This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:dn_ii_utf8 [2019/10/07 09:52] – '' into ‘‘ Johann | en:tipitaka:sltp:dn_ii_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== DN II_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [PTS Vol D - 2] [\z D /] [\f II /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | [BJT Vol D - 2] [\z D /] [\w II /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suttantapiṭake | ||
+ | |||
+ | Dīghanikāyo\\ | ||
+ | (Dutiyo bhāgo)\\ | ||
+ | Mahāvaggo | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa. \\ | ||
+ | 1. \\ | ||
+ | Mahāpadānasuttaṃ \\ | ||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme karerikuṭikāyaṃ. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatinānaṃ pubbenivāsapaṭisaṃyuttā dhammī kathā udapādi: 'itipi pubbe nivāso, itipi1 pubbe nivāso' | ||
+ | |||
+ | 2. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya2 tesaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 3. Evaṃ vutte te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Iti [PTS. 2.] Mānusakāya - sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Ito so bhikkhave ekanavutokappo1 yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Ito so bhikkhave ekatiṃsokappo2 yaṃ sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Tasmiññeva kho bhikkhave ekatiṃse kappe vessabhū bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi, imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe koṇāgamano bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. | ||
+ | |||
+ | 6. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Sikhī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Sikhī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. | ||
+ | |||
+ | 1. Ekanavutikappe - ma cha saṃ, 2. Ekatiṃsekappe - ma cha saṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Koṇāgamano bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kassapo bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Ahaṃ bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho gotamo gottena1. | ||
+ | |||
+ | 8. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asīti 2 vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā sambuddhassa sattativassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattālīsa 3 vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tiṃsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Vipassī bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Sikhī bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho. Vessabhū bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sālassa mūle abhisambuddho. Kakusandho bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sirīsassa mūle abhisambuddho. Koṇāgamano bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho udumbarassa mūle abhisambuddho. Kassapo bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nigrodhassa mūle abhisambuddho. Ahaṃ bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho assatthassa mūle abhisambuddho. | ||
+ | |||
+ | 10. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa soṇuttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Gotamo gottena ahosiṃ sī mu syā. 2. Asītiṃ, [PTS. 3.] Cattālīsaṃ ma cha saṃ, [PTS. 4.] Vīsatiṃ [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvākānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhu satasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhusahassāni. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi cattālīsa bhikkhusahassāni. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khemaṅkaro nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa upasanto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammā sambuddhassa buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Koṇāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa sotthijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa sabbamitto nāma bhikkhū upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Mayhaṃ bhikkhave etarahi arahato sammāsambuddhassa ānando bhikkhu upaṭṭhāko hoti aggupaṭṭhāko. 1 | ||
+ | |||
+ | 13. Vipassissa bhikkhatva bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. | ||
+ | |||
+ | 14. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Upaṭṭhāko ahosi sīmu. 2. Janetatī - syā. 3. Suppati ko - ma cha saṃ. 4. Kiṃki nāma - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gottatopi anussarissati, | ||
+ | |||
+ | 15. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena, karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 16. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | |||
+ | 18. "Ito so bhikkhave ekanavuto kappo1. Yaṃ vipassī bhagavā arahaṃsammāsambuddho loke udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusatasahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Atha kho bhikkhave vipassī bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkami. Ayamettha dhammatā. | ||
+ | |||
+ | 20. Dhammatā esā bhikkhave yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro2 obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yā pitā lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, | ||
+ | |||
+ | 1. Ekanavutikappe - ma cha saṃ, 2. Oḷāro - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye pi tattha sattā uppannā, 1 te pi tenobhāsena aññamaññaṃ sañjānanti ' | ||
+ | |||
+ | 21. Dhammatā esā bhikkhave yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, cattāro naṃ devaputtā catuddisaṃ 2 rakkhāya upagacchanti: | ||
+ | |||
+ | 22. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī bodhisattamātā hoti viratā pāṇātipātā, | ||
+ | |||
+ | 23. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, na bodhisattamātu purisesu mānasaṃ uppajjati kāmaguṇūpasaṃhitaṃ. Anatikkamaniyā ca bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittena. Ayamettha dhammatā. | ||
+ | |||
+ | 24. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, lābhinī bodhisattamātā hoti pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. Sā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā parivāreti. Ayamettha dhammatā. | ||
+ | |||
+ | 25. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati. Sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā. Bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṃ passati sabbaṅgapaccaṃ abhinindriyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, | ||
+ | |||
+ | 1. Upapannā - ma cha saṃ, syā [PTS. 2.] Catuddisaṃ ma cha saṃ. Cātuddisaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Dhammatā esā bhikkhave, sattāhajāte bodhisatte bodhisattamātā kālaṃ karoti, tusitaṃ, kāyaṃ upapajjati. Ayamettha dhammatā. | ||
+ | |||
+ | 27. Dhammatā esā bhikkhave. Yathā aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharitvā vijāyanti, na hevaṃ bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. Daseva māsāni bodhisattaṃ bodhisattamātā kucchinā pariharitvā vijāyati. Ayamettha dhammatā. | ||
+ | |||
+ | 28. Dhammatā esā bhikkhave. Yathā aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na hevaṃ bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. Ṭhitā' | ||
+ | |||
+ | 29. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā paṭhamaṃ patigaṇhanti, | ||
+ | |||
+ | 30. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, appatto' | ||
+ | |||
+ | 31. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visado' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave maṇiratanaṃ kāsike vatthe nikkhittaṃ neva maṇiratanaṃ kāsikaṃ vatthaṃ makkheti, nāpi kāsikaṃ vatthaṃ maṇiratanaṃ makkheti - taṃ kissa hetu: ubhinnaṃ suddhattā. Evameva kho bhikkhave yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visado' | ||
+ | |||
+ | 32. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, dve udakassa dhārā2 antaḷikkhā pātubhavanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Udena - ma cha saṃ. 2. Udakadhārā - sīmu. 3. Mātu ca - sīmu. Ma cha saṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 33. Dhammatā esā bhikkhave. Sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho1 satta padavītihāre 2 gacchati setamhi chatte anuhīramāne 3, sabbā ca disā anuviloketi 4, āsahiñca vācambhāsati: | ||
+ | |||
+ | 34. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yā'pi tā lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, | ||
+ | |||
+ | 35. <span pts_page # | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 36. " | ||
+ | |||
+ | 1. Uttarenābhimukho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā viraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijīya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchado. | ||
+ | |||
+ | 37. Katamehi cāyaṃ dve kumāro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā - sace agāraṃ ajjhāvasati, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro suppatiṭṭhitapādo. Yampāyaṃ deva kumāro suppatiṭṭhitapādo, | ||
+ | |||
+ | Imassa deva kumārassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāṇi. Yampi deva imassa kumārassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāṇi, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro āyatapaṇhi. (Yampāyaṃ deva kumāro āyatapaṇhī idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. *) | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro dīghaṅgulī. Yampāyaṃ deva kumāro dīghaṅgulī, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro mudutaḷuṇahatthapādo. Yampāyaṃ deva kumāro mudutaḷuṇahatthapādo, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro jālahatthapādo. Yampāyaṃ deva kumāro jālahatthapādo, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro ussaṅkhapādo. Yampāyaṃ deva kumāro ussaṅkhapādo, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro eṇijaṅgho. Yampāyaṃ deva kumāro eṇijaṅgho, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | * Pāṭhoyaṃ potthakesu na dissati. Etthāpi aññesupi ṭhānesu " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro ṭhitako' | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro kosohitavatthaguyho2. Yampāyaṃ deva kumāro kosohitavatthaguyho, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco. Yampāyaṃ deva kumāro suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro sukhumacchavi. Sukhumattā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro ekekalomo. Ekekāni lomāni loma kūpesu jātāni. Yampāyaṃ deva kumāro ekekalomo. Ekekāni lomāni loma kūpesu jātāni, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro uddhaggalomo. Uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvattāni dakkhiṇāvattakajātāni. Yampāyaṃ deva kumāro uddhaggalomo. Uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvattāni dakkhiṇāvattakajātāni, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro brahmujjugatto. Yampāyaṃ deva kumāro brahmujjugatto, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro sattussado. Yampāyaṃ deva kumāro sattussado, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro sīhapubbaddhakāyo. Yampāyaṃ deva kumāro sīhapubbaddhakāyo, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro citantaraṃso. Yampāyaṃ deva kumāro citantaraṃso, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro nigrodhaparimaṇḍalo yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo. Yampāyaṃ deva kumāro nigrodhaparimaṇḍalo yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro samavattakkhandho. Yampāyaṃ deva kumāro samavattakkhandho, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro rasaggasaggī. Yampāyaṃ deva kumāro rasaggasaggī, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro sīhahanu. Yampāyaṃ deva kumāro sīhahanu, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro cattāḷīsadanto. Yampāyaṃ deva kumāro cattāḷīsadanto, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro samadanto. Yampāyaṃ deva kumāro samadanto, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro avivara 4danto. Yampāyaṃ deva kumāro avivaradanto, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro susukkadāṭho. Yampāyaṃ deva kumāro susukkadāṭho, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | 1. Parāmasati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro pahūtajivho. Yampāyaṃ deva kumāro pahūtajivho, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro brahmassaro karavīkabhāṇī. Yampāyaṃ deva kumāro brahmassaro karavīkabhāṇī, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro abhinīlanetto. Yampāyaṃ deva kumāro abhinīlanetto, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro gopakhumo. (Yampāyaṃ deva kumāro gopakhumo, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. ) | ||
+ | |||
+ | Imassa deva kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannihā. Yampimassa deva kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ hi deva kumāro uṇhīsasīso. Yampāyaṃ deva kumāro uṇhīsasīso, | ||
+ | |||
+ | 38. Imehi kho ayaṃ deva kumāro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā, sace agāraṃ ajjhāvasati, | ||
+ | |||
+ | 39. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā nemitte brāhmaṇe ahatehi vatthehi acchādāpetvā sabbakāmehi santappesi. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā vipassissa kumārassa dhātiyo upaṭṭhāpesi. Aññā sudaṃ pāyenti. 2 Aññā nahāpenti. Aññā dhārenti. Aññā aṅkena pariharanti. Jātassa kho pana bhikkhave vipassissa kumārassa setacchattaṃ dhārīyittha divā ceva rattiñca 'mā naṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā ussāvo vā bādhayitthā' | ||
+ | |||
+ | 1. Dhammena samena, syā. 2. Khīraṃ pāyenti, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 40. Jāto kho pana bhikkhave vipassī kumāro mañjussaro ca1 ahosi vaggussaro ca madhurassaro ca 2 seyyathāpi bhikkhave himavante pabbate karavīkā nāma sakuṇajāti mañjussarā ca vaggussarā ca madhurassarā ca pemanīyassarā ca, evameva kho bhikkhave vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi vaggussaro ca madhurassaro ca pemanīyassaro ca. Jātassa kho pana bhikkhave vipassissa kumārassa kammavipākajaṃ dibbaṃ cakkhu pāturahosi, | ||
+ | |||
+ | 41. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā atthakaraṇe 4 nisinno vipassiṃ kumāraṃ aṅke nisīdāpetvā atthe <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 42. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā vipassissa kumārassa tayo pāsāde kārāpesi, ekaṃ vassikaṃ ekaṃ hemantikaṃ ekaṃ gimhikaṃ. Pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpesi. Tatra sudaṃ bhikkhave vipassī kumāro vassike pāsāde vassike cattāro māse 5 nippurisehi turiyehi paricāriyamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati. \\ | ||
+ | (Paṭhamakabhāṇavāraṃ*) | ||
+ | |||
+ | 1. Brahmassaro mañjussaroca, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 43. Atha kho bhikkhave vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | 44. Atha kho bhikkhave vipassī kumāro bhaddaṃ2 yānaṃ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Addasā kho bhikkhave vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 45. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma sārathi kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha ? Kaccī samma sārathi kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī ?"Ti. "Na kho deva kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha. Na kho deva kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī" | ||
+ | |||
+ | 1. Yojāpetvā [PTS. 2.] Bhaddaṃ bhaddaṃ, machasaṃ. Sīmu. 3. Niyanto [PTS. 4.] Bhaggaṃ, syā. 5. Antepuraṃ gato, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | 46. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: māheva kho vipassī kumāro na rajjaṃ kāresi. Māheva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Māheva nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacanantī. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpesi yathā vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya, yathā nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ micchā assa vacananti. Tatra sudaṃ bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto parivāreti. | ||
+ | |||
+ | 47. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: yojehi samma sārathi, bhaddāni bhaddāni yānāni uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā' | ||
+ | |||
+ | 48. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṃ yānaṃ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 49. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma sārathī, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha? | ||
+ | |||
+ | 50. " | ||
+ | |||
+ | 51. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: mā heva kho vipassī kumāro na rajjaṃ kāresi. Mā heva kho vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Mā heva nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacananti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 52. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya pañca kāmaguṇāni upaṭṭhapesi, | ||
+ | |||
+ | 53. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 54. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto mahājanakāyaṃ sannipatitaṃ nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ kayiramānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 55. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro petaṃ kālakataṃ disvā sārathiṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 56. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha? | ||
+ | |||
+ | 57. Addasā kho deva, kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto mahājanakāyaṃ sannipatitaṃ nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ kayiramānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 'Tena hi samma sārathi alandānajja uyyānabhūmiyā. Ito'va antepuraṃ paccaniyyāhī' | ||
+ | |||
+ | 58. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | 59. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 60. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanno purisaṃ bhaṇḍuṃ pabbajitaṃ kāsāvavasanaṃ disvā sārathiṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 61. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro sārathiṃ āmantesi: "tena hi samma sārathi, rathaṃ ādāya ito'va antepuraṃ paccaniyyāhi. Ahaṃ pana idheva kesamassuṃ obhāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī" | ||
+ | |||
+ | 62. Vipassī pana bhikkhave, kumāro tattheva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Assosi kho bhikkhave, bandhumatiyā rājadhāniyā mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni " | ||
+ | |||
+ | 63. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'na kho metaṃ patirūpaṃ yo' | ||
+ | |||
+ | 1. Orikā - [PTS. 2.] Vipassi hi - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 64. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa vāsūpagatassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: " | ||
+ | |||
+ | 65. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, kimpaccayā jarāmaraṇa' | ||
+ | |||
+ | 66. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jāti hoti kimpaccayā jātī" | ||
+ | |||
+ | 67. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati bhavo hoti kimpaccayā bhavo" | ||
+ | 69. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati taṇhā hoti kimpaccayā taṇhā" | ||
+ | |||
+ | 70. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati vedanā hoti, kimpaccayā vedanā" | ||
+ | |||
+ | 71. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati phasso hoti, kimpaccayā phasso" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 72. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti, kimpaccayā saḷāyatananti" | ||
+ | |||
+ | 73. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti, kimpaccayā nāmarūpanti" | ||
+ | |||
+ | 74. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti, kimpaccayā viññāṇanti" | ||
+ | |||
+ | 75. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | 76. " | ||
+ | |||
+ | 77. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho" | ||
+ | |||
+ | 78. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jātinirodho" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 79. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhavanirodho" | ||
+ | |||
+ | 80. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho" | ||
+ | |||
+ | 81. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho" | ||
+ | |||
+ | 82. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanānirodho" | ||
+ | |||
+ | 83. Atha kho bhikkhave, vipassisasa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassanirodho" | ||
+ | |||
+ | 84. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatana nirodho?" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 85. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho?" | ||
+ | |||
+ | 86. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho?" | ||
+ | |||
+ | 87. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | 88. Atha kho bhikkhave, vipassī bodhisatto aparena samayena pañcasūpādānakkhandhesu udayabbayānupassī vihāsi: "iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo. Iti saṅkhārā, | ||
+ | |||
+ | Dutiyaṃ bhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Me ayaṃ vipassanāmaggo, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 89. Atha kho bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho. \\ | ||
+ | Paṭisogatāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ, \\ | ||
+ | Rāgarattā na dakkhinti tamokkhandhena āvutā" | ||
+ | Itiha bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭisaṃcikkhato appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya. | ||
+ | |||
+ | 90. Atha kho bhikkhave aññaratassa mahābrahmuno vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 91. Atha kho bhikkhave mahābrahmā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhīṇaṃ jānumaṇḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā, 2 yena vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenañjaliṃ panāmetvā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 1. Apissu [PTS.] Machasaṃ. 2. Nīdahanto - syā. 3. Santīdha - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 92. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho taṃ mahābrahmānaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ\\ | ||
+ | Rāgarattā na dakkhintī tamokkhandhena āvutā1" | ||
+ | |||
+ | Itiha me brahme paṭisaṃcikkhato appossukkatāya cittaṃ namī, no dhammadesanāyā" | ||
+ | |||
+ | Dutyampi kho bhikkhave so mahābrahmā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 93. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. | ||
+ | |||
+ | 1. Namokkhajhane āvuṭā - ma cha saṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, | ||
+ | |||
+ | 94. Atha kho so bhikkhave mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ gāthāhi ajjhabhāsi: | ||
+ | "Sele yathā pabbatamuddhaniṭaṭhito\\ | ||
+ | Yathāpi passe janataṃ samantato, tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha\\ | ||
+ | Pāsādamāruyha samantacakkhu, | ||
+ | Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\ | ||
+ | Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. \\ | ||
+ | Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha aṇana vicara loke desassu1 bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantī" | ||
+ | |||
+ | 95. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho taṃ mahābrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi: | ||
+ | " | ||
+ | Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme" | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhave mahābrahmā " | ||
+ | |||
+ | 1. Desetu [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 96. Atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi: "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissati" | ||
+ | |||
+ | 97. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | 98. Atha kho bhikkhave khaṇḍo ca rājaputto tisso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 99. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ. " | ||
+ | |||
+ | 100. Alatthuṃ kho bhikkhave khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 101. Assosi kho bhikkhave bandhumatiyā rājadhāniyā mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 102. Atha kho so bhikkhave mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā yena khemo migadāyo, yena vipassī bhagavā arahaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 103. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 104. Te vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 105. Assosuṃ kho bhikkhave, tāni purimāni caturāsīti pabbajitasahassāni: | ||
+ | |||
+ | 106. Tesaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ānupubbiṃ kathaṃ kathesi - seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 107. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 108. Te vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Saṅkhārānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nibbāne ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Tesaṃ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandasyiyamānānaṃ samādāpiyamānānaṃ samuttejiyamānānaṃ sampahaṃsiyamānānaṃ na cirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 109. Tena kho pana bhikkhave samayena bandhumatiyā rājadhāniyā mahābhikkhusaṅgho paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "mahā kho etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Yannūnāhaṃ bhikkhu anujāneyyaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 110. Atha kho bhikkhave, aññataro mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 111. Atha kho bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sāyaṇhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito bhikkhu āmantesi: idha mayhaṃ bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "mahā kho etarahi bhikkhusaṅghā bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Yannūnāhaṃ bhikkhu anujāneyyaṃ " | ||
+ | |||
+ | 112. Atha kho bhikkhave, aññataro mahābrahmā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | 113. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 114. Atha kho bhikkhave, bhikkhū yebhuyyena ekāheneva janapadacārikaṃ pakkamiṃsu. Tena kho pana bhikkhave, samayena jambudīpe caturāsīti āvāsasahassāni honti. Ekamhi vasse nikkhante devatā saddamanussāvesuṃ: | ||
+ | |||
+ | 115. Atha kho te bhikkhave bhikkhu, appekacce sakena iddhānubhāvena, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā. \\ | ||
+ | Na hi pabbajito parūpaghātī\\ | ||
+ | Samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. | ||
+ | |||
+ | Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā, | ||
+ | Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhānasāsanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 116. Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tassa mayhaṃ bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivikko udapādi: 'na kho so sattāvāso sulabharūpo yo mayā anajjhāvutthapubbo1 iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi. Yannūnāhaṃ yena suddhāvāsā devā tenupasaṅkameyyanti" | ||
+ | |||
+ | 117. Tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Anāvutthapubbo - machasaṃ. 2. Atha, khvāhaṃ - machasaṃ. 3.' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 118. Tasmiṃyeva kho bhikkhave devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi saddhiṃ yena sudassā devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. <span pts_page # | ||
+ | Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi saddhiṃ yena sudassī devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni\\ | ||
+ | Devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi sudassīhi ca devehi saddhiṃ yena akaniṭṭhā devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Mārisā, - machasaṃ. 2. Lahusaṃ, - [PTS. 3.] Sāriputtamoggallānā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 120. Tasmiṃ yeva kho bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | So yeva kho mārisa, ekatiṃso kappo yaṃ vessabhū bhagavā loke udapādi. Vessabhū mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiyakule udapādi. Vessabhū mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vessabhū mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sālassa mūle abhisambuddho. Vessabhūssa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa soṇuttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vessabhūssa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhusahassāni. Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa upasanto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa suppatīto nāma rājā pitā ahosi. Yasavatī nāma devī mātā ahosi janenti. Suppatītassa rañño anomaṃ nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Vessabhūssa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, | ||
+ | Imasmiṃ yeva kho mārisa, bhadda kappe kakusandho bhagavā loke udapādi. Kakusandho mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi brāhmaṇa kule udapādi. Kakusandho mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kakusandho mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattālīsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Kakusandho mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sirīsassa mūle abhisambuddho. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi cattāḷīsa bhikkhusahassāni. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa aggidatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Visākhā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janenti. Tena kho pana mārisa samayena khemo nāma rājā ahosi. Khemassa rañño khemavatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, | ||
+ | |||
+ | Imasmiṃ yeva mārisa, bhadda kappe kassapo bhagavā loke udapādi. Kassapo mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi brāhmaṇakule udapādi kassapo mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kassapo mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa vīsati4vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Kassapo mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nigrodhassa mūle abhisambuddho. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ\\ | ||
+ | Bhaddayugaṃ. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi vīsatibhikkhusahassāni. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sabbamitto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā ahosi janenti. Tena kho pana mārisa samayena kikī nāma4 rājā ahosi. Kikissa rañño bārāṇasī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, | ||
+ | |||
+ | 121. Tasmiṃ yeva kho bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | 122. Iti kho bhikkhave, tathāgatassevesā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhamma dhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce ' | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Mahāpadānasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 2 Mahānidānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ1 nāma kurūnaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando. Yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 2. Mā hevaṃ ānanda avaca, mā hevaṃ ānanda avaca, gambhīro cāyaṃ ānanda paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā guḷāguṇḍikajātā2 muñjababbajabhūtā3 apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. | ||
+ | |||
+ | 3. Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā ānanda, atthīti' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā jātīti iti puṭṭhena satā ānanda, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā bhavo' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā upādānanti iti puṭṭhena satā ānanda, atthīti' | ||
+ | |||
+ | 1. Kammāsadhammaṃ - machasaṃ. 2. Guḷāguṇḍhikajāta - sīmu gulagaṇḍhikajātā - di aṭṭhakathā kulagaṇḍhikajātā - guṇagaṇḍhikajātā - syā. 3. Muñjapabbajabhūtā - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā taṇhā' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā vedanā' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā phasso' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā nāmarūpanti iti puṭṭhena satā ānanda atthi' | ||
+ | |||
+ | Atthi idappaccayā viññāṇanti iti puṭṭhena satā ānanda atthīti' | ||
+ | |||
+ | Iti kho ānanda nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, | ||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Sarīsapānaṃ vā machasaṃ. 2. Tadatadattāya - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | 6. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 7. Taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 8. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Iti kho panetaṃ ānanda vedanaṃ paṭicca taṇhā, taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, | ||
+ | 10. Ārakkhādhikaraṇaṃ daṇaḍādānasatthādānakalaha - viggaha - vivādatuvantuvaṃ - pesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantīti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ yathā ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādāna - satthādāna - kalaha - viggaha - vivāda - tuvantuvaṃ - pesuñña - musā - vādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti: | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo daṇḍadānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvaṃpesuññamusāvādānaṃ anekesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ sambhavāya yadidaṃ ārakkho. | ||
+ | |||
+ | 11. Macchariyaṃ paṭicca ārakkho' | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa yadidaṃ macchariyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 12. Pariggahaṃ paṭicca macchariyanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ. Yathā pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ: | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo macchariyassa yadidaṃ pariggaho. | ||
+ | |||
+ | 1. Ārakkhaṃ paṭicca ārakkhādhikaraṇaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 14. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 15. " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 16. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā' | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Iti kho ānanda ime dve dhammā dvayena vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti. " | ||
+ | |||
+ | 19. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 20. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho nāmakāye paṭighasamphasso paññāyethā?" | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho adhivacanasamphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethā?" | ||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmarūpassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho phasso paññāyethā?" | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 21. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 22. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 23. " | ||
+ | |||
+ | 24. " | ||
+ | |||
+ | 25. " | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paññāpetto paññāpeti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. " | ||
+ | |||
+ | 27. " | ||
+ | 28. " | ||
+ | |||
+ | Rūpiṃ vā hi ānanda parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti ' | ||
+ | |||
+ | 29. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 30. " | ||
+ | 31. " | ||
+ | |||
+ | 32. " | ||
+ | |||
+ | 33. " | ||
+ | |||
+ | Vedanaṃ vāhi ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 34. Tatrānanda, | ||
+ | |||
+ | 35. " | ||
+ | |||
+ | 36. " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Vediyamānassa - katthaci. 2. Aniccasukhadukkhavokiṇṇaṃ - katthaci 3. Ahamasmīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 37. Tatrānanda, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 38. "Yato kho panānanda, bhikkhu neva vedanaṃ attānaṃ samanupassati, | ||
+ | |||
+ | 39. " | ||
+ | |||
+ | 40. "Satta kho imā ānanda, viññāṇaṭṭhitiyo, | ||
+ | |||
+ | Santānanda sattā nānāttakāyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Yācanā vaṭṭaṃ yācanā vaṭṭati - machasaṃ. 2. Vimuttaṃ bhikkhuṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Santānanda, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Asaññasattāyatanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 41. Tatrānanda, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | 1. Catutthi - sīmu, machasaṃ, syā, [PTS. 2.] Pañcamī - sīmu, machasaṃ, syā. [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Chaṭṭhī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Yato kho ānanda, bhikkhu imāsañca sattannaṃ viññāṇaṭṭhitinaṃ, | ||
+ | |||
+ | 42. " | ||
+ | |||
+ | Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññībahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Ime kho ānanda, aṭṭha vimokkhā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Yato kho ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe anulomampi samāpajjati, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Mahānidānasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3 | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehīputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha: ' | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi: | ||
+ | |||
+ | "Ehi tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ ca vadehi: ' | ||
+ | |||
+ | 3. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Ucchejjāmi - aṭṭhakathā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | (Vajjīnaṃ satta aparihāniyā dhammā: | ||
+ | |||
+ | 4. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti. Bhagavantaṃ vījayamāno1. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: \\ | ||
+ | "Kinti te ānanda, sutaṃ: vajjī abhiṇhasannipātā sannipātabahulāti? | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Kinti te ānanda, <span pts_page # | ||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī apaññattaṃ na paññapenti, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | 1. Vijīyamāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentī?" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentīti? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Garuṃ karonti, - ma cha saṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Kinti te ānanda sutaṃ: vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā: | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | (Iti vajjīnaṃ satta aparihāniyā dhammā. ) | ||
+ | |||
+ | 6. Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca: ekamekenāpi bho gotama aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā no <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Phāsu vihareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | (1. Bhikkhūnaṃ satta aparihāniyā dhammā:) | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi "satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā saṅghakaraṇīyāni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhu apaññattaṃ na paññapessanti 2, paññattaṃ na samucchindissanti, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā3, | ||
+ | |||
+ | 1. Sannipātito, | ||
+ | 4. Garuṃkarissanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (5) | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessanti1, | ||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, | ||
+ | |||
+ | (2. Aparepi bhikkhūnaṃ sattaaparihāniyā dhammā: | ||
+ | |||
+ | 19. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na kammārāmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (2) | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāratā10 na niddārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (3) | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikāratā na saṅgaṇikārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (4) | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (5) | ||
+ | |||
+ | 1. Upaṭṭhāpessanti, | ||
+ | 10 [BJT] niraddātā [PTS] niddā - ratā\\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāsampavaṅkā, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpajjissanti, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, | ||
+ | |||
+ | 3. Aparepi satta aparihāniyā dhammā | ||
+ | |||
+ | 10. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī ti. ' | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū saddhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, | ||
+ | |||
+ | 4. Apare pi satta aparihāniyā dhammā | ||
+ | |||
+ | 11. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, | ||
+ | |||
+ | (5. Apare pi satta aparihāniyā dhammā: | ||
+ | |||
+ | 12. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (6. Apare cha aparihāniyā dhammā: | ||
+ | |||
+ | 13. Apare bhikkhave cha aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū metataṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, | ||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, | ||
+ | |||
+ | 1. Na appaṭivibhattabhogi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni1 aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhūnaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (Bhikkhūnaṃ dhammīkathā: | ||
+ | |||
+ | 14. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharanto gijjhakūṭe pabbate etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathīdaṃ2: | ||
+ | |||
+ | 15. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamissāmāti. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Viññapasatthāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | (Sāriputta sīhanādo. ) | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ninte 3 sāriputta ye te ahesuṃ. Atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | Kimpana te sāriputta ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | 1. Bhiyyobhiññātaro, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kimpana te1 sāriputta ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: evaṃsīlo bhagavā iti pi, evaṃdhammo - evaṃpañño - evaṃvihārī - evaṃvimutto bhagavā iti pī ti? | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | Ettha hi 2 te sāriputta atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ3 natthi. Atha kiñcarahi te ayaṃ sāriputta uḷārā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Na kho panetaṃ bhante atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca kho me bhante dhammanvayo vidito: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhante rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddāpaṃ5 daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ, | ||
+ | Bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | 1. Kiṃ pana, syā, [PTS. 2.] Ettha ca hi machasaṃ. 3.Cetopariññāyañāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19.Tatra pi sudaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharanto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Atha kho bhagavā nālandāyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena pāṭaligāmo tenupasaṅkamissāmāti. ' | ||
+ | |||
+ | 21. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 22. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbasantharitaṃ santhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Pāṭaligāmiyānaṃ upāsakānaṃ ovādo:) | ||
+ | |||
+ | 23. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi. Pañcime gahapatayo ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca: | ||
+ | |||
+ | Idha gahapatayo dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlaṃ vipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Ime kho gahapatayo pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | 24. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha gahapatayo sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīlasampannā yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo sīlasampanno asammuḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | "Ime kho gahapatayo pañca ānisaṃso sīlavato sīlasampadāyā" | ||
+ | |||
+ | 25. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi " | ||
+ | |||
+ | (Pāṭalīnagaramāpanaṃ) | ||
+ | |||
+ | 26. Tena kho pana samayena sunīdhavassakārā1 magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāye sahassasahasseva 2 pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: konu kho3 ānanda pāṭaligāme nagaraṃ māpentī? Ti 4. " | ||
+ | |||
+ | 1. Sunīdha vassakārā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Seyyathāpi ānanda devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā evameva kho ānanda sunīdhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ ānanda addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Yasmiṃ ānanda padese mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, | ||
+ | |||
+ | 29. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 30. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ. 'Kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti' | ||
+ | |||
+ | 31. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sunīdhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ. | ||
+ | |||
+ | 32. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisidiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunīdhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: | ||
+ | |||
+ | 1. Vaṇipapātho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ padese kappeti vāsaṃ paṇḍitajātiyo, | ||
+ | Yā tattha devatā āsuṃ3 tāsaṃ dakkhiṇamādise. \\ | ||
+ | Tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naṃ, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Devatānukampito poso sadā bhadrāni passatī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā sunīdhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | 33. Tena kho pana samayena sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhīto piṭṭhito anubandhā honti. ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhakami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samātittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, | ||
+ | |||
+ | Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante appekacce uḷumpaṃ pariyesante, | ||
+ | |||
+ | "Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ\\ | ||
+ | Setuṃ katvāna visajja pallalāni, \\ | ||
+ | Kullaṃ hi jano pabandhati 9\\ | ||
+ | Tiṇṇā medhāvino janā' | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāraṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Paṇḍitajātiko, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Ariyasacca paṭivedhakathā) | ||
+ | |||
+ | 34. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ bhikkhave ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ: | ||
+ | |||
+ | Dukkhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. | ||
+ | |||
+ | Tayidaṃ bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ dukkhasamudayo1 ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Dukkhanirodho2 ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Ucchinnā bhavataṇhā, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatthā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saṃsitaṃ3 dīghamaddhānaṃ tāsu tāsveva 4 jātisu\\ | ||
+ | Tāni etāni diṭṭhāni bhavanetti samūhatā, \\ | ||
+ | Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa natthidāni punabbhavo' | ||
+ | |||
+ | 35. Tatra pi sudaṃ bhagavā koṭigāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalāhoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhasamudayaṃ sīmu. Machasaṃ, [PTS. 2.] Dukkhanirodhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhammādāsa dhammapariyāyo | ||
+ | |||
+ | 36. Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi " | ||
+ | |||
+ | Sāḷho nāma bhante bhikkhu nādike kālakato. 2 Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? | ||
+ | |||
+ | 37. Sāḷho ānanda bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cotovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhammesayaṃabhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā ānanda bhikkhunī pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto ānanda upāsako tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmi sakideva imaṃ lokaṃ āganatvā dukkhassantaṃ karissati. Sujātā ānanda upāsikā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. \\ | ||
+ | 1. Nātika, ma cha saṃ. 2. Kālakato, machasaṃ. 3. Kukkuṭo machasaṃ. 4. Kāḷimbe, machasaṃ kāraḷimbo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kakudho nāma ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kāliṅgo ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Nikaṭo ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kaṭissabho ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Tuṭṭho ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Santuṭṭho ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Bhaddo ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Subhaddo ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Paropaññāsaṃ ānanda nādike upāsakā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. | ||
+ | |||
+ | Sādhikā navuti ānanda nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. | ||
+ | |||
+ | Sātirekāni ānanda pañca satāni nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. | ||
+ | |||
+ | 38. Anacchariyaṃ kho panetaṃ ānanda yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya, tasmiñce kālakate tathāgataṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissatha, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanā va attānaṃ byākareyya: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhānanda ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: " | ||
+ | |||
+ | Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: " | ||
+ | |||
+ | Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanā' | ||
+ | |||
+ | 39. Tatra pi sudaṃ bhagavā nādike viharanto giñjakāvasathe etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathīdaṃ: | ||
+ | 1. Opaneyyako, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Ambapālivane satipaṭṭhāna desanā) \\ | ||
+ | 40. Atha kho bhagavā nādike yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | "Sato bhikkhave bhikkhū vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpīsampajāno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti: idha bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. \\ | ||
+ | Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Ambapālī ārāmapaṭiggahanaṃ) | ||
+ | |||
+ | 41. Assosi kho ambapālī gaṇikā ' | ||
+ | |||
+ | 42. Assosuṃ kho vesālikā licchavī ' | ||
+ | |||
+ | 43. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena yugaṃ pativaṭṭesi. 3 Atha kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Nīyāyiṃsu - [PTS.] Nīyyaṃsu, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 44. Atha kho te licchavī yena ambapālivanaṃ tena pāyiṃsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūrato' | ||
+ | |||
+ | 45. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi yānena ganatvā yānā paccorohitvā, | ||
+ | |||
+ | 46. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā ettiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: | ||
+ | |||
+ | 47. Tatra pi sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharanto ambapālivane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: 'iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Adiṭṭhapubbā - katthavi. 2. Apaloketha - sīmu. 3. Tāvatiṃsā sadisaṃ - sīmu tāvatiṃsaparisaṃ - [PTS. 4.] Ambapāligaṇikāya - sīmu - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Beluvagāme jīvitasaṅkhāra - adhiṭṭhānaṃ) | ||
+ | |||
+ | 48. Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | 49. Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji. Bāḷhā6 vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaṃ7 bhagavā sato sampajāno adhivāseti 8 avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi: 'na kho metaṃ patirūpaṃ yo' | ||
+ | |||
+ | 50. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 1. Parivesanā. [PTS. 2.] Veḷuvagāmako - machasaṃ, 3.Upagacchatha - syā. 4. Upagañjuṃ - [PTS. 5.] Upagacchi - machasaṃ. 6.Pabāḷabhā - katthaci. 7. Tatra sudaṃ - machasaṃ. 8. Adhivāsesi - machasaṃ. 9. Yavāhaṃ - machasaṃ. 10. Viriyena - machasaṃ. 11.Vihārapapacachāyāyaṃ - syā. 12. Diṭṭhā - katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 52. Ahaṃ kho panānanda, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi ānanda, jajjarasakaṭaṃ vekkhamissakena 4 yāpeti, evameva kho ānanda vekkhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiṃ ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro5 ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | 53. Kathañca ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, | ||
+ | |||
+ | 54. Evaṃ kho ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Dutiyabhāṇavāraṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Paccāsīsati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Cāpālacetiye āyusaṅkhārossajanaṃ) | ||
+ | |||
+ | 55. <span pts_page # | ||
+ | 56. " | ||
+ | |||
+ | 57. Evaṃ kho4 āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na bhagavantaṃ yāci " | ||
+ | 58. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | 1. Cāpālacetiyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | 59. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 60. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 61. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 62. " | ||
+ | 64. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 65. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhaṃ ceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ1 bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | 66. Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: appossukke tvaṃ pāpima hohi. Na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ite tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī" | ||
+ | |||
+ | 67. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi hiṃsanako salomahaṃso2. Devadundubhiyo3 ca phaliṃsu. Atha kho bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tulamatulañca sambhavaṃ\\ | ||
+ | Bhavasaṅkhāramavassajī muni, \\ | ||
+ | Ajjhattarato samāhito\\ | ||
+ | Abhindi kavacamivattasambhavanti. | ||
+ | |||
+ | (Bhūmicālassa aṭṭha hetu) | ||
+ | |||
+ | 68. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Mahā vatāyaṃ bhūmicālo, | ||
+ | |||
+ | 1. Vitthāritaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 69. Aṭṭha kho ime ānanda hetu aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame aṭṭha? | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ ānanda mahāpaṭhavi udake patiṭṭhitā. Udakaṃ vāte patiṭṭhitaṃ. Vāto ākāsaṭṭho hoti. Hoti kho so ānanda samayo yaṃ mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaṃ kampenti, udakaṃ kampitaṃ paṭhaviṃ kampeti. Ayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā ididhimā cetovasippatto, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkamati, tadā' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismiṃ nikkhamati, tadāyaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (4) | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti, tadāyaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (6) | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajati, tadāyaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (7) | ||
+ | |||
+ | 1. Mahāpathavi machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anupādisesāya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho ānanda aṭṭha hetu aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā ti. | ||
+ | |||
+ | (Aṭṭhaparisā) | ||
+ | |||
+ | 70. Aṭṭha kho imā ānanda parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiṃsaparisā māraparisā brahmaparisā. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ khattiyarisaṃ upasaṅkamitā1. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ samaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ cātummahārājikaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ tāvatiṃsaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ māraparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā' | ||
+ | |||
+ | Imā kho ānanda aṭṭha parisā. | ||
+ | |||
+ | 1. Upasaṅkamitvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Aṭṭha abhibhāyatanāni) | ||
+ | |||
+ | 71. Aṭṭha kho imāni ānanda abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīladassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ1 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Umāpupaphaṃ machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakānidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, | ||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhī tārakā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | Imāni kho aṭṭha ānanda abhibhāyatanāni. | ||
+ | |||
+ | (Aṭṭha vimokkhā) | ||
+ | |||
+ | 72. Aṭṭha kho ime ānanda vimokkho. Katame aṭṭha? | ||
+ | |||
+ | Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho (1) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. (3) | ||
+ | |||
+ | Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. (7) | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. (8) | ||
+ | |||
+ | Ime kho ānanda aṭṭha vimokkhā. | ||
+ | |||
+ | (Mārāyācanā) | ||
+ | |||
+ | 73. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho ānanda māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho ānanda māro pāpimā maṃ etadavoca: parinibbātu' | ||
+ | Evaṃ vutto' | ||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, | ||
+ | |||
+ | 1. Paññapessanti machasaṃ. 2. Uttāniṃ karissanti, sī katthavi uttānikarissanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, | ||
+ | |||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, | ||
+ | |||
+ | Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ1 puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti. ' | ||
+ | |||
+ | 74. Idāneva kho ānanda ajja cāpāle 2 cetiye māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho ānanda māro pāpimā maṃ etadavoca: " | ||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, | ||
+ | |||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, | ||
+ | |||
+ | "Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, | ||
+ | Yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti. \\ | ||
+ | Etarahi kho pana bhante bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu' | ||
+ | |||
+ | 1. Bahujaññaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte ahaṃ ānanda māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | (Ānandāyācanā) | ||
+ | |||
+ | 75. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Alaṃ ānanda, mā tathāgataṃ yāci. Akālo' | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Saddahasi tvaṃ ānanda tathāgatassa bodhinti? " | ||
+ | |||
+ | Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ: | ||
+ | Saddahasi tvaṃ ānandā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, | ||
+ | |||
+ | 76. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi gotama nigrodhe. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi corapapāte. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāḷasilāyaṃ. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi sītavane sappasoṇḍikapabbhāre. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi jīvakambavane . Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiṃ migadāye. Tatrā pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Kariyamāne, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena, | ||
+ | |||
+ | 77. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi udenacetiye. Tatrapi kho tāhaṃ ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi sattambecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ sattambecetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā' | ||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi bahuputtecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ bahuputtecetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā' | ||
+ | Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi sārandadecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ sārandadecetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā' | ||
+ | |||
+ | Idāneva kho tāhaṃ ānanda ajja cāpāle cetiye āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 78. Nanvetaṃ ānanda mayā paṭigacceva akkhātaṃ: | ||
+ | |||
+ | 79. Āyāmānanda yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamissāmā' | ||
+ | |||
+ | (Brahmacariyaciraṭṭhitika - dhammadesanā) | ||
+ | |||
+ | 80. Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃvenaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho bhikkhave dhammā mayā abhiññā desitā. Te vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bahulīkātabbā yathāyidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, | ||
+ | |||
+ | 81. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Paripakko vayo mayhaṃ parittaṃ mama jīvitaṃ \\ | ||
+ | Pahāya vo gamissāmi katamme saraṇamattano. \\ | ||
+ | Appamattā satimanto susīlā hotha bhikkhavo, *\\ | ||
+ | Susamāhitasaṅkappā sacittamanurakkhatha. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Pahāya jātisaṃsāraṃ dukkhassantaṃ karissatī ti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyabhāṇavāro. | ||
+ | |||
+ | 1. Ito paraṃ syāmapotthake ayaṃ adhito pāṭho' | ||
+ | " | ||
+ | Aḍḍhā ceva daḷiddā ca sabbe maccuparāyaṇā\\ | ||
+ | Yathā pi kumbhakārassa kataṃ mattikabhājataṃ\\ | ||
+ | Khuddakaṃ ca mahantaṃ vayañca pakkañcaāmakaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ\\ | ||
+ | Athāparaṃ etadavoca" | ||
+ | |||
+ | 2. Viharissati syā, vihessati sīmu. Saddanītiyaṃ 1038 - " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Cattāro ariyadhammā)\\ | ||
+ | 82. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Tayidaṃ bhikkhave ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā, | ||
+ | |||
+ | Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhūnaṃ \\ | ||
+ | Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto" | ||
+ | |||
+ | 1. Nāgāvalokitaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatrāpi sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati seyyathīdaṃ kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā' | ||
+ | |||
+ | (Cattāro mahāpadesā) | ||
+ | |||
+ | 83. Atha kho bhagavā bhaṇḍagāme yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena hatthigāmo, | ||
+ | |||
+ | Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhū evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | 1. Osāretabbāhi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeyya: amukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeya: amukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me therānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 1. Osāretabbāni machasaṃ. 2. Osāriyamānāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeyya: ' | ||
+ | |||
+ | Tatrapi sudaṃ bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaṃ bhikkhunaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: 'iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati. Seyyathīdaṃ kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā' | ||
+ | |||
+ | (Cunda - kammāraputtakathā) | ||
+ | |||
+ | 84. Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi: yante cunda sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | (Lohitapakkhandikā ābādho) | ||
+ | |||
+ | 85. Atha kho bhagavato cundasasa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji lohitapakkhandikā. Pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ābādhaṃ samphusī dhīro pabāḷhaṃ1 māraṇantikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Bhuttassa ca sūkaramaddavena\\ | ||
+ | Byādhippabāḷho udapādi satthuno\\ | ||
+ | Viriñcamāno2 bhagavā avoca\\ | ||
+ | Gacchāmahaṃ kusināraṃ nagaranti. " | ||
+ | |||
+ | (Ānandena pānīyāharaṇaṃ)\\ | ||
+ | 86. Atha kho bhagavā maggā okkamma yenaññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Sabāḷhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasantā anāvilā sandittha. Atha kho āyasmate, ānandassa etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | (Pukkusamallaputtakathā) | ||
+ | |||
+ | 87. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi pukkusa, katamannu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā yo saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyya, yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu1 niccharantisu asaṇiyā phalantiyā neva passeyya na pana saddaṃ suṇeyyā? | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ pukkusa samayaṃ ātumāyaṃ viharāmi bhūsāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā avidūre. Bhūsāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Atha kho pukkusa ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattārā ca balivaddā, tenupasaṅkami. Tena kho panāhaṃ pukkusa samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. Atha kho pukkusa aññataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ahaṃ pukkusa taṃ purisaṃ etadavocaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vijjullatāsu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho pukkusa, tassa purisassa etadahosi. ' | ||
+ | Evaṃ vutte pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | 88. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṃ siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmesi taṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ vītaccikaṃ viya khāyati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tena acchādito satthā hemavaṇṇo asobhathā" | ||
+ | (Ambavanūpagamanaṃ) | ||
+ | |||
+ | 89. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kakutthā nadī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kakutthaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi. ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ogāhi satthā sukilantarūpo tathāgato appaṭimo' | ||
+ | |||
+ | Nahātvā ca pītvā cudatāri satthā purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe. \\ | ||
+ | Satthā pavattā bhagavā' | ||
+ | |||
+ | Āmantayī vundakaṃ nāma bhikkhuṃ catugguṇaṃ patthara me nipacchaṃ2\\ | ||
+ | So vodito3 bhāvitattena vundo catugguṇaṃ patthari khippameva\\ | ||
+ | Nipajji satthā sukilantarūpo cundo' | ||
+ | |||
+ | (Dve piṇḍapātā samaphalā)\\ | ||
+ | 90. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. "Siyā kho panānanda cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ upadaheyya" | ||
+ | |||
+ | Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Acchodakaṃ, | ||
+ | 3. Modito (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āyusaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ sukhasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ. Vaṇṇasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ. Yasasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ. Ādhipateyyasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitanti' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Kusalo ca jahāti pāpakaṃ rāgadosamohakkhayā sa nibbuto' | ||
+ | |||
+ | Aḷārāvedallabhāṇavāro catuttho. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Kusinārā gamanaṃ) \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 91. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi āyāmānanda yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā, yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 92. Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi mandāravapupphāni antaḷikkhā papatanti, yāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya dibbāni pi candanacuṇṇāni antaḷikkhā papatanti. Tāni tathāgatassa sarīraṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upavāṇa thero | ||
+ | |||
+ | 93. Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ vījamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasādesi: 'apehi bhikkhu. Mā me purato aṭṭhāsī' | ||
+ | |||
+ | 94. Kathaṃ bhūtā pana bhante bhagavā devatā manasi karotī' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Apasāresi. Kesuci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, | ||
+ | |||
+ | Yā pana tā devatā vītarāgā, | ||
+ | |||
+ | 95. "Pubbe bhante disāsu vassaṃ vutthā bhikkhū āgacchanti tathāgataṃ dassanāya. Te mayaṃ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya labhāma payirupāsānāya, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 'Idha tathāgato jāto' | ||
+ | |||
+ | 'Idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | 'Idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitanti' | ||
+ | |||
+ | 'Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Āgamissanti kho ānanda saddhā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo idha tathāgato jāto ti pi, idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti pi, idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitantipi, | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhumaṃ - sī. Mu. Cakkhuṃ - i. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ānanda pucchā kathā | ||
+ | |||
+ | 96. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Sati ānanda upaṭṭhapetabbā" | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ mayaṃ bhante tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā?" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhumā, (machasaṃ) cakṣurantardhayati (sabbatthivādīnaṃ mahāparinibbānasutte). \\ | ||
+ | 2. Sāratthe ghaṭhatha anuyuñapatha (machasaṃ. ) 3. Sāratthe (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etenūpāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ1 veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātummahāpathe 2 rañño cakakavattissa thūpaṃ karonti. Evaṃ kho ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṃ cātummahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ3 vā āropessanti vā abhivādessanti vā, cittaṃ vā pasādessanti, | ||
+ | |||
+ | Thūpārahā puggalā. | ||
+ | |||
+ | 97. " | ||
+ | |||
+ | Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho? | ||
+ | |||
+ | Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho? | ||
+ | |||
+ | 1. Sarīre (syā, kaṃ). 2. Cātumahāpattha (machasaṃ). 3. Vaṇṇakaṃ [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho? | ||
+ | |||
+ | Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho ānanda atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavatti thūpāraho. Ime kho ānanda cattāro thūpārahā" | ||
+ | |||
+ | Ānandattherassa acchariyadhammā. | ||
+ | |||
+ | 98. Atha kho āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi: | ||
+ | |||
+ | 1. Bahujano cittaṃ pasādeti [PTS]. 2. Sāvakathūpo. [PTS]. 3. Mama (machasaṃ). | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 99. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " ye pi te bhikkhave ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | 100. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 1. Hohisi (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | (Mahāsudassana sutta desanā. ) \\ | ||
+ | 101. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "mā bhante bhagavā imasmiṃ kuḍḍanagarake1 ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyī. 2 Santi bhante aññāni mahānagarāni, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 1. Khuddanagarake (machasaṃ). 2. Kusinārāyaṃ (machasaṃ). | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rañño ānanda mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Mallānaṃ vandanā | ||
+ | |||
+ | 102. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocesi "ajja kho vāseṭṭhā rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idamāyasmato ānandassa sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ patanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti " | ||
+ | |||
+ | Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā yena upavattaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: sace kho ahaṃ kosinārake malle ekamekaṃ bhagavantaṃ vandāpessamiṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṃ vandāpesi: ' | ||
+ | |||
+ | Subhadda paribbājaka vatthu | ||
+ | |||
+ | 103. Subhadda paribbājaka vatthu | ||
+ | |||
+ | 103. Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaṃ paṭivasati. Assosi kho subhaddo paribbājako: | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhumā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno. Evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | 104. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: gacchāvuso subhadda, karoti te bhagavā okāsanti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 105. " | ||
+ | |||
+ | 1. Ime (kaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yaṃ pabbajiṃ kiṃ kusalānuesī \\ | ||
+ | Vassāni paññāsa samādhikāni\\ | ||
+ | Yato ahaṃ pabbajito subhadda\\ | ||
+ | Ñāyassa dhammassa padesavatti\\ | ||
+ | Ito bahiddhā samaṇo pi natthi. 4\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Dutiyo pi samaṇo natthi, \\ | ||
+ | Tatiyo pi samaṇo natthi, \\ | ||
+ | Catuttho pi samaṇo natthi. \\ | ||
+ | Suññā parappavādā samaṇehi aññe\\ | ||
+ | Ime ca subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ\\ | ||
+ | Asuñño loko arahantehī" | ||
+ | |||
+ | 106. Evaṃ vutte subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | "Yo kho subhadda aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati, | ||
+ | |||
+ | 3. Asuñño loko, arahantehi assāti ( [PTS] machasaṃ)\\ | ||
+ | 4. Ekūnatriṃśo vayasānuprāpto (mahāvastu) ekona triṃśatko vasayā subhadra yat prāvrajaṃ kiṃ kuśalaṃ gaveṣī, paṃcāśad varṣāṇi samādhikāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: tena hānanda subhaddaṃ pabbājethā ti. ' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcamo bhāṇavāro. | ||
+ | |||
+ | 1. Yo, [PTS] 2. Abhisitte [PTS] 3. So (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgatassa pacchimā vācā | ||
+ | |||
+ | 107. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. | ||
+ | |||
+ | "Siyā kho panānanda tumhākaṃ evamassa, atītasatthukaṃ pāvacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkhamāno ānanda saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatu. 1 Channassa ānanda bhikkhuno mamaccayena brahmadaṇḍo dātabbo" | ||
+ | |||
+ | 108. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Samūhanatu [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 108. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā2. | ||
+ | |||
+ | Bhagavato parinibbānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 109. Atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvayā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṃ samāpajji. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca, " | ||
+ | |||
+ | 2. Sabbatthikavādīnaṃ, | ||
+ | Atha bhagavānutatarāsaṃgataḥ suvarṇavarṇaṃ bāhuṃ nissāryya tān bhikṣūnavocat: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nesavasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṃjjhānaṃ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃjjhānaṃ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā taṃ samanantarā bhagavā parinibbāyi. | ||
+ | |||
+ | 110. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosi, mahiṃsanako salomahaṃso devadundubhiyo ca phaliṃsu. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yathā etādiso satthā loke appaṭipuggalo\\ | ||
+ | Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto" | ||
+ | |||
+ | Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukho" | ||
+ | |||
+ | Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi: | ||
+ | |||
+ | "Nāhu assāsapassāso ṭhitacittassa tādino, \\ | ||
+ | Anejo santimārabbha yaṃ kālamakarī muni. \\ | ||
+ | Asallīnena cittena vedanaṃ ajjhavāsayī, | ||
+ | Pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho cetaso ahū" | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhumā loke antarahito ti (machasaṃ). 2. Asaṃlīnena kāyena vedanāmadhivāsayan pradyotasyeva vimokṣas tasya cetasaḥ (madhyamikāvānti) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Sabbākāravarūpete sambuddhe parinibbute" | ||
+ | |||
+ | 111. " | ||
+ | |||
+ | 112. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi; alaṃ āvuso mā sovittha mā paridevittha. Nanu etaṃ āvuso bhagavatā paṭigacceva akkhātaṃ, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 113. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taṃ rattāvasesaṃ dhammiyā kathāya vītināmesuṃ. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: gacchāvuso ānanda kusināraṃ. Kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi: ' | ||
+ | |||
+ | 114. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā ' | ||
+ | |||
+ | 116. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaṃkaṭīrā jaṇṇumattena odhinā mandāravapupphehi satthatā hoti atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato sarīraṃ dibbehi ca mānusakehi ca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Uttareṇa dvāreṇa nagarāt niṣakramya nadīṃ hiraṇyavatīṃ upasaṅkramya mukuṭabandhane caitye(sabbatthivāditaṃ mahāparinibbāṇasutta) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 117. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ "tena hi bhaṇe mallānaṃ vihataṃ kappāsaṃ sannipātethā" | ||
+ | |||
+ | Mahākassapāgamanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 118. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggapaṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena aññataro ājīvako2 kusinārāya mandāravapupphaṃ gahetvā pāvaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taṃ ājīvakaṃ dūrato' | ||
+ | |||
+ | 1. Suvarṇadroṇyāṃ nidhāya telena pūrayitvā tāṃ suvarṇadroṇīṃ utthāpya dvitīyasyāṃ mahādroṇyāṃ prakṣipya (sabbatthivāditaṃ mahāparinibbānasutte) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahitanti" | ||
+ | |||
+ | 119. Tena kho pana samayena subhaddo nāma buḍḍhapabbajito' | ||
+ | |||
+ | 120. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā mayaṃ bhagavato citakaṃ ālimpessāmāti na sakkonti ālimpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Atha khalu mārge nyataro nirgrantha śrāvakaḥ mandāra puṣpaṃādāya (sabbatthivādīnaṃ mahāparinibbānasutte). 4. Cakkhumā loke antarahito (machasaṃ) loke cakṣurantarhitam (sabbatthivādīnaṃ mahāparinibbānasutte) 1. Buddhapabbajito(machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 121. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ yena bhagavato citako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃ saṃ cīvaraṃ katvā añjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā, pādato vivaritvā bhagavato pāde sirasā vandi. Tāni pi kho pañca bhikkhusatāni ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandiṃsu. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 122. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarīrassa, yaṃ ahosi chavīti vā cammanti mā maṃsanti vā naharū ti vā lasikā ti vā tassa neva chārikā paññāyittha, | ||
+ | |||
+ | Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sārīrāni sattāhaṃ santhāgāre sattipañjaraṃ karitvā dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṃsu garukariṃsu mānesuṃ pūjesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Sārīrikadhātuvibhajanā \\ | ||
+ | 122. Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto: | ||
+ | |||
+ | 1. Vandite va (machasaṃ [PTS] 2. Sabbabbhantarimaṃ (machasaṃ) sabbaṃ abbhantarimaṃ [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho vesālikā licchavī: ' | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho kāpilavatthavā sakyā: " | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho allakappakā bulayo " | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho rāmagāmakā koliyā " | ||
+ | |||
+ | Assosi kho veṭhadīpako brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | 1. Bhagavāpi (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho pāveyyakā mallā " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte kosinārakā mallā te saṅghe gaṇe etadavocuṃ, | ||
+ | |||
+ | 123. Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇo te saṅghe gaṇe etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ1\\ | ||
+ | Amhākaṃ buddho ahu khantivādo. \\ | ||
+ | Na hi sādhu' | ||
+ | Sarīrabhāge siyā sampahāro. | ||
+ | |||
+ | Sabbeva bhonto sahitā samaggā\\ | ||
+ | Sammodamānā karomaṭṭhabhāge. \\ | ||
+ | Vitthārikā hontu disāsu thūpā\\ | ||
+ | Bahū janā cakkhumato pasannā" | ||
+ | |||
+ | 124. "Tena hi brāhmaṇa tvaññeva bhagavato sārīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajāhī" | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho pippalivaniyā2 moriyā: " | ||
+ | |||
+ | 1. Vācaṃ. Machasaṃ. 2. Pipphalīvaniyā. Syā. 3. Āhariṃsu syā. Kā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhātucetiya pūjā | ||
+ | |||
+ | 124. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sārīrānaṃ thūpañca mahañca akāsi. <span pts_page # | ||
+ | 125. " | ||
+ | Sattadoṇaṃ jambudīpe mahenti, \\ | ||
+ | Ekañca doṇaṃ purisavaruttamassa\\ | ||
+ | Rāmagāme nāgarājā mahenti. | ||
+ | |||
+ | Ekā hi dāṭhā tidivehi pūjitā ekā pana gandhārapure mahīyati, \\ | ||
+ | Kāliṅgarañño vijite punekaṃ ekaṃ puna nāgarājā mahenti. | ||
+ | |||
+ | Tasseva tejena ayaṃ vasundharā\\ | ||
+ | Āyāgaseṭṭhehi mahī alaṃkatā\\ | ||
+ | Evaṃ imaṃ cakkhumato sarīraṃ\\ | ||
+ | Susakkataṃ sakkatasakkatehi. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Manussaseṭṭhehi tatheva pūjito, \\ | ||
+ | Taṃ2 vandatha pañjalikā bhavitvā\\ | ||
+ | Buddho bhave kappasatehi dullabho' | ||
+ | |||
+ | Cattāḷīsa samā dantā kesā lomā ca sabbaso, \\ | ||
+ | Devā hariṃsu ekekaṃ cakkavālaparamparā" | ||
+ | |||
+ | Mahāparinibbānasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīraṃ (machasaṃ). 2. Taṃ taṃ (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upa vattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 2. "Mā hevaṃ ānanda avaca mā hevaṃ ānanda avaca kuḍḍanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhā nagarakanti. | ||
+ | |||
+ | Kusāvati rājadhāni\\ | ||
+ | Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano nāma ahosi khantiyo muddhāvasitto1 cāturanto vijitāvī janapadatthācariyappatto. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Muddhāhisītto (kaṃ). 2. Iddhā ceva ahosi phītā ca (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi ānanda devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhāni iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca, evameva kho ānanda kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī ānanda rājadhāni dasahi saddehi avicittā ahosi divā ceva rattiṃ ca. Seyyathīdaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Kusāvatī ānanda rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko pākāro sovaṇṇamayo, | ||
+ | |||
+ | Kusāvatī ānanda rājadhāni sattahi tālapantihi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā, | ||
+ | |||
+ | 1. Lohitaṅkamayo (kaṃ). 2. Khamanīyo (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkaratanaṃ | ||
+ | |||
+ | 4. Rājā ānanda mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhihi. Katamehi sattahi? Idhānanda rañño mahāsudassanassa tadahuposathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanāhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | 1. Pavattati (syā kaṃ). 2. Anudeva (syā). 3. Sāśataṃ [PTS]. 4 Ajjhogāhetvā [PTS]. 5. Ākayanta (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho taṃ ānanda cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ abhivijinitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi. Rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi. | ||
+ | |||
+ | Hatthiratanaṃ\\ | ||
+ | 7. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi, | ||
+ | Assaratanaṃ\\ | ||
+ | 8. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi, | ||
+ | |||
+ | Maṇiratanaṃ\\ | ||
+ | 9. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi. So ahosi maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno. Tassa kho panānanda maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayahitvā maṇiṃ dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāyaṃ pāyāsi. Ye kho panānanda samantā gāmā ahesuṃ, te tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Itthiratanaṃ \\ | ||
+ | 10. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi. Abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | Gahapatiratanaṃ\\ | ||
+ | 11. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi. Tassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pāturahosi, | ||
+ | |||
+ | 1. Mānussivaṇṇaṃ - syā, mānusivaṇṇaṃ (machasaṃ). 2. Aticarī - kaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Parināyakaratanaṃ | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ ānanda, rañño mahāsudassanassa parināyakaratanaṃ pāturahosi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upayāpetabbaṃ upayāpetuṃ apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha; appossukko tvaṃ deva hohi, ahamanusāsissāmīti, | ||
+ | |||
+ | Iddhisamannāgamo\\ | ||
+ | 13. Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idha ānanda rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā ānanda mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā ānanda mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā ānanda mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Rājā ānanda mahāsudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. | ||
+ | |||
+ | 1. Catutthāya (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pokkharaṇīyamāpanaṃ\\ | ||
+ | 14. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ imāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyyanti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda pokkharaṇiyo catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahesuṃ, ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, | ||
+ | |||
+ | 15. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanasasa etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ annaṃ annatthikassa 1 pānaṃ pānatthikassa vatthaṃ vatthatthikassa yānaṃ yānatthikassa sayanaṃ sayanatthikassa itthiṃ itthatthikassa hiraññaṃ hiraññatthikassa suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Ananatthitassa (syā, kā. [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho ānanda brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāsudasasanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu; | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 17. Dhammo ānanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena ca dakkhiṇena ca addhayojanaṃ vitthārena, | ||
+ | |||
+ | Dhammassa ānanda pāsādassa caturāsīti thambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Catutthāya - [PTS. 1*] Vīsukammaṃ - (kā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhamme ānanda pāsāde caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ: | ||
+ | 18. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ yattha divāvihāraṃ nisīdissāmīti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ yattha divāvihāraṃ nisīdi. Dhammo ānanda pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Dhammo ānanda pāsādo dvīhi kiṃkiṇikajālehi1 parikkhitto ahosi, ekaṃ jālaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṃkiṇiyo ahesuṃ, rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṃkiṇiyo ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Kiṃkaṇikajālehi (syā, kā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyoca kamanīyo ca madanīyo ca seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi1 samannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca evameva kho ānanda tesaṃ kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda tena samayena tusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā. Te tesaṃ kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena parivāresuṃ. | ||
+ | |||
+ | Niṭṭhito kho panānanda dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhuni. Seyyathāpi ānanda vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nahaṃ abbhuggamamāno2 duddikkho3 <span pts_page # | ||
+ | 20. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi; yannūnāhaṃ dhammassa pāsādasasa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyyanti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ. Dhammā ānanda pokkharaṇī puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena ca dakkhiṇena ca addhayojanaṃ vitthārena. Dhammā ānanda pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahosi, ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā, | ||
+ | |||
+ | Dhammāya ānanda pokkharaṇiyā catuvīsatisopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammā ānanda pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca, | ||
+ | |||
+ | 1. Kusalehi. (Sīmu. Syā kā, [PTS]. 2. Abbhussattamāno (machasaṃ). 3. Dudikkho. [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhammā ānanda pokkharaṇi sattahi tālapantīhi pārikkhittā ahosi, ekā tālapantī sovaṇṇamayā, | ||
+ | |||
+ | Niṭṭhite kho panānanda dhamme ca pāsāde dhammāya ca pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano. Ye1 tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā te sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhi. | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāro. | ||
+ | |||
+ | 1. Yo kho panānanda. (Syā, kā. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jhānasamāpattipaṭilābho \\ | ||
+ | 21. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo ti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedesi. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. | ||
+ | |||
+ | 23. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nagarādīni. | ||
+ | |||
+ | 24. Rañño ānanda mahāsudassanassa caturāsītinagarasahassāni ahesuṃ kusāvatīrājadhānipamukhāni, | ||
+ | |||
+ | Caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṃ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthitāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Caturāsītināgasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni, | ||
+ | |||
+ | 25. Tena kho panānanda samayena rañño mahāsudassanassa caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: imāni kho me caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Yannūna vassasatassa vassasatassa accayena dvecattārīsaṃ nāgasahassāni dvecattārīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgaccheyyunti. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano parināyakaratanaṃ āmantesi, ' imāni kho me samma parināyakaratana caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Tena hi samma parināyakaratana vassasatassa vassasatassa accayena dvecattārīsaṃ nāgasahassāni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Duhasandanāni - machasaṃ , dūkulasandanāni [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Subhaddāyūpasaṅkamanaṃ | ||
+ | |||
+ | 26. Atha kho ānanda subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena etadahosi: ciradiṭṭhiko kho me rājā mahāsudassano. Yannūnāhaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyanti. Atha kho ānanda subhaddā devī itthāgāraṃ āmantesi, " etha tumhe sīsāni nahāyatha, pītāni vatthāni pārupatha, ciradiṭṭho no rājā mahāsudassano. Rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda rājā mahāsudassano saddaṃ sutvā kinnu kho mahato viya janakāyassa saddoti, mahāviyūhakūṭāgārā nikkhamanno addasa subhaddaṃ deviṃ dvārabāhaṃ ālambitvā ṭhitaṃ, disvāna subhaddaṃ deviṃ etadavoca: ' ettheva devī tiṭṭha mā pavisī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda subhaddāya deviyā etadahosi: vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vejayantarathapamukhāni ( bahusu ) aññesu īdisesu ṭhānesu pakārassa damitataṃ dissate. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Evaṃ vutte ānanda rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca: dīgharattaṃ kho maṃ tvaṃ devi iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi samudācarittha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Evaṃ vutte ānanda subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho ānanda subhaddā devī assūni pamajjitvā1 rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sabbeheva deva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Mā kho tvaṃ deva sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā sāpekkhassa kālakiriyā garahitā ca sāpekkhassa kālakiriyā. Imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatirājadhānippamukhāni. Ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Puñjitvā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brahmalokūpagamanaṃ | ||
+ | |||
+ | 29. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano na cirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi ānanda gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa bhattasammado hoti, evameva kho ānanda rañño <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 30. Siyā kho panānanda evamassa añño nūna tena samayena rājā\\ | ||
+ | Mahāsudassano ahosī ti. Na kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā mahāsudassano ahosi. Mama tāni caturāsītinagarasahassāni kusāvatīnagarapamukhāni, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Kumārakīḷaṃ - machasaṃ, 2. Gihibhūto - machasaṃ, 3. Brahmacariyamacari - kaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Tesaṃ kho panānanda caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhāni. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti yantena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ dhammo pāsādo. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti yantena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītipallaṅkasahassānaṃ eko yeva so pallaṅko hoti yantena samayena paribhuñjāmi yadidaṃ sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo vā. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītināgasahassānaṃ eko yeva so nāgo hoti yantena samayena abhirūhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītiassasahassānaṃ eko yeva so asso hoti yantena samayena abhirūhāmi yadidaṃ valāhako assarājā. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītirathasahassānaṃ eko yeva so ratho hoti yantena samayena abhirūhāmi yadidaṃ vejayantaratho. \\ | ||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītiitthisahassānaṃ ekā yeva sā itthi hoti yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyinī1 vā vessinī2 vā. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītikoṭivatthasahassānaṃ ekaṃ yeva taṃ dussayugaṃ hoti yantena samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ kho panānanda caturāsītithālipākasahassānaṃ eko yeva so thālipāko hoti yato nālikodanaparamaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Khattiyānī - machasaṃ, khattiyāyinī - syā, 2. Vessayinī - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 32. Passānanda sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṃ aniccā kho ānanda saṅkhārā. Evaṃ addhuvā kho ānanda saṅkhārā. Evaṃ anassāsikā kho ānanda saṅkhārā, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā. | ||
+ | |||
+ | Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino\\ | ||
+ | Uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukho ti. | ||
+ | |||
+ | Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Janavasabhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike1 viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena bhagavā parito parito janapadesu parivārake abbhatīte\\ | ||
+ | Kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu2 kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaṃ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva3 imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā ti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Assosuṃ kho nātikiyā paricārakā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nādike - sīmu, syā [PTS , 2.] Cetiyavaṃsesu - machasaṃ, | ||
+ | 3. Sakiṃdeva - (kā) , 4. Pañhāveyyākaraṇaṃ ( syā kā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Assosi kho āyasmā ānando: bhagavā kira bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaṃ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" | ||
+ | Attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā ti. | ||
+ | |||
+ | Ānanda parikathā | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Panapi - [PTS]\\ | ||
+ | 2. Aṅgamāgadhikehi - syā\\ | ||
+ | 3. Tesampissa - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Phāsukaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So abbhatīto kālakato bhagavatā abyākato. Tassa passa sādhu veyyākaraṇaṃ. Bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu. Yattha kho bhagavato sambodhi magadhesu kathaṃ tattha bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya? | ||
+ | |||
+ | 5. Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantā etadavoca. | ||
+ | |||
+ | Sutammetaṃ bhante bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaṃ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesampassa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ ayaṃ kho panāpi bhante ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito buhmaṇagahapatikānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya nātikaṃ piṇḍāya pāvisi. Nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdi. " Gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃ gatikā te bhavanto yaṃ abhisamparāyā " ti.Addasā kho bhagavā māgadhake paricārake yaṃ gatikā te <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ninnamanā syā, dīnamānā [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca. " Upasantapadisso1 bhante bhagavā, bhātiriva bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaṃ. Santena nūnajja bhante bhagavā vihārena vihāsī "ti. " Yadeva kho me tvaṃ ānanda māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkanto, tadevāhaṃ nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā2 manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṃ ' gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Janavasabhāgamanaṃ | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho ānanda antarahito yakkho saddamanussāvesi: | ||
+ | |||
+ | Ito satta tato satta saṃsārāni catuddasa\\ | ||
+ | Nivāsamabhijānāmi yattha me vusitaṃ pure. | ||
+ | |||
+ | Dīgharattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi. Āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyā ti.\\ | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Upasantapatiso - kaṃ \\ | ||
+ | 2. Aṭṭhiṃkatvā - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Yadidaṃ - machasaṃ \\ | ||
+ | 4. Manussarājā pi homi - [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 9. " Acchariyamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, ' | ||
+ | |||
+ | " Na aññattha bhagavā tava sāsanā, na aññattha sugata tava sāsanā. Yadagge ahaṃ bhante bhagavati ekantikato1 abhippasanno, | ||
+ | |||
+ | Devasabhā | ||
+ | |||
+ | 10. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase vassupanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ekanatato - syā,\\ | ||
+ | 2. Dibbā parisā - [PTS,]\\ | ||
+ | 3. Hoti - [PTS,]\\ | ||
+ | 4. Pacchābhimukho - machasaṃ, | ||
+ | 5. Puratthābhimukho - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti. Ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā1\\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. [A] | ||
+ | |||
+ | Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine2\\ | ||
+ | Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. | ||
+ | |||
+ | Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā\\ | ||
+ | Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha. | ||
+ | |||
+ | Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā \\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā. ' Dibbā vata bho kāyā paripūranti\\ | ||
+ | Hāyanti asurā kāyā ' ti. | ||
+ | |||
+ | 12.Atha kho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, | ||
+ | |||
+ | " Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ \\ | ||
+ | Vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu samhi āsane" | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Saindakā - sīmu.\\ | ||
+ | 2. Yasassino - syā \\ | ||
+ | 3. Vuttavacanānāmidaṃ - kaṃ \\ | ||
+ | 4. Paccanusiṭṭhavacanā pi taṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Ayipakkantā - kaṃ \\ | ||
+ | [A.] Modanti bho punar devāḥ trayasatriṃśa saśatrakāṃ (saśakrakā)\\ | ||
+ | Tathāgataṃ namasyantā dharmasya sukhadharmatām - mahāvastu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pāturahosi, | ||
+ | |||
+ | " Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati, | ||
+ | Brahmuno hetaṃ nimittaṃ obhāso vipulo mahā ti. | ||
+ | |||
+ | Sanaṅkumārakathā | ||
+ | |||
+ | 14. Atha kho bhante devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu. ' Obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā 'va naṃ gamissāmā ti. Cattaro pi mahārājāno yathāsakesu āsananesu nisīdiṃsu " obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati, <span pts_page # | ||
+ | Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Atha bhante brahmā sanaṃkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi. So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya, evameva kho bhante brahmā sanaṃkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīditvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi: | ||
+ | |||
+ | " Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā\\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. \\ | ||
+ | Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine\\ | ||
+ | Sugatasmiṃ buhmacariyaṃ caritvāna idhāgate. | ||
+ | |||
+ | Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā\\ | ||
+ | Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha. | ||
+ | |||
+ | Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā \\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. | ||
+ | |||
+ | 16. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno\\ | ||
+ | Sanaṃkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti: vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana bhante brahmā sanaṃkumāro sarena viññāpeti. Na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti, so vuccati ' brahmasaro' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno sanaṃkumārassa bhāsato ghoso yeva. Devā maññanti yvāyaṃ mama pallaṅke, svāyaṃ eko'va bhāsatī ti. | ||
+ | |||
+ | " Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ sabbe bhāsanti nimmitā [a]\\ | ||
+ | Ekasmiṃ tuṇhimāsīne sabbe tuṇhī bhavanti te. | ||
+ | |||
+ | Tadā su devā maññanti tāvatiṃsā sahindakā \\ | ||
+ | Yvāyaṃ mama pallaṅkasmiṃ svāyaṃ eko'va bhāsatī" | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho bhante brahmā sanaṃkumāro ekattena attānaṃ upasaṃhāsi. Ekattena attānaṃ upasaṃharitvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iddhipāda bhāvanā | ||
+ | |||
+ | 18. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvasupaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Ye hi keci bho atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | [A.] Ekasya bhāṣamānasya sarve bhāṣanti nirmitāḥ \\ | ||
+ | Ekasya tuṣṇīmbhūtasya sarve tuṣṇīm bhavanti te. ( Divyāvadāna) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ mahābrahme ' ti. | ||
+ | |||
+ | ' Ahampi kho bho imesaṃ yeva catunnaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi. | ||
+ | |||
+ | Okāsādhigamā | ||
+ | |||
+ | 19. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāya. Katame tayo? Idha bho ekacco saṃsaṭṭho viharati kāmehi, saṃsaṭṭho akusalehi dhammehi. So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ paṭipajjati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bho idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti. Oḷārikā vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, so aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasi karoti dhammānudhammaṃ paṭipajjati. Tassa ariyadhammasavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ dhammānudhammapaṭipattiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bho idhekacco idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ akusalanti yathābhūtaṃ nappajānāti, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāyāti. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante buhmā sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi: | ||
+ | |||
+ | Satipaṭṭhānā | ||
+ | |||
+ | 20. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva supaññattāvime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. Cattāro satipaṭṭhānā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharantotattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito | ||
+ | |||
+ | Sammāvippasanno bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā paracitte ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pāmujjaṃ - kaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassa adhigamāyāti. | ||
+ | |||
+ | Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi. | ||
+ | |||
+ | Samādhiparikkhārā | ||
+ | |||
+ | 21. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvasupaññattāvime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta sammāsamādhiparikkhārā sammāsamādhissa bhāvanāya sammāsamādhissa pāripūriyā. Katame satta? Sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yā kho bho imehi sattahi aṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Opaneyyako - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bho buddhe aveccappasādena samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | Atthāyaṃ1 itarā pajā puññabhāgāti me mano, \\ | ||
+ | Saṅkhātuṃ no pi sakkomi musāvādassa ottapanti. 2 | ||
+ | |||
+ | 22. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno sanaṃkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi. ' | ||
+ | |||
+ | 23. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhāsi. Idamatthaṃ vessavaṇo mahārājā brahmuno sanaṃkumārassa devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sayaṃ parisāyaṃ ārocesi. Idamatthaṃ janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sayaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ bhagavato ārocesi. Idamatthaṃ bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato ānandassa ārocesi. Idamatthaṃ āyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Janavasabhasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Athāyaṃ - syā. 2. Ottappanti - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pañcasiko gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca: yaṃ kho me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Devasabhā\\ | ||
+ | 2. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. | ||
+ | |||
+ | Nace deve ca passantā vaṇṇavante yasassine. \\ | ||
+ | Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. | ||
+ | |||
+ | Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā, | ||
+ | Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha, | ||
+ | |||
+ | Idhaṃ disvāna nandanti tāvatisā sahindakā, \\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha yathābhuccavaṇṇā\\ | ||
+ | 4. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve tāvatiṃse āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimpaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañca 3 so bhagavā yāvañca 3 so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Asurakāyā - machasaṃ. 2. Iccheyyāma - [PTS. 3.] Yāva cassa - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. Evaṃ opanayikassa1 dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarehi aññatra tena bhagavatā. \\ | ||
+ | 3. Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā suppaññattaṃ. Idaṃ akusalanti suppaññattaṃ. Idaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Suppaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti evameva suppaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminīpaṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na ca panetarahi, aññatra tena bhagavatā. | ||
+ | |||
+ | 5. Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āhārayamāna 2 iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. | ||
+ | |||
+ | 6. Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ. Te bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyuttopi viharati. Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Opaneyyikassa - machasaṃ. 2. Āhariyamānaṃ - sī. Mu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, | ||
+ | |||
+ | 8. Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṃkappo ajjhāsayaṃ ādi brahmacariyaṃ evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṃkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Iminā paṅghena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma. Na panetarahi, aññatra tena bhagavatā ti. \\ | ||
+ | 5. Ime kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Tatra bhante ekacce devā evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Aho vata mārisā cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yatharivabhagavā, | ||
+ | |||
+ | Ekacce devā evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce devā evamāhaṃsu: | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, | ||
+ | |||
+ | "Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ\\ | ||
+ | Vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu sambhi āsane" | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ atha kho bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi: | ||
+ | |||
+ | Yathā kho mārisā nimittāni dissanti uḷāro āloko sañjāyati obhāso pātubhavati brahmā pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatī ti. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Brahmuno hetaṃ nimittaṃ obhāso vipulo mahā" | ||
+ | |||
+ | Sanaṅkumārakathā\\ | ||
+ | 8. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatisānaṃ pātu bhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ. Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Seyyathāpi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati, evameva kho bhante yadā brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, | ||
+ | |||
+ | 9. Atha bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. | ||
+ | |||
+ | Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine, \\ | ||
+ | Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate. | ||
+ | |||
+ | Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā, | ||
+ | Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha. | ||
+ | |||
+ | Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā, \\ | ||
+ | Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Imamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro abhāsittha. Imamatthaṃ bhante brahmuno sanaṃkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññoyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana bhante brahmā sanaṃkumāro sarena viññāpeti, | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho bhante devā tāvatiṃsā brahmānaṃ sanaṃkumāraṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññati bhavaṃ mahābrahmā yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Svakkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi evaṃ opanayikassa dhammassa desetāraṃ iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā suppaññattaṃ. Idaṃ akusalanti suppaññattaṃ. Idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti suppaññattaṃ. Evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭi - bhāgānaṃ dhammānaṃ paññāpetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Suppaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti evameva suppaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminīpaṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena bhagavatā. | ||
+ | |||
+ | Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana maññe so bhagavā āhāraṃ āhāreti evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āhārayamānaṃ iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā. | ||
+ | |||
+ | Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ. So bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyuttopi viharati. Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā, | ||
+ | |||
+ | Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, | ||
+ | |||
+ | Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṃkappo ajjhāsayaṃ ādi brahmacariyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Ime kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaṃkumārassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro attamano hoti pamudito pītisomanassajāto bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Atha bhante brahmā sanaṃkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi. So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya, evameva kho bhante brahmā sanaṃkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi: | ||
+ | |||
+ | Govindabrāhmaṇavatthu | ||
+ | |||
+ | 11. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā. Yāva dīgharattaṃ mahāpañño' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Atha kho bho rājā disampati aññataraṃ purisaṃ āmantesi, 'ehi tvaṃ ambho purisa, yena jotipālo nāma māṇavo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ evaṃ vadehi: bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ, | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho bho rājā disampati jotipālaṃ māṇavaṃ govindiye abhisiñci. Pettike ṭhāne ṭhapesi. Abhisitto jotipālo māṇavo govindiye, pettike ṭhāne ṭhapito, ye' pi'ssa pitā atthe anusāsi te pi atthe anusāsati, ye' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rājasaṃvibhāgo\\ | ||
+ | 14. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca: disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 15. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sukho bhavetha - machasaṃ\\ | ||
+ | Sukhaṃ bhaveyyātha - syā\\ | ||
+ | Sukhamedheyyātha - [PTS]\\ | ||
+ | Sukhā bhaveyyātha - kaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho bho reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ ambho purisa, yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Māhissatī avantīnaṃ sovīrānañca rorukaṃ | ||
+ | |||
+ | Mīthilā ca videhānaṃ campā aṅgesu māpitā, \\ | ||
+ | Bārāṇasī ca kāsīnaṃ ete govindamāpitā" | ||
+ | |||
+ | 17. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Reṇu dve ca dhataraṭṭhā2 tadāsuṃ sattabhāratā" | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Kāḷiṅgānaṃ syā kaṃ - [PTS. 2.] Reṇudve dhataraṭṭhā ca machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kittisaddabbhuggamanaṃ | ||
+ | |||
+ | 18. Atha kho bho te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāmhaṇaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 19. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 29. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Abbhuggacchi - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: | ||
+ | |||
+ | 21. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena satta ca brāhmaṇamahā sālā sattaca nhātakasatāni tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi, | ||
+ | |||
+ | Brahmunā sākacchā\\ | ||
+ | 25. Atha kho bho brahmunā sanaṃkumāro mahāgovindassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya, | ||
+ | |||
+ | 1. Upasaṅkami - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ajānantā taṃ pucchāma kathaṃ jānemu taṃ mayanti. " | ||
+ | |||
+ | "Maṃ ve kumāraṃ jānanti brahmaloke sanantanaṃ\\ | ||
+ | Sabbe jānanti maṃ devā evaṃ govinda jānahī. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Agghe bhavantaṃ pucchāma agghaṃ kurutu no bhavaṃ" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca. \\ | ||
+ | Katāvakāso pucchassu yaṃ kiñcimbhipatthitanti. " | ||
+ | |||
+ | 26. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ\\ | ||
+ | Kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu, | ||
+ | Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno\\ | ||
+ | Pappoti macco amataṃ brahmalokanti. [C] | ||
+ | |||
+ | Hitvā mamattaṃ manujesu brahme\\ | ||
+ | Ekodibhūto karuṇādhimutto, | ||
+ | Nirāmagandho virato methunasmā\\ | ||
+ | Ettha ṭhito ettha ca sikkhamāno\\ | ||
+ | Pappoti macco amataṃ brahmalokanti. "[D] | ||
+ | |||
+ | 1. Madhupākañca - machasaṃ. 2. Karuṇedhimutto - machasaṃ. \\ | ||
+ | [A.] Āsanamudakaṃ pādyāṃ madhukalpaṃ ca pāyasam pratihṛhṇehi (patigṛhṇehi) brahma agramabhiharā mite āsanamudakā pādyāṃ madhukalpaṃ ca pāyagham (pāyasaṃ) pratigṛhṇami hovinda (govinda) agramabhiharāhi me - mahāvastu. Udakaṃ paṭigaṇhātu no bhavaṃ agghaṃ bhavantaṃ pucchāmi agghaṃ kurutu no bhavaṃ - jātaka 509 dṛṣṭe dharme hitārthaṃ vā samparāyasukhāya vā katāvakāśo pāccheyaṃ yaṃ me manasi prārthitam (mahāvastu)\\ | ||
+ | [C.] Pṛcchāmi brahmaṇaṃ sanatkumāraṃ kāṃkṣī akāṃkṣī paricāriyeṣu kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ prāpnoti manujo mataṃ brahmalokam - mahāvastu\\ | ||
+ | [D.] Hitvā mamatvaṃ manujeṣu brahme ekotibhūto karuṇo viviktaḥ nirāmagandho virato maithunāto prāpnoti manujo mṛtaṃ brahmalokam (mahāvastu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 27. ' | ||
+ | |||
+ | "Ke āmagandhā manujesu brahme\\ | ||
+ | Ete avidvā idha brūhi dhīra, \\ | ||
+ | Kenāvutā vāti pajā kurūrā1\\ | ||
+ | Apāyikā nivutabrahmalokā" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kadariyatā atimāno usuyyā, \\ | ||
+ | Icchā vivicchā paraheṭhanā ca \\ | ||
+ | Lobho ca doso ca mado ca moho. | ||
+ | |||
+ | Etesu yuttā anirāmagandhā\\ | ||
+ | Apāyikā nivutabrahmalokāti. [F] | ||
+ | |||
+ | 28. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Kurūtu - machasaṃ, kurūru - syā kururaṭṭharu - [PTS]. 2. Dubbho - machasaṃ, dobbho - [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Kaneta - machasaṃ.\\ | ||
+ | [E.] Ke āmagandhā manujesu brahma etaṃ na vinda tad vīra brūhi yenāvṛtā vārivahā kukūlā apāyikā nirvṛtā brahmalokam - mahāvastu. \\ | ||
+ | [F.] Krodho mṛṣavāda kathaṃkathā va. . . . . Atimāno. . . . . Īrṣyā hiṃsā paravādaroṣaṇa. . . Mahāvastu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Reṇurājā mantanā\\ | ||
+ | Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavoca: aññaṃ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tvaṃ pajānassu rajjena nāhaṃ porohicce rame" | ||
+ | |||
+ | "Sace te ūnaṃ kāmehi ahaṃ paripūrayāmi te, \\ | ||
+ | Yo taṃ hiṃsati vāremi bhūmi senāpati ahaṃ. " | ||
+ | |||
+ | Tuvaṃ pitā ahaṃ putto mā no govinda pājahi" | ||
+ | "Na matthi ūnaṃ kāmehi bhiṃsitā me na vijjati. | ||
+ | |||
+ | Amanussavaco sutvā tasmā' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ ca sutvā jahāsi no gehe amhe ca kevale" | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Aggi pajjalito āsi kusapattaparitthato[k]\\ | ||
+ | Tato me brahmā pāturahu brahmālokā sanantano. | ||
+ | |||
+ | So me pañhaṃ viyākāsi taṃ sutvā na gahe rame" | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Amanussavaco sutvā kathaṃ vattetha aññathā[m]\\ | ||
+ | Te taṃ anuvattissāma satthā govinda no bhavaṃ. | ||
+ | |||
+ | Maṇi yathā veḷuriyo akāco vimalo subho, \\ | ||
+ | Evaṃ suddhā carissāma govindasasānusāsane" | ||
+ | |||
+ | [G.] Āmantremi mahārāja reṇu bhūmipate tava pravrajāmi prajahitvā rājyaṃ paurohityaṃ ca me - mahāvastu. \\ | ||
+ | [H.] Sa cedasti ūnaṃ kāmehi vayaṃ te pūrayāma taṃ ko vā bhavantaṃ heṭheti. . . . . . Bhavān pitā vayaṃ putro mā govinda pravrajāhi - mahāvastu. \\ | ||
+ | [I.] Na asti ūnaṃ kāmehi heṭhayitā na vidyati amanuṣyavacanaṃ śrutvā. . . . - Mahāvastu. \\ | ||
+ | [J.] Amanuṣyo kathaṃvarṇo kiṃ vā arthamabhāṣata yasya vācaṃ śrutvā jahāsi asmākaṃ gṛhaṃ ca kevalam - mahāvastu. \\ | ||
+ | [K.] Sarvato ya yaṣṭukāmasya upavustatya me sataḥ aśni prajavālito āsi kuścīraparicchado mahāvastu. \\ | ||
+ | [L.] Tane hammī prādurabhūd brahma loke sanātano yasyāhaṃ vacanaṃ śrutvā jahāmi yuṣamākaṃ gṛhaṃ ca kevalam - mahāvastu. \\ | ||
+ | [M.] Śrad dadhāma vayaṃ bhavato yathā govindo bhāṣati amanuṣyavacanaṃ śrutvā kathaṃ vartema anyathā - mahāvastu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, | ||
+ | |||
+ | Chakkhattiyāmantanā 28. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bho te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 29. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Sace jahatha kāmāni yattha satto puthujjano, \\ | ||
+ | Ārabhavho daḷhā bhotha khantībalasamāhitā | ||
+ | |||
+ | Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro, \\ | ||
+ | Saddhammo sabbhī rakkhito brahmalokūpapattiyā" | ||
+ | |||
+ | 30. "Tena hi bhavaṃ govindo satta vassāni āgametu, sattannaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Tena hi bhavaṃ govindho satta māsāni āgametu. Sattannaṃ mānāsaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" | ||
+ | |||
+ | [N.] Sacejjahatha kāmāni yatra raktāḥ pṛthagjanāḥ sastaṃ bhaved dṛḍhībhavatha kṣantībala samāhitā - mahāvastu. \\ | ||
+ | [O.] Eṣa mārgo brahmapure eṣa mārgaḥ sanātanaḥ saddharmaviyibhirākhyāto brahmalokopapattaye - mahāvastu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Tena hi bhavaṃ govindo cha māsāni āgametu. Cha māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" | ||
+ | |||
+ | Aticiraṃ kho bho so addhamāso. Nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ. Gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Na ciraṃ kho bho sattāhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇamahāsālādīnaṃ āmantanā\\ | ||
+ | 30. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nahātakasatāni tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nahātakasatāni etadavoca: aññaṃ' | ||
+ | |||
+ | 1. Rajje (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Mā bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti. "Mā bhavanto evaṃ avavuttha " | ||
+ | |||
+ | Bhariyānaṃ āmantanā\\ | ||
+ | 31. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārisā ca bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etadavoca: yā bhotīnaṃ icchati sakāni vā ñātikulāni gacchatu, aññaṃ vā bhattāraṃ pariyesatu. Icchāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Mahāgovindapabbajjā\\ | ||
+ | 32. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajitaṃ pana mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 33. Mahāgovindo bho brāhmaṇo mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, | ||
+ | |||
+ | 34. Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu, | ||
+ | |||
+ | Iti kho pana sabbesaṃ yeva tesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā saudrayā" | ||
+ | |||
+ | 35. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Idaṃ kho pana me pañcasikha, | ||
+ | |||
+ | 36. Ye kho pana me pañcasikha sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, te āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavo ca bhagavā, attamano pañcasikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī ti. | ||
+ | |||
+ | Mahāgovindasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapivatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Dasahi ca lokadhātuhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Atha kho catunnaṃ suddhavāsakāyikānaṃ devatānaṃ1 etadahosi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | 2. Atha kho tā devatā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ3 vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ dakkhitāye aparājitasaṅghanti, | ||
+ | |||
+ | Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi; | ||
+ | |||
+ | 1. Devānaṃ - [PTS] syā. 2. Paccekagāthaṃ - [PTS] syā. 3. Sammiṃjitaṃ, | ||
+ | 4. Sammiṃjeyya (sīmu). 5. Pāturahaṃsu [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tatra bhikkhavo samādahaṃsu cittamattano ujukamakaṃsu, | ||
+ | Sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitā" | ||
+ | |||
+ | Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi: | ||
+ | |||
+ | Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ indakhīlaṃ ūhacca1 manejā, \\ | ||
+ | Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susu nāgā' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ2\\ | ||
+ | Pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressanti' | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi, " | ||
+ | |||
+ | 4. Silokamanukassāmi yattha bhummā tadassitā, \\ | ||
+ | Ye sītā girigabbharaṃ4 pahitattā samāhitā. | ||
+ | |||
+ | Puthū sīhā' | ||
+ | Odātamanasā suddhā vippasannā manāvilā. 5 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tato āmattayī satthā sāvake sāsane rate. | ||
+ | |||
+ | Devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo. \\ | ||
+ | Te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Uhacca (kam). 2. Apāyaṃ (sīmu. ). 3. Etaparamā (sī. ) 4. Gabbhāraṃ (sīmu. ). 5. Vippasannamanāvilā (machasaṃ [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ pāturahu ñāṇaṃ amanussāna dassanaṃ, \\ | ||
+ | Appeke satamaddakkhuṃ sahassaṃ atha sattariṃ. \\ | ||
+ | Sataṃ eke sahassānaṃ amanussānamaddasuṃ, | ||
+ | Appeke' | ||
+ | |||
+ | 5. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavatthitvāna 2 cakkhumā, \\ | ||
+ | Tato āmantayī satthā sāvake sāsane rate. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ye vo' | ||
+ | |||
+ | Sattasahassā te yakkhā bhummā kāpilavatthavā, | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino. \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cha sahassā hemavatā yakkhā nānattavaṇṇino. \\ | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 6. Sātāgirā tisahassā yakkhā nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Iccete soḷasahassā yakkhā nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kumbhīro rājagahiko vepullassa nivesanaṃ[a]\\ | ||
+ | Bhiyyo naṃ satasahassaṃ yakkhānaṃ payirupāsati\\ | ||
+ | Kumbhīro rājagahiko sopāga samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7. Purimañca disaṃ rājā dhataraṭṭho pasāsati[b] gandhabbānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so. | ||
+ | |||
+ | [A.] Kumbhīra yakṣo rājagṛhe vipule' | ||
+ | Bhūyaḥ śata sahasrāṇa yakṣāḥ paryupāsyate (mahāmāyurī vidyā)\\ | ||
+ | [B.] Pūrveṇadhṛtarāṣṭra satu dakṣiṇena virūḍhakaḥ\\ | ||
+ | Paścimena virūpākṣaḥ kuberaścottarāṃdisā (mahāvastu)\\ | ||
+ | 1. Ahuṃ (machasaṃ). 2. Avekkhitvāna (ṭīkā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā\\ | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. \\ | ||
+ | Dakkhiṇañca disaṃ rājā virūḷho taṃ pasāsati\\ | ||
+ | Kumbhaṇḍānaṃ adhipati mahārājā yasassi so. | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā\\ | ||
+ | Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pacchimañca disaṃ rājā virūpakkho pasāsati\\ | ||
+ | Nāgāṇañca adhipati mahārājā yasassi so. | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, *\\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Uttarañca disaṃ rājā kuvero taṃ pasāsati\\ | ||
+ | Yakkhānañca adhipati mahārājā yasassiso. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 8. Purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho dakkhiṇena virūḷhako, | ||
+ | |||
+ | Cattāro te mahārājā samantā caturo disā\\ | ||
+ | Ddallamānā aṭṭhaṃsu vane kāpilavatthave. \\ | ||
+ | Tesaṃ māyāvino dāsā āguṃ vañcanikā saṭhā\\ | ||
+ | Māyā kuṭeṇḍu veṭeṇḍu viṭucca viṭuḍo saha | ||
+ | |||
+ | Candano kāmaseṭṭhā ca kinnīghaṇḍu nighaṇḍu ca, \\ | ||
+ | Panādo opamañño ca devasūto ca mātalī, \\ | ||
+ | Vittaseno ca gandhabbo naḷo rājā janesabho1 | ||
+ | |||
+ | Āguṃ pañcasikho ceva timbaru suriyavaccasā\\ | ||
+ | Ete caññe ca rājāno gandhabbā saha rājuhi, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Janosabho (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athāguṃ1 nābhasā nāgā vesālā saha tacchakā\\ | ||
+ | Kambalassatarā āguṃ2 pāyāgā saha ñātihi. | ||
+ | |||
+ | Yāmunā dhataraṭṭho ca āguṃ3 nāgā yasassino\\ | ||
+ | Erāvaṇo mahānāgo sopāga samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 10. Ye nāgarāje sahasā haranti\\ | ||
+ | Dibbā dijā pakkhi visuddhacakkhu, | ||
+ | Citrā supaṇṇā iti tesaṃ nāmāni 5. | ||
+ | |||
+ | Abhayaṃ tadā nāgarājānamāsi\\ | ||
+ | Supaṇṇato khemamakāsi buddho, \\ | ||
+ | Saṇhāhi vācāhi upavhayantā \\ | ||
+ | Nāgā supaṇṇā saraṇamagaṃsu 6 buddhaṃ. | ||
+ | |||
+ | 11. Jitā vajirahatthena samuddaṃ asurā sitā bhātaro vāsavassete iddhimanto yasassino. | ||
+ | |||
+ | Kālakañchā mahābhismā7 asurā dānaveghasā\\ | ||
+ | Vepacitti sucittī ca pahārādo namuci saha. | ||
+ | |||
+ | Satañca baliputtānaṃ sabbe verocanāmakā\\ | ||
+ | Sannayahitvā baliṃ senaṃ8 rāhubhaddamupāgamuṃ, | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 12. Āpo ca devā paṭhavī ca tejo vāyo tadāgamuṃ\\ | ||
+ | Varuṇā vāruṇā9 devā somo ca yasasā saha. \\ | ||
+ | Mettākaruṇākāyikā āguṃ devā yasassino. | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino. \\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino\\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ | ||
+ | |||
+ | 13. Veṇhū ca devā10 sahalī ca asamā ca duve yamā\\ | ||
+ | Candassūpanisā devā candamāguṃ purakkhatvā. | ||
+ | |||
+ | 1. Athāgu. (Sīmu). 2. Āgu. (Sī). 3. Āgū (machasaṃ). 4. Vehāsayā (machasaṃ). 5. Nāmaṃ (machasaṃ). 6. Saraṇamakaṃsu (machasaṃ). 7. Mahābhiṃsā [PTS]. 8. Balisenaṃ. (Machasaṃ), | ||
+ | 10. Veṇhū devā ca. (Machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suriyassūpanisā1 devā suriyamāguṃ2 purakkhatvā\\ | ||
+ | Nakkhattāni purakkhatvā āguṃ mandavalāhakā | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino\\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 14. Athāguṃ sahabhū devā jalamaggi sikhāriva \\ | ||
+ | Ariṭṭhakā ca rojo ca ummāpupphanibhāsino. | ||
+ | |||
+ | Varuṇā saha dhammā ca accutā ca anejakā\\ | ||
+ | Sūleyya rucirā āguṃ āguṃ vāsavanesino. | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 15. Samānā mahāsamānā4 mānusā mānusuttamā\\ | ||
+ | Khiḍḍāpadūsikā āguṃ āguṃ manopadūsikā. | ||
+ | |||
+ | Athāguṃ harayo devā ye ca lohitavāsino\\ | ||
+ | Pāragā mahāpāragā āguṃ devā yasassino. | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 16. Sukkā karamhā5 aruṇā āguṃ vekhanasā6 saha \\ | ||
+ | Odātagayhā pāmokkhā āguṃ devā vicakkhaṇā. | ||
+ | |||
+ | Sadāmattā hāragajā missakā ca yasassino\\ | ||
+ | Thanayaṃ āga pajjanto7 yo disā abhivassati. | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 17. <span pts_page # | ||
+ | Lambitakā lāmaseṭṭhā jotināmā ca āsavā, \\ | ||
+ | Nimmāṇaratino āguṃ athāguṃ paranimmitā. | ||
+ | |||
+ | Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino\\ | ||
+ | Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, \\ | ||
+ | Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Suriyassūpanisā - machasaṃ. 2. Suriyamāguṃ - machasaṃ. 3. Sakkopāgā - machasaṃ. 4. Mahāsamanā - machasaṃ. 5. Karumbhā - sīmu, syā [PTS. 6.] Veghanasā - machasaṃ. 7. Pajjunno - machasaṃ. Sīmu. [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Saṭṭhete devanikāyā sabbe nānattavaṇṇino, | ||
+ | Nāmatvayena āgañchuṃ1 ye caññe sadisā saha. | ||
+ | |||
+ | Pavutthajātimakhīlaṃ2 oghatiṇṇamanāsavaṃ, | ||
+ | Dakkhemoghataraṃ nāgaṃ candaṃ va asitātigaṃ | ||
+ | |||
+ | Subrahmā paramatto3 ca puttā iddhimato saha, \\ | ||
+ | Sanaṅkumāro tisso ca sopāga samitiṃ vanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sahassaṃ brahmalokānaṃ mahābrahmābhitiṭṭhati, | ||
+ | Upapanno jutimanto bhismākāyo yasassi so. | ||
+ | |||
+ | Dasettha issarā āguṃ paccekavasavattino, | ||
+ | Tesañca majjhato āga hārito parivārito. | ||
+ | |||
+ | 19. Te ca sabbe abhikkante sainde4 deve sabrahmake, \\ | ||
+ | Mārasenā abhikkāmuṃ5 passa kaṇhassa mandiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Etha gaṇhatha bandhatha rāgena bandhamatthu vo, \\ | ||
+ | Samantā parivāretha mā vo muñcittha koci naṃ' | ||
+ | |||
+ | Iti tattha mahāseno kaṇhasenaṃ apesayi, \\ | ||
+ | Pāṇinā thālamāhacca saraṃ katvāna bheravaṃ. | ||
+ | |||
+ | 20. Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko. \\ | ||
+ | Tadā so pacucadāvatti saṅkuddho asayaṃvasī. | ||
+ | |||
+ | Tañca sabbaṃ abhiññāya vavatthitvāna cakkhumā\\ | ||
+ | Tato āmantayī satthā sāvake sāsane rate\\ | ||
+ | Mārasenā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo. | ||
+ | |||
+ | Teca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ\\ | ||
+ | Vītarāgehapakkāmuṃ nesaṃ lomampi iñjayuṃ. | ||
+ | |||
+ | Sabbe vijitasaṅgāmā bhayātītā yasassino\\ | ||
+ | Modanti saha bhūtehi sāvakā te janesutā" | ||
+ | |||
+ | Mahāsamayasuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Āgañju. Sīmu, syā, [PTS. 2.] Pavuṭṭhajātimakhīlaṃ - machasaṃ. Pavutthajātiṃ akhilaṃ - sīmu. [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Paramattho - kā. 4. Sīnde - syā. 5. Abhikkāmi - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ1 āmantesi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Gandhabbaputtaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo, | ||
+ | 4. Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavaccase, | ||
+ | Yena jātā' | ||
+ | |||
+ | Vāto' | ||
+ | Aṅgīrasī piyāme' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Parinibbāpaya maṃ bhadde jalannamīva cārinā. | ||
+ | |||
+ | 1. Jhāyatīsū (machasaṃ), | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sītodakaṃ1 pokkharaṇiṃ yuttaṃ2 kiñjakkhareṇunā, | ||
+ | Nāgo ghammābhitatto' | ||
+ | |||
+ | Accaṅkusoca nāgo' | ||
+ | Kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā. | ||
+ | |||
+ | Tayi gedhitacitto' | ||
+ | Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅkaghasto' | ||
+ | |||
+ | Vāmuru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane, | ||
+ | Palissaja maṃ kalyāṇi etamme abhipatthitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā, | ||
+ | Anekabhāvo3 samapādi4 arahante' | ||
+ | |||
+ | Yamme atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu, tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccitaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. | ||
+ | |||
+ | Sakyaputto' | ||
+ | Amataṃ muni jigiṃsāno tamahaṃ suriyavaccase. | ||
+ | |||
+ | Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ. \\ | ||
+ | Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missībhāvaṅgato tayā. | ||
+ | |||
+ | Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro, | ||
+ | Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama. | ||
+ | |||
+ | Sālaṃ' | ||
+ | Vandamāno namassā' | ||
+ | |||
+ | 1. Sītodakiṃ - sīmu, [PTS], 2. Yutaṃ - sīmu, [PTS], 3. Anekabhāgo, | ||
+ | 4. Samapāda, [PTS]. [A] śatraśva (śakraś ca) me varaṃ dadyāt trayastriṃśānamīśvaraḥ (mahāvastu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ bhante samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavaccase, | ||
+ | Aṅgīrasī piyāme' | ||
+ | |||
+ | Āturasseva bhesajjaṃ bhojanaṃ' | ||
+ | Parinibbāpaya maṃ bhadde jalannamīva cārinā. | ||
+ | |||
+ | Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkhareṇunā, | ||
+ | Nāgo ghammābhitatto' | ||
+ | |||
+ | Accaṅkusoca nāgo' | ||
+ | Kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā. | ||
+ | |||
+ | Tayi gedhitacitto' | ||
+ | Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅkaghasto' | ||
+ | |||
+ | Vāmuru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane, | ||
+ | Palissaja maṃ kalyāṇi etamme abhipatthitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā, | ||
+ | Anekabhāvo samapādi arahante' | ||
+ | |||
+ | Yamme atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu, tamme sabbaṅgakalyāṇī tayā saddhiṃ vipaccataṃ\\ | ||
+ | Yamme atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ paṭhavimaṇḍale, | ||
+ | Tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ. | ||
+ | |||
+ | Sakyaputto' | ||
+ | Amataṃ muni jigiṃsāno tamahaṃ suriyavaccase. | ||
+ | |||
+ | Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ. \\ | ||
+ | Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missībhāvaṅgato tayā. | ||
+ | |||
+ | Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro, | ||
+ | Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama. | ||
+ | |||
+ | Sālaṃ' | ||
+ | Vandamāno namassā' | ||
+ | |||
+ | 6. Evaṃ vutte bhante bhaddā suriyavaccasā maṃ etadavoca: na kho me mārisa so bhagavā sammukhā diṭṭho. Api ca suto yeva me so bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ upanaccantiyā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi: paṭisammodati kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavatā, bhagavā ca pañcasikhenā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi: abhivādehi metthaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ: | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti. \\ | ||
+ | 8. Abhivadito sakko devānamindo bhagavatā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Devā pi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi, sambādhā santī urundāsamapādī. Andhakāro guhāyaṃ antaradhāyī, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Cirappatikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo. Api ca devānaṃ tāvatiṃsānaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ekamidaṃ bhante samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati saḷalāgārake. Atha khvāhaṃ bhante sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya. Tena kho pana bhante samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhuñjatī nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā athakhvāhaṃ bhante bhuñjatiṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Ye te bhante devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā, tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ: | ||
+ | |||
+ | 9. Aññe pi bhante tayo bhikkhu bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā. Te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānamāgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ. Te amhākaṃ upaṭṭhānamāgate amhākaṃ pāricāriyaṃ gopako nāma devaputto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāpi maṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti. Tumhe pana mārisā bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā duddiṭṭharūpaṃ vata bho addasāma ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanne' | ||
+ | |||
+ | 10. " | ||
+ | Buddhe ca dhamme abhippasannā saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā. | ||
+ | |||
+ | Tasseva buddhassa sudhammatāya sakkassa puttomhi mahānubhāvo, | ||
+ | Mahājutīko tidivūpapanto jānanti maṃ idhāpi gopako ti. | ||
+ | |||
+ | Athaddasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe gandhabbakāyūpagate' | ||
+ | |||
+ | Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṃgayha sake nivesane, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho, | ||
+ | Ahaṃ hi tumheva upāsamāno sutvā ariyānaṃ subhāsitāni. | ||
+ | |||
+ | Sakkassa putto' | ||
+ | Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā anuttaraṃ brahmacariyaṃ caritvā. | ||
+ | |||
+ | Hīnaṃ kāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavatopapatti, | ||
+ | Duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma sahadhammike hīnakāyūpapanne. | ||
+ | |||
+ | Gandhabbakāyupagatā bhavanto devānamāgacchatha pāricariyaṃ, | ||
+ | Agāre vasako mayhaṃ imaṃ passa visesataṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti hutvā svajja pūmā' | ||
+ | Te coditā gotamasāvakena saṃvegamāpāduṃ samecca gopakaṃ, | ||
+ | |||
+ | "Handa byāyamāma viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumha, " \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idhe va cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavamaddasaṃsu, | ||
+ | Te kāmasaṃyojanabandhanāni pāpimayogāni duraccayāni | ||
+ | |||
+ | Nāgoca sandānaguṇāni chetvā deve tāvatiṃse atikkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Te saṃnisinnānaṃ atikkamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā, \\ | ||
+ | Te disvā saṃvegamakāsi vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe. | ||
+ | |||
+ | Ime hi te hīnakāyūpapannā devetāvatiṃse atikkamanti, | ||
+ | Saṃvegajātassa vaco nisamma so gopako vāsavamajjhabhāsi. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tassete puttā satiyā vihīnā coditā mayā te satimajjhalatthuṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Dve ceva sambodhipathānusārino devepi hīḷenti samāhitattā. | ||
+ | |||
+ | Etādisī dhammappakāsanettha na tathe kiṃ kaṅkhati koci sāvako, \\ | ||
+ | Nitthiṇṇaoghaṃ vicikicchājinnaṃ buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yante dhammaṃ idhaññāya visesaṃ ajjhagaṃsu te, \\ | ||
+ | Kāyaṃ brahmapurohitaṃ duve tesaṃ visesagū. | ||
+ | |||
+ | Tassa dhammassa pattiyā āgatamhāsi mārisa, \\ | ||
+ | Katāvakāsā bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho bhagavato etadahosi: dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ sakko yaṃ kiñci maṃ pañhaṃ pucchissati. Sabbaṃ taṃ atthasaṃhitaṃ yeva pucchissati, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Tassa tasseva pañhassa ahaṃ antaṃ karomi te" ti. | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 13. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Avyāpajjha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Issāmacchariyaṃ kho devānaminda piyāppiyasidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ piyāppiyapabhayaṃ, | ||
+ | |||
+ | 14. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 15. " | ||
+ | |||
+ | Chando kho devānaminda vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo. Vitakke sati chande hoti, vitakke asati chando na hotī" | ||
+ | |||
+ | 16. Vitakko kho pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati vitakko hoti, kismiṃ asati vitakko na hotī' | ||
+ | |||
+ | Vitakko kho devānaminda papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Kathaṃ paṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotī' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Somanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampi iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upekkhampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññāupekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti ti evarūpā upekkhā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā upekkhā imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā upekkhā sevitabbā. Tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakkaavicāre te paṇītatare. Upekkhampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ paṭipanno kho devānaminda bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotī ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi. Evametaṃ" | ||
+ | |||
+ | 18. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi: " | ||
+ | |||
+ | Kāyasamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti. Vacīsamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti. Pariyesanampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vacīsamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' | ||
+ | |||
+ | Pariyesanampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' | ||
+ | |||
+ | Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi: " | ||
+ | |||
+ | 19. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi: " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Evaṃ vutte sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Yathārūpaṃ bhante cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | 20. Itiha sakkā devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi: " | ||
+ | |||
+ | "Na kho devānaminda sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Na kho devānaminda sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Ye kho devānaminda bhikkhu taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā" | ||
+ | Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi. Eva metaṃ bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā me' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ etadavoca: ejā bhante rogo ejā gaṇḍo ejā sallaṃ ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Tasmā ayaṃ puriso uccāvacamāpajjati. Yesvāhaṃ bhante pañhānaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaṃ. Te me bhagavatā byākatā dīgharattānusayitañca pana me vicikicchā - kathaṃkathāsallaṃ, | ||
+ | |||
+ | 22. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Na kho me bhante garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā" | ||
+ | |||
+ | "Tena hi devānaminda bhāsassū" | ||
+ | |||
+ | "Ye svāhaṃ bhante maññāmi samaṇabrāhmaṇā āraññakā panta senāsanā' | ||
+ | |||
+ | 1. Yesvāhaṃ (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 24. "Kiṃ pana tvaṃ devānaminda atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassa paṭilābhaṃ pavedesī?" | ||
+ | |||
+ | "Cha kho ahaṃ bhante atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemī" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Punarāyu ca me laddho evaṃ jānāhi mārisā" | ||
+ | |||
+ | Imaṃ kho ahaṃ bhante paṭhamaṃ atthavasaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cuto' | ||
+ | Amūḷho gabbhamessāmi yattha me ramatī mano. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imaṃ kho ahaṃ bhante dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi. | ||
+ | |||
+ | Svāhaṃ amūḷhapaññassa viharaṃ sāsane rato, \\ | ||
+ | Ñāyena viharissāmi sampajāno patissato. | ||
+ | |||
+ | Imaṃ kho ahaṃ bhanne tatiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi. \\ | ||
+ | Ñāyena me carato ca sambodhi ce bhavissati, \\ | ||
+ | Aññātā viharissāmi sveva manto bhavissati. | ||
+ | |||
+ | Imaṃ kho ahaṃ bhante catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno eva rūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi. | ||
+ | |||
+ | Cuto' | ||
+ | Puna deva bhavissāmi devalokamhi uttamo. | ||
+ | |||
+ | Imaṃ kho ahaṃ bhante pañcamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi. \\ | ||
+ | Te paṇītatarā devā akaniṭṭhā yasassino, \\ | ||
+ | Antime vattamānamhi so nivāso bhavissati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho ahaṃ bhante cha atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi. | ||
+ | |||
+ | 25. " | ||
+ | Vicariṃ1 dīghamaddhānaṃ anvesanto tathāgataṃ. | ||
+ | |||
+ | Yyāssu maññāmi samaṇe pavivittavihārino, | ||
+ | Samabuddhā2 iti maññāno gacchāmi te upāsituṃ. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ ārādhanā hoti kathaṃ hoti virādhanā, | ||
+ | Iti puṭṭhā na sambhonti 3 magge paṭipadāsu ca. | ||
+ | |||
+ | 1. Vivarī [PTS. 2.] Sambuddho [PTS. 3.] Sampāyanti sī mu. <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tyāssu yadā maṃ jānanti sakko devānamāgato. \\ | ||
+ | Tyāssu mameva pucchanti kiṃ katvā pāpuṇī idaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ yathā sutaṃ dhammaṃ desayāmi janesuta, \\ | ||
+ | Tena attamanā honti1 diṭṭho no vāsavo' | ||
+ | |||
+ | Yadā ca buddhamaddakkhiṃ vicikicchāvitāraṇaṃ, | ||
+ | So' | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsallassa hantāraṃ buddhamappaṭipuggalaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tadajja tuyhaṃ kassāma handa sāmaṃ karoma te. | ||
+ | |||
+ | Tvameva asi sambuddho tuvaṃ satthā anuttaro, \\ | ||
+ | Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi te paṭipuggalo" | ||
+ | 26. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi. Bahūpakāro kho me'si tvaṃ tāta pañcasikhaṃ yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādesi tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamimha arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Pettike ca ṭhāne ṭhapayissāmi, | ||
+ | |||
+ | Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti, | ||
+ | |||
+ | Sakkapañhasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Te nassatatamanā [PTS. 2.] Payirupāsasiṃ machasaṃ. 3. Candamādiccabandhunaṃ [PTS. 4.] Yaṃ karomaso [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | 2. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, | ||
+ | |||
+ | Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | ||
+ | |||
+ | Uddeso niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | 438 | ||
+ | |||
+ | 3. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Seyyathāpi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto dīghaṃ añchāmīti pajānāti, rassaṃ vā añchanto rassaṃ aññāmīti pajānāti, evameva kho bhikkhave bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti, rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudaya vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Ānāpānapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhī ti pajānāti. Yathā yathā vā panasasa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati. Mattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | Iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Samiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | Sampajaññapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati. | ||
+ | |||
+ | "Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadahaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo mede assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave ubhato mukhā puṭoḷī1 pūrā nānāvihitassa dhaññassa, | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Paṭikkūlamanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | 1. Pūtolī (ma cha saṃ. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā cātummahāpathe khīlaso vibhajitvā nisinno assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ <span pts_page # | ||
+ | Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. | ||
+ | |||
+ | Emampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | Dhātumanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathīkāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. \\ | ||
+ | Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassi viharati. | ||
+ | |||
+ | (Paṭhamaṃ sīvathikaṃ) | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍītaṃ kākemi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Dutiyaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvatikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambaddhaṃ so imameva kāyaṃ upasaṃharati ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Tatiyaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍītaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ nahārusambaddhaṃ so imameva kāyaṃ upasaṃharati ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Catutthaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambaddhaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. \\ | ||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Pañcamaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāsu vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena gopaphaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Chaṭṭhaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇupanibhāni, | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | (Sattamaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni puñjīkatāni terovassikāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | 'Atthi kāyo' | ||
+ | |||
+ | (Aṭṭhamaṃ sīvathīkaṃ) \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni, | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. \\ | ||
+ | 'Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Navamaṃ sīvathīkaṃ) | ||
+ | |||
+ | Cuddasa kāyānupassanā niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | Vedanānupassanā | ||
+ | |||
+ | 18. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhave bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti, dukkhaṃ vā vedanaṃ vediyamāno dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti. Adukkhamasukhaṃ vā vedanaṃ vediyamāno adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti. Nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti. Nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi vedanā ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | Vedanānupassanā niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cittānupassanā | ||
+ | |||
+ | 19. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti, saṅkhittaṃ cittaṃ saṅkhitta cittanti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi cittanti vā panassa sati paccupaṭṭhitā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cittānupassanā niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | Dhammānupassanā | ||
+ | |||
+ | 20. Kahiñca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassi viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'atthi me ajjhattaṃ kāmacchando' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ 'atthi me ajjhattaṃ byāpādo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ 'atthi me <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ vivikicchaṃ 'atthi me ajjhattaṃ vicikicchā' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati, atthi dhammāti vā pasanna sati paccupaṭṭhitā hoti. | ||
+ | |||
+ | Yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. | ||
+ | |||
+ | (Nīvaraṇapabbaṃ niṭṭhitā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu: | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya dhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. | ||
+ | |||
+ | 'Atthi dhammā' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. | ||
+ | |||
+ | Khandhapabbaṃ niṭṭhitaṃ | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassasaññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Sotañca pajānāti, sadde va pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. \\ | ||
+ | Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. \\ | ||
+ | Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbo ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. | ||
+ | |||
+ | Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassi viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. | ||
+ | |||
+ | Āyatanapabbaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ sati sambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammavicaya sambojjhaṅgoti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgoti pajānāti. Yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgoti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgoti pajānāti. Yathāca anuppannassa viriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattā pītisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ 'atthi me ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgoti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. | ||
+ | |||
+ | 'Atthi dhammā' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu sambojjhaṅgesu. | ||
+ | |||
+ | (Bojjhaṅgapabbaṃ niṭṭhitaṃ) | ||
+ | |||
+ | Paṭhamakabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ | ||
+ | |||
+ | 24. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathā bhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti. | ||
+ | |||
+ | 25. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave jāti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave jarā: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati bhikkhave jarā. | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave maraṇaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave soko: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave paridevo: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave dukkhaṃ: yaṃ kho bhikkhave kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave domanassaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave upāyāso: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave appiyehi sampayogo dukkho: idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave piyehi vippayogo dukkho: idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhagini vā jeṭṭhā vā kaniṭṭhā vā mittā vā amaccā vā ñāti sālohitā vā, yā tehi saddhiṃ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ amissībhāvo, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Jarā dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jarādhammā assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyā ti, na kho panetaṃ icchāya pantabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Byādhidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na byādhidhammā assāma. Na ca vata no byādhi āgaccheyyāti, | ||
+ | |||
+ | Maraṇadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaṃ āgaccheyyāti, | ||
+ | |||
+ | Sokadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na sokadhammā assāma, na ca vata no soko āgaccheyyāti, | ||
+ | |||
+ | Paridevadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na paridevadhammā assāma, na ca vata no paridevo āgaccheyyāti, | ||
+ | |||
+ | Dukkhadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na dukkha dhammā assāma, na ca vata no dukkhaṃ āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Domanassadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na domanassadhammā assāma. Na ca vata no domanassaṃ āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Upāyāsadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na upāyāsadhammā asasāma, na ca vata no upāyāso āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā: seyyathīdaṃ rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññānūpādānakkhandho. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhittena pañcupādānakkhandhāpi dukkhā, idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ. | ||
+ | |||
+ | 26. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sā kho panesā bhikkhave taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati: kattha nivisamānā nivisati: yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ: | ||
+ | |||
+ | Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | - Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhasamudayo ariyasaccaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Katamañca bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ? | ||
+ | |||
+ | Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? | ||
+ | |||
+ | Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sārūpaṃ, | ||
+ | Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sārūpaṃ, | ||
+ | . \\ | ||
+ | Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ. | ||
+ | |||
+ | 28. Katamañca bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhi? | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sammāsaṅkappo? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave sammāvācā? | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sammākammanto? | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sammāājīvo? | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sammāvāyāmo? | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave sammāsati? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sammāsamādhi? | ||
+ | |||
+ | 29. Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi dhammā' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 30. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya sattavassāni, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave satta vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cha vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave cha vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya pañca vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave pañca vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cattāri vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya tīṇi vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇī vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya dve vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave dve vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya ekaṃ vassaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 31. Tiṭṭhatu bhikkhave ekaṃ vassaṃ. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cha māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave cha māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya pañca māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave pañca māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cattāri māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya tīṇi māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya dve māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu bhikkhave dve māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya ekaṃ māsaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhikkhave aḍḍhamāso, | ||
+ | |||
+ | 32. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā' | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā kumārakassapo kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena setabyā nāma kosalānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā kumārakassapo setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ siṃsapāvane. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena pāyāsirājañño setabyaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā passenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti "iti pi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | 2. Assosuṃ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarena mukhā gacchanti yena siṃsapāvanaṃ. Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho pāyāsi rājañño setabyake brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarena mukhe gacchante yena siṃsapāvanaṃ. Disvā khattaṃ āmantesi: kinnu kho bho khatte setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarena mukhā gacchanti yena siṃsapāvanantī? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi bho khatte yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi: pāyāsi bho rājañño evamāha' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho pāyāsī rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena siṃsapāvanaṃ yena āyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 5. Ekamantaṃ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Ime bho kassapa candimasuriyā parasmiṃ loke na imasmiṃ, devā te na manussā" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: 'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: 'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi na dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissantīti. Bhavanto kho pana pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ nirayaṃ upapajjeyyātha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi, | ||
+ | |||
+ | "Na hi so bho kassapa coro labheyya coraghātesu: | ||
+ | |||
+ | "So hi nāma rājañña coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati: āgamentu tāva bhonto coraghātā amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, | ||
+ | |||
+ | 1. Karitvā [PTS. 2.] Aghāṭane machasaṃ. 3. Uddassatvā [PTS] uddisitva (sī. Mu. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 7. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sasīko, [PTS. 2.] Kāye (kesuci) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña upamaṃ te karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi rājañña puriso gūthakūpe sasīsakaṃ nimuggo assa, atha tvaṃ purise āṇāpeyyāsi: | ||
+ | |||
+ | "No hidaṃ bho kassapa" | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kissa hetu?" | ||
+ | |||
+ | "Asuci bho kassapa gūthakūpo, | ||
+ | |||
+ | 1. Kāmatā (kemisu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti. Itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | 8. "Atthi pana bho rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā. Natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi na dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahissantiti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃvadāmi: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Sace bho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bho kassapa, api hi mayaṃ bho kassapa ciraṃkālakatā pi bhaveyyāma. Ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti: atthi devā tāvatiṃsāti vā, evaṃ dīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā. Na mayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bho kassapa. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi pītakāni rūpāni, atthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi mañjeṭṭhikāni rūpāni, atthi mañjeṭṭhikānaṃ rūpānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | 9. "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Tumhettha [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña upamante karissāmi, upamāyapi dhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṃ. Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā. Atha kho so brāhmaṇo kālamakāsi. Atha kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Opātesi (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sā attānañceva jīvitañca gabbhañca sāpateyyañca vināsesi. Yathā taṃ bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā, ayoniso dāyajjaṃ gavesantī evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 10. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha mebho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti: ayaṃ bhante coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Abhijānāsi no tvaṃ rājañña divāseyyaṃ upagato supīnakaṃ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti?" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Api nu tā tuyhaṃ jīvaṃ passanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Tā hi nāma rājañña tuyhaṃ jīvantassa jīvantiyo jīvaṃ na passissanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā. Kimpana tvaṃ kālakatassa jīvaṃ passissasi pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā? Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu; itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 11. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti. Ayā te bhante coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī' | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Yadā so bho kassapa ayoguḷo tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito sajotibhūto, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 12. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti; ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ajānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro saṅkhadhammo saṅkhaṃ ādāya paccantimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yenaññataro gāmo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho rājañña yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca, tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, cakkhunāpi rūpaṃ passati, sotenapi saddaṃ suṇāti, ghānenapi gandhaṃ ghāyati, jivhāyapi rasaṃ sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṃ phusati, manasāpi dhammaṃ vijānāti. Yadā panāyaṃ kāyo neva āyusahagato hoti, na usmāsahagato ca na viññāṇasahagato ca, tadā neva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, cakkhunāpi rūpaṃ na passati, sotenapi saddaṃ na suṇāti, ghānenapi gandhaṃ na ghāyati, jivhāyapi rasaṃ na sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṃ na phusati, manasāpi dhammaṃ na vijānāti. Imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu: itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | 13. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti: ayaṃ te bhante coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā vasati. Atha kho rājañña aññataro janapade sattho vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi. Atha kho rājañña tassa aggikassa jaṭilassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sī. Mu. I. Saceva. 2. Sī. Mu. I. Araṇi. 3. Sī. Mu. I. Araṇi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā, yena sako assamo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto ayoniso paralokaṃ gavesissasi. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Sayahāmi [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yena yena gacchati khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ, eko <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Abhippavaṭṭho, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yadā aññāsi dutiyo satthavāho bahunikkhanto kho bho dāni so sattho' | ||
+ | |||
+ | 1. Abhippavaṭṭho [PTS. 2.] Yathāgatena machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto, seyyathāpi so purimo satthavāho. Ye pi tava sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññisanti, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 15. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ agamāsi. Tattha addasa pahūtaṃ sukkhaṃ gūthaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa etadahosi: ayaṃ kho bahuko sukkagūtho chaḍḍito, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 16. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu. Eko akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ. Disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca: tvaṃ kho samma ekantikena jināsi dehi me samma akkhe, pajjohissāmī' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Gila re gila pāpadhuttaka pacchā te kaṭukaṃ bhavissatī" | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ rājañña akkhadhuttopamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Pajahissāmī ti - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ, | ||
+ | |||
+ | 17. Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāya pi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro janapado vuṭṭhāsi. Atha kho sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so sahāyako sāṇabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā, imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Tena hi sammatvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Atha kho pāyāsi rājaññe dānaṃ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇakapaṇadikavaṇibbakayācakānaṃ. Tasmiṃ kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ diyyati kaṇājakaṃ biḷaṅgadutiyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | "Bhoto kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ diyyati kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ. Bhavaṃ pādāpi na iccheyya phusituṃ, kuto bhuñjituṃ. Dhorakāni ca vatthāni guḷagāḷakāni yāni bhavaṃ pādāpi na iccheyya phusituṃ, kuto paridahituṃ. Bhavaṃ kho panamhākaṃ piyo manāpo. Kathaṃ mayaṃ manāpaṃ amanāpena saṃyojemā?" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 1. Therakāni [PTS]. 2. Śuḷa vālakāni [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaṃ suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ divāvihāraṃ gacchati. Atha kho pāyāsī devaputto yenāyasmā gavampati tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | "Yo pana te āvuso dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so kuhiṃ upapanno?' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātumhārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ. Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti. " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā gavampati manussalokaṃ āgantvā evamārocesi: | ||
+ | |||
+ | Pāyāsirājaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Apadānañca nidānañca nibbānañca sudassanaṃ, | ||
+ | Janavasabhañca govindaṃ samayaṃ sakkamevaca\\ | ||
+ | Satipaṭṭhānapāyāsi mahāvaggassa saṅgaho, | ||
+ | |||
+ | Mahāvaggo niṭṭhito dutiyo | ||
+ | |||
+ | Mahāpadānaṃ nidānaṃ nibbānañca sudassanaṃ, | ||
+ | Janavasabhañca govindaṃ samayaṃ sakkapañhakaṃ\\ | ||
+ | Mahāsatipaṭṭhānañca pāyāsī dasamaṃ bhave. (Katthaci) | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |