This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:mn_i_utf8 [2019/08/14 09:15] – content div into span Johann | en:tipitaka:sltp:mn_i_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== MN I_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [BJT Vol M - 1] [\z M /] [\w I /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | [PTS Vol M - 1] [\z M /] [\f I /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Suttantapiṭake\\ | ||
+ | Majjhimanikāyo | ||
+ | |||
+ | Mūlapaṇṇāsako | ||
+ | |||
+ | 1.Mūlapariyāyavaggo | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. | ||
+ | |||
+ | 1.1. | ||
+ | |||
+ | Mūlapariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me1 sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā ukkaṭṭhāyaṃ viharati subhagavane sālarājamūle. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo bhikkhave desessāmi2. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasi karotha. Bhāsissāmī' | ||
+ | |||
+ | (1)\\ | ||
+ | 3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī4 ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī4 sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto paṭhaviṃ paṭhavito5 sañjānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito5 saññatvā paṭhaviṃ maññati paṭhaviyā maññati paṭhavito maññati paṭhaviṃ me'ti6 maññati. Paṭhaviṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 7 tassā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evamme syā,[PTS], sī.1, | ||
+ | 2. Desissāmi syā \\ | ||
+ | 3. Evambhanteti syā, [PTS], sī.1,Sī.2 \\ | ||
+ | 4. Adassāvī sī.1 \\ | ||
+ | 5. Pathaviṃ pathavito machasaṃ \\ | ||
+ | 6. Paṭhavimmeti syā,[PTS], sī.1,Sī.2 \\ | ||
+ | 7. Apariññāṇaṃ sī.1 \\ | ||
+ | [Note] apariññātaṃ [as the past participle passive form is preferably the better] \\ | ||
+ | [Reading, taking] assa ( [which goes along with it as the genitive of agent.] Karaṇatthe \\ | ||
+ | Sāmivacanaṃ [Ed.]) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Āpaṃ āpato sañjānāti. Āpaṃ āpato saññatvā āpaṃ maññati āpasmiṃ maññati āpato maññati āpaṃ me'ti maññati. Āpaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 5. Tejaṃ tejato sañjānāti. Tejaṃ tejato saññatvā tejaṃ maññati tejasmiṃ maññati tejato maññati tejaṃ me'ti maññati. Tejaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 6. Vāyaṃ vāyato sañjānāti. Vāyaṃ vāyato saññatvā vāyaṃ maññati vāyasmiṃ maññati vāyato maññati vāyaṃ me'ti maññati. Vāyaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Bhūte bhūtato sañjānāti. Bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati bhūtesu maññati bhūtato maññati bhūte me'ti maññati. Bhūte abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 8. Deve devato sañjānāti. Deve devato saññatvā deve maññati devesu maññati devato maññati deve me'ti maññati. Deve abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 9. Pajāpatiṃ pajāpatito sañjānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito saññatvā pajāpatiṃ maññati pajāpatismiṃ maññati pajāpatito maññati pajāpatiṃ me'ti maññati. Pajāpatiṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 10. Brahmaṃ brahmato sañjānāti. Brahmaṃ brahmato saññatvā brahmaṃ maññati. Brahmani2 maññati. Brahmato maññati. Brahmaṃ me'ti maññati. Brahmaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Apariññāṇaṃ sī.1 \\ | ||
+ | 2.Brahmasmiṃ machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Ābhassare ābhassarato sañjānāti. Ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati ābhassaresu maññati ābhassarato maññati ābhassare me'ti maññati. Ābhassare abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā' | ||
+ | |||
+ | 12. Subhakiṇṇe2 subhakiṇṇato3 sañjānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato saññatvā subhakiṇṇe maññati subhakiṇṇesu maññati subhakiṇṇato maññati subhakiṇṇe me'ti maññati. Subhakiṇṇe abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 13. Vehapphale vehapphalato sañjānāti. Vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale maññati vehapphalesu maññati vehapphalato maññati vehapphale me'ti maññati. Vehapphale abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 14. Abhibhuṃ abhibhuto4 sañjānāti. Abhibhuṃ abhibhuto saññatvā abhibhuṃ maññati abhibhusmiṃ maññati abhibhuto maññati abhibhuṃ me'ti maññati. Abhibhuṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 15. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato sañjānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṃ maññati. Ākāsānañcāyatanasmiṃ maññati. Ākāsānañcāyatanato maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 16. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato sañjānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato saññatvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Apariññāṇaṃ sī.1 \\ | ||
+ | 2.Subhakiṇhe machasaṃ, syā, sī,1, sī.2.A. \\ | ||
+ | 3.Subhakiṇhato machasaṃ, syā, sī.1, Sī.2\\ | ||
+ | 4.[Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.] Abhibhuto [from] ma [and] sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato sañjānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaṃ maññati. Ākiñcaññāyatanasmiṃ maññati. Ākiñcaññāyatanato maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 18. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ maññati. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ maññati. Nevasaññānāsaññāyatanato maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 19. Diṭṭhaṃ diṭṭhato sañjānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṃ maññati. Diṭṭhasmiṃ maññati. Diṭṭhato maññati. Diṭṭhaṃ me'ti maññati. Diṭṭhaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 20. Sutaṃ sutato sañjānāti. Sutaṃ sutato saññatvā sutaṃ maññati. Sutasmiṃ maññati. Sutato maññati. Sutaṃ me'ti maññati. Sutaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 21. Mutaṃ mutato sañjānāti. Mutaṃ mutato saññatvā mutaṃ maññati. Mutasmiṃ maññati. Mutato maññati. Mutaṃ me'ti maññati. Mutaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 22. Viññātaṃ viññātato sañjānāti. Viññātaṃ viññātato saññatvā viññātaṃ maññati. Viññātasmiṃ maññati. Viññātato maññati. Viññātaṃ me'ti maññati. Viññātaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. Ekattaṃ ekattato sañjānāti. Ekattaṃ ekattato saññatvā ekattaṃ maññati. Ekattasmiṃ maññati. Ekattato maññati. Ekattaṃ me'ti maññati. Ekattaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 24. Nānattaṃ nānattato sañjānāti. Nānattaṃ nānattato saññatvā nānattaṃ maññati. Nānattasmiṃ maññati. Nānattato maññati. Nānattaṃ me'ti maññati. Nānattaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 25. Sabbaṃ sabbato sañjānāti. Sabbaṃ sabbato saññatvā sabbaṃ maññati. Sabbasmiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Nibbānaṃ nibbānato sañjānāti. Nibbānaṃ nibbānato saññatvā nibbānaṃ maññati. Nibbānasmiṃ maññati. Nibbānato maññati. Nibbānaṃ me'ti maññati. Nibbānaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | (Assutavantaputhujjanaha vaseni paṭhamakabhūmi 1 paricchedi2)* | ||
+ | |||
+ | (2) | ||
+ | |||
+ | 27. Yopi so bhikkhave bhikkhu sekho3 appattamānaso anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharati, sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya4 paṭhaviṃ māmaññi5. Paṭhaviyā māmaññi. Paṭhavito māmaññi. Paṭhaviṃ me'ti māmaññi. Paṭhaviṃ mābhinandi.6. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ7 tassā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Puthujjanavasena paṭhamanayabhūmi, | ||
+ | 2. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhitoti, | ||
+ | 3. Sekkho machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Abhiññatvā sī.1.\\ | ||
+ | 5. Vā maññati, sī.1.\\ | ||
+ | 6. Vā abhinandati, | ||
+ | 7. Apariññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | * Imasmiṃ pāṭhe ceva īdisesu aññesu pāṭhesu ca vessagirisilālipiādisu dissamānehi porāṇikasīhalapadehi sadisāni padāni dissante. Tasmā ete pāṭhā laṅkāyaṃ porāṇikehi sīhalakattherehi nikkhittāti anumātuṃ sakkā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ māmaññi. Āpasmiṃ māmaññi. Āpato māmaññi. Āpaṃ me'ti māmaññi. Āpaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ māmaññi. Tejasmiṃ māmaññi. Tejato māmaññi. Tejaṃ me'ti māmaññi. Tejaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ māmaññi. Vāyasmiṃ māmaññi. Vāyato māmaññi. Vāyaṃ me'ti māmaññi. Vāyaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte māmaññi. Bhūtesu māmaññi. Bhūtato māmaññi. Bhūte me'ti māmaññi. Bhūte mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve māmaññi. Devesu māmaññi. Devato māmaññi. Deve me'ti māmaññi. Deve mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ māmaññi. Pajāpatismiṃ māmaññi. Pajāpatito māmaññi. Pajāpatiṃ me'ti māmaññi. Pajāpatiṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ māmaññi. Brahmani māmaññi. Brahmato māmaññi. Brahmaṃ me'ti māmaññi. Brahmaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare māmaññi. Ābhassaresu māmaññi. Ābhassarato māmaññi. Ābhassare me'ti māmaññi. Ābhassare mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe māmaññi. Subhakiṇṇesu māmaññi. Subhakiṇṇato māmaññi. Subhakiṇṇe me'ti māmaññi. Subhakiṇṇe mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale māmaññi. Vehapphalesu māmaññi. Vehapphalato māmaññi. Vehapphale me'ti māmaññi. Vehapphale mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ māmaññi. Abhibhusmiṃ māmaññi. Abhibhuto māmaññi. Abhibhuṃ me'ti māmaññi. Abhibhuṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ māmaññi. Ākāsānañcāyatanasmiṃ māmaññi. Ākāsānañcāyatanato māmaññi. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti māmaññi. Ākāsānañcāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ māmaññi. Viññāṇañcāyatanasmiṃ māmaññi. Viññāṇañcāyatanato māmaññi. Viññāṇañcāyatanaṃ me'ti māmaññi. Viññāṇañcāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ māmaññi. Ākiñcaññāyatanasmiṃ māmaññi. Ākiñcaññāyatanato māmaññi. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti māmaññi. Ākiñcaññāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanato māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ māmaññi. Diṭṭhasmiṃ māmaññi. Diṭṭhato māmaññi. Diṭṭhaṃ me'ti māmaññi. Diṭṭhaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ māmaññi. Sutasmiṃ māmaññi. Sutato māmaññi. Sutaṃ me'ti māmaññi. Sutaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ māmaññi. Mutasmiṃ māmaññi. Mutato māmaññi. Mutaṃ me'ti māmaññi. Mutaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ māmaññi. Viññātasmiṃ māmaññi. Viññātato māmaññi. Viññātaṃ me'ti māmaññi. Viññātaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ māmaññi. Ekattasmiṃ māmaññi. Ekattato māmaññi. Ekattaṃ me'ti māmaññi. Ekattaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ māmaññi. Sabbasmiṃ māmaññi. Sabbato māmaññi. Sabbaṃ me'ti māmaññi. Sabbaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ māmaññi1. Nibbānato māmaññi. Nibbānaṃ me'ti māmaññi. Nibbānaṃ mābhinandi2. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ 3 tassā' | ||
+ | |||
+ | (Sekhaha4 vivaṭṭavaseni dutiyakabhūmi5 paricchedi6) | ||
+ | |||
+ | (3) | ||
+ | |||
+ | 29. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati. Paṭhaviyā na maññati. Paṭhavito na maññati. Paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | 30. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati. Āpasmiṃ na maññati. Āpato na maññati. Āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati. Tejasmiṃ na maññati. Tejato na maññati. Tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā 'ti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati. Vāyasmiṃ na maññati. Vāyato na maññati. Vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati. Bhūtesu na maññati. Bhūtato na maññati. Bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati. Devesu na maññati. Devato na maññati. Deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati. Pajāpatismiṃ na maññati. Pajāpatito na maññati. Pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati. Brahmato na maññati. Brahmani na maññati. Brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati. Ābhassaresu na maññati. Ābhassarato na maññati. Ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati. Subhakiṇṇato na maññati. Subhakiṇṇesu na maññati. Subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati. Vehapphalesu na maññati. Vehapphalato na maññati. Vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati. Abhibhusmiṃ na maññati. Abhibhuto na maññati. Abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati. Ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati. Ākāsānañcāyatanato na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati. Viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati. Viññāṇañcāyatanato na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati. Ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati. Ākiñcaññāyatanato na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanato na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati. Diṭṭhasmiṃ na maññati. Diṭṭhato na maññati. Diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati. Sutasmiṃ na maññati. Sutato na maññati. Sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati. Mutasmiṃ na maññati. Mutato na maññati. Mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati. Viññātasmiṃ na maññati. Viññātato na maññati. Viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati. Ekattasmiṃ na maññati. Ekattato na maññati. Ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati. Sabbasmiṃ na maññati. Sabbato na maññati. Sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati. Nibbānasmiṃ na maññati. Nibbānato na maññati. Nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā' | ||
+ | |||
+ | (Khīṇāsavaha* paṭhamakanaye tatiyakabhūmi7 paricchedi) | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vā maññati sī.1. \\ | ||
+ | 2. Vā + abhinandati sī.1, + Mābhinandati machasaṃ \\ | ||
+ | 3. Apariññeyyaṃ sī.1, | ||
+ | 4. Sekhaha= sekhassa \\ | ||
+ | 5. Sekhavasena dutiyanayabhūmi machasaṃ, syā. Sekhāha vivaṭṭavaseni dutiyakaṃ \\ | ||
+ | Bhūmi sī.1 \\ | ||
+ | 6. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ \\ | ||
+ | 7. Khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmi machasaṃ, syā. Khīṇāsavāhapaṭhamakanaye \\ | ||
+ | Tatiyakabhūmi sī.1 *Khīṇāsavaha=khīṇāsavassa\\ | ||
+ | 8. [Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.]\\ | ||
+ | Abhibhuto [from] ma [and] sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 32. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti, | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti, | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā. | ||
+ | |||
+ | ( Khīṇāsavaha dutiyakanaye cataravanaka*bhūmi2 paricchedi2) | ||
+ | |||
+ | (5) | ||
+ | |||
+ | 33. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | 34. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā. | ||
+ | |||
+ | (Khīṇāsavaha tatiyakanaye pañcakavanaka* bhūmi3 paricchedi2 ) \\ | ||
+ | --------------------- \\ | ||
+ | 1. Khiṇāsavavasena catutthanayabhūmi machasaṃ, syā \\ | ||
+ | 2. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ \\ | ||
+ | 3. Khīṇāsavavasena pañcamanaya bhūmi machasaṃ, syā * ' | ||
+ | Iti ' | ||
+ | 4. Eda. Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads] abhibhūto [but records as var. Lect.] \\ | ||
+ | Abhibhuto [from] ma [and] sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 35. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | 36. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā. | ||
+ | |||
+ | (Khīṇāsavaha catutthakanaye javanaka1 bhūmi 2 paricchedi 3) | ||
+ | |||
+ | (7) | ||
+ | |||
+ | 37. Tathāgato' | ||
+ | |||
+ | 38. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ maññati vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati.Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmani na maññati brahmato na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā' | ||
+ | |||
+ | (Satthāraha paṭhamakanaye sattavanaka5 bhūmi paricchedi3) | ||
+ | |||
+ | (8) | ||
+ | |||
+ | 39. Tathāgato' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Chavānaka bahusu \\ | ||
+ | 2.Khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmi machasaṃ , syā \\ | ||
+ | 3.Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ \\ | ||
+ | 4.Pariññātaṃ sī.1, Sī.11, [PTS.] \\ | ||
+ | 5.Sattavānaka bahusu. Satthuvasena sattamanaya bhūmi machasaṃ, syā \\ | ||
+ | 6.Nandī machasaṃ, [PTS] \\ | ||
+ | 7.Eda. Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads Abhibh?To but records as var.Lect.] Abhibhuto \\ | ||
+ | [From] ma [and] sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 40. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti.Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ maññati vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati.Pajāpatiṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ abhibhūto14 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati abhibhusmiṃ na maññati abhibhūto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati.Ākāsānañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati.Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi2 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | (Satthāraha dutiyakanaye aṭṭhavānakabhūmi3 paricchedi.) | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā.4 Na te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.5 | ||
+ | |||
+ | Mūlapariyāyasuttaṃ paṭhamaṃ6\\ | ||
+ | 1.1.2. | ||
+ | |||
+ | Sabbāsavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me7sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Sabbāsavasaṃvarapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi.8 Taṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Jānato ahaṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi no ajānato no apassato. Kiñca bhikkhave jānato kiṃ9 passato āsavānaṃ khayo hoti?10 Yoniso ca manasikāraṃ11 ayoniso ca manasikāraṃ. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti. Yoniso12 ca kho bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti.13. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. -Pe- āpaṃ syā, āpaṃ-pe-, | ||
+ | 2. Nandī machasaṃ, [PTS] \\ | ||
+ | 3. Tathāgatavasena aṭṭhamanayabhūmi - machasaṃ, syā \\ | ||
+ | 4. Na attamanā te bhikkhū syā. Attamanā te bhikkhū [PTS] \\ | ||
+ | 5. Nābhinandunti katthaci \\ | ||
+ | 6. Mūlapariyāyasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ machasaṃ \\ | ||
+ | 7. Evamme syā, [PTS] \\ | ||
+ | 8. Desessā, sīmu. \\ | ||
+ | 9. Kiñca, machasaṃ. \\ | ||
+ | 10. Khayaṃ vadāmi, machasaṃ. \\ | ||
+ | 11. Manasikāro, | ||
+ | 12. Yoniso ca bhikkhave, syā. \\ | ||
+ | 13. Pahiyyanti, syā.\\ | ||
+ | 14. [Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.] \\ | ||
+ | Abhibhuto [from] ma [and] sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā atthi āsavā saṃvarā pahātabbā atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā atthi āsavā parivajjanā pahātabbā atthi āsavā vinodanā pahātabbā atthi āsavā bhāvanā pahātabbā. | ||
+ | |||
+ | 5. Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | 6. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati, | ||
+ | |||
+ | 7. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno kāmāsavo pahīyati1, anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati, anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti. | ||
+ | |||
+ | 8. Tassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pahiyyati syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. So evaṃ ayoniso manasi karoti: ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ. Na nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ. Kinnu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ. Kathannu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ. Kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ. Bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ. Na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ. Kinnu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ. Kathannu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ. Kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānanti.1 Etarahi vā paccuppannaṃ2 addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti: ahaṃ nu kho' | ||
+ | |||
+ | 10. Tassa evaṃ ayoniso manasi karoto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati: atthi me attā' | ||
+ | |||
+ | 11. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme pajānāti. So manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye dhammā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anāgatamaddhānaṃ katthaci. \\ | ||
+ | 2. Paccuppannamaddhānaṃ machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. So, katthaci. \\ | ||
+ | 4. Attāva vedeyyo, syā. \\ | ||
+ | 5. Diṭṭhigahaṇaṃ, | ||
+ | 6. Diṭṭhikantāraṃ siṃ, [PTS] \\ | ||
+ | 7. Jarāya maraṇena, machasaṃ. Syā. \\ | ||
+ | 8. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati. Anuppanno vā bhavāsavo1 uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati. Anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati. Ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti. | ||
+ | |||
+ | 13. Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati. Anuppanno vā bhavāsavo2 na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati. Anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti. | ||
+ | |||
+ | 14. Tassa amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ amanasikārā manasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. So idaṃ dukkhanti yoniso manasi karoti, ayaṃ dukkhasamudayo' | ||
+ | |||
+ | 15. Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Uppajjati, | ||
+ | 3. Sīlabbatta syā. \\ | ||
+ | 4. Yañhi' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā? | ||
+ | Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati: | ||
+ | |||
+ | 17. Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | 18. Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sarīsapa machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Vihiṃsuparatiyā syā \\ | ||
+ | 3. Phāsuvihāro ca, machasaṃ \\ | ||
+ | 4. Vinodana, machasaṃ. \\ | ||
+ | Ca1. Vinodanaṃ paṭisallānārāmatthaṃ [BJT], [PTS]. Vinodanapaṭisallānārāmatthaṃ [Nld]\\ | ||
+ | 5. Abyāpajja katthaci \\ | ||
+ | Ca2. Abyāpajjha [BJT]. Abyābajjha [PTS], abyābajjha [Nld] \\ | ||
+ | ( [Note. We correct the ' | ||
+ | 6. Appaṭisevato machasaṃ, syā \\ | ||
+ | 7. Tibbānaṃ machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Adhivāsikajātiko syā \\ | ||
+ | 9. Kaṇṭakaṭṭhānaṃ machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | 20. Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā? | ||
+ | |||
+ | 21. Yato5 ca bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti. Ye āsavā saṃvarā pahātabbā te saṃvarā pahīnā honti. Ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanā pahīnā honti. Ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti. Ye āsavā parivajjanā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Sabbasavasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Byantiṃ karoti katthaci, byantikaroti [PTS] \\ | ||
+ | Ca1 byantīkaroti [BJT], byantīkaroti [Nld]\\ | ||
+ | 2. Byāpādavitakkaṃ machasaṃ, [PTS], syā \\ | ||
+ | 3. Vossaggapariṇāmaṃ syā \\ | ||
+ | 4. Upekhā sīmu \\ | ||
+ | 5. Yato kho machasaṃ, [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.1.3. | ||
+ | |||
+ | Dhammadāyādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādā' | ||
+ | |||
+ | 3. Idhāhaṃ bhikkhave bhuttāvī assaṃ pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Atha dve bhikkhū āgaccheyyuṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Tatrekassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake opilāpessati. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake opilāpessati. Yannūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyanti. So naṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ rattindivaṃ vītināmeyya. Kiñcāpi so bhikkhave bhikkhu naṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya, | ||
+ | |||
+ | 6. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. | ||
+ | |||
+ | 7. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | 8. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti? | ||
+ | |||
+ | 10. Tatrāvuso majjhimā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti: ' | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti: ' | ||
+ | |||
+ | Ettāvatāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti. | ||
+ | |||
+ | 11. Kittāvatā ca panāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Tatrāvuso majjhimā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti: ' | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti:' | ||
+ | |||
+ | Ettāvatā kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti. | ||
+ | |||
+ | 13. Tatrāvuso lobho ca pāpako, doso ca pāpako. Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | 14. Tatrāvuso kodho ca pāpako, upanāho ca pāpako. Kodhassa ca pahānāya upanāhassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso makkho ca pāpako, palāso ca pāpako. Makkhassa ca pahānāya palāsassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso issā ca pāpikā, maccherañca ca pāpakaṃ. Issāya ca pahānāya maccherassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso māyā ca pāpikā sāṭheyyañca ca pāpakaṃ. Māyāya ca pahānāya sāṭheyyassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso thambho ca pāpako <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso māno ca pāpako, atimāno ca pāpako. Mānassa ca pahānāya atimānassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | Tatrāvuso mado ca pāpako, pamādo ca pāpako. Madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | 15. Idamavoca āyasmā sāriputto attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Dhammadāyādasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.1.4.\\ | ||
+ | Bhayabheravasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca. | ||
+ | |||
+ | 2. Ye'me bho gotama kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā bhavaṃ tesaṃ gotamo pubbaṅgamo. Bhavaṃ tesaṃ gotamo bahukāro bhavaṃ tesaṃ gotamo samādapetā. Bhoto ca gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. " | ||
+ | |||
+ | 4. Durabhisambhavāni hi bho gotama, araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraṃ pavivekaṃ. Durabhiramaṃ ekatte. Haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhunoti. | ||
+ | |||
+ | 5. Evametaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti. Aparisuddha2 kāyakammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 kāyakammanto araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, | ||
+ | |||
+ | 7. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti. Aparisuddha2 vacīkammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 vacīkammanto araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhamanokammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti. Aparisuddha2 manokammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 manokammanto araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 8. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1." Araññavanapatthāni" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 10. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 11. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avupasanta1 cittā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 12. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī vecikicchī2 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1." Uddhatāvupasanta" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṃsakā1 paravambhī araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 14. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīruka 5 jātikā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 15. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Attukkaṃsanakā, | ||
+ | 3. Attukkaṃsanako, | ||
+ | 4. Anattukkaṃsanakā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnaviriyā1 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 17. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | 19. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā elamūgā4 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, | ||
+ | |||
+ | Soḷasapariyāyaṃ5. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Hīnavīriyā-machasaṃ 2 hīnavīriyo - machasaṃ \\ | ||
+ | 3. Upaṭaṭhitassatihamasami - machasaṃ. 4 Eḷamūgā - machasaṃ \\ | ||
+ | 5. Soḷasapariyāyaṃ niṭṭhitaṃ - machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosī: yannūnāhaṃ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattisu1 yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni2 salomahaṃsāni, | ||
+ | |||
+ | 21. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: kinnu kho ahaṃ aññadatthu bhayapāṭikaṅkhī viharāmi, yannūnāhaṃ yathābhūtayathābhūtassa10 me taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, tathābhūtatathābhūto va taṃ bhayabheravaṃ paṭivineyyanti. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa caṅkamantassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, so kho ahaṃ brāhmaṇa neva tāva tiṭṭhāmi, | ||
+ | |||
+ | 22. Santi kho pana brāhmaṇa eke samaṇabrāhmaṇā rattiṃyeva samānaṃ divāti sañjānanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rattīsu-machasaṃ.Syā. 2. Hīsanakāni-machasaṃ, | ||
+ | 7. Pāteti-katthaci 8.Tassa mayhaṃ brāhmaṇa-machasaṃ. Syā. 9. Etadahosi-machasaṃ, | ||
+ | 11. Tathābhūtaṃ tathābhūtova-machasaṃ.[PTS] tathābhūto tathābhūtova -syā. 12. Lokānukampakāya-sīmu.[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. Āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.1 Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ brāhmaṇa vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ2 upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 24. So evaṃ samāhite citte - parisuddhe, pariyodāte, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Apammuṭṭhā-syā. 2. Paṭhamajjhānaṃ-sīmu \\ | ||
+ | 3. Dutiyajjhānaṃ-sīmu 4. Upekkhako-machasaṃ.Syā 5.Tatiyajjhānaṃ-sīmu. 6. Adukkhamasukhaṃ-machasaṃ syā 7.Upekkhā - machasaṃ.Syā 8.Catutthajjhānaṃ-sīmu. \\ | ||
+ | 9. Ānejjappatte-sīmu11. \\ | ||
+ | 10. Pubbenivāsānussatiññāṇāya-machasaṃ 11. Sohaṃ, katthaci \\ | ||
+ | 12. Vīsatimapi-sīmu.13. Cattāḷīsampi - syā. Cattālīsampi - machasaṃ 14. Uppādiṃ - katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 25. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya1 cittaṃ abhininnāmesiṃ, | ||
+ | |||
+ | 26. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya3 cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cutupapātaññāṇāya - katthaci 2.Uppannā- katthaci. 3. Khayaññāṇāya-katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Siyā kho pana te brāhmaṇa evamassa: ajjāpi nūna samaṇo gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatīti. Na kho panetaṃ brāhmaṇa evaṃ daṭṭhabbaṃ. Dve kho ahaṃ brāhmaṇa atthavase sampassamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi: | ||
+ | |||
+ | 28. Anukampitarūpāyaṃ1 bhotā gotamena pacchimā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhayabheravasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.1.5 | ||
+ | |||
+ | Anaṅgaṇasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti.5 Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anukampitarūpā vatāyaṃ - machasaṃ. Syā. 2. Dakkhantīti machasaṃ syā 3. Bhagavantaṃ - machasaṃ 4. Saraṇagatanti - katthaci. 5. Bhikkhaveti - machasaṃ. 6. Saṅgaṇova - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ' | ||
+ | |||
+ | 3. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ko nu kho āvuso sāriputta hetu ko paccayo, yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati? Eko seṭṭhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso sāriputta hetu ko paccayo, yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati? Eko seṭṭhapuriso akkhāyatīti? | ||
+ | |||
+ | 4. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vīriyaṃ - machasaṃ 2. Kaṃsapātī-[PTS. 3.] Malaggahitāti-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa' | ||
+ | |||
+ | 6.Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ' | ||
+ | |||
+ | 7. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kaṃsapāti-[PTS 2.]Neva naṃ-katthaci. \\ | ||
+ | 3. Parisuddhatarā-machasaṃ[PTS 3.]Na manasikarā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso1 yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ' | ||
+ | |||
+ | 8. Ayaṃ kho āvuso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Aṅgaṇaṃ aṅgaṇanti āvuso vuccati. Kissa nu kho etaṃ āvuso adhivacanaṃ yadidaṃ aṅgaṇanti? | ||
+ | |||
+ | 10. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: āpattiñca vata2 āpanno assaṃ, na ceva maṃ bhikkhū jāneyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 11. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: āpattiñca vata āpanno assaṃ, anuraho maṃ bhikkhū codeyyuṃ, no saṅghamajjheti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṃ, no anuraho, ' | ||
+ | |||
+ | 12. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: āpattiñca vata āpanno assaṃ, sappaṭipuggalo maṃ codeyya, no appaṭipuggaloti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ taṃ bhikkhuṃ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Panāvuso-syā. 2. Vatāhaṃ-katthaci 3. Na ca maṃ - machasaṃ. Syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: "aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā" | ||
+ | |||
+ | 14. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: "aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 15. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: " aho vata ahameva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaṃ. Na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā' | ||
+ | |||
+ | 17. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati -yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā' | ||
+ | |||
+ | 18. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyā' | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya : 'aho vata ahameva ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyā' | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata ahameva ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 20. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata mameva bhikkhuniyo sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ 1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati -yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata mameva upāsakā sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 21. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata ahameva lābhī assaṃ3 paṇītānaṃ cīvarānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Garuṃ kareyyuṃ, machasaṃ. 2.Upāsikāyo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ , na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ piṇḍapātāna' | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ senāsanānaṃ ,na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ snosana' | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ gilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 23. Imesaṃ kho etaṃ āvuso pāpakānaṃ akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ aṅgaṇanti. | ||
+ | |||
+ | 24. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako pantasenāsano, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hariyyati, syā 2. Jaññaṃjaññaṃ, | ||
+ | 3. Pāṭikulyatā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 25. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, | ||
+ | |||
+ | 26. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " upamā maṃ āvuso sāriputta paṭibhātī" | ||
+ | |||
+ | Ekamidāhaṃ āvuso samayaṃ rājagahe viharāmi giribbaje. Atha khvāhaṃ āvuso pubbanhasamayaṃ4 nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tena kho pana samayena sāmītiyānakāraputto5 rathassa nemiṃ tacchati.6 Tamenaṃ paṇḍuputto ājīvako7 purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti. Atha kho āvuso paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: aho vatāyaṃ sāmītiyānakāraputto imissā nemiyā imañca vaṅkaṃ imañca jimhaṃ imañca dosaṃ taccheyya, evāyaṃ nemi apagatavaṅkā apagatajimhā apagatadosā suddhāssa8 sāre <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vicinitakāḷakā, | ||
+ | 3. Ajegucchitā, | ||
+ | 5. Samītiyānakāraputto, | ||
+ | 7. Ājīvako, machasaṃ syā 8. Suddhā assa, machasaṃ syā \\ | ||
+ | 9. Parivitakko, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āvuso paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṃ nicchāresi: | ||
+ | |||
+ | 27. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññāvanto anelamūgā, | ||
+ | |||
+ | 28. Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ketubhino, machasaṃ. 2. Punapekhavanto ,[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññāvanto anelamūgā, | ||
+ | |||
+ | Iti ha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti. | ||
+ | |||
+ | Anaṅgaṇasuttaṃ pañcamaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1.1.6 | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. | ||
+ | |||
+ | 2. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | 4. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " yesāhaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi, | ||
+ | |||
+ | 5. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "ye me ñātisālohitā petā kālakatā pasannacittā anussaranti, | ||
+ | |||
+ | 6. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | 7. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " bhayabheravasaho assaṃ, na ca maṃ bhayabheravaṃ saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya" | ||
+ | |||
+ | 8. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ1 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ1 nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī" | ||
+ | |||
+ | 9. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " ye te santā vimokkhā2 atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phassitvā3 vihareyya" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhicetasikānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno assaṃ avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo" | ||
+ | |||
+ | 11. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | 12. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko assaṃ, tattha parinibbāyī anāvatti dhammo tasmā lokā" | ||
+ | |||
+ | 13. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 14. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: ' | ||
+ | |||
+ | 15. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ummujjanimmujjaṃ, | ||
+ | 3. Parāmaseyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 16. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 17. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: " dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ - cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajāneyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Udapādiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti, | ||
+ | |||
+ | 18. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | 19 " | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyyasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.1.7 | ||
+ | |||
+ | Vatthūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Seyyathāpi bhikkhave vatthaṃ saṅkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Seyyathāpi bhikkhave vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. Katame ca bhikkhave cittassa upakkilesā: | ||
+ | |||
+ | 5. Sa kho so bhikkhave bhikkhu abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Paḷāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paḷāsaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Issā cittassa upakkilesoti iti viditvā issaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Macchariyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Māyā cittassa upakkilesoti iti viditvā māyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Thambho cittassa upakkilesoti iti viditvā thambhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā sārambhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Māno cittassa upakkilesoti iti viditvā mānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Mado cittassa upakkilesoti iti viditvā madaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Pamādo cittassa upakkilesoti iti viditvā pamādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti, byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti, kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodho cittassa upakkileso pahīno hoti, upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāho cittassa upakkileso pahīno hoti, makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkho cittassa upakkileso pahīno hoti, paḷāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti, issā cittassa upakkilesoti iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti, macchariyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti, māyā cittassa upakkilesoti iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti, sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti, thambho cittassa upakkilesoti iti viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti, sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti, māno cittassa upakkilesoti iti viditvā māno cittassa upakkileso pahīno hoti, atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimāno cittassa upakkileso pahīno hoti, mado cittassa upakkilesoti iti viditvā mado cittassa upakkileso pahīno hoti, pamādo cittassa upakkilesoti iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti. | ||
+ | |||
+ | 7. So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Yatopi1 kho panassa cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. So buddhe aveccappasādena samannāgatomahīti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Dhamme aveccappasādena samannāgatomhīti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Sa kho so bhikkhave bhikkhu evaṃ sīlo evaṃ dhammo evaṃ pañño sālīnañcepi piṇḍapātaṃ bhuñjati vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yathodhi - sīmu " aṭṭhakathāyaṃ ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 'So atthi idaṃ, atthi hīnaṃ, atthi paṇītaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: gacchati pana bhavaṃ gotamo bāhukaṃ nadiṃ sināyitunti? | ||
+ | |||
+ | 13. Kiṃ brāhmaṇa bāhukāya nadiyā? Kiṃ bāhukā nadī karissatīti? | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā sundarīkabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi: | ||
+ | |||
+ | Bāhukaṃ adhikakkañca gayaṃ sundarikāmapī, | ||
+ | Sarassatiṃ payāgañca atho bāhumatiṃ nadiṃ. | ||
+ | |||
+ | Niccampi bālo pakkhanno kaṇhakammo na sujjhati,\\ | ||
+ | Kiṃ sundarikā karissati kiṃ payāgo kiṃ bāhukā nadī,\\ | ||
+ | Veriṃ katakibbisaṃ naraṃ na hi naṃ sodhaye pāpakamminaṃ. | ||
+ | |||
+ | Suddhassa ve sadā phaggu suddhassuposatho sadā,\\ | ||
+ | Suddhassa sucikammassa sadā sampajjate vataṃ,\\ | ||
+ | Idhe va sināhi brāhmaṇa sabbabhūtesu karohi khemataṃ. | ||
+ | |||
+ | Sace musā na bhaṇasi sace pāṇaṃ na hiṃsasi, | ||
+ | Sace adinnaṃ nādiyasi saddahāno amaccharī, | ||
+ | Kiṃ kāhasi gayaṃ gantvā udapānopi te gayāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Evaṃ vutte sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama. Abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | 15. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ. Alattha upasampadaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Vatthūpamasuttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.1.8. | ||
+ | |||
+ | Sallekha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Yā imā bhante anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā, ādimeva nu kho bhante bhikkhuno manasi karoto evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti? Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotīti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yā imā cunda anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā, yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti, yattha cetā anusenti, yattha cetā samudācaranti, | ||
+ | |||
+ | 3. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti, | ||
+ | |||
+ | 4. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyya, | ||
+ | |||
+ | 6. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajjavihareyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. | ||
+ | |||
+ | 8. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. | ||
+ | |||
+ | 9. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. | ||
+ | |||
+ | 10. Ṭhānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (1. Sallekhapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | 1. Idha kho pana vo cunda sallekho karaṇīyo: | ||
+ | |||
+ | 2. Pare pāṇātipātī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 3. Pare adinnādāyī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 4. Pare abrahmacārī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 5. Pare musāvādī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 6. Pare pisuṇavācā bhavissanti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 8. Pare samphappalāpī3 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 9. Pare abhijjhālu bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 10. Pare byāpannacittā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 11. Pare micchādiṭṭhī4 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 12. Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 13. Pare micchāvācā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 14. Pare micchākammantā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 15. Pare micchāājīvā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 17. Pare micchāsatī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 18. Pare micchāsamādhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 19. Pare micchāñāṇī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 20. Pare micchāvimuttī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 21. Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 22. Pare uddhatā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 23. Pare vecikicchī 6 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pharusavācā, | ||
+ | 3. Samaphappalāpā, | ||
+ | 5. Sammādiṭaṭhikā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Pare kodhanā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 25. Pare upanāhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 26. Pare makkhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 27. Pare paḷāsī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 28. Pare issukī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 29. Pare maccharī bhavissanti , mayamettha amaccharī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo. | ||
+ | |||
+ | 30. Pare saṭhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 31. Pare māyāvī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 32. Pare thaddhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 33. Pare atimānī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 34. Pare dubbacā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 35. Pare pāpamittā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 36. Pare pamattā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 37. Pare assaddhā3 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 38. Pare ahirikā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 39. Pare anottāpī4 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 40. Pare appassutā6 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Athaddhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 41. Pare kusītā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 42. Pare muṭṭhassatī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 43. Pare duppaññā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 44. Pare sandiṭṭhiparāmāsī2 ādhānagāhī3 duppaṭinissaggī bhavissanti, | ||
+ | 2.( Cittuppādapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | 1. Cittuppādampi kho ahaṃ cunda kusalesu dhammesu bahukāraṃ6 vadāmi. Ko pana vādo kāyena vācāya7 anuvidhīyanāsu.8. | ||
+ | |||
+ | 2. Tasmātiha cunda pare vihiṃsakā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 3. Pare adinnādāyī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 4. Pare abrahmacārī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 5. Pare musāvādī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 6. Pare pisuṇāvācā bhavissanti: | ||
+ | |||
+ | 7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 8. Pare samphappalāpī3 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 9. Pare abhijjhālū bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 10. Pare byāpannacittā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 11. Pare micchādiṭṭhī4 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 12. Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 13. Pare micchāvācā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 14. Pare micchākammantā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 15. Pare micchāājīvā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 17. Pare micchāsatī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 18. Pare micchāsamādhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 19. Pare micchāñāṇī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 20. Pare micchāvimuttī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 21. Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 22. Pare uddhatā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 23. Pare vecikicchī 6 bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 24. Pare kodhanā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 25. Pare upanāhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 26. Pare makkhī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 27. Pare paḷāsī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 28. Pare issukī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 29. Pare maccharī bhavissanti , mayamettha amaccharī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | 30. Pare saṭhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 31. Pare māyāvī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 32. Pare thaddhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 33. Pare atimānī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 34. Pare dubbacā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 35. Pare pāpamittā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 36. Pare pamattā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 37. Pare assaddhā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 38. Pare ahirikā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 39. Pare anottāpī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 40. Pare appassutā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 41.. Pare kusītā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 42. Pare muṭṭhassatī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 43. Pare duppaññā bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 44. Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, | ||
+ | |||
+ | 3.( Parikkamanapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | 1. Seyyathāpi cunda visamo9 maggo, tassāssa10 añño samo maggo parikkamanāya, | ||
+ | |||
+ | 2. Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parikkamanāya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upaṭṭhitassatī, | ||
+ | 8. Anuvidhīyamānāsu, | ||
+ | 16. Pharusāvācassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parikkamanāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya. (11-20) | ||
+ | |||
+ | 4. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parikkamanāya. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parikkamanāya. Vecikicchissa1 purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parikkamanāya. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parikkamanāya. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parikkamanāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parikkamanāya. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parikkamanāya. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parikkamanāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parikkamanāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti parikkamanāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parikkamanāya. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya. Sandiṭṭhiparāmāsiādhānagāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānagāhisuppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya. (21-44) | ||
+ | |||
+ | (4.Uparibhāvapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | 1. Seyyathāpi cunda ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāvaṃ gamanīyā4 yo keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāvaṃ5 gamanīyā. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti uparibhāvāya. Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī13 hoti uparibhāvāya. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Pisuṇavācassa14 purisapuggalassa pisuṇāyavācāya15 veramaṇī hoti uparibhāvāya. Pharusavācassa16 purisapuggalassa pharusāya vācāya17 veramaṇī hoti uparibhāvāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti uparibhāvāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti uparibhāvāya. (1-10) | ||
+ | |||
+ | Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti uparibhāvāya. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti uparibhāvāya. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti uparibhāvāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti uparibhāvāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti uparibhāvāya. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti uparibhāvāya micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti uparibhāvāya. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti uparibhāvāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti uparibhāvāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti uparibhāvāya. (11-20) | ||
+ | |||
+ | Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti uparibhāvāya. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti uparibhāvāya. Vecikicchissa1 purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti uparibhāvāya. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti uparibhāvāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti uparibhāvāya. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti uparibhāvāya. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti uparibhāvāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti uparibhāvāya. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti uparibhāvāya. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti uparibhāvāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti uparibhāvāya. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti uparibhāvāya. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti uparibhāvāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti uparibhāvāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti uparibhāvāya. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti uparibhāvāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti uparibhāvāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti uparibhāvāya. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti uparibhāvāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti uparibhāvāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti uparibhāvāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti uparibhāvāya. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti uparibhāvāya. Sandiṭṭhiparāmāsi ādhānagāhi duppaṭinissaggissa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vicikicachissa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (5 Parinibbānapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | 1. So vata cunda attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda, attanā apalipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti ṭhānametaṃ vijjati. So vata cunda attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda attanā danto vinīto parinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | 2. Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parinibbānāya. Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāyavācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. (1-10) | ||
+ | |||
+ | 3. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parinibbānāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya. (11-20) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parinibbānāya. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parinibbānāya. Vecikicchissa1 purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parinibbānāya. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parinibbānāya. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parinibbānāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parinibbānāya. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parinibbānāya. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parinibbānāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parinibbānāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti parinibbānāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parinibbānāya. Duppaññassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Iti kho cunda desito mayā sallekhapariyāyo. Desito cittuppādapariyāyo. Desito parikkamanapariyāyo. Desito uparibhāvapariyāyo. Desito parinibbānapariyāyo. Yaṃ kho cunda satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni cunda rukkhamūlāni, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaṃ abhinandī "ti. | ||
+ | |||
+ | *Catuttārīsa1 padā vuttā sandhayo2 pañca desitā\\ | ||
+ | Suttanto sallekho3 nāma gambhīro sāgarūpamo.4 | ||
+ | |||
+ | Sallekhasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Catuttālīsa, | ||
+ | 4. Sāgarūpamo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.1.9. | ||
+ | |||
+ | Sammādiṭṭhisuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi1 hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti ? 2. | ||
+ | |||
+ | 3. Dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako akusalañca pajānāti, akusalamūlañca pajānāti. Kusalañca pajānāti, kusalamūlañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Katamaṃ panāvuso akusalaṃ? Katamaṃ akusalamūlaṃ? | ||
+ | |||
+ | 6. Pāṇātipāto kho āvuso akusalaṃ, adinnādānaṃ akusalaṃ, kāmesumicchācāro akusalaṃ, musāvādo akusalaṃ, pisuṇāvācā akusalaṃ, pharusāvācā akusalaṃ, samphappalāpo akusalaṃ, abhijjhā akusalaṃ, byāpādo akusalaṃ, micchādiṭṭhi akusalaṃ, idaṃ vuccatāvuso akusalaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7. Katamañcāvuso akusalamūlaṃ ? Lobho akusalamūlaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sammādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Katamañcāvuso kusalaṃ ? Pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ, adinnādānā veramaṇī kusalaṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī kusalaṃ, musāvādā veramaṇī kusalaṃ, pisuṇāvācā veramaṇī kusalaṃ, pharusāvācā veramaṇī kusalaṃ, samphappalāpā veramaṇī kusalaṃ, anabhijjhā kusalaṃ, abyāpādo kusalaṃ, sammādiṭṭhi kusalaṃ, idaṃ vuccatāvuso kusalaṃ. | ||
+ | |||
+ | 9. Katamañcāvuso kusalamūlaṃ ? Alobho kusalamūlaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ akusalaṃ pajānāti, evaṃ akusalamūlaṃ pajānāti, evaṃ kusalaṃ pajānāti, evaṃ kusalamūlaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro 1 hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, | ||
+ | |||
+ | 11. Sādhāvusoti 2 kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ 3: siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato ' | ||
+ | |||
+ | 12. Siyā āvuso 4 yato kho āvuso ariyasāvako āhārañca pajānāti, āhārasamudayañca pajānāti, āhāranirodhañca pajānāti, āhāranirodhagāminiṃ 5 paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Katamo panāvuso āhāro ? Katamo āhārasamudayo ? Katamo āhāranirodho ? Katamo āhāra nirodhagāminī paṭipadāti 6 ?. | ||
+ | |||
+ | 14. Cattāro me āvuso āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro ? Kabaliṅkāro 7 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā 3, viññāṇaṃ catutthaṃ 9. Taṇhāsamudayā āhārasamudayo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhassantakaro, | ||
+ | 5. Nirodhagāmini, | ||
+ | 6. Paṭipadā, | ||
+ | 7. Kabaḷīkāro, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ āhāraṃ pajānāti, evaṃ āhārasamudayaṃ pajānāti, evaṃ āhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ āhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sababaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. \\ | ||
+ | (2. Āhāravāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ :1 " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato ' | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako dukkhañca pajānāti, dukkhasamudayañca pajānāti, dukkhanirodhañca pajānāti, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso dukkhaṃ 5 katamo dukkhasamudayo ? Katamo dukkhanirodho ? Katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā' | ||
+ | |||
+ | Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, vyādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṃ vuccatāvuso dukkhaṃ.* | ||
+ | |||
+ | Katamo cāvuso dukkhasamudayo ? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī - seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamo cāvuso dukkhanirodho ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo - ayaṃ vuccatāvuso dukkhanirodho. | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgi komaggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā - seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Āpucchiṃsu, | ||
+ | * Asmiṃ dukkhasaccaniddese pariyāya dukkhadhammāva vuttā. Tathāpi" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ dukkhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhasamudayaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (3 Saccavāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso jarāmaraṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (4 Jarāmaraṇavāro.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamā panāvuso jāti? Katamo jātisamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ jātiṃ pajānāti, evaṃ jātisamudayaṃ pajānāti, evaṃ jātinirodhaṃ pajānāti, evaṃ jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (5. Jātivāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako bhavañca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti, bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Katamo panāvuso bhavo? Katamo bhavasamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ bhavaṃ pajānāti, evaṃ bhavasamudayaṃ pajānāti, evaṃ bhavanirodhaṃ pajānāti, evaṃ bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (6. Bhava vāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso upādānaṃ? | ||
+ | Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ upādānaṃ pajānāti, evaṃ upādānasamudayaṃ pajānāti, evaṃ upādānanirodhaṃ pajānāti, evaṃ upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (7.Upādānavāro.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako taṇhañca pajānāti, taṇhāsamudayañca pajānāti, taṇhānirodhañca pajānāti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamā panāvuso taṇhā? Katamo taṇhāsamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ taṇhaṃ pajānāti, evaṃ taṇhāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ taṇhānirodhaṃ pajānāti, evaṃ taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (8.Taṇhāvāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti, vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamā panāvuso vedanā? Katamo vedanāsamudayo? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ vedanaṃ pajānāti, evaṃ vedanāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (9. Vedanāvāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti, phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamo panāvuso phasso? Katamo phassasamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ phassaṃ pajānāti, evaṃ phassasamudayaṃ pajānāti, evaṃ phassanirodhaṃ pajānāti, evaṃ phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (10.Phassavāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso saḷāyatanaṃ? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ saḷāyatanaṃ pajānāti, evaṃ saḷāyatanasamudayaṃ pajānāti, evaṃ saḷāyatananirodhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (11. Saḷāyatanavāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso nāmarūpaṃ? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ nāmarūpaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpasamudayaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpanirodhaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (12. Nāmarūpavāro.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamaṃ panāvuso viññāṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ viññāṇaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇasamudayaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (13. Viññāṇavāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katame panāvuso saṅkhārā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ saṅkhāre pajānāti, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (14.Saṅkhāravāro.) | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako avijjañca pajānāti, avijjāsamudayañca pajānāti, avijjānirodhañca pajānāti, avijjānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamā panāvuso avijjā? Katamo avijjāsamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ avijjaṃ pajānāti, evaṃ avijjāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ avijjānirodhaṃ pajānāti, evaṃ avijjānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (15Avijjāvāro.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako āsavañca pajānāti, āsavasamudayañca pajānāti, āsavanirodhañca pajānāti, āsavanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamo panāvuso āsavo? Katamo āsavasamudayo? | ||
+ | |||
+ | 4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ āsavaṃ pajānāti, evaṃ āsavasamudayaṃ pajānāti, evaṃ āsavanirodhaṃ pajānāti, evaṃ āsavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti. | ||
+ | |||
+ | (16 Āsavavāro.) | ||
+ | |||
+ | Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti, | ||
+ | |||
+ | Sammādiṭṭhisuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | (Bhāṇakatherānaṃ uddānagāthā: | ||
+ | |||
+ | Dukkhaṃ jarāmaraṇaṃ upādānaṃ saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ chapade ' | ||
+ | |||
+ | Jāti taṇhā ca vedanā avijjāto catukkamo\\ | ||
+ | Yā cattāripade ' | ||
+ | |||
+ | Āhāro ca bhavo phasso saṅkhāro āsavapañcamo\\ | ||
+ | Yo pañcapade ' | ||
+ | |||
+ | Katamanti chabbidhaṃ vuttaṃ katamāti catubbidhā\\ | ||
+ | Katamo pañcavidho vutto sabbasaṅkhānaṃ1 pañcadasa padāni cāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṅkhārānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.1.10 | ||
+ | |||
+ | Satipaṭṭhānasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | ||
+ | |||
+ | (Uddesavāro, | ||
+ | |||
+ | (1.Kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? | ||
+ | |||
+ | 1. Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, sato passasati. Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati . Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto dīghaṃ añchāmīti pajānāti, rassaṃ vā añchanto rassaṃ añchāmīti pajānāti, evameva kho bhikkhave bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (1. Ānāpānapabbaṃ.) | ||
+ | |||
+ | 2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti. Ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti. Nisinno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (2.Iriyāpathapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (3.Sampajaññapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave ubhatomukhā mūtoḷī2 pūrā nānāvihitassa dhaññassa-seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | (4 Paṭikkūlamanasikārapabbaṃ.) | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | (5. Dhātumanasikārapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | (Navasīvathikāpabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Aṭṭhimiñjā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ supāṇehi vā khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhittaṃ nahārusambandhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ - aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisāsu vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ aññena piṭṭhikaṇṭakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni , so imameva kāyaṃ upasaṃharati: | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni pūtīni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Kāyānupassanā satipaṭṭhānaṃ) | ||
+ | |||
+ | (2. Vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? | ||
+ | |||
+ | 1. Idha bhikkhave bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. Vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. Samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. Atthi vedanāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (3. Cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ: | ||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati? | ||
+ | |||
+ | 1. Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. (1-16) | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā citte cittānupassī viharati. Bahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati. | ||
+ | |||
+ | (Cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ) | ||
+ | |||
+ | (4. Dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? | ||
+ | |||
+ | 1. Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'atthi me ajjhattaṃ kāmacchando' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ 'atthi me ajjhattaṃ byāpādo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ 'atthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkucca' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ 'atthi me ajjhattaṃ vicikicchā' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. | ||
+ | |||
+ | (Nīvaraṇa pabbaṃ.) | ||
+ | |||
+ | 2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu " iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo. Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo. Itisaññā, | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. - | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudaya -vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu. | ||
+ | |||
+ | (Khandhapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñca pajānāti. Rūpe ca pajānāti. Yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, | ||
+ | (1-6) | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. | ||
+ | |||
+ | (Āyatanapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañca pajānāti.(1) | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ 'atthi me ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ atthi me ' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ atthi me ' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ atthi me' ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ atthi me' ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgo' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. | ||
+ | |||
+ | (Bojjhaṅgapabbaṃ.) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu. | ||
+ | |||
+ | (Saccapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 1. Yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Satipaṭṭhānasuttaṃ3 dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Mūlapariyāyavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Chavassāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Tassavaggassa1 uddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Ajaraṃ amaraṃ amatādhigamaṃ phalamagganidassana dukkhanudaṃ, | ||
+ | Sahitatthamahārahabhassakarabbhutapītikaraṃ thavato suṇatha. | ||
+ | |||
+ | 2. Taḷakāva supūritaghammapathe tividhaggipalepitanibbapanā, | ||
+ | Bhavabyādhipanodanaosadhiyo dhuva majjhimasuttavaraṭṭhapitā. | ||
+ | |||
+ | 3. Madhavīva mandarasā amarānaṃ khiḍḍaratījananaṃ samarūnaṃ, | ||
+ | Tā sutaveyyakaraṭṭhapitāsuṃ sakyasutānamabhīramaṇatthā | ||
+ | |||
+ | 4. Paññasatyādi satañca diyaḍḍhaṃ veyyakarāna duve apare ca,\\ | ||
+ | Tesamahaṃ anupubba bravīmi ekamanā nisametha mudaggā. | ||
+ | |||
+ | 5. Pabhavāsavadāyadapubbagamo agatīgatiaṅgaṇasabbhayako, | ||
+ | Piyagāravapaṇḍarasallikhano tathadiṭṭhi satī dasamo paṭhamo.* | ||
+ | |||
+ | 1.2.1. | ||
+ | |||
+ | Cūḷasīhanādasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. Idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tassuddānaṃ syā, machasaṃ. *Gāthāyo panetā sabbattha vyākulā dissanti. 2. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: atthi kho no āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema: ' | ||
+ | |||
+ | 4. Ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ: amhākampi kho āvuso atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā. Amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṃ dhammo. Mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni. Amhākampi sahadhammikā piyā manāpā gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo2 kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcāti. | ||
+ | |||
+ | 5. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: kimpanāvuso ekā niṭṭhā? | ||
+ | |||
+ | 6. Sā panāvuso niṭṭhā sarāgassa? Udāhu vītarāgassāti? | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā sadosassa? Udāhu vītadosassāti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. No piyā -[PTS 2.] Adhippāyaso - aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā samohassa? Udāhu vītamohassāti? | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā sataṇhassa? | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā saupādānassa? | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā viddasuno? Udāhu aviddasuno' | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā anuruddhapaṭiviruddhassa? | ||
+ | |||
+ | Sā panāvuso niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino? | ||
+ | |||
+ | 7. Dvemā bhikkhave diṭṭhiyo: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Ye ca kho keci1 bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthagamañca2 assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccanti dukkhasmāti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cattārimāni bhikkhave upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti na diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti.3Na sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti na diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ pariññāpenti. | ||
+ | |||
+ | 10. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādāna4 pariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. | ||
+ | |||
+ | 11. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādāna4 pariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādāna4 pariññaṃ paññāpenti. Kāmupādānassa pariññaṃ paññāpenti diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ye ca keci samaṇā cā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so na sammaggato akkhāyati. Yo dhamme pasādo, so na sammaggato akkhāyati. Yā sīlesu paripūrakāritā, | ||
+ | |||
+ | 13. Tathāgato ca kho bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho sabbūpādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpeti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpeti. Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpeti. Sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpeti. Attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpeti. | ||
+ | |||
+ | 14. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so sammaggato akkhāyati. Yo dhamme pasādo, so sammaggato akkhāyati. Yā sīlesu paripūrakāritā, | ||
+ | |||
+ | 15. Ime ca bhikkhave cattāro upādānā kiṃnidānā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ? | ||
+ | |||
+ | 16. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīṇā hoti vijjā uppannā. So avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmūpādānaṃ upādiyati. Na diṭṭhūpādānaṃ upādiyati. Na sīlabbatūpādānaṃ upādiyati. Na attavādupādānaṃ upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷasīhanādasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.2.2. | ||
+ | |||
+ | Mahāsīhanādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati bahi nagare avarapure 1 vanasaṇḍe, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aparapure, machasaṃ 2.Parisati, machasaṃ 3. Ekaṃ, [stp.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaṃ parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsamānassa: | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: sunakkhatto bhante licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā, | ||
+ | |||
+ | 4. Kodhano1 sāriputta sunakkhatto moghapuriso. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā ' | ||
+ | |||
+ | 5. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: " itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 6. Ayampi hi nāma sāriputta sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: " itipi so bhagavā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. ' Kodhano heso' - machasaṃ, ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: " itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā" | ||
+ | |||
+ | 8. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: "itipi so bhagavā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti." | ||
+ | |||
+ | 9. Dasa kho panimāni sāriputta tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ sāriputta tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgata balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato anekadhātu nānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ, | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Visampi, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno" | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti: " ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Puna ca paraṃ sāriputta tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi sāriputta tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi sāriputta tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 19. Imāni kho sāriputta dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" | ||
+ | |||
+ | 21. Cattārimāni sāriputta tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 22. " Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā "ti, tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 23. " Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā" | ||
+ | |||
+ | 24. " Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā" | ||
+ | |||
+ | 25. "Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Imāni kho sāriputta cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, | ||
+ | |||
+ | 27. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" | ||
+ | |||
+ | 28. Aṭṭha kho imā sāriputta parisā: katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiṃsaparisā māraparisā brahmaparisā. Imā kho sāriputta aṭṭha parisā. Imehi kho sāriputta catūhi vesārajjehi samannāgato tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati. | ||
+ | |||
+ | 29. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | 30. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ gahapatiparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ samaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ cātummahārājikaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ tāvatiṃsaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ māraparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 32. Catasso kho imā sāriputta yoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saṃsedajā yoni, opapātikā yoni, katamā ca sāriputta aṇḍajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā aṇḍakosaṃ abhinibbhijja jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta aṇḍajā yoni. Katamā ca sāriputta jalābujā yoni? Ye kho te sāriputta sattā vatthikosaṃ abhinibbhijja jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta jalābujā yoni. Katamā ca sāriputta saṃsedajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāya vā oḷigalle vā jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta saṃsedajā yoni. Katamā ca sāriputta opapātikā yoni? Devā nerayikā ekacce ca manussā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ vuccati sāriputta opapātikā yoni. Imā kho sāriputta catasso yoniyo. | ||
+ | |||
+ | 33. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya: natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, | ||
+ | |||
+ | 34. Pañca kho imā sāriputta gatiyo. Katamā pañca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā. Nirayañcāhaṃ sāriputta pajānāmi, nirayagāmiñca maggaṃ, nirayagāminiñca paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Tiracchānayoniñcāhaṃ sāriputta pajānāmi tiracchānayonigāmiñca ca maggaṃ , tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṃ. Yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Pettivisayañcāhaṃ sāriputta pajānāmi pettivisayagāmiñca maggaṃ pettivisayagāminiñca paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Manusse cāhaṃ sāriputta pajānāmi, manussalokagāmiñca maggaṃ, manussalokagāminiñca paṭipadaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nibbānañcāhaṃ sāriputta pajānāmi nibbānagāmiñca maggaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 35. Idāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ. Seyyathāpi sāriputta aṅgārakāsu sādhikaporisā pūraṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 36. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, | ||
+ | |||
+ | 37. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:' | ||
+ | |||
+ | 38. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, | ||
+ | Aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu upapannaṃ sukhabahulā vedanā vediyamānaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 39. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sāriputta pāsādo tatrassa kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phussitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ. Tatrassa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kādalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohita kūpadhāno. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsādaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃ yeva pāsādaṃ āgamissatīti.Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ pāsāde tasmiṃ kūṭāgāre tasmiṃ pallaṅke nisinnaṃ vā nipannaṃ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ. Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, | ||
+ | |||
+ | 40. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṃ ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sāriputta pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā, | ||
+ | |||
+ | 41. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" | ||
+ | |||
+ | 42. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā: tapassissudaṃ homi paramatapassī. Lūkhassudaṃ homi paramalūkho. Jegucchī sudaṃ homi paramajegucchī. Pavivittassudaṃ homi paramapavivitto. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 43. Tatrassu me idaṃ sāriputta tapassitāya hoti: acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, | ||
+ | |||
+ | So ekāgāriko vā homi ekālopiko, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haṭabhakkho vā homi, kaṇabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi, piññākabhakkho vā homi, tiṇabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi. Vanamūlaphalāhāro vā yāpemi pavattaphalabhojī. | ||
+ | |||
+ | So sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi, ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi dhāremi, vākacīrampi dhāremi. Phalakacīrampi dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vālakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi. | ||
+ | |||
+ | So kesamassulocakopi homi, kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhakopi1 homi āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi homi ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayiko pi homi kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappemi. Sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmi. | ||
+ | |||
+ | Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. Idaṃ su me sāriputta tapassitāya hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ubbhaṭaṭhiko pi, katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 44. Tatrassu me idaṃ sāriputta lūkhasmiṃ hoti: nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti papaṭikajātaṃ. Seyyathāpi sāriputta tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, | ||
+ | |||
+ | 45. Tatrassu me idaṃ sāriputta jegucchismiṃ hoti: so kho ahaṃ sāriputta satova abhikkamāmi sato paṭikkamāmi. Yāva udabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti: māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādessanti idaṃ su me sāriputta jegucchismiṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | 46. Tatrassu me idaṃ sāriputta pavivittasmiṃ hoti: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 47. (Tatrassu me idaṃ sāriputta mahāvikaṭa bhojanasmiṃ hoti:) so kho ahaṃ sāriputta ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālā tattha catukuṇḍiko upasaṅkamitvā yāni tāni vacchakānaṃ taruṇakānaṃ dhenupakānaṃ gomayāni, tāni sudaṃ āhāremi yāvakīvañca me sāriputta sakaṃ muttakarīsaṃ apariyādiṇṇaṃ hoti, sakaṃ yeva sudaṃ muttakarīsaṃ āhāremi. Idaṃ su me sāriputta mahāvikaṭabhojanasmiṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 48. So kho ahaṃ sāriputta aññataraṃ bhiṃsanakaṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. Tatra sudaṃ sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti: yo ko ci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati yebhuyyena lomāni haṃsanti. So kho ahaṃ sāriputta yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhake himapātasamaye, | ||
+ | |||
+ | Sotatto sosīno eko bhiṃsanake vane.\\ | ||
+ | Naggo na vaggimāsīno esanā pasuto munīti. | ||
+ | |||
+ | 48. So kho ahaṃ sāriputta, susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. Apissu maṃ sāriputta gomaṇḍalā upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 50. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. So kho ahaṃ sāriputta udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃ yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmiti udaracchaviṃyeva parigaṇhāmi. Yāvassu me sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi. Tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṃ sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. | ||
+ | |||
+ | 52. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva tilaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, | ||
+ | |||
+ | Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 53. Tassa mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasīmānaṃ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 54. Tāyapi kho ahaṃ sāriputta iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Taṃkissahetu: | ||
+ | |||
+ | 55. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 56. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 57. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 58. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 59. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 60. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 61. Idha me assu sāriputta cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino paramāya gatiyā satiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena. Seyyathāpi sāriputta daḷhadhammo dhanuggāho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya, | ||
+ | |||
+ | 62. Yaṃ kho panetaṃ sāriputta sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, | ||
+ | |||
+ | 63. Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ vījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca: " acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante. Api ca me bhante imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā lomāni haṭṭhāni. Ko nāmo ayaṃ bhante dhammapariyāyo" | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā nāgasamālo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Mahāsīhanādasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.3.\\ | ||
+ | Mahādukkhakkhandha suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho te bhikkhū yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu. Nappaṭikkosiṃsu anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti. | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samaṇo āvuso gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Mayampi vedanānaṃ pariññaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ko panāvuso kāmānaṃ assādo? Ko ādīnavo? Kiṃ nissaraṇaṃ ko rūpānaṃ assādo? Ko ādīnavo? Kiṃ nissaraṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 6. Ko ca bhikkhave kāmānaṃ assādo? Pañcime bhikkhave kāmāguṇā. Katame pañca ? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā. Saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 7. Ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo? Idha bhikkhave kulaputto yena sippaṭṭhānena1 jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya, yadi gaṇanāya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sippuṭṭhānena, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato bhogā nābhinipphajjanti, | ||
+ | |||
+ | 9. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti. Gapahatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginīpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti. Leḍḍūhipi upakkamanti. Daṇḍehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vāheyya, katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhato viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti. Sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānāsu sattīsupi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aṭṭāvalepanā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khārāpatacchikampi karonti. Palighaparivattikampi karonti. Palālapīṭhakampi karonti. Tattenapi telena osiñcanti. Sunakhehipi khādāpenti. Jīvantampi sūle uttāsenti. Asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayaṃ1 bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 15. Kiñca bhikkhave kāmānaṃ nissaraṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 16. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti. Te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Ko ca bhikkhave rūpānaṃ assādo? Seyyathāpi bhikkhave khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā paṇṇarasa vassuddesikā vā soḷasa vassuddesikā vā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī3 nāccodātā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ayampi, machasaṃ. 2. Yoca kho, katthaci 3. Nātikāḷikā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Ko ca bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo? Idha bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ1 palitakesaṃ2 vilūnaṃ khalitaṃ siraṃ3 valitaṃ4 tilakāhata gattaṃ.5 Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | 19. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānaṃ6 taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | 20. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā, uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ7 suvāṇehi vā8 khajjamānaṃ sigālehi vā8 khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. Taṃ kiṃ maññatha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nahārusambandhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni10 aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ11 aññena kaṭaṭṭhikaṃ12 aññena piṭṭhikaṇṭakaṃ13 aññena sīsakaṭāhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Khaṇḍadantiṃ sīmu: 2. Palitakesiṃ, | ||
+ | 6.Sampavesiyamānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni1 taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni pūñjakitāni terovassikāni. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, | ||
+ | |||
+ | 24. Kiñca bhikkhave rūpānaṃ nissaraṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 25. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, | ||
+ | |||
+ | 26. Ko ca bhikkhave vedanānaṃ assādo? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhaya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave vedanānaṃ assādaṃ vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave vedanānaṃ assādaṃ vadāmi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṅkhavaṇṇa paṭibhāgāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Ko ca bhikkhave vedanānaṃ ādīnavo? Yaṃ1 bhikkhave vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, | ||
+ | |||
+ | 29. Kiñca bhikkhave vedanānaṃ nissaraṇaṃ? | ||
+ | |||
+ | 30. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahādukkhakkhandhasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.2.4. | ||
+ | |||
+ | Cūḷadukkhakkhandha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Dīgharattāhaṃ bhante bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ajānāmi: lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yā, katthaci, 2.Vedanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. So eva kho te mahānāma dhammo ajjhattaṃ appahīno yena te ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, | ||
+ | |||
+ | 4. Appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, | ||
+ | |||
+ | 5. Yato ca kho mahānāma ariyasāvakassa appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, | ||
+ | |||
+ | 6. Mayhampi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Hoti, machasaṃ. Syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Yato ca kho me mahānāma: " appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, | ||
+ | |||
+ | 8. Ko ca mahānāma kāmānaṃ assādo? Pañcime mahānāma kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho mahānāma pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho mahānāma ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. Ko ca mahānāma kāmānaṃ ādīnavo? Idha mahānāma kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṃṅkhātena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, | ||
+ | |||
+ | 10. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, | ||
+ | |||
+ | 11. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti. Corā vā haranti. Aggi vā ḍahati. Udakaṃ vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati: yampi me ahosi tampi no natthīti. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo.Sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti. Gahapatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginīpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti. Leḍḍūhipi upakkamanti. Daṇḍehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhato viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaṭṭhiyāpi2 osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Aṭṭāvalepatā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayaṃ mahānāma kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 18. Ekamidāhaṃ mahānāma samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā isigilipasse kāḷasilāyaṃ ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā. Opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Atha khohaṃ mahānāma sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena isigili passe kāḷasilā yena te nigaṇṭhā tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā te nigaṇṭhe etadavocaṃ: | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vividhāni. 2. Kammakarāṇāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evamāha: "atthi vo nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | 19. Evaṃ vutte ahaṃ mahānāma te nigaṇṭhe etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 20. Na kho āvuso gotama sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: " na kho āvuso gotama, sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ. Dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ. Sukhena ca hāvuso gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā" | ||
+ | |||
+ | 22. Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo: | ||
+ | |||
+ | 23. Addhāvuso gotama amhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: "na kho āvuso gotama sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ. Dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ sukhena ca hāvuso gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā" | ||
+ | |||
+ | 24. Tena hāvuso nigaṇṭhā tumheva tattha paṭipucchissāmi. Yathā vo khameyya, tathā naṃ byākareyyātha: | ||
+ | |||
+ | 25. Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano mahānāmo sakko bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekantasukhaṃ paṭisaṃvedi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.5. | ||
+ | |||
+ | Anumānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane 2 migadāye. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: pavāreti cepi āvuso bhikkhū vadantu maṃ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehīti. So ca hoti dubbaco dovacassakaraṇīyehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva vattabbaṃ maññanti. Na ca anusāsitabbaṃ maññanti na ca tasmiṃ puggale vissāsaṃ āpajjitabbaṃ maññanti. | ||
+ | |||
+ | 2. Katame cāvuso dovacassakaraṇā dhammā? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(1) | ||
+ | |||
+ | 3. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu attukkaṃsako hoti paravambhī. Yampāvuso bhikkhu attukkaṃsako hoti paravambhī, | ||
+ | |||
+ | 4. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto. Yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto, | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī.Yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (4) | ||
+ | |||
+ | 6. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī, | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā.Yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Susumāragire, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaṃ paṭippharati. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ paṭippharati, | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaṃ apasādeti. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ apasādeti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (7) | ||
+ | |||
+ | 10. Puna <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu codakena apadāne na sampāyati. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena apadāne na sampāyati, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(11) | ||
+ | |||
+ | 13. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī. Yampāvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(12) | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī. Yampāvuso bhikkhu issukī hoti maccharī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(13) | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī.Yampāvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(14) | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī. Yampāvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(15) | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī2. Duppaṭinissaggī. Yampāvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Codito, machasaṃ 2. Ādhānaggāhī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime vuccantāvuso dovacassakaraṇā dhammā. | ||
+ | |||
+ | 18. No cepi āvuso bhikkhu pavāreti: vadantu maṃ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehīti. So ca hoti suvaco sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Atha kho naṃ sabrahmacārī vattabbañceva maññanti. Anusāsitabbañca maññanti. Tasmiñca puggale vissāsaṃ āpajjitabbaṃ maññanti. | ||
+ | |||
+ | 19. Katame cāvuso sovacassakaraṇā dhammā? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 20. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu anattukkaṃsako hoti aparavambhī. Yampāvuso bhikkhu anattukkaṃsako hoti aparavambhī, | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto. Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto, | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti na kodhahetu upanāhī. Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 23. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī. Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī, | ||
+ | |||
+ | 24. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā sāmantā vācaṃ nicchāretā.Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, | ||
+ | |||
+ | 25. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ na paṭippharati.Yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ na paṭippharati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ na apasādeti. Yampāvuso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti, | ||
+ | |||
+ | 28. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena na aññenaññaṃ paṭicarati, | ||
+ | |||
+ | 29. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 30. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī. Yampāvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 31. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī. Yampāvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 32. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī. Yampāvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo. | ||
+ | |||
+ | 33. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī. Yampāvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 34. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī. Yampāvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī, | ||
+ | |||
+ | Ime vuccantāvuso sovacassakaraṇā dhammā. | ||
+ | |||
+ | 35. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ anuminitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 36. "Yo khvāyaṃ puggalo attukkaṃsako paravambhī, | ||
+ | |||
+ | 37. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhābhibhūto ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhābhibhūto, | ||
+ | |||
+ | 38. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhahetu upanāhī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo" | ||
+ | |||
+ | 39. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu abhisaṅgī, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anumānitabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 40. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, | ||
+ | |||
+ | 41. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena paṭippharati ayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 42. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena codakaṃ apasādeti. Ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakaṃ apasādeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 43. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena codakassa paccāropeti, | ||
+ | |||
+ | 44. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 45. " Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena apadāne na sampāyati, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho pana cudito codakena apadāne na sampāyeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 46. "Yo khvāyaṃ puggalo makkhī paḷāsi, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṃ makkhī paḷāsī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo" | ||
+ | |||
+ | 47. "Yo khvāyaṃ puggalo issukī maccharī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṃ issukī maccharī , ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo" | ||
+ | |||
+ | 48. "Yo khvāyaṃ puggalo saṭho māyāvī , ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṃ saṭho māyāvī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo" | ||
+ | |||
+ | 49. "Yo khvāyaṃ puggalo thaddho atimānī , ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṃ thaddho atimānī , ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo" | ||
+ | |||
+ | 50. "Yo khvāyaṃ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 52. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 53. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 54. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na khomhi kodhano kodhābhibhūtoti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 55. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | Teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. | ||
+ | |||
+ | 56. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 57. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 58. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 59. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 60. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 61. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 62. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 63. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 64. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 65. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 66. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 67. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, | ||
+ | |||
+ | 68. Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko1 ādāse vā pariyodāte acche vā udapatte2 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā teneva attamano hoti: " lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me"ti. Evameva kho āvuso sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā mahāmoggallāno, | ||
+ | |||
+ | Anumānasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Maṇḍanajātiko, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.6 | ||
+ | |||
+ | Cetokhilasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā1 appahīnā, pañca cetaso vinibandhā2 asamucchinnā, | ||
+ | |||
+ | 3. Katamassa3 pañca cetokhilā appahīnā honti ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | 4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cetokhīlā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto1. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, | ||
+ | |||
+ | Imassa2 pañca cetokhilā appahīnā honti. | ||
+ | |||
+ | 8. Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando3 avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Khīlajāto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ1 middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ catuttho cetaso vinibandho asamucchinno hoti. | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, | ||
+ | |||
+ | Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti. | ||
+ | |||
+ | 13. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Phassasukhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, | ||
+ | |||
+ | 15. Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati. Adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | 18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto akhilajāto.1 Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto akhilajāto, | ||
+ | |||
+ | Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti. | ||
+ | |||
+ | 20. Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na anattamano anāhatacitto akhilajāto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 23. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ1 middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ catuttho cetaso vinibandho susamucchinno hoti. | ||
+ | |||
+ | 24. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, | ||
+ | |||
+ | Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti. | ||
+ | |||
+ | 25. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā susumucchinnā, | ||
+ | |||
+ | 26. So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ussoḷhiyeva1 pañcamī. | ||
+ | |||
+ | 27. Sa kho so bhikkhave evaṃ ussoḷhī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Cetokhilasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ussoḷhīyeva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.7 | ||
+ | |||
+ | Vanapatthasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Vanapatthapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 3. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca khome 1 pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | 4. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yecime katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | 5. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | 6. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapattha upanissāya viharati. Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 7. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime 1 pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 8. Idha pana pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pakkamitabbo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 10. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti.Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anāpucchā pakkamitabbo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Vanapatthasuttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.2.8. | ||
+ | |||
+ | Madhupiṇḍikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi, kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā1 beluvalaṭṭhikāya2 mūle divāvihāraṃ nisīdi. Daṇḍapāṇīpi kho sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā yena beluvalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇī sakko bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhogāhetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Kiṃvādī samaṇo, kimakkhāyī" | ||
+ | |||
+ | " Yathāvādī kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: idhāhaṃ bhikkhave pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkamiṃ divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdiṃ. Daṇḍapāṇīpi kho bhikkhave sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mama saddhiṃ2 sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho bhikkhave daṇḍapāṇī sakko maṃ etadavoca: " ki vādī samaṇo, kimakkhāyī" | ||
+ | |||
+ | 3. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave daṇḍapāṇiṃ sakkaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " kiṃvādī pana bhante bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nillāṭetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5 Yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: " idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " ayaṃ ceva āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ajjhositabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Samamodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 9. Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sampadamidaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Addhāvuso kaccāna bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati. Cakkhubhūto ñāṇabhūto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agarukatvāti. | ||
+ | |||
+ | 11. Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsisasāmī ti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ āyasmā mahākaccāno etadavoca: yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, | ||
+ | |||
+ | 12. Cakkhuñcāvuso paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṃ vedeti, taṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 13. So vatāvuso cakkhusmiṃ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. So vatāvuso sotasmiṃ sati sadde sati sotaviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso ghānasmiṃ sati gandhe sati ghānaviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso jivhāya sati rase sati jivhāviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso kāyasmiṃ sati phoṭṭhabbe sati kāyaviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvusomanasmiṃ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññā pessatīti ṭhānametaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | 15. So vatāvuso cakkhusmiṃ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | 16. So vatāvuso sotasmiṃ asati sadde asati sotaviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso ghānasmiṃ asati gandhe asati ghānaviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso jivhāya asati rase asati jivhāviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso kāyasmiṃ asati phoṭṭhabbe asati kāyaviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso manasmiṃ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Yaṃ kho no āvuso bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 19. " Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā mahā kaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito. Sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, | ||
+ | |||
+ | 21. " Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Paṇḍito bhikkhave mahākaccāno, | ||
+ | |||
+ | 23. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: seyyathāpi bhante puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṃ adhigaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Madhupiṇḍikasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.9 | ||
+ | |||
+ | Dvedhāvitakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: yannūnāhaṃ dvedhā1 katvā dvedhā katvā vitakke vihareyyanti. So kho ahaṃ bhikkhave yo cāyaṃ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiṃsāvitakko, | ||
+ | |||
+ | 3. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ byāpādavitakko. So ca kho attavyābādhāyapi saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati vihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ vihiṃsāvitakko. So ca kho attavyābādhāyapi saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dvidhā, machasaṃ, 2 pajahāmeva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso. Kāmavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, | ||
+ | |||
+ | 6. Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya, so tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya patikoṭeyya1 sannirundheyya2 sannivāreyya. Taṃ kissa hetu? Passati hi so bhikkhave gopālako tatonidānaṃ vadhaṃ vā bandhaṃ3 vā jāniṃ vā garahaṃ vā. Evameva kho ahaṃ bhikkhave addasaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati nekkhammavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ nekkhammavitakko. So ca kho nevattavyābādhāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭikoṭeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ abyāpādavitakko. So ca kho nevattavyābādhāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati avihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ avihiṃsāvitakko. So ca kho nevattavyābādhāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | 9. Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso nekkhammavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, | ||
+ | |||
+ | 10. Āraddhaṃ kho pana me bhikkhave viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā3. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.- | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ete, katthaci. 2. Evamevaṃ, machasaṃ 3. Apammuṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako1 ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 11. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 12. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Upekhako, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 13. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ' | ||
+ | |||
+ | 14. Seyyathāpi bhikkhave araññe pavane mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ, tamenaṃ mahāmigasaṅgho upanissāya vihareyya. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ hi so bhikkhave mahāmigasaṅgho aparena samayena anayavyasanaṃ1 tanuttaṃ2 āpajjeyya. Tasseva kho pana bhikkhave mahato migasaṅghassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo, | ||
+ | |||
+ | 15. Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Iti kho bhikkhave vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Dvedhāvitakkasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anayavyasanaṃ , machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Tanuttanti padaṃ marammachaṭṭhasaṅgīti piṭaka potthake na dissate. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.2.10\\ | ||
+ | Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni. Katamāni pañca? | ||
+ | |||
+ | 3. Idha bhikkhave bhikkhunā yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | 4. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hosi, machasaṃ, 2. Abhinihaneyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave itthī vā vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena <span pts_page # | ||
+ | (2. Ādīnavapabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 5. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesaṃ2 vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | 6. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tamhā va,syā. 2. Tesampi, machasaṃ, 3. Tesaṃ yeva avi 4. Nimmileyyā syā, 5. Vitakka saṅkhāra santhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave puriso sīghaṃ gaccheyya, tassa evamassa: kinnu kho ahaṃ sīghaṃ gacchāmi, yannūnāhaṃ saṇikaṃ gaccheyyanti. So saṇikaṃ gaccheyya. Tassa evamassa: kinnu kho ahaṃ saṇikaṃ gacchāmi, yannūnāhaṃ tiṭṭheyyanti. So tiṭṭheyya. Tassa evamassa: kinnu kho ahaṃ ṭhito yannūnāhaṃ nisīdeyyanti., | ||
+ | |||
+ | 7. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhinissajjetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, | ||
+ | |||
+ | Tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. | ||
+ | |||
+ | Tesampi vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti.Te abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. \\ | ||
+ | Tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasanthānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. | ||
+ | |||
+ | Dante' | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sīhanādavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dantehi dantamādhāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cūḷamahāmigapopamanādā dukkha duve' | ||
+ | Khīlapathā madhudvedhavitakkā pañcanimittakathesa dutiyo:* | ||
+ | |||
+ | 3. Opammavaggo | ||
+ | |||
+ | 1.3.1 | ||
+ | |||
+ | Kakacūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati. Sace koci bhikkhu āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati. Tenāyasmā moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * " Potthakāgatā pana uddānagāthā sabbathā visadisā aparisuddhā ca"\\ | ||
+ | Siri dhammārāma suddhi-adholipi: | ||
+ | " | ||
+ | Mahācūḷadukkhakkhandhaanumānikasuttaṃ\\ | ||
+ | Khilapattha madhupiṇḍika dvidhāvitakka\\ | ||
+ | Pañcanimittakathā puna vaggo" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " āyasmā bhante moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. Evaṃ saṃsaṭṭho bhante āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati: sace koci bhikkhu āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho bhante āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhī saddhiṃ viharatī "ti. | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Saccaṃ kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharasi? Evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ viharasi: "sace koci bhikkhu tuyhaṃ sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tvaṃ kupito anattamano adhikaraṇampi karosi. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā tuyhaṃ avaṇṇaṃ bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ viharasī" | ||
+ | |||
+ | 5. Na kho te etaṃ phagguna patirūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ dadeyya, tatrāpi tvaṃ phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 7. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 8. Tasmātiha phagguna tava cepi koci pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: ārādhayiṃsu vata me bhikkhave bhikkhū ekaṃ samayaṃ cittaṃ. Idhāhaṃ bhikkhave bhikkhū āmantesiṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Seyyathāpi bhikkhave subhūmiyaṃ cātummahāpathe ājaññaratho yutto3 assa ṭhito odhastapatodo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhikkhave, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa avidūre mahantaṃ sālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Bhūtapubbaṃ bhikkhave imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahipatānī ahosi. Vedehikāya bhikkhave gahapatāniyā evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā gahapatānī, | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho bhikkhave kāḷiyā dāsiyā etadahosi: mayhaṃ kho ayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā gahapatānī, | ||
+ | |||
+ | 14. Atha kho bhikkhave kāḷiyā dāsiyā etadahosi: santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti no asantaṃ. Mayhevete kammantā susaṃvihitā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Manusso, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca: he je kāḷīti. 'Kiṃ ayye' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṃ pāpako kittisaddo abbhuggañchi: | ||
+ | |||
+ | 16. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantupasanto hoti yāva na naṃ amanāpā5 vacanapathā phusanti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuṃ amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu6 soratoti veditabbo nivātoti veditabbo. Upasantoti veditabbo. Nāhaṃ taṃ bhikkhave bhikkhuṃ suvacoti7 vadāmi, yo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti. Sovacassataṃ āpajjati. Taṃ kissa hetu: taṃ hi so bhikkhave bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ alabhamāno na suvaco hoti. Na sovacassataṃ āpajjati. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu dhammaṃyeva sakkaronto dhammaṃ garukaronto8 dhammaṃ apacāyamāno suvaco hoti sovacassataṃ āpajjati, tamahaṃ suvacoti vadāmi. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Divā, syā[PTS] ca 2. Sīsaṃ te bhindissāmīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Pañcime bhikkhave vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ: kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā. Bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā. Saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā, vadeyyuṃ pharusena vā, atthasaṃhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ2 ādāya, so evaṃ vadeyya: ahaṃ imaṃ mahāpaṭhaviṃ apaṭhaviṃ karissāmīti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kho,[PTS 2.] Kudāla piṭakaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ paṭhavīsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | 19. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya lākhaṃ vā haliddiṃ1 vā nīlaṃ vā mañjiṭṭhaṃ2 vā ādāya. So evaṃ vadeyya: ahaṃ imasmiṃ ākāse rūpāni3 likhissāmi rūpapātubhāvaṃ karissāmīti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu so puriso imasmiṃ ākāse rūpāni likheyya rūpapātubhāvaṃ kareyyāti? 'No hetaṃ bhante' | ||
+ | |||
+ | 20. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya, so evaṃ vadeyya: ahaṃ imāya ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpessāmi samaparitāpessāmīti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave: api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpeyya samparitāpeyyāti? | ||
+ | |||
+ | 21. Seyyathāpi bhikkhave biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinī chinnasassarā chinnababbharā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Haliddaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu so puriso amuṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadditaṃ mudukaṃ tuliniṃ chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṃ kareyya bharabharaṃ kareyyāti? 'No hetaṃ bhante' | ||
+ | |||
+ | 23. Ubhatodaṇḍakena pi ce3 bhikkhave kakacena corā ocarakā4 aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 24. Imañca tumhe bhikkhave kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasikareyyātha. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ vacanapathaṃ aṇuṃ vā thūlaṃ vā yaṃ tumhe nādhivāseyyathāti? | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kakacūpamasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Amu hi, machasaṃ. Ayañhi, syā. 2. Viḷārabhastasamena, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.2 | ||
+ | |||
+ | Alagaddūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhi1 pubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammā desitaṃ ājānāmi - yathā yeme antarāyikā dhammaṃ antarāyikā vuttā2 bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū: ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi - yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 3. " | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho te bhikkhū ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gandhavādhi, | ||
+ | 2. Dhammā vuttā, machasaṃ. Syā [PTS] \\ | ||
+ | 3. Byā, machasaṃ, syā.[PTS ]\\ | ||
+ | 4. Evaṃ, [PTS] sī. \\ | ||
+ | 5. Avaca, mā bhagavantaṃ, | ||
+ | 6. Abbhācikkha, | ||
+ | 7. Abbhācikkhanaṃ, | ||
+ | 8. Anekapariyāyenāvuso. Machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, | ||
+ | |||
+ | 6. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo1 tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tameva2 pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa3 voharati: " evaṃ vyā4 kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāya" | ||
+ | |||
+ | 7. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 8. " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gandhavādhi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho mayaṃ bhante yena ariṭṭho bhikkhū gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocumha: | ||
+ | |||
+ | 10. Evaṃ vutte bhante ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo amhe etadavoca: evaṃ vyā1 kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti, | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho mayaṃ bhante ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimbha: | ||
+ | |||
+ | 12. Evampi kho bhante ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo1 amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva2 pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa3 abhinivissa voharati: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Byā, machasaṃ.[PTS 2.] Avaca, mā bhagavantaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ āmantehi " satthā taṃ āvuso ariṭṭha āmantetī" | ||
+ | |||
+ | 14. ' | ||
+ | |||
+ | 15. " Evaṃ vyā kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā" | ||
+ | |||
+ | 16. Kassa kho nāma tvaṃ moghapurisa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: taṃ kiṃ maññatha bhikkhave api nāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṃ dhammavinayeti? | ||
+ | |||
+ | 18. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tumhepi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 19. Sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha anekapariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā mayā. Alaṃ ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo, aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Idha bhikkhave ekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti: | ||
+ | |||
+ | 21. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno- so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, | ||
+ | |||
+ | 22. Idha pana bhikkhave ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yassatthāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno - so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, | ||
+ | |||
+ | 24. Kullūpamaṃ vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi 5 nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha. Bhāsissāmīti. Evambhanteti ko te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 25. Seyyathāpi bhikkhave puriso addhānamaggapaṭipanno - so passeyya mahantaṃ udakaṇṇavaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Niggahitvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Atha kho so bhikkhave puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṅkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyya. Tassa purisassa1 uttiṇṇassa2 pāraṃ gatassa3 evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | 27. Kathaṃkārī ca so bhikkhave puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa? Idha bhikkhave tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṃ gatassa evamassa: bahukāro kho me ayaṃ kullo, imāhaṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo, | ||
+ | |||
+ | 28. Chayimāni bhikkhave diṭṭhiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto - | ||
+ | |||
+ | Rūpaṃ ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tassa, syā[PTS 2.] Tiṇṇassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 29. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto - | ||
+ | |||
+ | Rūpaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 30. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: siyā nu kho bhane bahiddhā asati paritassanāti? | ||
+ | |||
+ | 31. Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassānāti? | ||
+ | |||
+ | 32. Siyā nukho bhante ajjhattaṃ asati paritassanāti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahū,[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ diṭṭhi hoti: 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo. Sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī' | ||
+ | |||
+ | 33. Siyā pana bhante ajjhattaṃ asati aparitassanāti? | ||
+ | |||
+ | 34. Taṃ bhikkhave pariggahaṃ parigaṇheyyātha yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tassevaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 35. Taṃ bhikkhave attavādūpādānaṃ upādiyetha yaṃsa attavādūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ attavādupādānaṃ yaṃsa1 attavādūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? | ||
+ | |||
+ | 36. Taṃ bhikkhave diṭṭhinissayaṃ nisseyyātha yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ diṭṭhinissayaṃ yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | 37. Attani vā bhikkhave sati' attaniyaṃ me'ti assāti? ' | ||
+ | |||
+ | 38. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? ' | ||
+ | |||
+ | 39. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave vedanā niccā vā aniccā vāti? ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yassa, syā. 2. Anupalabbhiyamāne, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 40. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave saññā niccā vā aniccā vāti? ' | ||
+ | |||
+ | 41. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave saṅkhārā niccā vā aniccā vāti? ' | ||
+ | |||
+ | 42. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? ' | ||
+ | |||
+ | 43. Tasmātiha bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā, | ||
+ | |||
+ | Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, | ||
+ | |||
+ | Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, | ||
+ | |||
+ | 44. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ1 nibbindati, vedanāya2 nibbindati, saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṃ nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpasmimpi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 45. Kathañca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā1 anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti. | ||
+ | |||
+ | 46. Kathañca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho3 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno ponobhaviko jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti. | ||
+ | |||
+ | 47. Kathañca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti. | ||
+ | |||
+ | 48. Kathañca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti. | ||
+ | |||
+ | 49. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 50. Evaṃ vimuttacittaṃ kho bhikkhave bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā4 sapajāpatikā anvesaṃ nādhigacchanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tālavatthukatā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. Evaṃ vādiṃ kho maṃ bhikkhave evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 52. Pubbe cāhaṃ bhikkhave etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhaṃ. Tatra ce bhikkhave pare tathāgataṃ akkosanti paribhāsanti rosenti, vihesenti, ghaṭṭenti, | ||
+ | |||
+ | 53. Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viheseyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 54. Tasmātiha bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cāhaṃ, syā, 2. Na bhikkhave, machasaṃ 3. ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavisasanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. | ||
+ | |||
+ | 55. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | 56. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | 57. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | 58. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 59. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | 60. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | 61. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, | ||
+ | |||
+ | 62. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Alagaddūpamasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.3.3. | ||
+ | |||
+ | Vammikasuttaṃ * | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo andhavane viharati. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ andhavanaṃ obhāsetvā yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko1 rattiṃ dhūpāyati2. Divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā' | ||
+ | |||
+ | 3. Ime kho tvaṃ bhikkhu pañhe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsi. Nāhaṃ taṃ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā' | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho āyasmā kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kumārakassapo bhagavantaṃ etadavoca. Imaṃ bhante rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ andhavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhante sā devatā maṃ etadavoca. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Vammīkasutta ( [PTS, Nld ] \\ | ||
+ | 1.Vammīko sīmu 1, ( [PTS, Nld ] \\ | ||
+ | 2.Dhumāyati machasaṃ, syā, [PTS]\\ | ||
+ | 3.Palighaṃ, | ||
+ | 4.Paṅkavāraṃ, | ||
+ | 5.Yathāca, machasaṃ\\ | ||
+ | 6.Tattheva antaradhāyi syā, [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko rattiṃ dhūpāyati divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā' | ||
+ | |||
+ | "Ime kho tvaṃ bhikkhu pañhe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā byākaroti, tathā naṃ dhāreyyāsi. Nāhaṃ taṃ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā' | ||
+ | |||
+ | 5. Ko nu kho bhante vammiko? Kā rattiṃ dhūpāyanā1? | ||
+ | |||
+ | 6. Vammiko' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho bhikkhu divā kammante2 ārabbha rattiṃ anuvitakketi anuvicāreti ayaṃ rattiṃ dhūpāyanā. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho bhikkhu rattiṃ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya manasā ayaṃ divā pajjalanā. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dhūmāyanā machasaṃ, syā, [PTS]\\ | ||
+ | 2.Kammantaṃ katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇo' | ||
+ | |||
+ | Sumedho' | ||
+ | |||
+ | Satthanti kho bhikkhu ariyāye' | ||
+ | |||
+ | Abhikkhaṇanti kho bhikkhu viriyārambhassetaṃ adhivacanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Laṅgīti kho bhikkhu avijjāyetaṃ adhivacanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ukkhipa laṅgiṃ, pajaha avijjaṃ, abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā' | ||
+ | |||
+ | Uddhumāyikā1' | ||
+ | |||
+ | Dvidhāpatho' | ||
+ | |||
+ | Caṅgavāranti kho bhikkhu pañcannetaṃ nīvaraṇānaṃ adhivacanaṃ kāmacchandanīvaraṇassa byāpādanīvaraṇassa thīnamiddhanīvaraṇassa uddhaccakukkuccanīvaraṇassa vicikicchānīvaraṇassa. Ukkhipa caṅgavāraṃ pajaha pañca nīvaraṇe abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā' | ||
+ | |||
+ | Kummo' | ||
+ | |||
+ | Asisūnā' | ||
+ | |||
+ | Maṃsapesī' | ||
+ | |||
+ | Nāgo' | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā kumārakassapo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. \\ | ||
+ | Vammikasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.4. | ||
+ | |||
+ | Rathavinīta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaṃ vassaṃ vutthā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2." Ko nu kho bhikkhave jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito: | ||
+ | |||
+ | 3. Puṇṇo nāma bhante āyasmā mantāṇiputto jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi:" | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Assosi kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto " bhagavā kira sāvatthiṃ anuppatto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme" | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇi putto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ tena pakkāmi divāvihārāya. | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " yassa kho tvaṃ āvuso sāriputta puṇṇassa nāma bhikkhuno mantāṇiputtassa abhinhaṃ kittayamāno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anumassa anumassa, machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho āyasmā sāriputto taramānarūpo nisīdanaṃ ādāya āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānu lokī. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā puṇṇo mantāṇiputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 9. Bhagavati no āvuso brahmacariyaṃ vussatī' | ||
+ | |||
+ | 10. " Kinnu kho āvuso sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī" | ||
+ | |||
+ | 11. Kinnu kho āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānanti?' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. " Kinnu ko āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno 'no hidaṃ āvuso' | ||
+ | |||
+ | (Puṇṇatthero: | ||
+ | |||
+ | 13. Sīlavisuddhiñce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññāpessa, | ||
+ | |||
+ | 14. Tena hāvuso upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi āvuso rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catutthaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya. Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, | ||
+ | |||
+ | 15. Tamenaṃ antepuradvāragataṃ samānaṃ mittāmaccāñātisālohitā evaṃ puccheyyuṃ " | ||
+ | |||
+ | 16. Evameva kho āvuso sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā. Cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā. Diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Antepuradavāre, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca: " ko nāmo āyasmā? Kathañca pana āyasmantaṃ1 sabrahmacārī jānanti" | ||
+ | |||
+ | 18. " | ||
+ | |||
+ | 19. Evaṃ vutte āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ko nāmo āyasmā? Kathañca pana āyasmantaṃ sabrahmacārī jānantīti? | ||
+ | |||
+ | 20. " Satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimha ' | ||
+ | |||
+ | Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsuti. | ||
+ | |||
+ | Rathavinītasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Panāyasmantaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.5 | ||
+ | |||
+ | Nivāpasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | 2. Na bhikkhave nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ " imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṃ dīghamaddhānaṃ yāpentu" | ||
+ | |||
+ | 3. Tatra bhikkhave paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. | ||
+ | |||
+ | 4. Tatra bhikkhave dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhegāhetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Tatra bhikkhave tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | " Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 6. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ' saṭhassu nāmime tatiyā migajātā keṭubhino. Iddhimantassu1 nāmime tatiyā migajātā parajanā. Imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā - | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Iddhimattāsu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi1 samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, | ||
+ | |||
+ | 7. Tatra bhikkhave catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ:" | ||
+ | "Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Daṇḍavāgurāhī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Yepi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Ketacino, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 8. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: " saṭhassu nāmime catutthā migajātā keṭubhino. Iddhimantassu nāmime catutthā migajātā parajanā. Imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma appevanāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyu" | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: "sace kho mayaṃ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, | ||
+ | |||
+ | 9. Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya ayañcettha1 attho: nivāpoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Nevāpikoti kho bhikkhave mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. Nevāpikaparisāti kho bhikkhave māraparisāyetaṃ adhivacanaṃ. Migajātāti kho bhikkhave samaṇabrāhmaṇānetaṃ adhivacanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 10. Tatra bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ayañcacettha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhamaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave paṭhamā migajātā, tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi. | ||
+ | |||
+ | 10. Tatra bhikkhave dutiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | 11. Tatra bhikkhave tatiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ajjhogāhetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ hi te bhikkhave tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. | ||
+ | |||
+ | 12. Tatra bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 13. Kathañca bhikkhave agati mārassa ca māraparisāya ca? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ2 upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato." | ||
+ | |||
+ | 14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti' | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā3 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato." | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Catutthāpi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' | ||
+ | |||
+ | 18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | 19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato." | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato, tiṇṇo loke 1 visattikanti." | ||
+ | |||
+ | 22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Nivāpasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Loko, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.6 | ||
+ | |||
+ | Ariyapariyesanasuttaṃ.* | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena pubbārāmo migāramātu pāsādo tenupasaṅkamissāma divā vihārāyāti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātu pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitunti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante rammakassa brāhmaṇassa assamo avidūre. Ramaṇīyo bhante rammakassa brāhmaṇassa assamo pāsādiko bhante rammakassa brāhmaṇassa assamo. Sādhu bhante bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | *Pāsarāsi sutta, aṭṭhakathā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū rammakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā honti. Atha kho bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṃ āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṃ viditvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivariṃsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṃ. | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho bhagavā rammakassa brāhmaṇassa assamaṃ pavisitvā paññattena āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | 7. Dvemā bhikkhave pariyesanā: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave anariyā pariyesanā? | ||
+ | |||
+ | 8. Kiñca bhikkhave jātidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave jātidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. Kiñca bhikkhave jarādhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave jarādhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Kiñca bhikkhave byādhidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave byādhidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 11. Kiñca bhikkhave maraṇadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Kiñca bhikkhave sokadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave sokadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 13. Kiñca bhikkhave saṅkilesadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave saṅkilesadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 13. Katamā ca bhikkhave ariyā pariyesanā? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Ahampi sudaṃ bhikkhave pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesāmi, | ||
+ | |||
+ | 16. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: "kinnu kho ahaṃ attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesāmi, | ||
+ | |||
+ | 17. So kho ahaṃ bhikkhave aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 18. Evaṃ vutte bhikkhave āḷāro kālāmo maṃ etadavoca: " viharatāyasmā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti. Addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī" | ||
+ | |||
+ | 19. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Attanā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. So kho ahaṃ bhikkhave kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena uddako1 rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 21. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: " na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti vedesi. Addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī" | ||
+ | |||
+ | 22. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Udako, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo aññāsi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi. Tādiso tvaṃ, yādiso tvaṃ, tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso, tvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā" | ||
+ | |||
+ | 23. So kho ahaṃ bhikkhave kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 24. So kho ahaṃ bhikkhave attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ.- | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sanditiṃ, machasaṃ. 2. Vata bho, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesa dhamme ādīnavaṃ viditvā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: ' | ||
+ | |||
+ | 25. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kiccena me adhigataṃ halandāni pakāsituṃ, | ||
+ | Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho.\\ | ||
+ | Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ\\ | ||
+ | Rāgarattā na dakkhinti1 tamokkhandhena āvaṭāti2. | ||
+ | |||
+ | 26. Itiha me bhikkhave paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya. Atha kho bhikkhave brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi: nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyāti. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na dakkhanti, machasaṃ, syā 2. Āvuṭāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā * yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca: " desetu bhante bhagavā dhammaṃ. Desetu sugato dhammaṃ. Sanni sattā apparajakkhajātikā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Dhammo asuddho samalehi cintito.\\ | ||
+ | Avāpuretaṃ1 amatassa dvāraṃ, | ||
+ | Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, | ||
+ | Yathāpi passe janataṃ samantato, | ||
+ | Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,\\ | ||
+ | Pāsādamāruyha samantacakkhu, | ||
+ | |||
+ | Sokāvatiṇṇaṃ2 janatamapetasoko, | ||
+ | Avekkhassu3 jātijarābhibhūtaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,\\ | ||
+ | Desassu4 bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantī" | ||
+ | |||
+ | 28. Atha khvāhaṃ bhikkhave brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ bhikkhave buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | *Dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā yenāhaṃ, mahāvaggapāḷi.\\ | ||
+ | 1. Apāpureta, machasaṃ. 2. Sokāvakiṇṇaṃ syā 3. Avekkhasu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Apārutā tesaṃ amatassa dvārā\\ | ||
+ | Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ\\ | ||
+ | Vihiṃsasaññi paguṇaṃ nabhāsiṃ, | ||
+ | Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme ti. | ||
+ | |||
+ | 29. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati ' | ||
+ | |||
+ | 30. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ desayyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? | ||
+ | |||
+ | 31. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? | ||
+ | |||
+ | 32. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattāhakālaṅkato, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu. Yannūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya" | ||
+ | |||
+ | 33. Atha khvāhaṃ bhikkhave uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkamiṃ1. Addasā kho maṃ bhikkhave upako ājīvako2 antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggapaṭipannaṃ. Disvāna maṃ etadavoca: vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbāhibhū sabbavidūhamasmī\\ | ||
+ | Sabbesu dhammesu anūpalitto, | ||
+ | Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto\\ | ||
+ | Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati,\\ | ||
+ | Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo, | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro,\\ | ||
+ | Ekomhi sammāsambuddho sītibhūtosmi nibbuto. | ||
+ | |||
+ | Dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ,\\ | ||
+ | Andhabhūtasmiṃ4 lokasmiṃ āhañchaṃ5 amatadundubhinti. | ||
+ | |||
+ | 34. ' | ||
+ | |||
+ | " Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ, | ||
+ | Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jino" | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhikkhave upako ājīvako ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pakkāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 35. Atha khvāhaṃ bhikkhave anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ. Addasāsuṃ kho maṃ bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṃ. Disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ: | ||
+ | |||
+ | 36. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 37. Evaṃ vutte bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bāhulliko, machasaṃ. 2. Samudācaratha.Machasaṃ. 3. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 38. Dutiyampi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 39. Dutiyampi kho ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ:" | ||
+ | |||
+ | 40. Tatiyampi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 41. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bāhulliko, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 42. Asakkhiṃ kho ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Dvepi sudaṃ bhikkhave ovadāmi. Tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggā1 yāpema tayopi sudaṃ bhikkhave bhikkhū ovadāmi. Dve bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggā yāpema. | ||
+ | |||
+ | 43. Atha kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā byādhidhammā samānā byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā maraṇadhammā samānā maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā sokadhammā samānā sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā saṅkilesadhammā samānā saṅkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Ñāṇañca pana nesaṃ3 dassanaṃ udapādi: " akuppā no vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo" | ||
+ | |||
+ | 44. Pañcime bhikkhave kāmaguṇā katame pañca? Cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviñañeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. | ||
+ | |||
+ | 45. Ye hi keci 4 bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā5 mucchitā ajjhāpannā6 anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Chabbaggiyā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 46. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo1 baddho pāsarāsiṃ adhisayeyya, | ||
+ | |||
+ | 47. Ye ca3 kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 48. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo abaddho pāsarāsiṃ adhisayeyya, | ||
+ | |||
+ | 49. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti, taṃ kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhave luddassa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mago, machasaṃ.[PTS 2.] Āgacchantevaludde, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 50. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | 51. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 52. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | 53. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Ariyapariyesanasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.7. | ||
+ | |||
+ | Cūḷahatthipadopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷabhīrathena1 sāvatthiyā niyyāti divā divassa. | ||
+ | |||
+ | 2. Addasā kho jāṇussoṇi brāhmaṇo pilotikaṃ paribbājakaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna pilotikaṃ paribbājakaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | " Handa kuto nu bhavaṃ vacchāyano āgacchati divā divassā" | ||
+ | |||
+ | Ito hi kho ahaṃ bho āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikāti. | ||
+ | |||
+ | "Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ vacchāyano samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ko cāhaṃ bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi. Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyāti. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Ko vāhaṃ bho, ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmi. Pasatthapasatthova so bhavaṃ gotamo, seṭṭho devamanussānanti. | ||
+ | |||
+ | " Kampana bhavaṃ vacchāyano atthavasaṃ sampassamāno samaṇe gotame evaṃ abhippasanno" | ||
+ | |||
+ | 3. Seyyathāpi bho kusalo nāgavaniko nāgavanaṃ paviseyyā, so passeyya nāgavane <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vaḷavābhirathena, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Katamāni cattāri? | ||
+ | |||
+ | Idhāhaṃ bho passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, | ||
+ | |||
+ | Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti, kutassa vādaṃ āropessanti, | ||
+ | |||
+ | 5. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, | ||
+ | |||
+ | Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti, te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.- | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Te bhindantā, machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti kutassa vādaṃ āropessanti. Aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṃ bho samaṇe gotame imaṃ dutiyaṃ padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: | ||
+ | |||
+ | 6. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce gahapatipaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, | ||
+ | |||
+ | Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti. Kutassa vādaṃ āropessanti. Aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṃ bho samaṇe gotame imaṃ tatiyaṃ padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti, kutassa vādaṃ āropessanti. Aññadatthu samaṇaññeva gotamaṃ okāsaṃ yācanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Te samaṇo gotamo pabbājeti upasampādeti. Te tattha pabbajitā samānā eko vūpakaṭṭhā appamattā. Nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 9. Yato kho ahaṃ bho samaṇe gotame imāni cattāri padāni addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: | ||
+ | |||
+ | 10. Evaṃ vutte jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷabhīrathā orohitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi. " Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yāvatako ahosi pilotikāya paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo, | ||
+ | |||
+ | 14. Evaṃ vutte bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: 'na kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 15. Seyyathāpi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ayaṃva -[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | 18. So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunā vācā1 paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusā vācā2 paṭivirato hoti: yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pisuṇāya vācāya - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 19. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakūṭa mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. | ||
+ | |||
+ | 20. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva1 pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti, evameva kho bhikkhu2 santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | 21. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yena - syā,[PTS 2.] Evameva bhikkhu - machasaṃ, syā,[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | 23. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | 24. So pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti. | ||
+ | |||
+ | 25. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭhamajjhānaṃ - sīmu. 2. Tathāgatarañjitaṃ - sīmu. 1-2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 27. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 28. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 29. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte3 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati: seyyathīdaṃ- ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dutijjhānaṃ- sīmu 2. Atthagamā - sīmu. 3 Ānejjappatte-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tato cuto amutra upapādiṃ, | ||
+ | |||
+ | 30. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | 31. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 32. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmasāvāpi cittaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 33. Evaṃ vutte jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Cūḷahatthipadopamasuttaṃ sattamaṃ.3 | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhagavantaṃ-syā. 2. Saraṇagatanti-[PTS 3.] Niṭṭhaṃ sattamaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.8 | ||
+ | |||
+ | Mahāhatthipadopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | 2. Seyyathāpi āvuso yāni kānici jaṅgalānaṃ1 pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ mahattanena2, | ||
+ | |||
+ | 3. Katamañcāvuso dukkhaṃ ariyaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. Katame cāvuso pañcupādānakkhandho: | ||
+ | |||
+ | 5. Katamo cāvuso rūpūpādānakkhandho: | ||
+ | |||
+ | 6. Katamā cāvuso paṭhavīdhātu: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Jaṅgamānaṃ-a1.[PTS. 2.] Mahantanteta-sīmu 1-2. Machasaṃ 3. Seyyathīdaṃ-machasaṃ 4. Upādā-syā. 5. Nahāru-machasaṃ 6. Aṭṭhimiñjā - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhāturevesā. 'Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, | ||
+ | |||
+ | 7. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā āpodhātu pakuppati. Antarahitā tasmiṃ samaye bāhirā paṭhavīdhātu hoti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya paṭhavīdhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, | ||
+ | |||
+ | 8. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṃ pajānāti: uppannā kho me ayaṃ sotasamphassajā dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca no appaṭicca. Kiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Athakhvāssa- machasaṃ, 2. No tevettha- machasaṃ, syā. Notvettha-[PTS 3.] Sopi kho phasso-syā 4. Vimuccati-syā. 5 Kakacūpame ovāde-syā. 6 Okkanteyyuṃ-syā.7. Asammuṭṭhā - sīmu. Machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti. So tena saṃvijjati, | ||
+ | |||
+ | 11. Seyyathāpi āvuso suṇisā sasuraṃ1 disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, evameva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā2 kusalanissitā na saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 12. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 13. Katamā cāvuso āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā āpodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ: | ||
+ | |||
+ | 14. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā āpodhātu pakuppati. Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti. - | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1 Sassuraṃ - syā, upekhā - [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Hoti kho so āvuso samayo yaṃ mahāsamudde sattatālampi udakaṃ saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 15. Tassa ce āvuso bhikkhuno (evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato) evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 16. Katamā cāvuso tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ - seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 17. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmampi ḍahati,5 nigamampi ḍahati, nagarampi ḍahati, janapadampi ḍahati, janapadapadesampi ḍahati. Sāharitantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyati. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ kukkuṭapattenapi nahārudaddulenapi6 aggiṃ gavesanti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya tejodhātuyā tāva mallikāya aniccatā paññāyissati khayadhammatā paññāyissati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tālamattampi - machasaṃ, syā, [PTS 2.] Porisamantampi - machasaṃ.Syā.[PTS 3.] Jāṇukamatta - machasaṃ. Jannumattampi - syā. 4. Jīrīyati - machasaṃ. Jīrati - syā. Jīriyati -[PTS 5.] Dahati - machasaṃ 6. Nhārudadadulenapi - machasaṃ. Nhārudaddalepi -syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 19. Katamā cāvuso vāyodhātu? | ||
+ | |||
+ | 20. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā vāyodhātu pakuppati, sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ gimhānaṃ pacchime māse tālavaṇṭenapi vidhūpanenapi vātaṃ pariyesanti, | ||
+ | |||
+ | 21. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṃ pajānāti: uppannā kho me ayaṃ sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no appaṭicca. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. So phasso6 aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccā passati, viññāṇaṃ aniccanti passati. Tassa dhātārammaṇameva cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.7 | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Koṭṭhāsayā-machasaṃ. 2. Ossavanepi - machasaṃ. Syā. [PTS 3.] Icchanti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti: | ||
+ | |||
+ | 23. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 24. Seyyathāpi āvuso suṇisā sasuraṃ3 disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, evameva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 25. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | 26. Seyyathāpi āvuso kaṭṭhañca paṭicca valliñca paṭicca tiṇañca paṭicca mattikañca paṭicca ākāso parivārito agāranteva4 saṅkhaṃ5 gacchati, evameva kho āvuso aṭṭhiñca paṭicca nahāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca cammañca paṭicca ākāso parivārito rūpanteva 6 saṅkhaṃ gacchati.- | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Okkanteyyuṃ - syā. 2 Asammuṭṭhā -sīmu, machasaṃ 3. Sassuraṃ-syā. 4. Agārantveva-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattikañce1 āvuso cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca rūpā na āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattikañce āvuso sotaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca saddā na āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattikañce āvuso ghānaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca gandhā na āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattikā ce āvuso jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā na āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattiko ce āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā na āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhattikañceva - machasaṃ. 2. Ajjhantikañceva-sīmu. 3. Evaṃ hi kira imesaṃ - machasaṃ. Evaṃ kirimesaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho āvuso ajjhattiko ce1 mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhu āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahāhatthipadopamasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.3.9. | ||
+ | |||
+ | Mahāsāropamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi. | ||
+ | |||
+ | 2. Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ceva-machasaṃ syā.[PTS 2.] Jarāya maraṇena - machasaṃ - syā. 3. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ' | ||
+ | |||
+ | 4. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 5. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: ' | ||
+ | |||
+ | 6. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Lābhasakkārasilokavā - machasaṃ, lābhī sakkārasilokavā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, | ||
+ | |||
+ | 7. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 8.Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | 10. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 11. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti, | ||
+ | |||
+ | 12. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 14. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | 16. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya sāranti jānamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ aññāsi phegguṃ, aññāsi tacaṃ, aññāsi papaṭikaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | 18. Iti kho bhikkhave nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahāsāropamasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.3.10 | ||
+ | |||
+ | Cūḷasāropamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samasaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho piṅgalakoccho, | ||
+ | |||
+ | 2. Yeme bho gotama samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā2 sādhusammatā bahujanassa, | ||
+ | |||
+ | 3. Alaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 4. Seyyathāpi brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Piṅgali-katthaci. 2. Titthaṅkarā - syā. 3. Kesakambalī - katthaci. 4. Kakudho - aṭṭhakathā sīmu. 5. Belaṭṭha - katthaci. 6. Nāthaputto - sīmu 7.Nabbhaññaṃsu-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 7. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Evameva kho brāhmaṇa idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | 10. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Lābhasakkārasilokavā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ' | ||
+ | |||
+ | 11. Idha pana brāhmaṇa ekacco1 puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ekacco - pe - antakiriyā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, | ||
+ | |||
+ | 12. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Jarāya maraṇena, machasaṃ.- Pe - antakiriyā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca? | ||
+ | |||
+ | Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītatarā ca. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. | ||
+ | |||
+ | 16. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 17. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā1 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. | ||
+ | |||
+ | 18. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' | ||
+ | |||
+ | 19. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | 20. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ' | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Atthaṅgamā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. | ||
+ | |||
+ | Ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissati. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi. | ||
+ | |||
+ | 23. Iti kho brāhmaṇa nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, | ||
+ | |||
+ | 24. Evaṃ vutte piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama1 seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Cūḷasāropamasuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Opammavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Moliyaphaggunariṭṭha ca nāmo andhavane kathi puṇṇanivāpā\\ | ||
+ | Rāsi kaṇeru mahāgajanāmā sārupamo2 puna piṅgalakoccho, | ||
+ | Esa varo ṭhapito asamoyaṃ cārutaro tatiyo varavaggoti.* | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gotama-pe - upāsakaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Mahāyamakavaggo | ||
+ | |||
+ | 1.4.1. | ||
+ | |||
+ | Cūḷagosiṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike1 viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo2 gosiṅgasālavanadāye viharanti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā3 vuṭṭhito yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkami. | ||
+ | |||
+ | 2. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavoca: " mā samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti mā tesaṃ aphāsumakāsī" | ||
+ | |||
+ | 3. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa. Sutvāna dāyapālaṃ etadavoca: 'mā āvuso dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto' | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimbilaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi. Eko āsanaṃ paññāpesi. Eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja4 kho bhagavā pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. | ||
+ | |||
+ | 6. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca: kacci vo anuruddhā khamanīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | ----------------------- | ||
+ | |||
+ | 1. Nātike, machasaṃ 2. Kimilo, machasaṃ. Syā, 3. Paṭisallāṇā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti? | ||
+ | |||
+ | 9. " | ||
+ | |||
+ | 10. Yathākathaṃ pana tumhe anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti? | ||
+ | |||
+ | 11. " Idha mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ' | ||
+ | Āyasmāpi kho nandiyo bhagavantaṃ etavoca: mayhampi kho bhante evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | 12. Āyasmāpi kho kimbilo bhagavantaṃ etavoca: mayhampi kho bhante evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | 13. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Kacci pana vo anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathāti? | ||
+ | |||
+ | 14. " | ||
+ | |||
+ | 15. Yathākathampana tumhe anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti? | ||
+ | |||
+ | --------------------- | ||
+ | |||
+ | 1. Āviṃ, syā. Āvī, i. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. "Idha pana bhante amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, | ||
+ | |||
+ | 17. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Atthi pana vo anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharataṃ4 uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | 18. " Kiṃ hi no siyā bhante. Idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | 19. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 20. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upaṭṭhāpeti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | 22. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedema. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 23. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | 24. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro" | ||
+ | |||
+ | 25. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | 26. "Kiṃ hi no siyā bhante. Idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro" | ||
+ | |||
+ | Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro ti? | ||
+ | |||
+ | Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | 29. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti? | ||
+ | |||
+ | 30. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | 31. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etasmā anuruddhā phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti. | ||
+ | |||
+ | 32. Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimbilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.4 | ||
+ | |||
+ | 33. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaṃ anusaṃsāvetvaṃ5 tato paṭinivattitvā āyasmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Parikkhīṇā honti, syā. 2. Phāsuvihāroti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 34. Na kho me āyasmanto evamārocesuṃ: | ||
+ | |||
+ | 35. Atha kho dīgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṃ etadavoca: " lābhā bhante3 vajjīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 36. Dīghassa parajanassa yakkhassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ: | ||
+ | |||
+ | 37. Evametaṃ dīgha, evametaṃ dīgha yasmāpi dīgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi kulaṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 38. Dīgha, yasmāpi kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ----------------------------- | ||
+ | |||
+ | 1. Api kho, syā. 2. Tamenaṃ, machasaṃ, [PTS.S? 3.] Lābhā vata bhante, machasaṃ. 4. Suladdha lābhā vata bho vajjīnaṃ pajāya, syā. 5 Paranimmitavasavatti devā, machasaṃ syā. 6 Tassapāssa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 39. Yasmā pi dīgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 40. Yasmā pi dīgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 41. Yasmā pi dīgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi nagaraṃ ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 42. Yasmā pi dīgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 43. Sabbe cepi dīgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 44. Sabbe cepi dīgha, brāhmaṇā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 45. Sabbe cepi dīgha, vessā3 ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 46. Sabbe cepi dīgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 47. Sadevako cepi dīgha, loko samārako sabrahmako, sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, | ||
+ | |||
+ | 48. Passa dīgha, yāvañcete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano dīgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cūḷagosiṅgasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pāssa, machasaṃ, 2. Sabbesānaṃ pāssa, machasaṃ. Sabbesaṃ passa, syā. 3. Sabbecepi dīgha brāhmaṇā -pe-, sabbe cepi dīgha vessā pe - machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.2. | ||
+ | |||
+ | Mahāgosiṅgasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ: āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena - aññehi ca abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: āyāmāvuso kassapa yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammasavaṇāyāti. Evamāvusoti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammasavaṇāya. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammasavaṇāya. Disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca: upasaṅkamantā kho amū āvuso revata sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammasavaṇāya. Āyāmāvuso revata yenāyasmā sāriputto tenusaṅkamissāma dhammasavaṇāyāti. Evamāvusoti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammasavaṇāya. | ||
+ | |||
+ | 4. Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " etu kho āyasmā ānando, sāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṃ āvuso ānanda gosiṅgasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbaphāliphullā[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā ānando:) | ||
+ | |||
+ | 5. " | ||
+ | |||
+ | 6. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso revata āyasmatā ānandena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma. Ramaṇīyaṃ āvuso revata gosiṅgasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā revato:) | ||
+ | |||
+ | 7. " | ||
+ | |||
+ | 8. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso anuruddha āyasmatā revatena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso anuruddha gosiṅgasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā anuruddho:) | ||
+ | |||
+ | 9. " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Catunnaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso kassapa āyasmatā anuruddhena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso kassapa gosiṅgasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā mahākassapo: | ||
+ | |||
+ | 11. " | ||
+ | |||
+ | 12. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso moggallāna gosiṅgasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā mahāmoggallāno: | ||
+ | |||
+ | 13. " Idhāvuso sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti. Te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti.2 Aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti no ca saṃsādenti.3 Dhammī ca nesaṃ kathā pavattanī hoti. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Viriyo - viriyārambhe, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | (Āyasmā sāriputto: | ||
+ | |||
+ | 15. " Idhāvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca: byākataṃ kho āvuso amhehi sabbeheva yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Āyāmāvuso yena bhagavā tenupasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Majjhanhikasamayaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: " idha bhante āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu dhammasavaṇāya. Addasaṃ kho ahaṃ bhante āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. Disvāna <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Evaṃ vutte bhante āyasmā ānando maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 19. " | ||
+ | |||
+ | 20. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ revataṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | *Sutadharo - pe- anusayasamugghātāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Evaṃ vutte bhante āyasmā revato maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 22. " | ||
+ | |||
+ | 23. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 24. Evaṃ vutte bhante āyasmā anuruddho maṃ etadavoca: " idhāvuso sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ oloketi.1 Seyyathāpi āvuso sāriputta cakkhumā puriso* uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ olokeyya2, evameva kho āvuso sāriputta bhikkhu visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ oloketi. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā" | ||
+ | |||
+ | 25. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya. Anuruddho hi sāriputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ oloketī" | ||
+ | |||
+ | 26. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Revatena - pe- kathaṃrūpena, | ||
+ | * Cakkhumā puriso - pe- evarūpena, machasaṃ. 2. Volokeyya, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhante āyasmā mahākassapo maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 27. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ1 kassapova sammā byākaramāno byākareyya. Kassapo hi sāriputta attanā ca āraññako āraññakattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca paṃsukūliko paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 29. Evaṃ vutte bhante āyasmā mahāmoggallāno maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 30. " | ||
+ | |||
+ | 31. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: atha khvāhaṃ bhante āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 32. Evaṃ vutte bhante āyasmā sāriputto maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃsārenti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 32. " | ||
+ | |||
+ | 33. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: kassa nu kho bhante subhāsitanti? | ||
+ | |||
+ | 34. Sabbesaṃ vo sāriputta subhāsitaṃ pariyāyena: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahāgosiṅgasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mama vacanaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Sobheyyāti, | ||
+ | 3 [BJT] mognallānaṃ [corrected to] moggallānaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.3. | ||
+ | |||
+ | Mahāgopālakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadante' | ||
+ | |||
+ | 2. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.1 Katamehi ekādasahi? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti. Na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. Na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Na dhūmaṃ kattā hoti. Na titthaṃ jānāti. Na pītaṃ jānāti. Na vīthiṃ jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Evameva ko bhikkhave ekādasahi dhammehi2 samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti.Na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. Na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Na dhūmaṃ kattā hoti. Na titthaṃ jānāti. Na pītaṃ jānāti. Na vīthiṃ jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhū rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā tena na atirekapūjāya pūjetā hoti. | ||
+ | |||
+ | (1) Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti? Idha bhikkhave bhikkhu "yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti" | ||
+ | |||
+ | (2) Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu " kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Phātiṃ kātuṃ, machasaṃ. Phātikātuṃ - syā. 2. Aṅgehi, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (3) Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (4) Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | (5) Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti. | ||
+ | |||
+ | (6) Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, | ||
+ | |||
+ | (7) Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uttāni karonti, machasaṃ uttāni [PTS. 2.] Pāmujjaṃ - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (8) Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. | ||
+ | |||
+ | (9) Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (10) Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu na mattaṃ jānāti2 paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. | ||
+ | |||
+ | (11) Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, | ||
+ | |||
+ | Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. | ||
+ | |||
+ | 4. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ. Katamehi ekādasahi? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā4 hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvassedohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anavasesadohī ca, syā. 2. Mattaṃ na jānāti, [PTS 3.] Āvi, sīmu 4. Hāretā, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthīṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. | ||
+ | |||
+ | (1) Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ, sabbaṃ rūpaṃ cattāri <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (2) Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu ' | ||
+ | |||
+ | (3) Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti. | ||
+ | |||
+ | (4) Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | (5) Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (6) Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, | ||
+ | |||
+ | (7) Kathañca bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (8) Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti. | ||
+ | |||
+ | (9) Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. | ||
+ | |||
+ | (10) Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṃ jānāti2 paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. | ||
+ | |||
+ | (11) Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, | ||
+ | |||
+ | Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahāgopālakasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.4. | ||
+ | |||
+ | Cūḷagopālakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṃ1 gaṅgāya nadiyā tīre. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse saradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ asamavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ.2 Atha kho bhikkhave gāvo majjhegaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍaliyaṃ3 karitvā tattheva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse saradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ asamavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Evameva kho bhikkhave ye keci4 samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa, akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa, | ||
+ | |||
+ | 4. Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaṃ pacchime māse saradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ samavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. So paṭhamaṃ patāresi ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā. Te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare patāresi balavagāvo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ukkācelāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno, sopi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Evameva kho bhikkhave ye keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa, kusalā parassa lokassa, kusalā māradheyyassa, | ||
+ | |||
+ | 6. Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññāvimuttā, | ||
+ | |||
+ | 7. Seyyathāpi te bhikkhave balavagāvo dammagāvo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti. | ||
+ | |||
+ | 8. Seyyathāpi te bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamisanti. | ||
+ | |||
+ | 9. Seyyathāpi te bhikkhave vacchakā kisabalakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā sambodhiparāyanā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tepi, syā[PTS 2.]Gamissanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, | ||
+ | |||
+ | 11. Ahaṃ kho pana bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | " Ayaṃ loko paro loko1 jānatā suppakāsito, | ||
+ | Yañca mārena samappattaṃ appattaṃ yañca maccunā,\\ | ||
+ | Sabbaṃ lokaṃ abhiññāya sambuddhena pajānatā, | ||
+ | Vivaṭaṃ amatadvāraṃ khemaṃ nibbānapattiyā.\\ | ||
+ | Chinnaṃ pāpimato sotaṃ viddhastaṃ vinaḷīkataṃ, | ||
+ | Pāmujjabahulā hotha khemaṃ patthetha3 bhikkhavo" | ||
+ | |||
+ | Cūḷagopālakasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.4.5. | ||
+ | |||
+ | Cūḷasaccakasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāya. Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādiko4 paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṃ parisatiṃ5 evaṃ vācaṃ bhāsati: " nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paraloko sīmu.[PTS 2.] Vinaṭṭhikataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Thūṇañce pahaṃ1 acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho āyasmā assaji pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti, evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti. Evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. | ||
+ | |||
+ | " Dussutaṃ vata bho assaji assumha, ye mayaṃ evaṃ vādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha. Appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgaccheyyāma, | ||
+ | |||
+ | 3. Tena kho pana samayeta pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: | ||
+ | |||
+ | " Abhikkamantu bhonto licchavī! Abhikkamantu bhonto licchavī! Ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Thūnaṃ pāhaṃ, machasaṃ. 2. Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakaro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, | ||
+ | |||
+ | 4. Tatrekacce licchavī evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: kahaṃ nu kho bho etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamanti. " Esaggivessana bhagavā mahāvanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno" | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ ajjhogahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca: puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti. " Pucchaggivessana <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nipphoṭeyya machasaṃ - nippoṭeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattaṃ. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti. Evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. | ||
+ | |||
+ | 8. " Upamā maṃ bho gotama paṭibhātī" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 9. Nanu tvaṃ aggivessana evaṃ vadesi: " rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā" ti. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Kiṃ hi te aggivessana mahatī janatā karissati iṅgha tvaṃ aggivessana sakaṃyeva vādaṃ nibbeṭhehī' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Tena hi aggivessana taṃ yevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 11. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: byākarohi' | ||
+ | |||
+ | 12. Tena kho pana samaye vajirapāṇī yakkho āyasaṃ vajiraṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti: " sacāyaṃ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākarissati. Etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmī" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Muddhābhisittassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati, saccako ca nigaṇṭhaputto. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | 15. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | 16. Seyyathāpi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | 17. Bhāsitā kho pana te esā aggivessana vesāliyaṃ parisatiṃ5 vācā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kiṃ hi siyā bho gotama nohidaṃ bho gotamāti, sī, 2. Tiṇhaṃ, machasaṃ syā. - [PTS 3.] Akukkuṭajātaṃ - syā. 4. Samanugāsiyamāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tuyhaṃ kho panaggivessana appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni1 uttarāsaṅgaṃ vinibhinditvā2 bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni. " Mayhaṃ kho panaggivessana, | ||
+ | Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. | ||
+ | |||
+ | 18. Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca: upamā maṃ bhagavā paṭibhātīti. ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 19 Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca:" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nalāṭamuttāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Idha aggivessana mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ " netaṃ mama, neso hamasmi, na meso attā" | ||
+ | |||
+ | 21. " | ||
+ | |||
+ | Idha aggivessana bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā subumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre sannike vā, sabbaṃ rūpaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 22. Evaṃ vimutta citto1 kho aggivessana bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti: dassanānuttariyena paṭipadānuttariyena vimuttānuttariyena. - | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vimutto, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti, garukaroti, māneti, pūjeti " buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti. Danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti. Santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti. Tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti. Parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī "ti. | ||
+ | |||
+ | 23. Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 24. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi: " suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimannito svātanāya bhattena saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṃ maññeyyāthā" | ||
+ | |||
+ | 25. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca: yamidaṃ bho gotama dāne puññaṃ puññamahī ca, taṃ dāyakānaṃ sukhāya hotūti. " Yaṃ kho aggivessana tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cūlasaccakasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.6. | ||
+ | |||
+ | Mahāsaccakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālayaṃ. Tena kho pana yamayena bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ piṇḍāya pavisitukāmo hoti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ kūṭāgarasālā tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā ānando saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: " ayaṃ bhante saccako nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. Eso kho bhante avaṇṇakāmo buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saṅghassa. Sādhu bhante bhagavā muhuttaṃ nisīdatu anukampaṃ upādāyā" | ||
+ | |||
+ | 2. Santi bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. No cittabhāvanaṃ. Phusanti hi te bho gotama sārīrikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ. Bhūtapubbaṃ bho gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati. Hadayampi nāma phālissati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Kinti pana te aggivessana kāyabhāvanā sutāti? | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 4. Kiṃ pana te aggivessana tāvatakeneva yāpentīti? | ||
+ | |||
+ | "No hidaṃ bho gotama. Appekadā bho gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyānī khādanni. Uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti. Uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti. Uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti. Te imaṃ5 kāyaṃ gāhenti nāma, brūhenti nāma, medenti nāmā" | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho te aggivessana purimaṃ pahāya pacchā upacinanti, evaṃ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti. | ||
+ | |||
+ | 5. Kinni pana te aggivessana cittabhāvanā sutāti? Cittabhāvanāya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hatthāvalekhanā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: yāpi kho te esā aggivessana purimā kāyabhāvanā bhāsitā, sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā. Kāyabhāvanaṃ hi1 kho tvaṃ aggivessana na aññāsi, kuto pana tvaṃ cittabhāvanaṃ jānissasi? Api ca aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca bhāvitacitto ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, | ||
+ | |||
+ | 7. Kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca? | ||
+ | |||
+ | Idha aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti, sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Tassa kho esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, evaṃ kho aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca. | ||
+ | |||
+ | 8. Kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca? | ||
+ | |||
+ | Idha aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa kho esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyabhāvanampi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. " Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa: bhavaṃ hi gotamo bhāvitakāyo ca bhāvitacitto cā" | ||
+ | |||
+ | 10. Idha me aggivessana pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. | ||
+ | |||
+ | 11. So evaṃ pabbajito3 samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 12. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti. Addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti. Ati khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Netaṃ ṭhāna , machasaṃ syā. 2. Nahinūna, machasaṃ 3. So pabbajitā ,syā 4. Etadavoca, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: " na kho āḷārasse va kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho āḷārasse va kālāmassa atthi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ, na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati, na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho āḷārasse va kālāmassa atthi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti," | ||
+ | |||
+ | 14. Atha khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 15. " | ||
+ | |||
+ | 16. Iti kho aggivessana āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ1 maṃ samānaṃ attano2 samasamaṃ ṭhapesi. Uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Attano antevāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena uddako1 rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ2 rāmaputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 18. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti6 pavedesi. Addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsīti. Atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako7 rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 19. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho rāmasseva ahosi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ, na kho rāmasseva ahosi sati, mayhampatthi sati, na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi,8 tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti. So kho ahaṃ aggivessana na cirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ. | ||
+ | |||
+ | 20. Atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Udako, machasaṃ 2. Udakaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. " | ||
+ | |||
+ | 22. So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senā-nigamo tadavasariṃ. Tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ2 bhūmibhāgaṃ pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, | ||
+ | |||
+ | 23. Apissu maṃ aggivessana tisso upamā8 paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ubho vasantā imā gaṇaṃ pariharamāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena 1 ceva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā kāmapipāsā kāma pariḷāho, | ||
+ | |||
+ | 24. Aparāpi kho maṃ aggivessana dutiyā upamaṃ paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā: | ||
+ | |||
+ | 25. Aparāpi kho maṃ aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyena ceva cittena ca, machasaṃ, 2. Kāmasineho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena 1 ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā kāmapipāsā kāma pariḷāho, | ||
+ | |||
+ | Imā kho maṃ aggivessana tisso upamā5 paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā. | ||
+ | |||
+ | 26. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ dante' | ||
+ | 27. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaṃ9 jhānaṃ jhāyeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu10 kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.11 Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tena ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyena ceva cittena ca, machasaṃ. 2. Kāmasineho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu10 adhimattā vātā muddhāni ūhananti,1 seyyathāpi aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhāni2 abhimantheyya, | ||
+ | |||
+ | 29. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu10 adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi aggivessana balavā puriso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 30. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Seyyathāpi aggivessana dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Muddhānaṃ ūhanti - sīmu. Muddhani ūhannati, machasaṃ. 2. Muddhānaṃ-sīmu.Syā. [PTS 3.] Muddhani abhimantheyya - machasaṃ 4. Varattakkhaṇḍena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Seyyathāpi aggivessana, | ||
+ | |||
+ | 32. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyanti. Atha kho maṃ aggivessana devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 33. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ- yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsanti. So kho ahaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ - yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ. Tassa mayhaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ- yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vihārotveva so - machasaṃ. 2. Dibbojaṃ - machasaṃ 3. Ajajjitaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālāpu1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 34. So kho ahaṃ aggivessana udaracchaviṃ parāmasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parāmasissāmīti udaracchaviññeva parigaṇhāmi . Yāvassu me aggivessana udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ aggivessana vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ aggivessana imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṃ aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maṃ aggivessana manussā disvā evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 35. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: " ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā3 kaṭukā4 vedanā vediyiṃsu, | ||
+ | |||
+ | 36. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: abhijānāmi kho paṇāhaṃ pitusakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyāti. Tassa mayhaṃ aggivessana satānusāriviññāṇaṃ ahosi: esova maggo bodhāyāti. - | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tittakālābu- machasaṃ 2.Samphuṭito - machasaṃ 3. Tibbā-machasaṃ. 4. Kharā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: kinnu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 37. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena, | ||
+ | |||
+ | 38. So kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhārito2 balaṃ gahetvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. | ||
+ | |||
+ | 39. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. | ||
+ | |||
+ | 40. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 41. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | 42. Se: evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte 3 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Atha mete-machasaṃ. 2.Āhāretvā - machasaṃ 3.Anejjappatte - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, | ||
+ | |||
+ | 43. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte2 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne, uppajjamāne3 hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ayaṃ kho me - machasaṃ. 2. Ānejjappante - sīmu. 3. Upapajjamānemachasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 44. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte2 āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | 45. Abhijānāmi kho panāhaṃ aggivessana anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā. Apissu maṃ ekameko evaṃ maññati: mameva ārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti. Na kho panetaṃ aggivessana evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṃ dhammaṃ deseti. So kho ahaṃ aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisīdāpemi1 ekodiṃ karomi samādahāmi, | ||
+ | |||
+ | 46. " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sannisādemi - machasaṃ 2. Kho pana - machasaṃ. 3. Paññapetvā-machasaṃ 4. Evaṃ bhoti kho - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 47. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā appahīnā, tamahaṃ sammūḷhoti vadāmi. Āsavānaṃ hi aggivessana appahānā sammūḷho hoti. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā, tamahaṃ asammūḷhoti vadāmi. Āsavānaṃ hi aggivessana pahānā asammūḷho hoti. Tathāgatassa kho aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā ucchinnamūlā tālavatthukatā anabhāvakatā1 āyati anuppādadhammā. Seyyathāpi aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, | ||
+ | |||
+ | 48. Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca: " acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi2 vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, | ||
+ | |||
+ | 49. " | ||
+ | |||
+ | 50. " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anabhāvaṃ katā-machasaṃ 2. Upanītehi vacanapathehi - sīmu. Bhoto pana-machasaṃ 4. Belaṭṭhaputtaṃ - machasaṃ 5. Nāṭaputtaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. Handa ca dāni mayaṃ bho gotama gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyātī. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. | ||
+ | |||
+ | Mahāsaccakasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.4.7. | ||
+ | |||
+ | Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. " | ||
+ | |||
+ | 3. Idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evañca taṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na kiñci, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho sakko1 devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. | ||
+ | |||
+ | 4. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: 'kinnu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhisamecca anumodi,2 udāhu no. Yannūnāhaṃ taṃ yakkhaṃ jāneyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi turiyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūrato va āgacchantaṃ. Disvāna tāni dibbāni pañca turiyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: ehi kho mārisa moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 6. " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Atha kho pana sakko, syā atha sakko, katthaci. 2. Anumodati, syā 3. Evameva, katthaci. 4. Svāgataṃ, | ||
+ | 7.Yanno kho, syā. 8. Samupabyuḷho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṃsu. Addasaṃsu1 kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna2 ottappamānā hirīyamānā3 sakasakaṃ4 ovarakaṃ pavisiṃsu. Seyyathāpi nāma suṇisā sasuraṃ5 disvā ottapati hirīyati,6 evamevaṃ7 sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ disvā ottappamānā hirīyamānā sakasakaṃ ovarakaṃ pavisiṃsu. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti: | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: atibāḷhaṃ kho ayaṃ yakkho pamatto viharati. Yannūnāhaṃ imaṃ yakkhaṃ saṃvejeyyanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi10 yathā vejayantaṃ pāsādaṃ pādaṅguṭṭhakena saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṃ devānamindaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: " yathākathaṃ pana te kosiya14 bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṃkhayavimuttiṃ abhāsi? Sādhu. Mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savaṇāyā" | ||
+ | |||
+ | 10. " Idhāhaṃ mārisa moggallāna, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Addasāsuṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 'Idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evañcetaṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na ca1 kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ' Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante mahāmoggallāne sakkaṃ devānamindaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na kiñci, machasaṃ syā.[PTS. 2.] Evameva kho, sī, katthaci. 3. Evamevaṃ, sīmu. 4. Mārisa, katthaci. Mārisa, machasaṃ. Syā[PTS 5.] Lābhā te mārisa, suladdhaṃ te mārisa, syā. 6. Evaṃ mahānubhāvo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " Abhijānāti no bhante bhagavā ahu ñātaññatarassa1 mahesakkhassa yakkhassa saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitā" | ||
+ | |||
+ | 14. " | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahuññataññatarassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.8. | ||
+ | |||
+ | Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, | ||
+ | |||
+ | 2. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū: sātissa kira nāma1 bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: " tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho te bhikkhū sātiṃ bhikkhu kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sātissa nāma, syā.Machasaṃ 2.Evamāvuso, | ||
+ | 4. Anekapariyāyenāvuso machasaṃ. Anekapariyāyena āvuso, syā. 5. Samanuggāhiyamāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: ' | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Assumha kho mayaṃ .. Anaññanti ayaṃ sabbo pāṭho syā. Machasaṃ. Potthakesu na dissati. | ||
+ | |||
+ | 1. Samanuggāhimha, | ||
+ | 4. Samanuggāhiyamāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Katamaṃ taṃ sāti viññāṇanti? | ||
+ | |||
+ | " Yvāyaṃ bhante vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedetī" | ||
+ | |||
+ | Kassa nu kho nāma tvaṃ moghapurisa mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti. Atha ca pana tvaṃ moghapurisa attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhasi, | ||
+ | |||
+ | 7. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nayaṃ2 sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmiṃ dhammavinayeti. " Kiṃ hi siyā bhante, no hetaṃ bhante" | ||
+ | |||
+ | 8. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tumhepi me bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ sāti bhikkhu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (Sātikaṇḍaṃ.) | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Khanasi, syā. 2. Nāyaṃ, sīmu. Machasaṃ.Syā.[PTS 3.] Appaṭibhāṇo, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Yaññadeva1 bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ tena teneva saṅkhaṃ2 gacchati: cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave yaññadevāpaccayaṃ paṭicca aggi jalati, tena teneva saṅkhaṃ gacchati: kaṭṭhañca paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggiteva9 saṅkhaṃ gacchati. Sakalikañca paṭicca aggi jalati, sakalikaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Tiṇañca paṭicca aggi jalati, tiṇaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Gomayañca paṭicca aggi jalati, gomayaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Thusañca paṭicca aggi jalati, thusaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Saṅkārañca paṭicca aggi jalati, saṅkāraggiteva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave yaññadeva paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ tena teneva saṅkhaṃ gacchati: cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Bhūtamidanti10 bhikkhave passathāti? | ||
+ | |||
+ | 11. Bhūtamidaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto11 uppajjati vicikicchā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yaṃyadeva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti? | ||
+ | |||
+ | 13. Bhūtamidanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti1.? | ||
+ | |||
+ | 14. Bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti? | ||
+ | |||
+ | 15. Imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ allīyetha keḷāyetha dhanāyetha2 mamāyetha, api nu tumhe bhikkhave kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti? | ||
+ | |||
+ | 16. Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaliṅkāro5 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | 17. Ime ca bhikkhave cattāro āhārā kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? | ||
+ | |||
+ | 18. Taṇhā cāyaṃ bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nivicikicchā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vedanā cāyaṃ bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? | ||
+ | |||
+ | 20. Phasso cāyaṃ bhikkhave kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷasāyatanasamudayo saḷasāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo.2 | ||
+ | |||
+ | 21. Saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kinnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiñjātikaṃ kimpabhavaṃ? | ||
+ | |||
+ | 22. Nāmarūpañcidaṃ bhikkhave kiṃ nidānaṃ kiṃ samudayaṃ kiṃ jātikaṃ kiṃ pabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇappabhavaṃ.4 | ||
+ | |||
+ | 23. Viññāṇañcidaṃ bhikkhave kinnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiñjātikaṃ kimpabhavaṃ? | ||
+ | |||
+ | 24. Saṅkhārā cime bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? | ||
+ | |||
+ | 25. Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā, | ||
+ | |||
+ | 26. Jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Jātipaccayā nu kho bhikkhave jarāmaraṇaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Jātipaccayā bhante jarāmaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 27. Bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Bhavapaccayā bhante jāti. Evaṃ no ettha hoti: bhavapaccayā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Phassappabhavā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 28. Upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Upādānapaccayā nu kho bhikkhave bhavo no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Upādānapaccayā bhante bhavo. Evaṃ no ettha hoti: upādānapaccayā bhavoti. | ||
+ | |||
+ | 29. Taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Taṇhāpaccayā nu kho bhikkhave upādānaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Taṇhāpaccayā bhante upādānaṃ. Evaṃ no ettha hoti: taṇhāpaccayā upādānanti. | ||
+ | |||
+ | 30. Vedanāpaccayā taṇhāti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taṇhā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Vedanāpaccayā bhante taṇhā. Evaṃ no ettha hoti: vedanāpaccayā taṇhāti. | ||
+ | |||
+ | 31. Phassapaccayā vedanāti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Phassapaccayā bhante vedanā. Evaṃ no ettha hoti: phassapaccayā vedanāti. | ||
+ | |||
+ | 32. Saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saḷāyatanapaccayā nu kho bhikkhave phasso no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Saḷāyatanapaccayā bhante phasso. Evaṃ no ettha hoti: saḷasāyatanapaccayā phassoti. | ||
+ | |||
+ | 33. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Nāmarūpapaccayā nu kho bhikkhave saḷāyatanaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Nāmarūpapaccayā bhante saḷāyatanaṃ. Evaṃ no ettha hoti: nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. | ||
+ | |||
+ | 34. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Viññāṇapaccayā nu kho bhikkhave nāmarūpaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Viññāṇapaccayā bhante nāmarūpaṃ. Evaṃ no ettha hoti: viññāṇapaccayā nāmarūpanti. | ||
+ | |||
+ | 35. Saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saṅkhārapaccayā nu kho bhikkhave viññāṇaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Saṅkhārapaccayā bhante viññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 36. Avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ avijjā paccayā nu kho bhikkhave saṅkhārā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Avijjāpaccayā bhante saṅkhārā. Evaṃ no ettha hoti: avijjāpaccayā saṅkhārāti. | ||
+ | |||
+ | 37. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha. Ahampi evaṃ vadāmi: imasmiṃ 1 sati idaṃ hoti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 38. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, | ||
+ | |||
+ | 39. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Jātinirodhā nu kho bhikkhave jarāmaraṇanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Jātinirodhā bhante jarāmaraṇanirodho. Evaṃ no ettha hoti: jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 40. Bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Bhavanirodhā nu kho bhikkhave jātinirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Bhavanirodhā bhante jātinirodho. Evaṃ no ettha hoti. Bhavanirodhā jātinirodhoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Iti imasmiṃ, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 41. Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Upādānanirodhā nu kho bhikkhave bhavanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Upādānanirodhā bhante bhavanirodho. Evaṃ no ettha hoti: upādānanirodhā bhavanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 42. Taṇhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Taṇhānirodhā nu kho bhikkhave upādānanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Taṇhānirodhā bhante upādānanirodho. Evaṃ no ettha hoti: taṇhānirodhā upādānanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 43. Vedanānirodhā taṇhānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ vedanānirodhā nu kho bhikkhave taṇhānirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Vedanānirodhā bhante taṇhānirodho. Evaṃ no ettha hoti: vedanānirodhā taṇhānirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 44. Phassanirodhā vedanā nirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Phassanirodhā nu kho bhikkhave vedanānirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Phassanirodhā bhante vedanānirodho. Evaṃ no ettha hoti: phassanirodhā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 45. Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saḷāyatananirodhā nu kho bhikkhave phassanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Saḷāyatananirodhā bhante phassanirodho. Evaṃ no ettha hoti: saḷāyatananirodhā phassanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 46. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Nāmarūpanirodhā nu kho bhikkhave saḷāyatananirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Nāmarūpanirodhā bhante saḷāyatananirodho. Evaṃ no ettha hoti: nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 47. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Viññāṇanirodhā nu kho bhikkhave nāmarūpanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Viññāṇanirodhā bhante nāmarūpanirodho. Evaṃ no ettha hoti: viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 48. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saṅkhāranirodhā nu kho bhikkhave viññāṇanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Saṅkhāranirodhā bhante viññāṇanirodho. Evaṃ no ettha hoti: saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 49. Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Avijjānirodhā nu kho bhikkhave saṅkhāranirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Avijjānirodhā bhante saṅkhāranirodho. Evaṃ no ettha hoti: avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti. | ||
+ | |||
+ | 50. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha. Ahampi evaṃ vadāmi: imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati - yadidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho, | ||
+ | |||
+ | 51. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 52. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aparantaṃ vā ādhāveyyātha: | ||
+ | |||
+ | 53. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ3 ajjhattaṃ kathaṅkathī assatha:4 ahannukhosmi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahesumhā, syā. Ahesumha - aññatra 2. Paṭidhāveyyātha. Machasaṃ, syā. 3. Paccuppannaddhānaṃ ārabbha, syā. Paccuppanna maddhānaṃ ajjhattaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 54. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha: | ||
+ | |||
+ | 55. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha: | ||
+ | |||
+ | 56. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aññaṃ satthāraṃ uddiseyyāthāti. No hetaṃ bhante. | ||
+ | |||
+ | 57. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vatakotuhalamaṅgalāni, | ||
+ | |||
+ | 58. Nanu bhikkhave5 yadeva tumhākaṃ sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tumhe vadethāti.6 Evambhante. | ||
+ | |||
+ | 59. Sādhu bhikkhave, upanītā kho me tumhe bhikkhave iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opanayikena paccattaṃ veditabbena viññūhi. Sandiṭṭhiko " ayaṃ bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī" | ||
+ | |||
+ | 60. Tiṇṇaṃ kho pana bhikkhave sannipātā gabbhassāvakkanti hoti: idha mātāpitaro sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 61. Tamenaṃ bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharati mahatā saṃsayena garumbhāraṃ7. Tamenaṃ bhikkhave mātā navannaṃ vā dasannaṃ cā māsānaṃ accayena vijāyati mahatā saṃsayena garumbhāraṃ. Tamenaṃ jātaṃ samānaṃ sakena lohitena poseti. Lohitaṃ hetaṃ bhikkhave8 ariyassa vinaye yadidaṃ mātuthaññaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Satthugāraveneva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 62. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya1 indriyānaṃ paripākamanvāya yāni tāni2 kumārakānaṃ kīḷāpanakāni tehi kīḷati: seyyathīdaṃ-vaṅkakaṃ3 ghaṭikaṃ mokkhacikaṃ4 ciṅgulakaṃ5 pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ. | ||
+ | |||
+ | 63. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya6 indriyānaṃ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto7 parivāreti: | ||
+ | |||
+ | 64. So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe9 rūpe sārajjati, appiyarūpe rūpe byāpajjati.10 Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vuḍḍhimanvāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 65. Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ, | ||
+ | |||
+ | 66. So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Pacchājāto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 67. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato1 virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā2 paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭa - kaṃsakūṭa - mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭana - vañcana - nikati - sāciyogā3 paṭivirato hoti. Chedana - vadha - bandhana - viparāmosa4 - ālopa - sahasākārā paṭivirato hoti. | ||
+ | |||
+ | 68. So santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena 5 cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhisakuṇo6 yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena. Yena yeneva7 pakkamati, samādāyeva pakkamati. | ||
+ | |||
+ | So iminā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 69. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rattūparato, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 70. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asitena pite khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | 71. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, | ||
+ | |||
+ | 72. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ2 pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 73. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | 74. So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati.4 Appiyarūpe rūpe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ariyena satisampajaññena, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 75. Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde na sārajjati.4 Appiyarūpe sadde na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, | ||
+ | |||
+ | - Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe na sārajjati.4 Appiyarūpe gandhe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho , upādānanirodhā bhavanirodho, | ||
+ | |||
+ | - Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase na sārajjati.4 Appiyarūpe rase na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, | ||
+ | |||
+ | - Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe na sārajjati.4 Appiyarūpe phoṭṭhabbe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, | ||
+ | |||
+ | - Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati.4 Appiyarūpe dhamme na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, | ||
+ | |||
+ | 76. Imaṃ kho me tumhe bhikkhave saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ dhāretha. Sātiṃ pana <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.4.9. | ||
+ | |||
+ | Mahāassapurasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā samaṇamhāti paṭijānātha. Tesaṃ vo bhikkhave evaṃ samaññānaṃ sataṃ evampaṭiññānaṃ sataṃ " ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kiñca, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca? | ||
+ | |||
+ | 4. Hirottappena samannāgatā bhavissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.1 | ||
+ | |||
+ | 5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā2 samannāgatā. Alamettāvatā, | ||
+ | |||
+ | 6. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 8. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 10. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sikkhitabbanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 13. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 14. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 16. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭihaṅkhāma, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā1 samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 18. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 20. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hirottappenamha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 23. Seyyathāpi bhikkhave puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā samijjheyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | 24. Seyyathāpi bhikkhave puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, | ||
+ | |||
+ | 25. Seyyathāpi bhikkhave puriso bandhanāgāre baddho5 assa, so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abyayena, 6 na cassa koci bhogānaṃ vayo, tassa evamassa: " ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ. Somhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena. Natthi ca me koci7 bhogānaṃ vayo" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dārabharaṇayāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Seyyathāpi bhikkhave puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo, | ||
+ | |||
+ | 17. Seyyathāpi bhikkhave puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, | ||
+ | |||
+ | 18. Evameva kho2 bhikkhave bhikkhu yathā iṇaṃ, yathā rogaṃ, yathā bandhanāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 19. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ5 hoti. Seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako6 vā nāhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni7 ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya8, sāssa9 nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā10 snehena na ca paggharaṇī. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abbhayena, machasaṃ, abhayena, syā 2. Evaṃ kho, syā 3. Yathā anaṇayā, syā. 4. Evameva kho, syā. 5. Apphutaṃ, sīmu. 6. Nahāpako, machasaṃ syā. 7Nhāniyacuṇṇāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti1 paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ2 hoti. Seyyathāpi bhikkhave udakarahado3 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | 22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Abhisanneti parisanneti, | ||
+ | 7. Yāva ca aggā, syā. 8.Nāssa, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaṃ1 pārupitvā2 nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vattena apphuṭaṃ assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 23. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 24. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sīsaṃ, syā. 2. Pārupetvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Ime vata <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā" | ||
+ | |||
+ | 25. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tiṭṭhantampi-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ' | ||
+ | |||
+ | 26. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo itipi, brāhmaṇo itipi, nahātako itipi, vedagū itipi, sottiyo itipi, ariyo itipi, arahaṃ1 itipi. | ||
+ | |||
+ | 27. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti? Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā2 ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti. | ||
+ | |||
+ | 28. Kathañca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti? Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti. | ||
+ | |||
+ | 29. Kathañca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti? Nahātāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti. | ||
+ | |||
+ | 30. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti? Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti. | ||
+ | |||
+ | 31. Kathañca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti? Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti. | ||
+ | |||
+ | 32. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti. | ||
+ | |||
+ | 33. Kathañca bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Mahāassapurasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Arahā - syā. 2. Ponobbhavikā - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.4.10 | ||
+ | |||
+ | Cūḷaassapurasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Samaṇā samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā samaṇamhāti paṭijānātha. Tesaṃ vo bhikkhave evaṃ samaññānaṃ sataṃ evaṃ paṭiññānaṃ sataṃ 'yā samaṇasāmīcipaṭipadā, | ||
+ | |||
+ | 3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti? Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti, makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti, issukissa issā appahīnā hoti, maccharissa macchariyaṃ appahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ appahīnaṃ hoti, māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhissa2 micchādiṭṭhi appahīnā hoti, imesaṃ kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasaṭānaṃ3 āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ appahānā na samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. Seyyathāpi bhikkhave maṭajaṃ nāma4 āvudhajātaṃ ubhato dhāraṃ pītanisitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Parikkhāre - syā. 2. Micchādiṭṭhakassa - machasaṃ 3. Samaṇakasāvānaṃ -syā. 4. Matajannāma - syā. 5. Sampalivedhitaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Nāhaṃ bhikkhave saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave udakorohakassa udakorohakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rukkhamūlikassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Saṅghāṭikassa ce bhikkhave saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa3 abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā, pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ saṅghāṭikaṃ kareyyuṃ, saṅghāṭikattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | ------------------------ | ||
+ | |||
+ | 1. Udakorohaṇamattena - machasaṃ, syā. 2. Mannajjhāyikassa - syā. 3. Abhijjhālussa puggalassa - syā,4. [BJT] samādapeyyyuṃ [corrected to] samādapeyyuṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Acelakassa ce bhikkhave acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ acelakaṃ kareyyuṃ, acelakamattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Rajojallikassa ce bhikkhave rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ rajojallikaṃ kareyyuṃ, rajojallikattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Udakorohakassa ce bhikkhave udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ udakorohakaṃ kareyyuṃ, udakorohakamattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Rukkhamūlikassa ce bhikkhave rukkhamūlikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ rukkhamūlikaṃ kareyyuṃ, rukkhamūlikattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Abbhokāsikassa ce bhikkhave abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ abbhokāsikaṃ kareyyuṃ, abbhokāsikattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Ubbhaṭṭhakassa ce bhikkhave ubbhaṭṭhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ ubbhaṭṭhakaṃ kareyyuṃ, ubbhaṭṭhakattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Pariyāyabhattikassa ce bhikkhave pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ pariyāyabhattikaṃ kareyyuṃ, pariyāyabhattakattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Mantajjhāyakassa ce bhikkhave mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ mantajjhāyakaṃ kareyyuṃ, mantajjhāyakattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ jaṭilakaṃ kareyyuṃ, jaṭilakattameva samādapeyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 7. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti? Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariyaṃ pahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhissa2 micchādiṭṭhi pahīnā hoti, imesaṃ kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasaṭānaṃ3 āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati. Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. | ||
+ | |||
+ | 9. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena1 pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena2 cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ.3 Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. | ||
+ | |||
+ | 10. Seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā4 setakā supatitthā ramaṇīyā, | ||
+ | |||
+ | 11. Evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6 bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7 paṭipannoti vadāmi. Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6 bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7 paṭipannoti vadāmi. Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6 bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7 paṭipannoti vadāmi.Suddakulā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇā muditaṃ upekkhaṃ6 bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7 paṭipannoti8 vadāmi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abyāpajjena, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti.Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. Suddakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. Yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cūḷaassapurasuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Mahāyamakavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Giñjakasālavanaṃ1 parihātuṃ pāpimato2 punasaccanisedho3\\ | ||
+ | Vaṇṇapasīdanatādi ca4 indo kevaṭa assapuraṃ jaṭilenāti.5* | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Giñjaka chakkasālavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | * Giñjakachakka sālavanaṃ pariharituṃ paññāvato saccakanisabho mukhavaṇṇapasīdanādinā tiṭṭhakevaṭṭa assapura jaṭilenāti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Cūḷayamakavaggo | ||
+ | |||
+ | 1.5.1 | ||
+ | |||
+ | Sāleyyakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. | ||
+ | |||
+ | 2. Assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, | ||
+ | |||
+ | 4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti? | ||
+ | |||
+ | 5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhagavantaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma. Sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti. Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 7. Tividhaṃ kho gahapatayo kāye adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhaṃ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti. | ||
+ | |||
+ | 8. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo1 lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno2 pāṇabhūtesu.3 Adinnādāyī kho pana hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ4 theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā5 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā6 sassāmikā saparidaṇḍā, | ||
+ | |||
+ | 9. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti sabhāgato7 vā parisagato8 vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Luddo dāruṇo, machasaṃ 2. Alajjī adayāpanno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā1 hoti. 'Aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā' | ||
+ | |||
+ | 11. Evaṃ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.6 | ||
+ | |||
+ | 12. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti. | ||
+ | |||
+ | 13. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti: nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ nādinnaṃ7 theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti: yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhijjhātā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: sabhāgato1 vā parisagato2 vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: | ||
+ | |||
+ | 15. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā13 hoti. 'Aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā' | ||
+ | |||
+ | 16. Evaṃ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.17 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabhaggato, syā. Sīmu. Katthaci. 2. Parisaggato, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ1 upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | 18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | 19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā subhakiṇṇakānaṃ 5 devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabyataṃ machasaṃ syā [PTS.]\\ | ||
+ | 2. Uppajjeyyanti, | ||
+ | 3. Ābhānaṃ devānaṃ, machasaṃ [PTS] potthakesu na dissati. \\ | ||
+ | 4. Subhānaṃ devānaṃ sīmu.1. Machasaṃ potthakesu na dissati. \\ | ||
+ | 5. Subhakiṇhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri 'aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārīti.1. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Evaṃ vutte sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Sāleyyakasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.5.2 | ||
+ | |||
+ | Verañjaka suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇagahapatikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. | ||
+ | |||
+ | 2. Assosuṃ kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā. " Samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṃ kho pana bhavantaṃ5 gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samacārī, machasaṃ. 2. Evameva, machasaṃ.Syā. 3. Bhagavantaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti? | ||
+ | |||
+ | 5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | 6. " Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma. Sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyāmā" | ||
+ | |||
+ | 7. Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 8. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti. Catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti. Tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti? Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Adinnādāyī kho pana hoti: yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti: yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, | ||
+ | |||
+ | 10. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī visamacārī hoti? Idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti: sabhāgato vā parisagato2 vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: | ||
+ | |||
+ | 11. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti? Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti: 'aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kaṇḍakā -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: | ||
+ | |||
+ | 12. Evaṃ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. | ||
+ | |||
+ | 13. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacārī samacārī hoti. Catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti. Tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti. | ||
+ | |||
+ | 14. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti? Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti: yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ nādinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ nā ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, | ||
+ | |||
+ | 15. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti?. Idha gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: sabhāgato cā parisaggato cā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 3.Micchādiṭṭhiko- machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, | ||
+ | |||
+ | 16. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti? Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti: aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā' | ||
+ | |||
+ | 17. Evaṃ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. | ||
+ | |||
+ | 18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ3 upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bhāsitā hoti - syā 2. Sammādiṭṭhiko - machasaṃ 3. Sahabyataṃ - machasaṃ .Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ3 upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | 19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī ' aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | 20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā subhakiṇṇakānaṃ1 devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Subhakiṇṇakānaṃ- sīmu. Subhakiṇhānaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 21. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri 'aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti' | ||
+ | |||
+ | 22. Evaṃ vutte verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Verañjakasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1.5.3. | ||
+ | |||
+ | Mahāvedalla suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. " Duppañño duppaññoti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso duppaññoti vuccatī" | ||
+ | |||
+ | Nappajānāti nappajānātīti kho āvuso, tasmā duppaññoti vuccati. Kiñca nappajānāti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sāraṇiyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Sādhāvusoti kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Pajānāti pajānātīti kho āvuso, tasmā paññavāti vuccati. Kiñca pajānāti? | ||
+ | |||
+ | 4. " | ||
+ | |||
+ | Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā viññāṇanti vuccati. Kiñca vijānāti: sukhantipi vijānāti, dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti. Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā viññāṇanti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 5. " Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Yañcāvuso pajānāti taṃ vijānāti. Yaṃ vijānāti taṃ pajānāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 6. "Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ kiṃ nānākaraṇa" | ||
+ | |||
+ | Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ paññā bhāvetabbā, | ||
+ | |||
+ | 7. " Vedanā vedanāti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso vedanāti vuccatī" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanāti vuccati kiñca vedeti?. Sukhampi vedeti, dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti. Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanāti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 8. " | ||
+ | |||
+ | Sañjānāti sañjānātīti kho āvuso, tasmā saññāti vuccati. Kiñca sañjānāti? | ||
+ | |||
+ | 9. " Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Yañcāvuso vedeti taṃ sañjānāti, | ||
+ | |||
+ | 10. " | ||
+ | |||
+ | Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ neyyaṃ, anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ neyyaṃ, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ neyyanti. | ||
+ | |||
+ | 11. " | ||
+ | |||
+ | Neyyaṃ kho āvuso dhammaṃ paññācakkhunā pajānātīti. | ||
+ | |||
+ | 12. " | ||
+ | |||
+ | Paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Kati panāvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti? | ||
+ | Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya: parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti. | ||
+ | |||
+ | 14. Katīhi panāvuso aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti? | ||
+ | |||
+ | Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca: idhāvuso sammādiṭṭhi sīlānuggahītā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahītā ca hoti, samathānuggahītā ca hoti, vipassanānuggahītā ca hoti. Imehi kho āvuso pañcahi aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti. | ||
+ | |||
+ | 15. Kati panāvuso bhavāti?\\ | ||
+ | Tayo me āvuso bhavā: kāma bhavo rūpabhavo arūpabhavoti. | ||
+ | |||
+ | 16. Kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti? | ||
+ | |||
+ | Avijjānīvaraṇānaṃ kho āvuso sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ tatra tatrābhinandanā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti. | ||
+ | |||
+ | 17. Kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti? | ||
+ | |||
+ | Avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti. | ||
+ | |||
+ | 18. Katamaṃ panāvuso paṭhamaṃ jhānanti? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccatāvuso paṭhamaṃ jhānanti. | ||
+ | |||
+ | 19. Paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgikanti1? | ||
+ | |||
+ | Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgikaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kati aṅganti, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgavippahīnaṃ kataṅgasamannāgatanti? | ||
+ | |||
+ | Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ: | ||
+ | |||
+ | 21. Pañcimānī āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, | ||
+ | |||
+ | Pañcimānī āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, | ||
+ | |||
+ | 22. Pañcimānī āvuso indriyāni seyyathīdaṃ: | ||
+ | Pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 23. Āyu panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti. | ||
+ | |||
+ | Āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti | ||
+ | |||
+ | 24. Usmā panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti? | ||
+ | |||
+ | Usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti. | ||
+ | |||
+ | 25. Idāneva kho mayaṃ āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti. Idāneva kho mayaṃ āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti. Yathākataṃ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hāvuso upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi āvuso telappadīpassa jhāyato acciṃ paṭicca ābhā paññāyati, | ||
+ | |||
+ | 26. Teva nu kho āvuso āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā, udāhu aññe āyusaṅkhārā aññe vedanīyā dhammāti? | ||
+ | |||
+ | Na <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 27. Yadā nu kho āvuso imaṃ kāyaṃ kati dhammā jahanti, athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetananti? | ||
+ | |||
+ | Yadā kho āvuso imaṃ kāyaṃ tayo dhammā jahanti, āyu usmā ca viññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 28. Yvāyaṃ āvuso mato kālakato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, imesaṃ kiṃ nānākaraṇanti? | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ āvuso mato kālakato tassa kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Āyu parikkhīṇo. Usmā vūpasantā. Indriyāni viparibhinnāni. Yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, | ||
+ | |||
+ | 29. Kati panāvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpatatiyā: | ||
+ | |||
+ | 30. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyāti? | ||
+ | |||
+ | Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā: | ||
+ | |||
+ | 31. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyāti? | ||
+ | |||
+ | Tayo kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā <span pts_page # | ||
+ | 32. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti? | ||
+ | |||
+ | Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya: | ||
+ | |||
+ | 33. Yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā cetovimutti, | ||
+ | |||
+ | 34. Katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā ceva nānābyañjanā ca? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. | ||
+ | |||
+ | Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. | ||
+ | |||
+ | Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. | ||
+ | |||
+ | Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Ayaṃ vuccatāvuso appamāṇā ceto vimutti. | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso ākiñcaññā cetovimutti? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccatāvuso ākiñcaññā cetovimutti. | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso suññatācetovimutti? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Katamā cāvuso animittā cetovimutti? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ ceto samādhiṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccatāvuso animittā cetovimutti. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānāṭṭhā ceva nānābyañjanā ca. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 35. Katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānaṃ? | ||
+ | |||
+ | Rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Rāgo kho āvuso kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso ākiñcaññā cetovimuttiyo, | ||
+ | |||
+ | Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā sāriputto. Attamano āyasmā mahā koṭṭhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mahāvedallasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.4 | ||
+ | |||
+ | Cūḷavedalla suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho visākho upāsako dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 1. Sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime āvuso visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Sādhu ayyeti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: sakkāyasamudayo sakkāyasamudayoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Yāyaṃ āvuso visākha taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 3. Sakkāyanirodho sakkāyanirodhoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyanirodho vutto bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Yo kho āvuso visākha tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, ayaṃ kho āvuso visākha sakkāyanirodho vutto bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | 4. Sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyanirodhagāminīpaṭipadāti ayye vuccati. Katamā nu kho ayye sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. Taññeva nu kho ayye upādānaṃ te ca pañcupādānakkhandhā, | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha taññeva upādānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 6. Kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi hotīti? | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso visākha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | 7. Kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi na hotīti?. | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso visākha sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Katamo panayye ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti? | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 9. Ariyo panayye aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato udāhu asaṅkhatoti? | ||
+ | |||
+ | Ariyo kho āvuso visākha aṭṭhaṅgiko maggo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Ariyena nu kho ayye aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā, | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā. Tīhi ca kho āvuso visākha khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahīto: | ||
+ | |||
+ | 11. Katamo panayye samādhi. Katamo samādhinimittā, | ||
+ | |||
+ | Yā kho āvuso visākha cittassa ekaggatā ayaṃ samādhi. Cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā. Cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā. Yā tesaṃyeva dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. Kati panayye saṅkhārāti? | ||
+ | |||
+ | Tayome āvuso visākha saṅkhārā: | ||
+ | |||
+ | 13. Katamo panayye kāyasaṅkhāro, | ||
+ | |||
+ | Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyasaṅkhāro. Vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Kasmā panayye assāsapassāsā kāyasaṅkhāro? | ||
+ | |||
+ | Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā. Tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho āvuso visākha vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati. Tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā. Tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti. | ||
+ | |||
+ | 15. Kathaṃ ca panayye saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti? | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa bhikkhuno evaṃ hoti: ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjissanti vā, ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmīti vā, ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpannoti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yantaṃ tathattāya upanetīti. | ||
+ | |||
+ | 16. Saññāvedayitanirodhaṃ <span pts_page # | ||
+ | Saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, | ||
+ | |||
+ | 17. Kathaṃ panayye saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hoti? | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṃ hoti: ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissanti vā, ahaṃ saññāvedayita nirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmīti vā, ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitoti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yantaṃ tathattāya upanetīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panayye bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ uppajjati cittasaṅkhāro, | ||
+ | |||
+ | 19. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ panayye bhikkhuṃ kati phassā phusantīti? | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho āvuso visākha bhikkhuṃ tayo phassā phusanti: suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phassoti. | ||
+ | |||
+ | 20. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panayye bhikkhuno kinninnaṃ cittaṃ hoti kimpoṇaṃ kimpabbhāranti? | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso visākha bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāranti. | ||
+ | |||
+ | 21. Kati panayye vedanāti? | ||
+ | |||
+ | Tisso kho imā āvuso visākha vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanāti. | ||
+ | |||
+ | 22. Katamā panayye sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanāti?. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 23. Sukhā panayye vedanā kiṃsukhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sukhā kho āvuso visākha vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā, | ||
+ | |||
+ | 24. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ anusayo anuseti? Dukkhāya vedanāya kiṃ anusayo anuseti? Adukkhamasukhāya vedanāya kiṃ anusayo anusetīti? | ||
+ | |||
+ | Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti. \\ | ||
+ | 25. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti? Sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti? | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti. Na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti. Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti, | ||
+ | |||
+ | 26. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ pahātabbaṃ? | ||
+ | |||
+ | Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo . Dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 27. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo? Sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo ? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti? | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo. Na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo.Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso visākha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja virahati. Rāgaṃ tena pajahati. Na tattha rāgānusayo anuseti. | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso visākha bhikkhu iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Avijjaṃ tena pajahati. Na tattha avijjānusayo anusetīti. | ||
+ | |||
+ | 28. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | |||
+ | Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya dukkhā vedanā paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | 29. Dukkhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | Dukkhāya kho āvuso visākha vedanāya sukhā vedanā paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | 30. Adukkhamasukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | Adukkhamasukhāya kho āvuso visākha vedanāya avijjā paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | 31. Avijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | Avijjāya kho āvuso visākha vijjā paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | 32. Vijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | Vijjāya kho āvuso visākha vimutti paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | 33. Vimuttiyā panayye kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | Vimuttiyā kho āvuso visākha nibbānaṃ paṭibhāgoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 34. Nibbānassa panayye kiṃ paṭibhāgoti? | ||
+ | |||
+ | Accasarāvuso1 visākha pañhaṃ. Nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ. Nibbānogadhaṃ hi āvuso visākha brahmacariyaṃ nibbāna parāyanaṃ nibbāna pariyosānaṃ. Ākaṅkhamāno ca tvaṃ2 āvuso visākha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho visākho upāsako yāvatako ahosi dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiṃ kathāsallāpo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhagavā visākhaṃ upāsakaṃ etadavoca: paṇḍitā visākha dhammadinnā bhikkhunī, mahāpaññā visākha dhammadinnā bhikkhunī. Mamañcepi tvaṃ visākha etamatthaṃ puccheyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano visākho upāsako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷavedallasuttaṃ catutthaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Accayāsi āvuso, machasaṃ 2. Ākaṅkhamāno tvaṃ,sī 3. Evameva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.5. | ||
+ | |||
+ | Cūḷadhammasamādāna suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri? | ||
+ | |||
+ | Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya, atha kho taṃ bhikkhave māluvābījaṃ aññatarasmiṃ sālamūle nipateyya, atha kho bhikkhave yā tasmiṃ sāle adhivatthā devatā sā bhītā saṃviggā santāsaṃ āpajjeyya. Atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāseyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pātabyataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 'Mā bhavaṃ bhāyi, mā bhavaṃ bhāyi. Appeva nāmetaṃ māluvā bījaṃ moro vā gileyya, mago vā1 khādeyya, davaḍāho2 vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: " kiṃsu nāma te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhayaṃ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāsesuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave santi eke samaṇa brāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mīgo, syā. Sī katthaci 2. Vanadāho, machasaṃ 3. Udraheyyuṃ. Sī.Katthaci 4. Bīja, machasaṃ bījañca, syā. Bījaṃ vā, sī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ - suṃ nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu, | ||
+ | |||
+ | 4. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano. Na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko, | ||
+ | |||
+ | So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, dvāhikampi āhāraṃ āhāreti, sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So sākabhakkho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṃsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinānipi2 dhāreti ajinakkhipampi3 dhāreti kusacīrampi dhāreti vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāḷakambalampi dhāreti ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto.4 Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.6 Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | 6. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipakaṃ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti. So abhikkhaṇaṃ rāgajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ7 paṭisaṃvedeti. Pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaṇaṃ dosajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaṇaṃ mohajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ7 paṭisaṃvedeti. So sahāpi dukkhena sahāpi domanassena8 assumukho9 rudamāno10 paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhā āyatiṃ sukhavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gaddula, sī, 2.Ajinampi, machasaṃ, ajjinānipi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṃ rāgajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṃ dosajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā na tibbamohajātiko <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ1 upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyaṃ ācikkhanti ' | ||
+ | |||
+ | Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷadhammasamādānasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dutiyajjhānaṃ - pe -catujjhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.6 | ||
+ | |||
+ | Mahādhammasamādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | 2. Yebhuyyena bhikkhave sattā evaṃ kāmā evaṃ chandā evaṃ adhippāyā: | ||
+ | |||
+ | 3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sevitabbe dhamme na jānāti, asevitabbe dhamme na jānāti, bhajitabbe dhamme na jānāti, abhajitabbe dhamme na jānāti.So sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati, bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṃ kissa hetu? Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tatra bhikkhave, sī 2. Taṃ kissahetu, syā 3. Sādhu bhante, sī 4. Bhagavantaññeva, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sapapurisadhamme suvinīto sevitabbe dhamme pajānāti1 asevitabbe dhamme pajānāti, bhajitabbe dhamme pajānāti abhajitabbe dhamme pajānāti. So sevitabbe dhamme pajānanto2 asevitabbe dhamme pajānanto, bhajitabbe dhamme pajānanto abhajitabbe dhamme pajānanto, asevitabbe dhamme na sevati, sevitabbe dhamme sevati. Abhajitabbe dhamme na bhajati, bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṃ kissa hetu? Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno. | ||
+ | |||
+ | 5. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri? | ||
+ | |||
+ | Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkha vipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 7. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Jānāti, machasaṃ. Syā 2. Jānanto, machasaṃ. Syā 3. Yamidaṃ, machasaṃ. Syā[PTS. 4.] Aviddhā, syā. 5.Aviddasunoti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppanna sukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. Tatra bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 11. Tatra bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yamidaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 13. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 14. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ? | ||
+ | Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti. Kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti. Musāvādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisunāvāco2 hoti. Pisunāvācapaccayā ca3 dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāvāvo4 hoti pharusāvācapaccayā ca5 dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti. Samphappalāpapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti. Abhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti. Byāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti. Micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati6. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Viddhā, syā 2.Pisuṇavāco, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti. Pāṇātipātapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti. Musāvādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāvāco1 hoti. Pisunāvācapaccayā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti. Adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisunāya vācāya5 paṭivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya6 paṭivirato hoti. Pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti. Samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.- | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pisuṇavāco, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti. Anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti. Abyāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti. Adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāya vācāya2 paṭivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya3 paṭivirato hoti. Pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti. Samphalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti. Anabhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃ vedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti. Abyāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni. | ||
+ | |||
+ | 18. Seyyathāpi bhikkhave tittakālāpu4 visena saṃsaṭṭho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uppajjati. Sī 2. Pisuṇāvāca, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pivitvā1 ca pana maraṇaṃ vā nigacchasi2 maraṇamattaṃ vā dukkhanti. So taṃ apaṭisaṅkhāya3 piveyya, na paṭinissajjeyya.4 Tassa taṃ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi. Pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yamidaṃ 5 , | ||
+ | |||
+ | 19. Seyyathāpi bhikkhave āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, | ||
+ | |||
+ | 20. Seyyathāpi bhikkhave pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 21. Seyyathāpi bhikkhave dadhi ca madhu ca sappi ca7 phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ. Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pītvā, sīmu. 2. Niggacchasi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 22. Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati ca, evameva kho bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Mahādhammasamādānasutta1 chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tadaññe ca, sī.Katthaci. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.7. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena tathāgate samannesanā kātabbā ' | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabbo: | ||
+ | |||
+ | Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā' | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṃvijjantīti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dhārissantīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṃvijjantīti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti te tathāgatassāti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ, nāyamāyasmā ittarasamāpannoti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: | ||
+ | |||
+ | "Na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṃvijjanti yāva na ñattajjhāpanno2 hoti yasampatto3. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasampatto, athassa idhekacce ādīnavā saṃvijjanti." | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti. Ñattajjhāpanno2 ayamāyasmā bhikkhu yasampatto, | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ñattajjhāpanno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ayaṃ ayasmā, sī. 2. Ñātajjhāpanto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tañce bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. Tatra bhikkhave tathāgatova uttariṃ paṭipucchitabbo: | ||
+ | |||
+ | " Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā" | ||
+ | |||
+ | "Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā' | ||
+ | |||
+ | "Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vadesi, sīmu, machasaṃ. 2. Vyākaramāno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Evaṃ vādiṃ kho bhikkhave satthāraṃ arahati sāvako upasaṅkamituṃ dhammasavaṇāya. Tassa satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Yathā yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ, | ||
+ | |||
+ | 6. Tañca bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 7. Yassa kassa ci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave tathāgate dhammasamannesanā hoti. Evañca pana tathāgato dhammatāsusamanniṭṭho hotīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsakasuttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.8. | ||
+ | |||
+ | Kosambiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṃ saññapenti, | ||
+ | |||
+ | 2. Atha kho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena te bhikkhū āmantehi ' | ||
+ | |||
+ | 4. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, api nu tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho cāti ' no hetambhante' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti kira bhikkhave yasmiṃ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, neva tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Atha kiṃ carahi tumhe moghapurisā kiṃ jānantā kiṃ passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: chayime bhikkhave dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmāggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(1) | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(2) | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(3) | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Ime kho bhikkhave cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvaya saṃvattanti. | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ kho bhikkhave channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṃghātanikaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyātikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhakaṃ etaṃ saṃghātanikaṃ yadidaṃ kūṭaṃ, evameva kho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Kathañca bhikkhave yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya? | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Sace bhikkhave bhikkhu kāmarāga pariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ1 mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti." | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pajānāti: natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ na jāneyyaṃ na passeyyaṃ. Suppaṇihitaṃ me mānasaṃ saccānaṃ bodhāyāti. Idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(1) | ||
+ | |||
+ | 7. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | 8. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pajānāti: yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, | ||
+ | |||
+ | 10. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pajānāti: yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tathārūpiāpattiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pajānāti: yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, | ||
+ | |||
+ | 12. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pajānāti: yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya. Evaṃ sattaṅgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kosambiyasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aṭṭhiṃkatvā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.9\\ | ||
+ | Brahmanimantanikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 2. Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tena kho pana bhikkhave samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ. Idaṃ hi na jāyati na jīyati na cavati na uppajjati. Ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti. Atha khvāhaṃ bhikkhave bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | 3. Addasā kho maṃ bhikkhave bako brahmā dūratova āgacchantaṃ. Disvāna maṃ etadavoca: ehi kho mārisa, sāgataṃ2 mārisa, cirassaṃ kho mārisa imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Idaṃ hi mārisa niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ. Idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati.3 Ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti. | ||
+ | |||
+ | 4. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ4 etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evameva, machasaṃ, syā. Sī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca: bhikkhu, bhikkhu, metamāsado, | ||
+ | |||
+ | Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavigarahakā paṭhavijigucchakā, | ||
+ | |||
+ | Tantāhaṃ6 bhikkhu evaṃ vadāmi: iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaṃ karohi. Mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho. Sace kho tvaṃ bhikkhu brahmuno vacanaṃ upātivattissasi, | ||
+ | |||
+ | 6. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bakabramhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Evaṃ vutte bhikkhave bako brahmā maṃ etadavoca: " ahaṃ hi mārisa niccaṃyeva samānaṃ niccanti vadāmi, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 8. " Ahampi kho etaṃ bramhe jānāmi: sace paṭhaviṃ ajjhosissāmi, | ||
+ | |||
+ | 9. Yathā kathaṃ pana me tvaṃ mārisa gatiñca pajānāsi jutiñca pajānāsi: evaṃ mahiddhiko bako brahmā, evaṃ mahānubhāvo bako brahmā, evaṃ mahesakkho bako brahmāti? | ||
+ | |||
+ | 10. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā, | ||
+ | Tāva sahassadhā loko ettha te vattatī6 vaso.\\ | ||
+ | Parovarañca7 jānāsi atho rāgavirāginaṃ, | ||
+ | Itthabhāvaññathābhāvaṃ sattānaṃ āgatiṃ gatinti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho te ahaṃ brahme gatiñca8 pajānāmi jutiñca 9 pajānāmi: evaṃ mahiddhiko bako brahmā, evaṃ mahānubhāvo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upapajjati, sīmu. [PTS 2.] Āyuṃ, syā 3. Te, syā. 4. Sace pana, syā. 5. Cutiñca, sī, katthaci. 6. Vattate, machasaṃ. 7. Paroparañca, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Atthi kho brahme aññe tayo kāyā. 1 Taṃ tvaṃ na jānāsi napassasi. Tyāhaṃ jānāmi passāmi. Atthi kho brahme ābhassarā nāma kāyo yato tvaṃ cuto idhūpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā2. Tena taṃ tvaṃ3 na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Paṭhaviṃ kho ahaṃ brahme paṭhavito abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavittena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya paṭhaviṃ nāhosiṃ.6 Paṭhaviyā7 nāhosiṃ, paṭhavito\\ | ||
+ | Nāhosiṃ, paṭhaviṃ meti8 nā hosiṃ, paṭhaviṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Āpaṃ kho ahaṃ brahme āpato abhiññāya yāvatā āpassa āpattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya āpaṃ nāhosiṃ.6 Āpasmiṃ nāhosiṃ, āpato nāhosiṃ, āpaṃ meti8 nā hosiṃ, āpaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Tejaṃ kho ahaṃ brahme tejato abhiññāya yāvatā tejassa tejattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya tejaṃ nāhosiṃ.6 Tejasmiṃ nāhosiṃ, tejato nāhosiṃ, tejaṃ meti8 nā hosiṃ, tejaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Vāyaṃ kho ahaṃ brahme vāyato abhiññāya yāvatā vāyassa vāyattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya vāyaṃ nāhosiṃ.6 Vāyasmiṃ nāhosiṃ, vāyato nāhosiṃ, vāyaṃ meti8 nā hosiṃ, vāyaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Bhūte kho ahaṃ brahme bhūtato abhiññāya yāvatā bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya bhūtaṃ nāhosiṃ.6 Bhūtesu nāhosiṃ, bhūtato nāhosiṃ, bhūtaṃ meti8 nā hosiṃ, bhūtaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Deve kho ahaṃ brahme devato abhiññāya yāvatā devatānaṃ devattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya deve nāhosiṃ.6 Devesu nāhosiṃ, devato\\ | ||
+ | Nāhosiṃ, deve meti8 nā hosiṃ, deve nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Pajāpatiṃ kho ahaṃ brahme pajāpatito abhiññāya yāvatā pajāpatissa pajāpatittena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya pajāpatiṃ nāhosiṃ.6 Pajāpatismiṃ nāhosiṃ, pajāpatito nāhosiṃ, pajāpatiṃ meti8 nā hosiṃ, pajāpatiṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Brahmaṃ kho ahaṃ brahme brahmato abhiññāya yāvatā brahmassa brahmattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya brahmaṃ nāhosiṃ.6 Brahmasmiṃ nāhosiṃ, brahmato nāhosiṃ, brahmaṃ meti nā hosiṃ, brahmaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Ābhassare kho ahaṃ brahme ābhassarato abhiññāya yāvatā ābhassarānaṃ ābhassarattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya ābhassaraṃ nāhosiṃ. Ābhassarasmiṃ nāhosiṃ, ābhassarato nāhosiṃ, ābhassaraṃ meti8 nā hosiṃ, ābhassaraṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Subhakiṇṇe9 kho ahaṃ brahme subhakiṇṇato abhiññāya yāvatā subhakiṇṇanānaṃ subhakiṇṇattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya subhakiṇṇe nāhosiṃ. Subhakiṇṇesu nāhosiṃ, subhakiṇṇato nāhosiṃ, subhakiṇṇe meti nāhosiṃ, subhakiṇṇe nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Vehapphale kho ahaṃ brahme vehapphalato abhiññāya yāvatā vehapphalānaṃ vehapphalattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya vehapphale nāhosiṃ. Vehapphalesu nāhosiṃ, vehapphalato nāhosiṃ, vehapphale meti8 nā hosiṃ, vehapphale nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Abhibhuṃ kho ahaṃ brahme abhibhuto abhiññāya yāvatā abhibhussa abhibhuttena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya abhibhuṃ nāhosiṃ.6 Abhibhusmiṃ nāhosiṃ, abhibhuto nāhosiṃ, abhibhuṃ meti nā hosiṃ, abhibhuṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ kho ahaṃ brahme sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya sabbaṃ nāhosiṃ.6 Sabbasmiṃ nāhosiṃ, sabbato nāhosiṃ, sabbaṃ meti nā hosiṃ, sabbaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, | ||
+ | |||
+ | 12. "Sace kho mārisa11 sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ12, | ||
+ | |||
+ | Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbato pabhaṃ. Taṃ paṭhaviyā14 paṭhavittena ananubhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Añño kāyo, machasaṃ 2. Pamuṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. " Handa ca hi1 te mārisa antaradhāyāmi" | ||
+ | |||
+ | 15. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci6 nandiñca na upādiyinti." | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittā jātā ahesuṃ: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, samaṇassa gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Na vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo yathāyaṃ7 samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā8 pabbajito. Bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya9 samūlaṃ bhavaṃ udabbahīti. | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ etadavoca: " sace kho tvaṃ mārisa evaṃ jānāsi, sace tvaṃ evamanubuddho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Handa carahi, machasaṃ, sī.Katthaci 2. Abhisaṅkharosi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sāvakesu gedhimakaṃsu pabbajitesu. Te sāvake1 upanetvā pabbajite, sāvakānaṃ dhammaṃ desetvā pabbajitānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 18. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | 19. Iti hidaṃ mārassa ca anālapanatāya, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Brahmanimantanikasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvake, syā. 2. Gedhitacittā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1.5.10 | ||
+ | |||
+ | Māratajjaniyasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno1 bhaggesu viharati suṃsumāragire2 bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati. | ||
+ | |||
+ | 2. Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: kinnu kho me kucchi garugaru3 viya māsācitaṃ maññeti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno paccattaṃ4 yoniso manasākāsi5. | ||
+ | |||
+ | 3. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ kucchigataṃ koṭṭhamanupaviṭṭhaṃ. Disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: nikkhama pāpima, mā tathāgataṃ vihesesi6 mā tathāgatasāvakaṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. | ||
+ | |||
+ | 4. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: " ajānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo7 apassaṃ evamāhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhagavā, syā. 2. Susumārahire, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: jānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo passaṃ evamāha: nikkhama pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataṃ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Atha kho māro pāpimā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ paccaggaḷe ṭhitaṃ. Disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: etthapi1 kho tāhaṃ, pāpima passāmi. Mā tvaṃ maññattho: | ||
+ | |||
+ | 8. Bhūtapubbāhaṃ pāpima dūsī nāma māro ahosiṃ. Tassa me kāḷī nāma bhaginī tassā2 tvaṃ putto. So me tvaṃ bhāgineyyo hosi.3 Tena kho pana pāpima samayena4 kakusandho5 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa6 kho pana pāpima bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhura- sañjīva nāma sāvakayugaṃ7 ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Yāvatā kho pana pāpima kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā, nāssudha koci8 āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ dhammadesanāya. Iminā kho etaṃ pāpima pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuro vidhurotveva 10 samaññā udapādi. | ||
+ | |||
+ | Āyasmā pana pāpima sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati. Bhūtapubbaṃ pāpima āyasmā sañjīvo aññatarasmiṃ rukkhamūle saññā vedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti addasaṃsu11 kho pāpima gopālakā pasupālakā kassakā12 pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjitvā13 nisinnaṃ. Disvāna nesaṃ etadahosi: acchariyaṃ vata bho. Abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnakova14 kālakato15, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Etthāpi, machasaṃ, syā. 2. Tassā bhaginiyā, syā. 3. Ahosi, machasaṃ, syā, hosīti sī. 4. Tena samayena pāpima, sī, tena kho pana samayena, syā. 5. Kakusando, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Atha kho pāpima dūsissa mārassa1 etadahosi: imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 10. Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā3 dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: "ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā4 bandhupādāpaccā ' | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dūsimārassa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Atha kho pāpima kakusandho1 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena: 'etha tumhe, bhikkhū, sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā taṃ 2 dūsī māro labhetha otāranti etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharathāti. | ||
+ | |||
+ | 12. Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena5 bhagavatā arahatā sammā sambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. | ||
+ | |||
+ | 13. Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kakusando, syā. 2. Yathā naṃ, sī, syā. [PTS 3.] Catutthaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Atha kho te pāpima, dūsīmāro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: etha tumhe, bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha. Appevanāma tumhehi sakkarīyamānānaṃ garukarīyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā taṃ1 dūsī māro labhetha otāranti. Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā2 dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. | ||
+ | |||
+ | Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. | ||
+ | |||
+ | 15. Atha kho pāpima, kakusandho3 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena " etha tumhe, bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha. Appevanāma tumhehi sakkarīyamānānaṃ garukarīyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ yathā taṃ1 dūsī māro labhetha otāranti. " Etha tumhe bhikkhave, asubhānupassī4 kāye viharatha. Āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino, | ||
+ | |||
+ | 16. Atha kho te pāpima, bhikkhū kakusandhena6 bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassī4 kāye vihariṃsu, | ||
+ | |||
+ | 17. Atha kho pāpima, kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āyasmatā vidhurena pacchā samaṇena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho pāpima dūsī māro aññataraṃ kumāraṃ7 anvāvisitvā sakkharaṃ gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāraṃ adāsi.8 Sisaṃ9 vobhindi. Atha kho pāpima āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena galantena kakusandhaṃyeva10 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yathā naṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Tassa kho pana pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti: chaphassāyataniko itipi, saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maṃ1 pāpima nirayapālā upasaṅkamitvā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Kīdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha.\\ | ||
+ | Vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca6 brāhmaṇaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. Sataṃ āsi ayosaṅku sabbe paccattavedanā, | ||
+ | Īdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha, | ||
+ | Vidhuraṃ sāvakamāsajja kakundhañca brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Yo etamabhijānāti7 bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 4. Majjhe sarassa tiṭṭhanti vimānā kappaṭhāyino, | ||
+ | Veluriyavaṇṇā rucirā accimanto pabhassarā, | ||
+ | Accharā tattha naccanti puthu nānattavaṇṇiyo. | ||
+ | |||
+ | 5. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 6. Yo ve buddhena cudito bhikkhusaṅghassa pekkhato,\\ | ||
+ | Migāramātupāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayī. | ||
+ | |||
+ | 7. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 8. Yo vejayantaṃ pāsādaṃ9 pādaṅguṭṭhena kampayī,\\ | ||
+ | Iddhibalenupatthaddho10 saṃvejesi ca devatā.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 9. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 10. Yo vejayante11 pāsāde sakkaṃ so paripucchati, | ||
+ | Api āvuso12 jānāsi taṇhakkhayavimuttiyo\\ | ||
+ | Tassa sakko viyākāsi13 pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ.14 | ||
+ | |||
+ | 11. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Atha naṃ tvaṃ, syā 2. Atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi, | ||
+ | 8. Kappaṭṭhāyino, | ||
+ | 10. Iddhibalena patthaddho, syā. 11. Vejayantapāsāde, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Yo brahmānaṃ1 paripucchati2 sudhammāyaṃ3 abhito sabhaṃ\\ | ||
+ | ' | ||
+ | Passasi5 vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ' | ||
+ | |||
+ | 13. Tassa brahmā viyākāsi anupubbaṃ yathātathaṃ, | ||
+ | 'Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu. | ||
+ | |||
+ | 14. Passāmi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ, | ||
+ | Sohaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ ahaṃ niccomhi sassato.' | ||
+ | |||
+ | 15. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 16. Yo mahāneruno kūṭaṃ vimokhena6 aphassayi, | ||
+ | Vanaṃ pubbavidehānaṃ ye ca bhūmisayā narā. | ||
+ | |||
+ | 17. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,\\ | ||
+ | Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. | ||
+ | |||
+ | 18. Na ve aggi veṭhayati 7 ahaṃ bālaṃ ḍahāmitī, | ||
+ | Bālova9 jalitaṃ aggiṃ āsajjana sa ḍayhati.10 | ||
+ | |||
+ | 19. Evameva tuvaṃ māra āsajjana11 tathāgataṃ, | ||
+ | Sayaṃ ḍahissasi attānaṃ bālo aggiṃva samphusaṃ. | ||
+ | |||
+ | 20. Apuññaṃ pasavī māro āsajjana12 tathāgataṃ, | ||
+ | Kinnu maññasi pāpima na me pāpaṃ vipaccati. | ||
+ | |||
+ | 21. Karoto cīyati13 pāpaṃ cirarattāya kandati, | ||
+ | Māra nibbinda buddhamhā āsaṃ mākāsi bhikkhusu. | ||
+ | |||
+ | 22. Iti māraṃ atajjesi15 bhikkhu bhesakalāvane, | ||
+ | Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Māratajjaniyasuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cūḷayamakavaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | 1. Brahmaṃ, machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Paripucchi, sī \\ | ||
+ | 3. Sudhammāya, | ||
+ | 4. Ajjāpi tyāvuso, machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Passa.Mī, | ||
+ | 6. Vimokkhena, machasaṃ, syā. [PTS] ,sī. \\ | ||
+ | 7. Cetayati, machasaṃ, syā, [PTS,]. \\ | ||
+ | 8. Dahāmīti, [PTS] sī. \\ | ||
+ | 9. Bālo ca, machasaṃ, syā.[PTS] \\ | ||
+ | 10. Āsajja naṃ sa ḍayhati, sīmu.Machasaṃ\\ | ||
+ | 11. Āsajjanaṃ, | ||
+ | 12. Āsajja naṃ, sīmu. Machasaṃ, \\ | ||
+ | 13. Ca yati, sī. \\ | ||
+ | 14. Dantaka,sī sīmu. Machasaṃ \\ | ||
+ | 15. Tajjesi, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sāleyyaverañja duve ca vedā cūḷa1mahādhammasamādanaṃ ca,\\ | ||
+ | Vīmaṃsakosambiyatho ca brahmā dūsī ca māro pañcamo ca vaggo. | ||
+ | |||
+ | Mūlapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | ------------------------- | ||
+ | |||
+ | " Bahūni deva vatthūti puna verañjiyā bahudeva kathā aparo visākho ca sālapadāvana dhammañca nāmo vīmaṃsana kālagomakañca dūsite puthāroṭhāpitā jināssantāti" | ||
+ | |||
+ | * Sīhaḷatālapaṇṇamayapotthakesu ayameva pāṭho dissate. | ||
+ | |||
+ | " Sāleyya verañja vedassa cūḷamahā dhammasamādānaṃ, | ||
+ | Vīmaṃsakā ca brahmā dūsī ca māro pañcamo varavaggo" | ||
+ | |||
+ | ( Bahuni deva sāleyyavatthu puna 1 verañjiyā, | ||
+ | Bahu devakathā aparā visākho sālapādapo | ||
+ | |||
+ | Dhammañca nāmaṃ vīmaṃsakalahā nimantaṃ dūsiko,\\ | ||
+ | Puna thero ca ṭhapito paṇṇāsañcāttataṃ gatanti.) Sīmu. | ||
+ | |||
+ | 1. Vatthunatha, | ||
+ | |||
+ | ( Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi cūḷa mahādhammasamādānañca, | ||
+ | Vīmaṃsakā kosambi ca brāhmaṇo dūsī ca māro dasamo ca vaggo | ||
+ | |||
+ | Mūlapariyāyo ceva sīhanādo ca uttamo,\\ | ||
+ | Kakaco ceva gosiṅgo sāleyyo ca ime pañca) machasaṃ | ||
+ | |||
+ | [BJT Vol M - 2] [\z M /] [\w II /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Suttantapiṭake\\ | ||
+ | Majjhimanikāyo\\ | ||
+ | Majjhimapaṇṇāsako | ||
+ | |||
+ | 1. Gahapati vaggo | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. | ||
+ | |||
+ | 2.1.1. | ||
+ | |||
+ | Kandaraka suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā pesso hatthārohaputto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Kandarako pana paribbājako bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhūsaṅghaṃ anuviloketvā bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito: | ||
+ | Evametaṃ kandaraka, evametaṃ kandaraka, yepi te kandaraka ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāraṇīyaṃ - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Santi hi kandaraka bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā. Santi pana1 kandaraka bhikkhū imasmiṃ bhikkhūsaṅghe sekhā2 santatasīlā santatavuttino nipakā nipakavuttino. Te catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā3 viharanti, katamesu catusu: idha kandaraka <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte pesso hatthārohaputto bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva supaññattācime bhante bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ4 samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya5 ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi bhante gihī odātavasanā kālena kālaṃ imesu catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā3 viharāma, idha mayaṃ bhante kāye kāyānupassino viharāma, ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāvañcidaṃ bhante bhagavā evaṃ manussagahane evaṃmanussakasaṭe evaṃmanussasāṭheyye vattamāne sattānaṃ hitāhitaṃ jānāti. Gahanaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ manussā, uttānakaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ pasavo. Ahaṃ hi bhante pahomi hatthidammaṃ sāretuṃ yāvatakena antarena campaṃ gatāgataṃ karissati sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni vaṅkeyyāni jimheyyāni pātukarissati. Amhākaṃ pana bhante dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā aññathā va kāyena samudācaranti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Santi hi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Evametaṃ pessa, evametaṃ pessa, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Kasmā pana te pessa ime tayo puggalā cittaṃ nārādhentī' | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Yassa dāni tvaṃ pessa kālaṃ maññasī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sukhappaṭisaṃvedī-machasaṃ. 2. Ayameva me -machasaṃ 3. Sukhakāme dukkhapaṭikkūle-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi. Paṇḍito bhikkhave pesso hatthārohaputto mahā pañño bhikkhave pesso hatthārohaputto, | ||
+ | |||
+ | Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya, bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantī' | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṃsukūlānipi dhāreti. Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti. Vākacīrampi dhāreti. Phalakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi8 hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. \\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃyutto machasaṃ 2. Hatthāvalekhano-syā. 3. Kataṃ -machasaṃ 4. Khalopimukhā-sīmu. 5. Paṭigaṇhāti-machasaṃ 6. Pivati machasaṃ 7.Dvāhikaṃ-sīmu 8. Ubbhaṭṭhakopi- sīmu ubbhaṭṭhakopi - machasaṃ\\ | ||
+ | Ubbhatthakopi - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sākuṇiko- machasaṃ 2. Goghātako - machasaṃ (adhikaṃ)\\ | ||
+ | 3.Muddhāvasitto-machasaṃ 4. Magavisāṇena-machasaṃ\\ | ||
+ | 5.Haritūpalittāya-machasaṃ, | ||
+ | 6.(Ettakā assā haññantu yaññatthāya) machasaṃ (adhikaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: | ||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Jivhāya rasaṃ ghāyitvā sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | 1. Atthagamā-[PTS 2.] Adukkhamasukhaṃ-machasaṃ 3. Catutthajjhānaṃ-sīmu\\ | ||
+ | 4. Ānejjappatte-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Kandaraka suttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.2.\\ | ||
+ | Aṭṭhakanāgara suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake. Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro taṃ bhikkhuṃ etadavoca: kahannu kho bhante āyasmā ānando etarahi viharati. Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ āyasmantaṃ ānandanti. Eso gahapati āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake' | ||
+ | |||
+ | Atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā1 cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā2 vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattaṃ vā3 anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī' | ||
+ | |||
+ | 1. Avimuttaṃ ceva-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati. Idampi kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati. So itipaṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbatthatāya-sīmu. 2. Cetasovimutti-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbatthatāya-sīmu.\\ | ||
+ | 2. Cetasovimutti-sīmu.\\ | ||
+ | 3. Ayaṃ kho-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " seyyathāpi bhante ānanda puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva ekādasa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtañca vesālikañca bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā3 paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Ekamekañca bhikkhuṃ paccekadussayugena acchādesi, āyasmantaṃ ānandaṃ ticīvarena acchādesi. Āyasmato ca ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ4 kārāpesī' | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhakanāgarasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāvanāya- machasaṃ 2. Kimaṅgaṃ panāhaṃ- machasaṃ, syā 3. Sannipātetvā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.3.\\ | ||
+ | Sekha suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvutthaṃ1 samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā3 telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anajjhāvuṭṭhapubbaṃ - syā. Anajjhāvuṭṭhaṃ - machasaṃ. 2. Acirakāritaṃ hoti-syā. 3. Upaṭṭhapetvā-machasaṃ. 4. Upaṭṭhāpito-machasaṃ. 5. Navaṃ santhāgāraṃ - machasaṃ. 6. Pacchimābhimukhā-machasaṃ 7. Paṭipado-syā 8. Piṭṭhi me-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṃ sakyaṃ āmantesi. Idha mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti. Indriyesu guttadvāro hoti. Bhojane mattaññū hoti. Jāgariyaṃ anuyutto hoti. Sattahi saddhammehi samannāgato hoti. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. | ||
+ | |||
+ | Kathañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti: idha mahānāma ariyasāvako cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Kathañca mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti: idha mahānāma ariyasāvako paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Navañca vedanaṃ na uppādessāmi, | ||
+ | |||
+ | Kathañca mahānāma ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti: idha mahānāma ariyasāvako divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Kathañca mahānāma <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca mahānāma ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ3 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, | ||
+ | |||
+ | Yato kho mahānāma ariyasāvako evaṃ sīlasampanno hoti. Evaṃ indriyesu guttadvāro hoti. Evaṃ bhojane mattaññū hoti, evaṃ jāgariyaṃ anuyutto hoti. Evaṃ sattahi saddhammehi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ottapati-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi mahānāma kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, | ||
+ | |||
+ | Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yampi kho1 mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi mahānāma ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi mahānāma ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yampi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yampi kho mahānāma ariyasāvako anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino, | ||
+ | Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse' | ||
+ | |||
+ | Sā kho panesā mahānāma brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā na duggītā, subhāsitā na dubbhāsitā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: sādhu sādhu ānanda, sādhu kho tvaṃ ānanda kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekhaṃ pāṭipadaṃ abhāsīti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idamavocāyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā kāpilavatthavā sakyā āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinandu' | ||
+ | |||
+ | Sekhasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Brahmunā pesā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.4\\ | ||
+ | Potaliya suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.2. | ||
+ | |||
+ | Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraṇo3 chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ anuvicaramāno anucaṅkamamāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Te hi te gahapati ākārā te liṅgā te nimittā yathā taṃ gahapatissāti. Tathāhi pana me bho gotama sabbe kammantā paṭikkhittā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhogāhetvā - machasaṃ. Ajjhogāhitvā-[PTS 2.] Rukkhamūle nisīdi-[PTS 3.] Pāvuraṇe-ma 4. Saṃvijjanti-machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aññathā kho tvaṃ gahapati vohārasamucchedaṃ vadesi1 aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī' | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Katame aṭṭha apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo, dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbaṃ, | ||
+ | Yeme3 bhante bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Sādhu me bhante bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyāti. Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi. Bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi bhagavā etadavoca: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vadasi-sīmu. 2.Sammavācaṃ-machasaṃ. 3. Yeme pana -syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anuvicca viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā. Kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ adinnādānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saccavācaṃ-machasaṃ 2. Pisuṇāvācā paccayā- [PTS 3.] Pisuṇāya vācāya-[PTS 4.] Giddhīlobhā paṭiviratassa-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena vibhattā2 ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotīti. Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotīti. Tena hi gahapati suṇāhi. Sādhukaṃ manasikarohi. Bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anuviccāpi maṃ viññū - machasaṃ. 2. Avibhattā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūṇaṃ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ1 nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ upacchubheyya2. Taṃ kimmaññasi gahapati: api nu so kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ paḷikhādento3 jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyāti. No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: aduṃ hi bhante aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍiyeyya, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya. Taṃ kimmaññasi gahapati, sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya. Tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhaṃ vā daheyya. Aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya. So tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhanti. Evaṃ bhante. Evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sunikantaṃ nikantaṃ-sīmu. 2. Upacchūbheyya-syā 3. Palehanto-machasaṃ syā. 4. Uḍḍayeyya-[PTS, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ so paṭibuddho na kiñci passeyya,3 evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gahapati gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 2: | ||
+ | 5.Poriseyyaṃ-machasaṃ. 6. Ajjhogāhetvā - machasaṃ. 7. ( Ārohituṃ-machasaṃ, | ||
+ | ( Abhiruyhituṃ-syā.\\ | ||
+ | 8. ( Ārohitvā- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampanna phalañca uppannaphalañca tassa evamassa: ayaṃ kho rukkho sampannapalo ca, uppannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhumiyaṃ patitāni na kho panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ āruhituṃ, | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne. Hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. | ||
+ | |||
+ | Ettāvatā kho gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti. Taṃ kimmaññasi gahapati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1: Amuko yo -machasaṃ amuko-syā. 2. Oruheyya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ājānīyeva samāne anājānīyaṭṭhāne ṭhapimha. Idāni pana mayaṃ bhante aññatitthiye <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ4 vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Potaliya suttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bhojissāma-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.5\\ | ||
+ | Jīvaka suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ metaṃ bhante, samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakaṭaṃ1 maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakammanti. Ye te bhante evamāhaṃsu: | ||
+ | Ye te jīvaka evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Idha jīvaka, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati,so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uddissakataṃ-machasaṃ 2.Gārayhaṭṭhānaṃ-syā. 3. Abbhācikkhanti ca-machasaṃ. 4. Sabbatthatāya-sīma. 5. Ākaṅkhamāno-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante. Sutaṃ metaṃ bhante, brahmā mettāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho, | ||
+ | |||
+ | Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati,so karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante. Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā mettāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho, | ||
+ | |||
+ | Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, so muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyābādhāya vā ceteti? No hetaṃ bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante. Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā muditāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho, | ||
+ | |||
+ | Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, so upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante. Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā upekkhāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anajjhāpanno-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo kho jīvaka tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ ārabhati. So pañcahi ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavati: yampi so1 evamāha: gacchatha amukaṃ nāma pāṇaṃ ānethāti. Iminā paṭhamena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo galappavedhakena ānīyamāno dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Iminā dutiyena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so evamāha: gacchatha imaṃ pāṇaṃ ārabhatāti. Iminā tatiyena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Iminā catutthena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā akappiyena āsādeti. Iminā pañcamena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yo kho jīvaka tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ ārabhati. So imehi pañcahi ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavatī' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca: acchariyambhante, | ||
+ | |||
+ | Jīvakasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yampi so gahapati-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.6.\\ | ||
+ | Upāli suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Tena kho pana samayena nigaṇṭho1 nātaputto nālandāyaṃ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nālandāyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kati pana tapassi nigaṇṭho1 nātaputto3 kammāni paññāpeti4 pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho āvuso gotama āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nātaputtassa kammaṃ kammanti paññāpetu. Daṇḍaṃ daṇḍanti kho āvuso gotama āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nātaputtassa paññāpetunti. Kati pana tapassi nigaṇṭho nātaputto daṇḍāni paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Tīṇi kho āvuso gotama nigaṇṭho nātaputto daṇḍāni paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ pana tapassi tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ daṇḍaṃ nigaṇṭho nātaputto mahāsāvajjataraṃ paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā yadi vā kāyadaṇḍaṃ yadi vā vacīdaṇḍaṃ yadi vā manodaṇḍanti. Imesaṃ kho āvuso gotama tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ kāyadaṇḍaṃ nigaṇṭho nātaputto mahāsāvajjataraṃ paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacīdaṇḍaṃ no tathā manodaṇḍanti. Kāyadaṇḍanti tapassi vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmi. Kāyadaṇḍanti tapassi vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmi. Kāyadaṇḍanti tapassi vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmīti. Itiha bhagavā dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpesi.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. Nigantho-syā 2. Saṃvijjanti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ etadavoca: tvaṃ panāvuso gotama kati daṇḍāni paññāpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho tapassī āciṇṇaṃ tathāgatassa daṇḍaṃ daṇḍanti paññāpetuṃ, | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ panāvuso gotama tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ kammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññāpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṃ yadi vā vacīkammaṃ yadi vā manokammanti. Imesaṃ kho ahaṃ tapassi tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ manokammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññāpemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā kāyakammaṃ no tathā vacīkammanti manokammanti āvuso gotama vadesi. Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi. Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi. Manokammanti tapassi vadāmīti. Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhapetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto mahatiyā1 gihīparisāya saddhiṃ nisinno hoti bālakiniyā upāli pamukhāya. Addasā kho nigaṇṭho nātaputto dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mahatiyā mahatiyā-[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte upāli gahapati nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassī1 yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: 'na kho metaṃ bhante ruccati, yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti. Yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dīghatapassī-machasaṃ 2. Dīghatapassanā dīghatapassinā - machasaṃ. 3. Thālaṃ-syā. 4. Nicchādeyya-sīmu.[PTS 5.] Nicchādessāmi-sīmu.[PTS 6.] Sāṇadhovikaṃ -machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhanteti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena pāvārikambavanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassī, yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇahodakapaṭisevi. So sītodakaṃ alabhamāno kālaṃ kareyya. Imassa pana gahapati nigaṇṭho nātaputto katthūpapattiṃ paññāpetī' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nigaṇṭho nāṭaputto- machasaṃ 2. Sabbavāriyutto-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kismiṃ paññāpetīti. Manodaṇḍasmiṃ bhanteti. Gahapati gahapati, manasikaritvā kho gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā, sacce ahaṃ bhante patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathā sallāpoti. Kiñcāpi bhante bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacīdaṇḍo no tathā manodaṇḍoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi gahapati, ayaṃ nālandā iddhā ceva phītā ca, bahujanā ākiṇṇamanussāti. Evaṃ bhante, ayaṃ nālandā iddhā ceva phītā ca, bahujanā ākiṇṇamanussāti. Taṃ kimmaññasi gahapati: idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaṃ vadeyya: ahaṃ yāvatikā imissā nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ karissāmīti. Taṃ kimmaññasi gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nālandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kātunti. Dasapi bhante purisā vīsampi1 purisā tiṃsampi2 purisā cattārisampi purisā paññāsampi purisā nappahonti, yāvatikā imissā nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kātuṃ. Kiṃ hi sobhati eko chavo purisoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gahapati, idhāgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto. So evaṃ vadeyya: ahaṃ imaṃ nālandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gahapati, sutaṃ te daṇḍakāraññaṃ4 kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ5 mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Evambhante. Sutaṃ me daṇḍakāraññaṃ kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Taṃ kimmaññasi gahapati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vīsatimpi bhante-sīmu. 2. Bhante-machasaṃ.(Adhikaṃ)\\ | ||
+ | 3. Tena hi gahapati-macasaṃ 4. Daṇḍakiraññaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kinti te sutaṃ: kena taṃ daṇḍakāraññaṃ kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Sutaṃ metaṃ bhante isīnaṃ manopadosena taṃ daṇḍakāraññaṃ kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Gahapati gahapati, manasikaritvā kho gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, | ||
+ | |||
+ | Purimenevāhaṃ bhante opammena bhagavato attamano abhiraddho api cāhaṃ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhāṇāni sotukāmo evā' | ||
+ | |||
+ | Anuviccakāraṃ kho gahapati karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotīti. Iminā' | ||
+ | |||
+ | Dīgharattaṃ kho te gahapati nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti. Imināpahaṃ bhante bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha: dīgharattaṃ kho te gahapati nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti sutaṃ metaṃ bhante. Samaṇo gotamo evamāha: mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa ānupubbīkathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā dovārikaṃ āmantesi: ajjatagge samma dovārika, | ||
+ | |||
+ | Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ metaṃ bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassī anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti. Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassī anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti.Handa cāhaṃ bhante gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā noti. Gaccha tvaṃ tapassi jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā noti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca. Tiṭṭha bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato, āvaṭaṃ dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, | ||
+ | Saccaṃyeva kho bhante yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. Etaṃ kho te ahaṃ bhante nālatthaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho nigaṇṭho nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ yena upālissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gahapatiṃ etadavoca: nigaṇṭho bhante nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito, so te dassanakāmoti. Tena hi samma dovārika, majjhamāya dvārasālāya āsanāni paññāpehīti. Evaṃ bhanteti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhamāya dvārasālāya āsanāni paññāpetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā upāliṃ gahapatiṃ etadavoca: paññattāni kho te bhante majjhamāya dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaṃ maññasīti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho upāli gahapati yena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhaddikā bhante āvaṭṭanī māyā, kalyāṇī bhante āvaṭṭanī māyā, piyā me bhante ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saṃvijjanti-machasaṃ. 2. Sabbesānampassa-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhante loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyya, | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ bhante aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuddhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. Atha kho bhante sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: gaccha tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Devakassa passa-sīmu. 2. Āṇissāmi-sīmu. 3.Rajitaṃ-machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sarājikā kho taṃ gahapati parisā evaṃ jānāti: upāli gahapati nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakoti. Kassa taṃ gahapati sāvakaṃ dhāremāti. Evaṃ vutte upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Dhīrassa vigatamohassa pabhinnakhīlassa vijitavijayassa, | ||
+ | Anīghassa susamacittassa vuddhasīlassa sādhupaññassa, | ||
+ | Vessantarassa1 vimalassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 2. Akathaṅkathissa tusitassa vantalokāmisassa muditassa, | ||
+ | Katasamaṇassa manujassa antimasarīrassa narassa,\\ | ||
+ | Anopamassa virajassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 3. Asaṃsayassa kulassa venayikassa sārathivarassa, | ||
+ | Anuttarassa ruciradhammassa nikkaṅkhassa pabhāsakarassa, | ||
+ | Mānacchidassa vīrassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 4. Nisabhassa appameyyassa gambhīrassa monapattassa, | ||
+ | Khemaṅkarassa devassa dhammaṭṭhassa saṃvutattassa, | ||
+ | Saṅgātigassa muttassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 5. Nāgassa pantasenassa khīṇasaṃyojanassa muttassa,\\ | ||
+ | Paṭimantakassa dhonassa pannaddhajassa vītarāgassa, | ||
+ | Dantassa nippapañcassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 6. Isisattamassa akuhassa tevijjassa brahmapattassa, | ||
+ | Nahātakassa2 padakassa passaddhassa viditavedassa, | ||
+ | Purindadassa sakkassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 7. Ariyassa bhāvitattassa pattipattassa veyyākaraṇassa, | ||
+ | Satīmato vipassissa anabhinatassa no apanatassa, | ||
+ | Anejassa vasippattassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 8. Sammaggatassa jhāyissa ananugatantarassa suddhassa, | ||
+ | Asitassa appahīnassa4 pavivittassa aggapattassa, | ||
+ | Tiṇṇassa tārayantassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 9. Santassa bhūripaññassa mahāpaññassa vītalobhassa, | ||
+ | Tathāgatassa sugatassa appaṭipuggalassa asamassa,\\ | ||
+ | Visāradassa nipuṇassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | 10. Taṇhacchidassa buddhassa vītadhūmassa anupalittassa, | ||
+ | Āhuṇeyyassa yakkhassa uttamapuggalassa atulassa,\\ | ||
+ | Mahato yasaggapattassa bhagavato tassa sāvako' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vesamantarassa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kadā saññūḷhā pana te gahapati ime samaṇassa gotamassa vaṇṇāti. Seyyathāpi bhante nānāpupphānaṃ mahāpuppharāsī, | ||
+ | |||
+ | Atha kho nigaṇṭhassa bhagavato sakkāraṃ asahamānassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañjīti1. | ||
+ | |||
+ | Upālisuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uggacchiti-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.7\\ | ||
+ | Kukkuravatiya* suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko, acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā kukkurova paḷikujjitvā1 ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, | ||
+ | |||
+ | Idha puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Kukkuravatika-machasaṃ, | ||
+ | 1. Palikuṇḍitvā-syā.\\ | ||
+ | 2. Chamānikkhittaṃ bhojanaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Micchādiṭṭhissa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi. Atha kho bhagavā puṇṇaṃ koliyaputtaṃ govatikaṃ etadavoca: etaṃ kho te ahaṃ puṇṇa nālatthaṃ: | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante puṇṇo koliyaputto govatiko tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati. Ko abhisamparāyoti. Alaṃ seniya, tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante puṇṇo koliyaputto govatiko, tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha seniya, ekacco govataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte puṇṇo koliyaputto govatiko parodi. Assūni pavattesi. Atha kho bhagavā acelaṃ seniyaṃ kukkaravatikaṃ etadavoca: etaṃ kho te ahaṃ seniya, nālatthaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattārimāni puṇṇa kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Micchādiṭṭhissa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca puṇṇa kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca puṇṇa kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ: | ||
+ | Manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ lokaṃ upapajjati tamenaṃ abyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantasukhaṃ. Seyyathāpi devā subhakiṇṇā. Iti kho puṇṇa bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evampahaṃ1 puṇṇa kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaṃ vuccati puṇṇa kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ. | ||
+ | |||
+ | Katamañca puṇṇa kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃpāhaṃ-machasaṃ.Syā 2. Kammaṃ kammakkhayāya-sīmu. 3.Yamidaṃ -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kaṇhasukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, idaṃ vuccati puṇṇa kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Imāni kho puṇṇa cattāri kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānīti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Yo kho seniya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kukkuravatiya2 suttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Te cattāro- machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Kukkuravatika-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.8.\\ | ||
+ | Abhayarājakumāra suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha kho abhayo rājakumāro yena nigaṇṭho nātaputto1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho abhayaṃ rājakumāraṃ nigaṇṭho nātaputto1 etadavoca: ehi tvaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Ehi tvaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhanteti kho abhayo rājakumāro nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nāṭaputto-machasaṃ 2. Abbhuggacchissati-machasaṃ 3. Oggilituṃ-syā 4. Ayasiṅghāṭakaṃ-syā 5.Suriyaṃ ulloketvā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavā svātanāya attacatuttho bhattanti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena abhayassa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nakhvettha-machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena daharo kumāro mando uttānaseyyako abhayassa rājakumārassa aṅke nisinno hoti. Atha kho bhagavā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca: taṃ kiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yeme bhante khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi pañhaṃ abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti. Pubbeva nu kho etaṃ bhante bhagavato cetaso parivitakkitaṃ hoti: 'ye maṃ upasaṅkamitvā evaṃ pucchissanti. Tesāhaṃ evaṃ puṭṭho evaṃ byākarissāmī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pariggahetvā-[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho rājakumāra ye te khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi pañhaṃ abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti. Ṭhānasovetaṃ tathāgataṃ paṭibhāti. Taṃ kissa hetu: sāhi rājakumāra tathāgatassa dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā ṭhānasovetaṃ tathāgataṃ paṭibhātīti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte abhayo rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Abhayarājakumārasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.9. | ||
+ | |||
+ | Bahuvedaniya1 suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 'Kati nu kho bhante udāyi vedanā vuttā bhagavatā' | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṃ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṃ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti. Neva kho asakkhi āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ saññāpetuṃ. Na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ saññāpetuṃ. | ||
+ | |||
+ | Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathā sallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi. Āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ kathāsallāpo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bahuvedanīya-machasaṃ 2. Gahapati-syā.[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃyeva kho ānanda pariyāyaṃ pañcakaṅgo thapati udāyissa nābbhanumodi. Santaṃ yeva ca pana pariyāyaṃ udāyi pañcakaṅgassa thapatissa nābbhanumodi. Dvepānanda vedanā vuttā mayā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime ānanda kāmaguṇā, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti. Idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca: | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tatiyajjhānaṃ-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ ānanda vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ: saññāvedayitanirodhaṃ samaṇo gotamo āha. Tañca sukhasmiṃ paññāpeti. Tayidaṃ kiṃsu, tayidaṃ kathaṃsūti. Evaṃ vādino ānanda aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: na kho āvuso bhagavā sukhaṃyeva vedanaṃ sandhāya sukhasmiṃ paññāpeti. Api cāvuso yattha yattha sukhaṃ upalabbhati. Yahiṃ yahiṃ taṃ taṃ tathāgato sukhasmiṃ paññāpetīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Bahuvedaniya1 suttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bahu vedanīya-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.1.10 | ||
+ | |||
+ | Apaṇṇaka suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇa gahapatikā: | ||
+ | |||
+ | Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo apaṇṇako dhammo: santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sāḷā-sīmu. 2. Sukatadukkaṭānaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samaṇabrāhmaṇānaṃ eke <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saññapeti-sīmu.Syā 2. Evamassime-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evamassime-machasaṃ 2. Karato - sīmu.Syā. 3. Pācāpayato-machasaṃ , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gacchato musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṃ, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā1 pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya. Natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo, uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento2. Natthi tato nidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saññamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamoti. Tesaṃyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pathaviyā-machasaṃ.\\ | ||
+ | 2.Yājāpento-machasaṃ. Syā. 3. Saccavācena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manoduccaritaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati. Sace kho atthi kiriyā evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Kāmaṃ kho panamāhu kiriyā, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. Atha ca panā' | ||
+ | |||
+ | Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Niyatisaṅgati sabhāvaparinatā-sīmu. 2, Sabbe-syā. 3.Savasā sabalā savirayā-syā avīriyā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahetukavādoti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santaṃyeva kho pana hetu atthi hetū' | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evamassime-machasaṃ 2.Atthi hetu-machasaṃ 3. Dissanti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Cattārome gahapatayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame cattāro: idha gahapatayo ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Parantapo ca paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Na parantapo na paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sarāgāya-syāṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, dvīhikampi āhāraṃ āhāreti sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti. Nīvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā hoti. Haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti. Ācāmabhakkho vā hoti. Piññākabhakkho vā hoti. Tiṇabhakkho vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattapalabhojī. | ||
+ | |||
+ | So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṃsukūlānipi dhāreti. Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti. Vākacīrampi dhāreti. Eḷakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. | ||
+ | |||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Apaṇṇaka suttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Gahapati vaggo paṭhamo | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ | ||
+ | |||
+ | Kandaranāgarasekhavato ca potaliyo puna jīvakabhacco, | ||
+ | Upāli damatho kukkura abhayo bahuvedaniyāpaṇṇakato dasamo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.1 | ||
+ | |||
+ | Ambalaṭṭhika1 rāhulovāda suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṃ viharati. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññāpesi2 udakañca pādānaṃ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā taṃ parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi. ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ nikkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi passasi no tvaṃ rāhula imaṃ udakādhānaṃ nikkujjita' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ ukkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi. Passasi no tvaṃ rāhula imaṃ udakādhānaṃ rittaṃ tucchanti. Evambhante. Evaṃ rittaṃ tucchaṃ kho rāhula tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi rāhula rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā4 abhijāto saṅgāmāvacaro. So5 saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ambalaṭṭhakā-[PTS 2.] Paññapesi-sīmu. 3. Parittakaṃ-machasaṃ 4. Urūḷhavā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā4 abhijāto saṅgāmāvacaro. So saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. Tattha hatthārohassa evaṃ hoti: ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā1 abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehi pi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. Pariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitaṃ, natthidāni kiñci rañño nāgassa karaṇīyanti. Evameva kho rāhula yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṃ tassa kiñci pāpaṃ2 akaraṇīyanti vadāmi. Tasmātiha rāhula3 hassāpi na musā bhaṇissāmī' | ||
+ | Taṃ kimmaññasi rāhula kimatthiyo ādāsoti. Paccavekkhanattho bhanteti. Evameva kho rāhula paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṃ kātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yadeva tvaṃ rāhula kāyena kammaṃ kattukāmo ahosi5 tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Karontenapi te rāhula kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Urūḷhavā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katvāpi te rāhula kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Yadeva tvaṃ rāhula vācāya kammaṃ kattukāmo ahosi.1 Tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Karontenapi te rāhula vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Hosi-sīmu. 2.Saṃvatti-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katvāpi te rāhula vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Yadeva tvaṃ rāhula manasā kammaṃ kattukāmo ahosi.2 Tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Karontenapi te rāhula manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saṃvatti-[PTS 2.] Hosi-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: | ||
+ | |||
+ | Katvāpi te rāhula manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ: | ||
+ | Evarūpe2 te rāhula manokamme3 aṭṭīyitabbaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci rāhula atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci rāhula anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhessanti, | ||
+ | |||
+ | Yehipi keci rāhula etarahi samaṇā vā brahmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhenti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saṃvattatīti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessāma1 paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessāma.1 Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessāmāti2 evaṃ hi vo 3 rāhula sikkhitabbannati. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Ambalaṭṭhika rāhulovāda suttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Parisodhessāmi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.2. | ||
+ | |||
+ | Mahārāhulovāda suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Āyasmāpi kho rāhulo pubbanhasamayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci rāhula rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā rāhulo ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā rāhulo sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci rāhula ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhalaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca rāhula āpodhātu: āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā āpodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca rāhula tejodhātu: tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā tejodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca rāhula vāyodhātu: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca rāhula ākāsadhātu: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Koṭṭhāsayā-machasaṃ 2. Adhobhāgaṃ-machasaṃ. 3. Aghaṃ aghagataṃ cīvaraṃ cīvaragataṃ asaṃphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi upādinnaṃ-machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattikā ākāsadhātu. Yāceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu, | ||
+ | |||
+ | Paṭhavīsamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāveti, paṭhavīsamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā' | ||
+ | |||
+ | Āposamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, āposamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā' | ||
+ | |||
+ | Tejosamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, tejosamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā' | ||
+ | |||
+ | Vāyosamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, vāyosamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato2 uppannā manāpā' | ||
+ | |||
+ | Ākāsasamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi ākāsasamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dahati-machasaṃ 2.Cittaṃ bhāvayato [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mettaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Mettaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo vyāpādo so pahīyissati. Karuṇaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Karuṇaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yā vihesā sā pahīyissati. Muditaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Muditaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yā arati sā pahīyissati. Upekkhaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Upekkhaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo paṭigho so pahīyissati. | ||
+ | |||
+ | Asubhaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Asubhaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo rāgo so pahīyissati. Aniccasaññaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasatiṃ1 rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Ānāpānasati rāhula2 bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca rāhula ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ānāpānassatiṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cittaṃ passasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, aniccānupassī assasissāmīti sikkhati, aniccānupassī passasissāmīti sikkhati, virāgānupassī assasissāmīti sikkhati, virāgānupassī passasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho rāhula ānāpānasati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Mahārāhulovādasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Assāsā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.3 | ||
+ | |||
+ | Cūḷamāluṅkya suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato māluṅkyaputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: yāni' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā māluṅkyaputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: yānimāni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace bhagavā jānāti, ' | ||
+ | |||
+ | Sace bhagavā jānāti, ' | ||
+ | |||
+ | Sace bhagavā jānāti 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīra' | ||
+ | |||
+ | Sace bhagavā jānāti 'hoti tathāgato parammaraṇā' | ||
+ | |||
+ | Sace bhagavā jānāti 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā' | ||
+ | |||
+ | Kinnu1 tāhaṃ māluṅkyaputta evaṃ avacaṃ: ehi tvaṃ māluṅkyaputta mayi brāhmacariyaṃ cara, ahante byākarissāmi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kinnu kho -syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti kira māluṅkyaputta nevāhantaṃ vadāmi: ehi tvaṃ māluṅkyaputta mayi brahmacariyaṃ cara, ahaṃ te byākarissāmi: | ||
+ | |||
+ | Yo kho māluṅkyaputta evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi, yāva me bhagavā na byākarissati: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi viddho: evaṃnāmo evaṃgotto itivāti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi viddho dīgho vā rasso vā majjhimo vāti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi viddho: kālo vā sāmo vā maṅguracchavi vāti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ dhanuṃ jānāmi, yenamhi viddho: yadi vā cāpo yadivā kodaṇḍoti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṇhassa - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi. Yenamhi viddho: yadi vā kacchaṃ yadi vā ropimanti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi yenamhi viddho: yassa pattehi vājitaṃ, yadi vā gijjhassa yadi vā kaṅkassa yadi vā kulalassa yadi vā morassa yadi vā sithilahaṇunoti. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi. Yenamhi viddho: yassa nahārunā2 parikkhittaṃ, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ sallaṃ jānāmi. Yenamhi viddho: yadi vā sallaṃ yadi vā khurappaṃ yadi vā vekaṇḍaṃ yadi vā nārācaṃ yadi vā vacchadantaṃ yadi vā karavīrapattanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho māluṅkyaputta yo evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi, yāva me bhagavā na byākarissati: | ||
+ | |||
+ | Sassato lokoti vā māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no. Asassato lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no. Sassato lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati asassato lokoti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Antavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no. Anantavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no. Antavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati anantavā lokoti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 2.Nahārūnā-machasaṃ. 2. Mahiṃsassa -machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti maluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no. Na hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no. Hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati. Na hoti tathāgato parammaraṇāti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha māluṅkyaputta abyākatañca me abyākatato dhāretha. Byākatañca me byākato dhāretha. Kiñca māluṅkyaputta mayā abyākataṃ: | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na nibbidāya-[PTS -]machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiñca māluṅkyaputta mayā byākataṃ: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā māluṅkyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Cūḷamāluṅkyasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.4. | ||
+ | |||
+ | Mahāmāluṅkyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Kassa kho nāma tvaṃ māluṅkyaputta mayā evaṃ pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni dhāresi. Nanu māluṅkyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissanti. Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sakkāyotipi na hoti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti. Kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā, | ||
+ | |||
+ | Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sīlātipi na hoti. Kuto panassa uppajjissati silesu sīlabbataparāmāso. Anusetitvevassa sīlabbataparāmāsānusayo. | ||
+ | |||
+ | Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti. Kuto panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando, | ||
+ | |||
+ | Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sattesu byāpādo, anusetitvevassa byāpādānusayo. Nanu māluṅkyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti, | ||
+ | |||
+ | Idhānanda assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena, | ||
+ | |||
+ | Sutavā ca kho ānanda ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena, | ||
+ | |||
+ | Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena. Uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati1. | ||
+ | |||
+ | Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena, | ||
+ | |||
+ | Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, | ||
+ | |||
+ | Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pahīyissati- sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo ānanda maggo yā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya, taṃ maggaṃ taṃ paṭipadaṃ anāgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti1, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi ānanda gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyo, atha dubbalako puriso āgaccheyya ahaṃ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gacchāmī' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi ānanda gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyo. Atha balavā puriso āgaccheyya ahaṃ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gacchāmī' | ||
+ | |||
+ | Katamo cānanda maggo katamā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya: idhānanda bhikkhu upadhivivekā akusalānaṃ dhammānaṃ pahānā sabbaso kāyaduṭṭhullānaṃ paṭipassaddhiyā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dakkhīti. 2.Pahīyissati-sīmu. 3. Gacchissāmīti - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ tatiyajhānaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | Punaca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | Punaca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso viññānañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭipāpeti-syā. 2. Paṭipāpetvā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Eso ce bhante maggo esā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya atha kiñcarahi idhekacce bhikkhū cetovimuttino ekacce bhikkhū paññāvimuttinoti. Ettha kho tesāhaṃ1 ānanda indriyavemattataṃ vadāmīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Mahāmāluṅkyasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Panesāhaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.5. | ||
+ | |||
+ | Bhaddālisuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: ahaṃ kho bhikkhave ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṃ kho ahaṃ bhikkhave bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave ekāsanabhojanaṃ bhuñjatha, ekāsanabhojanaṃ kho bhikkhave tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: ' ahaṃ kho bhante na ussahāmi ekāsanabhojanaṃ bhuñjituṃ. Ekāsanabhojanaṃ hi me bhante bhuñjato siyā kukkuccaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti, niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti. Atha kho āyasmā bhaddāli yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhī saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddāliṃ te bhikkhū etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 2.Bhuñjamāno ekāsano- machasaṃ. 3. Paññāpayamāne-sīmu. 4. Dosakaṃ -sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evamāvusoti kho āyasmā bhaddāli tesaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ. Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti. | ||
+ | |||
+ | Taggha tvaṃ bhaddāli accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yaṃ tvaṃ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. | ||
+ | |||
+ | Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati. Bhagavāpi maṃ jānissati bhaddāli nāma bhikkhu satthu sāsane sikkhāya aparipūrakārīti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. | ||
+ | |||
+ | Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā kho bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tāpi maṃ jānissanti: | ||
+ | |||
+ | Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā kho upāsakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti. Tepi maṃ jānissanti: | ||
+ | |||
+ | Samayo pi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi: sambahulā kho upāsikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti. Tāpi maṃ jānissanti: | ||
+ | |||
+ | Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi: sambahulā kho nānā titthiyā samaṇabrāhmaṇā sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tepi maṃ jānissanti: | ||
+ | |||
+ | Accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, | ||
+ | Idhassa bhikkhu kāyasakkhī, | ||
+ | |||
+ | Taggha tvaṃ bhaddāli accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ yaṃ tvaṃ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Yato ca kho tvaṃ bhaddāli accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi. Taṃ te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhi hesā bhaddāli ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, | ||
+ | |||
+ | Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī1 hoti, tassa evaṃ hoti: yannūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Satthusāsane aparipūrakārī hoti- [PTS 2.] Uttariṃ manussadhammā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti, tassa evaṃ hoti: yannūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathātaṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathātaṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cūtūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: konu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ pavayha pavayha kāraṇaṃ karonti. Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ no tathā pavayha pavayha1 kāraṇaṃ karontīti. | ||
+ | |||
+ | Idha bhaddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati. Bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaṃ pāteti. Na netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana baddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpatti bahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti āha. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pasayha pasayha-machasaṃ. 2. Yathayidaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati. Lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti āha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ1 adhikaraṇaṃ khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho etaṃ bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ1 adhikaraṇaṃ khippameva vūpasammati. | ||
+ | |||
+ | Idha bhaddāli ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati. Bahiddhā kathaṃ apanāmeti kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaṃ pāteti. Na netthāraṃ vattati, yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti nāha. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ayaṃ kho āvuso bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo, | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhaddāli ekacco bhikkhū adhiccāpattiko hoti anāpatti bahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti āha, tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Idha bhaddāli ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yathayidaṃ-syā. 2. Pasayha pasayha-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāraṇaṃ karissāma, māyampissa taṃ saddhāmattakaṃ pemamattakaṃ tamhāpi parihāyī' | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti: sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti. | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti. Yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, | ||
+ | |||
+ | Appakā kho tumhe bhaddāli tena samayena ahuvattha yadā vo ahaṃ ājānīyasusūpamaṃ dhammapariyāyaṃ desesiṃ, sarasi tvaṃ1 bhaddālīti. No hetaṃ bhante. Tatra bhaddāli kaṃ hetuṃ paccesīti. So hi nūnāhaṃ bhante dīgharattaṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī ahosinti. Na kho bhaddāli eseva hetu esa paccayo, api ca me tvaṃ bhaddāli dīgharattaṃ cetasā ceto paricca vidito. Nacāyaṃ2 moghapuriso mayā dhammaṃ desiyamāne aṭṭhikatvā3 manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇātīti. Api ca te ahaṃ bhaddāli ājānīyasusūpamaṃ dhammapariyāyaṃ desissāmi taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃ sarasi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhaddāli dakkho assadamako bhadraṃ assājānīyaṃ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṃ kāreti. Tassa mukhādhāne kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti. Tamenaṃ assadamako uttariṃ1 kāraṇaṃ kāreti yugādhāne. Tassa yugādhāne kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti. Tamenaṃ assadamako uttariṃ1 kāraṇaṃ kāreti anukkame maṇḍale khurakāse2 dhāve3 ravatthe4 rājaguṇe rājavaṃse uttame jave uttame haye uttame sākhalye. Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāti kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato ca kho bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṃ assadamako uttariṃ1 vaṇṇiyañca valiyañca5. Anuppavecchati imehi kho bhaddāli dasahaṅgehi samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuṇeyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi dasahi: idha bhaddāli bhikkhu asekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti. Asekkhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvācāya samannāgato hoti. Asekkhena sammākammantena samannāgato hoti. Asekkhena sammāājivena samannāgato hoti asekkhena sammāvāyāmena samannāgato hoti. Asekkhāya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā bhaddāli bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Bhaddāli suttaṃ pañcamaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uttari-machasaṃ 2.Khurakāye-sīmu, | ||
+ | 3. Dhāvane - pu 4.Davatthe-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.6\\ | ||
+ | Laṭukikopama suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. | ||
+ | |||
+ | Āyasmāpi kho udāyi pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā udāyi sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Mayaṃ hi bhante pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Ahuṃ kho so bhante samayo yaṃ bhagavā bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ajjhogāhetvā- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te mayaṃ bhante bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṃ taṃ divāvikālabhojanaṃ pajahimhā1. Te mayā bhante sāyañcava bhuñjāma pāto ca. Ahu kho so bhante samayo yaṃ bhagavā bhikkhū āmantesi: iṅgha tumhe bhikkhave etaṃ rattiṃ vikālabhojanaṃ pajahathā' | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ bhante aññataro puriso divā sūpeyyaṃ labhitvā evamāha: 'handa ca imaṃ nikkhipatha, | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ bhante bhikkhū rattandhakāratimisāyaṃ piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti. Oligallepi papatanti. Kaṇṭakāvaṭṭampi2 ārohanti, suttampi gāviṃ ārohantiṃ māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi. Mātugāmopi te asaddhammena nimanteti. | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbāhaṃ bhante rattandhakāratimisāyaṃ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṃ bhante aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī, disvā maṃ bhītā vissaramakāsi: | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhante tadanussarato evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pajahimha-sīmu. 2. Kaṇikavāṭampi- sīmu, machasaṃ. Kaṇikarājimpi-syā. 3. Abhuṃme-machasaṃ. 4. Natvevavaraṃ-machasaṃ. 5. Natvavayā-sīmu 6. Carasāti-sīmu. 7. Thulo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi udāyi laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṃ vā bandhaṃ vā maraṇaṃ vā āgameti. Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: 'yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṃ vā bandhaṃ vā maraṇaṃ vā āgameti, taṃ hi tassā abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhana' | ||
+ | |||
+ | Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: | ||
+ | |||
+ | Idha panudāyi ekacce kulaputtā: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Thūlo-macasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho udāyi idhekacce kulaputtā idaṃ pajahathā' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi udāyi puriso daḷiddo assako anāḷhiyo2 tassassa ekaṃ agārakaṃ oluggaviluggaṃ kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ. Ekā khaṭopikā oluggaviluggā na paramarūpā, | ||
+ | |||
+ | Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: yehi so puriso bandhanehi baddhona sakkoti, ekaṃ agārakaṃ olugga-viluggaṃ kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ. Ekaṃ khaṭopikaṃ oluggaviluggaṃ na paramarūpā, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho udāyi idhekacce moghapurisā idaṃ pajahathā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Paradattavuttā-machasaṃ 2. Anāḷiyo - syā 3. Vatassa-pasū. 4. Sammannuko-musī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi udāyi gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: yehi so gahapati vā gahapati putto vā bandhanehi baddho sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ taṃ hi tassa balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ apūtikaṃ bandhanaṃ thullo kaliṅgaroti. Sammā nu1 kho so udāyi vadamāno vadeyyā' | ||
+ | |||
+ | Cattāro me udāyi puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame cattāro: idhūdāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaññuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te adhivāseti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sammannu-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya, | ||
+ | |||
+ | Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaññuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho udāyi satuppādo. Atha kho naṃ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, | ||
+ | |||
+ | Idha panudāyi ekacco puggalo ' | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime udāyi kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Ime kho udāyi pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho udāyi ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā sati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ bahulīkātabbaṃ. Na bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Rajaniyyā-sīmu. 2. Āsevitabbaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi iñjitasmiṃ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṃ: | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampi kho ahaṃ udāyi iñjitasmiṃ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṃ: | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi aniñjitasmiṃ vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi analanti vadāmi. Pajahathāti vadāmi. Samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā udāyi bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Laṭukikopama suttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.7 | ||
+ | |||
+ | Cātuma suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā cātumāyaṃ viharati āmalakīvane tena kho pana samayena sāriputtamoggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi1: 'ke panete ānanda uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe maccavilope' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Imāni bhante sāriputtamoggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā' | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Addasāsuṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhante bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhante vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Evamevaṃ-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asakkhiṃsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaṃ pasādetuṃ bījūpamena ca taruṇūpamena ca. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi. 'Kinti te moggallāna ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmiteti. Evaṃ kho me bhante ahosi bhagavatā bhikkhusaṅghe paṇāmite appossukko' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave ūmībhayaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhikkhusaṅgho paṇāmito-machasaṃ 2. Na kho te - pe- uppādetabbaṃ -machasaṃ natthi 3. Pasāritabbaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāmapi1 anusāsāmapi2 ime panamhākaṃ puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe ovaditabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantīti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati bhikkhave ūmībhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto ūmībhayanti kho bhikkhave kodhūpāyāsassetaṃ adhivacanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave kumbhīlabhayaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti. Anusāsanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ovadāma-machasaṃ. 2. Anusāsāma-machasaṃ 3. Pipāma-sīmu.[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave āvaṭṭabhayaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave susukābhayaṃ, | ||
+ | |||
+ | Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Cātuma suttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃvijjanti-machasaṃ. 2. Pana me kule-machasaṃ. 3. Rāgānuddhaṃsena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.8. | ||
+ | |||
+ | Naḷakapāna suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā honti. Āyasmā ca anuruddho āyasmā ca bhaddiyo āyasmā ca kimbilo1 āyasmā ca bhagu āyasmā kuṇḍadhāno2 āyasmā ca revato āyasmā ca ānando: aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavato etadahosi: yannūnāhaṃ teva3 kulaputte puccheyya' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kimilo-machasaṃ 2. Koṇḍañño-machasaṃ. 3. Te- machasaṃ 4. Bhadrenapi-machasaṃ. 5. Te ca kho-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Karaṇīyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kinti vo anuruddhā mayi hoti: ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, | ||
+ | |||
+ | Na kho no bhante bhagavati evaṃ hoti: 'ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho no bhante bhagavati hoti: ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi anuruddhā kaṃ atthavasaṃ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti: 'asu amutra upapanno, asu amutra upapanno' | ||
+ | |||
+ | Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavannettikā, | ||
+ | |||
+ | Na kho anuruddhā tathāgato janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pāmujjā-sīmu. 2. Kālaṃkato-machasaṃ 3. Anussavassuto-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kālaṃkatā -machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsako suṇāti:' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsako suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsako suṇāti: itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: ' | ||
+ | -------------------------- | ||
+ | |||
+ | 1.Kālaṃkatā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: ' | ||
+ | |||
+ | Iti kho anuruddhā tathāgato na janakuhanatthaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Naḷakapāna suttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kālaṃ katā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gulissāni suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena gulissāni1 nāma bhikkhu āraññako2 padarasamācāro3 saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā sāriputto gulissāniṃ bhikkhuṃ ārabbha bhikkhū āmantesi. | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Goliyāni-machasaṃ golissāni- syā 2. Āraññikomachasaṃ 3. Padasamācāro- machasaṃ. 4. Araññakenāvuso - machasaṃ, syā. 5. Agāravo hoti- machasaṃ. 6.Tassa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Āraññiko- machasaṃ 2 tassa-machasaṃ.Sīmu. Syā. 3. Suvacena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Amattaññūti' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āraññakena' | ||
+ | |||
+ | Āraññakena hāvuso bhikkhunā uttarimanussadhamme yogo karaṇīyo. Santāvuso āraññakaṃ bhikkhuṃ uttarimanussadhamme pañhaṃ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu uttarimanussadhamme pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: āraññakeneva nu kho āvuso sāriputta bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gulissāni suttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.2.10 | ||
+ | |||
+ | Kīṭāgiri suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kāsīsu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ahaṃ kho bhikkhave aññatreva rattibhojanā bhuñjāmi, aññatra kho panāhaṃ bhikkhave rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave aññatreva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho pana bhikkhave tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca pāsuvihārañcā' | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhū kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | "Idha mayaṃ bhante yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocumha: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena assajipunabbasuke bhikkhū āmantehi, satthāyasmante āmantetī' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Kinnu me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tassa akusalā dhammā parihāyanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vedayato- machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu bhikkhave mayā' | ||
+ | |||
+ | Mayā' | ||
+ | |||
+ | Mayā' | ||
+ | |||
+ | Mayā' | ||
+ | |||
+ | Mayā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mayā' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhikkhave sabbesaṃyeva bhikkhūnaṃ appamādena karaṇīyanti vadāmi. Naṃ panāhaṃ bhikkhave sabbesaṃyeva bhikkhūnaṃ nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Ye te bhikkhave bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā. Tathārūpānāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: kataṃ tesaṃ appamādena abhabbā te pamajjituṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho te bhikkhave bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti. Tathārūpānāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ appamādena karaṇīya' | ||
+ | |||
+ | Sattime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame satta: ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhappatto1 saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Diṭṭhippatto-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo paññāvimutto: | ||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo kāyasakkhī: | ||
+ | Karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṃ sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo diṭṭhappatto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo saddhāvimutto: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Phusitvā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anulomikāni <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo dhammānusārī: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave puggalo saddhānusārī: | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhikkhave ādikeneva aññārādhanaṃ vadāmi. Api ca bhikkhave anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekacce āsavā parikkhīṇā- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti: idha bhikkhave saddhājāto upasaṅkamati, | ||
+ | |||
+ | Sāpi nāma bhikkhave saddhā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave upasaṅkamanaṃ nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave payirupāsanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave sotāvadhānaṃ nāhosi. Tampi nāma bhikkhave dhammasavanaṃ nāhosi. Sāpi nāma5 bhikkhave dhammadhāraṇā nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave atthūpaparikkhā nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave dhammanijjhānakkhanti nāhosi. Sopi nāma bhikkhave chando nāhosi. Sopi nāma bhikkhave ussāho nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave tulanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave padhānaṃ nāhosi. Vippaṭipannā' | ||
+ | |||
+ | Atthi bhikkhave catuppadaṃ veyyākaraṇaṃ yassuddiṭṭhassa viññū puriso na cirasseva paññāyatthaṃ ājāneyya. Uddisissāmi vo bhikkhave. Ājānissatha metanti. Ke ca mayaṃ bhante, ke ca dhammassa aññātāroti. Yopi so bhikkhave satthā āmisagaru āmisadāyādo āmisehi saṃsaṭṭho viharati, tassapayaṃ evarūpī paṇopaṇaviyā na upeti. Evañca no assa, atha naṃ kareyyāma. Na ca no evamassa, na naṃ kareyyāmāti. Kimpana bhikkhave yaṃ tathāgato sabbaso āmisehi visaṃsaṭṭho viharati. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane pariyogāya6 vattato ayamanudhammo hoti: satthā bhagavā, sāvako hamasmi. Jānāti bhagavā, nāhaṃ jānāmīti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Odahitasoto- sīmu. 2. Ussāhetvā-machasaṃ 3. Padahitatto - sīmu. 4. Ativijja- machasaṃ [PTS 5.] Tampināma-sīmu. 6. Pariyogāhiya-machasaṃ pariyogayha-syā. 7. Rūḷhanīyaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Kīṭāgirisuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Bhikkhuvaggo dutiyo | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ | ||
+ | |||
+ | Kuñjara rāhula sassata lokā māluṅkyaputto ca bhaddāli nāmo\\ | ||
+ | Khuddadijātha sahampati yācaṃ nālaka raññikīṭāgirināmo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.1\\ | ||
+ | Tevijjavacchagotta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vacchagotto paribbājako ekapuṇḍarīke paribbājakārāme paṭivasati. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliyaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi. Atippago kho tāva vesāliyaṃ piṇḍāya carituṃ. Yannūnāhaṃ yena ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo, | ||
+ | |||
+ | Addasā kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye te vaccha, evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ byākaramānā pana mayaṃ bhante vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma. Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma. Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bho gotama koci gihī gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro' | ||
+ | |||
+ | Atthi pana bho gotama koci gihī gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā saggūpago' | ||
+ | |||
+ | Atthi nu kho bho gotama koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro' | ||
+ | |||
+ | Atthi pana bho gotama koci ājīvako kāyassa bhedā saggūpago' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante bho gotama suññaṃ aduṃ titthāyatanaṃ antamaso saggūpagenāpīti. Evaṃ sante vaccha suññaṃ aduṃ titthāyatanaṃ antamaso saggūpagenāpīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano vacchagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Tevijjavacchagotta suttaṃ paṭhamaṃ.3. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vādānupāto-sīmu. 2. Dukkhassantaṃ karoti- sīmu. 3. Tevijjavacchasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ- machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.2\\ | ||
+ | Aggivacchagotta suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama ' sassato loko idameva sacchaṃ moghamañña' | ||
+ | |||
+ | Kimpana bho gotama ' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho gotama ' | ||
+ | |||
+ | Kimpana bho gotama ' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamañña' | ||
+ | |||
+ | Kimpana bho gotama, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamañña' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamañña' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kimpana bho gotama,' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama,' | ||
+ | |||
+ | Kimpana bho gotama,' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, ' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, ' | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ ,idameva saccaṃ, moghamañña' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samaṇo gotamo[PTS 2.@]Māghamaññanti vadesi-machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama 'hoti tathāgato parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Sassato lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Asassato lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Antavā lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Anantavā lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Hoti tathāgato parammaraṇāti kho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Na hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 'Atthi pana bhoto gotamassa kiñci diṭṭhigata' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbaahaṃkāramamaṃkāramānānusayānaṃ- machasaṃ. Sabbāhaṃkāra...Syā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiṃ upapajjatīti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiṃ upapajjatīti iti puṭṭho samāno ' | ||
+ | |||
+ | Alaṃ hi te vaccha aññāṇāya, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tvaṃ ayaṃ me purato aggi jalatīti? Sace me bho gotama purato aggi jaleyya, jāneyyāhaṃ ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gambhīro hayaṃ-syā. 2. Aññatrācariyakena-machasaṃ 3. Jalati -syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho vaccha yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: seyyathāpi bho gotama gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsāḷarukkho, | ||
+ | |||
+ | Aggivacchagotta suttaṃ dutiyaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpasaṅkhayavimutto- machasaṃ 2. Duppariyogāḷho-machasaṃ 3. Vedanāsaṅkhaya-machasaṃ. 4. Sākhāpalāsā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.3. | ||
+ | |||
+ | Mahāvacchagotta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Dīgharattāhaṃ bhotā gotamena sahakathī, sādhu me bhavaṃ gotamo saṅkhittena kusalākusalaṃ desetū' | ||
+ | |||
+ | Saṅkhittenapi kho te ahaṃ vaccha kusalākusalaṃ deseyyaṃ, vitthārenapi kho te ahaṃ vaccha kusalākusalaṃ deseyyaṃ. Api ca te ahaṃ vaccha saṅkhittena kusalā-kusalaṃ desissāmi. Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmīti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoti kho vacchagotto paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Lobho kho vaccha akusalaṃ, alobho kusalaṃ. Doso kho vaccha akusalaṃ, adoso kusalaṃ. Moho kho vaccha akusalaṃ, amoho kusalaṃ. Iti kho vaccha ime tayo dhammā akusalā, tayo dhammā kusalā. Pāṇātipāto kho vaccha akusalaṃ, pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ. Adinnādānaṃ kho vaccha akusalaṃ, adinnādānā veramaṇī kusalaṃ. Kāmesumicchācāro kho vaccha akusalaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṃ. Musāvādo kho vaccha akusalaṃ, musāvādā veramaṇī kusalaṃ pisunā vācā kho vaccha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yatho kho vaccha bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā3 āyatiṃ anuppādadhammā. So hoti bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimuttoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pisuṇāya vācāya-machasaṃ, | ||
+ | 3. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ anabhāvaṃgatā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhūpi sāvako1 āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhunīpi sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Tiṭṭhantu bhikkhuniyo. Atthi pana bhoto gotamassa ekūpāsakopi sāvako gihī odātavasano brahmacārī pañcannaṃ2 orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokāti. | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni. Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni. Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sasanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā satthusāsane viharantī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvako yo-machasaṃ. 2. Yo pañcannaṃ- machasaṃ. 3. Yo tiṇṇavicikiccho -machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni. Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokāti. | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, | ||
+ | |||
+ | Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañcasatāni. Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo3 odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantīti. | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavaññeva gotamo ārādhako abhavissa. No ca kho bhikkhū ārādhakā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yā pañcannaṃ-machasaṃ 2. Kāmabhoginiyo- sīmu 3. Gihī-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṃsu, | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṃsu, | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṃsu, | ||
+ | |||
+ | Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṃsu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bho gotama gaṅgānadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabhārā samuddaṃ āhacca tiṭṭhati. Evamevāyaṃ bhoto gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānaṃ āhacca tiṭṭhati. Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | Yo kho vaccha aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, | ||
+ | |||
+ | Acirūpasampanno kho panāyasmā vacchagotto addhamāsūpasampanno yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Uttari-machasaṃ 2.Abhejjamāno-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: | ||
+ | |||
+ | So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: | ||
+ | |||
+ | So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ime vata-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyataneti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavantaṃ dassanāya gacchanti addasā kho āyasmā vacchagotto te bhikkhū dūratova gacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Pubbeva me bhikkhave vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito. Tevijjo vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo' | ||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Mahāvacchagottasuttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.4 | ||
+ | |||
+ | Dīghanakha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṃ1. Atha kho dīghanakho paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ hi bho gotama evaṃ vādī evaṃdiṭṭhī, | ||
+ | |||
+ | Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī' | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī' | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatī' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: ukkaṃsati me bhavaṃ gotamo diṭṭhigataṃ samukkaṃsati me bhavaṃ gotamo diṭṭhigata' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gijjhakūṭe sūkarakhatāyaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī' | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatī' | ||
+ | |||
+ | Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho panaggivessana kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātā pettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedana viddhaṃsanadhammo aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassitabbo. Tassimaṃ kāyaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato jalokato suññato anattato samanupassato yo kāyasmiṃ kāyacchando kāyasneho kāyanvayatā sā pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Tisso kho imā aggivessana vedanā: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Yasmiṃ aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti. Neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti. Na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti. Sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ aggivessana samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, dukkhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ aggivessana samaye adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti. Adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. | ||
+ | |||
+ | Sukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato <span pts_page # | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vījamāno-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho dīghanakho paribbājako diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | Dīghanakhasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2.3.5 | ||
+ | |||
+ | Māgandiya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ1 nāma kurūnaṃ nigamo bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharake2. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kammāssadammaṃ1 piṇḍāya pāvisi. Kammāssadamme1 piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho māgandiyo3 paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho māgandiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharakaṃ2 paññattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atthi bho māgandiya samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kammāsadhammaṃ-machasaṃ.Syā 2. Tiṇasanthārake-machasaṃ. 3. Māgaṇḍiyo - syā.Machasaṃ 4. Dvikkhattumudīraṇaṃ-machasaṃ 5. Bhunahanassa-syā. 6. Ārocessāmitaṃ-machasaṃ ārocessāmi taṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya1 bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgandiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nisīdi2 paññatte3 tiṇasantharake. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca: 'ahu pana te bhāradvāja māgandiyena paribbājakena <span pts_page # | ||
+ | Cakkhuṃ kho māgandiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho māgandiya saddārāmaṃ saddarataṃ saddasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ kho māgandiya gandhārāmaṃ gandharataṃ gandhasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho māgandiya rasārāmā rasārattā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṃvutā. Tassā ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kāyo kho māgandiya phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Mano kho māgandiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Atikkantamānusikāya-sīmu. Machasaṃ. 2. Nisīdibhagavā-machasaṃ 3. Paññatteva -sīmu. 4. Bhāradvājo-sīmu. 5. Ayañca hi-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco cakkhuviññeyyehi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco sotaviññeyyehi saddehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena saddānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā saddataṇhaṃ pahāya saddapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco ghānaviññeyyehi gandhehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena gandhānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā gandhataṇhaṃ pahāya gandhapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco jivhāviññeyyehi rasehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena rasānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rasataṇhaṃ pahāya rasapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena poṭṭhabbānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ kho pana māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ. Cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. | ||
+ | |||
+ | Sotaviññeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. | ||
+ | |||
+ | Ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. | ||
+ | |||
+ | Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. | ||
+ | |||
+ | Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṃ māgandiya tayo pāsādā ahesuṃ: eko vassiko eko hemantiko eko gimhiko. So kho ahaṃ māgandiya vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṃgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi. Na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu: yā hayaṃ māgandiya ratī aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. Cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgīto paricāreyya. So passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho ahaṃ māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya. Arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṅgamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, api nu so puriso iti cīti ceva kāyaṃ sannāmeyyā' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti. Yathā yathā kho māgandiya asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhasamphassesu yeva-machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māgandiya: api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vāti. No hidaṃ bho gotama. Sādhu māgandiya, mayāpi kho etaṃ māgandiya neva diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vā. Atha kho māgandiya ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu1 vā, viharanti vā, viharissanti vā. Sabbe te kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu1 vā, viharanti vā, viharissanti vāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: | ||
+ | |||
+ | Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ,\\ | ||
+ | Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāminanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca : ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Mayāpi kho etaṃ bho gotama sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tayidaṃ bho gotama sametīti. | ||
+ | |||
+ | Yampana te etaṃ māgandiya sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vihariṃsu-sīmu. Vihāsuṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni1 rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Pubbakehesā māgandiya arahantehi sammāsambuddhehī gāthā bhāsitā. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāmina' | ||
+ | |||
+ | Sā etarahi anupubbena puthujjanagatā. Ayaṃ kho pana māgandiya kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto. So tvaṃ imaṃ kāyaṃ rogabhūtaṃ gaṇḍabhūtaṃ sallabhūtaṃ aghabhūtaṃ ābādhabhūtaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa, pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ ārogyaṃ jāneyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mañjiṭṭhakāni-machasaṃ 2. Sucīti-machasaṃ 3. Tamenaññataro - sīmu. 4. Telamalikatena-macasaṃ 5. Sāhuḷīcīrena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, | ||
+ | Āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa, pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ ārogya jāneyyaṃ nibbānaṃ passeyyanti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahañce-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upādiyiṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa: pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyya' | ||
+ | |||
+ | Tena hi tvaṃ māgandiya sappurise bhajeyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | Yo kho māgandiya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sapaca bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dakkhissasi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Alattha kho māgandiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | Māgandiyasuttaṃ pañcamaṃ1. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Māgandiya suttaṃ niṭṭhitaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.6. | ||
+ | |||
+ | Sandaka suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena sandako paribbājako pilakkha guhāyaṃ paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Addasā kho sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi4 appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando yena sandako paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: etu kho bhavaṃ ānando, svāgataṃ5 bhoto ānandassa cirassaṃ kho bhavaṃ ānando imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Devakatasobbho-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nisīdatu bhavaṃ ānando, idamāsanaṃ paññattanti. Nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane. Sandakopi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sandakaṃ paribbājakaṃ āyasmā ānando etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Katame pana te bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha sandaka ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vasanto ca- machasaṃ. Syā 2. Cātumahābhūtiko-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Avusitena-machasaṃ.[PTS 2.] Karoto-machasaṃ 3. Pacāpayato-machasaṃ. Syā 4. Ekaṃ maṃsakhalaṃ-machasaṃ.Syā 5. Ekaṃ puñjaṃ-machasaṃ.Syā 6. Pācāpentā-machasaṃ 7.Sajāpento-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ, abbusitena me ettha vusitaṃ. Ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāhaṃ na vadāmi, ' | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nibbijjāpakkamati-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Viparināmenti- machasaṃ.Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhiñca satāni cha ca satāni. Pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhi paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Cuddasa kho panimāni yoni pamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvasate1 ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indirayasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇṭhīgabbhā sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuṭā satta papātā satta papātasatāni satta supinā supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ājīvakasate-sīmu, | ||
+ | 4. Pamuṭā-sīmu. 5. Mahākappino-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, | ||
+ | |||
+ | Sace imassa bhoto satthuno sacchaṃ vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ abbusitena me ettha vusitaṃ. Ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā, yo cāhaṃ na vadāmi: ubho sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmā' | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā vasamānā abrahmacariyavāsāti akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. | ||
+ | |||
+ | Katamāni pana tāni bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vasanaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco. So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṃ deseti. Anussavikassa kho pana sandaka satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti. Tathāpi hoti. Aññathāpi hoti. Yatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā takkī hoti vīmaṃsī. So takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ dhammaṃ deseti. Takkissa kho pana sandaka satthuno vīmaṃsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti. Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ḍaṃsati-machasaṃ 2.Samāgamiṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā mando hoti momūho. So mandattā momūhattā tathā tathā1 pañhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Imāni kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho ānanda abbhutaṃ bho ānanda, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni brahmacariyānīti akkhātāni. Yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Yo pana so bho ānanda satthā kiṃvādī kimakkhāyī yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti. | ||
+ | |||
+ | Idha sandaka tathāgato loke uppajjati ' | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. \\ | ||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodeti, thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tattha tattha- machasaṃ 2. Evantipi-machasaṃ.Syā 3. Tathātipi-machasaṃ.Syā 4. Aññathātipi-machasaṃ.Syā 5.Kho pana-syā 6. Uḷāravisesaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ1 adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ1 adhigacchati. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uḷāravisesaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Paribhuñjeyya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo so sandaka bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituṃ: | ||
+ | |||
+ | Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tena hi sandaka upamante karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi sandaka purisassa hatthapādā chinnā, tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ chinnā va hatthapādā. Api ca kho pana taṃ paccavekkhamāno jānāti: chinnā me hatthapādāti. Evameva kho sandaka yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ khīṇāva āsavā. Api ca kho naṃ paccavekkhamāno jānāti: khīṇā me āsavāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kīva bahukā pana bho ānanda imasmiṃ dhammavinaye niyyātāroti. 'Na kho sandaka ekaṃ yeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni. Atha kho hiyyova ye imasmiṃ dhammavinaye niyyātāro' | ||
+ | |||
+ | Atha kho sandako paribbājako sakaṃ parisaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Sandakasuttaṃ chaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |