo
106)
106 [BJTS] = mogharājāti [ChS]= mogharājāti [PTS] = mogharājāti+ 2. [T]. -rajo. [Thai] = mogharājāti
107)
107 [BJTS] = Paṭācārā [ChS]= Paṭācārā [PTS] = Paṭācārā. + 3. [Bb. has] Pāṭācārā; [the others], Paṭācārā: pāṭa- [may be correst] = [Sansk]. prātā, [full, perfect]. [Thai] = Paṭācārā
108)
108 [BJTS] = sakulā + 1. Bakulā -machasaṃ [ChS]= bakulā + 1. sakulā (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = sakulā [Thai] = sakulā
109)
109 [BJTS] = bhaddākuṇaḍalakesā [ChS]= bhaddā kuṇaḍalakesā [PTS] =Bhaddā Kuṇḍalskesā. + 4. [Tr]. Bhadda [thoughout]. [Thai] = bhaddā kuṇaḍalakesā
110)
110 [BJTS] = bhaddākapilāni [ChS]= bhaddā kapilānī [PTS] = Bhaddā - kapilānī + 5. [Ba]. kāpilānī . [Thai] = bhaddā kapilānī
111)
111 [BJTS] = sigālamātāti + 2. Sigālakamātā - machasaṃ [ChS]= siṅgālamātāti +2. sigālamātāti (Si, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = sigālamātāti + 6. [Ph]. singālakā mātā; [Bb]. Sigālamātā. [Thai] = sigālamātāti
112)
112 [BJTS] = tapussabhallikā + 3. Tapassubhallikā - syā [PTS] [ChS]= tapussabhallikā + 1. tapassubhallikā (Sī, I) [PTS] = tapassu - Bhallikā + 1 [Ph]. Tapussa. [Thai] = tapussabhallikā
113)
113 [BJTS] = vāṇijā, [ChS]= vāṇijā [PTS] = vādāyakānaṃ + 2. [Ph]. dāyik -… Suddatto. [Thai] = vāṇijā
114)
114 [BJTS] = macchikāsaṇḍiko [ChS]= macchikāsaṇḍiko [PTS] = Macchikasaṇḍiko. + 3. [Ph] pacchikavanasoṇḍiko [Thai] = macchikasaṇḍiko
115)
115 [BJTS] = hatthako [ChS]= hatthako [PTS] = Haṭṭhako + 4. [Ph]. Hatthako Ālāvako; [T]. Aṭṭhako. [Thai] = hatthako
116)
116 [BJTS] = uggato + 4. Hatthigāmako uggo gahapati - machasaṃ ('uggo' appears to be spelling mistake and should be 'uggato') [ChS]= hatthigāmako uggato gahapati [PTS] = Uggato gahapati + 5. [Ph]. Hatthigāmako Uggāto gahapati. [Thai] = Uggato
117)
117 [BJTS] = sūro ambaṭṭho + 5, Sūrabandho - machasaṃ [ChS]= sūrambaṭṭho [PTS] = Sūro Ambaṭṭho [Thai] = Sūro Ambaṭṭho
118)
118 [BJTS] = jīvako komārabhacco [ChS]= jīvako komārabhacco [PTS] = Jīvako Komārabhacco. + 6. [Ph]. -bhajjo [Thai] = jīvako komārabhacco
119)
119 [BJTS] = nakulapitā [ChS]= nakulapitā [PTS] = Nakulapitā + 7. [Ph]. Kulapitā [Thai] = nakulapitā
120)
120 [BJTS] = senānādhītā + 1. Seniyadhītā - machasaṃ [ChS]= seniyadhītā + 3. senātī dhītā (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = Sujātā Senānidhītā + 8. [Ph]. Seniyadhīta; Tr. Senānī. [Thai] = Senānidhītā+1.B. seniyadhītā
121)
121 [BJTS] = sāmāvatī [ChS]= sāmāvatī [PTS] = Sāmāvatī + 9. Tr. Sāmavatī [Thai] = sāmāvatī
122)
122 [BJTS] = kuraragharikāti + 2. Kulagharikā - machasaṃ [ChS]= Kuraragharikāti + 1. kulagharikāti(Ka) [PTS] = Kura - ra - gharikā ti + 10. [Ph]. kula-gharikā; Tr. garikā. [Thai] = kuraragharikāti+2.B. Kāḷī upāsikā kuragharikāti
123)
123 [BJTS] = kañci + 1. Kiñca - katthaci. [ChS]= kañci + 2. kiñci (Ka) [PTS] = kañci + 11. [Ph]. kiñci [Thai] = kañci
124)
124 [BJTS] = vijjati + 2. Vijjatīti - machasaṃ, syā. [ChS]= vijjatīti [PTS] = vijjatīti [Thai] = vijjatīti
125)
125 [BJTS] = vijjati + 1. Vijjatīti - machasaṃ, syā. [ChS]= vijjatīti [PTS] = vijjatīti [Thai] = vijjatīti
126)
126 [BJTS] = saṃvattatīti + 1. Saṃvattantīti - machasaṃ, syā [ChS]= saṃvattatīti [PTS] = saṃvattatīti [Thai] = saṃvattatīti
127)
127 [BJTS] = parihāyanti + 1. Parihāyantīti-machasaṃ, syā [ChS]= Parihāyantīti [PTS] = Parihāyantīti [Thai] = Parihāyantīti
128)
128 [BJTS] = pavaḍḍhati + 2. Pavaḍḍhatīti-machasaṃ, syā [ChS] = Pavaḍḍhatīti [PTS] = Pavaḍḍhatīti [Thai] = Pavaḍḍhatīti
129)
129 [BJTS] = yenevaṃ + 3. Yena - machasaṃ [ChS]= yena + 1. yenevaṃ (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = yen'evaṃ [Thai] = yenevaṃ
130)
130 [BJTS] = upapajjanti + 4. Upapajjantīti-machasaṃ [ChS]= Uppajjantīti [PTS] = Uppajjantīti [Thai] = Upapajjantīti
131)
131 [BJTS] = yenevaṃ + 3. yena - machasaṃ [ChS]= yena [PTS] = yen'evaṃ [Thai] = yenevaṃ
132)
132 [BJTS] = diṭṭhi hi + 1. Diṭṭhihissa - machasaṃ [ChS]= diṭhi hissa + 2. diṭhi hi (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = diṭṭhi hi [Thai] = diṭṭhi hi
133)
133 [BJTS] = paṭhiviyā [ChS]= pathaviyā + 1. paṭhaviyā (Sī, Syaā, Kaṃ, I) [PTS] = paṭhiviyā [Thai] = paṭhiviyā
134)
134 [BJTS] = bījaṃ hi +2. Bījaṃ - sīmu. Bījaṃhissa - machasaṃ [ChS]= bījaṃ hissa + 2. vījaṃ (Sī, Syā, Kaṃ, I) [PTS] = bījaṃ [Thai] = bījaṃ
135)
135 [BJTS] = paṭhaviyā + 3. Paṭhavīyā - machasaṃ [ChS]= paṭhaviyā [PTS] = paṭhaviyā [Thai] = paṭhaviyā
136)
136 [BJTS] = asecakattāyā + 4. Asecanakattāya - machasaṃ [ChS]= Asecanakattāya [PTS] = āsecanakattāya+4. [Ph]. see Th. 2, 59, Sutavibh. p. 271, and Mahāvastu, p. 528. [Thai] = Asecanakattāya
137)
137 [BJTS] =vajjānīti + 1. Mahāsāvajjānīti - machasaṃ [ChS]= sāvajjānīti + vajjānīti (Sī, Syā, Kaṃ)
138)
138 [BJTS] =khipaṃ +2. Khippaṃ uḍḍeyya - machasaṃ [ChS]= khippaṃ + khipaṃ (Sī, Syā, Kaṃ, ī)
139)
139 [BJTS] =oḍḍeyya [ChS]= uḍḍeya +oḍḍeya (Sī), ujjheya (Ka)
140)
140 [BJTS] = samādapeti [ChS]= samādapeti + samādāpeti (?)
141)
141 [BJTS] = khāṇukaṇṭakādhānaṃ + 1. Khāṇukaṇṭhakaṭṭhānaṃ - machasaṃ. Khāṇukaṇṭhakadhānaṃ - aṭṭhakathā. [ChS]= khāṇukaṇṭakaṭṭānaṃ + 1. khāṇkaṇḍakadhānaṃ (Sī, I)
142)
142 [BJTS] = milakkhesu [ChS]= milakkhesu + 2. milakkhūsu (Ka)
143)
143 [BJTS] =dhatāmaṃ + 1. Dhatānaṃ - machasaṃ [ChS]= dhātānaṃ + 1. dhatānaṃ (Sī, Syā, Kaṃ, I)
144)
144 [BJTS] =ye atthamaññāya + 2. Ye na atthamaññāya na dhammamaññāya dhammānudhammaṃ na paṭipajjanti. Sīmu [PST] should be [PTS]
145)
145 [BJTS] = saṃvejanīyesu + 3. Saṃvejaniyesu - machasaṃ.
146)
146 [BJTS] = samādhiṃ +4. Labhanti cittassa samādhiṃ sīmu. [ChS]= samādhiṃ + 2. cittassa samādhiṃ (Sī)
147)
147 [BJTS] = cittassa + 5. Labhanti cittassekaggataṃ - syā machasaṃ.
148)
148 [BJTS] = ekaggaṃ [ChS]= cittasekaggataṃ + 3. cittassekaggaṃ (Sī)
149)
149 [BJTS] =khāṇukaṇṭakādhānaṃ + 1. Khānukaṇaṭṭhāṃ - machasaṃ
150)
150 [BJTS] = āraññakattaṃ + 1. Āraññikattaṃ - machasaṃ
151)
151 [BJTS] = vinayadharattaṃ + 2. Vinayadharakattaṃ - syā. [PTS]
152)
152 [BJTS] = accharāsaṅghātavaggo + * Jhānavaggo - [PTS]
153)
153 [BJTS] = jhānaṃ + 3. Paṭhamajjhānaṃ - sīmu.
154)
154 [BJTS] = jhānaṃ + 4. Dutiyajjhānaṃ - sīmu.
155)
155 [BJTS] = jhānaṃ + 5. Tatiyajjhānaṃ - sīmu.
156)
156 [BJTS] = jhānaṃ + 6. Catutthajjhānaṃ - sīmu.
157)
157 [BJTS] = viriyaṃ + 1. Vīriyaṃ - machasaṃ
158)
158 [BJTS] = viriyindriyaṃ + 2. vīriyindriyaṃ - machasaṃ
159)
159 [BJTS] = viriyabalaṃ + 1. vīriyabalaṃ - machasaṃ
160)
160 [BJTS] = anabhiratasaññaṃ + 1. Anabhiratisaññaṃ - machasaṃ.
161)
161 [BJTS] = viriyindriyaṃ + 2. Vīriyindriyaṃ - machasaṃ
162)
162 [BJTS] = evameva kho + 1. Evameva-machasaṃ
163)
163 [BJTS] = vijjābhāgiyā + 2. Vijjābhāgiyāti-machasaṃ
164)
164 [BJTS] = gacchanti + + 3. Gacchantīti-machasaṃ
165)
165 [BJTS] = pahīyanti + 1. Pahīyantīti-machasaṃ
166)
166 [BJTS] = saṃvattati + 2. Saṃvattantīti-machasaṃ
167)
167 [BJTS] = kāyagatāya + 3. Kāyagatāsatiyā-sīmu.
168)
168 [BJTS] = hoti.+ 4. Hotīti-machasaṃ
169)
169 [BJTS] = saṃvattati + 3. Saṃvattatīti-machasaṃ
170)
170 [BJTS] = asāmantapaññatāya + 1. Asamatthapaññatāya-syā kaṃ-asamattapaññatāya, katthaci.
171)
171 [BJTS] =hāsupaññatāya + Hā sa paññatāya-machasaṃ.
172)
172 [BJTS] = suttasahassaṃ + 1. Vīmaṃsitabbaṃ.
173)
1. Sabbūpadhipaṭinissaggatthāya- aṭṭhakathā
174)
1a [BJTS] = santhānaṃ + 1. Saṇṭhānaṃ-syā. Machasaṃ.
175)
2 [BJTS] = nappajahati + 2. Na pajahati-machasaṃ
176)
3 [BJTS] = paññāyati + 1. Paññāyanti-sīmu.
177)
4 [BJTS] = vaggo + 2. Syāma potthake na dissate.
178)
5 [BJTS] = diṭṭhe ceva dhamme + 1.
179)
6 [BJTS] = diṭṭhe ceva dhamme + 1. 1. Diṭṭheva dhamme-sīmu [PTS]
180)
7 [BJTS] = yamidaṃ + 2. Yadidaṃ-sīmu.
181)
8 [BJTS] = sekhametaṃ + 3. Sekhāna metaṃ balaṃ-machasaṃ. Sekhassetaṃci balaṃ-katthaci.
182)
9 [BJTS] = karoti + 4. Na taṃ karoti-machasaṃ
183)
10 [BJTS] = paṭhamaṃ jhānaṃ + 1. 1. Paṭhamajjhānaṃ-sīmu.
184)
11 [BJTS] = āpanno + 2. Āpattāpanno - katthaci.
185)
12 [BJTS] = paccavekkhati + 3. Paccavekkhanti-sīmu.
186)
13 [BJTS] = phāsukaṃ + 4. Phāsu-katthaci
187)
14 [BJTS] = viharissantīti + 5. Viharissanti-sīmu
188)
15 [BJTS] = paccavekkhati + 3. Paccavekkhanti-sīmu.
189)
16 [BJTS] = Phāsukaṃ + 4. Phāsu-katthaci
190)
17 [BJTS] = taṃ maṃ + 1. Maṃ so bhikkhu-machasaṃ. Tasmā maṃ so bhikkhu-syā. Sī. 1.
191)
18 [BJTS] = tāhaṃ + 2. Ahaṃ imaṃ bhikkhuṃ-machasaṃ. Syā.
192)
19 [BJTS] = suṅkadāyakaṃva + 3. Suṅkhadāyikaṃva-syā.
193)
20 [BJTS] = adhammacariyā + 1. Adhammacariya visamacariyā hetu-syā
194)
21 [BJTS] = dakkhinti + 2. Dakkhantīti-syā. Machasaṃ
195)
22 [BJTS] = atthaṃ + 1. Vitthārena atthaṃ avibhattassa-syāmapotthake ayaṃ na dissati.
196)
23 [BJTS] = dakkhinti + 2.dakkhantīti - siya. machasaṃ
197)
24 [BJTS] = No ce taṃ + 1. Nocedaṃ-machasaṃ
198)
25 [BJTS] = No ce taṃ + 1. Nocedaṃ-machasaṃ
199)
26 [BJTS] = patigaṇhāti + 1. Nappaṭiggaṇhāti-machasaṃ
200)
27 [BJTS] = patigaṇhāti + 2. Paṭiggaṇhāti-machasaṃ. Paṭigaṇhāti-sī1
201)
28 [BJTS] = vāti + 1.
202)
29 [BJTS] = vanapatthāni + 1. Araññavanapatthāni-machasaṃ
203)
30 [BJTS] = kamatthamanubhoti? + 2. Kimatthamanubhoti-syā. Katamatthamanubhoti-katthaci
204)
31 [BJTS] = desissāmi + 3. Desessāmi-machasaṃ. Syā. Sī.
205)
32 [BJTS] = vadāmi + * Katamesaṃ dvinnaṃ-machasaṃ. [ [PTS].] Syā.
206)
33 [BJTS] = mātucca pitucca + 1. Mātu ca, pitu ca-machasaṃ. Syā.
207)
34 [BJTS] = patikataṃ vā + 2. Paṭikataṃ vā-machasaṃ. Syā.
208)
35 [BJTS] = pahūtasattaratanāya + 3. Pahūtarattaratanāya-machasaṃ.
209)
36 [BJTS] = patikataṃ vā + 2. Paṭikataṃ vā-machasaṃ. Syā.
210)
37 [BJTS] = atikatañcātu. + 5. Ayaṃ pāṭho syāma maramma potthakesu na dissate
211)
38 [BJTS] = dakkhinti + 2.
212)
39 [BJTS] = idaṃ vatvā + 1. Idaṃ vatvāna-machasaṃ.
213)
40 [BJTS] = bhikkhavoti + 2. Bhikkhaveti - machasaṃ.
214)
41 [BJTS] = anāgāmi + 1. Anāgāmī hoti-machasaṃ
215)
42 [BJTS] = taṇhakkhayāya + 2. Taṇhākkhayāya -machasaṃ
216)
43 [BJTS] = sammiñjitaṃ + 3. Samiñjitaṃ-machasaṃ
217)
44 [BJTS] = vīsampi + 1.Vīsatimpi-katthaci.
218)
45 [BJTS] = āraggakoṭinittuddanamattepi + 2.Āraggakoṭinitudanamattepi-machasaṃ.
219)
46 [BJTS] = Siyā kho pana te sāriputta + 3. Siyā kho pana sāriputta-machasaṃ.
220)
47 [BJTS] = vīsampi + 1.Vīsatimpi-katthaci.
221)
48 [BJTS] = āraggakoṭinittuddanamattepi + 2.Āraggakoṭinitudanamattepi-machasaṃ.
222)
49 [BJTS] = vīsampi + 1.Vīsatimpi-katthaci.
223)
50 [BJTS] = āraggakoṭinittuddana mattepi + 2.Āraggakoṭinitudanamattepi-machasaṃ.
224)
51 [BJTS] = Ekaṃ samayaṃ+ 4. Evaṃ mesutaṃ-machasaṃ
225)
52 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 5. Sārāṇīyaṃ-machasaṃ.
226)
53 [BJTS] = Kāmarāgavinivesavinibandha + 1.Kāmarāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ
227)
54 [BJTS] = Diṭṭhirāgavinivesavinibandha+ 2.Diṭṭhirāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ.
228)
55 [BJTS] = diṭṭhirāgavinivesa+ 2.Diṭṭhirāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ.
229)
56 [BJTS] = Imañcadiṭṭhirāgavinivesa+ 2.Diṭṭhirāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ.
230)
57 [BJTS] = puthuviyaṃ + 3. Pathaviyaṃ-katthaci.
231)
58 [BJTS] = kāmarāga+ 2.Diṭṭhirāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ.
232)
59 [BJTS] = diṭṭhirāga + 2.Diṭṭhirāgābhinivesa vinibaddha-machasaṃ.
233)
60 [BJTS] = dakkhintīti + 1. Dakkhantīti-machasaṃ.
234)
61 [BJTS] = kaṇḍarāyaṇo + 2. Kandarāyano-machasaṃ.
235)
62 [BJTS] = kaṇḍarāyaṇo + 2. Kandarāyano-machasaṃ.
236)
63 [BJTS] = bālo tveva + 3. Na therotveva-machasaṃ
237)
64 [BJTS] = saṃkasāyantī + 1. Sañjhāyanti, aṭṭhakathā- saṃkāyanti-katthaci.
238)
65 [BJTS] = papatanti. + 2. Pakkamanti-machasaṃ
239)
66 [BJTS] = bāhulikā + 1. Bāhullikā-syā. Kaṃ.
240)
67 [BJTS] = bāhulikā + 1. Bāhullikā-syā. Kaṃ.
241)
68 [BJTS] = parisakasaṭo + 1. Parisākasaṭo ca, parisāmaṇḍo ca -machasaṃ.
242)
69 [BJTS] = okkācitavinītā + 2. Ukkācikavinītā-sīmu. Sī1, [PTS,] syā
243)
70 [BJTS] = suññatā + 3. Suññātapaṭisaṃyuttā-syā.
244)
71 [BJTS] = kavikatā + 4. Kavitā-machasaṃ.
245)
72 [BJTS] = paṭivicaranti + 5. pavivaranti-katthaci
246)
73 [BJTS] = na paṭivinodenti. + 6. Nappaṭivinodenti-machasaṃ, syā
247)
74 [BJTS] = kvatthoti + 1. Ko atthoti-machasaṃ
248)
75 [BJTS] = sammukhā + 1.Aññamaññassa vaṇṇaṃ na bhāsanti-machasaṃ, na gihīnaṃ Odātavasanānaṃ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṃ bhāsanti -syā. Machasaṃ.
249)
76 [BJTS] = visamā parisā + 1. Aññamaññassa vaṇṇaṃ na bhāsanti-machasaṃ, na gihīnaṃ Odātavasanānaṃ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṃ bhāsanti -syā. Machasaṃ.
250)
77 [BJTS] =samā parisā + 2. Marammapotthake ayaṃ pāṭho na dissate [footnote marker in BJTS mixedup]
251)
78 [BJTS] = parāmassa + 1. Parāmāsā-machasaṃ
252)
79 [BJTS] = parāmassa + 1. Parāmāsā-machasaṃ
253)
80 [BJTS] = ānutappā + 1. Anutappā hoti-machasaṃ. Syā. [PTS.]
254)
81 [BJTS] = tathāgatassa + 2. Tathāgatassa ca-machasaṃ. Syā. [PTS.]
255)
82 [BJTS] = hoti. + 3. Hotīti-machasaṃ. Syā. [PTS.]
256)
83 [BJTS] = bhaṇimhā + 1. Bhaṇimha-machasaṃ. Syā. Sī 1. [PTS]
257)
84 [BJTS] = Dvinnaṃ bhikkhave + 2. Dvinnaṃ dhammānaṃ bhikkhave-machasaṃ.
258)
85 [BJTS] = methunadhammasamāpattiyā + 3. Methūnasamāpattiyā ca-machasaṃ.
259)
86 [BJTS] = ca vo bhikkhave desissāmi + 4. Desessāmi-machasaṃ. Syā, [PTS.]
260)
87 [BJTS] = therampahaṃ + 5. Therampāhaṃ-machasaṃ, syā.
261)
88 [BJTS] = navampahaṃ + 6. Navampāhaṃ-syā. Machasaṃ.
262)
89 [BJTS] = viheseyyampi + 7. Viheṭheyyaṃ-machasaṃ.
263)
90 [BJTS] = navampahaṃ + 6. Navampāhaṃ-syā. Machasaṃ.
264)
91 [BJTS] = + 7. Viheṭheyyaṃ-machasaṃ.
265)
92 [BJTS] = Evaṃ ca + 1.Evaṃ-machasaṃ. Evaṃ kho - syā.
266)
93 [BJTS] = na avupasantaṃ + 2. Na suvūpasannaṃ-sī 1. Sīmu.
267)
94 [BJTS] = pabbajjāsukhañca + 1. Pabbajitasukhañca-machasaṃ
268)
95 [BJTS] = upadhisukhañca + 2. Sāsavasukhañca, anāsava sukhañca-machasaṃ
269)
96 [BJTS] = sāsavañca sukhaṃ anāsavañca sukhaṃ + 2. Sāsavasukhañca, anāsava sukhañca-machasaṃ
270)
97 [BJTS] = na honti + 1.Na hontīti-machasaṃ, syā, [PTS.]
271)
98 [BJTS] = vaḍḍhantīti. + 1.Vaḍḍhantīti-machasaṃ, syā
272)
99 [BJTS] = lokasminti. + 2. Lokasmintīti-machasaṃ
273)
100 [BJTS] = lokasminti. + 2. Lokasmintīti-machasaṃ
274)
101 [BJTS] = uppādāya. + 1.Uppādāyāti-machasaṃ.
275)
102 [BJTS] = āpattiyo + 2. Āpattiyoti-machasaṃ.
276)
103 [BJTS] = āpattiyo + 2. Āpattiyoti-machasaṃ.
277)
104 [BJTS] =Vaggo ekādasamo + 3. Āsāduppajahavaggo paṭhamo-machasaṃ.
278)
105 [BJTS] = tādisā + 1. Tādisīhomi-machasaṃ.
279)
106 [BJTS] = yādisā + 2. Yādisi-machasaṃ.
280)
107 [BJTS] = tādisā + 1. Tādisīhomi-machasaṃ.
281)
108 [BJTS] = yādisā + 2. Yādisi-machasaṃ.
282)
109 [BJTS] = sānuvajjo + 3. Sānuvajjo ca-machasaṃ.
283)
110 [BJTS] = pasavati. + 4. Pasavatīti-machasaṃ.
284)
111 [BJTS] = sānuvajjo + 1. Sānuvajjo ca-machasaṃ.
285)
112 [BJTS] = pasavati+ 2. Pasavatīti-machasaṃ
286)
113 [BJTS] = dve dhammā + 1. Ahiṃsā ca-machasaṃ.[footnote is doubtful]
287)
114 [BJTS] = avihiṃsā + 2. Muṭṭhassaccañca-machasaṃ.[footnote is doubtful]
288)
115 [BJTS] = saggeti + 1. Sagge-machasaṃ.[ this has to be checked with Burmese books. The footnote is not placed in BJTS]
289)
116 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
290)
117 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
291)
118 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
292)
119 [BJTS] = pāpicchānaṃ+ 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
293)
120 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
294)
121 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
295)
122 [BJTS] = pāpicchānaṃ + 1Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
296)
123 [BJTS] = pāpicchānaṃ+ 1.Pāpicchānaṃ bhikkhūnaṃ-machasaṃ.
297)
124 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
298)
125 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
299)
126 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
300)
127 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
301)
128 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
302)
129 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
303)
130 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
304)
131 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
305)
132 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
306)
133 [BJTS] = Anuppaññattaṃ + 2. Anupaññattaṃ-machasaṃ
307)
1 [BJTS] = upasaggā + 1. Upasaggā-katthaci.
[ChS]=
[PTS] =
[Thai] =
[Kambodian] =
308)
2 [BJTS] =tiṇāgāro + 2. Nalāgārā vā tiṇāgārā vā - machasaṃ. Syā. [PTS]
309)
3 [BJTS] = aggimukko + 3. Aggimutto-machasaṃ.
310)
4 [BJTS] = phussitaggalāni + 4. Phassitaggālāni-katthaci. Phusitaggalāni-machasaṃ. Syā
311)
5 [BJTS] = pihitavātapānāni + 5. Vātāpānāni-[PTS.]
312)
6 [BJTS] = apadānasobhinī + 1. Apadāne sobhanī paññā-[PTS.] Syā. Apadāna sobhanī-machasaṃ
313)
7 [BJTS] = bālāpadānāni + 2 Bālapadānāni-[PTS]
314)
8 [BJTS] = No cedaṃ + 3.Nocetaṃ-syā. Kaṃ
315)
9 [BJTS] = paṇḍitāpadānāni + 4. Paṇḍitapadānāti-[PTS.]
316)
10 [BJTS] = no cedaṃ + 3. Nocetaṃ-syā. Kaṃ
317)
11 [BJTS] = na patigaṇhāti + 1. Nappaṭiggaṇhāti-machasaṃ. Na paṭiggaṇhāti-syā. Nappatigaṇhāti-[PTS]
318)
12 [BJTS] = patigaṇhāti + 1. Nappaṭiggaṇhāti-machasaṃ. Na paṭiggaṇhāti-syā. Nappatigaṇhāti-[PTS]
319)
13 [BJTS] = sārāṇīyāni + 1.Saraṇiyāni-syā, kaṃ [PTS] Sāraṇiyāni-machasaṃ.
320)
14 [BJTS] = muddhāvasitto + 2. Muddhābhisitto- syā
321)
15 [BJTS] = muddhāvasittassa + 2. Muddhābhisitto- syā
322)
16 [BJTS] = muddhāvasittassa + 2. Muddhābhisitto- syā
323)
17 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 1.Saraṇiyāni-syā, kaṃ[PTS.] Sāraṇiyāni-machasaṃ.
324)
18 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 1.Saraṇiyāni-syā, kaṃ[PTS.] Sāraṇiyāni-machasaṃ.
325)
19 [BJTS] = bavhābādho + 1.Bahvābādho -syā. Kaṃ [PTS]
326)
20 [BJTS] = mamampi + 2. Mamapi-machasaṃ.
327)
21 [BJTS] = Kudassu nāma + 3. Kudāssu nāma-machasaṃ
328)
22 [BJTS] = mamampi + 2. Mamapi-machasaṃ.
329)
23 [BJTS] = [position unknown] +1. Acalappatto - machasaṃ 3. Mampi -machasaṃ.
330)
24 [BJTS] = kudassu + 2. Kudāssu nāma- machasaṃ.
331)
25 [BJTS] = kudassu + 2. Kudāssu nāma- machasaṃ.
332)
26 [BJTS] = kudassu + 2. Kudāssu nāma- machasaṃ.
333)
27 [BJTS] = sāssa + 4. Sā - machasaṃ
334)
28 [BJTS] = Sopi + 5. Sopi nāma - syā [pts.]
335)
29 [BJTS] = anuyuttesu + 1. Anuyantesu- machasaṃ.
336)
30 [BJTS] = pacetano + 1. Sacetano nāma - machasaṃ.
337)
31 [BJTS] = sakkasi + 2. Sakkhasi katthaci - sakkhissasi - machasaṃ.
338)
32 [BJTS] = Niṭṭhitaṃ te + 3. Niṭṭhitaṃ-machasaṃ. Syā. [PTS]
339)
33 [BJTS] = nesāhaṃ + 4. Nāhaṃ - sīmu. Nesaṃ nāhaṃ-[PTS]
340)
34 [BJTS] = apaṇṇakataṃ + 1.Apaṇṇakapaṭipadaṃ - syā. Machasaṃ
341)
35 [BJTS] = Yatvādhikaraṇametaṃ + 2. Yatvādhikaraṇāmetaṃ - machasaṃ. Syā.
342)
36 [BJTS] = vussatīti? + 1. Vussathāti- sīmu, machasaṃ.
343)
37 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
344)
38 [BJTS] = majjhantikaṃ + 2. Majjhantikasamayaṃ- machasaṃ syā.
345)
39 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
346)
40 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
347)
41 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
348)
42 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
349)
43 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
350)
44 [BJTS] = phātikattuṃ. + 1.Phātikātuṃ- [pts.] Syā. Phātiṃ kātuṃ -machasaṃ.
351)
45 [BJTS] = mahantattaṃ + 2. Majjhantikasamayaṃ- machasaṃ syā.
352)
46 [BJTS] = udayoti + 1.Udadayoti. - Katthaci.
353)
47 [BJTS] = haritvā + 2. Karitvā - machasaṃ
354)
48 [BJTS] = mahantattaṃ + 3. Mahattaṃ - machasaṃ.
355)
49 [BJTS] = mahantattaṃ+ 3. Mahattaṃ - machasaṃ.
356)
50 [BJTS] = anekavihitesu + 4. Anekavihitesu ca - machasaṃ.
357)
51 [BJTS] = mahantattaṃ + 3. Mahattaṃ - machasaṃ.
358)
52 [BJTS] = + Tassuddānaṃ:- ñātosaraṇīso bhikkhu -cakkavatti sacetano, apaṇṇakattā devo ca duvepāpaṇikena cāti-machasaṃ.
359)
53 [BJTS] = saviṭṭho + 1. Samīdho-machasaṃ
360)
54 [BJTS] = diṭṭhappatto + 2. diṭṭhippatto - katthaci
361)
55 [BJTS] = Imesaṃ + 3. Imesaṃ āvuso- machasaṃ
362)
56 [BJTS] = mahākoṭṭhito + 4. Mahākoṭṭhako-machasaṃ.
363)
57 [BJTS] = khottha + 1. Nakhettha- machasaṃ.
364)
58 [BJTS] = nevokkamati + 1. Neva okkamati- machasaṃ. [PTS] Syā.
365)
59 [BJTS] = vokkamati+ 3. Labhanto-syā. [PTS]
366)
60 [BJTS] = labhanto'va + 3. Labhanto-syā. [PTS]
367)
61 [BJTS] = vokkamati + 2. Okkamati - machasaṃ. Syā. [PTS]
368)
62 [BJTS] = vokkamati + 3. Labhanto-syā. [PTS]
369)
63 [BJTS] = vijjūpamacitto + 1.Vijjupamacitto- [PTS]
370)
64 [BJTS] = vajirūpamacitto + 2. Vajirūpamacitto-[PTS]
371)
65 [BJTS] = Seyyathāpi + 3. Seyyathāpi nāma - [PTS]
372)
66 [BJTS] = duṭṭhārukā + 4. Duṭṭhāruko- syā. Machasaṃ. [PTS]
373)
67 [BJTS] = kaṭhalena + 5.Kaṭhalāya vā-sī1. Machasaṃ. Syā. [PTS]
374)
68 [BJTS] = vā ghaṭṭitā + 6. Ghaṭṭito-machasaṃ. Syā. [PTS]
375)
69 [BJTS] = assandati; + 7. Assavanoti- sīmu. Āsavaṃ deti- [pts.] Machasaṃ, syā.
376)
70 [BJTS] = anuddayāya + 1.Anuddayā. Anukampā- syā. Machasaṃ. Sī1 [PTS]
377)
71 [BJTS] = pavattanī+ 2. Pavattinī - machasaṃ.
378)
72 [BJTS] = pavattanī+ 2. Pavattinī - machasaṃ.
379)
73 [BJTS] = pavattanī + 2. Pavattinī - machasaṃ.
380)
74 [BJTS] = duṭṭhārukā + 2. Duṭṭhāruko- machasaṃ. Syā. [PTS]
381)
75 [BJTS] = ghaṭṭitā + 3. Ghaṭṭito- machasaṃ. Syā. [PTS]
382)
76 [BJTS] = assandati. + 4. Āsavaṃ deti-machasaṃ
383)
77 [BJTS] = kaṭhalena + 5. Kaṭhalāya vā - sīmu. Machasaṃ, syā. [PTS]
384)
78 [BJTS] = kaṭhalena + 5. Kaṭhalāya vā - sīmu. Machasaṃ, syā. [PTS]
385)
79 [BJTS] = sabhaggato + 1. Sabhāgato vā. - Syā. Kaṃ.
386)
80 [BJTS] = parisaggato + 2. Parisagato vā - sīmu. Sī1 syā.
387)
81 [BJTS] = ehambho + 3. Evambho purisa - [PTS]
388)
82 [BJTS] = parisaggato + 2. Parisagato vā - sīmu. Sī1 syā.
389)
83 [BJTS] = ehambho + 3. Evambho purisa - [PTS]
390)
84 [BJTS] = pharusāya + 4. Pharusā vācā - sīmu.
391)
85 [BJTS] = tathārūpiṃ + 5. Tathārūpaṃ - sīmu.
392)
86 [BJTS] = phātikareyya + 1.
393)
87 [BJTS] = phātikareyya + 1. Phātiṃ kareyya- machasaṃ. Syā.
394)
88 [BJTS] = sasaṭho + 2. Saṭhoso, -machasaṃ. Saṃsaṭṭho- katthaci.
395)
89 [BJTS] = saṃghātuṃ + 3. Saṃhātuṃ - syā.
396)
90 [BJTS] = avyaggamanaso + 4. Abyaggamānaso naro- machasaṃ.
397)
91 [BJTS] = Dvicakkhuṃ + 5. Dvicakkhuñca - [PTS]
398)
92 [BJTS] = Vuṭṭhito + 1. Vuṭṭhito ca kho - machasaṃ.
399)
93 [BJTS] = gahitampissa + 2. Gahitaṃ hissa- syā-kaṃ.
400)
94 [BJTS] = dukkhassantakaro + 3. Dukkhassantakaro siyā- sīmu.
401)
95 [BJTS] = Sāhuneyyakāni + 1.Sāhuṇeyyāni- machasaṃ
402)
96 [BJTS] = Idhaceva + 2. Idheva naṃ - machasaṃ
403)
97 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā+ 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
404)
98 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
405)
99 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
406)
100 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
407)
101 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
408)
102 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
409)
103 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā + 3. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-syā. Machasaṃ.
410)
104 [BJTS] = ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā+ 1. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā- machasaṃ, [PTS]
411)
105 [BJTS] = vihareyya. + 2. Vihareyyāti-machasaṃ. [PTS]
412)
106 [BJTS] = parovarāni + 3. Paroparāni - machasaṃ. Syā
413)
107 [BJTS] = dhammaṃ deseyyaṃ, aññātāro + 4. Dhammassa aññātāro -syā.
414)
108 [BJTS] = acchecchi + 5. Acchejji - syā. Kaṃ.
415)
109 [BJTS] = vāvattayī + 6.Vivattayi - machasaṃ.
416)
110 [BJTS] = upapajje vā + 1.Upapajja vā - machasaṃ.
417)
111 [BJTS] = upapajje vā + 1.Upapajja vā - machasaṃ.
418)
112 [BJTS] = upapajje vā, + 1.Upapajja vā - machasaṃ.
419)
113 [BJTS] = anabhāvakataṃ + 1. Anabhāvaṃ kataṃ -machasaṃ. Syā.
420)
114 [BJTS] = anabhāvakataṃ + 1. Anabhāvaṃ kataṃ -machasaṃ. Syā.
421)
115 [BJTS] = opuṇeyya + 2. Ophuṇeyya- machasaṃ.
422)
116 [BJTS] = anabhāvakataṃ + 1. Anabhāvaṃ kataṃ -machasaṃ. Syā.
423)
117 [BJTS] = verambavāto + 1.Veramho vato vāyati- machasaṃ
424)
118 [BJTS] = paccattharaṇo + 2. Kadalimigapavara paccattharaṇo - machasaṃ, syā[PTS]
425)
119 [BJTS] = limpati + 1. Lippati- [PTS]
426)
120 [BJTS] = khalitaṃsiro + 2. Khallita siraṃ - machasaṃ.
427)
121 [BJTS] = nāsakkhissaṃ + 1.Nāhaṃ sakkhissaṃ - [PTS]
428)
122 [BJTS] = pāpaṃ kammaṃ + 2.Pāpakammaṃ-[PTS] Machasaṃ.
429)
123 [BJTS] = pāpaṃ kammaṃ+ 2. Pāpakammaṃ-[PTS] Machasaṃ.
430)
124 [BJTS] = pāpaṃ kammaṃ+ 2. Pāpakammaṃ-[PTS] Machasaṃ.
431)
125 [BJTS] =pāpaṃ kammaṃ + 2. Pāpakammaṃ-[PTS] Machasaṃ.
432)
126 [BJTS] = tibbā + 1.Tippā-sīmu. Syā. Tippā- syā. Tibbākharā-machasaṃ.
433)
127 [BJTS] = pāpaṃ kammaṃ + 2. Pāpakammaṃ- machasaṃ, [PTS]
434)
128 [BJTS] = saṃvesetvā + 3. Saṃkaḍḍhitvā kuṭhārīhi tacchenti - machasaṃ.
435)
129 [BJTS] = tibbā + 1.Tippā-sīmu. Syā. Tippā- syā. Tibbākharā-machasaṃ.
436)
130 [BJTS] = uddhapādaṃ + 4.Uddhaṃpādaṃ - [PTS] machasaṃ, siya
437)
131 [BJTS] = ṭhapetvā + 5. Gahetvā-machasaṃ
438)
132 [BJTS] = tibbā + 1.Tippā-sīmu. Syā. Tippā- syā. Tibbākharā-machasaṃ.
439)
133 [BJTS] = sajotibhūtāya + 6. Sañjotibhūtāya - syā, kaṃ
440)
134 [BJTS] = tibbā + 1.Tippā-sīmu. Syā. Tippā- syā. Tibbākharā-machasaṃ.
441)
135 [BJTS] = uddhapādaṃ + 4.Uddhaṃpādaṃ - [PTS] machasaṃ, siya
442)
136 [BJTS] = paccati+ 7. Machasaṃ. Potthake ayaṃ pāṭho na dissate.
443)
137 [BJTS] = Te khoppattā + 1. Te appamattā - machasaṃ. Te khemappattā - [PTS] syā
444)
138 [BJTS] = sukhitā + 2. Sukhino-machasaṃ.
445)
139 [BJTS] = paṭijāgaranti+ 3. Paṭijāgaronti - machasaṃ. Syā
446)
140* [BJTS] = Cātuddasiyaṃ + * Cātuddasiṃ - machasaṃ.
447)
141 [BJTS] = paṭijāgaranti+ 3. Paṭijāgaronti - machasaṃ. Syā
448)
142 [BJTS] = mahārājā + 4. Mahārājāno-machasaṃ.
449)
143 [BJTS] = mahārājā + 4. Mahārājāno-machasaṃ.
450)
144 [BJTS] = sudhammāyaṃ sabhāyaṃ + 7. Sudhammāya sabhāya - machasaṃ.
451)
145 [BJTS] = Tena + 5. Tena kho -machasaṃ.
452)
146 [BJTS] = asurā kāyāti+ 6. Asurakāyā - machasaṃ. [PTS]
453)
147 [BJTS] = asurā kāyāti + 6 Asurakāyā - machasaṃ. [PTS]
454)
148 [BJTS] = anunayamāno + 1. Anusaññāyamāno - aṭṭhakathā
455)
149 [BJTS] = Cātuddasiṃ pañcadasiṃ + 2. Cātuddasī [PTS]
456)
150 [BJTS] = yā ca pakkhassa aṭṭhamī + 3. Yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ - sīmu.
457)
151 [BJTS] = yo passa + 4. Ye, pissa-machasaṃ
458)
152 [BJTS] = vusitavā + *. brahmacariyo- machasaṃ.
459)
153 [BJTS] = Cātuddasiṃ pañcadasiṃ + 2. Cātuddasī [PTS]
460)
154 [BJTS] = yā ca pakkhassa aṭṭhamī + 3. Yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ - sīmu.
461)
155 [BJTS] = yo passa + 4. Ye, pissa-machasaṃ
462)
156 [BJTS] = Cātuddasiṃ pañcadasiṃ + 2. Cātuddasī [PTS]
463)
157 [BJTS] = yā ca pakkhassa aṭṭhamī,+ 3. Yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ - sīmu.
464)
158 [BJTS] = yopassa + 4. Ye, pissa-machasaṃ
465)
159 [BJTS] = jarāmaraṇena + 5. Jarāya maraṇena-[PTS.]
466)
160 [BJTS] = Cātuddasiṃ pañcadasiṃ + 2.Cātuddasī [PTS]
467)
161 [BJTS] =yā ca pakkhassa aṭṭhamī + 3. Yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ - sīmu.
468)
162 [BJTS] =yo passa + 4. Ye, pissa-machasaṃ
469)
163 [BJTS] = Jarāmaraṇena + 5. Jarāya maraṇena-[PTS.]
470)
164 [BJTS] = sudaṃ + *. Sudaṃ bhikkhave-machasaṃ
471)
165 [BJTS] = pupphati + 1. Vappati-syā. Machasaṃ.
472)
166 [BJTS] = akāsikaṃ + 6. Kāsikaṃ -syā. Kaṃ.
473)
167 [BJTS] = kho panassu + 2. Kho pana me sutaṃ- machasaṃ
474)
168 [BJTS] = paricāriyamāno + 3. Parivārayamāno- aṭṭhakathā- machasaṃ.
475)
169 [BJTS] = nivesanesu + 4. Nivesane-machasaṃ.
476)
170 [BJTS] = atiyitvā. + 5. Atisitvā sīmu. Machasaṃ [PTS] Syā. Sī 1
477)
171 [BJTS] = atiyitvā. + 5. Atisitvā sīmu. Machasaṃ [PTS] Syā. Sī 1
478)
172 [BJTS] = atiyitvā + 1. Atisitvā-machasaṃ.
479)
173 [BJTS] = nekkhamme + 2. Nekkhammaṃ daṭṭhu vemato -syā. Sī1 sīmu [PTS]
480)
174 [BJTS] = jarāmaraṇena + 1. Jarāya maraṇena -machasaṃ.
481)
175 [BJTS] = yādisake + 2. Yādisake - machasaṃ.
482)
176 [BJTS] = na me taṃ + 3. Na metaṃ patirūpanti - machasaṃ
483)
177 [BJTS] = asammuṭṭhā + 4. Apammuṭṭhā- sīmu.
484)
178 [BJTS] = pajānanti + 5. Jānanti-machasaṃ.
485)
179 [BJTS] = pajānanti + 5. Jānanti-machasaṃ.
486)
180 [BJTS] = asammuṭṭhā+ 4. Apammuṭṭhā- sīmu.
487)
181 [BJTS] =jarāmaraṇena + 1. Jarāya maraṇena
488)
182 [BJTS] = opanayiko + 2. Opaneyyako- machasaṃ
489)
183 [BJTS] = attādhipako + 3. Attādhipateyyako ca - machasaṃ
490)
184 [BJTS] = Sa + 4. So.
491)
185 [BJTS] = + *. Tassuddānaṃ. Brahma ānanda sāriputto - nidānaṃ hatthakena ca Dūtā duve ca rājāno- subumālādhipateyyenacāti- machasaṃ
492)
186 [BJTS] = Vineyya + 1. Vinaye - machasaṃ
493)
187 [BJTS] = Tayo'me + 2. Tayo- machasaṃ
494)
188 [BJTS] = dhammapaṭisaṃvedī + 3. Dhammapaṭisaṃvedi - machasaṃ
495)
189 [BJTS] = pavattanī + 1. Pavattinī - machasaṃ
496)
190 [BJTS] = pavattanī + 1. Pavattinī - machasaṃ
497)
191 [BJTS] = Mātāpitunnaṃ + 2. Mātāpitunaṃ - machasaṃ.
498)
192 [BJTS] = Katamāhi tīhi: + 1. Katamehi tīhi - [PTS]
499)
193 [BJTS] = vanaspatī. + 2. Vanappatī-machasaṃ.
500)
194 [BJTS] = Passamānā'nukubbanti + 3. Attamatthaṃ - machasaṃ
501)
195 [BJTS] = tibbānaṃ + 4. Tippānaṃ - sīmu. Aṭṭhakathā.
502)
196 [BJTS] = gedhaṃ + 1. Rodhaṃ vā - machasaṃ syā.
503)
197 [BJTS] = dhammehi + 4. Aṅgehi -machasaṃ.
504)
198 [BJTS] = sānuvajjo + 2. Sānuvajjo ca - machasaṃ.
505)
199 [BJTS] = samannāgato. + 3. Samannāgato hotī - machasaṃ
506)
200 [BJTS] = + *. Tassuddānaṃ:- Sammukhīṭhānatthavasaṃ - pavatti paṇḍita sīlavaṃ Saṅkhataṃ pabbatā tappaṃ mahācorenekādasātī.
507)
201 [BJTS] = vīsaṃ vassasatikā + 1. Vīsavassa satikā - machasaṃ. Syā
508)
202 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 2. Sāraṇīyaṃ- machasaṃ
509)
203 [BJTS] = vīsaṃ vassasatikā + 1. Vīsavassa satikā - machasaṃ. Syā
510)
204 [BJTS] = vīsaṃ vassasatikā + 1. Vīsavassa satikā - machasaṃ. Syā
511)
205 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 2. Sāraṇīyaṃ- machasaṃ
512)
206 [BJTS] = vīsaṃ vassasatikā + 1. Vīsavassa satikā - machasaṃ. Syā
513)
207 [BJTS] =Evaṃ ādipito + 1. Āditto kho - machasaṃ - evaṃ ādittako - syā.
514)
208 [BJTS] = sunīhaṭaṃ + 2. Sunīhataṃ - machasaṃ -syā. [PTS]
515)
209 [BJTS] = opanayiko + 3. Opaneyiko -machasaṃ
516)
210 [BJTS] = Evaṃ kho+ *. Evampi kho-machasaṃ
517)
211 [BJTS] = pubbassudaṃ + 1. Pubbesudaṃ-machasaṃ.
518)
212 [BJTS] =phuṭo hoti + 2. Phuṭo ahosī - machasaṃ
519)
213 [BJTS] = Aññamaññaṃ + 1. Aññamaññassa - sabbattha
520)
214 [BJTS] = manusse ossajanti. + 2. Amanusse ossajjanti - machasaṃ.
521)
215 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 3. [No foot note, variant is hidden i -pe-]
522)
216 [BJTS] = ca pana maṃ te asatā+ 1. Ca pana maṃ asatā - machasaṃ
523)
217 [BJTS] = dussīle. + 2. Dussīlassa - machasaṃ.
524)
218 [BJTS] = Yāsu kāsu ci + 3. Yāsu kāsu vā - machasaṃ
525)
219 [BJTS] = kalyāṇajavanikkamo + 4. Kalyāṇajavanikkhamo-sīmu.
526)
220 [BJTS] = dadanti + 1. Denti -machasaṃ.
527)
221 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 2. [footnote hidden in -pe-]
528)
222 [BJTS] = upapādiṃ + 1. Udapādiṃ -machasaṃ
529)
223 [BJTS] = veti + 1. 'Vedi' itipi pāṭho.
530)
224 [BJTS] =bho gotama + 1.Kho pana gotama -machasaṃ.
531)
225 [BJTS] = āneñjappatte + 2. Ānejjapatte-sīmu.
532)
226 [BJTS] = veti + 1. Vedi. -Sīmu-machasaṃ-sī1. [PTS]
533)
227 [BJTS] = puññapaṭipadaṃ + 2. Puññappaṭipadaṃ-machasaṃ.
534)
228 [BJTS] = Iccāyampi + 1. Iccāyapi-machasaṃ.
535)
229 [BJTS] = Evañca+ 2. Evaṃ kho - machasaṃ
536)
230 [BJTS] = appaṭṭhatarā + 3. Appatthatarā ca -machasaṃ
537)
231 [BJTS] = Evañca + 2. Evaṃ kho - machasaṃ
538)
232 [BJTS] = kānujja + 1. Kāncajja- machasaṃ
539)
233 [BJTS] = rājaparisāyaṃ + 2. Rājapurisānaṃ -machasaṃ
540)
234 [BJTS] = asajjamāno'va + 3. Asajjamāno-machasaṃ
541)
235 [BJTS] = Paṭhaviyā'pi + 4. Pathaviyāpi-machasaṃ.
542)
236 [BJTS] = abhijjamāne + 5. Abhejjamāne-sīmu.
543)
237 [BJTS] = yadidaṃ + 1.Yamidaṃ -syā. Kaṃ.
544)
238 [BJTS] = yova + 2. Yoca, - syā. Kaṃ [PTS.] So ca - syā Kaṃ [PTS]
545)
239 [BJTS] = sova+ 2. Yoca, - syā. Kaṃ [PTS.] So ca - syā Kaṃ [PTS]
546)
240 [BJTS] = Tasseva + 3. Tassameva -sīmu.
547)
241 [BJTS] = vitakkissatī'ti + 1. Citakkessati. -Machasaṃ.
548)
242 [BJTS] = + *. Tassuddānaṃ:- Dve brāhmaṇā caññataro - paribbājakena nibbutaṃ Palokavajjho tikaṇṇo - soṇīsaṅgāravena cāti - machasaṃ.
549)
243 [BJTS] = samanubhāsiyamānāni + 1. Samanuggāhiyamānāti- machasaṃ. Syā.
550)
244 [BJTS] = Te ce me + 2. Te ca me - machasaṃ.
551)
245 [BJTS] = Te ce me + 1. Te ca me - machasaṃ.
552)
247 [BJTS] = Ahetuṃ appaccayaṃ + *. ahetuṃ-sīmu. Ahetu- syā. Kaṃ, ahetu appaccayā- [PTS.] Machasaṃ
553)
248 [BJTS] = cakkhuṃ + 1.Cakkhuphassāyatanaṃ-machasaṃ.
554)
249 [BJTS] = paññāpemi+ 2. Paññāpeti-machasaṃ.
555)
250 [BJTS] = dukkho + 3. Machasaṃ natthi
556)
251 [BJTS] = dukkho + *. appiyehi sampayogo dukkho. Piyehi vippayogo dukkho -syā. Kaṃ.
557)
252 [BJTS] = dukkhasamudayo + 4. Dukkhasamudayaṃ-sīmu.
558)
253 [BJTS] = dukkhanirodho + 1. Dukkhanirodhaṃ - sīmu
559)
254 [BJTS] = hoti so + 2. Hoti kho - machasaṃ.
560)
255 [BJTS] = sārāṇīyaṃ + 1. Sāraṇīyaṃ-machasaṃ saraṇīyaṃ- [PTS]
561)
256 [BJTS] = badarapaṇḍu + 2. Badarapaṇḍuṃ - machasaṃ syā. Kaṃ.
562)
257 [BJTS] = pavuttaṃ + 3. Bandhanāpamuttaṃ -machasaṃ muttaṃ, sīmu.
563)
258 [BJTS] = Yāni nūna + 1. Yāni tāni- machasaṃ
564)
259 [BJTS] = cittakā + 2. Cittikā - syā. Si 1 cittako - machasaṃ
565)
260 [BJTS] = kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ + 3. Kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ - machasaṃ
566)
261 [BJTS] = saṃharitvā + 1. Saṅgharitvā-machasaṃ.
567)
262 [BJTS] = saṃharitvā + 1. Saṃgharitvā-
568)
263 [BJTS] = catutthiṃ + 1. Catutthaṃ
569)
264 [BJTS] = saṃharitvā + 1. Saṃgharitvā-
570)
265 [BJTS] =pajānāmi + 1.Jānāmi-machasaṃ
571)
266 [BJTS] = anabhāvakato + 2. Anabhāvaṃkato-machasaṃ
572)
267 [BJTS] = anabhāvakato + 2. Anabhāvaṃkato-machasaṃ
573)
268 [BJTS] = anabhāvakato + 2. Anabhāvaṃkato-machasaṃ
574)
269 [BJTS] = taṃ + 3. Machasaṃ -natthi
575)
270 [BJTS] = Evamevaṃ + 4. Evamevaṃ kho -machasaṃ
576)
271 [BJTS] = parisatiṃ + 5. Parisati-machasaṃ.
577)
272 [BJTS] = parisatiṃ + 5. Parisati-machasaṃ.
578)
273 [BJTS] = sakyaputtiyānaṃ + 1. Sakyaputtikānaṃ- machasaṃ
579)
274 [BJTS] = sakyaputtiyānaṃ + 1. Sakyaputtikānaṃ- machasaṃ
580)
275 [BJTS] = sakyaputtiyānaṃ + 1. Sakyaputtikānaṃ- machasaṃ
581)
276 [BJTS] =sakyaputtiyānaṃ + 1. Sakyaputtikānaṃ- machasaṃ
582)
277 [BJTS] = sakyaputtiyānaṃ + 1. Sakyaputtikānaṃ- machasaṃ
583)
278 [BJTS] = paribbājakā + 2. Paribbājako-[PTS]
584)
279 [BJTS] = segālakaññeva + 2. Siṅgālakaññeva-machasaṃ
585)
280 [BJTS] = ambakamaddarī + 3. Ambukasañcari-machasaṃ
586)
281 [BJTS] = phussakaravitaṃ + 4. Purisakaravitaṃ-machasaṃ, pussakaravitaṃ-syā.
587)
282 [BJTS] = bhavantaṃ + 1.Bhagavantaṃ -sīmu.
588)
283 [BJTS] = paravādaṃ pana + 2. Parappavādaṃ -machasaṃ
589)
284 [BJTS] = opapakkhiṃ + 3. Omakkhīṃ-machasaṃ
590)
285 [BJTS] = hanti + 1. Bhananti-machasaṃ. Syā.
591)
286 [BJTS] = idāhaṃ + 1. Athāhaṃ
592)
287 [BJTS] = aññamañña + 1. Aññoññavicaresino- machasaṃ.
593)
288 [BJTS] = Aññamaññassābhinandanti + 2. Aññoññassābhinandanti - machasaṃ
594)
289 [BJTS] = ariyācaritā + 3. Yā ariyañcaritā kathā-sīmu. Yā ariyacaritā kathā - machasaṃ. [PTS]
595)
290 [BJTS] = Anupādinnena + 4. Anunanatena - machasaṃ
596)
291 [BJTS] = Anusuyyāyamāno + 5. Anusuyāyamāno-machasaṃ anusuyyamāno-[PTS]
597)
292 [BJTS] = anuppanno vā + 1. Anuppanno ceva-machasaṃ.
598)
293 [BJTS] = uppanno ca + 2.Uppanno ca - machasaṃ
599)
294 [BJTS] = anuppanno vā + 1. Anuppanno ceva-machasaṃ.
600)
295 [BJTS] = Uppanno vā + 2. Uppanno ca - machasaṃ
601)
296 [BJTS] = uppanno vā + 2. Uppanno ca - machasaṃ
602)
297 [BJTS] = akusalaṃ + 3. Akusalamūlaṃ -machasaṃ
603)
298 [BJTS] = vācā + 4. Vācāya -machasaṃ sī1.
604)
299 [BJTS] = upadahati + 5. Uppādayati - machasaṃ.
605)
300 [BJTS] = balattho itipi + 6. Balattho iti - sī1 sīmu.
606)
301 [BJTS] = akusalaṃ + 1. Akusalamūlaṃ -machasaṃ
607)
302 [BJTS] = vācā + 2. Vācāya -sī1
608) , 609)
303 [BJTS] = upadahati + 3. Upapādayati-machasaṃ.
610)
304 [BJTS] = kusalaṃ. + 1.Kusalamūlaṃ- machasaṃ.
611)
305 [BJTS] = vācā + 2. Vācāya- sī1. Machasaṃ
612)
306 [BJTS] = upadahati + 3. Uppādayatī - machasaṃ
613)
307 [BJTS] = kusalaṃ.+ 1. Kusalamūlaṃ- machasaṃ.
614)
308 [BJTS] = vācā + 2. Vācāya- sī1. Machasaṃ
615)
309 [BJTS] = upadahati + 3. Uppādayatī - machasaṃ
616)
310 [BJTS] = kusalaṃ.+ 1. Kusalamūlaṃ- machasaṃ.
617)
311 [BJTS] = vācā + 2. Vācāya- sī1. Machasaṃ
618)
312 [BJTS] = upadahati + 3. Uppādayatī - machasaṃ
619)
313 [BJTS] = upadahati + 1. Uppādayatī - machasaṃ
620)
314 [BJTS] = anabhāvakatā + 2. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ
621)
315 [BJTS] = anabhāvakatā + 2. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ
622)
316 [BJTS] = anabhāvakatā + 2. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ
623)
317 [BJTS] = kuddālapiṭakaṃ + 3. Kudālapiṭakaṃ-machasaṃ
624)
318 [BJTS] = usīranālamattāni'pi. + 4. Usīranālimattānipi - machasaṃ
625)
319 [BJTS] = daheyya + 5. Ḍaheyya-machasaṃ
626)
320 [BJTS] = daheyya + 6. Ophuṇeyya-machasaṃ
627)
321 [BJTS] = Evamassu tā + 7. Evamaṃsaṃ-machasaṃ
628)
322 [BJTS] = sāyanhasamayaṃ + 1. Sāyaṇhasamaye- machasaṃ
629)
323 [BJTS] = kvacana + 2. Kvacāni-machasaṃ- kvacinī - aṭṭhakathā.
630)
324 [BJTS] = kiñcanattasmiṃ + 3. Kiñcanaṃ tasmiṃ - sīmu. Sī1 [PTS]
631)
325 [BJTS] = kiñcanatā'tthī'ti + 4. Kiñcanatā natthiti- sīmu. Sī1 kiñcanaṃ natthiti-[PTS]
632)
326 [BJTS] = opanayiko + 1. Opaneyayiko-machasaṃ
633)
327 [BJTS] = opanayiko + 1. Opaneyayiko-machasaṃ
634)
328 [BJTS] = paṭicca + 1.[no footnote]
635)
329 [BJTS] = pahūtasattaratanānaṃ + 1. Pahutarattaratanānaṃ- machasaṃ
636)
330 [BJTS] = nāgghati + 2. Nāgghiti - machasaṃ.
637)
331 [BJTS] =rattindivo + 3. Rattindivo - machasaṃ
638)
332 [BJTS] = pañcavassasatāni + *. dibbāni pañcavassasatāni - machasaṃ.
639)
333 [BJTS] = na hāne + 1. Na haññe- machasaṃ.
640)
334 [BJTS] = + *. Tassuddānaṃ:- Titthabhāyañca venāgo - sarabho kesaputtiyā Sāḷho cāpi kathāvatthu titthayamūlūposathoti.
641)
335 [BJTS] = supaṭipannā + 1. Suppaṭipannā- machasaṃ.
642)
336 [BJTS] = sugatā'ti? + 2. Sukatāti-machasaṃ.
643)
337 [BJTS] = anabhāvakato + 1.Anabhāvaṃkato-machasaṃ
644)
338 [BJTS] = anabhāvakato + 1. Anabhāvaṃkato-machasaṃ
645)
339 [BJTS] = vetaṃ + 2. Tayācetaṃ -machasaṃ
646)
340 [BJTS] = sugatā'ti. + 3. Sukatāti-machasaṃ
647)
341 [BJTS] = Tumhe + 4. Tumhe bhante loke -machasaṃ.
648)
342 [BJTS] = supaṭipannā. + 5. Suppaṭipannā-machasaṃ.
649)
343 [BJTS] = anabhāvakato + 1.Anabhāvaṃkato-machasaṃ
650)
344 [BJTS] = dakkhintī'ti. + 1. Dakkhantīti - machasaṃ
651)
345 [BJTS] = gilānā + 2. Gilānavuṭṭhito - machasaṃ
652)
346 [BJTS] = bāhāya + 3. Bāhāyaṃ-machasaṃ.
653)
347 [BJTS] = nātaputto + 1. Nāthaputto - sabbattha
654)
348 [BJTS] = sokapariddavānaṃ + 2. Sokaparidevānaṃ-machasaṃ
655)
349 [BJTS] = opanayikā + 3. Opaneyyakā -machasaṃ.
656)
350 [BJTS] = opanayikā + 1. Opaneyyakā -machasaṃ.
657)
351 [BJTS] = opanayikā + 1. Sokaparidevānaṃ - machasaṃ
658)
352 [BJTS] = sokapariddavānaṃ + 2. Sokaparidevānaṃ - machasaṃ
659)
353 [BJTS] = samma + 3. Samma paṇḍitakumāraka- machasaṃ
660)
354 [BJTS] = Ye + 4. Yaṃ - katthaci.
661)
355 [BJTS] = sineho. + 1. Taṇhāsneho-machasaṃ.
662)
356 [BJTS] = āyati + 2. Āyatiṃ-machasaṃ.
663)
357 [BJTS] = sineho. + 1. Sneho-machasaṃ.
664)
358 [BJTS] = āyati + 2. Āyatiṃ -machasaṃ
665)
359 [BJTS] = āyati + 2. Āyatiṃ -machasaṃ
666)
360 [BJTS] = Atthānanda + 1. Atthānanda kiñci - machasaṃ.
667)
361 [BJTS] = tagaramallikā + 2. Taggaramallikā vā. [PTS]
668)
362 [BJTS] = samaṇakaraṇīyāni. + 1. Samaṇiyāni- machasaṃ.
669)
363 [BJTS] = ahampamhā ahampamhā'ti + 2.Ahampi go-katthaci. Ahampi dammo, ahampi dammo - machasaṃ.
670)
364 [BJTS] = ahampamhā ahampamhā'ti + 2. Ahampi go-katthaci. Ahampi dammo, ahampi dammo - machasaṃ.
671)
365 [BJTS] = Tibbo no chando + 3. Tibbo chando - sīmu
672)
366 [BJTS] = paṭigacceva + 4. Paṭikacceva-machasaṃ.
673)
367 [BJTS] = atthakāmā + 1. Attakāmā-machasaṃ.
674)
368 [BJTS] = dhuvasīlī ca + 1. Dhuvasīlo ca - [PTS.] Machasaṃ.
675)
369 [BJTS] = ṭhitasīlī ca + 2. Ṭhitasilo ca - [PTS] machasaṃ
676)
370 [BJTS] = dhuvasīlī ca + 1. Dhuvasīlo ca - [PTS.] Machasaṃ.
677)
371 [BJTS] = ṭhitasīli ca + 2. Ṭhitasilo ca - [PTS] machasaṃ
678)
372 [BJTS] = Avañjhāti + 3. Avajjhāni-[PTS]
679)
373 [BJTS] = dhuvasīlī ca + 1. Dhuvasīlo ca - [PTS] Machasaṃ.
680)
374 [BJTS] = dhuvasīlī ca + 1. Dhuvasīlo ca hoti ṭhitasilo ca - machasaṃ-[PTS]
681)
375 [BJTS] = dhuvasīlī ca + 1. Dhuvasīlo ca hoti ṭhitasilo ca - machasaṃ-[PTS]
682)
376 [BJTS] = atthakāmā + 1. Attakāmā-machasaṃ.
683)
377 [BJTS] = saṃsuddhacāraṇaṃ+ 1. Saṃsuddhacāriyaṃ- machasaṃ 2.
684)
378 [BJTS] = ciraṃ + 2. Dhīraṃ- sīmu.
685)
379 [BJTS] = paṅkadhā + 3. Saṅkavā nāma -machasaṃ
686)
380 [BJTS] = nigamo + 4. Nigame -sabbattha
687)
381 [BJTS] = adhisallikhatevāyaṃ + 5. Adhisallekhatevāyaṃ-syā.
688)
382 [BJTS] = pabbate. + 6. Gijjhakūṭe pabbate - nadissate machasaṃ.
689)
383 [BJTS] = Ekamidaṃ + 1. Ekamida- sīmu.
690)
384 [BJTS] = nigamo + 2. Nigame - sabbattha
691)
385 [BJTS] = + *. * Tassuddānaṃ-: Samaṇo gadrabho khettaṃ- vajjiputto ca sekkhataṃ Tayo ca sikkhanā vuttā dve sikkhā saṃkavāyanāmāti. Machasaṃ.
692)
386 [BJTS] = tirīṭakāni'pi + 1. Tiriṭānipi -machasaṃ.
693)
387 [BJTS] = ajināni'pi + 2. Ajinampi-machasaṃ
694)
388 [BJTS] = Sammādiṭṭhiko + 3. Sammādiṭṭhiko ca - machasaṃ.
695)
389 [BJTS] = sīghasīghaṃ + 1. Sīghaṃsīghaṃ - machasaṃ.
696)
390 [BJTS] = abbhussakkamāno + 2. Abbhosasukakamāno- machasaṃ.
697)
391 [BJTS] = Ye kho panassu + *. Ye kho - panassa - sababattha.
698)
392 [BJTS] = kinnukho + 1. Kiṃ kho- katthaci
699)
393 [BJTS] = maññasī'ti. + 2. Maññissasīti- katthaci.
700)
394 [BJTS] = karonti + 3. Karoti -machasaṃ.
701)
395 [BJTS] = Ye kho panassu + 1. Ye kho - panassa - sababattha.
702)
396 [BJTS] = tathā tathāssa + 1. Tathā tassa- machasaṃ
703)
397 [BJTS] = pāpaṃ + 2. Pāpakammaṃ-machasaṃ
704)
398 [BJTS] = Nāṇumpi + 3.Nāṇupi-machasaṃ
705)
399 [BJTS] = Kiṃ + 4. 'Kiṃ' natthisīmu. [PTS]
706)
400 [BJTS] = pāpaṃ + 2. Pāpakammaṃ-machasaṃ
707)
401 [BJTS] = pāpaṃ + 2. Pāpakammaṃ-machasaṃ
708)
402 [BJTS] = nāṇumpi + 3. Nāṇupi-machasaṃ
709)
403 [BJTS] = kiṃ + 4. 'Kiṃ' natthisīmu. [PTS]
710)
404 [BJTS] = mahattā + 5. Mahatto -machasaṃ
711)
405 [BJTS] = loṇaphalaṃ + 6. Loṇakapalla-machasaṃ
712)
406 [BJTS] = udakamallake + 7. Udakapallake-machasaṃ.
713)
407 [BJTS] = udakamallake + 7. Udakapallake-machasaṃ.
714)
408 [BJTS] = pāpaṃ kammaṃ+ 1. Pāpakammaṃ kataṃ-machasaṃ
715)
409 [BJTS] = mahattā + 3. Mahanto -machasaṃ
716)
410 [BJTS] = Nāṇumpi + 2. Nāṇupi-machasaṃ
717)
411 [BJTS] = Kathaṃrūpo + 4. Kathaṃrūpaṃ - machasaṃ
718)
412 [BJTS] = Evarūpo + 5. Evarūpaṃ-machasaṃ.
719)
413 [BJTS] = pañjaliko'va + 1. Pañjaliko-machasaṃ
720)
414 [BJTS] = paṭisaṃvediyatī'ti+ 2. Vedatīti- machasaṃ
721)
415 [BJTS] = jātarūpaṃ + 1. Jātarūpaṃ- machasaṃ
722)
416 [BJTS] = mūsāya + 2. Mūsāyaṃ- machasaṃ.
723)
417 [BJTS] = dhantaṃ sandhantaṃ + 3. Adhantaṃ asandhantaṃ - syā. Dhantaṃ sandhantaṃ niddhantaṃ aniddhantakasāvaṃ - machasaṃ. Dhantaṃ sandhantaṃ aniddhantaṃ anihitaṃ anintīta kasāvaṃ - sīmu
724)
418 [BJTS] = sasaṃkhāraniggayhavāritavato+ 4. Sasaṃkhāraniggayahacāritagato-machasaṃ
725)
419 [BJTS] =ekodihoti + 1. Ekodibhāvaṃ gacchati-sīmu
726)
420 [BJTS] =amutra upapādiṃ+ 2. Amutra udapādiṃ -machasaṃ.
727)
421 [BJTS] = nibbāyeyya + 1. Nibbāpeyya-machasaṃ.
728)
422 [BJTS] = tañcassu + 2. Tañcassa - sabbattha.
729)
423 [BJTS] = + 3 *. 3. (Cha abhiññā vitthāretabbā) machasaṃ: *(-) antarita vākyappadesā potthakesu peyyālamukhena saṅgahitā
730)
424 [BJTS] = loke + 1. Lokaṃ-machasaṃ
731)
425 [BJTS] = loko + 2. Loke-[PTS]
732)
426 [BJTS] = abhisambuddho + 3. Abhisambuddhoti -machasaṃ
733)
427 [BJTS] = kho ahaṃ + 4. Khvāhaṃ-machasaṃ.
734)
428 [BJTS] = abhisambuddho+ 3. Abhisambuddhoti -machasaṃ
735)
429 [BJTS] = abhisambuddho+ 3. Abhisambuddhoti -machasaṃ
736)
430 [BJTS] = cedaṃ + 1.
737)
431 [BJTS] = cedaṃ + 1. Cetaṃ -syā. Taṃ - [PTS]
738)
432 [BJTS] = Ye hi keci + 2. Ye keci -machasaṃ.
739)
433 [BJTS] = viharantī'ti. + 1. Viharissantīti - sīmu.
740)
434 [BJTS] = dantavidaṃsakaṃ hasitaṃ. + 2. Dantavidaṃsakahasitaṃ-machasaṃ
741)
435 [BJTS] = tadabhinivajjeti. + 1. Tadabhinivaṭṭeti aṭṭha - sīmu. Tadabhinivatteti- machasaṃ - tadabhinivaddheti- [PTS]
742)
436 [BJTS] = Tadabhinivajjetvā + 2. Tadabhinivaṭṭetvā. Aṭṭha-sīmu.
743)
437 [BJTS] = abhivirājetvā + 3. Abhinivajjitvā-machasaṃ
744)
438 [BJTS] = tadabhinivajjeti+ 1. Tadabhinivaṭṭeti aṭṭha - sīmu. Tadabhinivatteti- machasaṃ - tadabhinivaddheti- [PTS]
745)
439 [BJTS] = Tadabhinivajjetvā + 2. Tadabhinivaṭṭetvā. Aṭṭha-sīmu.
746)
440 [BJTS] = abhivirājetvā + 3. Abhinivajjitvā-machasaṃ
747)
441 [BJTS] = + *. * Tassuddānaṃ Pubbeva duve assādā- samaṇo ruṇṇapañcamaṃ Atitti dve ca vuttāni - nidānāni apare du veti.
748)
442 [BJTS] = upapajjanti + 1.1. Upapattissāti - [PTS] sīmu [placing has to be checked with PTS]
749)
443 [BJTS] = + *. *Tassuddānaṃ:- Āpāyiko dullabho appameyyaṃ Āneñja vipatti sampadā Apaṇṇako ca kammanto Dve soceyyāni moneyyanti - machasaṃ.
750)
444 [BJTS] = + *. * Kusinārāvagga-machasaṃ.
751)
445 [BJTS] = māyaṃ + 1. Myāyaṃ -machasaṃ. Mayaṃ, sīmu- [PTS]
752)
446 [BJTS] = bahulamakaṃsu + 1. Bahulīmakaṃsu - syākaṃ. -[PTS]
753)
447 [BJTS] = Yassaṃ + 2. Yassaṃ pana - machasaṃ.
754)
448 [BJTS] = tintimajjhagā + 1. Tittimajjhakudācanaṃ- [PTS]
755)
449 [BJTS] = goyogapilakkhasmiṃ + 2. Goyoga milakkhasmiṃ - syā.
756)
450 [BJTS] = Bhikkhu bhikkhu+ 3. Marammagatthe nadissate.
757)
451 [BJTS] = āmagandhe + 4. Āmagandhena - machasaṃ
758)
452 [BJTS] = Idāhaṃ + 5. Idhāhaṃ -machasaṃ.
759)
453 [BJTS] = samamattano + 1. Ttano-machasaṃ
760)
454 [BJTS] = Pareti + 2. Careti: machasaṃ.
761)
455 [BJTS] = maccheramlapariyuṭṭhitena + 1. [PTS] = maccheramalapariyuṭṭhitena
762)
456 [BJTS] = + 1 + 3. 1. Samatamattano- machasaṃ. 3. Ahaṃ-machasaṃ-[footnotes missing]
763)
457 [BJTS] = Tathāgatappavedito dhammavinayo bhikkhave + 1. Tathāgatappavedito bhikkhave dhammavinayo - milindapañhe.
764)
458 [BJTS] = pāsāṇe lekhā + 2. Pāsāṇa lekhā-sī. Mu.
765)
459 [BJTS] = sabbaṃ saññaṃ + 1. Sabbaṃsaññaṃ- machasaṃ.
766)
460 [BJTS] = yāvatāvavinītā + 1. Yāvatajjhavinītā - aṭṭhakathā; yāvatā ca vinītā' pāṭhantaraṃ-aṭṭhakathā.
767)
461 [BJTS] = puthusamaṇappavādānaṃ + 1. Puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṃ - machasaṃ
768)
462 [BJTS] = patikiṭṭho + 2. Paṭikiṭṭho- machasaṃ
769)
463 [BJTS] = oḍḍeyya + 3. Khippaṃ uḍḍeyya-machasaṃ
770)
464 [BJTS] = bahunnaṃ+ 4. Bahūnaṃ-machasaṃ.
771)
465 [BJTS] = Na kho pana lābhī hoti+ 1. Na pana lābhī hoti- machasaṃ
772)
466 [BJTS] = assasadasse + 2. Assaparasse - machasaṃ.
773)
467 [BJTS] = + *. *Peyyālamukhehi antarita suttappadesā pubbe vutta suttānusārena veditabbā. “Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā” ādi padehi yojetvā purisājānīya vārā veditabbā.
774)
468 [BJTS] = + *. *Tassuddānaṃ: Yodho parisa vittañca Uppādā kesakambalo Sampadā vuddhi tayo assā Tayo moranivāpinoti -machasaṃ.
775)
469 [BJTS] = Ye hi bhikkhave + 1. Ye bhikkhave-machasaṃ.
776)
470 [BJTS] = majjhantikaṃ samayaṃ + 2. Majjhantimaṃ samayaṃ- machasaṃ.
777)
471 [BJTS] = suvuṭṭhitaṃ + 3. Subuṭṭhitaṃ, - machasaṃ
778)
472 [BJTS] = paṇidhiyo + 4. Paṇidhitā - machasaṃ
779)
473 [BJTS] = labhatatthe + 5. Labhantatthe - machasaṃ.
780)
474 [BJTS] = + *. * Tassuddānaṃ;- Akusalañca sāvajjaṃ visamā sukhitā saha Caturo khatā vandanā pubbeṇho nāma te dasāti - machasaṃ
781)
475 [BJTS] = khalopimukhā + 1. Kalobhimukhā- machasaṃ
782)
476 [BJTS] = ekālopiko vā + 2. Ekālopito -machasaṃ dvalopito -machasaṃ
783)
477 [BJTS] = khalopimukhā + 1. Kalobhimukhā- machasaṃ
784)
478 [BJTS] = ekālopiko vā + 2. Ekālopito -machasaṃ dvalopito -machasaṃ
785)
479 [BJTS] = + * . * Tassuddānaṃ:- *satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ- iddhipādindriyena ca Balaṃ bojjhaṅgo maggo ca - paṭipadāya yojayeti - machasaṃ.
786)
480 [BJTS] = + *. * Tassuddānaṃ: Pāṇaṃ adinnamicchā ca musāvādī ca pisuṇā Pharusā samphappalāpo ca abhijjhāvyāpāda diṭṭhi ca Kammapathesu peyyālaṃ tikakena niyejayeti - machasaṃ.
787)
481 [BJTS] = + *. * (Kammapathapeyyāle vīsati kammapathasuttāni daṭṭhabbāni. Potthakesu akusala-kusalakammapathavasena ekato yojitāni daseva suttāni peyyālamukhehi dissanti. Rāga peyyālamukhehi sattatyadhikasatasuttāni daṭṭhabbāni.)
788)
482 [BJTS] = pabhassarā, + 1. Pabhassaro- sabbattha
789)
483 [BJTS] = Āsevabhāve manasi + 2. Āsevabhāvamanasā - sabbattha
790)
484 [BJTS] = sabbavatti tā. + 3. Sabbavatthitā- sabbattha.
791)
485 [BJTS] = ciṇṇapaññattapañcamaṃ, + 4. Paṇṇattipañcamaṃ - sabbattha.
792)
486 [BJTS] = sambudhā + 5. Sampadā - sabbattha.
793)
487 [BJTS] = yañca saṃ + 1. Yañcassaṃ- sabbattha.
794)
488 [BJTS] = paññācariyena + 2. Viññācariyena-sabbattha.
795)
489 [BJTS] = nirayā + 3. Niraye-sabbattha
796)
490 [BJTS] = tiracchānayoniyā + 4. Tiracchānayoniyo - sabbattha.
797)
491 [BJTS] = uṭṭhānaṃ + 5. Upaṭṭhānaṃ - sabbattha.
798)
492 [BJTS] = indriyabalabojjhaṅgā,+ 6. Bojjhaṅgo sabbattha.
799)
493 [BJTS] = Mahāputhuvipulañca + 7. Vepullañca -sabbattha
800)
494 [BJTS] = hāsu + 8. Āsu-sabbattha.
801)
495 [BJTS] = bhuttaparihīnaṃ + 9. Parihīnattā - sabbattha.
802)
496 [BJTS] = caraṇakaccānacorā + 1. [footnote missing]
803)
497 [BJTS] = duttappapaccayañca. + * . * Galitabyañjanā pane'tā gāthā viranikkhittā dissanti.
804)
498 [BJTS] = dūraparisacittako ca, + * . * Galitabyañjanā pane'tā gāthā viranikkhittā dissanti.
805)
499 [BJTS] = Bhayalakkhaṇacintī + 1. 1. Cittā ca - sīmu
806)
500 [BJTS] = Ñātako sārāṇīyo + 2. Ñāto sāraṇīyo bhikkhu - machasaṃ
807)
501 [BJTS] = devo + 3. Deva- sīmu
808)
502 [BJTS] = Kāyasakkhi + 4. Samiddha-machasaṃ. Samiṭṭha- syā kaṃ.
809)
503 [BJTS] = arūko + 5. Vajirena ca - machasaṃ.
810)
504 [BJTS] = pupphabhāṇī + 6. Guthabhāṇi - machasaṃ
811)
505 [BJTS] = Sammukhiṭṭhānatthakathāpavattanī + 7. Paresa vattanī - sīmu
812)
506 [BJTS] = jiṇṇā + 8. Janā- sīmu janā brāhmaṇaññatarena -machasaṃ.
813)
507 [BJTS] = + * . * Porāṇehi tāni tāni suttāni uddāna gāthāsu saññūḷhāni. Kiñcāpi tā gāthāyo sugītā sunikkhittā. Tathāpi, etarahi viluttapāṭhā vikiṇṇapāṭhā dissanti. Teneva, kammapathapeyyālādisupi āgatāni suttāni nābhisambhuṇāma. Atthikehi mantāya upaññātabbāni.
en/tipitaka/sltp/an_i_utf8.txt · Last modified: 2023/11/22 17:00 by Johann