This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:dn_iii_utf8 [2019/09/03 09:26] – div at end removed Johann | en:tipitaka:sltp:dn_iii_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== DN III_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [PTS Vol D - 3] [\z D /] [\f III /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | [BJT Vol D - 3] [\z D /] [\w III /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suttantapiṭake | ||
+ | |||
+ | Dīghanikāyo | ||
+ | |||
+ | Tatiya bhāgo | ||
+ | |||
+ | Pāthikavaggo1 | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammā sambudadhassa | ||
+ | |||
+ | 1. | ||
+ | |||
+ | Pāthikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu viharati, anupiyā nāma mallānaṃ nigamo. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya anupiyaṃ2 piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho bhagavā yena bhaggavagottassa paribbājakassa ārāmo yena bhaggavagotto paribbājako tenupasaṅkami. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pātheyya vaggo (sīmu) 2. Anuppiyam (syā), anupiyaṃ (kāmi) 3. Anupiyaṃ (kām) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Ekamantaṃ nisinno kho bhaggavagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | "Api nu tyāhaṃ1 sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Iti kira sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ehi tvaṃ sukkhatta, mamaṃ uddissa viharāhī' | ||
+ | |||
+ | 5. "Na hi pana me bhante, bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karotī" | ||
+ | |||
+ | "Api nu tyāhaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tāhaṃ, (sīmu, [pts]. 2. Yāva ca (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmi, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Iti kira sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | "Kate vā bhante, uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye akate vā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriye, | ||
+ | |||
+ | 6. "Na hi pana me bhante, bhagavā aggaññaṃ paññapetī" | ||
+ | |||
+ | "Api nu tyāhaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante. " | ||
+ | |||
+ | "Iti kira sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Ehi tvaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Anekapariyāyena kho te sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Opaneyyako (machasaṃ)\\ | ||
+ | 2. Suppaṭipanno. (Machasaṃ)\\ | ||
+ | 3. Ujupapaṭipanno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Korakkhattiyavatthu | ||
+ | |||
+ | 7. Ekamidāhaṃ bhaggava, samayaṃ khulūsu viharāmi, uttarakā nāma khulūnaṃ nigamo. Atha khavāhaṃ bhaggava, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sunakkhattena licchaviputtena pacchāsamaṇena uttarakaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tena kho pana samayena acelo korakkhattiyo kukkuravatiko cātukuṇḍiko chamā nikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādati mukheneva bhuñjati addasā kho bhaggava, sunakkhatto licchavi putto acelaṃ korakkhattiyaṃ kukkuravatikaṃ cātukuṇḍikaṃ chamā nikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādannaṃ mukheneva bhuñjantaṃ. Disvānassa etadahosi: sādhurūpo vata bho arahaṃ samaṇo cātukuṇḍiko1 chamā nikiṇṇaṃ bhakkhasaṃ mukheneva khādati mukheneva bhuñjatī' | ||
+ | |||
+ | 8. Atha khvāhaṃ bhaggava, sunakkhattassa licchaviputtassa cetasā ceto parivitakkamaññāya sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 'Kiṃ pana maṃ bhante, bhagavā evamāha:' | ||
+ | |||
+ | "Nanu te sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Catukuṇḍhīko (sī), catukoṇaḍiko (sīmu) 2. Arahaṃ (sīmu). | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Na kho' | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ korakkhattiyaṃ etadavoca: byākato kho'si āvuso korakkhattiya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhaggava, acelo korakkhattiyo sattamaṃ divasaṃ alasakena kālamakāsi. Kālakato ca - kālakañjikā nāma asurā, sabbanihīno asurakāyo - tatra upapajji. Kālakatañca naṃ bīraṇatthambhake susāne chaḍḍhesuṃ. Assosi kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto acelo kira korakkhattiyo alasakena kālakato bīraṇatthambhake susāne chaḍḍhito' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Mattamattaṃca sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena bīraṇatthambhakaṃ susānaṃ yena acelo korakkhattiyo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ korakkhattiyaṃ tikkhattuṃ pāṇinā ākoṭesi: " | ||
+ | |||
+ | 10. Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kaḷāramaṭṭhukavatthu | ||
+ | |||
+ | 11. Ekamidāhaṃ bhaggava, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena acelo kaḷāramaṭṭhuko2 vesāliyaṃ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappattova vajjigāme tassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni honti: | ||
+ | |||
+ | Yāvajīvaṃ acelako assaṃ na vatthaṃ paridaheyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yāvajīvaṃ brahmacārī assaṃ na methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yāvajīvaṃ surāmaṃseneva yāpeyyaṃ na odanakummāsaṃ bhuñjeyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vipākaṃ (sīmu)\\ | ||
+ | 2. Koramaṭṭhako simu. Kaṇḍaramasuko [pts] kalāramaṭṭhako, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puratthimena vesāliṃ udenaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyaṃ | ||
+ | |||
+ | Dakkhiṇena vesāliṃ gotamakaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyaṃ | ||
+ | |||
+ | Pacchimena vesāliṃ sattambaṃ nāma cetiyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Uttarena vesāliṃ bahuputtaṃ nāma cetiyaṃ taṃ nātikkameyyanati" | ||
+ | |||
+ | So imesaṃ sattannaṃ vatapadānaṃ1 samādānahetu lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena acelo kaḷāramaṭṭhuko tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 12. Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | "Kiṃ pana maṃ bhante, bhagavā evamāha: tvampi nāma moghapurisa, | ||
+ | |||
+ | "Nanu tvaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vattapadāni [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho bhaggava, acelo kaḷāramaṭiṭhuko na cirasseva parihito sānucariyo vicaranto odanakummāsaṃ bhuñjamāno sabbāneva vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nikkiṇṇo kālamakāsi. Assosi kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kimmaññasi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paridahito sīmu 2. Sānuvariko, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pāthikaputtavatthu | ||
+ | |||
+ | 14. Ekamidāhaṃ bhaggava, samayaṃ tattheva vesāliyaṃ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena acelo pāthikaputto1 vesāliyaṃ paṭivasati lābhaggappatto ceva yasaggappatto ca vajjigāme. So ca vesāliyaṃ parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsati: samaṇo gotamo ñāṇavādo ahampi ñāṇavādo. Ñāṇavādo kho pana ñāṇavādena arahati uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetuṃ. Samaṇo ce gotamo upaḍḍhapathaṃ āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | 15. "Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkhami, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pāthika sīmu. Pāvika (syā [pts] 2. Taddiguṇaṃ [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Evaṃ vutto ahaṃ bhaggava, sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Api nu sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | "Kiṃ pana bhante, bhagavatā acelo pāthikaputto cetasā ceto paricca vidito abhabbo acelo pāthikaputto taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya ti diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā mama sammukhībhāvaṃ āgantuṃ, sace pi'ssa evamassa taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā samaṇassa gotamassa sammukhībhāvaṃ gaccheyyanti, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ovāditā, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. ' Cetasā ceto paricca vidito ceva me sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ajito' pi nāma licchavīnaṃ senāpati adhunā kālakato tāvatiṃsakāyaṃ upapanno. So pi maṃ upasaṅkamitvā evamārocesi: | ||
+ | |||
+ | Iti kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Iddhipāṭihāriyakathā | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhaggava, abhiññātānaṃ abhiññātānaṃ licchavīnaṃ etadahosi: sādhurūpānaṃ kira bho samaṇānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ bhavissati. Handa vata bho gacchāmā ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto yena abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā2 tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 19. Atha kho bhaggava, abhiññātā abhiññātā licchavī abhiññātā abhiññātā ca brāhmaṇamahāsālā gahapatinecayikā nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā yena acelassa pāthikaputtassa ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Sā esā bhaggava, parisā hoti3 anekasatā anekasahassā. Assosi kho bhaggava, acelo pāthikaputto ' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atha kho savāhaṃ (syā) 2. Nānātitthiya samaṇabrāhmaṇā (syā)\\ | ||
+ | 3. Mahā hoti (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Atha kho bhaggava, acelo pāthikaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo1 tenupasaṅkami. Assosi kho bhaggava, sā parisā 'acelo kira pāthikaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo tenupasaṅkanto' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tiṇaḍukakhāṇu (machasaṃ)\\ | ||
+ | 2. Abhikkamayeva [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 21. Evaṃ vutte bhaggava, acelo pāthikaputto ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte ahaṃ bhaggava, taṃ parisaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pāvuḷā sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Atha kho bhaggava, aññataro licchavi mahāmatto uṭṭhāyāsanā taṃ parisaṃ etadavoca: tena hi bho muhuttaṃ tāva āgametha yāvāhaṃ gacchāmi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhaggava, acelo pāthikaputto ' | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. Evaṃ vutte ahaṃ bhaggava, taṃ parisaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | Atha kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī uṭṭhāyāsanā taṃ parisaṃ etadavoca: tena hi bho muhuttaṃ tāva āgametha yāvāhaṃ gacchāmi, appevanāma ahampi sakkuṇeyyaṃ acelaṃ pāthikaputtaṃ imaṃ parisaṃ ānetunti. Atha kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī yena tindukakhāṇuparibbājakārāmo yena acelo pāthikaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā acelaṃ pāthikaputtaṃ etadavoca: abhikkamāvuso pāthikaputta, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Āviññeyyāmāti (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhaggava, vuccamāno acelo pāthikaputto ' | ||
+ | |||
+ | 24. ' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Migasaṅgā (sīmu. Syā. Kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Atha kho so āvuso jarasigālo aññataraṃ vanasaṇḍaṃ nissāya āsayaṃ kappesi. Tatrāsayaṃ kappetvā sāyaṇhasamayaṃ āsayā nikkhami. Āsayā nikkhamitvā vijambhi. Vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi. Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadissāmī ti segālakaṃ yeva anadi, bheraṇḍakaṃ2 yeva anadi. Ko ca chavo segālako ko pana sīhanādo!3 | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 25. Yato kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī iminā opammena neva asakkhi acelaṃ pāthikaputtaṃ tamhā āsanā cāvetuṃ, atha naṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Jarasiṅgālo (machasaṃ) 2. Bhedaṇḍakaṃ yeva (kam) 3. Ke ca jave siṃgāle ke pana sīhanādehi (machasaṃ) 4. Ke ca chave pāthikaputte (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Amaññi kotthu migarājā, hamasmi, \\ | ||
+ | Tatheva so segālakaṃ1 anadi\\ | ||
+ | Ko ca chavo segālo2 ko pana sīhanādo! ' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ āvuso pāthikaputto, | ||
+ | |||
+ | 26. Yato kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsi iminā' | ||
+ | |||
+ | Amaññi anucaṅkamanaṃ\\ | ||
+ | Attānaṃ vighāse samekkhiya\\ | ||
+ | Yāvattānaṃ na passati\\ | ||
+ | Kotthu tāva byaggho ti maññati\\ | ||
+ | Tatheva so segālakaṃ1 anadi\\ | ||
+ | Ko ca chavo segālo2 ko pana sīhanādo! ' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ āvuso pāthikaputta, | ||
+ | |||
+ | 27. Yato kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī iminā' | ||
+ | |||
+ | Bhutvāna bheke3 khaḷamūsikāyo\\ | ||
+ | Kaṭasīsu khittāni ca koṇapāni4, | ||
+ | Mahāvane suññavane vivaḍḍho\\ | ||
+ | Amaññi kotthu migarājāhamasmi. \\ | ||
+ | Tatheva so segālakaṃ anadi\\ | ||
+ | Ko ca chavo segālo ko pana sīhanādo!Ti. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ āvuso pātikaputta, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sigālakaṃ - machasaṃ 2. Segālo - machasaṃ, sīmu 3. Hiṅge (kam)\\ | ||
+ | 4. Kuṇapānī - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato kho bhaggava, jāliyo dārupattikantevāsī iminā' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 28. Atha khvāhaṃ bhaggava, taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya \\ | ||
+ | Sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ. Taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā mahābhandhanā mokkhaṃ karitvā, caturāsītipāṇasahassāni mahāviduggā uddharitvā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Aggī. (Syā) 2. Dhumāyitvā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kimmaññasi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Evampi kho bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā yathā taṃ āpāyiko nerayiko. | ||
+ | |||
+ | Aggaññapaññattikathā | ||
+ | |||
+ | 29. Aggaññañcāhaṃ bhaggava, pajānāmi, tañca pajānāmi tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānanaṃ na parāmasāmi, | ||
+ | |||
+ | Santi bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Āmāti (syā) 2. Kathaṃ vihikataṃ no pana (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 30. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko saṃvaṭṭati. Saṃvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṃvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayampabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atha aññataro (syā [pts] 2. Seṭṭho (sababatva) 3. Sañjitā [pts] sajjitā (syā, kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye pi te sattā pacchā upapannā, tesampi evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sassato dighāyuko (syā. Kam) 2. Addhuvā asassatā. (Syā. Kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Santi bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññāpethā? | ||
+ | Satiyā sammosā2 te devā tamhā kāyā cavanti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. Itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati tato paraṃ nānussaratī' | ||
+ | Satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti. Niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṃ ahumhā khiḍḍāpadosikā te mayaṃ ativelaṃ hasasakhiḍaḍāratidhamamasamāpananā viharataṃ. Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānā viharimhā. Tesaṃ no ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati sammussi. Satiyā sammosā evaṃ3 mayaṃ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatā" | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | 1. Hāsakhiḍḍārati dhammasamāpannā (kam)\\ | ||
+ | 2. Satiyā sammosāya (syā) 3. Sammosā evaṃ [pts.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃvihitakaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Santi bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā? | ||
+ | Sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. Ye pana mayaṃ ahumhā manopadosikā te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyimhā. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Aññamaññaṃ - sīmu 2. Akilantacittā tamhā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññambhi cittāni padūsayimhā1. Te mayaṃ aññamaññamhi paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā evaṃ mayaṃ2 tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā asassatā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatā" | ||
+ | |||
+ | Aggaññañcāhaṃ bhaggava, pajānāmi, tañca pajānāmi tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānanaṃ na parāmasāmi, | ||
+ | |||
+ | 32. Santi bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Padosayimhā (syā) 2. Kilantacittā eva mayaṃ [pts] kilantacittā (machasaṃ) 3. Satatatāya [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 33. Evaṃvādiṃ kho maṃ bhaggava, evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: | ||
+ | Viharati, subhantveva tasmiṃ samaye pajānātī' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Sace taṃ bhante, mayā dukkaraṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatra ācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavo ca bhagavā. Attamano bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandi' | ||
+ | |||
+ | Pāthikasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Asubhanetava (syā - [pts] 2. Sañjānātīti [pts] 3. Divādivasseca(syā [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. | ||
+ | |||
+ | Udumbarikasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako udumbarikāya paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ tiṃsamattehi paribbājakasatehi. Atha kho sandhāno gahapati divā divassa1 rājagahā nikkhami bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho sandhānassa gahapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā, manobhāvaniyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṃ yena udumbarikāya paribbajākārāmo yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkameyyanti. | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho sandhāno gahapati yena udumbarikāya paribbājakārāmo yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādinīyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā - seyyathīdaṃ: | ||
+ | Vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakataṃ \\ | ||
+ | Sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakataṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ dūrato' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Divā divasseva. (Syā [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho sandhāno gahapati yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami, | ||
+ | Vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakataṃ \\ | ||
+ | Sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakataṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ aññathā kho1 pana so bhagavā araññe vanapatthāni pannāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānī' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte nigrodho paribbājako sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca: yagghe gahapati jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | 4. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya sandhānassa gahapatissa nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā gijjhakuṭā pabbatā orohitvā yena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - 1. Aññathā ca pana [pts] antapantāneva (syā) 2. Saṃhareyyāma (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tapojigucchāvādā | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā yena nigrodho paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho nigrodho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataṃ bhante bhagavato. Cirassaṃ kho bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu bhante bhagavā, idamāsanaṃ paññattanti. \\ | ||
+ | Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nigrodho pi kho paribbājako aññataraṃ nicaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nigrodhaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 6. Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ, " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tapojigucchā sārodā (kam) 2. Tapojigucajā allinā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Idha nigrodha tapassī acelako hoti, muttācāro hatthāpalekhano, | ||
+ | |||
+ | So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nivārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Hatthāvalekhano (kam) 2. Dvīhitampi (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. So sāṇāni pi dhāreti, masāṇāni pi dhāreti, chavadussāni pi dhāreti, paṃsukulānipi dhāreti, tirīṭāni pi dhāreti, ajināni pi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, \\ | ||
+ | Vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti. | ||
+ | |||
+ | Kesamassulocako pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā paripuṇṇā vā hoti aparipuṇṇā vā? Ti. | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bhante, evaṃ sante tapojigucchā paripuṇṇā hoti no aparipuṇaṇā" | ||
+ | |||
+ | Tapo upakkilesā | ||
+ | |||
+ | 8. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Idha nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā attamano hoti paripuṇṇasaṃkappo. Yampi kho nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ubhaṭṭhakopi (syā) ubbhaṭako pi (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassi tapaṃ samādiyati. So tena tapasā attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā attānukkaṃseti paraṃ vambheti, ayampi nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā majjati mucchati pamādamāpajjati1 yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṃkappo. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vambheti. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena majjati mucchati pamādamāpajjati. Yampi kho nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Madamāpajjati - syā 2. Yaṃhi [pts 3.] Gathito (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā1 hoti: kimpanāyaṃ sambahulājivo2 sabbaṃ sambhakkheti seyyathīdaṃ mūlabījaṃ khandhabījaṃ phalubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ asanivicakkaṃ dantākuṭaṃ samaṇappavādenāti yampi nigrodha, tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā apasādetā1 hoti: kimpanāyaṃ sambahulājivo2 sabbaṃ sambhakkheti seyyathīdaṃ mūlabījaṃ khandhabījaṃ phalubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ asanivicakkaṃ dantākūṭaṃ samaṇappavādenāti ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ disvā tassa evaṃ hoti' ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha tapassī āpātakanisādī3 hoti. Yampi kho nigrodha, tapassī āpātakanisādī hoti. Ayampī kho nigrodha, tapassino no upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī attānaṃ ādassayamāno kulesu carati idampi me tapasmiṃ idampi me tapasminti. Yampi kho nigrodha, tapassī attānaṃ ādassayamāno kulesu carati idampi me tapasmiṃ idampi me tapasminti ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tathāgatassa santaññeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti. Yampi kho nigrodha tapassī tathāgatassa santaññeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ nānujānāti. Ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Apasāretā (kam) 2. Bahulājivo [pts] 3. Āpāthakanisādi (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī. Yampi nigrodha, tapassī kodhano hoti upanāhī, ayampī kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī makkhi hoti paḷāsī1. Yampi nigrodha, tapassī makkhī hoti paḷāsi, ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī ussukī hoti maccharī. Yampi nigrodha, tapassī ussukī hoti maccharī, ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī saṭho hoti māyāvī. Yampi nigrodha, tapassī saṭho hoti māyāvī, ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī thaddho hoti atimānī. Yampi nigrodha, tapassī thaddho hoti atimānī, ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampi nigrodha, tapassī pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayampi kho nigrodha, tapassino upakkileso hoti. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Yampi nigrodha, tapassī micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, | ||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī sandiṭṭhiparāmāsi hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yampi nigrodha, tapassī sandiṭṭhiparāmāsi hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi nigrodha, yadi me tapojigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā? Ti. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Parisuddhapapaṭikappattikathā | ||
+ | |||
+ | 10. Idha nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā na attamano hoti na paripuṇṇasaṃkappo. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā na attānukkaṃseti, | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā na majjati na mucchati na pamādamāpajjati. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā na majjati na mucchati na pamādamāpajjati, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Palāsi (syā, [pts] 2. Upakkilesā hoti (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṃkappo. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati. So tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati na mucchati na pamādamāpajjati. Yampi nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati so tena tapasā lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti so tena lābhasakkārasalokena na majjati na mucchati na pamādamāpajjati. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tapaṃ samādiyati bhojanesu na vodāsaṃ āpajjati ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na tapaṃ samādiyati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā nāpasāretā hoti: kimpanāyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī passati aññataraṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā kulesu sakkarīyamānaṃ garukarīyamānaṃ mānīyamānaṃ pūjīyamānaṃ. Disvā tassa na evaṃ hoti: imañhi nāma sambahulājīviṃ kulesu sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, maṃ pana tapassiṃ lukhājiviṃ kulesu na sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjentī ti, iti so issāmacchariyaṃ kulesu anuppādetā hoti, evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na āpātakanisādī hoti evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na attānaṃ ādassayamāno kulesu carati ' idampi me tapasmiṃ, idampi me tapasminti', | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na kiñcideva paṭicchannaṃ sevati, so ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammaṃ desentassa santaṃ yeva pariyāyaṃ anuññeyyaṃ anujānāti. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī. Yampi nigrodha, tapassī akkodhano hoti anupanāhī. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī amakkhī hoti apalāsī. Yampi nigrodha, tapassī amakkhī hoti apalāsī, evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī anussukī hoti amaccharī. Yampi nigrodha, tapassī anussukī hoti amaccharī. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī asaṭho hoti amāyāvī. Yampi nigrodha, tapassī asaṭho hoti amāyāvī, evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī atthaddho hoti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, yampi nigrodha, tapassī na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na micchādiṭṭhiko hoti na antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Yampi nigrodha, tapassī na micchādiṭṭhiko hoti na antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ nigrodha, tapassī na sandiṭṭhiparāmāsi hoti na ādhānaggāhī suppaṭinissaggī, | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kimmaññasi nigrodha? Yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhāvā? | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bhante, evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, | ||
+ | |||
+ | "Na kho nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca. Api ca kho papaṭikappattā va1 hotī " | ||
+ | |||
+ | Parisuddhatacappattakatā - kathā | ||
+ | |||
+ | 12. " | ||
+ | |||
+ | "Idha nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | 1. Papaṭikapattāva (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha nigrodha, tapassī na pāṇamatipāteti, | ||
+ | |||
+ | So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti. No aparisuddhā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Na kho nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca, api ca kho tacappattā hotī " | ||
+ | |||
+ | Parisuddhapheggupattakatā - kathā. | ||
+ | |||
+ | 13. " | ||
+ | |||
+ | "Idha nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca pana nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? \\ | ||
+ | Idha nigrodha, tapassī na pāṇamatipāteti, | ||
+ | |||
+ | So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, | ||
+ | |||
+ | So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā? " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "Na kho nigrodha, ettāvatā tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca. Api ca kho phegaguppattā hotī " | ||
+ | |||
+ | Parisuddha agagappattasārappattakatā - kathā | ||
+ | |||
+ | 14. " | ||
+ | |||
+ | "Idha nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca nigrodha, tapassī cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? \\ | ||
+ | Idha nigrodha, tapassī na pāṇamatipāteti, | ||
+ | |||
+ | So vivittaṃ sonāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, | ||
+ | |||
+ | So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, | ||
+ | |||
+ | So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti "ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, | ||
+ | Taṃ kimmaññasi nigrodha, yadi evaṃ sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā? " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte te paribbājakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ "ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, | ||
+ | |||
+ | Nigrodhassa pajjhāyanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 15. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atha naṃ nigrodhaṃ (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16, " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā nigrodhaṃ paribbājakaṃ tunhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhavandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kimmaññasi nigrodha, kinti te sutaṃ paribbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | Annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ \\ | ||
+ | Itthikathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ \\ | ||
+ | Pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako? | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ \\ | ||
+ | Pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā, seyyathāpāhaṃ etarahi sācariyako, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nāssu [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Tassa te nigrodha, viññussa sato mahallakassa na etadahosi: buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti, tiṇṇo so bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyapariyosāna - sacchikiriyā | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, satta vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha cha vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha pañca vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha cattāri vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, tīṇi vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, dve vassāni. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu nigrodha, ekaṃ vassaṃ etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, satta māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, cha māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, pañca māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, cattāri māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, tīṇi māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu nigrodha, dve māsāni etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu nigrodha, ekamāsaṃ etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu nigrodha, aḍḍhamāso etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko. Ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Paribbājakānaṃ pajjhāyanaṃ | ||
+ | |||
+ | 18. Siyā kho pana te nigrodha, evamassa: antevāsikamyatā no samaṇo gotamo evamāhā' | ||
+ | |||
+ | Siyā kho pana te nigrodha, evamassa: uddesā no vācetukāmo samaṇo gotamo evamāhā' | ||
+ | |||
+ | Siyā kho pana te nigrodha, evamassa: ājīvā no vācetukāmo samaṇo gotamo evamāhā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Siyā kho pana te nigrodha, evamassa: ye no dhammā akusalā akusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Siyā kho pana te nigrodha, evamassa; ye no dhammā kusalā kusalasaṅkhātā sācariyakānaṃ, | ||
+ | Iti khvāhaṃ nigrodha, neva antevāsikamyatā evaṃ vadāmi, napi uddesā cāvetukāmo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 19. " Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhāṇā nisidiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā udumbarikāya paribbājakārāme sīhanādaṃ naditvā, vehāsaṃ ababhuggantvā, | ||
+ | |||
+ | Udumbarikasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ (25) | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Co ne dhammā [pts] 2. Na pi ye ne dhammā (syā) 3. Ponobabhavikā (majasaṃ) 4. Sadadarā [pts] kam), sadarathā, (syā) 5. Paccupaṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. | ||
+ | |||
+ | Cakkavattisuttaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati mātulāyaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | Attadīpā bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Idha bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanā passī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Idha bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī, | ||
+ | |||
+ | Gocare bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Kusalānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā2 etadāvoca: dibbaṃ kira me tāta, kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana metaṃ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Dhammena samena (syā kami) 2. Āmantapetvā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite kho pana bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto1 tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva, jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva, jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā kho tvaṃ tāta, dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī. Na hi te tāta, dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Muddhāvasitetā ( sayyā [pts] 2. Sīsaṃ nahātasasa [pts], sīsanahānasasa (syā)\\ | ||
+ | 3. Garuṃ karonetā (machasaṃ) 4. Anuyanetasu (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta, vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho tāta, ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Dhanamanuppadajjeyyāsi (syā [pts] \\ | ||
+ | 2. Ariyaṃ cakkavatativattaṃ (kami) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sahassāraṃ sanemika sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na hantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na hantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Anusantā (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na hantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa <span pts_page # | ||
+ | 6. Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Dutiyopi kho bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā2 etadavoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana metaṃ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite ko pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā kho tvaṃ tāta dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkarata pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na hantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ ke bhikkhave padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu. | ||
+ | |||
+ | 6. Akho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Tatiyo pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ, | ||
+ | Osakkitaṃ ṭhānā cutanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā etadavoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana metaṃ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite ko pana bhikkhava rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto1 tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ ko tāta ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu. | ||
+ | |||
+ | 6. Akho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Catuttho pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā2 etadavoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana metaṃ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3 dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kāla upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ ko tāta ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu. | ||
+ | |||
+ | 6. Akho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Pañcamo pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā2 etadāvoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana metaṃ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto1 tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | [T] dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāṇo na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu. | ||
+ | |||
+ | 6. Akho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhopi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā2 etadavoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana metaṃ 'yasa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na' | ||
+ | |||
+ | Sattāhapabbajite ko pana bikkhave rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto1 tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisittodibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto3dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, | ||
+ | |||
+ | Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakkavattivatta" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañca bhuñjathā' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Rājā cakkavatatī evamāha: | ||
+ | |||
+ | Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | Atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese dibbaṃ cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, | ||
+ | Rājā cakkavattī evamāha: \\ | ||
+ | Pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu. | ||
+ | |||
+ | 6. Akho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ3 ahivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | - - - - - Sattamo pi ko bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī ti. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Anuyanatā (machasaṃ) 2. Sāgataṃ [pts] 3. Paṭhaviṃ )machasaṃ) 4. Aṭaṭakaraṇapapamukhe(sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 7. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantetvā etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho bhikkhave amaccā pārisajjā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājivino sannipatitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhasittaṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Āyuvaṇṇādiparihāṇikathā | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇake mahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājivino sannipātāpetvā ariyaṃ cakkavattittaṃ pucchi. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa te ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākariṃsu. Tesaṃ sutvā dhammikaṃ hiko rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahi. No ca kho adhanānaṃ dhanamanuppādāsi1 adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ2 vepullamagamāsi. Dāḷiddiye vepullaṃ gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ gahetvā rañño khattiyassa muddhābisittassa dassesuṃ ayaṃ deva puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī' | ||
+ | |||
+ | 9. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ ko bhikkhave manussā: ye kira bho paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, tesaṃ rājā dhanamanuppadetī6ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi " | ||
+ | |||
+ | 1. Dhanamanuppadāsi (machasaṃ) 2. Dalidadadisaṃ. [Pts] dalidadisaṃ (syā) 3. Ādiyayi\\ | ||
+ | (Syā) 4. Patiṭṭhāpeti (machasaṃ) 5. Samaṇesu brāhmaṇesu (bahusu) 6. Dhanamanuppadesī [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Taneṃ aggahesuṃ gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi: | ||
+ | |||
+ | 1. Mūlaghaccaṃ (machasaṃ) 2. Pacchābāhuṃ (syā) 3. Patthaduhanamapi (machasaṃ) 4. Rathiyāya rathiyaṃ (syā) 5. Nikakhamatva (sīmu. Machasaṃ, [pts] 6. Kārāpeyakama (syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Cattārīsaṃvassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Dasavassasahassāyukesu bhikkhave manussesu ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā dubbaṇṇā te vaṇṇavante satte abhijajhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu. Iti kho bhikkhave adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ vepullamagamāsi, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vaṇṇavanatā. (Syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Pañcavassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullamagamaṃsu, | ||
+ | |||
+ | 14. Iti kho bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ vepullamagamāsi, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Abhijjhāvāpādo [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṃsu. Adhammarāgo visamalobho micchādhammo tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu ime dhammā vepullamagamaṃsu. Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kulejeṭṭhāpacāyitā. Imesu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyu pi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā ahesuṃ. | ||
+ | |||
+ | Dasavassāyukasamayo | ||
+ | |||
+ | 15. Bhavissati bhikkhave, so samayo yaṃ imesaṃ manūssānaṃ dasavassāyukā puttā bhavissanti. Dasavassāyukesu bhikkhave, manussesu pañcavassikā1 kumārikā alampateyyā bhavissanti. Dasavassāyukesu bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pañcamāsikā (kami) 2. Agagabhojanaṃ 3. Ativiya[pts]syā ) 4. Pūjā. (Syā) 5. Metatasyā [pts] 6. 'Pitā tivā putucchati' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Dasavassāyukesu bhikkhave, manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññambhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati, tibbo byāpādo, tibbo manopadoso, tibbaṃ vadhakacittaṃ mātu pi puttamhi, puttassa pi mātari, pitu pi puttamhi puttassa pi pitari, bhātu pi bhātari bhātu pi bhaginiyā, bhaginiyā pi bhātari, tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Seyyathāpi bhikkhave, māgavikassa mīgaṃ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ evameva kho bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ mātu pi puttamhi, puttassa pi mātari, pitu pi puttamhi, puttassa pi pitari, bhātu pi bhātari, bhātu pi bhaginiyā, bhaginiyā pi bhātari, tibbo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ ekaccānaṃ evaṃ bhavissati, 'mā ca mayaṃ kañci2. Mā ca amhe kocī, yannūna mayaṃ tiṇagahaṇaṃ vā vanagahaṇaṃ vā rukkhagahaṇaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā vanamūlaphalāhārā yāpeyyāmā' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Poropissatti(syā) 2. Kiñci (kām) 3. Yāpeyyatti. [Pts 4.] Tattha (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yannūna mayaṃ pāṇātipātā virameyyāma, | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati ' | ||
+ | |||
+ | 18. Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ asītivassāyukānaṃ manussānaṃ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti. Atha kho tesaṃ bhikkave, sattānaṃ evaṃ bhavissati ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati ' | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati' | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati' | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati' | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Cattārivassasahassāyukānaṃ (machasaṃ[pts] <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṅkharājuppatti | ||
+ | |||
+ | 22. Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo iddho ceva bhavissati phīto ca, kukkuṭasampātikā1 gāmanigamajanapadarājadhāniyo2. Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathāpi naḷavanaṃ saravanaṃ3 vā. | ||
+ | |||
+ | Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ bārāṇasī ketumatī nāma rājadhāni bhavissati iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu imasmiṃ jambudipe caturāsīti nagarasahassāni bhavissanti ketumatīrājadhānipamukhāni. Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā saṃkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappattā sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | Metteyyabuddhuppādo | ||
+ | |||
+ | 23. Asītivassasahassāyukesu bhikkhave, manussesu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Kukakuṭasamyātitā (syā) 2. Gāmanigama janapadā rājadhāniyo (kam), gāmanigamarājadhāniyo (machasaṃ) 3. Sāravanaṃ (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Atha kho bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena karāpito, taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā vissajjetvā1 samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā2 metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassūṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. So evaṃ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭhe appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 25. Attadīpā bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā. Dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu attadipo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā\\ | ||
+ | 26. Gocare bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunā pi vaḍḍhissatha, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Visasajajitva (machasaṃ) 2. Daditvā [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiñca bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ? | ||
+ | |||
+ | Kiñca bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ? | ||
+ | |||
+ | Kiñca bhikkhave, bhikkhuno bhegasmiṃ? | ||
+ | |||
+ | Kiñca bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ? Idha bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimutti paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ. | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekabalampi samanupassāmi yaṃ evaṃ duppasahaṃ yathayidaṃ bhikkhave, mārabalaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Cakkavatatisīhanādasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. \\ | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭhamajjhānaṃ sīmu. [Pts] 2. Abyapajjhenaṃ (sīmu.[Pts] ) \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Aggaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena vāseṭṭhabhāradvājā bhikkhūsu parivasanti1 bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā. Atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsā pacchāyāyaṃ2 abbhokāse caṅkamati. Addasā kho vāseṭṭho bhagavantaṃ sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitaṃ pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaṃ abbhokāse caṅkamantaṃ. Disvāna bhāradvājaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho bhagavā vāseṭṭhaṃ āmantesi: ' <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭivasati - sīmu. 2. Pāsādacchāyāyaṃ - kam. 3. Samamukhā - syā kam. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā bhante, evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Cātuvaṇṇasuddhi | ||
+ | |||
+ | 3. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Kaṇehā añño vaṇṇo - [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khattiyo pi kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇo' | ||
+ | . \\ | ||
+ | Imesu kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Viññūpasatthā (syā) 2. Tesaṃ. [Pts. 3.] Abhisamaparāyañca. (Machasaṃ [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Tadamināpetaṃ vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Abhisamparāyaṃca (machasaṃ. Sīmu) 2. Nanaṃ, machasaṃ 3.Dujāto. Syā 4. Asaṃhārikā [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Hoti kho so vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Rasapaṭhavipātubhāvo. | ||
+ | |||
+ | 6. Ekodakībhūtaṃ kho pana vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Māsaḍḍhamāsā - machasaṃ 2. Na itthipurisā. Syā 3.Samatani - machasaṃ, samantānī. Syā 4. Pāyāso (sī) 5. Takkassa (sīmu) 6. Khuddaṃ madhu - kam, khuddamadhuṃ - machasaṃ. 7.Anelakaṃ - [pts 8.] Passa. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Candimasuriyādipātubhāvo | ||
+ | |||
+ | Atha kho te vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho te vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Yato kho vāseṭṭha (sīmu) 2. Tabbhakkhā - syā. 3. Vaṇṇavevajjatā ca - kesuci 4. Sādhurasaṃ - syā - [pts] | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhūmipappaṭakapātubhāvo 8. Atha kho tesaṃ vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho te vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Badālatāpātubhāvo. | ||
+ | |||
+ | 9. Bhūmipappaṭake antarahite badālatā2 pāturahosi. Seyyathāpi nāma kalambukā, 3 evameva pāturahosi. Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā. Seyyathāpi nāma sampannaṃ vā sappi sampannaṃ vā navanītaṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Bhūmipappāṭikā - syā 2. Padālatā - machasaṃ 3. Kalamabakā - syā 4. Vaṇṇavejjatā - machasaṃ 5. Anupatanti [pts,] anussarantisyā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Akaṭṭhapākasālipātubhāvo | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho tesaṃ vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Liṅgapātubhāvo. | ||
+ | |||
+ | 9. Yathā yathā kho te vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Methunadhammasamācāro. | ||
+ | |||
+ | 10. Adhammasammataṃ kho5 pana vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Taṇḍulatthalo - machasaṃ 2. Nassa asuci nassa asuci ti. - Machasaṃ 3. Vadhaniyā - syā 4. Nivayahamānāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Sālivibhāgo | ||
+ | |||
+ | Atha kho te vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sakiṃdeva - kam. 2. Āhato - machasaṃ. 3. Sāliyo [pts 4.]Aṭṭhamhā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tāya antarahitāya candimasuriyā1 pāturahesuṃ. Candimasuriyesu pātubhutesu nakkhattāni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Candimasūriyā - machasaṃ 2. Paribhuñji - syā, paribhuṃjasi (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Mahāsammatarājā. | ||
+ | |||
+ | 12, Atha kho te vāseṭṭhā sattā sannipatiṃsu, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - 1. Leṇḍunā - syā 2. Kho - [pts. 3.] So - [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khettānaṃ adhipati' | ||
+ | Brāhmaṇamaṇḍalaṃ | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho tesaṃ vāseṭṭhā sattānaññeva ekaccānaṃ etadahosi: pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paresaṃ - syā 2. Aññesaṃ - syā 3. Vāhesuṃ - machasaṃ 4. Ghāsamesamānā machasaṃ, ghāsamesanā - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Hīnasammataṃ kho pana vāseṭṭhā yaṃ tena samayena hoti, tadetarahi seṭṭhasammataṃ. Iti kho vāseṭṭhā evametassa brāhmaṇamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaññeva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Vessamaṇḍalaṃ. | ||
+ | |||
+ | 14. Tesaññeva kho vāseṭṭhā sattānaṃ ekacce sattā methunaṃ dhammaṃ samādāya vissutaṃ kammante1 payojesuṃ. Methunaṃ dhammaṃ samādāya visuṃ kammante payojentī' | ||
+ | |||
+ | Suddamaṇḍalaṃ | ||
+ | |||
+ | 15. Tesaññeva kho vāseṭṭhā sattānaṃ ye te sattā avasesā te ḷuddācārā2 khuddācārā ahesuṃ ḷuddācārā khuddācārā ti kho vāseṭṭhā suddā suddātveva akkharaṃ upanibbattaṃ. Iti kho vāseṭṭhā evametassa suddamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaññeva sattānaṃ anaññesaṃ, | ||
+ | |||
+ | 16. Ahu kho so vāseṭṭhā samayo yaṃ khattiyo pi sakaṃ dhammaṃ garahamāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, ' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Visasutakamamanetā [pts.] Visuṃ kamamaneta - (sīmu) 2. Luddacāra. (Sī) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Duccaritādikathā | ||
+ | |||
+ | Khattiyo pi kho vāseṭṭhā kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, micchādiṭṭhiko, | ||
+ | |||
+ | Khatitiyopi kho vāseṭṭhā kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā, sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Brāhmaṇo kho vāseṭṭhā kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā, sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Vesso kho vāseṭṭhā kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā, sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Suddo kho vāseṭṭhā kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā, sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Samaṇo kho vāseṭṭhā kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā, sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. | ||
+ | |||
+ | Khattiyo pi kho vāseṭṭhā kāyena dvayakārī, | ||
+ | |||
+ | Bodhipakkhiyabhāvanā | ||
+ | |||
+ | 16. Khattiyo pi kho vāseṭṭhā kāyena saṃvuto, vācāya saṃvuto, manasā saṃvuto, sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanamanvāya, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sukhadukkhappaṭisaṃvedi - machasaṃ 2. Parinibbāyati - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇo pi kho vāseṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | Vijjācaraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" | ||
+ | |||
+ | Sā kho panesā vāseṭṭhā gāthā brāhmunā sanaṅkumārena sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Vijjācaraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājā bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Aggaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭisāriṇo [pts 2.] Atthasañhitā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sāriputta - sihanādo1 | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ2 viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | "Kiṃ pana te sāriputta ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Dutiyabhāge dīgha11 130 piṭheṭa. 2. Nālandāyaṃ - machasaṃ 3. Kiṃnu - [pts] kiṃ nu kho te - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | " Kiṃ pana te sāriputta ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito evaṃ sīlo bhagavā iti pi evaṃdhammo evaṃpañño evaṃvihārī evaṃvimutto bhagavā itipī"? | ||
+ | |||
+ | "No hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | "Ettha hi1 te sāriputta atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiñcarahi te ayaṃ sāriputta uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito " | ||
+ | |||
+ | " Na kho meṃ2 bhante atītānāgatapaccuppannesu aharantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca kho me bhante dhammanvayo vidito. Seyyathāpi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ettha ca hi. Machasaṃ 2. Na kho panetaṃ. Sīmu. Syā. 3. Daḷahuddhāpa. Machasaṃ, daḷahaddhālaṃ. Syā. 4. Vitto. Syā, [pts 5.] Sāmantā. Sīmu. Syā. 6. Anukkamante. [Pts 7.] Catusuṃ [pts.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye pi te bhavissanti. Anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | 2. Idāhaṃ2 bhante yena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kusaladhammadesanā | ||
+ | |||
+ | 3. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Bojjhaṃpe. [Pts 2.] Idhāhaṃ. Machasaṃ 3. Dhammassavaṇaya. Machasaṃ, dhamma savanāya. [Pts. 4.] Deseti. Machasaṃ 5. Uttāruttariṃ syā. [Pts 6.] Suppaṭipanno sāvakasaṃgho machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āyatanapaññatti 4. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Gabbhāvakkantidesanā | ||
+ | |||
+ | 5. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ādesanavidhā desanā | ||
+ | |||
+ | 6. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Āyatanapaññattīsu - [pts 2.] Cakkhuñceva - sīmu. Machasaṃ 3. So tañceva - [pts 4.] Ghāṇañceva - [pts 5.] Jivhāceva - [pts 6] kāyoceva - [pts 7.] Phoṭṭhabba ceva. - Sīmu 8. Manoceva - [pts 9.] Samapajāno pi - [pts 10.] Mātutucchismā [pts 11.] Catuttha - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante idhekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati' | ||
+ | |||
+ | Dassanasamāpatti - desanā | ||
+ | |||
+ | 7. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti dassanasamāpattisu. Catasso imā bhante dassanasamāpattiyo: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nahāru. Syā [pts 2.] Aṭṭhī. Syā [pts 3.] Aṭṭhīmiñjaṃ machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Puna <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathā rūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte imañceva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathā rūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthako tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | Puggalapaṇṇatatidesanā | ||
+ | |||
+ | 8. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Padhānadesanā. | ||
+ | |||
+ | 9. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1.. Puggalapaññattisu - sīmu. 2. Viriyaṃ. - Machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paṭipadādesanā | ||
+ | |||
+ | 10. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti paṭipadāsu. Catasso imā bhante paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Bhassasamācārādi - desanā | ||
+ | |||
+ | 11. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti bhassasasamācāre. Idha bhante ekacco na ceva musāvādūpasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na ca vebhūtiyaṃ na ca pesuṇiyaṃ1 na ca sārambhajaṃ jayāpekkho, | ||
+ | |||
+ | 12. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Etadānuttariyaṃ bhante purisasīlasamācāre. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pesuniyaṃ - machasaṃ 2. Nicigīṃsanako, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anusāsanavidhādesanā | ||
+ | |||
+ | 13. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti anusāsanavidhāsu. Catasso imā bhante anusāsanavidhā. Jānāti bhante bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yoniso manasikārā, | ||
+ | |||
+ | Jānāti bhante bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yoniso manasikārā, | ||
+ | |||
+ | Jānāti bhante bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yoniso manasikārā, | ||
+ | |||
+ | Etadānuttariyaṃ bhante anusāsanavidhāsu. | ||
+ | |||
+ | Parapuggalavimuttiñāṇadesanā | ||
+ | |||
+ | 14. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Aparā ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jānāti bhante bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yoniso manasikārā, | ||
+ | |||
+ | Jānāti bhante bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yoniso manasikārā ' | ||
+ | |||
+ | Sassatavādadesanā | ||
+ | |||
+ | 15. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammāṃ deseti sassatavādesu. Tayo me bhante sassatavādā. Idha bhante ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamatvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammā manasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathā samāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vīsatimpi - [pts 2.] Cattālisampi. Syā cattārisaṃ - [pts 3.] Uppādi - [pts 4.] Atītaṃ vāhaṃ, syā atītampihaṃ - [pts 5.] Saṃvaṭṭi vā, . . . . Vivaṭṭi vā - sīmu 6. Kuṭaṭṭo - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punaca paraṃ bhante idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappavanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathā rūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ1 ekampi saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ dve pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tīni pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattārī pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni pañca pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni dasa pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathā rūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ1 ekampi saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ dve pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tīni pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattārī pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni pañca pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni dasa pi saṃvaṭṭavivaṭṭāni amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Seyyathīdaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pubbenivāsānussatiñāṇadesanā | ||
+ | |||
+ | 13. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cutupapātañāṇadesanā | ||
+ | |||
+ | 14. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti sattānaṃ cūtupapātañāṇe. Idha bhante ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sattā - syā. 2. Saṃkhāto - [pts 3.] Abhinivuṭṭhapubebā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iddhividhadesanā | ||
+ | |||
+ | 15. Aparaṃ pana bhante etadānuttariyaṃ yathā bhagavā dhammaṃ deseti iddhividhāsu. Dve' | ||
+ | |||
+ | Katamā pana bhante iddhi yā anāsavā anupadhikā ariyā ti vuccati? Idha bhante bhikkhu sace ākaṅkhati paṭikule appaṭikūlasaññi vihareyyanti, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Iddhiye - [pts 2.] Iddhisāsavā - machasaṃ 3. Tirokaṭṭaṃ - machasaṃ 4. Abhijjamāno - [pts 5.] Mūriye - machasaṃ 6. Parāmasati - (sīmu) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Yantaṃ bhante saddhena kulaputtena pattabbaṃ āraddhaviriyena thāmavatā purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena purisadhorayhena, | ||
+ | |||
+ | Anuyogadānappakāro | ||
+ | |||
+ | Sace maṃ bhante evaṃ puccheyya 'kinnu kho āvuso sāriputta, ahesuṃ atītamaddhānaṃ aññe samaṇo vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | |||
+ | Acchariyabbhūtāni | ||
+ | |||
+ | 18. Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 19. "Passa kho tvaṃ udāyi: tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā, | ||
+ | |||
+ | 20, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sampasādaniyasuttaṃ nīṭṭhitaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vādānuvāde - machasaṃ 2. Yasmā - syā. 3. Tesampi imaṃ - [pts] tesampi maṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6 \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati, vedhaññā nāma sakyā, tesaṃ ambavane pāsāde. | ||
+ | |||
+ | Nigaṇṭhanātaputtakālakiriyā | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto1 pāvāyaṃ adhunā kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti "na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nāṭaputto - machasaṃ 2. Vadho yeveko - kami. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho cundo samaṇuddeso pāvāyaṃ vassaṃ vuttho, 1 yena sāmagāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cundo samaṇuddeso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: nigaṇṭho bhante nātaputto pāvāyaṃ adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti "na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, | ||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando cundaṃ samaṇuddesaṃ etadavoca: atthi kho idaṃ āvuso cunda kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṃkamissāma. Upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāmā' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Asammā sambuddhappavedita - dhammavinayo | ||
+ | |||
+ | 3. " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Massaṃ vuṭṭhe - machasaṃ 2. Āroceyyāmā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evamassa vacanīyo "tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. Idha pana cunda satthā ca hoti asammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Iti kho cunda satthāpi tattha gārayehā, dhammo pi tattha gārayho, sāvako pi tattha evaṃ gārayho. Yo kho cunda evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sammāsambuddhappavedita - dhammavinayo | ||
+ | |||
+ | 5. Idha pana cunda satthā ca hoti sammāsambuddho dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito, | ||
+ | |||
+ | 6. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo kho cunda evarūpaṃ sāvakaṃ evaṃ vadeyya " | ||
+ | |||
+ | Sāvakānutāpakarā satthukālakiriyā | ||
+ | |||
+ | 7. Idha pana cunda satthā ca loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sāvakānaṃ anānutappā satthukālakiriyā | ||
+ | |||
+ | 8. Idha pana cunda satthā ca loke udapādi arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyaaparipūranādi kathā | ||
+ | |||
+ | 9. Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, no ca kho satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, evaṃ taṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ hoti tenaṅgena. Yato ca kho cunda etehi ce pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, evaṃ taṃ brahmacariyaṃ parapūraṃ hoti tenaṅgena. | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, no ca khvassa therā bhikkhu sāvakā honti viyantā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyantā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhu sāvakā honti viyantā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ cariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | Visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | Etehi ce pi cunda aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Yato ca kho cunda etehi dvehi pi aṅgehi samannāgataṃ brahmacariyaṃ hoti, satthā ca hoti thero rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto, therā cassa bhikkhū sāvakā honti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā, | ||
+ | |||
+ | 12. Ahaṃ kho pana cunda etarahi satthā loko appanno arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etarahi kho pana me cunda brahmacariyaṃ iddhaṃ ceva phītañca vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāvadeva manussehi suppakāsitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yāvatā kho cunda etarahi satthāro loke uppannā, nāhaṃ cunda aññaṃ ekasatthārampi samanussami evaṃ lābhaggayasaggappattaṃ yatharivāhaṃ. Yāvatā kho pana cunda etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṃ cunda aññaṃ ekasaṅghampī samanupassāmi evaṃ lābhaggayasaggappattaṃ yatharivāyaṃ cunda bhijhusaṅgho. Yaṃ kho taṃ cunda sammā vadamāno vadeyya sabbākāraparipūraṃ anūnaṃ anadhikaṃ svākkhātaṃ kevalaparipūraṃ buhmacariyaṃ suppakāsitanti, | ||
+ | |||
+ | 13. Uddako sudaṃ1 cunda rāmaputto evaṃ vācaṃ bhāsati: passaṃ na passatīti. Kiñca passaṃ na passatī? | ||
+ | |||
+ | Kiñca passaṃ na passatī? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Udako sudaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho taṃ cunda sammā vadamāno vadeyya " | ||
+ | |||
+ | Saṅgāyitabbā dhammā. | ||
+ | |||
+ | 14. Tasmātiha cunda ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, tattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṃ byañjanena byāñjanaṃ saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacarayaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame ca vo cunda dhammā mayā abhiññā desitā yattha sabbeheva saṅgamma samāgamma atthena atthaṃ byañjanena byañjanaṃ saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Saññāpetabba vidhi | ||
+ | |||
+ | 15. Tesaṃ ca vo cunda samaggāna sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhitabbaṃ aññataro sabrahmacārī saṅgho dhammaṃ bhāseyya, tatra ce tumhākaṃ evamassa " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya " | ||
+ | |||
+ | Aparo pi ce cunda sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya, tatra ce tumhākaṃ evamassa " | ||
+ | |||
+ | Aparo pana cunda sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya, tatra ce tumhākaṃ evamassa " | ||
+ | |||
+ | Aparo pi ce cunda sabrahmacārī saṅghe dhammaṃ bhāseyya, tatra ce tumhākaṃ evamassa " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Yāceva otāni - sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paccayānuññātakāraṇaṃ | ||
+ | |||
+ | 16. Na vo ahaṃ cunda diṭṭhadhammakānaṃ yeva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Navañca vedanaṃ na uppādessāmi, | ||
+ | |||
+ | Yo vo mayā gilānappaccayabhesajjaparikkhāro anuññāto, | ||
+ | |||
+ | Sukhallikānuyogā | ||
+ | |||
+ | 17. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 18. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati. Yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ 'ime cattārā sukhallikānuyoge anuyuttā samaṇā sakyaputtiyā" | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ cunda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | 18. Ṭhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sukhallikānuyogānisaṃsā | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati, yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ 'ime pana āvuso cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaṃ viharataṃ kati phalāni katānisaṃsā pāṭikaṅkhā?" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khīṇāsavānaṃ abhabbaṭṭhānāni. | ||
+ | |||
+ | 19, Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati, yaṃ aññatitthiyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañhabyākaraṇāni | ||
+ | |||
+ | 20. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atirekaṃ - sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te ca aññatitthiyā paribbājakā aññavihitakena ñāṇadassanena aññavihitakaṃ ñāṇadassanaṃ paññāpetabbaṃ maññanti, yathariva bālā abyattā. Atītaṃ kho cunda addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusāri ñāṇaṃ hoti. So yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati. Anāgatañca kho addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati ' | ||
+ | |||
+ | 21. Iti kho cunda atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālāvādī bhūtavādi atthavādī dhammāvadi vinayavādī, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Kālavādi saccavādi - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Abyākataṭṭhānāni | ||
+ | |||
+ | 22. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati, yaṃ' | ||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Byākataṭṭhānāni | ||
+ | |||
+ | 23. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ "kiṃ panāvuso samaṇena gotamena byākatanti? | ||
+ | |||
+ | 24. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pubbantasahagatā diṭṭhinissayā | ||
+ | |||
+ | Ye pi te cunda pubbantasahagatā diṭṭhinissayā, | ||
+ | |||
+ | 25. Katame ca te cunda pubbannasahagatā diṭṭhinissayā ye vo mayā byākatā yathā te byākātabbā? | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Tatra cunda ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vādami: atthinu kho idaṃ āvuso, vuccati sassato attā ca leko cā? "Ti yañca kho te evamāhaṃsu ' | ||
+ | |||
+ | 27. Tatra cunda ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aparantasahagatā diṭṭhinissayā | ||
+ | |||
+ | 28. Katame ca cunda aparantasahagatā diṭhinissayā ye te mayā byākatā yathā te byākātabbā? | ||
+ | |||
+ | 29. Tatra cunda ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino arūpi attā hoti arogo parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 30. Imesaṃ ca cunda pubbantasahagatānaṃ diṭṭhinassayānaṃ imesaṃ ca aparantasahagatānaṃ diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya evaṃ mayā cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā. Katame cattāro? Idha cunda bhikkhu kāye kāyāyanupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā domanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 31. Tena kho pana samayena āyasmā upavāno bhagavato piṭṭhito hoti bhagavantaṃ vījayamāno. Atha kho āyasmā upavāno bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante, pāsādiko vatāyaṃ bhante dhammapariyāyo, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā upavāno bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Pāsādikasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 7. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Lakkhaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Dvattiṃsimāni bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā: sace agāraṃ ajjhāvasati rājā hoti cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Idha bhikkhave mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso suppatiṭṭhitapādo hoti. Idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Bhaddante ti - machasaṃ. 2. Vivaṭacchado - syā, kam. Vivaṭṭacchado - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. 1 Yampi bhikkhave mahāpurisassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso āyatapaṇhī hoti yampi bhikkhave mahāpuriso āyatapaṇhī hoti, idampi bhikkhave mahāpurissa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso dīghaṃgulī hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso dīghaṅgulī hoti, idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso mudutalunahatthapādo hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso mudutaḷunahatthapādo hoti, idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso jālahatthapādo hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso jālahatthapādo hoti, idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso ussaṅkhapādo hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso ussaṅghapādo hoti, idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso eṇijaṅgho hoti. Yampi bhikkhave mahāpuriso eṇijaṅgho hoti, idampi bhikkhave mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Puna ca paraṃ bhikkhave mahāpuriso ṭhitako' | ||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sabbākāra paripūrāṇi suvibhattantarāṇi - [pts 2.] Kuṇḍalāvaṭṭāni - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imāni kho tāni bhikkhave dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati, | ||
+ | |||
+ | 3. Imāni kho bhikkhave dvattiṃsa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni bāhirakā pi isayo dhārenti. No ca kho te jānanti ' | ||
+ | |||
+ | Suppatiṭṭhitapādalakkhaṇaṃ (1) | ||
+ | |||
+ | Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ puramaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno daḷhasamādāno ahosi, kusalesu dhammesu avatthitasamādāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti surā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā, | ||
+ | |||
+ | Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Sacce ca dhamme ca dame ca saṃyame\\ | ||
+ | Soceyya sīlālayuposathesu ca, \\ | ||
+ | Dāne ahiṃsāya asāhase rato\\ | ||
+ | Daḷhaṃ samādāya samattamācari2 | ||
+ | |||
+ | So tena kammena divaṃ apakkami3\\ | ||
+ | Sukhaṃ ca khiḍḍāratiyo ca anvahi \\ | ||
+ | Tato cavitvā punarāgato idha\\ | ||
+ | Samehi pādehi phusī vasundharaṃ. | ||
+ | |||
+ | Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā\\ | ||
+ | Samappatiṭṭhassa na hoti khambhanā, \\ | ||
+ | Gihissa vā pabbajitassa vā puna4\\ | ||
+ | Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakaṃ. | ||
+ | |||
+ | Akkhambhiyo hoti agāramāvasaṃ\\ | ||
+ | Parābhibhu sattubhī sattumaddano, | ||
+ | Manussabhūtenidha hoti kenaci\\ | ||
+ | Akkhambhiyo tassa phalena kammuno | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Akakhamabhiyo - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Samanatamācari - syā. Kam | ||
+ | |||
+ | 3. Samakakami. Machasaṃ 4. Bana - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace ca pabbajjamupeti tādiso\\ | ||
+ | Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo, | ||
+ | Aggo na so gacchati jātu khambhataṃ\\ | ||
+ | Naruttamo esahi tassa dhammatā' | ||
+ | |||
+ | Pādatalesu cakkalakkhaṇaṃ (2) | ||
+ | |||
+ | 4. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno <span pts_page # | ||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ akhīlamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti, mahā' | ||
+ | |||
+ | Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Mahāparivāro hoti, mahā' | ||
+ | |||
+ | Pure puratthā purimāsu jātisu\\ | ||
+ | Manussabhūto bahunaṃ sukhāvaho, \\ | ||
+ | Ubbegauttāsabhayāpanūdano\\ | ||
+ | Guttīsu rakkhāvaraṇesu ussuko. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca anvabhī, \\ | ||
+ | Tato civitvā punarāgato idha\\ | ||
+ | Cakkāni pādesu duvesu vindati\\ | ||
+ | Samantanemīni sahassarāni ca. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Byākaṃsu veyyañjanikā samāgatā, \\ | ||
+ | Disvā kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ\\ | ||
+ | Parivāravā hessati sattumaddano\\ | ||
+ | Tathā hi cakkāni samantanemini. | ||
+ | |||
+ | Sace na pabbajjamupeti tādiso, \\ | ||
+ | Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ pasāsati\\ | ||
+ | Tassānuyuttā' | ||
+ | Mahāyasaṃ samparivārayanti naṃ. | ||
+ | |||
+ | Sace ca pabbajjamupeti tādiso, \\ | ||
+ | Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo\\ | ||
+ | Devāmanussā surasakka2 rakkhasā\\ | ||
+ | Gandhabbanāgā vihagā catuppadā\\ | ||
+ | Anuttaraṃ devamanussapūjitaṃ\\ | ||
+ | Mahāyasaṃ samparivārayanti nanti. | ||
+ | |||
+ | Āyatapaṇahitādini tīni lakkhaṇāni (3 - 5) | ||
+ | |||
+ | 5. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosi, nihitadaṇeḍā nihitasattho lajjī dayāpanto sabbapāṇabhūtahitānukampi vihāsi, so tassa kammassa katattā upacitattā ussantattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Dīghāyuko hoti viraṭṭhitiko, | ||
+ | - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tassānu yattā ca - machasaṃ 2. Satta (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Maraṇavadha1 bhayattano viditvā \\ | ||
+ | Paṭivirato paramāraṇāyahosi2\\ | ||
+ | Tena sucaritena saggamagamā3\\ | ||
+ | Sukataphalavipākamanuhosi. | ||
+ | |||
+ | Caviya punaridhāgato samāno\\ | ||
+ | Paṭilabhati idha tīṇi lakkhaṇāni, | ||
+ | Bhavati vipuladīghapāsaṇabhiko\\ | ||
+ | Brahmā' | ||
+ | |||
+ | Subhujo susu susaṇṭhito sujāto\\ | ||
+ | Mudutaḷuṇaṅguliyassa honti dīghā, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Cirayapanāya4 kumāramādiyanti. | ||
+ | |||
+ | Bhavati yadi gihī ciraṃ yapeti\\ | ||
+ | Cirataraṃ pabbajati yadi tato hi\\ | ||
+ | Yāpayati vasiddhi bhāvanāya\\ | ||
+ | Iti dīghāyukatāya tannimittanti. | ||
+ | |||
+ | Satatussadatālakkhaṇaṃ (6) | ||
+ | |||
+ | 6. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno dātā ahosi paṇītānaṃ rasitānaṃ khādanīyānaṃ bhojanīyānaṃ sāyanīyānaṃ lehanīyānaṃ pānānaṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Maraṇa (machasaṃ) 2. Māraṇāya hoti (machasaṃ) 3. Tena so sucaritena saggamagamāsi (syā) 4. Cirayāpatāya (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khajjabhojanaṃ atha leyyasāyiyaṃ\\ | ||
+ | Uttamaggarasadāyako ahu. \\ | ||
+ | Tena so sucaritena kammunā\\ | ||
+ | Nandane ciramahippamodati. | ||
+ | |||
+ | Sattavussado idhādhigacchati\\ | ||
+ | Hatthapādamudutalañca vindati, \\ | ||
+ | Āhu byañjananimittakovidā\\ | ||
+ | Khajja bhojja rasalābhitāya naṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ gihissapi tadatthajotakaṃ\\ | ||
+ | Pabbajampi ca tadādhigacchati, | ||
+ | Khajjabhojanassa lābhiruttamaṃ\\ | ||
+ | Āhu sabbagihibandhanacchidanti. | ||
+ | |||
+ | Karacaraṇamudutājālatālakkhaṇāni (7 - 8) | ||
+ | |||
+ | 7. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ saṅgāhako ahosi dānena peyyavajjena1 atthacariyāya samānattatāya, | ||
+ | |||
+ | Dānampi catthacariyatañca2\\ | ||
+ | Piyavadanaṃ ca samānachandataṃ ca3\\ | ||
+ | Kariya cariya susaṅgahaṃ bahunnaṃ4\\ | ||
+ | Anavamatena guṇena yāti saggaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Piyavāvena (syā kam)\\ | ||
+ | 2. Dānampi ca atthacariyatamapi ca [pts] 3. Piyavāditaṃ ca samānāttataṃ ca (machasaṃ) 4. Bahūnaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vacīya punaridhāgato samāno\\ | ||
+ | Karacaraṇamudutalañca jālino ca, \\ | ||
+ | Atirucirasuvaggudassaneyyaṃ\\ | ||
+ | Paṭilabhati daharo susu kumāro. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Mahimiva māvasate1 susaṅgahīto, | ||
+ | Piyavadu hitasukhataṃ jigiṃsamāno2\\ | ||
+ | Abhirucitāni guṇāni ācaranto. 3 | ||
+ | |||
+ | Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ\\ | ||
+ | Kathayati dhammakathaṃ jino janassa, \\ | ||
+ | Vacanapaṭikarassabhippasannā\\ | ||
+ | Sutvā dhammanudhammamācarantī4ti | ||
+ | |||
+ | Ussaṅkhapāda uddhaggalomatālakkhaṇāni (9 - 10) | ||
+ | |||
+ | 8. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahuno janassa atthūpasaṃhitaṃ dhammūpasaṃhitaṃ vācambhāsitā ahosi, bahujanaṃ nidaṃsesi, | ||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ akhīlamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaroca kāmabhogīnaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Aggo ca hoti seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati. Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Erayaṃ bahujanaṃ nidaṃsayī, | ||
+ | Pāṇīnaṃ hitasukhāvaho ahū\\ | ||
+ | Dhammayāgamayajī6 amaccharī. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Mahimaṃ āvayate (sīmu. Machasaṃ) 2. Jīgīsamāno(machasaṃ) 3. Ācarati (sīmu. Machasaṃ) 4. Sutvāna dhammānudhamma mācaranati (machasaṃ) 5. Atthadhammasaṃhitaṃ (kam. [Pts] 6. Dhammayāgaṃ asasaji (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena so sucaritena kammunā\\ | ||
+ | Sugatiṃ vajati tattha modati\\ | ||
+ | Lakkhaṇāni ca duve idhāgato\\ | ||
+ | Uttamappamukhatāya1 vindati. | ||
+ | |||
+ | Ubbhamuppatitalomavāsaso\\ | ||
+ | Pādagaṇṭhirahū sādu saṇṭhitā, | ||
+ | Maṃsalohitā citā tacotthaṭā\\ | ||
+ | Uparivaraṇā ca sohanā2ahu. | ||
+ | |||
+ | Gehamāvasati ce tathāvidho\\ | ||
+ | Aggataṃ vajati kāmabhoginaṃ, | ||
+ | Tena uttarītaro na vijjati\\ | ||
+ | Jambudīpamahibhuyya irīyati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Aggataṃ vajati sabbapāṇinaṃ, | ||
+ | Tena uttarītaro na vijjati\\ | ||
+ | Sabbalokamahibhuyya viharatī' | ||
+ | |||
+ | Eṇījaṅghalakkhaṇaṃ (11) | ||
+ | |||
+ | 9. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ vācetā ahosi sippaṃ vā vijjaṃ vā caraṇaṃ vā kammaṃ vā, 'kinti me khippaṃ vijāneyyuṃ, | ||
+ | So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ akhīlamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Yāni tāni rājārahāni rājaṅgāni rājūpabhogāni rājanucchavikāni, | ||
+ | |||
+ | Sippesu vijjācaraṇesu kammasu3\\ | ||
+ | Kathaṃ vijāneyyu3 lahunti icchati. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Vāceti khippaṃ na ciraṃ kilissati. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Utatama sukhatāya (sayyā. Utatama pamukakhatāya (kam) utatamapamukhatāya sukhāni (sīmu)\\ | ||
+ | 2. Uparijānu sobanā (syā). Papari ca pana sobhatā [pts] 3. Kammesu - (machasaṃ)\\ | ||
+ | 3. Vijāneyyuṃ - (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kammaṃ katvā kusalaṃ sukhudrayaṃ1\\ | ||
+ | Chaṅghā manuññā labhate susaṇṭhitā, | ||
+ | Vaṭṭā sujātā anupubbamuggatā\\ | ||
+ | Uddhaggalomā sukhumattacotthaṭā. | ||
+ | |||
+ | Eṇeyyajaṅgho' | ||
+ | Sampattiyā khippamidāhu lakkhaṇaṃ, | ||
+ | Gehānulomāni yadābhikaṅkhati\\ | ||
+ | Apabbajaṃ khippamidhādhigacchati. | ||
+ | |||
+ | Sace va pabbajjamupeti tādiso\\ | ||
+ | Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇo, | ||
+ | Anucchavikassa yadānulomikaṃ\\ | ||
+ | Taṃ vindati khippamanomavikkamo' | ||
+ | |||
+ | Subumacchavilakkhaṇaṃ (12) | ||
+ | |||
+ | 10. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā ahosi: kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, | ||
+ | Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ akhīlamanimittamakaṇṭakaṃ iddhaṃ phītaṃ khemaṃ sivaṃ nirabbudaṃ adaṇḍena asatthena dhammena samena abhivijiya ajjhāvasati. Rājā samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti, nāssa hoti koci paññāya sadiso vā, seṭṭho vā kāmabhoginaṃ. Rājā samāno idaṃ labhati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchado. Buddho samāno kiṃ labhati? Mahāpañño hoti, puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Nāssa hoti koci paññāya sadiso vā, seṭṭho vā sabbasattānaṃ. Buddho samāno idaṃ labhati. Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Pure puratthā purimāsu jātisu\\ | ||
+ | Aññātukāmo paripucchitā ahu, \\ | ||
+ | Sussūsitā pabbajitaṃ upāsitā\\ | ||
+ | Atthantaro atthakathaṃ nisāmayi. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sukhinadriyaṃ - (kam) 2. Khippamanomanikkamo - (syā. [Pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paññāpaṭilābhagatena1 kammunā\\ | ||
+ | Manussabhūto sukhumacchavī ahu, \\ | ||
+ | Byākaṃsu uppādanimittakovidā\\ | ||
+ | Sukhumāni atthāni avecca dakkhati. | ||
+ | |||
+ | Sace na pabbajjamupeti tādiso\\ | ||
+ | Vatteti cakkaṃ paṭhaviṃ passāti. \\ | ||
+ | Atthānusatthīsu pariggahesu ca\\ | ||
+ | Na tena seyyo sadiso va vijjati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Nekkhammachandābhirato vicakkhaṇe, | ||
+ | Paññāvisiṭṭhaṃ labhate anuttaraṃ\\ | ||
+ | Pappoti bodhiṃ varabhurimedhaso' | ||
+ | |||
+ | Suvaṇṇavaṇṇatālakkhaṇaṃ (13) | ||
+ | |||
+ | 11. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno akkodhano ahosi anupāyāsabahulo, | ||
+ | |||
+ | 1. Akkodhañca adhiṭṭhahī adāsi3\\ | ||
+ | Dānañca vatthāni sukhumāni succhavini. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paññapaṭilābhakatena - [pts] 2. Pāravuṇānaṃ - (machasaṃ) 3. Adāsī ca - [pts] 4. Abhivisasaji (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Taṃ katvāna ito cuto divaṃ\\ | ||
+ | Uppajja1 sukataphalavipākamanubhutvā, | ||
+ | Kaṇakatanusannibho idhābhibhavati\\ | ||
+ | Suravarataroriva indo. | ||
+ | |||
+ | 3. Gehamāvasati naro apabbajja\\ | ||
+ | Micchāmahatimahiṃ anusāsatī\\ | ||
+ | Pasayha sa hī ca sattaratanaṃ\\ | ||
+ | Paṭilabhati vimala2 sukhumacchaviṃ suciñca. | ||
+ | |||
+ | 4. Lābhī acchādanavatthamokkhapāpuraṇānaṃ3\\ | ||
+ | Bhavati sadi anagāriyataṃ upeti. \\ | ||
+ | Sa hi4 purimakataphalaṃ anubhavati\\ | ||
+ | Na bhavati katassa panāso' | ||
+ | |||
+ | Kosohitavatthaguyhatālakkhaṇaṃ (14) | ||
+ | |||
+ | 12. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbemanussabhūto samāno cirappanaṭṭhe sucirappavāsino ñātī mitte suhajje sakhino samānetā ahosi, mātarampi puttena samānetā ahosi, puttampi mātarā samānetā ahosi, pitarampī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pure puratthā purimāsu jātisu\\ | ||
+ | Cirappanaṭṭhe sucirappavāsino, | ||
+ | Ñātī suhajje sakhino samānayī\\ | ||
+ | Samaṅgikatvā5 anumoditā ahu | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Uppajji - (machasaṃ) 2. Vipula - (syāma) vipulaṃ - [pts 3.] Pāvuraṇānaṃ - (machasaṃ) 4. Sāhito - (machasaṃ) 5. Samaggiṃ katvā - (syā [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tena1 kammena divaṃ apakkami2\\ | ||
+ | Sukhañca khiḍḍā ratiyo ca aṇvabhī. \\ | ||
+ | Tato cavitvā punarāgato idha\\ | ||
+ | Kosohitaṃ vindati vatthachādiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Parosahassaṃ ca bhavanti atrajā. \\ | ||
+ | Sūrā ca vīrā ca3 amittatāpanā\\ | ||
+ | Gihissa pītiṃ jananā piyaṃvadā. | ||
+ | |||
+ | Bahutarā pabbajitassa irīyato\\ | ||
+ | Bhavanti puttā vacanānusārino. \\ | ||
+ | Gihissa vā pabbajitassa vā puna\\ | ||
+ | Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati5 tadatthajotakanti. | ||
+ | |||
+ | Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | Parimaṇḍala - anonama - ja' | ||
+ | |||
+ | 13. Yampī bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno mahājanasaṅgahaṃ samekkhamāno samaṃ jānāti, sāmaṃ jānāti, purisaṃ jānāti, purisavisesaṃ jānāti ayamidamarahati ayamidamarahatī' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sa tena - (kam) 2. Samakkami - (machasaṃ) 3. Viraṅgarūpā - (kam) 4. Jāyati - (machasaṃ) 5. Mahāṇasaṅgāhataṃ samapekkhamāno (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tuliya paṭiviciya1 cinnayitvā\\ | ||
+ | Mahajanasaṅgahanaṃ2 samekkhamāno, | ||
+ | Ayamidamarahatīti tattha tattha\\ | ||
+ | Purisavisesakaro pure ahosi. | ||
+ | |||
+ | 3Sa hi ca pana ṭhito anonamanto\\ | ||
+ | Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni, | ||
+ | Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi\\ | ||
+ | Sucaritakammavipākasesakena. | ||
+ | |||
+ | Bahuvividha nimitta lakkhaṇaññū\\ | ||
+ | Abhinipuṇā manujā viyākariṃsu, | ||
+ | Bahuvividhāni gihīnamarahāni\\ | ||
+ | Paṭilabhati daharo susū kumāro, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Gihipaṭirūpakā bahū bhavanti, \\ | ||
+ | Yadi ca jahati sabbakāmabhogaṃ\\ | ||
+ | Labhati anuttaramuttamaṃ dhanagganti. | ||
+ | |||
+ | Sīhapubbaddhakāyādīni tīṇi lakkhaṇāni (17 - 19) | ||
+ | |||
+ | 14. Yampī bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahuno janassa atthakāmo ahosi hitakāmo phāsukāmo yogakkhemakāmo 'kinti me saddhāya vaḍḍheyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭivicaya - (machasaṃ) 2. Mahājanaṃ saṅgāhataṃ - (kam) 3. Mahiṃca - (machasaṃ) ghamā ca pana (syā) 4. Sutena vaḍḍheyyuṃ(syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Saddhāya sīlena sutena buddhiyā\\ | ||
+ | Cāgena dhammena bahūhi sādhuhi\\ | ||
+ | Dhanena dhaññena ca khettavatthunā\\ | ||
+ | Puttehi dārehi catuppadehi ca. | ||
+ | |||
+ | Ñātīhi mittemi ca bandhavehi ca\\ | ||
+ | Balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ, | ||
+ | Kathaṃ na hāyyeṃ pare' | ||
+ | Idaṃ samiddhaṃ ca2 panābhikaṅkhati. | ||
+ | |||
+ | Sa sīhapubbaddhasusaṇṭhito ahu\\ | ||
+ | Samavattakkhandho ca citantaraṃso\\ | ||
+ | Pubbe suciṇṇena katena kammunā\\ | ||
+ | Aha niyaṃ pubbanimittamassataṃ. | ||
+ | |||
+ | Gihī pi dhaññena dhanena vaḍḍhati\\ | ||
+ | Puttehi dārehi catuppadehi ca, \\ | ||
+ | Akiñcano pabbajito anuttaraṃ\\ | ||
+ | Pappoti sambodhimahānadhammatanti. 1 | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atthassa midadhi ca - (machasaṃ) addhaṃ samidhaṃ ca (syā)\\ | ||
+ | 2. Pappeṃti boyiṃ asahāna dhammatanti (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rasaggasaggitālakkhaṇaṃ (20) | ||
+ | |||
+ | 15. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Na pāṇidaṇḍehi panātha leḍḍunā\\ | ||
+ | Satthena vā maraṇavadhena vā puna, \\ | ||
+ | Ubbādhanāya paritajjanāya vā\\ | ||
+ | Na heṭhayī janatamaheṭhako ahu. | ||
+ | |||
+ | Teneva so sugatisu pecca modati\\ | ||
+ | Sukhapphalaṃ kariya sukhāni vindati, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idhāgato labhati rasaggasaggitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tenāhu naṃ atinipuṇā vicakkhaṇā\\ | ||
+ | Ayaṃ naro sukhabahulo bhavissati\\ | ||
+ | Gihissa vā pabbajitassa vā puna3\\ | ||
+ | Taṃ lakkhaṇaṃ bhavati tadatthajotakanti. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Samābhivāhitva yo (machasaṃ) 2. Sampajjasā [pts] pā muñjasā (syā) sāmañcasā (kam) 3. Pana (syaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Abhinīlanetta - gopakhumalakkhaṇāni (21, 22) | ||
+ | |||
+ | 16. Yampī bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno na ca visaṭaṃ na ca visācī1 na ca pana viceyya pekkhitā, ujū. Tathā pasaṭamujumano piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā ahosi. So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Na ca visaṭaṃ na ca visācī2\\ | ||
+ | Na ca pana viceyya pekkhitā\\ | ||
+ | Ujuṃ tathā pasaṭamujumano\\ | ||
+ | Piyacakkhunā bahujanaṃ udikkhitā. | ||
+ | |||
+ | Sugatīsu so phalavipākaṃ\\ | ||
+ | Anubhavati tattha modati. \\ | ||
+ | Idha ca pana bhavati gopakhumo\\ | ||
+ | Abhinīlanettanayano sudassano. | ||
+ | |||
+ | Abhiyogino ca nipuṇā\\ | ||
+ | Bahū pana nimittakovidā\\ | ||
+ | Sukhumanayanakusala manujā\\ | ||
+ | Piyadassano' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Na ca visācitaṃ [pts], na ca visāvī (syā) 2. Na ca visāvitaṃ [pts], na ca visāvi (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Piyadassano gihī pi santo ca\\ | ||
+ | Bhavati bahujanapiyāṭhito, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Piyo bahūnaṃ sokanāsano' | ||
+ | |||
+ | Uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ (23) | ||
+ | |||
+ | 17. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno bahujanapubbaṅgame ahosi kusalesu dhammesu bahujanānaṃ pāmokkho kāyasucarite vacīsucarite manosucarite dānasaṃvibhāge sīlasamādāne uposathūpavāse matteyyatāya petteyyatāya sāmaññatāya brahmaññatāya kule jeṭṭhāpacāyitāya aññataraññataresu ca adhikusalesu dhammesu. So tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Pubbaṅgamo sucaritesu ahū\\ | ||
+ | Dhammesu dhammacariyāya1 abhirato, \\ | ||
+ | Anavāyiko bahujanassa ahū\\ | ||
+ | Saggesu vedayittha puññaphalaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Uṇhīsa sīsattamidhajjhagamā\\ | ||
+ | Byākaṃsu byañjana nimittadharā\\ | ||
+ | Pubbaṅgamo bahujanassa2 hessati. | ||
+ | |||
+ | Paṭibhogiyā manujesu idha\\ | ||
+ | Pubbeva tassa abhiharanati tadā\\ | ||
+ | Yadikhattiyo bhavati bhūmipati\\ | ||
+ | Paṭihārakabahujane3 labhati. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Dhammacariyābhirato (machasaṃ) 2. Pubbaṅgamo bahujanaṃ (machasaṃ) 3. Paṭihārakaṃ bahujano (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha ce pi pabbajati so manujo\\ | ||
+ | Dhammesu hoti paguno visāvī. \\ | ||
+ | Tassānusāsaniguṇābhirato\\ | ||
+ | Anvāyiko bahujano bhavatī ti. | ||
+ | |||
+ | Ekekalomatāuṇṇālakkhaṇādīni. (24, 25) | ||
+ | |||
+ | 18. Yampī bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato ahosi saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. So tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Saccappaṭiñño purimāsu jātisu\\ | ||
+ | Advejjhavāco alikaṃ avajjayī\\ | ||
+ | Na so visaṃvādayitā pi kassaci\\ | ||
+ | Bhūtena tacchena tathena bhāsayi. 1 | ||
+ | |||
+ | Setā susukkā mudutūlasannibhā\\ | ||
+ | Uṇṇāsujātā2 bhamukantare ahū\\ | ||
+ | Na lomakūpesu duve ajāyisuṃ\\ | ||
+ | Ekekalomūpacitaṅgavā ahū. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tosayi [pts] 2. Uṇṇasujātā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ lakkhaṇaññū bahavo samāgatā\\ | ||
+ | Byākaṃsu uppādanimittakovidā. \\ | ||
+ | Uṇṇā ca lomā ca yathā susaṇṭhitā\\ | ||
+ | Upavattatī īdisakaṃ bahujjano. | ||
+ | |||
+ | Gihimpi santaṃ upavattatī jano\\ | ||
+ | Bahū puratthā pakatena kammunā\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ pabbajitaṃ anuttaraṃ\\ | ||
+ | Buddhampī santaṃ upavattatī jano' | ||
+ | |||
+ | Cattāḷīsadanta - aviraladanta - lakkhaṇādīni (26, 27) | ||
+ | |||
+ | 19. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato ahosi. Ito sutvā na amutra akkhātā imesambhedāya, | ||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Vebhūtiyaṃ saṃhitabhedakāriṃ1\\ | ||
+ | Bhedappavaḍḍhana vivādakāriṃ\\ | ||
+ | Kalahappavaḍḍhana akiccakāriṃ\\ | ||
+ | Saṃhitānaṃ bhedajananīṃ na bhaṇi. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sahitabhedakāriṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Avivādavaḍḍhanakāriṃ sugiraṃ\\ | ||
+ | Bhinnānaṃ sandhijanniṃ ahaṇi. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saṃhitehi nandati pamodati ca. | ||
+ | |||
+ | Sugatīsu so phalavipākaṃ\\ | ||
+ | Anubhavati tattha modati. \\ | ||
+ | Dantā idha honti aciraḷā sahitā\\ | ||
+ | Caturo dasassa mukhajā susaṇṭhitā. | ||
+ | |||
+ | Yadi khattiyo bhavati bhūmipati\\ | ||
+ | Avibhediyā' | ||
+ | Samano ca hoti virajo vītamalo\\ | ||
+ | Parisā' | ||
+ | |||
+ | Pahūtajivhā - brahmassara lakkhaṇāni (28, 29) | ||
+ | |||
+ | 20. Yampi bhikkhave purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosi, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā āvoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Akkosabhaṇḍanavihesakāriṃ\\ | ||
+ | Ubbādhakaṃ1 bahujanamaddanaṃ\\ | ||
+ | Bāḷhaṃ2 giraṃ so na bhaṇi pharusaṃ\\ | ||
+ | Madhuraṃ bhaṇī sūsañhitaṃ sakhilaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1. Ubbādhakaraṃ (machasaṃ)\\ | ||
+ | 2. Abāḷhaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manaso piyā hadayagāminiyo\\ | ||
+ | Vācā so erayati kaṇṇasubā\\ | ||
+ | Vācā suciṇṇaphalamanubhavi. \\ | ||
+ | Saggesu vedaya puññaphalaṃ. | ||
+ | |||
+ | Veditvā so sucaritassa phalaṃ\\ | ||
+ | Brahmassarattamidhajjhagamā. \\ | ||
+ | Jivhā' | ||
+ | Ādeyyavākyavacano bhavati. | ||
+ | |||
+ | Gihino' | ||
+ | Atha ce pabbajati so manujo\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Bahuno bahuṃ subhaṇitaṃ2 bhaṇato' | ||
+ | |||
+ | Sīhahanulakkhaṇaṃ (30) | ||
+ | |||
+ | 21. Yampi bikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe manussabhūto samāno samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosi, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyannavatiṃ atthasaṃhitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Samphappalāpaṃ na abuddhatantiṃ3\\ | ||
+ | Avikiṇṇavacanabyappato ahosi. \\ | ||
+ | Ahitampi ca apanudi\\ | ||
+ | Hitampi ca bahujanasukhañca abhaṇi. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 2. Susahitaṃ (syā) 3. Na samphappalāpaṃ na muddhataṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sukataphalavipākamanubhosi\\ | ||
+ | Caviya punaridhāgato samāno\\ | ||
+ | Dviduggamavaratarahanuttamalattha. | ||
+ | |||
+ | Rājā hoti suduppadhaṃsiyo\\ | ||
+ | Manujindo manujādhipatī mahānubhāvo, | ||
+ | Tidivapuravarasamo bhavati\\ | ||
+ | Suravarataroriva indo. | ||
+ | |||
+ | Gandhabbāsurayakkharakkhasehi\\ | ||
+ | Surehi na hi bhavati suppadhaṃsiyo, | ||
+ | Tathatto yadi bhavati tathāvidho\\ | ||
+ | Idha disā ca paṭidisā ca vidisācāti. | ||
+ | |||
+ | Samadanta - susukkadāṭhā - lakkhaṇāti ( 31, 32) | ||
+ | |||
+ | 22. Yampi bhikkhave tathāgato purimaṃ jātiṃ purimaṃ bhavaṃ purimaṃ niketaṃ pubbe munassabhūto samāno micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jivikaṃ kappesi. Tulākūṭa - kaṃsakūṭa - mānakūṭa - ukkoṭana - vañcana - nikati - - sāciyoga - chedana - vadhabandhana viparāmosa - ālopa - sahasākārā paṭivirato ahosi, so tassa kammassa <span pts_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | So tehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasati, | ||
+ | |||
+ | Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | Micchājīvañca avassaji samena vuttiṃ\\ | ||
+ | Suvinā so janayittha dhammikena\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Hitampi ca bahujanasukhañca ācari.2 \\ | ||
+ | Sagge vedayati naro sukhaphalāni\\ | ||
+ | Karitvā nipuṇehi vudūhi\\ | ||
+ | Sabbhī vaṇṇitāni tidivapuravarasamo\\ | ||
+ | Abhiramati ratikhiḍḍāsamaṅgī. | ||
+ | |||
+ | Laddhā3 mānusakaṃ bhavaṃ tato\\ | ||
+ | Cavitvā4 sukataphalavipākaṃ\\ | ||
+ | Sesakena paṭilabhati lapanajaṃ\\ | ||
+ | Samamapi suci susukkaṃ.5 \\ | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Apanudī (machasaṃ) 2. Acari (machasaṃ) 3. Laddhāna (machasaṃ) 4. Cavitvāna (machasaṃ) 5. Laddhāna manussakaṃ bhavaṃ tato caviya puna sukata, phalavipāka, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ veyyañjanikā samāgatā\\ | ||
+ | Bahavo byākaṃsu nipuṇasammatā manujā\\ | ||
+ | Sucijanaparivāragaṇo bhavati\\ | ||
+ | Dijasamasukkasucisobhanadanto. | ||
+ | |||
+ | Rañño hoti bahujano\\ | ||
+ | Suciparivāro mahatiṃ mahiṃ anusāsako, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Hitampi ca bahujanasukhañca caranti. | ||
+ | |||
+ | Atha ce pabbajati bhavati vipāpo\\ | ||
+ | Samaṇo samitarajo vivattachaddo, | ||
+ | Vigatadarathakilamatho\\ | ||
+ | Imampi ca parampi ca1 passati lokaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tassovādakarā bahū gihī ca pabbajitā ca\\ | ||
+ | Asucigarahitaṃ2 dhunanti pāpaṃ, \\ | ||
+ | Sa hi sucihi parivuto bhavati\\ | ||
+ | Malakhīlakalikilese panudetī ti. 3 | ||
+ | |||
+ | Lakkhaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Imamaji ca paramaphi ca [pts], paramapi paramapi ca (syā) 2. Apuciṃ garahitaṃ (machasaṃ) 3. Tassovādakā bahugihī ca. Pabbajito ca asucīvigarahita - panudi pāsasasa hi sucihi parivuto, bhavati malakhilaka kilase panudeti (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sīgālasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veṭavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sigālako1 gahapatiputto kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthuddisā2 namassati, purattimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sigālakaṃ gahapatiputtaṃ kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattaṃ allakesaṃ pañjalikaṃ puthudadisā namassantaṃ, | ||
+ | |||
+ | "Pitā maṃ bhante kālaṃ karonto evaṃ avaca: 'disā tāta namasseyyāsī' | ||
+ | |||
+ | "Na kho gahapatiputta ariyassa vinaye evaṃ chaddisā namassitabbā" | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | Lakkhaṇasuttaṃko(machasaṃ) 2. Puthudisā(machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Chaddisā | ||
+ | |||
+ | 3. Tena hi gahapatiputta suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | "Yato kho gahapatiputta ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīṇā honti, catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti, cha ca bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, so evaṃ cuddasapāpakāpagato, | ||
+ | |||
+ | Kammakilesā | ||
+ | |||
+ | 4. Katamassa cattāro kammakilesā pahīṇā honti? Pāṇātipāto kho gahapatiputta kammakileso, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Paradāragamanañceva nappasaṃsanti paṇḍitā' | ||
+ | |||
+ | Agatigamanāni | ||
+ | |||
+ | 5. Katamehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ karoti? Chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, mohāgataṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti. Yato kho gahapatiputta ariyasāvako neva chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī' | ||
+ | |||
+ | Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaṃ ativattati, \\ | ||
+ | Nihīyati tassa yaso3 kāḷapakkhe' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Chaddisā paṭicchādi hoti (syā) 2. Vatvāna (machasaṃ) 3. Yaso tassa (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaṃ nātivattati, | ||
+ | Āpūrati tassa yaso1 sukkapakkhe' | ||
+ | |||
+ | Cha apāyamukhāni | ||
+ | |||
+ | 6. Katamāni cha bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati? Surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogo kho gahapatiputta bhogānaṃ apāyamukhaṃ. Vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ. Samajjābhicaraṇaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ. Jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ. Pāpamittānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ. Ālassānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Majjapanādīnavā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge: | ||
+ | |||
+ | Vikālacariyādīnāvā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge: | ||
+ | |||
+ | Samajjābhivaraṇādīnavā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā samajjābhicaraṇe: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Yaso tassa (machasaṃ) 2. Juṇhapakkeva (kam) 3. Kuvaṃ [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jūtappamādādīnavā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge: | ||
+ | |||
+ | Pāpamittānuyogādīnavā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā pāpamittānuyoge: | ||
+ | |||
+ | Ālassādīnāvā | ||
+ | |||
+ | Cha kho'me gahapatiputta ādīnavā ālassānuyoge: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sabhāye tassa (kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. "Hoti pānasakhā nāma hoti sammiyasammiyo\\ | ||
+ | Yo ca atthesu jātesu sahāyo hoti so sakhā. 1 | ||
+ | |||
+ | Ussūraseyyā paradārasevanā\\ | ||
+ | Verappasaṅgo1 ca anatthatā ca\\ | ||
+ | Pāpā ca mittā sukadariyatā ca\\ | ||
+ | Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti. 2 | ||
+ | |||
+ | Pāpamitto pāpasakho pāpaācāragocaro\\ | ||
+ | Asmā lokā parambhā ca ubhayā dhaṃsate naro. 3. | ||
+ | |||
+ | Akkhitthiyo vāruṇī naccagītaṃ\\ | ||
+ | Divāsoppaṃ pāricariyā akāle\\ | ||
+ | Pāpā ca mittā sukadariyatā ca\\ | ||
+ | Ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti. 4 | ||
+ | |||
+ | Akkhehi dibbanti suraṃ pīvanti\\ | ||
+ | Yantitthiyo pāṇasamā paresaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Nihīyare kāḷapakkhe' | ||
+ | |||
+ | Yo vāruṇī adhano akiñcano\\ | ||
+ | Pipāso pivaṃ pāpaṃ gato3\\ | ||
+ | Udakamiva iṇaṃ vigāhati\\ | ||
+ | Akulaṃ4 kāhiti khippamattano. 6 | ||
+ | |||
+ | Na divāsoppasīlena rattimuṭṭhānadessinā5, | ||
+ | Niccaṃ mattena soṇḍena sakkā āvasituṃ gharaṃ. 7 | ||
+ | |||
+ | Atisītaṃ atiuṇhaṃ atisāyamidaṃ ahū, \\ | ||
+ | Iti vissaṭṭhakammanne atthā accenti māṇave. 8 | ||
+ | |||
+ | Yo'dha sītañca uṇhañca tīṇā bhiyyo na maññati\\ | ||
+ | Karaṃ purisakiccāni so sukhā6 na vihāyatī" | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Verappasavo (machasaṃ) 2. Vudadhisevi (syā), khudadhisevi (kam)\\ | ||
+ | 3. Pipāsosi atthapāgato (syā), pipāsopi samappapāgaso (kam) papagato (machasaṃ)\\ | ||
+ | 4. Ākulaṃ (syā, kam) 5. Rattinuṭṭhānadassinā [pts] 6. Sukaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mittapatirūpakā | ||
+ | |||
+ | 8. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi aññadatthuharo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Aññadatthuharo hoti appena bahumicchati, | ||
+ | Bhayassa kiccaṃ karoti sevati atthakāraṇā. | ||
+ | |||
+ | Imehi kho gahapatiputta catūhi ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo. | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. Atītena paṭisantharati2 anāgatena paṭisantharatiṃ, | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhanehi anuppiyabhāṇi amitto mittapatirūpako veditabbo. Pāpakampi' | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo: surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikālavisikhācariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhivaraṇe sahāyo hoti, jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho gahapatiputta catūhi ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Mittapaṭirūpakā (sīmu) 2. Paṭisandharati (kam) 3. Pāpakammampissa (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Anuppiyañca yo āha apāyesu ca yo sakhā. \\ | ||
+ | Ete amitte cattāro iti viññāya paṇḍito, | ||
+ | Ārakā parivajjeyya maggaṃ paṭibhayaṃ yathā" | ||
+ | |||
+ | Suhadamittā | ||
+ | |||
+ | 9. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaṃ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa saraṇaṃ hoti, uppanne kiccakaraṇīye taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti. Imehi kho gahapatiputta catūhi ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo: guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho pana gahapatiputta ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo: pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti, saggassa maggaṃ ācikkhati. Imehi kho gahapatiputta catūhi ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho pana gahapatiputta ṭhānehi ānukampako mitto suhado veditabbo: abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati. Imehi kho gahapatiputta catūhi ṭhānehi ānukampako mitto suhado veditabbo" | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Vacīparamo (syā) 2. Upakārako (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato, athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | 10. <span pts_page # | ||
+ | Atthakkhāyī ca yo mitato yo ca mitto' | ||
+ | |||
+ | Etepi mitte cattāro iti viññāya paṇḍito\\ | ||
+ | Sakkaccaṃ payirupāseyya mātā puttaṃ' | ||
+ | |||
+ | Paṇḍito sīlasampanno jalaṃ aggī va bhāsati\\ | ||
+ | Bhoge saṃharamānassa bhamarasseva irīyato\\ | ||
+ | Bhogā sannicayaṃ yanti vammiko' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoge samāhatvā2 alamatto kule gihī\\ | ||
+ | Catudhā vibhaje bhoge sa ve mittāni ganthati. \\ | ||
+ | Ekena bhoge bhuñjeyya dvīhi kammaṃ payojaye\\ | ||
+ | Catutthañca nidhāpeyya āpadāsu bhavissatī" | ||
+ | |||
+ | Chaddisāpaṭicchādanaṃ | ||
+ | |||
+ | 11. Kathañca gahapatiputta ariyasāvako chaddisāpaṭicchādī hoti? Chayimā gahapatiputta disā veditabbā: puratthimā disā mātāpitaro veditabbā. Dakkhiṇā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sukhe dukkhe ca ye sakhā (machasaṃ) 2. Samāharītvā (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā: | ||
+ | |||
+ | 12. Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhātabbā: | ||
+ | |||
+ | Imehi kho gahapatiputta pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nesaṃ harissāmi (machasaṃ) 2. Paṭipajjāmi (machasaṃ) 3. Niyya denati (machasaṃ) 4. Sippaṃ paṭiggahaṇena (syā) sippauggahaṇena (kam) 5. Paṭivedenati ( syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhātabbā: | ||
+ | |||
+ | 14. Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhātabbā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Avimānanāya (syā,[pts] 2. Saṅgahita parijanā ca (machasaṃ) 3. Piyavajjena (syā kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi ayirakena 1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Pañcahi kho gahapatiputta ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhātabbā: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | 17. " | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dāsakammakarā heṭṭhā uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā\\ | ||
+ | Etā disā namasseyya alamatto kule gihī. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Assirakena (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paṇḍito sīlasampanno sanho ca paṭibhānavā, | ||
+ | Nivātavutti atthaddho tādiso labhate yasaṃ. | ||
+ | |||
+ | Uṭṭhānako analaso āpadāsu na vedhati, \\ | ||
+ | Acchinnavutti medhāvī tādiso labhate yasaṃ. | ||
+ | |||
+ | Saṅgāhako mittakaro vadaññū vītamaccharo, | ||
+ | Netā vinetā anunetā tādiso labhate yasaṃ. | ||
+ | |||
+ | Dānañca peyyavajjañca atthacariyā ca yā idha, \\ | ||
+ | Samānattatā ca dhammesu tattha tattha yathārahaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ete kho saṅgahā loke rathassāṇī' | ||
+ | Ete ca saṅgahā nāssu na mātā puttakāraṇā, | ||
+ | Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā pitā vā puttakāraṇā. | ||
+ | |||
+ | Yasmā ca saṅgahe ete samavekkhanti1 paṇḍitā, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Evaṃ vutte sigālako2 gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Sigālasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sammapekkhanti (machasaṃ) 2. Siṅgālovādasuttaṃtaṃ [pts] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. \\ | ||
+ | Āṭānāṭiyasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho cattāro mahārājā1 mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāya mahatiyā ca nāgasenāya, | ||
+ | |||
+ | 2. Ekamantaṃ nisinno kho vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | "Santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Santi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1. Mahārājāno - machasaṃ 2. Gijjhakūṭa pabbataṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yebhuyyena kho pana bhante yakkhā appasannā yeva bhagavato. Taṃ kissa hetu: bhagavā hi bhante pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, yebhuyyena kho pana bhante yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇātipātā, | ||
+ | |||
+ | 3. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi: | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | Sikhissa pi3 namatthu sabbabhūtānukampino. | ||
+ | |||
+ | Vessabhussa5 namatthu nahātakassa6 tapassino\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Koṇāgamanassa namatthu brāhmaṇassa vusīmato, \\ | ||
+ | Kassapassa namatthu vippamuttassa sabbadhi. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Araññavanapatthāni (machasaṃ) 2. Rārasseyyakāni (sīmu, machasaṃ) 3. Vipassissa ca (machasaṃ) 4. Sikhissapi ca (machasaṃ); | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aṅgīrasassa namatthu sakyaputtassa sirīmato\\ | ||
+ | Yo imaṃ dhammamadesesi1 sabbadukkhāpanūdanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ye cāpi nibbutā loke yathābhūtaṃ vipassisuṃ\\ | ||
+ | Te janā apisunā' | ||
+ | |||
+ | 5. Hitaṃ devamanussānaṃ yaṃ namassanti gotamaṃ \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ mahantaṃ vītasāradaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yato uggacchati suriyo2 ādicco maṇḍalī mahā\\ | ||
+ | Yassa cuggacchamānassa saṃvarī pi nirujjhati. | ||
+ | |||
+ | Yassa cuggate suriye3 divaso' | ||
+ | Rahado pi tattha gambhīro samuddo saritodako | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naṃ tattha jānanti samuddo saritodako, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassi so | ||
+ | |||
+ | Gandhabbānaṃ ādhipati dhataraṭṭho' | ||
+ | Ramatī naccagītehi gandhabbehi purakkhato | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahāvo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | Namo te purisājañña namo te purisuttama | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi.\\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti. \\ | ||
+ | Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso tasmā evaṃ vademase | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Dhammaṃ desesi - machasaṃ 2. Suriyo - machasaṃ 3. Suriye - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | ' | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 6. Yena petā pavuccanti pisuṇā piṭṭhimaṃsikā, | ||
+ | Pāṇātipātino eddā corā nekatikā janā | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassī so | ||
+ | |||
+ | Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati virūḷho iti nāmaso, \\ | ||
+ | Ramati naccagītehi kumbhaṇḍehi purakkhato. | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Durato' | ||
+ | 'Namo te purisājañña namo te purisuttama' | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi.\\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti\\ | ||
+ | Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso tasmā evaṃ vademase | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamaṃ' | ||
+ | |||
+ | 7. Yattha coggacchati suriyo ādicco maṇḍalī mahā\\ | ||
+ | Yassa coggacchamānassa divaso pi nirujjhati. | ||
+ | |||
+ | Yassa coggate suriye saṃvarī' | ||
+ | Rahado pi tattha gambhīro samuddo saritodako. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Luddhā - [pts.] Kam\\ | ||
+ | 2. Teṣāmayipati rājā dhatarāṣṭrnaii nāmata:, \\ | ||
+ | Gandharvādhipati rājā devehi sa ca rakṣita: | ||
+ | 3. Teṣāmadhipati rājā viruḍhakoti nāmata:,\\ | ||
+ | Kumabhāṇḍādhipati rājā yamena saha rakṣatu\\ | ||
+ | Kumbhaṇḍehī surakṣita: | ||
+ | Putrā pi tasya bahava - ekanāmā vicakṣaṇā: | ||
+ | Aśītirdaśa cekāśva - idranāmā mahābalā: - lalitavistara | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naṃ tattha jānanti samuddo saritodako\\ | ||
+ | Ito sā pacchimā disā iti naṃ ācikkhatī jano\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Nāgānañca1 ādhipati virūpakkho' | ||
+ | Ramati naccagītehi nāgeheva purekkhato2 | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | Namo te purisājañña namo te purisuttama | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi.\\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti.\\ | ||
+ | Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso tasmā evaṃ vademase: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamaṃ" | ||
+ | |||
+ | 8. Yena uttarakuru rammā3 mahāneru sudassano, \\ | ||
+ | Manussā tattha jāyanti amamā apariggahā | ||
+ | |||
+ | Na te bījaṃ pavapanti napi nīyanti naṅgalā\\ | ||
+ | Akaṭṭhapākimaṃ sāliṃ paribhuñjanti mānusā | ||
+ | |||
+ | Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gāviṃ ekakhuraṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Pasuṃ ekakhuraṃ katvā anuyanti disodisaṃ | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nāgānaṃ - [pts]\\ | ||
+ | 2. Virūpakkho iti - [pts]\\ | ||
+ | 3. Uttarakuruvho - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Itthivāhanaṃ - [pts.] Itthiṃ vā vāhanaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Teṣāmadhipati rājā virūpākṣe iti nāmataḥ\\ | ||
+ | Sa vo nāgādhipo rājā varuṇena saha rakṣatu sarvanāgehi rakṣitaḥ - mahāvastu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Itthivāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Purisavāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kumārivāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Kumāravāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ. | ||
+ | |||
+ | Te yāne abhirūhitvā sabbā disā anupariyanti1\\ | ||
+ | Pacārā tassa rājino: | ||
+ | |||
+ | Hatthiyānaṃ assayānaṃ dibbaṃ yānaṃ upaṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pāsādā sivikā ceva mahārājassa yasassino\\ | ||
+ | Tassa ca nagarā ahu antaḷikkhe sumāpitā\\ | ||
+ | Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā\\ | ||
+ | Nāṭapuriyā2 parakusita nāṭā3. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Navanavutiyo ambarambaravatiyo āḷakamandā nāma rājadhānī. | ||
+ | |||
+ | Kuverassa kho pana mārisa mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī.\\ | ||
+ | Tasmā kuvero mahārājā vessavaṇo' | ||
+ | |||
+ | Paccesanto pakāsenti tatolā tattalā tatotalā\\ | ||
+ | Ojasi tejasi tatojasī sūro rājā ariṭṭho nemi. | ||
+ | |||
+ | Rahado pi tattha dharaṇī nāma, yato meghā pavassanti\\ | ||
+ | Vassā yato patāyanti. \\ | ||
+ | Sabhāpi tattha bhagalavatī5 nāma yattha yakkhā payirupāsanti. | ||
+ | |||
+ | Tattha niccaphalā rukkhā nānādijagaṇāyutā\\ | ||
+ | Mayūrakoñcābhirutā6 kokilādīhi vaggubhi. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Anupariyāyanti - machasaṃ 2. Nāṭasuriyā - machasaṃ 3. Parakusiṭanāṭā - machasaṃ 4. Kasīvanto - machasaṃ 5. Sālavanī - machasaṃ 6. Mayurakoñcābhirudā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jīvaṃ jīvakasaddettha atho uṭṭhavacittakā1\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sukasāḷikasaddettha daṇḍamāṇavakāni ca\\ | ||
+ | Sobhati sabbakālaṃ sā kuveranaḷinī sadā. | ||
+ | |||
+ | 10. Ito sā uttarā disā iti naṃ ācikkhatī jano\\ | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassī so. | ||
+ | |||
+ | Yakkhānaṃ ādhipati kuvero iti nāmaso3\\ | ||
+ | Ramatī naccagītehi yakkhehi purakkhato. | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā. | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ, | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | 'Namo te purisājañña namo te purisuttama' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Amanussāpi taṃ vandanti, sutaṃ netaṃ abhiṇhaso.\\ | ||
+ | Tasmā evaṃ vademase:\\ | ||
+ | ' | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamanti" | ||
+ | |||
+ | 11. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1, Oṭṭhavacittakā (machasaṃ)\\ | ||
+ | 2. Kukkuḷakā (machasaṃ)\\ | ||
+ | 3. Nāṣāmadhipati rājā kuvera iti nāmata: sarvayakṣādhipo rājā rākṣasīhi saha rakṣatu yakṣa rākṣasa rakṣita: - mahāvastu.\\ | ||
+ | 4. Pariyāpuṭā - kam. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tañce amanusso yakkho vā yakkhiṇī vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā, yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā, kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā, kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāginī1 vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā, nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto bhikkhuṃ vā bhikkhuṇiṃ vā upāsakaṃ vā upāsikaṃ vā gacchantaṃ vā anugaccheyya, | ||
+ | |||
+ | 12. Santi hi mārisa amanussā caṇḍā ruddā rabhasā. Te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Nāgī vā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi mārisa rañño māgadhassa vijite mahācorā, te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, te kho te mārisa mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti, evameva kho mārisa santi hi amanussā caṇḍā ruddā rabhasā, te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti. Te kho te mārisa amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. | ||
+ | |||
+ | 13. Yo hi koci mārisa amanusso, yakkho vā yakkhiṇī vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā, yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā, kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā, kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāginī vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā, nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto: | ||
+ | |||
+ | 14. Katamesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Indo somo varuṇo ca bhāradvājo pajāpati, \\ | ||
+ | Candano kāmaseṭṭho ca kinnighaṇḍu nighaṇḍu ca. | ||
+ | |||
+ | Panādo opamañño ca devasūto ca mātali, \\ | ||
+ | Cittaseno ca gandhabbo naḷo rājā janesabho. | ||
+ | |||
+ | Sātāgiro hemavato puṇṇako karatiyo guḷo, \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gopālo suppagedho ca2 hiri netti ca madiyo. \\ | ||
+ | Pañcālacaṇḍo āḷavako pajjanto3 sumano sumukho dadhīmukho, | ||
+ | Maṇi māṇi caro dīgho atho serissako4 saha. | ||
+ | |||
+ | 15. Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā mārisa āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsu vihārāyā' | ||
+ | |||
+ | Handa ca dāni mayaṃ mārisa gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 16, Atha kho cattāro mahārājāno uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Te pi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Paṭhamakabhāṇavāro niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sivako - machasaṃ 2. Supparodho ca - machasaṃ 3. Pajjunno - machasaṃ 4. Serīsako - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: | ||
+ | |||
+ | Imaṃ bhikkhave rattiṃ cattāro mahārājāno mahatiyā ca yakkhasenāya, | ||
+ | |||
+ | 17. Ekamantaṃ nisinno kho bhikkhave vessavaṇo mahārājā maṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato appasannā, santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato pasannā: santi hi bhante majjhimā yakkhā bhagavato appasannā, santi hi bhante majjhimā yakkhā bhagavato pasannā: santi hi bhante nīcā yakkhā bhagavato appasannā, santi hi bhante nīcā yakkhā bhagavato pasannā: yebhuyyena kho pana bhante yakkhā appasannā yeva bhagavato. Taṃ kissa hetu? Bhagavā hi bhante pāṇātipātā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, adinnādānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, musāvādā veramaṇiyā dhammaṃ deseti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Yebhuyyena kho pana bhante yakkhā appaṭiviratā yeva pāṇātipātā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi hi bhante bhagavato sāvakā, araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. | ||
+ | |||
+ | Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsino ye imasmiṃ bhagavato pāvacane appasannā. Tesaṃ pasādāya. Uggaṇhātu bhante bhagavā āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyāti. | ||
+ | |||
+ | Adhivāsesiṃ kho ahaṃ bhikkhave tuṇhībhāvena. | ||
+ | |||
+ | 18, Atha kho bhikkhave vessavaṇo mahārājā maṃ adhivāsanaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsi: | ||
+ | |||
+ | Vipassissa namatthu cakkhumantassa sirīmato, \\ | ||
+ | Sikhissapi namatthu sabbabhūtānukampino. 1. | ||
+ | |||
+ | Vessabhussa namatthu nahātakassa tapassino, \\ | ||
+ | Namatthu kakusandhassa mārasenappamaddino. 2 | ||
+ | |||
+ | Koṇāgamanassa namatthu brāhmaṇassa vusīmato. \\ | ||
+ | Kassapassa ca namatthu vippamuttassa sabbadhi. 3. | ||
+ | |||
+ | Aṅgīrasassa namatthu sakyaputtassa sirīmato, \\ | ||
+ | Yo imaṃ dhammamadesesi sabbadukkhāpanūdanaṃ 4. | ||
+ | |||
+ | Ye cāpi nibbutā loke yathābhūtaṃ vipassisuṃ, | ||
+ | Te janā apisunā mahantā vītasāradā. 5 | ||
+ | |||
+ | 19, Hitaṃ devamanussānaṃ yaṃ namassanti gotamaṃ, \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ mahantaṃ vītasāradaṃ6. | ||
+ | |||
+ | Yato uggacchati suriyo ādicco maṇḍalī mahā, \\ | ||
+ | Yassa cuggacchamānassa saṃvarī pi nirujjhati 7. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa cuggate suriye divaso ti pavuccati, \\ | ||
+ | Rahado pi tattha gambhīro samuddo saritodako. 8 | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naṃ tattha jānanti samuddo saritodako\\ | ||
+ | Ito sā purimā disā iti naṃ ācikkhatī jano, \\ | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassi so. 9 | ||
+ | |||
+ | Gandhabbānaṃ ādhipati dhataraṭṭho iti nāmaso, \\ | ||
+ | Ramati naccagītehi gandhabbehi purakkhato, 10 | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā11. | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | Namo te purisājañña namo te purisuttama 12. | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi. Amanussāpi taṃ vandanti, \\ | ||
+ | Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso tasmā evaṃ vademase13. | ||
+ | |||
+ | Jinaṃ vadatha gotamaṃ jinaṃ vandāma gotamaṃ, \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vadāma gotamaṃ14 | ||
+ | |||
+ | Yena petā pavuccanti pisuṇā piṭṭhimaṃsikā, | ||
+ | Pāṇātipātino eddā corā nekatikā janā 15. | ||
+ | |||
+ | Ito sā dakkhiṇā disā iti naṃ ācikkhatī jano, \\ | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassi so16. | ||
+ | |||
+ | Kumbhaṇḍānaṃ ādhipati virūḷho iti nāmaso, \\ | ||
+ | Ramati naccagītehi kumbhaṇḍehi purakkhato 17. | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā18 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | Namo te purisājañña namo te purisuttama. | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi, \\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti, sutaṃ netaṃ abhiṇhaso\\ | ||
+ | Tasmā evaṃ vademase. \\ | ||
+ | Jinaṃ vandatha gotamaṃ jinaṃ vandāma gotamaṃ, \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 21. Yattha coggacchati suriyo ādicco maṇḍalī mahā, \\ | ||
+ | Yassa coggacchamānassa divaso pi nirujjhati. | ||
+ | |||
+ | Yassa coggate suriye saṃvarī ti pavuccati, \\ | ||
+ | Rahado pi tattha gambhīro samuddo saritodako. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naṃ tattha jānanti samuddo sāritodako, | ||
+ | Ito sā pacchimā disā iti naṃ ācikkhatī jano\\ | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassī so. | ||
+ | |||
+ | Nāgānaṃ ādhipati virūpakkho iti nāmaso, \\ | ||
+ | Ramati naccagītehi nāgeheva purakkhato, | ||
+ | |||
+ | Puttā pi tassa bahavo ekanāmā' | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā. | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Dūrato' | ||
+ | 'Namo te purisājañña namo te purisuttama' | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi\\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti, sutaṃ netaṃ abhiṇhaso\\ | ||
+ | Tasmā evaṃ vademase. \\ | ||
+ | Jinaṃ vandatha gotamaṃ jinaṃ vandāma gotamaṃ, \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Yena uttarakurū rammā mahāneru sudassano, \\ | ||
+ | Manussā tattha jāyanti amamā apariggahā. | ||
+ | |||
+ | Na te bījaṃ pavapanti napi nīyanti naṅgalā, \\ | ||
+ | Akaṭṭhāpākimaṃ sāliṃ paribhuñjanti mānusā. | ||
+ | |||
+ | Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ, | ||
+ | Tuṇḍikīre pacitvāna tato bhuñjanti bhojanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Gāviṃ ekakhuraṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Pasuṃ ekakhuraṃ katvā anuyanti disodisaṃ. | ||
+ | |||
+ | Itthi vāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Purisa vāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ | ||
+ | |||
+ | Kumāri vāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ, | ||
+ | Kumāra vāhanaṃ katvā anuyanti disodisaṃ. | ||
+ | |||
+ | Te yāne abhirūhitvā sabbā disā anupariyanti, | ||
+ | Pacārā tassa rājino. | ||
+ | |||
+ | Hatthiyānaṃ assayānaṃ dibbaṃ yānaṃ upaṭṭhitaṃ\\ | ||
+ | Pāsādā sivikā ceva mahārājassa yasassino. | ||
+ | |||
+ | Tassa ca nagarā ahū antaḷikkhe sumāpitā, \\ | ||
+ | Āṭānāṭā kusināṭā parakusināṭā nāṭapuriyā parakusitanāṭā. | ||
+ | |||
+ | Uttarena kapivanto janoghamaparena ca\\ | ||
+ | Navanavatiyo ambaraambaravatiyo āḷakamandā nāma rājadhānī, | ||
+ | |||
+ | Kuverassa kho pana mārisa mahārājassa visāṇā nāma rājadhānī, | ||
+ | Tasmā kuvero mahārājā vessavaṇo' | ||
+ | |||
+ | 23. Paccesanto pakāsenti tatolā tattalā tatotalā, \\ | ||
+ | Ojasi tejasi tatojasi sūro rājā ariṭṭho nemi.\\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rahado' | ||
+ | Vassā yato patāyanti, \\ | ||
+ | Sabhā pi tattha bhagalavatī nāma yattha yakkhā payirupāsanti. | ||
+ | |||
+ | Tattha niccaphalā rukkhā nānādijagaṇāyutā, | ||
+ | Mayūrakoñcābhirudā kokilādihi vagguhi. | ||
+ | |||
+ | Jīvaṃjīvaka saddettha atho uṭṭhavacittakā, | ||
+ | Kukutthakā kuḷīrakā vane pokkharasātakā | ||
+ | |||
+ | Sukasālikasaddettha daṇḍamānavakāni ca, \\ | ||
+ | Sobhati sabbakālaṃ sā kuveranalinī sadā. | ||
+ | |||
+ | Ito sā uttarā disā iti naṃ ācikkhatī jano, \\ | ||
+ | Yaṃ disaṃ abhipāleti mahārājā yasassi so. | ||
+ | |||
+ | Yakkhānaṃ ādhipati kuvero iti nāmaso, \\ | ||
+ | Ramati naccagītehi yakkheheva purakkhato. | ||
+ | |||
+ | Puttāpi tassa bahāvo ekanāmāti me sutaṃ. \\ | ||
+ | Asītiṃ dasa eko ca indanāmā mahabbalā. | ||
+ | |||
+ | Te cāpi buddhaṃ disvāna buddhaṃ ādiccabandhunaṃ\\ | ||
+ | Durato' | ||
+ | Namo te purisājañña namo te purisuttama | ||
+ | |||
+ | Kusalena samekkhasi.\\ | ||
+ | Amanussā pi taṃ vandanti, sutaṃ netaṃ abhiṇhaso.\\ | ||
+ | Tasmā evaṃ vademase. \\ | ||
+ | Jinaṃ vadatha gotamaṃ jinaṃ vandāma gotamaṃ, \\ | ||
+ | Vijjācaraṇasampannaṃ buddhaṃ vandāma gotamanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Ayaṃ kho sā mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyāti. Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaṃ āṭānāṭiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā. Tañce amanusso, yakkho vā yakkhiṇī vā yakkhapotako vā yakkhapotikā vā, yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā, kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā, kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāginī vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā, nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 25. Seyyathāpi mārisa, rañño māgadhassa vijite mahācorā te neva rañño māgadhassa ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ ādiyanti, na rañño māgadhassa purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, te kho te mārisa, mahācorā rañño māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti, evameva kho mārisa, santi hi amanussā caṇḍā ruddhā rabhasā. Te neva mahārājānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, na mahārājānaṃ purisakānaṃ purisakānaṃ ādiyanti, te kho mārisa, amanussā mahārājānaṃ avaruddhā nāma vuccanti. | ||
+ | |||
+ | 26. Yo hi koci mārisa amanusso yakkho vā yakkhiṇī vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā, yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbī vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaṇḍo vā kumbhaṇḍī vā, kumbhaṇḍapotako vā kumbhaṇḍapotikā vā, kumbhaṇḍamahāmatto vā kumbhaṇḍapārisajjo vā kumbhaṇḍapacāro vā, nāgo vā nāginī vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā, nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduṭṭhacitto: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ: | ||
+ | |||
+ | 27. Indo somo varuṇo ca bhāradvājo pajāpati, \\ | ||
+ | Candano kāmaseṭṭho ca kinnighaṇḍu1 nighaṇḍu ca. | ||
+ | |||
+ | Panādo opamañño ca devasūto ca mātali, \\ | ||
+ | Cittaseno ca gandhabbo naḷo rājā janesabho. | ||
+ | |||
+ | Sātāgiro hemavato puṇṇako karatiyo guḷo, \\ | ||
+ | Sīvako mucalindo ca vessāmitto yugandharo. | ||
+ | |||
+ | Gopālo suppagedho ca hiri netti ca madiyo. \\ | ||
+ | Pañcālacaṇḍo āḷavako pajjunno sumano sumukho dadhīmukho, | ||
+ | Maṇi māṇi caro dīgho atho serissako saha. | ||
+ | |||
+ | 28. Imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 29. Atha kho cattāro mahārājāno uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. Te pi kho yakkhā uṭṭhāyāsanā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | 1. Indraḥ somaḥ sūryyaḥ varuṇaḥ prajāpatiḥ bhāradvājaḥ\\ | ||
+ | Śīra śānaśca vandanaḥ kāmaśreṣṭhaḥ kunikaṇṭho\\ | ||
+ | . . . . . . Nikaṇṭhakaḥ trīśūli ceva mātaliḥ\\ | ||
+ | Citrasenaśca gandharvaḥ nararājo jinarśabhaḥ\\ | ||
+ | Śātāgirir hemavataḥ pūrṇakaḥ khadira kovidhaḥ\\ | ||
+ | Gopāla yakṣo āṭavako paṃcālagaṇḍā sumukho\\ | ||
+ | Dīgho yakṣaḥ saparijanaḥ (lalitavistara) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, | ||
+ | |||
+ | 30. Uggaṇhātha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Pariyāpuṇātha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Dhāretha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ. Atthasaṃhitā1 bhikkhave āṭānāṭiyā rakkhā, bhikkhūnaṃ bhikkhuṇīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā ti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Āṭānāṭiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Atthasaṃhitāya (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṃ nagaraṃ tadavasarī. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. | ||
+ | |||
+ | 2. Tena kho pana samayena pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ1 navaṃ santhāgāraṃ2 acirakāritaṃ hoti, anajjhāvutthaṃ3 samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṃ kho pāveyyakā mallā: bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane' | ||
+ | |||
+ | 3. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adivāsanaṃ viditvā, uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ubbhaṭakaṃ [pts] 2. Sandhāgāraṃ (machasaṃ), | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena santhāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thamhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅgho' | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi, ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi, pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: nigaṇṭho āvuso nātaputto pāvāyaṃ adhunā kālakato, tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti: ' na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammaviyanaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Devajjhakajātā (syā. Kam) 2. Sahitaṃ me (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ekakaṃ | ||
+ | |||
+ | 8. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto, | ||
+ | Dukaṃ | ||
+ | |||
+ | 9. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame dve? | ||
+ | |||
+ | Nāmañca rūpañca\\ | ||
+ | Avijjā ca bhavataṇhā ca\\ | ||
+ | Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca\\ | ||
+ | Ahirikañca anottappañca\\ | ||
+ | Hiri ca ottappañca\\ | ||
+ | Dovacassatā ca pāpamittatā ca, \\ | ||
+ | Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca\\ | ||
+ | Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca\\ | ||
+ | Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca\\ | ||
+ | Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca\\ | ||
+ | Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ajjavañca lajjavañca\\ | ||
+ | Khantī ca soraccañca\\ | ||
+ | Sākhalyañca paṭisanthāro ca\\ | ||
+ | Avihiṃsā ca soceyyañca\\ | ||
+ | Muṭṭhasaccañca asampajaññañca\\ | ||
+ | Sati ca sampajaññañca\\ | ||
+ | Indriyesu guttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca\\ | ||
+ | Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca\\ | ||
+ | Paṭisaṅkhānabalañca1 bhāvanābalañca\\ | ||
+ | Satibalañca samādhibalañca\\ | ||
+ | Samatho ca vipassanāca\\ | ||
+ | Samathanimittañca paggahanimittañca\\ | ||
+ | Paggāho ca avikkhepo ca\\ | ||
+ | Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca\\ | ||
+ | Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ | ||
+ | |||
+ | Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ | ||
+ | |||
+ | Vijjā ca vimutti ca\\ | ||
+ | Khaye ñāṇaṃ anuppāde ñāṇaṃ | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭisandhāna balaṃca (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tikaṃ | ||
+ | |||
+ | 10. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame tayo?\\ | ||
+ | Tīni akusalamūlāni: | ||
+ | Tīṇi kusalamūlāni: | ||
+ | |||
+ | Taṇi duccaritāni: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tayo akusalavitakkā: | ||
+ | |||
+ | Tayo kusalavitakkā: | ||
+ | Tayo akusalasaṃkappā: | ||
+ | Tayo kusalasaṃkappā: | ||
+ | |||
+ | Tisso akusalasaññā: | ||
+ | Tisso kusalasaññā: | ||
+ | Tisso akusaladhātuyo: | ||
+ | Tisso kusaladhātuyo: | ||
+ | Aparā' | ||
+ | Aparā' | ||
+ | Aparā' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aparā' | ||
+ | Aparā' | ||
+ | Tīṇi saṃyojanāni: | ||
+ | Tayo āsavā: kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo. \\ | ||
+ | Tayo bhavā: kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo. \\ | ||
+ | Tisso esanā: kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā. \\ | ||
+ | Tisso vidhā: seyyo' | ||
+ | Tayo addhā: atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā. \\ | ||
+ | Tayo antā: sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto. \\ | ||
+ | Tisso vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. \\ | ||
+ | Tisso dukkhatā: dukkhadukkhatā, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tisso kaṅkhā:1 atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | Tīni tathāgatassa arakkheyyāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Tayo tamā (machasaṃ) \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tayo kiñcanā: rāgo kiñcanaṃ, | ||
+ | Tayo aggī: rāgaggī, dosaggi, mohaggi. \\ | ||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Tividhena rūpasaṅgaho: | ||
+ | |||
+ | Tayo saṅkhārā: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tayo therā: jātithero, dhammathero, | ||
+ | |||
+ | Tīṇi puññakiriyavatthūni: | ||
+ | |||
+ | Tīṇi codanāvatthūni: | ||
+ | |||
+ | Tisso kāmūpapattiyo3: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Anidassanasappaṭigharūpaṃ (syā, kam) 2. Sammutithero (machasaṃ) 3. Kāmuppattiyo [pts,] syā, kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tisso sukhūpapattiyo1 santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṃ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso sattā sukhena abhissannā parissannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti aho sukhaṃ aho sukhanti, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso sattā sukhena abhissannā parissannā paripūrā paripphuṭā, | ||
+ | |||
+ | Tisso paññā: sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhā nāsekkhā paññā. | ||
+ | |||
+ | Aparā' | ||
+ | |||
+ | Tīṇāvudhāni: | ||
+ | |||
+ | Tīṇindriyāni: | ||
+ | |||
+ | Tīṇi cakkhuni: maṃsacakkhu, | ||
+ | |||
+ | Tisso sikkhā: adhisīlasikkhā, | ||
+ | |||
+ | Tisso bhāvanā: kāyabhāvanā, | ||
+ | |||
+ | Tīṇi anuttariyāni: | ||
+ | |||
+ | Tayo samādhi: savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro sāmādhi. | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sukhupapattiyo [pts,] syā, kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tīṇi soceyyāni: kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tīṇi kosallāni: āyakosallaṃ apāyakosallaṃ upāyakosallaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tayo madā: ārogyamado yebbanamado jīvitamado. | ||
+ | |||
+ | Tīṇi ādhipateyyāni: | ||
+ | |||
+ | Tīṇi kathāvatthūni: | ||
+ | |||
+ | Tisso vijjā: pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāte ñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ vijjā. | ||
+ | |||
+ | Tayo vihārā: dibbo vihāro, buhmā vihāro, ariyo vihāro. | ||
+ | |||
+ | Tīṇi pāṭihāriyāni: | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na viṭaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catukkaṃ | ||
+ | |||
+ | 10. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro satipaṭṭhānā: | ||
+ | |||
+ | Cattāro sammappadhānā: | ||
+ | |||
+ | Cattāro iddhipādā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāri jhānāni: idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ1 upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ2 upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | Catasso samādhibhāvanā: | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso samādibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paṭhamajjhānaṃ - (syā - kam) 2. Dutiyajjhānaṃ (syā, kam) 3. Tatiyajjhānaṃ (syā, kami) 4. Catutthajjhānaṃ (syā kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Catasso appamaññā: | ||
+ | |||
+ | Cattāro āruppaṃ: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Abyāpajjhena [pts] syā, kam) 2. Arūpā [pts, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāri apassenāni: | ||
+ | |||
+ | Cattāro ariyavaṃsā: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Agamito (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, | ||
+ | |||
+ | Cattāri padhānāni: | ||
+ | |||
+ | Katamañcāvuso saṃvarappadhānaṃ? | ||
+ | - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāvanāppadhānaṃ (syā), bhāvanāpadhānaṃ (machasaṃ) 2. Anurakkhanāppadhānaṃ (syā) anurakkhanāpadhānaṃ (machasaṃ) 3. Byanti karoti (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañcāvuso pahānappadhānaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamañcāvuso bhāvanappadhānaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamañcāvuso anurakkhanappadhānaṃ? | ||
+ | |||
+ | Cattāri ñāṇāni: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāri sotāpattiyaṅgāni: | ||
+ | |||
+ | Cattāri sotāpannassa aṅgāni: idhāvuso ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: iti pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Bhadrakaṃ (machasaṃ) 2. Puḷuvaka saññaṃ (machasaṃ), | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko1 paccattaṃ veditabbo viññūhī' | ||
+ | |||
+ | Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, | ||
+ | |||
+ | Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. | ||
+ | |||
+ | Cattāri sāmaññaphalāni: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro āhārā: kabalīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | Catasso viññāṇaṭṭhitiyo: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Opaneyiyako (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāri agatigamanāni: | ||
+ | |||
+ | Cattāro taṇhuppādā: | ||
+ | |||
+ | Catasso paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāri dhammapadāni: | ||
+ | |||
+ | Cattāri dhammasamādānāni: | ||
+ | Dukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cattāro dhammakkhandhā: | ||
+ | |||
+ | Cattāri balāni: viriyabalaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cattāri adhiṭṭhānāni: | ||
+ | |||
+ | Cattāri pañhabyākaraṇāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Catatāro pañhābyākaraṇā [pts,] syā. Kam) \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattārī kammāni: atthāvuso kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā: pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo, | ||
+ | |||
+ | Cattāro oghā: kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, | ||
+ | |||
+ | Cattāro yogā: kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, | ||
+ | |||
+ | Cattāro visaññogā: | ||
+ | |||
+ | Cattāro ganthā: abhijjhā kāyagantho, | ||
+ | |||
+ | Cattāri upādānāni: | ||
+ | |||
+ | Catasso yoniyo: aṇaḍajayoni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchismā nikkhamati. Ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchismā nikkhamati. Ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco sampajāno ceva mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, sampajāno mātukucchismā nikkhamati. Ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti. | ||
+ | |||
+ | Cattāro attabhāvapaṭilābhā: | ||
+ | |||
+ | Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo: | ||
+ | |||
+ | Cattāri saṅgahavatthūni: | ||
+ | |||
+ | Cattāro anariyavohārā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Piyavajjaṃ (syā. Kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro ariyavohārā: | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Cattāro puggalā: idhāvuso ekacco puggalo attannapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Veramaṇi (kesuci) sītibhuto (kesuci) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Apare' | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Pañcataṃ | ||
+ | |||
+ | 11. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañcadhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabaṃ. Yathayidaṃ brahmavariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhinikaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame pañca: pañcakkhandhā - rūpakkhandho, | ||
+ | |||
+ | Pañcupādānakkhandhā: | ||
+ | |||
+ | Pañca kāmaguṇā: | ||
+ | Ghāṇaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāya viññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 2. Rupupādānakkhandhe (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca gatiyo: nirayo, tiracchānayoni, | ||
+ | |||
+ | Pañca macchariyāni: | ||
+ | |||
+ | Pañca nīvaraṇāni: | ||
+ | |||
+ | Pañcorambhāgiyāni saṃyojanānā: | ||
+ | Pañcuddhamabhāgiyāni saṃyojanāni: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Pañca abhabbaṭṭhānāni: | ||
+ | |||
+ | Pañca byasanāni: ñātibyasanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca sampadā: ñātisampadā, | ||
+ | |||
+ | Pañca ādīnāvā dussīlassa sīlavipattiyā: | ||
+ | |||
+ | Punaca paraṃ āvuso dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnāvo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāmhaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso dussīlo silavipanno kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. | ||
+ | |||
+ | Pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo ababhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparīsaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. | ||
+ | |||
+ | Codakena āvuso bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhepetvā paro codetabbo: kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca padhāniyaṅgāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Mettācittena (kesuci) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca suddhāvāsā: | ||
+ | |||
+ | Pañca anāgāmino: | ||
+ | |||
+ | Pañca cetokhīlā: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhāti vicikicchati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so āvuso bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ tatiyo cetokhīlo.\\ | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so āvuso bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ catuttho cotokhīlo. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto. Yo so āvuso bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto, | ||
+ | |||
+ | Pañca cetaso vinibandhā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca para āvuso bhikkhu kāye avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so āvuso bhikkhu kāye avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu rūpe avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so āvuso bhikkhu rūpe avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvahedakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so āvuso bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvahedakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcindriyāni: | ||
+ | |||
+ | Aparāni' | ||
+ | |||
+ | Aparāni' | ||
+ | |||
+ | Pañca nissaraṇiyā1 dhātuyo: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | [BJT] nissāraṇiyā [pts,] syā, kam) 2. Vighāta pariḷāhā (syā, kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno byāpadaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpade cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vibhesapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpappaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā mutto so tehi. Na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodho cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā mutto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca vimuttāyatanāni: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī. Api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Yathā yathā āvuso bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthappaṭisaṃvedī ca tena dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthappaṭisaṃvedino dhammappaṭisaṃvedino pāmujjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno naheva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca vimutatiparipācaniyā saññā: aniccasaññā, | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Chakkaṃ | ||
+ | |||
+ | 12. Atthi kho āvuso tena bhagavatā janatā passatā arahatā sammā sambuddhena cha dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbe heva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cha ajjhattikāni āyatanāni: | ||
+ | |||
+ | Cha bāhirāni āyatanāni: | ||
+ | |||
+ | Cha viññāṇakāyā: | ||
+ | |||
+ | Cha phassakāyā: | ||
+ | |||
+ | Cha vedanākāyā: | ||
+ | |||
+ | Cha saññākāyā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cha sañcetanākāyā: | ||
+ | |||
+ | Cha taṇhākāyā: | ||
+ | |||
+ | Cha agāravā: idhāvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatissavo, | ||
+ | |||
+ | Cha gāravā: idhāvuso bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatissavo, | ||
+ | |||
+ | Cha somanassūpavicārā: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cha upekkhūpavicārā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Upekkhāṭṭhāniyaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cha sārānīyā dhammā: idhāvuso bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī1 ceva raho ca. Ayampi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garukaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva rahoca. Ayampi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garukaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, ayampi dhammo sārānīyo piyakaṇo garukaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇaḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyāṇikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Cha vivādamūlāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Āvi (machasaṃ) 2. Paripūrikārī ( syā. Kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Yo so āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatissavo, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu makkhī hoti palāsī. Yo so āvuso bhikkhu <span pts_page # | ||
+ | Yo so āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatissavo, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī. Yo so āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī, so satthari' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvi, yo so āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī, so satthari' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. Yo so āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī so sattharī' | ||
+ | Agāravo viharati appatissavo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cha dhātuyo: paṭhavīdhātu āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, | ||
+ | |||
+ | Cha nissaraṇiyā dhātuyo: idhāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: mettā hi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana āvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: - karuṇā hi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | [C1] abbhācikkhī (buja) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: " | ||
+ | Ttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukata\\ | ||
+ | Muditā cetovimutti. | ||
+ | |||
+ | Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: upekkhā hi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | - - - - - - - - - - - - - - | ||
+ | |||
+ | [C11] abbhācikkhī buja \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Idhāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya: asmī' | ||
+ | |||
+ | Cha anuttariyāni: | ||
+ | |||
+ | Cha anussatiṭhānāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Visātaṃ )[pts] vighāte (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cha satatavihārā: | ||
+ | |||
+ | Chaḷābhijātiyo: | ||
+ | |||
+ | Cha nibbedhabhāgiyā saññā. Aniccasaññā, | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammādakkhātā, | ||
+ | |||
+ | Sattakaṃ | ||
+ | |||
+ | 13. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sattadhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | . \\ | ||
+ | Katame satta: | ||
+ | |||
+ | Satta ariyadhanāni: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Satta sabbojjhaṅgā: | ||
+ | |||
+ | Satta samādhiparikkhārā: | ||
+ | |||
+ | Satta asaddhammā: | ||
+ | |||
+ | Satta saddhammā: idhāvuso bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasati hoti, paññavā hoti. | ||
+ | |||
+ | Satta sappurisadhammā: | ||
+ | |||
+ | Satata niddasavatthūni: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Satta saññā: aniccasaññā, | ||
+ | |||
+ | Satta balāni: saddhābalaṃ, | ||
+ | |||
+ | Satta viññāṇaṭṭhitiyo: | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā nānattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā ekattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhi viññāṇaṭṭhiti. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Satta puggalā dakkhiṇeyyo: | ||
+ | |||
+ | Satta anusayā: kāmarāgānusayo, | ||
+ | |||
+ | Satta saṃyojanāni: | ||
+ | |||
+ | Satta adhikaraṇasamathā: | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhamamā sammadakkhātā. Sattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhakaṃ | ||
+ | |||
+ | 14. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭhadhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha? | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha micchattā: micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Kāmasaññejanaṃ (syā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha kusītavatthūni: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti: maggo kho me gantabbo bhavissati. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ nipajjāmī' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmī' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti:' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ, āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito1 hoti, aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito acitavuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño, | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha ārambhavatthūni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Gilānavuṭṭhito (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhunā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti: 'maggo kho me gantabbo bhavissati. Maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho tassa evaṃ hoti: ' uppanno kho me ayaṃ appamattako. Ābādho ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha dānavatthūni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Gilānavuṭṭhito (machasaṃ) \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha dānūpapattiyo: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā buhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati.1 Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ vānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati.Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepana seyyāvasathapadīpaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekaccodānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Paccāsīsati (machasaṃ) 2. Cātumahārājikānaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha parisā: khattiyaparisā, | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha lokadhammā: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha abhibhāyatanāni: | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rupāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni - seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanihāsaṃ seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nilanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni - seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanihāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇayeyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha vimokkhā: rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṃ arūpasaññī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākāsānāñcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho. \\ | ||
+ | Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayita nirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Navakaṃ | ||
+ | |||
+ | 15. Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame nava? | ||
+ | |||
+ | Nava āghātavatthūni: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nava āghātapaṭivinayā: | ||
+ | |||
+ | Nava sattāvāsā: | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā nānāttakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catuttho sattāvāso, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino seyyathāpi devā asaññasattā.1 Ayaṃ pañcamo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | Sattāvuso, sattā sabbaso akākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññānaṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Asaññisattā (syā, kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' | ||
+ | |||
+ | Santāvuso, sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmi sugatappavedito. Ayaṃ ca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Milakkhakesu (syā, kam) milakakhuṣū (katthaci) 2. Sukatadukkatānaṃ (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Nava anupubbavihārā: | ||
+ | Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.\\ | ||
+ | Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | Nava anupubbanirodhā: | ||
+ | |||
+ | Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammāsammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dasakaṃ | ||
+ | |||
+ | 16. Atthi kho āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame dasa: | ||
+ | |||
+ | Dasa nāthakaraṇā dhammā: idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā1 kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anussāniṃ. Yampāvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme ahivinaye uḷārapāmojjo, | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sātthaṃ sabyañjanaṃ [pts] syā, ) 2. Dhātā (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yampāvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, | ||
+ | |||
+ | Dasa kasiṇāyatanāni: | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pathavikasiṇameko (machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dasa kusalakammapathā: | ||
+ | |||
+ | Dasa ariyavāsā: | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti: idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho āvuso bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso, bhikkhu jaḷaṅgasamannāgato hoti: idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Evaṃ kho āvuso bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti: idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso, bhikkhu panunnapaccekasacco hoti, idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthuyamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni sabbāni tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭippassaddhāni. Evaṃ kho āvuso, bhikkhu panunnaṃ paccekasacco hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso, | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso, | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso, | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso bhikkhu suvimuttapañño hoti: idhāvuso, bhikkhu rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ gato āyatiṃ anuppādadhammoti pajānāti, doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dasa asekkhā dhammā: asekkhā sammādiṭṭhi, | ||
+ | Ime kho āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Idamavoca āyasmā sāriputto. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā ca te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Saṅgītisuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 34. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇīyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. | ||
+ | |||
+ | Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Dasuttaraṃ pavakkhāmi dhammaṃ nibbānapattiyā, | ||
+ | Dukkhassantakiriyāya sabbaganthappamocanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Eko dhammo | ||
+ | |||
+ | 2. Eko āvuso dhammo bahukāro, eko dhammo bhāvetabbo, | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo bahukāro? Appamādo kusalesu dhammesu ayaṃ eko dhammo bahukāro. | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo bhāvetabbo? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo pariññeyyo? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo hānabhāgiyo? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo visesabhāgiyo? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo duppaṭivijjho? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo uppādetabbo? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo abhiññeyyo? | ||
+ | |||
+ | Katamo eko dhammo sacchikātabbo? | ||
+ | |||
+ | Iti ime dasa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Dvedhammā. | ||
+ | |||
+ | 3. Dve dhammā bahukārā, dve dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā bahukārā? Sati ca sampajaññaṃ ca. Ime dve dhammā bahukārā. | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā bhāvatabbā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame dve dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | Iti ime vīsati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Tayodhammā | ||
+ | |||
+ | 4. Tayo dhammā bahukārā, tayo dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Piṭuva: | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā bahukārā? Sappurisasaṃsevo, | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame tayo dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro dhammā | ||
+ | |||
+ | 5. Cattāro dhammā bahukārā, cattāro dhammā bhāvetabbā cattāro dhammā pariññeyyā, | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā bahukārā? Cattāri cakkāni: patirūpadesavāso, | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sappurisupassayo (sayā. Kam) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cattāro dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | Iti ime cattārīsaṃ dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Pañca dhammā | ||
+ | |||
+ | 6. Pañca dhammā bahukārā, pañca dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā bahukārā? Pañca padhāniyaṅgāni: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ dutiyo cetokhīlo.\\ | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sāccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ catuttho cetokhīlo.\\ | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabuhmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto. Yo so āvuso bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto, | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vihesappaccā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno rūpe manasikāroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpappaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyappaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Sasaṅkhāraniggayhavāritagato (machasā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti. Aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ desetī, aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, | ||
+ | |||
+ | Katame pañca dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | Iti ime paññāsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Cha dhammā | ||
+ | |||
+ | 7. Cha dhammā bahukārā, cha dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā bahukārā? Cha sārānīyā dhammā: idhāvuso bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampī tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sārāniyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yā' | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya: karuṇāhi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya: muditā hi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | Idha pana āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya: upekkhāhi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya: animittā hi kho me āvuso cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana āvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya: asmī' | ||
+ | Ime cha dhammā duppaṭivijjhā. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Katame cha dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame cha dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ime saṭṭhi dhammā bhūtā tacchā tathā avitatā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Sattadhammā | ||
+ | |||
+ | 8. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā bahukārā? Satta ariyadhanāni: | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā nānattakāyā ekattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā nānattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā ekattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamma paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhā\\ | ||
+ | Viññāṇaṭṭhiti. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā abhiññeyayā? | ||
+ | |||
+ | Katame satta dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampāvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno viveka nintaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ vivekaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ vyantibhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yampāvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yampāvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā. Yampāvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampāvuso khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Idampi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | Ime satta dhammā sacchikātabbā. | ||
+ | |||
+ | Iti me sattati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha dhammā | ||
+ | |||
+ | 9. Aṭṭha dhammā bahukārā, aṭṭha dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā bahukārā? Aṭṭha hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti. Katame aṭṭha: | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu satthāraṃ vā upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kho pana satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemaṃ ca gāravo ca, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati. Idaṃ bhante kathaṃ? Imassa ko attho' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kho pana dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. Ayaṃ tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasananicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyā abhivadanti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati nepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassī virahati iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṃgamo, | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti, tassa evaṃ hoti: maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti, tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: " | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: " | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaṃ hoti: uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, atthi kappo nipajjituṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti, aciravuṭṭhito gelaññā, tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti, tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti: 'maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā, tassa evaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | Ime aṭṭha dhammā visesabhāgiyā. | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso dhammo ca na desīyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito, | ||
+ | |||
+ | Ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā. | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santuṭṭhassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa. | ||
+ | |||
+ | Pavivittassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa. | ||
+ | |||
+ | Āraddhaviriyassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo kusitassa. | ||
+ | |||
+ | Upaṭṭhitasatissāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa. | ||
+ | |||
+ | Samāhitassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo asamāhitassa. | ||
+ | |||
+ | Paññavato ayaṃ dhammo nāyaṃ dhammo duppaññassa. | ||
+ | |||
+ | Nippapañcassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo papañcārāmassa, | ||
+ | |||
+ | Ime aṭṭha dhammā uppādetabbā. | ||
+ | |||
+ | Katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arupasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arupasaññī eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nilavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. - Seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, | ||
+ | |||
+ | Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Subhanteva ayimutto hoti ayaṃ tatiyo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' | ||
+ | |||
+ | Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Ime aṭṭha dhammā sacchikātabbā. | ||
+ | |||
+ | Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Nava dhammā | ||
+ | |||
+ | 10. Nava dhammā bahukārā, nava dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā bahukārā? Nava yonisomanasikāramūlakā dhammā: yoniso manasikaroto pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā pariññeyyā: | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā nānattakāyā ekattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā nānattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā ekattakāyā ekattasaññino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā asaññino appaṭisaṃvedino, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santāvuso sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso. | ||
+ | |||
+ | Ime nava dhammā pariññeyyā. | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā pahātabbā? | ||
+ | Paṭicca macchariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādāna. . . . . (Machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame nava dhammā sacchikātabbā? | ||
+ | |||
+ | Iti ime navutī dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. | ||
+ | |||
+ | Dasa dhammā | ||
+ | |||
+ | 11. Dasa dhammā bahukārā. Dasa dhammā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā bahukārā? Dasa nāthakaraṇā dhammā: idhāvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasappanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yampāvuso bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo. \\ | ||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi civarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkārehi. Yampāvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi sarītā anussaritā. Yampāvuso bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi sarītā anussaritā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampāvuso bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, | ||
+ | |||
+ | Ime dasa dhammā bahukārā. | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā bhāvetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā pariññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Ime dasa dhammā pariññeyyā. | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā hānabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Katame dasa dhammā visesabhāgiyā? | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dammā duppaṭivijjhā? | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti: idhāvuso bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti. Thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho āvuso bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno, sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno, ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno, manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno, evaṃ kho āvuso bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu ekārakkho hoti: idhāvuso bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho āvuso bhikkhu ekārakkho hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu caturāpasseno hoti: idhāvuso bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu panunnapaccekasacco hoti: idhāvuso bhikkhuno yāni hi puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthuppaccekasaccāni sabbāni tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭippassaddhāni, | ||
+ | |||
+ | Katañca āvuso bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti; idhāvuso bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā hoti. Evaṃ kho āvuso bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti: idhāvuso bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti, evaṃ kho āvuso bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca āvuso bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti: idhāvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho āvuso bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso bhikkhu suvimuttacitto hoti: idhāvuso bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho āvuso bhikkhu suvimuttacitto hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso bhikkhu suvimuttapañño hoti: idhāvuso bhikkhu rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ kato āyatiṃ anuppādadhammo' | ||
+ | |||
+ | Ime dasa dhammā duppaṭivijjhā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā uppādetabbā? | ||
+ | |||
+ | Katame dasa dhammā abhiññeyyā? | ||
+ | |||
+ | Sammāsaṅkappassa micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammāvācassa micchāvācā nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvācappaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammākammantassa micchākammanto nijjiṇṇo hoti, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammāājīvassa micchāājīvo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāājīvappaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sammāvāyāmassa micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti. Sammā vāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Sammāsatissa micchāsati nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammāsamādhissa micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchā samādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammāñāṇassa micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. Ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Sammāvimuttissa micchāvimutti nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, | ||
+ | |||
+ | Ime dasa dhammā abhiññeyyā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ime dasa dhammā sacchikātabbā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti ime sata dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā' | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhu āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Dasuttarasuttaṃ niṭṭhitaṃ ekādasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pāthikavaggo1 niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pāṭiko ca1 udumbaraṃ2 cakkavatti aggaññakaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sigālāṭānāṭiyakaṃ4 saṅgīti ca dasuttaraṃ\\ | ||
+ | Ekādasahi suttehi pāthikavaggo' | ||
+ | |||
+ | Niṭṭhito dīghanikāyo. | ||
+ | |||
+ | - - - - - - - - - - - - - - \\ | ||
+ | 1. Pāṭhikavaggo [PTS,] syā) 2. Pāṭhikaṃca (syā)pāṭhikodumbarī ceva ( )\\ | ||
+ | 3. Sampasaṃdanapāsādaṃ (machasaṃ) 4. Siṅgālāṭānaṭiyakaṃ. (Machasaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |