This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:mn_ii_utf8 [2019/08/14 09:15] – content div into span Johann | en:tipitaka:sltp:mn_ii_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== MN II_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [PTS Vol M - 2] [\z M /] [\f II /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Naparadhammavambhanā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.7 | ||
+ | |||
+ | Mahāsakuludāyi suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi: | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Annahārā-machasaṃ. Anugāro-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāyanuttha1 udāyi etarahi kathāya sannisinnā? | ||
+ | Sādhusammato bahujanassa, | ||
+ | |||
+ | Tatrekacce evamāhaṃsu:' | ||
+ | Saddamakāsi: | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyanvattha-syā 2. Suladdhalābhā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇaṃ1 te viparāvattaṃ. Āropito te vādo, niggahītosi, | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Ekacce evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Adiciṇṇaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ janakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: 'yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, | ||
+ | Puriso cātummahāpathe khuddaṃ madhuṃ1 anelakaṃ papīḷeyya2 tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evamevaṃ yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā, tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, | ||
+ | |||
+ | Kati pana tvaṃ udāyi, dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti? | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ahaṃ bhante bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca: | ||
+ | |||
+ | Bhagavā hi bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī4 imaṃ kho ahaṃ bhante. Bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Punaca paraṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati dutiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Khuddamadhuṃ-machasaṃ 2. Uppīḷeyya-sīmu pīḷeyya-machasaṃ.Syā.[PTS 3.] Mayamevamhā- i.Machasaṃ.Syā 4. Yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya vaṇṇavādī -[PTS] (ūnaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapāta santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaṃ bhante\\ | ||
+ | Bhagavati pañcadhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. | ||
+ | |||
+ | Appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā2 vā nantakāni uccinitvā3 saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni4 dhāremi daḷhāni yattha lūkhāni alāpulomasāni5. Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītara cīvara santuṭṭhiyā. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Garuṃ kareyyuṃ- machasaṃ. 2. Pāpaṇikāti-sīmu. 3. Ucciṇitvā -sīmu. 4. Gahapatāni cīvarāni-syā.[PTS 5.] Satthalukhāni alābulomasāni-machasaṃ suttalukhāni alāpulomasāni-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ca vaṇṇavādīti. Iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ. Garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi, mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake1 vate ratā, te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ucchepake-[PTS.] Uñchāsake-machasaṃ. Uccāpake vatte-syā 2. Phusitaggalesu-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Iti kho udāyi, na mamaṃ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti. Garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. | ||
+ | |||
+ | Atthi kho udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi5 mamaṃ sāvakā6 sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca: | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi, mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi. Jānaṃyevāha samaṇo gotamo jānāmīti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Āraññavanapatthāni-[PTS. , | ||
+ | 2. Anvaḍḍhamāsaṃ-syā 3. Raññe-[PTS 4.] Ajjhogāhetvā-machasaṃ 5. Yehi pañcahi dhammehi-machasaṃ syā. 6. Mama sāvakā-[PTS] syā. 7. Yamudāyi-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jānāmīti. Passaṃyevāha samaṇo gotamo passāmīti. Abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, mamaṃ sāvakā1 adhipaññāya sambhāventi: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yampudāyi3, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idhūdāyi bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānu passī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mama sāvakā-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhūdāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. Idhūdāyi <span pts_page # | ||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventī. Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṃ arūpasaññi bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha abhihāyatanāni bhāventi. Ajjhattaṃ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmiti. Evaṃsaññi hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ2 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ3 evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Atthagamā-sīmu 2. Ubhatobhāgavimaddhaṃ - [PTS 3.] Nīladassanaṃ nīlahāsaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujivakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya ' | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāti odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññavosānapāramippattā viharanti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathā paṭipannā me sāvakā dasakasiṇāyatanāni bhāventi. Paṭhavikasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpo kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Tejokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Vāyokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Nīlakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Pītakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Lohitakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Odātakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Ākāsakasiṇameko sañjānāti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhū vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ1 upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti2 paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ3 hoti. Seyyathāpi udāyi, dakkho nahāpako4 vā nahāpakantevāsivā kaṃsathāle nāhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ5 sandeyya.6 Sāssa nahānīyapiṇḍi7 snehānugatā snehaparetā8 santarabāhirā9 phuṭhā10 snehena, na ca pagagharaṇī11 evameva kho udāyi, bhikkhū imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭhamajjhānaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mūlā sītena vārinā ahisannāni parisannāni1 paripūrāni paripphuṭāni.2 Na nesaṃ3 kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa.Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippitikena sukhena apphuṭaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā4 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa. Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti: ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko5 mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhisandāni- parisandāni-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhinnindriyaṃ-[PTS 2.] Isikaṃ-sīmu.[PTS 3.] Isikā-sīmu.[PTS 4.] Ubbāheyya- syā 5. Hoti-machasaṃ 6. Āvibhāvaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, | ||
+ | Sarāgaṃ cittanti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānanti, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānanti, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānanti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānanti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānanti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānanti, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānanti, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānanti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānanti, | ||
+ | Maṇḍanakajātiko3 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte4 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā sakaṇikanti5 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Atikkantamānusakāya-syā 2. Sabbadhammo-[PTS 3. 3.]Maṇḍanajātiko-[PTS 4.]Udakapatte-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhatā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Agacchiṃ- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, | ||
+ | |||
+ | Ime kho udāyi, pañca dhammā yehi mamaṃ1 sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti. | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyi paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi. | ||
+ | |||
+ | Mahāsakuludāyi suttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mama-syā.[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.8. | ||
+ | |||
+ | Samaṇamaṇḍikā suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā, manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā2 bhikkhū, yannūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro3 ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkameyyanti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukāciro ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Addasā kho uggahamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi: | ||
+ | Pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Timattehi-[PTS.] Pañcamattehi -syā, machasaṃ. 2. 2..: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho pañcakaṅgo thapati uggahamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa bhāsitaṃ neva abhinandi, nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmiti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisidi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggahamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo, | ||
+ | |||
+ | Catuhi kho ahaṃ thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati. Katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti. Na pāpakaṃ ājivaṃ ājivati. Imehi kho ahaṃ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāraṇīyaṃ-machasaṃ 2. Vikujjantamattā-sīma , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dasahi kho ahaṃ thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ime akusalasīlā1. Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā akusalāsīlā. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi, idha akusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Ime akusalasīlā3. Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā kusalāsīlā. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi, idha kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. | ||
+ | |||
+ | Ime akusalasaṅkappā4.Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā akusalasaṅkappā. Tāhaṃ thapati, | ||
+ | |||
+ | Ime kusalasaṅkappā5.Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā kusalasaṅkappā. Tāhaṃ thapati, | ||
+ | |||
+ | Katame ca thapati, akusalasīlā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Akusalā sīlā- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sammā ājivena jivikaṃ kappeti, etthete akusalasīlā aparisesā nirujjhanti kathaṃ paṭipanno ca thapati akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati bhikkhū anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame ca thapati, akusalasīlā: | ||
+ | |||
+ | Katame ca thapati, akusalasaṅkappā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nānappakārikā-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame ca thapati, kusalasaṅkappā: | ||
+ | |||
+ | Katamehi cāhaṃ2 thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi. \\ | ||
+ | Samaṇamaṇḍikā suttaṃ4 aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nānappakārikā-[PTS 4.' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.9\\ | ||
+ | Cūḷasakuludāyi suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: atippago kho tāva rājagahaṃ piṇḍāya carituṃ. Yannūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājaka parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupaṅkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: etu kho bhante bhagavā: ' | ||
+ | |||
+ | Kāyanuttha udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uccāsaddāya mahāsaddāya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Hoti. Yadā ca kho ahaṃ bhante, imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi. Athāyaṃ parisā mamaṃyeva mukhaṃ ullokentī1 nisinnā hoti: yaṃ no samaṇo udāyi dhammaṃ bhāsissati. Taṃ no sossāmāti. Yadā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tenahudāyi, | ||
+ | |||
+ | Ko paneso udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno: | ||
+ | |||
+ | Yo kho udāyi, | ||
+ | |||
+ | Yo kho5 udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya: cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Olokentī-syā. 2. Bhagavato-machasaṃ. 3. Hoti- sya 4. So tayā-syā 5. So kho-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhante1 yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ, | ||
+ | Kinti pana te udāyi, sake ācariyake hotīta? | ||
+ | |||
+ | Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ pana te etaṃ udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti. | ||
+ | |||
+ | Katamo pana so udāyi vaṇṇo,3 yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthiti? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti. | ||
+ | |||
+ | Dīghāpi kho te esā udāyi, phareyya. Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natti, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi. Seyyathāpi udāyi puriso evaṃ vadeyya: ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahaṃ bhante-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho udāyi, yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti. \\ | ||
+ | Seyyathāpi bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. Evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yvāyambhante, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako. Yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante, rattandhakāratimisāyaṃ telappadīpo, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante, rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Yāyaṃ bhante, rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yā vā rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāsate ca tapate ca-sīmu, machasaṃ virocate ca sīmu bhāsateva tapateva virocateca-syā 2. Rattandhakāratimisāya-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | 384 | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante, tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattasamayaṃ cando, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando. Yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṃ samayaṃ suriyo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo ca vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti. | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṃ samayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. | ||
+ | |||
+ | Ato2 kho te udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā3 nānubhonti, | ||
+ | |||
+ | Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tvaṃ udāyi, evaṃ vadesi: acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti | ||
+ | |||
+ | Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? | ||
+ | |||
+ | Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā' | ||
+ | |||
+ | Katamā pana sā udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? | ||
+ | |||
+ | Idha bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahide-sīmu 2. Tato-syā 3. Ābhā te-sīmu 4. Nihīnataro-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmi samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī cāti? | ||
+ | |||
+ | Sukhadukkhī bhante. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti? | ||
+ | |||
+ | Sukhadukkhī bhante. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti? | ||
+ | |||
+ | Sukhadukkhī bhante | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye musāvādāṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhi vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti? | ||
+ | |||
+ | Sukhadukkhī bhante. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti? | ||
+ | |||
+ | Sukhadukkhī bhante. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotīti? | ||
+ | |||
+ | Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tvaṃ udāyi, evaṃ vadesi: ' | ||
+ | |||
+ | Amhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: 'atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana bhante, atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? | ||
+ | |||
+ | Atthi kho udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. | ||
+ | |||
+ | Katamā pana sā bhante, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Aparaddhāpi-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | Na kho1 sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hissa bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotīti. | ||
+ | |||
+ | Nakhvāssa udāyi, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṃ anassāma sācariyakā , ettha mayaṃ panassāma3 sācariyakā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagantaṃ etadavoca: ' kittāvatā panassa bhante ekantasukho loko sacchikato hotī' | ||
+ | Idhūdāyi, bhikkhū sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yāvatā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, | ||
+ | |||
+ | Etassa nūna bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti? | ||
+ | |||
+ | Na kho udāyi, etassa4 ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho udāyi, aññe ca5 dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katame pana te bhante, dhammā uttarītarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti? | ||
+ | |||
+ | Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti,so dhammaṃ deseti: | ||
+ | |||
+ | Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. \\ | ||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapattaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kiṃ nu kho-syā 2. Uccāsaddā mahāsaddā-syā, | ||
+ | 5.Aññeva-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cūtupapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yatābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yatābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāmiṇīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ vutte sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭiccannaṃ vā vicareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavoca: mā bhavaṃ udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari, mā bhavaṃ udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇīko1 hutvā udañcaniko2 assa. Evaṃ sampadamidaṃ3 bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṃ udāyi samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari. Mā bhavaṃ udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasīti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribrabājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Culasakuludāyisuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Maṇiko-[PTS 2.] Uddekaniko-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.3.10 | ||
+ | |||
+ | Vekhanassa suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho vekhanasso1 paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho vekhanasso1 paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi: ' ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tvaṃ kaccāna, evaṃ vadesi:' | ||
+ | |||
+ | Yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti. | ||
+ | |||
+ | Katamo pana so kaccāna, | ||
+ | |||
+ | Yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītarovā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti. | ||
+ | |||
+ | Dīghāpi kho te esā kaccāna, phareyya. Yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇitataro vā natthi. So paramo vaṇṇoti vadesi. Tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi. Seyyathāpi kaccāna, puriso evaṃ vadeyya: ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī, | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho gotama, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vekhanaso-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho tvaṃ kaccāna, | ||
+ | Seyyathāpi bho gotama, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi kaccāna,yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ kimi khajjopaṇako, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ ho gotama, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho gotama, rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāsate ca tapate ca- sīmu, machasaṃ , tapateca- sīma\\ | ||
+ | Bhāsateva tapateva virocateva-syā\\ | ||
+ | 2. Rattandhakāratimisāya-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi maññasi kaccāna, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho gotamo, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti. | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho gotama, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. | ||
+ | |||
+ | Ato kho2 te kaccāna, bahū hi bahutarā devā, ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti, | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime kaccāna, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vekhanasso4 paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvasubhāsitañcidaṃ5 bhotā gotamena: kāmehi kāmasukhaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhide-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dujjānaṃ kho etaṃ kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena1 aññathācariyakena kāmā vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vā. Ye kho te kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇiyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, te kho etaṃ jāneyyuṃ kāmā vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vekhanasso paribbājako kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vamhento bhagavantaṃ yeva vadamāno samaṇo ca gotamo pāpito2 bhavissati' | ||
+ | |||
+ | Yo kho te kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aññatthayogena syā. 2. Pāpiko-sīmu. 3. Panidhekamme-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vekhanasso paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, | ||
+ | Vekhanassasuttaṃ dasamaṃ | ||
+ | |||
+ | Paribbājakavaggo tatiyo | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ | ||
+ | |||
+ | Puṇḍarī aggi sahā katināmo, dīghanakho puna bhāradvājagotto sandaka uddāyi maṇḍikaputto, | ||
+ | |||
+ | *Puṇḍarī aggi samākathināmo dīghanakho puna bhāradvāja gotto. Sandaka uddayi muṇḍikaputto maṇiko tathā kaccāno varavaggo - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Rājavaggo | ||
+ | |||
+ | 2.4.1 | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ' ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, | ||
+ | Bhūtapubbaṃ ānanda, imasmiṃ padese vehaliṅgaṃ3 nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vehaliṅgaṃ3 kho ānanda, gāmanigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṃ ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi, idha sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaṅghaṃ ovadatīti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā bhagavantaṃ etadavoca: tena hi bhante, bhagavā nisīdatu, evā' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Vehaliṅge kho ānanda gāmanigame ghaṭīkāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Ghaṭīkārassa kho ānanda, kumbhakārassa jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na akāraṇena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhu sammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: alaṃ samma ghaṭīkāra, | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumabhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ ovaṭṭikāya2 parāmasitvā etadavoca: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṃ vinivedhetvā3 ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: alaṃ samma ghaṭīkāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sottisināniṃ-machasaṃ 2. Ovaṭṭikāyaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | Sottisinānaṃ-syā\\ | ||
+ | 3. Vinivaṭṭetvā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ sasīsaṃ nahātaṃ1 kesesu parāmasitvā etadavoca: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, jotipālassa māṇavassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhūtaṃ vata bho, yatra hi nāmāyaṃ ghaṭīkāro kumbhakāro ittarajacco samāno ambhākaṃ sasīsaṃ nahātānaṃ2 kesesu parāmasitabbaṃ maññissati. Na vatidaṃ3 orakaṃ maññe bhavissatīti. Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: yāvetadohipi4 samma ghaṭīkārā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Jotipālo pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: ayaṃ me bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo, | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, | ||
+ | |||
+ | Nanu maṃ samma jotipāla, jānāsi andhe jiṇṇe mātāpitaro posemī' | ||
+ | Tena hi samma ghaṭīkāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sīsaṃ nhātaṃ-machasaṃ. Sisanahātaṃ-[PTS] sīsanahātaṃ- syā\\ | ||
+ | 2. Sīsaṃ nahātānaṃ-machasaṃ sīsanahatānaṃ-[PTS, | ||
+ | 3. Na vatidaṃ kira-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave addhamāsūpasampanne1 vehaliṅge yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bāraṇasī tadavasari. | ||
+ | |||
+ | Tatra sudaṃ ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bāraṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Assosi kho ānanda, kikī kāsirājā: | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena kikissa kāsirañño nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Acirūpasampanno jotipālo māṇavo addhamāsūpasampanno-sīmu. 2.Paṇḍumudikassa-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhuttāviṃ oṇitapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Atthi mahārāja, vehaliṅgaṃ nāma gāmanigamo. Tattha ghaṭīkāro nāma kumbhakāro. So me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko. Tuyhaṃ kho pana mahārāja:' | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato. | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato, | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddho aveccappasādena samannāgato, | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo. | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Adhivuṭṭho-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pannamusalo1. Na sahatthā paṭhaviṃ2 khaṇati. Yaṃ hoti kulapaluggaṃ vā yo hoti mūsikukkāro vā3 taṃ kājena4 āharitvā bhājanaṃ karitvā evamāha: 'ettha yo icchati taṇḍulapaṭibhastāni5 vā muggapaṭibhastāni6 vā kalāya7 paṭibhastāni8 vā nikkhipitvā yaṃ icchati taṃ haratuti. | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro andhe <span pts_page # | ||
+ | Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. \\ | ||
+ | Ekami' | ||
+ | |||
+ | Ekami' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na musalena-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Ekami' | ||
+ | |||
+ | Lābhā bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa, | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, kikī kāsirājā ghaṭīkārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumuṭikassa sālino tadupiyañca tadupiyañceva sūpeyyaṃ. Atha kho te ānanda, rājapurisā ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na vijahati-machasaṃ 2. Kuṭi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Siyā kho pana te ānanda, evamassa: añño nūna tena samayena jotipālo māṇavo ahosīti. Na kho panetaṃ ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. \\ | ||
+ | Ghaṭīkārasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.2\\ | ||
+ | Raṭṭhapālasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thullakoṭṭhitaṃ1 nāma kurūnaṃ nigamo tadavasari. Assosuṃ kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā: | ||
+ | |||
+ | Atha kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhite4 aggakulikassa5 putto tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi : yathā yathā kho bhagavā dhammaṃ deseti6 nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Thullakoṭṭhikaṃ- machasaṃ 2. Thullakoṭṭhikā-macasaṃ 3.Sāraṇīyaṃ -sīmu, machasaṃ 4. Thullakoṭṭhitake-sīmu. 5. Aggakulassa-machasaṃ\\ | ||
+ | Thullakoṭṭhike-machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Khvāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Anuññātosi pana tvaṃ raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Na kho ahaṃ bhante, anuññāto mātāpituhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. | ||
+ | |||
+ | Na kho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Svāhaṃ bhante tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta,2 yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ(adhikaṃ) machasaṃ. [PTS.] Syā, potthakesu\\ | ||
+ | 2. Ammatātā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ\\ | ||
+ | Etadavocuṃ:' | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitusu pabbajjaṃ alabhamāno1 tattheva anantarahitāya bhumiyā nipajji, idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti2. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | 2. 'Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji - pe - sattapi bhattāni na bhuñji iti sudinnabhāṇavāre viya - machasaṃ, syāma potthakesu disasati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālassa kulaputtassa matāpitunnaṃ paṭissutvā3 yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ehī -[PTS]\\ | ||
+ | 2. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa -pe- pabbajjāyāti. Ayaṃ pāṭho machasaṃ, syāmapotthakesu na dissati. | ||
+ | |||
+ | 3. ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, | ||
+ | |||
+ | Anujānāma tātā, raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle addhamāsūpasampanne, | ||
+ | Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tattheva maraṇaṃ - machasaṃ, syā,[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto parivitakkaṃ1 manasākāsi. Yadā bhagavā aññāsi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena thullakoṭṭhitaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena thullakoṭṭhitaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhite viharati rañño koravyassa migācīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya thullakoṭṭhitaṃ piṇḍāya pāvisi, thullakoṭṭhite sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitunivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.2 Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etadavoca: 'sace taṃ bhagini, chaḍḍanīyadhammaṃ3 idha me patte ākirā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Sace je, saccaṃ vadasi, adāsī bhavasī' | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuḍḍaṃ6 nissāya paribhuñjati. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paricca-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kuto no gahapati, ambhākaṃ gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 'Ehi tāta raṭṭhapāla, | ||
+ | ' | ||
+ | 'Tena hi tāta raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṃ ārocesi: 'kālo tāta raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Sace kho me tvaṃ gahapati vacanaṃ kareyyāsi, imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote osīdāpeyyāsi.5 Taṃ kissa hetu: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aññadattuṃ-syā\\ | ||
+ | 2. Haritena gomayena paṭhaviyā upalimpetvā mahantaṃ hīraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā, | ||
+ | |||
+ | 3. Purāṇadutiyike-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikāyo paccekaṃ pādesu1 gahetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 'Na kho mayaṃ bhaginī, | ||
+ | |||
+ | Bhaginīvādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṃ etadavoca: sace gahapati, bhojanaṃ dātabbaṃ detha, mā no viheṭhathā' | ||
+ | |||
+ | Bhuñja tāta raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | "Passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ, | ||
+ | Āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti. | ||
+ | |||
+ | Passa cittakataṃ rūpaṃ maṇinā kuṇḍalena ca,\\ | ||
+ | Aṭṭhittacena3 onaddhaṃ saha vatthehi sobhati. | ||
+ | |||
+ | Alattakakatā pādā mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ, | ||
+ | Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā, | ||
+ | Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino. | ||
+ | |||
+ | Añjanīva navā cittā pūtikāyo alaṅkato, | ||
+ | Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino. | ||
+ | |||
+ | Odahi migavo pāsaṃ nāsadā vākaraṃ migo,\\ | ||
+ | Bhūtvā nivāpaṃ gacchāma4 kandante migabandhake" | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migāciraṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Purāṇadutiyikā paccekapādesu-[PTS 2.] Tāta-sya. 3. Aṭṭhitacena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā korabyo migavaṃ āmantesi: sodhehi samma migava, migācīraṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā korabyo 'yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ taṃ sabbaṃ vissajjethā' | ||
+ | |||
+ | 'Idha bhavaṃ raṭṭhapālo vatthatthare nisīdatu' | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Nisidi kho rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Katamañca pana bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mahaccā rājānubhāvena-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca pana bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Katamañca pana bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Katamañca pana bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anadhigatā vā bhogā-sīmu, | ||
+ | 2. Anadhigatā vā bhogā-simu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imāni kho bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Atthi kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā ye' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 'Ūno loko atitto taṇhādāso' | ||
+ | |||
+ | Ime kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Ahosiṃ ahaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yamaṃ-sayyā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, evameva tvaṃ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti.? | ||
+ | |||
+ | Nohidaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjante kho bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādhoti? | ||
+ | |||
+ | Atthi me bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, labhasi tvaṃ te mittāmacce ñātisāḷohite ' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ' | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Atāṇe-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yathā tvaṃ etarahi pañcahi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yathāhaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | 'Ūno loko atitto taṇhā dāso' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasīti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bahu tattha dantājinaṃ-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgacchayye uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, | ||
+ | |||
+ | Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Accariyaṃ bho raṭṭhapāla, | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā raṭṭhapālo, | ||
+ | |||
+ | Passāmi loke sadhane manusse\\ | ||
+ | Laddhāna cittaṃ na dadanti mohā,\\ | ||
+ | Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti\\ | ||
+ | Bhiyyova1 kāme abhipatthayanti. | ||
+ | |||
+ | Rājā pasayha2 paṭhaviṃ vijitvā3\\ | ||
+ | Sasāgarantaṃ mahimāvasanto, | ||
+ | Oraṃ samuddassa atittarūpo\\ | ||
+ | Pāraṃ samuddassapi patthayetha. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Rājā ca aññe ca bahū manussā\\ | ||
+ | Avītataṇhā5 maraṇaṃ upenti,\\ | ||
+ | Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ\\ | ||
+ | Kāme hi lokamhi nahatthi titti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhiyyo ca-syā 2. Pasayhā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kandanti naṃ ñātī1 pakiriya kese\\ | ||
+ | Aho vatā no2 amarāti cāhu,\\ | ||
+ | Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā\\ | ||
+ | Citaṃ samādhāya tato ḍahanti. | ||
+ | |||
+ | So ḍayhati sūlehi tujjamāno\\ | ||
+ | Ekena vatthena pahāya bhoge,\\ | ||
+ | Na mīyamānassa bhavanti tāṇā\\ | ||
+ | Ñātīdha mittā atha vā sahāyā. | ||
+ | |||
+ | Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti\\ | ||
+ | Satto pana gacchati yena kammaṃ,\\ | ||
+ | Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci\\ | ||
+ | Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Na dīghamāyuṃ labhate dhanena\\ | ||
+ | Na cāpi cittena jaraṃ vihanti,\\ | ||
+ | Appaṃ hidaṃ3 jīvitamāhu dhīrā\\ | ||
+ | Asassataṃ4 vipparināmadhammaṃ. | ||
+ | |||
+ | Aḍḍhā daḷiddā ca phūsanti phassaṃ\\ | ||
+ | Bālo ca dhīro ca tatheva phūṭṭho, | ||
+ | Bālo hi bālyāvadhitova seti\\ | ||
+ | Dīro ca na vedhati phassaphūṭṭho. | ||
+ | |||
+ | Tasmā hi paññāva dhanena seyyo\\ | ||
+ | Yāya vosānaṃ idhādhigacchati, | ||
+ | Abyositattā5 hi bhavābhavesu\\ | ||
+ | Pāpāni kammāni karonti mohā. | ||
+ | |||
+ | Upeti gabbhañca parañca lokaṃ\\ | ||
+ | Saṃsāramāpajja paramparāya, | ||
+ | Tassappapañño abhisaddahanto\\ | ||
+ | Upeti gabbhañca parañca lokaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Coro yathā sandhimūkhe gahīto\\ | ||
+ | Sakammanā6 haññati pāpadhammo, | ||
+ | Evaṃ pajā pecca paraṃ hi loke\\ | ||
+ | Sakammanā haññati pāpadhammo.7 | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃ ñāti-sīmu. 2.Ne-[PTS 3.] Appakañcidaṃ- syā. 4. Assassataṃ-syā. 5. Asositattā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāmā hi citrā madhurā manoramā\\ | ||
+ | Virūparūpena mathenti cittaṃ,\\ | ||
+ | Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā\\ | ||
+ | Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja. | ||
+ | |||
+ | Dumapphalānīca1 patanti mānavā\\ | ||
+ | Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā, | ||
+ | Etampi disvā2 pabbajitomhi rāja\\ | ||
+ | Apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo" | ||
+ | |||
+ | Raṭṭhapālasuttaṃ dutiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dūmapphalāneva-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.3.\\ | ||
+ | Makhādevasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati makhādevambavane.1 Atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ ānanda, imissāyeva mithilāya rājā ahosi makhādevo3 nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu4 cepi jānapadesu ca. Uposathañca upavasati cātuddasiṃ <span pts_page # | ||
+ | Atha kho ānanda, rājā makhādevo bahunnaṃ5 vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni6 jātāni, atha me āroceyyāsī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca: pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Maghadevambavane-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ1 nihitaṃ anuppavatteyyāsi. Mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kālyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ tāta kumāra, evaṃ vadāmi: 'yena me idaṃ kalyāṇaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, | ||
+ | |||
+ | Rājā kho panānanda, makhādevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ3 kāresi, caturāsīti vassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃ yeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, rañño makhādevassa putto bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni. Atha me āroceyyāsī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vattaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, rañño makhādevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca: ' | ||
+ | Atha kho ānanda, | ||
+ | |||
+ | Rañño kho panānanda, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbatthatāya-sīmu. 2.Puttappaputtikā -sīmu. 3. Caturāsītirājasahassāni-machasaṃ caturāsītisahassāni-syā 4. Catutthaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Nimi tesaṃ rājānaṃ2 pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā, | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Adhivāsesi kho ānanda, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Uparajjaṃ-syā, | ||
+ | 4. Sīsanahāto-syā sīsaṃ nahāto-[PTS 5.]Sammukhe-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadesi: ' | ||
+ | |||
+ | Ehi kho mahārāja, svāgataṃ5 mahārāja, devā te6 mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā, | ||
+ | |||
+ | Tatra sudaṃ ānanda, nimirājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mātaliṃ saṅgāhakaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kappaka, | ||
+ | |||
+ | Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Nimi kho panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsīti vassasahassāni imasmiṃyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi. | ||
+ | |||
+ | Nimissa kho panānanda, rañño kalārajanako nāma putto ahosi. So na agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi. Siyā kho pana te ānanda, evamassa: añño nūna tena samayena rājā makhādevo | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ahosi yena1 taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitanti2. Na kho panetaṃ ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā makhādevo ahosiṃ., Ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihiniṃ3 mayā taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā cānanda, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi. \\ | ||
+ | Makhādeva4 suttaṃ tatiyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yo-sīmu. 2. Nihinīti-sīmu 3. Nihaniṃ-[PTS 4.] Maghadeva-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.4. | ||
+ | |||
+ | Madhurasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane.1 Assosi kho rājā mādhuro2 avantiputto: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya7 dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, \\ | ||
+ | Brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gundavane-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khattiyassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti? | ||
+ | |||
+ | Vessassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā. Vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, kattiyopissāssa pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyī paccānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suddassa cepi bho kacacāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvi manāpacārī piyavādī vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvi manāpacārī piyavādīti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā1 honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā1 honti. Nesaṃ2 ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idhāssa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Khattiyopi hi bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa brāhmaṇo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādi pisunāvāco pharūsāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa vesso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādi pisunāvāco pharūsāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa suddo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Suddopi hi bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samā honti-syā. 2. Nāhaṃ-syā 3.Uppajjeyya-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idhāssa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, | ||
+ | |||
+ | Khattiyopi hi bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa brāmaṇo pāṇātipātā paṭivirato adinnādāna paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa vesso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Suddopi hi bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ2 ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pisuṇāya vācāya-machasaṃ, | ||
+ | 2. Pharusāya vācāya-machasaṃ, | ||
+ | 3. Nāsaṃ-sīmu. Nāhaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā, tiṭṭheyya, | ||
+ | |||
+ | Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma2vā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha brāhmaṇo sandhiṃ vā chindeyya, | ||
+ | |||
+ | Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe brāhmaṇoti samaññā, sāssa antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha vesso sandhiṃ vā chindeyya, | ||
+ | |||
+ | Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe vessoti samaññā, sāssa antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya, | ||
+ | |||
+ | Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe suddoti samaññā, sāssa antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti. | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha khattiyo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Āguṃ cārī- syā. 2. Phāleyyāma-sya 3. Saṅkhyaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha brāhmaṇo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha vesso kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha suddo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? | ||
+ | |||
+ | Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, nesaṃ ettha kiñci nānākaraṃ samanupassāmīti. | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho kaccāna, abhikkantaṃ bho kaccāna, seyyathāpi bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Mā kho maṃ tvaṃ mahārāja, saraṇaṃ agamāsi, tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gatoti. | ||
+ | |||
+ | Kahaṃ pana bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddhoti? | ||
+ | Parinibbuto kho mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace hi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sace hi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsatiyā yojanesu, cattāḷīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Madhurasuttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.5\\ | ||
+ | Bodhirājakumārasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado1 nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho2 samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma sañjikāputta, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kokanudo-syā 2.Anajjhāvuṭṭho - machasaṃ ,syā 3. Vandāhi-sīmu. 4. Bodhi kho rājakumāro-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kokanadañca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimā sopāṇakaḷeparā1 sañjikāputtaṃ māṇavaṃ amantesi:' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā pacchimaṃ sopāṇakaḷeparaṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sopāṇakaḷevarā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mayhamipi kho rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mātāpitūnaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi. Taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ, tādiso tvaṃ yādiso tvaṃ, tādiso ahaṃ. Ehidāni āvuso ubho' | ||
+ | So kho ahaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Attanā-machasaṃ 2.Udako-machasaṃ 3.Āvuse-machasaṃ 4 rāmo-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | So kho ahaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Apissu maṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rāmo-machasaṃ 2.Pavedesī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā1 kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbā ca te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbā' | ||
+ | |||
+ | Aparā' | ||
+ | |||
+ | Aparā pi kho maṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tibbā-machasaṃ 2.Aggi nibbattessāmi-machasaṃ 3. Supahīno-machasaṃ 4. Supaṭippassaddho-machasaṃ. 5. Vedayanti-machasaṃ 6. Kāyena ceva-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " yannūnāhaṃ dantehi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyya" | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Asammuṭṭhā- machasaṃ, appammuṭṭhā-syā 2. Appāṇaṃyeva jhānaṃ-machasaṃ 3.Muddhati-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Apissu maṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Varattakkhaṇḍena-machasaṃ. Varattakkhandhena-syā 2. Kālaṃkato-machasaṃ 3. Vihāro' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhohāressāma-machasaṃ 2. Ajajjitaṃ-machasaṃ 3. Ajjhohāreyyaṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " ye kho keci atīta maddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā1 kaṭukā vedanā vediyiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | So kho ahaṃ rājakumāra, | ||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tibbā-machasaṃ. 2.Bāhulliko-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cūtupapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mūdubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ so ' | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra , etadahosi: " adhigato kho myāyaṃ dhammo gamhīro duddaso duranubodho santo paṇito atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, | ||
+ | |||
+ | " Kicchena me adhigataṃ halaṃ dāni pakāsituṃ\\ | ||
+ | Rāgadosaparetehi nā' | ||
+ | Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ\\ | ||
+ | Rāgarattā na dakkhinti2 tamokkhandhena āvaṭā3" | ||
+ | |||
+ | Itiha me rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gāthāyo-machasaṃ 2. Dakkhanti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājakumāra, | ||
+ | " | ||
+ | Avāpuretaṃ3 amatassa dvāraṃ suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\ | ||
+ | Yathā' | ||
+ | Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha\\ | ||
+ | Pāsādamāruyha samantacakkhu\\ | ||
+ | Sokāvatiṇṇaṃ4 janatamapetasoko\\ | ||
+ | Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ | ||
+ | |||
+ | Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma\\ | ||
+ | Satthavāha anaṇa5 vicara loke\\ | ||
+ | Desassu6 bhagavā dhammaṃ\\ | ||
+ | Aññātāro bhavissantī" | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samiñjitaṃ-machasaṃ 2.Samiñjeyya-machasaṃ 3. Apāpuretaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ\\ | ||
+ | Vihiṃsasaññi paguṇaṃ na bhāsiṃ\\ | ||
+ | Dhammaṃ panetaṃ manujesu brahme" | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kālaṃkato-machasaṃ 2. Udako-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upako ājīvako antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggapaṭipannaṃ. Disvāna maṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Sabbesu dhammesu anūpalitto\\ | ||
+ | Sabbañjaho taṇhakkhayo vimutto\\ | ||
+ | Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ | ||
+ | |||
+ | Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati\\ | ||
+ | Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro\\ | ||
+ | Ekomhi sammāsamubuddho sitibhūtosmi nibbuto. | ||
+ | |||
+ | Dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ\\ | ||
+ | Andhabhūtasmiṃ1 lokasmiṃ āhañchaṃ2 amatadundubhiṃ" | ||
+ | |||
+ | Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi arahasi anantajino" | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jino" | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Andhibhūtasmiṃ-machasaṃ 2 āhaññiṃ-syā 3. Samudācaratha-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte rājakumāra, | ||
+ | Amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi, | ||
+ | |||
+ | Asakkhiṃ kho ahaṃ rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pabhāvitametanti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bodhirājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Tena hi rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1: Hatthārūḷhe-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Eva meva kho rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu3 rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Āvīkatvā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte sañjikāputto māṇavo bodhirājakumāraṃ etadavoca: evameva panāyaṃ bhavaṃ bodhi aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatāti ca vadeti2. Atha ca pana bhavaṃ2 na taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchati4 dhammañca bhikkhusaṅghañcāti. | ||
+ | |||
+ | Mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca, mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca, sammukhāmetaṃ samma sañjikāputta, | ||
+ | |||
+ | Ekamidaṃ samma sañjikāputta, | ||
+ | |||
+ | Esā' | ||
+ | |||
+ | Bodhirājakumārasuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Eko rattindivo-machasaṃ, | ||
+ | Ritvā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.6 | ||
+ | |||
+ | Aṅgulimāla suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Addasaṃsu2 kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaṃ yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṃ paṭipannaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvatthiyaṃ-sīmu 2. Addasāsuṃ-machasaṃ, | ||
+ | 5. Hatthattaṃ gacchanti-sīmu. Hatthatthaṃ gacchanti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho coro aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayahitvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhiṅkhāsi1. Yathā coro aṅgulimālo bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ. Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho, ahaṃ hi pubbe hatthimpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, assampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, rathampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, migampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi. Atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitu' | ||
+ | |||
+ | Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiñño, | ||
+ | |||
+ | Gacchaṃ vadesi samaṇa ṭhitomhi\\ | ||
+ | Mamañca brūsi ṭhitaṃ aṭṭhitoti, | ||
+ | Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ\\ | ||
+ | Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī' | ||
+ | |||
+ | Ṭhito ahaṃ ' | ||
+ | Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, | ||
+ | Tuvañca pāṇesu asaññatosi\\ | ||
+ | Tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosī' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Cirassaṃ vata me mahito mahesī\\ | ||
+ | Mahāvanaṃ samaṇoyaṃ paccupādi3, | ||
+ | Sohaṃ cirassāpi pahassaṃ4 pāpaṃ\\ | ||
+ | Sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Itveva coro asiāvudhañca\\ | ||
+ | Sobbhe papāte narake anvakāri5, | ||
+ | Avandi coro sugatassa pāde\\ | ||
+ | Tattheva naṃ pabbajjaṃ ayāci. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhisaṅkhāresi-syā. 2. Gacchaṃyevāha- machasaṃ, | ||
+ | 3. Mahāvanaṃ pāpuṇi saccavādi-machasaṃ mahāvanaṃ samaṇa paccupādi-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Buddho ca kho kāruṇiko mahesi\\ | ||
+ | Yo satthā lokassa sadevakassa, | ||
+ | Tamehi bhikkhūti tadā avoca\\ | ||
+ | Esova tassa ahu bhikkhubhāvo' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo santipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti. Coro te deva, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā, so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Taṃ devo paṭisedhetu' | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhami. Divādivassa yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā1 yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | Sace pana tvaṃ mahārāja, aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yāvatiko-[PTS. 2.] Dakkhiṇabāhaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṃ ahuchamhitattaṃ ahu lomahaṃso. Atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhītaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: mā bhāyi maharāja, mā bhāyi mahārāja, natthi te ato bhayanti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññako hoti piṇḍapātiko paṃsukuliko tecīvariko. Atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: alaṃ mahārāja, paripuṇṇaṃ me ticīvaranti atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā, tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ6 piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabhaṃ7 disvānassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Parikkhārehīti-sīmu. 2. Asamentānaṃ-syā 3. Apparinibbutānaṃ-syā 4. Asatthena-syā 5. Handadāni-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hi tvaṃ aṅgulimāla, | ||
+ | |||
+ | Tena hi tvaṃ aṅgilimāla, | ||
+ | Atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusita brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi, tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā aṅgalimālo bhinnena sīsena lohitena galantena bhinnena pattena vipphālitāya4 saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati, | ||
+ | So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvatti- [PTS 2.] Jātiyā jāto-sīmu. 3. Atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi- sīmu, machasaṃ 4. Vipphāritāya-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithiyati, | ||
+ | So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. | ||
+ | |||
+ | Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane, | ||
+ | So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā | ||
+ | |||
+ | Disā hi me dhammakathaṃ suṇantu\\ | ||
+ | Disā hi me yuñjantu buddhasāsane, | ||
+ | Disā hi me te manuje1 bhajantu\\ | ||
+ | Ye dhammamevādapayanti santo.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Disā hi me khantivādānaṃ2 avirodhappasaṃsinaṃ, | ||
+ | Suṇantu dhammaṃ kālena tañca anuvidhīyantu. | ||
+ | |||
+ | Na hi jātu so mamaṃ hiṃse aññaṃ vā pana kañcanaṃ4, | ||
+ | Pappuyya paramaṃ santiṃ rakkheyya tasathāvare. | ||
+ | |||
+ | Udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ\\ | ||
+ | Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā. | ||
+ | |||
+ | Daṇḍeneke damayanti aṅkusehi kasāhi ca,\\ | ||
+ | Adaṇḍena asatthena ahaṃ dantomhi tādinā. | ||
+ | |||
+ | Ahiṃsakoti me nāmaṃ hiṃsakassa pure sato,\\ | ||
+ | Ajjāhaṃ saccanāmomhi na naṃ hiṃsāmi kañcanaṃ5. | ||
+ | |||
+ | Coro ahaṃ pure āsiṃ aṅgulimālo ti vissuto,\\ | ||
+ | Vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Lohitapāṇi pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto,\\ | ||
+ | Saraṇāgamanaṃ passa bhavanetti samūhatā. | ||
+ | |||
+ | Tādisaṃ kammaṃ katvāna bahuṃ6 duggatigāminaṃ, | ||
+ | Phuṭṭho kammavipākena anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā,\\ | ||
+ | Appamādañca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati. | ||
+ | |||
+ | Mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ, | ||
+ | Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Manussā-sīmu- manujā -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Sāgataṃ1 nāpagataṃ nayidaṃ dummantitaṃ mama,\\ | ||
+ | Saṃvibhattesu2 dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sāgataṃ1 nāpagataṃ nayidaṃ dummantitaṃ mama,\\ | ||
+ | Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Aṅgulimālasuttaṃ jaṭṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Svāgata1-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.7 | ||
+ | |||
+ | Piyajātika suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samaya1 bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato1 hoti. Tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ hi me bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati? Mayhaṃ hi bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti, | ||
+ | |||
+ | Evameva gahapati, piyajātikā hi gahapati , sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā' | ||
+ | |||
+ | Kissa nu kho4 nāmetaṃ bhante, evaṃ bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidūre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kālaṃkato-machasaṃ 2.Āḷāhaṇaṃ-sīmu. 3. Piyappabhūtikāti-syā 4. Kassa kho-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kho nāmetaṃ bhante, evaṃ bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, piyajātikā hi gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ āmantesi: idante mallike, samaṇena gotamena bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sace taṃ mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evamevaṃ panāyaṃ mallikā yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃtadevassa abbhanumodati. Sace taṃ mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ evameta' | ||
+ | |||
+ | Atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi: ehi tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Atha khohaṃ-syā 2. Antevāsiṃ-sīmu. 3.Cara pi re - [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Tadamināpetaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā1 itthiyā bhātā kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: api me bhātaraṃ addasatha api me bhātaraṃ addasathā' | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā' | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aññatarissā- machasaṃ 2. Rathikāya rathikaṃ-machasaṃ , rathiyā rathiyaṃ-sīmu. 3. Adassatha-syā , addassatha-machasaṃ 4. Sāmikaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ na icchāmi' | ||
+ | Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te vajirī kumārīti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ mallike, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | Vajiriyā me mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, | ||
+ | .2\\ | ||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ:' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyāti2? | ||
+ | Evaṃ mallike, piyā me vāsabhā khattiyāti.2 | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya viparināmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? | ||
+ | Vāsabhāya me mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ:' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyo te viḍūḍabho3 senāpatī' | ||
+ | Evaṃ mallike, piyo me viḍūḍabho senāpatī' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, viḍūḍabhassa te senāpatissa viparināmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Upphālesi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Viḍūḍabhassa me mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te ahanti?\\ | ||
+ | Evaṃ mallike, piyā mesi tvanti.\\ | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, mayhaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | Tuyhaṃ hi me mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te kāsikosalāti? | ||
+ | Evaṃ mallike, piyā me kāsikosalā. Kāsikosalānaṃ mallike, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, kāsikosalānaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | Kāsikosalānaṃ hi me mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho taṃ mahārāja, | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ mallike, abbhūtaṃ mallike, yāvañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañchaliṃ panāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, | ||
+ | |||
+ | Piyajātikasuttaṃ sattamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ativijjha paññāya-[PTS 2.]Ācamehīti- machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.8. | ||
+ | |||
+ | Bāhitika suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho ayasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ1 piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhiruhitvā sāvatthiyā niyyāsi divādivassa. Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi, nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvatthiyaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ, tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāssa1 kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti2? | ||
+ | |||
+ | Kimpana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bhante, | ||
+ | |||
+ | Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho? | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yvāyaṃ-syā. 2.Brāhmaṇehi viññūhīti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo mahārāja, kāyasamācāro attavyābādhāyapi saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro akusalo\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro akusalo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro sāvajjo.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro sāvajjo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro sabyāpajjho5.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro sabyāpajjho? | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro dukkhavipāko? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro attavyābādhāyapi saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇetīti? | ||
+ | |||
+ | Sabbā' | ||
+ | Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo? <span pts_page # | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho? | ||
+ | Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbā akusalā dhammā pahīṇo-sīmu. 2. Abyābajjho-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahā rāja, kāyasamācāro nevattavyābādhāyapisaṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Katamo pana bhante ānanda, vacīsamācāro | ||
+ | |||
+ | Katamo pana bhante ānanda,so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāro samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro kusalo <span pts_page # | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro kusalo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro anavajjo.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro anavajjo?\\ | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro abyāpajjho5.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro abyāpajjho? | ||
+ | Yo kho mahārāja, manosamācāro sukhavipāko.\\ | ||
+ | Katamo pana bhante, manosamācāro sukhavipāko? | ||
+ | |||
+ | Yo kho mahā rāja, manosamācāro nevattavyābādhāyapisaṃvattati, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana1 bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetīti? | ||
+ | |||
+ | Sabbā' | ||
+ | Acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante, yāvasubhāsitañcidaṃ2 bhante, āyasmatā ānandena. Iminā ca mayaṃ bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kiṃnukho pana-syā. 2, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Alaṃ mahārāja, paripuṇṇaṃ me ticīvaranti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ bhante, aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva ānandena amhehi ca, yadā upari pabbate mahāmegho ahippavuṭṭho hoti1 athāyaṃ aciravatī nadī ubhato kulāni saṃvissandantī gacchati. Evameva kho bhante, āyasmā ānando imāya bāhitikāya attano ticīvaraṃ karissati. Yampanāyasmato ānandassa purāṇaṃ ticīvaraṃ, | ||
+ | |||
+ | Paṭiggahesi kho āyasmā ānando bāhitikaṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'handa cadāni mayaṃ bhante ānanda, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā' | ||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa raññopasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bāhitikasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Abhippavāhoti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.9. | ||
+ | |||
+ | Dhammacetiya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: eka samayaṃ bhagavā sakkesu viharati medataḷumpaṃ1 nāma sakyānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo nagarakaṃ2 anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi: ' yojehi samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhumiṃ dassanāyā' | ||
+ | |||
+ | Addasā kho rājā pasenadi kosalo ārāme jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanī yāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Disvāna bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo dighaṃ kārāyanaṃ āmantesi: imāni kho samma kārāyana, tāni rukkhamūlāni pāsādāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Yattha sudaṃ5 mayaṃ taṃ bhagavanataṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Kahaṃ nu kho samma kārāyana, etarahi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi mahārāja, medataḷumpaṃ1 nāma sakyānaṃ nigamo. Tattha so bhagavā etarahi arahaṃ sammāsambuddho viharatī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Medāḷupaṃ- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ devāti kho digho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi: | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca: kahaṃ nu kho bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | Kiṃ pana tvaṃ mahārāja, atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karosi cittūpahāraṃ2 upadaṃsesīti? | ||
+ | |||
+ | Atthi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Idhevadāni-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti. Gahapatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginiyāpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Idha panāhaṃ bhante, bhikkhu passāmi samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca parāhaṃ bhante, ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. Sohaṃ tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte2 dhamanisanthatagatte na viya maññe cakkhuṃ bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti3 addhā ime āyasmanto anabhiratā4 vā brahmacariyaṃ caranti. Atthi vā nesaṃ kiñci pāpaṃ kammaṃ kataṃ paṭicchannaṃ tathā ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā na viya maññe cakkhuṃ bandhanti janassa dassanāyāti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: kinnu tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca parāhaṃ bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samagge sammodamāne khīrodakībhūte aññamaññaṃ piyacakkhūhi passante viharante-[PTS , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Kathaṃ opātenti. Idha panāhaṃ bhante bhikkhu pasasāmi yasmiṃ samaye bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Neva tasmiṃ samaye bhagavato sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhūtapubbaṃ bhante, bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ desasi. Tatraññataro bhagavato sāvako ukkāsi. Tamenaññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi: | ||
+ | .1\\ | ||
+ | Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: | ||
+ | .1\\ | ||
+ | Puna caparāhaṃ bhante, passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: | ||
+ | |||
+ | Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce gahapatipaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: | ||
+ | |||
+ | Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Te bhindantā - syā, machasaṃ 2. Kutassa-syā 3. Aññadatthuṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pabbājeti. Te tathā pabbajitā samānā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā ahaṃ nesaṃ jīvitassa padātā2 yasassa āhattā atha ca pana no tathā mayi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsītiko, ahampi āsitiko yampi bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsītiko, ahamipi āsītiko, imināvārahāmevāhaṃ bhante, bhagavati paramanipaccākāraṃ kattuṃ. Cittūpavāraṃ upadaṃsetuṃ. Handa ca dāni mayaṃ bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇiyā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mayaṃ-syā 2. Jivikāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa bhikkhū āmantesi: 'eso bhikkhave, rājā pasenadi kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto. Uggaṇhātha1 bhikkhave, dhammacetiyāni. Pariyāpuṇātha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Dhammacetiyasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uggaṇhatha -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.4.10\\ | ||
+ | Kaṇṇakatthala suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā ujukāyaṃ1 viharati kaṇṇakatthale migadāye. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ujukaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: 'ehi tvaṃ ambho purisā yena bhagavā tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī 'ajja <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: 'somā ca bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī, ' ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī' | ||
+ | |||
+ | Sukhiniyo hontu mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginīti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: " sutaṃ metaṃ bhante samaṇo gotamo evamāha: ' | ||
+ | |||
+ | Ye te mahārāja, evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo viḍūḍabhaṃ1 senāpatiṃ āmantesi: 'ko nu khojja2 senāpati, imaṃ kathāvatthuṃ 3 rājantepure abbhudāhāsīti? | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi,' | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: siyā nu kho bhante, bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya vācā bhāsitā5, tañca jano aññathā vipaccāgaccheyyāti? | ||
+ | |||
+ | Abhijānāmi mahārāja vācaṃ bhāsitāti7. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Viṭaṭūbhaṃ-machasaṃ 2. Ko nu kho-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Yathā kathampana bhante, bhagavā abhijānāti vācaṃ bhāsitāti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho ahaṃ mahārāja, abhijānāmi vācaṃ bhāsitā1 ' | ||
+ | |||
+ | Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha saheturūpaṃ bhante bhagavā āha:' | ||
+ | |||
+ | Cattāro 'me mahārāja, vaṇṇā. Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ kho mahārāja, catunnaṃ vaṇṇānaṃ dve vaṇṇā aggamakkhāyanti, | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhante, bhagavantaṃ diṭṭhadhammikaṃ pucchāmi, samparāyikāhaṃ bhante, bhagavantaṃ pucchāmi. Cattāro me bhante, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ nu kho bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso, siyā nānākaraṇanti? | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni mahārāja, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha mahārāja, bhikkhū saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | Cattāro me bhante vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vacā bhāsitā-sīmu. 2. Sāmīcikammānīti-machasaṃ , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ettha kho pana nesāhaṃ mahārāja, padhānavemattataṃ1 vadāmi. Seyyathāpassu2 mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ. Dantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyunti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhante.\\ | ||
+ | Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ. Adantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītāti? | ||
+ | |||
+ | Nohetaṃ bhante. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho mahārāja, yaṃtaṃ saddhena pattabbaṃ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhaviriyena paññavatā, | ||
+ | |||
+ | Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha. Saheturūpaṃ bhante bhagavā āha. Cattāro me bhante, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | Ettha kho pana nesāhaṃ3 mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ vimuttiyā vimuttiṃ. Seyyathāpi mahārāja, puriso sukkhaṃ sākakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho mahārāja, yaṃ taṃ tejaṃ viriyaṃ nippharati, taṃ4 padhānābhinibbattaṃ5 nāhaṃ tattha kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nānatthaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha, saheturūpaṃ bhante, bhagavā āha kiṃ pana bhante, atthi devāti? Kiṃ pana tvaṃ mahārāja? Evaṃ vadesi: kiṃ pana bhante, atthi devāti? Yadi vā te bhante, devā āgantāro itthattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte viḍūḍabho1 senāpati bhagavantaṃ etadavoca: 'ye te bhante devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Yāvatā bho rañño pasenadissa kosalassa vijitaṃ, yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi senāpati, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa avijitaṃ, yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ na kāreti. Pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tahmā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā'ti | ||
+ | |||
+ | Yāvatā rañño pasenadissa kosalassa avijitaṃ, yattha ca rājā pasenadissa kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ na kāreti.Na tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tahmā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā' | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi senāpati, sutā te devā tāvatiṃsāti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho, sutaṃ me devā tāvatiṃsā. Idhāpi bhotā raññā pasenadinā kosalena sutā devā tāvatiṃsā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Viṭaṭūbho-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi senāpati, pahoti rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṃse tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vāti? | ||
+ | |||
+ | Dassanāyapi bho rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṃse nappahoti. Kuto pana tamhā ṭhānā cāvessati vā pabbājessati vā' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho senāpati. Ye te devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaṃ te devā, ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: 'ko nāmo ayaṃ bhante bhikkhūti? | ||
+ | |||
+ | Ānando nāma mahārājāti. | ||
+ | |||
+ | Ānando vata bho ānandarūpo vata bho. Heturūpaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana bhante, atthi brahmāti? | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tvaṃ mahārāja evaṃ vadesi: kiṃ pana bhante, atthi brahmāti? | ||
+ | |||
+ | Yadi vā so bhante, brahmā āgantā itthattaṃ. Yadi vā anāgantā itthattanti.\\ | ||
+ | Yo so mahārājā brahmā sabyāpajjho, | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro puriso rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca: 'ko nu kho brāhmaṇa, | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro puriso rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca. Yānakālo mahārājāti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: sabbaññūtaṃ mayaṃ bhante bhagavantaṃ apucchimhā sabbaññūtaṃ bhagavā vyākāsi. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ1 mayaṃ bhante, bhagavantaṃ apucchimhā cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ bhagavā vyākāsi tañca panamhākaṃ ruccati. Ceva khamati ca. Tena camhā attamanā adhideve mayaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Cātuvaṇṇisuddhiṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhante, bhagavantaṃ apucchimhā, | ||
+ | |||
+ | Yassadāni tvaṃ mahārāja, kālaṃ maññasiti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti. | ||
+ | |||
+ | Kaṇṇakatthala suttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Rājavaggo catuttho | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ghaṭīkāro raṭṭhapālo makhādevo madhuriyaṃ, | ||
+ | Bodhi aṅgilimālo ca piyajātaṃ bāhitikaṃ, | ||
+ | Dhammacetiya suttaṃ ca dasamaṃ kaṇṇakatthalaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Brāhmaṇavaggo | ||
+ | |||
+ | 2.5.1 | ||
+ | |||
+ | Brahmāyusuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhūsatehi. Tena kho pana samayena brāhmāyu nāma brāhmaṇo mithilāyaṃ paṭivasati jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vīsaṃvassasatiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo: | ||
+ | Abbhūggato 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇa sampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hoti' | ||
+ | .1\\ | ||
+ | Tena kho pana samayena brahmāyussa brāhmaṇassa uttaro nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uttaraṃ māṇavaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āgatāni kho tāta uttara, amhākaṃ mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ hoti kho uttaro māṇavo brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā videhesu yena bhagavā tena <span pts_page # | ||
+ | Atha kho bhagava tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi2. Yathā addasa uttaro māṇavo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi parimasi3. Ubhopi nāsikāsotāni anumasi parimasi. Kevalampi4 lalāṭamaṇḍalaṃ5 jivhāya chādesi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho uttarassa māṇavassa etadahosi: samannāgato kho samaṇo gotamodvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi. Yannūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ anubandheyyaṃ iriyāpathañcassa passeyya' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vīvattacchaddo-sīmu 2. Abhisaṅkhāresi-syā 3. Paṭimasi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāsantaṃyeva bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā saddo abbhuggato, no aññathā, tādiso ca bho so bhavaṃ gotamo, na aññādiso. Samannāgato ca so bho bhavaṃ gotamo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi. | ||
+ | |||
+ | Suppatiṭṭhitapādo kho pana so bhavaṃ gotamo, idampi tassa1 bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | Heṭṭhā kho panassa bhoto gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāṇi. | ||
+ | |||
+ | Āyatapaṇhī kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Dīghaṅgulī kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Mudutaḷuṇahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Jālahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Ussaṅkhapādo kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Eṇijaṅgho kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Ṭhitakova kho pana so bhavaṃ gotamo anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati. | ||
+ | |||
+ | Kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaṃ gotamo. | ||
+ | |||
+ | Suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhavaṃ gotamo kañcanasantibhattaco. | ||
+ | |||
+ | Sukhumacchavi kho pana so bhavaṃ gotamo sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati.2 | ||
+ | |||
+ | Ekekalomo kho pana so bhavaṃ gotamo, | ||
+ | |||
+ | Uddhaggalomo kho pana so bhavaṃ gotamo uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvattāni3 padakkhiṇāvattakajātāni. | ||
+ | |||
+ | Brahmujjugatto kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Sattussado kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Sīhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Citantaraṃso kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Nigrodhaparimaṇḍalo kho pana so bhavaṃ gotamo, yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa vyāmo yāvatakvassa vyāmo tāvatakvassa kāyo | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Idampissa-sīmu. 2. Upalimpati-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samavattakkhandho kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Rasaggasaggi kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Sīhahanu kho <span pts_page # | ||
+ | Cattāḷisadanto kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Samadanto kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Avivaradanto kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Susukkadāṭho kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Pahutajivho kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Brahmassaro kho pana so bhavaṃ gotamo , | ||
+ | Abhinīlanetto kho pana so bhavaṃ gotamo\\ | ||
+ | Gopakhumo kho pana so bhavaṃ gotamo | ||
+ | |||
+ | Uṇṇā kho panassa bhoto gotamassa bhamukantare jātā odātā mudutulasantibhā. | ||
+ | |||
+ | Uṇhīsasīso kho pana so bhavaṃ gotamo idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Imehi kho so bhavaṃ gotamo dvatiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi samannāgato. | ||
+ | |||
+ | Gacchanto kho pana so bhavaṃ gotamo dakkhiṇeneva pādena paṭhamaṃ pakkamati, so nātidūre pādaṃ uddharati, nāccāsanne pādaṃ nikkhipati, so nātisīghaṃ gacchati, nātisanikaṃ gacchati, na ca adduvena addūvaṃ saṅghaṭṭento gacchati, na ca gopphakena gopphakaṃ gaṅghaṭṭento gacchati, so gacchanto na satthiṃ unnāmeti, na satthiṃ onāmeti, na sattiṃ sannāmeti, na sattiṃ vināmeti. Gacchato kho panassa bhoto gotamassa adharakāyova1 iñjati. Na ca kāyabalena gacchati. Avalokento kho pana so bhavaṃ gotamo sabbakāyeneva avaloketi. So na uddhaṃ ulloketi. Na adho oloketi. Na ca vipekkhamāno gacchati. Yugamattañca pekkhati. Tato cassa uttariṃ anāvaṭaṃ ñāṇadassanaṃ bhavati. | ||
+ | |||
+ | So antaragharaṃ pavisanto na kāyaṃ unnāmeti. Na kāyaṃ onāmeti. Na kāyaṃ sannāmeti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Āraddhakāyova-syā 2. Addhavena addhavaṃ-sya 3. Upadahitvā-machasaṃ upadahetvā-syā 4. Vivekavatto-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | So pattodakaṃ patigaṇhanto na pattaṃ unnāmeti. Na pattaṃ onāmeti. Na pattaṃ sannāmeti. Na pattaṃ vināmeti. So pattodakaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. So na bulubulukārakaṃ1 pattaṃ dhovati. Na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati. Na pattaṃ bhumiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti. Patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ chaḍḍheti nātidūre nāccāsanne na ca vicchaḍḍayamāno. | ||
+ | |||
+ | So odanaṃ patigaṇhanto2 na pattaṃ unnāmeti. Na pattaṃ onāmeti. Na pattaṃ sannāmeti na pattaṃ vināmeti. So odanaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. Byañjanaṃ kho pana so bhavaṃ gotamo byañjanamattāya āhāreti, na ca byañjanena ālopaṃ atimāneti3. Dvattikkhattuṃ kho pana so bhavaṃ gotamo mukhe ālopaṃ samparivattetvā ajjhoharati. Na cassa kāci odanamiñjā asambhinnaṃ kāyaṃ pavisati, na cassa kāci odanamiñjā mukhe avasiṭṭhā hoti. Athāparaṃ ālopaṃ upanāmeti. Rasapaṭisaṃvedi kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī. Aṭṭhaṅgasamannāgataṃ kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti. Neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāṇañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So bhuttāvī pattodakaṃ patigaṇhanto na pattaṃ unnāmeti na pattaṃ onāmeti. Na pattaṃ sannāmeti. Na pattaṃ vināmeti. So pattodakaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. So na bulubulukārakaṃ1 pattaṃ dhovati na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati. Na pattaṃ bhumiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti. Patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, | ||
+ | |||
+ | So bhuttāvī muhuttaṃ tuṇhī nisidati. Na ca anumodanassa kālamatināmeti. So bhuttāvī anumodati. Na taṃ bhattaṃ garahati. Na aññaṃ bhattaṃ pāṭikaṅkhati5 aññadatthu dhammiyāva kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. So taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkamati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Khulukhulukārakaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So nātisīghaṃ gacchati. Nātisanikaṃ gacchati. Na ca nimuccitukāmo1 gacchati na ca tassa bhoto gotamassa kāye cīvaraṃ accukkaṭṭhaṃ hoti, na ca accokkaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | So ārāmagato nisīdati paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhāleti. Na ca so bhavaṃ gotamo pādamaṇḍanānuyogamanuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So neva attavyābādhāya ceteti na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Attahitaṃ parahitaṃ ubhayahitaṃ sabbalokahitameva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So ārāmagato parisatiṃ dhammaṃ deseti na taṃ parisaṃ ussādeti. Na taṃ parisaṃ apasādeti. Aññadatthu dhammiyāva kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho panassa bhoto gotamassa mukhato ghosoniccharati. Vissaṭṭhoca viññeyyo ca mañchu ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādi ca. Yathāparisaṃ kho pana so bhavaṃ gotamo sarena viññāpeti. Na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā pakkamanti apalokayamānāyeva avijahantā bhāvena4. Addasāma kho mayaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ gacchantaṃ. Addasāma ṭhitaṃ. Addasāma antaragharaṃ pavisantaṃ5 addasāma antaraghare nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ. Addasāma bhuttāviṃ anumodantaṃ. Addasāma ārāmaṃ gacchantaṃ6 addasāma āramagataṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ. Addasāma āramagataṃ parisatiṃ dhammaṃ desentaṃ. Ediso ca ediso ca bho so bhavaṃ gotamo, tato ca bhiyyo' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Muccitukāmo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā videhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena mithilā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati makhādevambavane assosuṃ kho methileyyakā1 brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo,' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mithileyyakā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoti kho so māṇavako brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so māṇavako bhagavantaṃ etadavoca: brahmāyu bho gotama, brāhmaṇo bhagavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ la lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Brahmāyu bho gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vīsaṃvassasatiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā bho brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṃ paṭivasanti, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho so māṇavako yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho sā parisā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | 'Ye me dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā, | ||
+ | Duve tesaṃ na passāmi bhoto kāyasmiṃ gotama. | ||
+ | |||
+ | Kacci kosohitaṃ bhoto vatthaguyhaṃ naruttama, | ||
+ | Nārīsahanāma savhayā2 kacci jivhā na rassikā3 | ||
+ | |||
+ | Kacci pahutajivhosi? | ||
+ | Ninnāmayetaṃ tanukaṃ kaṅkhaṃ vinaya no ise, | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca,\\ | ||
+ | Katāvakāsā pucchemu4 yaṃ kiñci abhipatthita' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Disvāna oramiya-machasa , disvā oramattha-syā , disvāna oramattha-[PTS 2.] Nārīsamānasavhayā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavato etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | Ye te dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā, | ||
+ | Sabbe te mama kāyasmiṃ mā te kaṅkhāhu brāhmaṇa. | ||
+ | |||
+ | Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ, | ||
+ | Pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇa. <span pts_page # | ||
+ | Diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca,\\ | ||
+ | Katāvakāso pucchassu yaṃ kiñci abhipatthitanti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Tevijjo bho kathaṃ hoti sottiyo6 kintivuccati.\\ | ||
+ | Arahaṃ bho kathaṃ hoti kathaṃ bhavati kevalī,\\ | ||
+ | Municca7 bho kathaṃ hoti buddho kinti pavuccatī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Atho jātikkhayaṃ patto abhiññā vosito muni. | ||
+ | |||
+ | Cittaṃ visuddhaṃ jānāti muttaṃ rāgehi sabbaso,\\ | ||
+ | Pahīna jātimaraṇo brahmacariyassa kevalī\\ | ||
+ | Pāragu sabbadhammānaṃ buddho tādi pavuccati' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Paṭimasi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati. Nāmañca sāveti: brahmāyu cāhaṃ1 bho gotama brāhmaṇo, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā brahmāyussa brāhmaṇassa ānupubbīkathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato adivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Brahmāyu ahaṃ- machasaṃ, , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo sattāhaṃ buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu cārikaṃ pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Paṇḍito bhikkhave, brahmāyu brāhmaṇo, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Brahmāyusuttaṃ paṭhamaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Neva maṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.2. | ||
+ | |||
+ | Sela suttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno māno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho keṇiyojaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca: ' adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca: mahā kho keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Tvañca kho brāhmaṇesu abhippasanno' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho kheṇiyo jaṭilo bhagavato adivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: suṇantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti. Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaṇo tihi māṇavakasatehī parivuto chaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante, appekacce kaṭṭhāni phālente, appekacce bhājanāni dhovante, appekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpente, | ||
+ | |||
+ | Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: ghosopi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddhoti. Āgatāni kho panasmākaṃ mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kāyaveyyāvattikaṃ-syā 2, paññapente-machasaṃ 3. Bhavantaṃmachasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado1 kahaṃ pana bho keṇiyaṃ etarahi so bhavaṃ gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddho' | ||
+ | |||
+ | Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni sammannesi3 addasā ko selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisa lakkhaṇāni yebhūyyena ṭhapetvā dve, dvisu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, | ||
+ | |||
+ | Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vivattacchaddo-sīmu. Vivaṭacchado-syā 2. Pade padaṃ -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paripuṇṇakāyo suruci sujāto cārudassano\\ | ||
+ | Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā susukkadāṭhosi viriyavā1 | ||
+ | |||
+ | Narassa hi sujātassa ye bhavanti viyañjanā2\\ | ||
+ | Sabbe te tava kāyasmiṃ mahāpurisalakkhaṇā. | ||
+ | |||
+ | Pasannanetto sumukho brahā3 uju patāpavā, | ||
+ | Majjhe samaṇasaṅghassa ādiccova virocasi. | ||
+ | |||
+ | Kalyāṇadassano bhikkhu kañcanasannibhattaco, | ||
+ | Kinte samaṇabhāvena evaṃ uttamavaṇṇino | ||
+ | |||
+ | Rājā arahasi bhavituṃ cakkavattī rathesabho, | ||
+ | Cāturanto vijitāvī jambusaṇḍassa4 issaro | ||
+ | |||
+ | Khattiyā bhogi rājāno5 anuyuttā6 bhavantu te,\\ | ||
+ | Rājābhirājā manujindo rajjaṃ kārehi gotama. | ||
+ | |||
+ | Rājāhamasmi selā' | ||
+ | Dhammena cakkaṃ vattemi cakkaṃ appativattiyaṃ7 | ||
+ | |||
+ | Sambuddho paṭijānāsi dhammarājā anuttaro.\\ | ||
+ | Dhammena cakkaṃ vattemi iti hāsasi gotama. | ||
+ | |||
+ | Ko nu senāpati bhoto sāvako satthuranvayo8, | ||
+ | Ko te imaṃ anuvatteti9 dhammacakkaṃ pavattitaṃ | ||
+ | |||
+ | Mayā pavattitaṃ cakkaṃ(selāti bhagavā) dhammacakkaṃ anuttaraṃ, | ||
+ | Sāriputto anuvatteti anujāto tathāgataṃ. | ||
+ | |||
+ | Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ, | ||
+ | Pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇa. | ||
+ | |||
+ | Vinayassu mayi kaṅkhaṃ adhimuccassu brāhmaṇa, | ||
+ | Dullabhaṃ dassanaṃ hoti sambuddhānaṃ abhiṇhaso. | ||
+ | |||
+ | Yesaṃ ve dullabho loke pātubhāvo abhiṇhaso, | ||
+ | Sohaṃ brāhmaṇa sambuddho sallakatto anuttaro. | ||
+ | |||
+ | Brahmabhūto atitulo mārasenappamaddano, | ||
+ | Sabbāmitte10 vasī katvā modāmi akutobhayo. | ||
+ | |||
+ | Imaṃ bhonto nisāmetha yathā bhāsati cakkhumā, | ||
+ | Sallakatto mahāvīro sīhova nadatī vane. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vīriyavā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brahmabhūtaṃ atitulaṃ mārasenappamaddanaṃ, | ||
+ | Ko disvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiko, | ||
+ | |||
+ | Yo maṃ icchati anvetu yo vānicchati gacchatu,\\ | ||
+ | Idhāhaṃ pabbajissāmi varapaññassa santike | ||
+ | |||
+ | Etañce1 ruccati bhoto sammāsambuddhasāsanaṃ2\\ | ||
+ | Mayampi pabbajissāma varapaññassa santike. | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā tisatā ime yācanti pañjalīkatā, | ||
+ | Brahmacariyaṃ carissāma bhagavā tava santike. | ||
+ | |||
+ | Svākkhātaṃ brahmacariyaṃ ( selāti bhagavā) sandiṭṭhimakālikaṃ, | ||
+ | Yattha amoghā pabbajjā appamattassa sikkhato' | ||
+ | |||
+ | Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | Aggihuttamukhā yaññā sāvittī chandaso mukhaṃ,\\ | ||
+ | Rājā mukhaṃ manussānaṃ nadinaṃ sāgaro mukhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Nakkhattānaṃ mukhaṃ cando ādicco tapataṃ mukhaṃ,\\ | ||
+ | Puññaṃ ākaṅkhamānānaṃ saṅgho ve yajataṃ mukha' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Evañce-machasa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | Yantaṃ saraṇamāgamma ito aṭṭhami cakkhumā1, | ||
+ | Sattarattena2 bhagavā dantamhā3 tava sāsane. | ||
+ | |||
+ | Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuvaṃ mārābhibhu muni,\\ | ||
+ | Tuvaṃ anusaye chetvā tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ. | ||
+ | |||
+ | Upadhī te samatikkantā āsavā te padālitā, | ||
+ | Sīhova anupādāno pahīnabhayabheravo. | ||
+ | |||
+ | Bhikkhavo tisatā ime tiṭṭhanti pañjalīkatā, | ||
+ | Pāde vīra pasārehi nāgā vandantu satthuno' | ||
+ | |||
+ | Selasuttaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Cakkhuma-syā 2. Anutrena-machasaṃ 3. Dantamha-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.3. | ||
+ | |||
+ | Assalāyanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Paññapeti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Dissante3 kho pana assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha. Atha kho brāhmaṇā evametaṃ maññanti. ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho sutaṃ me yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā ayyo ceva dāso ca. Ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hoti' | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti: ' | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhante-syā bhavante-[PTS 2.] Bhavataṃ-syā 3. Dissanti-machasaṃ 4. Yonakakambojesu-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | Adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | Adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | Adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, | ||
+ | Adinnādāyī <span pts_page # | ||
+ | .1\\ | ||
+ | Ettha assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha. Atha kho ettha <span pts_page # | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. No khattiyo, no vesso, no suddo' | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, brāhmaṇopi hi bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, vessopi hi bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, suddopi hi bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, | ||
+ | |||
+ | Ettha assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pāṇātipātino-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettaṃ cittaṃ bhāvetuṃ, | ||
+ | |||
+ | .1\\ | ||
+ | Ettha assalāyana, | ||
+ | .1\\ | ||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti: ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pahoti sottiṃ sināniṃ1 ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha kho ettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti: ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sottisināniṃ-machasaṃ ,sotthiṃ sināniṃ-simu. 2, Sākassa vā sallassa vā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana yo evaṃ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so evanukhvāssa aggi accimā ca vaṇṇavā ca pabhassaro ca. Tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. Yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eḷaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na ceva accimā, na ca vaṇṇavā, | ||
+ | .2\\ | ||
+ | No hidaṃ bho gotama, yo so bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi accimā ca vaṇṇavā ca pabhassaro ca. Tena ca sakkā agginā aggikaraṇiyaṃ kātuṃ. Yopi so caṇḍālakulā nesāda kulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eḷaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so cassa agginā accimā ca vaṇṇavā, | ||
+ | |||
+ | Ettha assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha kho ettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti: ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Yo so bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso, pitupi sadiso, ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo so bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso, pitupi sadiso, khattiyo tipi vattabbo, brāhmaṇotipi vattabbo' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Vekurañjāya hi1 so bho gotama, assataro hoti. Idaṃ <span pts_page # | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Yo so bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. Kiṃ hi bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Pubbe kho tvaṃ assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vute assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā assalāyanaṃ māṇavaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavoca. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kuṇḍaṃhi-machasaṃ , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhūtapubbaṃ assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Atha kho assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Atha kho assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Na bhavantānaṃ moghaṃ tapo, nāphalaṃ6 brahmacariyaṃ. Iṅgha bhavanto yo mayi manopadoso, taṃ pajahathāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo bhavati manopadoso taṃ pajahāma. Ko nu kho bhavaṃ hotīti? | ||
+ | |||
+ | Suto no bhavataṃ asito devalo isi' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho.\\ | ||
+ | So khvāhaṃ homiti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭaliyo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Atha kho assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Evambho\\ | ||
+ | Jānanti pana bhonto yā janikā mātā2 brāhmaṇaṃ yeva agamāsi. No abrāhmaṇanti.\\ | ||
+ | No hidaṃ bho. | ||
+ | |||
+ | Jānanti pana bhonto yā janikāmātumātā yāva sattamā mātāmahayugā brāhmaṇaṃ yeva agamāsi, no abrāhmaṇanti. | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho. | ||
+ | |||
+ | Jānanti pana bhonto yo janako pitā3 brāhmaṇiṃ yeva agamāsi no abrāhmaṇinti.\\ | ||
+ | No hidaṃ bho. | ||
+ | |||
+ | Jānanti pana bhonto yo janakapitupitā yāvasattamā pitāmahayugā brāhmaṇiṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇinti. | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho.\\ | ||
+ | Jānanti pana bhonto yathā gabbhassa avakkanti hotīti? | ||
+ | |||
+ | Jānāma mayaṃ bho yathā gabbhassa avakkanti hoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Jānanti pana bhonto yagghe4 so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vāti? | ||
+ | |||
+ | Na mayaṃ bho, jānāma yagghe so gandhabbo khattiyo vā brahmaṇo vā vesso vā suddo vāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Putto-[PTS 2.]Janimātā-syā. Janīmātā-[PTS 3.] Janīpitā-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante bho jānātha ke tumhe hothāti1 | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante bho, na mayaṃ jānāma ke ca mayaṃ homāti. | ||
+ | |||
+ | Tehi nāma assalāyana, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: acchariyambhante, | ||
+ | |||
+ | Assalāyanasuttaṃ tatiyaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Hotiti-simu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.4 | ||
+ | |||
+ | Ghoṭamukhasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā udeno bārāṇasiyaṃ viharati khemiyambavane. Tena kho pana samayena ghoṭamukho brāhmaṇo bārāṇasiṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so ghoṭamukho brāhmaṇo yenāyasmā udeno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā udeno caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Ghoṭamukhopi kho brāhmaṇo caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ghoṭamukhaṃ brāhmaṇaṃ āyasmā udeno etadavoca: saṃvijjante kho brāhmaṇa, | ||
+ | Etadeva ca kho pana mayaṃ bhoto udenassa āgamayamānā na nisīdāma. Kathaṃ hi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisiditabbaṃ maññeyyā' | ||
+ | |||
+ | Sace kho pana me tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Anuññeyyaṃ2 khvāhaṃ bhoto udenassa anujānissāmi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ekamantaṃ-[PTS 2.] Anumaññeyyaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cattārome brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Kasmā pana te brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dvemā brāhmaṇa parisā, katamā dve: idha brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Yvāyaṃ bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, | ||
+ | |||
+ | Idāneva kho pana te brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Addhāmesā bho udena, sānuggahā vācā bhāsitā atthi dhammiko paribbājo, evaṃ me ettha hoti, evañca pana maṃ bhavaṃ udeno dhāretu. Yecime bhotā udenena cattāro puggalo saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhavaṃ udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyāti. | ||
+ | |||
+ | Tena hi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoti kho ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmato udenassa paccassosi. Āyasmā udeno etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Idha katamaṃ tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ubbaṭṭhakopi-machasaṃ , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Muddhāvasitto-machasaṃ 2.Magavisāṇena-machasaṃ 3. Haritūpalittāya-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. \\ | ||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | So manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. | ||
+ | |||
+ | So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapattaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.\\ | ||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cūtupapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṃ udenaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho udena, abhikkantaṃ bho udena, seyyathāpi bho udena, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Mā kho maṃ tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Kahaṃ pana bho udena, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddhoti? | ||
+ | Parinibbuto kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace hi mayaṃ bho udena, suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sace mayaṃ bho udena, suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vīsatiyā yojanesu, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana te brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Sace taṃ bhoto udenassa na kappati, vihāraṃ bhoto udenassa kārāpessāmīti. \\ | ||
+ | Sace kho me tvaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Imināpahaṃ1 bhoto udenassa bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhavaṃ udeno saṅghe dāne2 samādapeti. Esāhaṃ3 bho udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpessāmiti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpesi. Sā etarahi ghoṭamukhiti vuccatīti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ghoṭamukhasuttaṃ catutthaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Imināhaṃ-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.5.\\ | ||
+ | Caṅkīsuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena opasādaṃ1 nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā opasāde viharati uttarena opasādaṃ1 devavane sālavane. Tena kho pana samayena caṅkībrāhmaṇo opasādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Assosuṃ kho opasādakā brāhmaṇagahapatikā: | ||
+ | Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | Atha kho opasādakā2 brāhmaṇagahapatikā opasādā nikkhamitvā saṅghāsaṅghī3 gaṇībhūtā uttarena mukhā4 gacchanti yena devavanaṃ sālavanaṃ. Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo upari pāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho caṅkī brahmaṇo opasādake brāhmaṇagahapatike, | ||
+ | Atthi bho caṅkī, samaṇo bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ opasādaṃ anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaṃ devavane sālavane. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Opāsādaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hi bho khatte, yena opasādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opasāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho te brāhmaṇā caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissati' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho me bho hoti,ahampi samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmīti. | ||
+ | |||
+ | Mā bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Khattā-[PTS 2.] Brahmavacchasī-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca: tena hi bho, mamapi suṇātha yathā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ1 dassanāya upasaṅkamituṃ. Na tveva arahati so bhavaṃ gātamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalū bho gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bho samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitato ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalū bho gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ pahāya pabbajito bhumigatañca vehāsaṭṭhañca yampi bho samaṇo gotamo pahutaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ pahāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo daharo samāno susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo abhirūpo dassanīyo pasādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo sīlavā ariyasilī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagaḷāya atthassa viññāpaniyā imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo bahunnaṃ ācariyapācariyo imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo3 imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo uccākulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samaṇaṃ gotamaṃ-syā 2.Brahmavacchasī- sīmu, machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo aḍḍhakulā1 pabbajito mahaddhanā mahābhogā imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā sampucchituṃ āgacchanti imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaranasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ1 buddho bhagavāti imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ rāja pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, | ||
+ | |||
+ | Samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ , atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. | ||
+ | |||
+ | Samaṇo khalu bho gotamo opasādaṃ anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaṃ devavane sālavane. Ye pana kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakkhettaṃ āgaccanti. Atithi no te honti. Atithi kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Addhakulā-syā 2. Atithamhākaṃ-machasaṃ 2. Atithismākaṃ-[PTS 3.] Imināpanaṅgena bho-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi1 brāhmaṇehi saddhiṃ kiñci kiñci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā nisinno hoti. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena kāpaṭiko2 nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. So vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ bhagavatā saddhiṃ mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha kho bhagavā kāpaṭikaṃ māṇavaṃ apasādesi: māyasmā bhāradvājo vuddhānaṃ vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opātetu3, kathāpariyosānaṃ āyasmā bharadvājo āgametu' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavato etadahosi :' | ||
+ | Kiṃ pana bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Nohidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vuḍḍhehi vuḍḍhehi-syā 2. Kāpadiko-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Iti kira bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Na khottha3 bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, | ||
+ | |||
+ | Pubbeva kho tvaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Seyyathīdaṃ-chasaṃ 2.Andhaveṇu-sīmu. 3. Na khvettha-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kittāvatā pana bho gotama, saccānurakkhanā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? | ||
+ | |||
+ | Saddhā cepi bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ruci cepi bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Anussavo cepi bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ākāraparivitakko cepi bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhinijjhānakkhanti cepi bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ettāvatā bho gotama, saccānurakkhanā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, | ||
+ | Idha2 bhāradvāja bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ3 gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ettāvatā-pe- hoti-machasaṃ ūnaṃ 2 idha kira-syā 3. Tameva-syā. 4 Tadatthāya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ lobhanīyehi dhammehi samanupassati1. Tato naṃ uttariṃ samannesati dosanīyesu dhammesu: atthi nu kho imassa āyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno visuddhiṃ dosanīyehi dhammehi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ mohanīyehi dhammehi samanu passati. Atha tasmiṃ saddhaṃ niveseti. Saddhājāto upasaṅkamati upasaṅkamanto payirupāsati. Payirupāsanto sotaṃ odahati. Ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Sutvā dhammaṃ dhāreti. Dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati. Atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti. Dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati. Chandajāto ussahati. Ussahitvā tulayati. Tulayitvā pahadati. Pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti. Paññāya ca naṃ ativijjha passati. Ettāvatā kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Passati samanupassati-syā. 2. Tadatthāya-sīmu. 3. Tathārūpo-machasaṃ. 4. Na tveva-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ettāvatā bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, | ||
+ | |||
+ | Tesaṃyeva kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ettāvatā bho gotama, saccānupatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, | ||
+ | Saccānupattiyā kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Padhānassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Padhānassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tulanāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Tulanāya kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ussāhassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Ussāhassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Chandassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Chandassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhammanijjhānakkhantiyā pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Dhammanijjhānakkhantiyā kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Atthūpaparikkhāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro atthūpaparikkhāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Atthūpaparikkhāya kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Dhammadhāraṇāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Dhammadhāraṇāya kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Dhammasavanassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammasavanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Dhammasavanassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Sotāvadhānassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Sotāvadhānassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Payirupāsanāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | Payirupāsanāya kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Upasaṅkamanassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaṅkamanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upasaṅkamanassa kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Saccānurakkhanaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha. Saccānurakkhanaṃ bhavaṃ gotamo byākāsi. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānubodhaṃ1 mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha. Saccānubodhaṃ1 bhavaṃ gotamo byākāsi. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānupattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha. Saccānupattiṃ bhavaṃ gotamo byākāsi. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mayaṃ hi bho gotama, pubbe evaṃ jānāma: ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, | ||
+ | |||
+ | Caṅkīsuttaṃ pañcamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saccamanubodhaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.6.\\ | ||
+ | Phasukārīsuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho esukārī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā bho gotama, catasso pāricāriyā paññāpenti. Brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññāpenti, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Nohidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi brāhmaṇa, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Paññapentuti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khattiyañcepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇañcepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Vessañcepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Suddañcepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Uccākulīno' | ||
+ | |||
+ | Uḷāravaṇṇo' | ||
+ | |||
+ | Uḷārabhogo' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte phasukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: brāhmaṇā bho gotama, cattāri dhanāni paññāpenti. Brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti. Khattiyassa sandhanaṃ paññāpenti. Vessassa sandhanaṃ paññāpenti. Suddassa sandhanaṃ paññāpenti. | ||
+ | |||
+ | Tatridaṃ bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti bhikkhācariyaṃ. Bhikkhācariyañca pana brāhmaṇo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti. Idaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti. | ||
+ | |||
+ | Tatridaṃ bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṃ paññāpenti dhanukalāpaṃ. Dhanukalāpañca pana khattiyo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti. Gopova adinnaṃ ādiyamāno' | ||
+ | |||
+ | Tatridaṃ bho gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṃ paññāpenti kasigorakkhaṃ. Kasigorakkhañca pana vesso sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamāno' | ||
+ | |||
+ | Tatridaṃ bho gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṃ paññāpenti asitabyābhaṅgiṃ. Asitabyābhaṅgiñca pana suddo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamāno' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Ariyaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Cattāri-[PTS, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi brāhmaṇa yaññadeva paccayaṃ paṭicca aggi jalati, tena teneva saṅkhaṃ gacchati. Kaṭṭhañce paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggitveva saṅkhaṃ gacchati. Sakalikañce paṭicca aggi jalati, sakalikaggitveva saṅkhaṃ gacchati. Tiṇañce paṭicca aggi jalati, tiṇaggitveva saṅkhaṃ gacchati. Gomayañce paṭicca aggi jalati, gomayaggitveva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho ahaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Khattiyakulā cepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyo pi hī bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ. Brāhmaṇopi hī bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ . Vessopi hi bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ. Suddopi hi bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetu' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho brāhmaṇa, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti, pharusāvācā paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. \\ | ||
+ | Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, | ||
+ | No hidaṃ bho gotama, khattiyopi hī bho gotama, pahoti sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ. Brāhmaṇopi hi bho gotama, pahoti sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ. Vessopi hī bho gotama, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho brāhmaṇa, | ||
+ | * \\ | ||
+ | Suddakulā cepi brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sottisināniṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, yo so bho khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehī sākassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho brāhmaṇa, | ||
+ | Evaṃ vutte phasukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vīvareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | Phasukārīsuttaṃ chaṭṭhamaṃ.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tena ca- machasaṃ 2. Sabbenapi-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.7\\ | ||
+ | Dhanañjānisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho aññataro <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kaccāvuso, bhagavā arogo ca balavā cā' | ||
+ | Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā' | ||
+ | Kacci panāvuso, bhikakkhusaṅgho arogo ca balavā cā' | ||
+ | Bhikkhusaṅghopi kho āvuso, arogo ca balavā cā' | ||
+ | |||
+ | Etthāvuso, taṇḍulapāladvārāyaṃ1 dhanañjāni2 nāma brāhmaṇo atthi. Kaccāvuso, dhanañjāni nāma brāhmaṇo arogo ca balavā cā' | ||
+ | |||
+ | Dhanañjānipi kho avuso, brāhmaṇo arogo ca balavā cā' | ||
+ | |||
+ | Kacci panāvuso dhanañjāni brāhmaṇo appamattoti. | ||
+ | |||
+ | Kuto no āvuso, dhanañjānissa brāhmaṇassa appamādo? Dhanañjāni āvuso, brāhmaṇo rājānaṃ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati. Brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ vilumpati. Yāpissa bhariyā saddhā saddhākulā3 ānītā, sāpissa kālakatā, añña' | ||
+ | |||
+ | Dussutaṃ1 vatāvuso assumhā, dussutaṃ vatāvuso assumhā, ye mayaṃ dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pamattaṃ assumhā. Appevanāma mayaṃ kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaṇena saddhiṃ samāgaccheyyāma. Appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Taṇḍulapālidvārāyaṃ-machasaṃ 2. Dhānañjāni-[PTS 3.]Saddhakulā-machasaṃ 4.Aññāssa-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tena kho pana samayena dhanañjāni brāhmaṇo bahinagare gāvo goṭṭhe dohāpeti1 atha kho āyasmā sāriputto rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena dhanañjāni brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmantaṃ sāriputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yenāsmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ito bho sāriputta, payo pīyataṃ tāva bhattassa kālo bhavissatī' | ||
+ | |||
+ | Alaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yenayasmā sāriputto tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kaccisi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | 'Kuto bho sāriputta, amhākaṃ appamādo yesaṃ no mātāpitaro posetabbā, puttadārā posetabbā, dāsakammakaraporisaṃ posetabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃ3 yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dūhāpeti-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Labheyya-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃ yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho sāriputta, atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, mātāpitunnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo yo ca kho bho sāriputta, mātāpitunnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, brahmacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pīṇanāhetu-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, ñātisālehitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pāpakammaṃ kātuṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañajāni , aññe sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetānañceva pubbapetakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpaṃ kammaṃ kattuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni , aññe sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpaṃ kammaṃ kattuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo' | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo hi bho sāriputta, kāyassa piṇanahetu brūhanahetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, kāyassa piṇanahetu brūhanahetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo, adhammacariyā visamacariyāhī bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Atthi kho dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ amho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhanteti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca. ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na me bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīya, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bho sāriputta, balavā puriso daḷhena varattabandhanena4 sīse sīsaveṭhanaṃ5 bandheyya6, evameva kho me bho sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā hoti. Na me bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā. Abhikkamanti no paṭikkamanti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bho sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikattanena kucchiṃ parikanteyya. Evameva kho me bho sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Na me bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bho sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Nirayā bho sāriputta, tiracchānayoni seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Tiracchānayoniyā bho sāriputta, pettivisayo seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Pettivisayā bho sāriputta, manussā seyyoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Muddhānaṃ-syā 2.Abhimattheyya-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manussehi bho sāriputta, cātummahārājikā devā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Cātummahārājikehi bho sāriputta, devehi tāvatiṃsā devā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Tāvatiṃsehi bho sāriputta, devehi yāmā devā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | Devāti? | ||
+ | |||
+ | Yāmehi bho sāriputta, devehi tusitā devā yyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Tusitehi bho sāriputta, devehi nimmānaratī devā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Nimmānaratīhi bho sāriputta, devehi paranimamitavasavattī devā seyyoti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Brahmalokoti bhavaṃ sāriputte, āha, brahmalokoti bhavaṃ sāriputto āhāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā. Yannūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ deseyyanti. Brahmānaṃ te dhanañjāni sahavyatāya maggaṃ desissāmi. Taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasi karohī bhāsissāmī' | ||
+ | |||
+ | Āyasmā sāriputto etadavoca: ' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbatthatāya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ dhanañjāni, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ dhanañjāni , bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena eritvā viharati. Ayampi kho dhanañajāni, | ||
+ | |||
+ | Tena hi bho sāriputta, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttariṃ karaṇiye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante sāriputte kālamakāsi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: eso bhikkhave, sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttariṃ karaṇīye, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: dhanañjāni bhante, brāhmaṇo ābādiko dukkhito bāḷhagilāno, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tvaṃ sāriputta, dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mayhaṃ kho bhante, evaṃ ahosi: ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā yannūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ deseyyanti. | ||
+ | |||
+ | Kālakato ca sāriputta, dhanañjāni brāhmaṇo brahmalokañca upapannoti2. | ||
+ | |||
+ | Dhanañjānisuttaṃ3 sattamaṃ.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Uppajji -sīmu,[PTS 2,] uppannoti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.8.\\ | ||
+ | Vāseṭṭhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ mesutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsāḷā icchānaṅgale paṭivasanti. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṃ māṇavānaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamānānaṃ anuvicaramānānaṃ1 ayamantarā kathā udapādi: ' kathambho brāhmaṇo hotī' | ||
+ | |||
+ | Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho vāseṭṭha, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ- machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anuññātapaṭiññātā tevijjā mayamassu bho\\ | ||
+ | Ahaṃ pokkharasātissa tārukkhassāyaṃ māṇavo | ||
+ | |||
+ | Tevijjānaṃ yadakkhātaṃ tattha kevalino' | ||
+ | Padakasmā veyyākaraṇā1 jappe ācariyasādisā. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ no jātivādasmiṃ vivādo atthi gotama,\\ | ||
+ | Jātiyā brāhmaṇo hoti bhāradvajo iti bhāsati\\ | ||
+ | Ahañca kammanā brūmi evaṃ jānāhi cakkhuma. | ||
+ | |||
+ | Te na sakkoma ñāpetuṃ aññamaññaṃ mayaṃ ubho\\ | ||
+ | Bhagavantaṃ puṭṭumāgamma2 sambuddhaṃ iti vissutaṃ. | ||
+ | |||
+ | Candaṃ yathā khayātītaṃ pecca pañjalikā janā\\ | ||
+ | Candamānā namassanti evaṃ lokasmiṃ gotamaṃ\\ | ||
+ | Cakkhuṃ loke samuppannaṃ mayaṃ pucchāma gotamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Jātiyā brāhmaṇo hoti udāhu bhavati kammanā\\ | ||
+ | Ajānataṃ no pabrūhi yathā jānemu brāhmaṇanti. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ vohaṃ vyācikkhissaṃ3(vāseṭṭhāti bhagavā) anupubbaṃ yathātathaṃ\\ | ||
+ | Jātivibhaṅgaṃ pāṇānaṃ aññamaññā hi jātiyo. | ||
+ | |||
+ | Tiṇarukkhepi jānātha na cāpi paṭijānare\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ aññamaññā hi jātiyo. | ||
+ | |||
+ | Catuppadepi jānātha khuddake ca mahallake\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ aññamaññā hi jātiyo | ||
+ | |||
+ | Pādūdarepi jānātha urage dīghapiṭṭhike5\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ aññamaññā hi jātiyo. | ||
+ | |||
+ | Tato macchepi jānātha udake vārigocare\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ aññamaññā hī jātiyo. | ||
+ | |||
+ | Tato pakkhīpi jānātha pattayāne vihaṅgame\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ aññamaññā hi jātiyo. | ||
+ | |||
+ | Yathā etāsu jātīsu liṅgaṃ jātimayaṃ puthu\\ | ||
+ | Evaṃ natti manussesu liṅgaṃ jātamayaṃ puthu.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.No byākaraṇā-sīmu 2.Puṭṭhumāgamā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na kesehi na sīsehi na kaṇṇehi na akkhīhi,\\ | ||
+ | Na mukhena na nāsāya na oṭṭhehi bhamuhi vā. | ||
+ | |||
+ | Na gīvāya na aṃsehi na udarena na piṭṭiyā\\ | ||
+ | Na soṇiyā na urasā na sambādhena methune. | ||
+ | |||
+ | Na hatthehi na pādehi nāṅgulīhi nakhehi vā,\\ | ||
+ | Na jaṅghāhi na ūruhi na vaṇṇena sarena vā\\ | ||
+ | Liṅgaṃ jātimayaṃ neva yathā aññāsu jātisu. | ||
+ | |||
+ | Paccattaṃ ca sarīresu manussesvetaṃ na vijjati\\ | ||
+ | Vokārañca manussesu samaññāya pavuccati. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu gorakkhaṃ upajīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi kassako so na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu puthusippena jīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi sippiko so na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu vohāraṃ upajīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi vāṇijo so na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu parapessena jīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi pessiko so na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci munussesu adinnaṃ upajīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi coro eso na brāhmaṇo | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu issatthaṃ upajīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi yodhājivo na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu porohiccena jīvati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi yājako so na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo hi koci manussesu gāmaṃ raṭṭhañca bhuñjati\\ | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi rājā eso na brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ\\ | ||
+ | Bhovādi nāma so hoti sace hoti sakiñcano\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sabbasaññojanaṃ chetvā yo ve na paritassati\\ | ||
+ | Saṅgātigaṃ visaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Chetvā nandiṃ varattañca sandānaṃ sahanukkamaṃ\\ | ||
+ | Ukkhittapaḷighaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Akkosaṃ vadhabandhañca aduṭṭho yo titikkhati\\ | ||
+ | Khantibalaṃ balāṇikaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussadaṃ\\ | ||
+ | Dantaṃ antimasārīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo\\ | ||
+ | Yo na lippati1 kāmesu tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano\\ | ||
+ | Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ\\ | ||
+ | Uttamatthamanuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi cubhayaṃ\\ | ||
+ | Anokasāriṃ appicchaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Nidhāya daṇḍanaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca\\ | ||
+ | Yo na hanti na ghāteti tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ\\ | ||
+ | Sādānesu anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca ohito\\ | ||
+ | Sāsaporiva āraggā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Akakkasaṃ viññapaniṃ2 giraṃ saccaṃ udīraye\\ | ||
+ | Yāya nābhisaje3 kiñci tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Yo ca dīghaṃ ca rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ\\ | ||
+ | Loke adinnaṃ nādiyati4 tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca\\ | ||
+ | Nirāsayaṃ5 visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Yassālayā navijjanti aññāya akathaṅkathī6\\ | ||
+ | Amatogadhaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Yodha puññañca pāpañca ubhosaṅgaṃ upaccagā\\ | ||
+ | Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ vippasannamanāvilaṃ\\ | ||
+ | Nandībhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Limpati-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo imaṃ paḷipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ mohamaccagā\\ | ||
+ | Tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṅkathī\\ | ||
+ | Anupādāya nibbuto tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yodha kāme pahatvāna anāgāro paribbaje\\ | ||
+ | Kāmabhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Yodha taṇhaṃ pahatvāna anāgāro paribbaje\\ | ||
+ | Taṇhā bhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā\\ | ||
+ | Sabbayogavisaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Hitvā ratiñca aratiṃ sītībhūtaṃ nirūpadhiṃ\\ | ||
+ | Sabbālokābhibhūṃ vīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiñca sabbaso\\ | ||
+ | Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ | ||
+ | |||
+ | Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabbamānusā\\ | ||
+ | Khīṇāsavaṃ arahantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṃ\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ\\ | ||
+ | Anejaṃ nahātakaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pubbenivāsaṃ yo vedi saggāpāyañca passati\\ | ||
+ | Atho jātikkhayaṃ patto tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Samaññā' | ||
+ | Samucca1 samudāgataṃ tattha tattha pakappitaṃ | ||
+ | |||
+ | Dīgharattamanusayitaṃ diṭṭhigatamajānataṃ\\ | ||
+ | Ajānantā2 no pabruvanti3 jātiyā hoti brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Na jaccā brāhmaṇo4 hoti na jaccā hoti abrāhmaṇo5\\ | ||
+ | Kammanā brāhmaṇo4 hoti kammanā hoti abrāhmaṇo5 | ||
+ | |||
+ | Kassako kammanā hoti sippiko hoti kammanā\\ | ||
+ | Vāṇijo kammanā hoti pessiko hoti kammanā. | ||
+ | |||
+ | Coropi kammanā hoti yodhājīvopi kammanā\\ | ||
+ | Yājako kammanā hoti rājāpi hoti kammanā.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sammuccā-sīmu. 2.Jānantā-sīmu. 3.Pabrunti-machasaṃ 4.Vasalo-syā 5.Brāhmaṇo-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ yathābhūtaṃ kammaṃ passanti paṇḍitā\\ | ||
+ | Paṭiccasamuppādadasā kammavipākakovidā | ||
+ | |||
+ | Kammanā vattati loko kammanā vattati pajā\\ | ||
+ | Kammanibandhanā sattā rathassāṇīva yāyato | ||
+ | |||
+ | Tapena brahmacariyena saṃyamena damena ca\\ | ||
+ | Etena brāhmaṇo hoti etaṃ brāhmaṇamuttamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tīhi vijjāhi sampanno santo khīṇapunabbhavo, | ||
+ | Evaṃ vāseṭṭha jānāhi brahmā sakko vijānatanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Vāseṭṭhasuttaṃ aṭṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.9 | ||
+ | |||
+ | Subhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvattiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena subho māṇavo todeyyaputto sāvatthiyaṃ paṭivasati aññatarassa gahapatissa nivesane kenacideva karaṇīyena. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paṭivasati, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ bhante, bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṃ bhante, bhagavantaṃ payirupāsassū' | ||
+ | |||
+ | Atha kho subho māṇavo todeyyaputto tassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo tedeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā bho gotama, evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Vibhajjavādo kho ahamettha māṇava, nāhamettha ekaṃsavādo, | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā bho gotama, evamāhaṃsu:' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Mahaṭṭhaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etthāpi kho ahaṃ māṇava, vibhajjavādo, | ||
+ | |||
+ | Katamañca1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahappaphalaṃ hoti: kasiyeva kho māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Katamañca māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti: vaṇijjā kho māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Katamañca māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahappaphalaṃ hoti: vaṇijjāyeva kho māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahappaphalaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, kasi kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti: evameva kho māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, kasiyeva kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti: evameva kho māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Katamaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, vaṇijjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Evameva kho māṇava, pabbajjākammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, vaṇijjāyeva kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Evameva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇā bho gotama, pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. | ||
+ | |||
+ | Ye te māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Sace te agaru, sādhu te pañca dhamme imasmiṃ parisatiṃ bhāsassūti. | ||
+ | |||
+ | Na kho me bho gotama, garu yatthassu bhavanto vā nisinnā bhavantarūpā vā' | ||
+ | Tena hi māṇava, bhāsassūti. | ||
+ | |||
+ | Saccaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā paṭhamaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Tapaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā dutiyaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā tatiyaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ajjhesanaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā catutthaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cāgaṃ kho bho gotama, brāhmaṇā pañcamaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brāhmaṇā bho gotama, ime pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhāti? | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ' | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariya pācariyopi yāvasattamā ācariyamahayugā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana māṇava, yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti. Tadanubhāsanti, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Iti kira māṇava, natthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha: ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemī' | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, andhaveṇiparamparā saṃsattā:? | ||
+ | Evaṃ vutte subho māṇavo todeyyaputto bhagavatā andhaveṇūpamena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vambhento bhagavantaṃyeva vadamāno ' | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sambhattā-syā 2.Panimekacce-machasaṃ 3.Dakkhati-machasaṃ.Dakkhissati-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko sabbesaṃyeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti' | ||
+ | |||
+ | Sakāyapi hi bho gotama, puṇṇakāya dāsiyā brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko na cetasā ceto paricca pajānāti, kuto pana sabbesaṃyeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānissatī' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohītakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ1, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gātama, atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvi, atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvi, atthi pītakāni rūpāni, atthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvi, atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvi. Atthi mañjeṭṭhikāni rūpāni, atthi mañjeṭṭhikānaṃ rūpānaṃ dassāvi, atthi samavisamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhiti3 vā sacchi vā karissatī' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, ye te kosalakā4 brāhmaṇamahāsāḷā seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sammuccā bho gotama.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Samavisamāni-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te mantā vācaṃ bhāseyyuṃ. Yaṃ vā amantāti? | ||
+ | |||
+ | Mantā bho gotama | ||
+ | |||
+ | Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te paṭisaṅkhāya vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā apaṭisaṅkhāya vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā apaṭisaṅkhāyāti? | ||
+ | |||
+ | Paṭisaṅkhāya bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāseyyuṃ. Yaṃ vā anatthasaṃhitanti? | ||
+ | |||
+ | Atthasaṃhitaṃ bho gotama. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, yadi evaṃ sante brāhmaṇena pokkharasātinā opamaññena subhagavanikena sammuccā vācā bhāsitā, asammuccā vā' | ||
+ | |||
+ | Asammuccā bho gotama\\ | ||
+ | Mantā vācā bhāsitā, amantā vā' | ||
+ | Amantā bho gotama\\ | ||
+ | Paṭisaṅkhāya vācā bhāsitā, apaṭisaṅkhāya vā' | ||
+ | Apaṭisaṅkhāya bho gotama,\\ | ||
+ | Atthasaṃhitā vācā bhāsitā, anatthasaṃhitā vā' | ||
+ | Anatthasaṃhitā bho gotama. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime māṇava, nīvaraṇā. Katame pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Ime kho māṇava, pañcanīvaraṇā. Imehi kho māṇava, pañcahi nīvaraṇehi brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko āvuto1 nivuto ovuto2 pariyonaddho. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatīti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati.\\ | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Āvaṭo-[PTS 2.]Ophuṭo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime māṇava kāmaguṇā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, yaṃ vā tiṇakaṭṭhūpādānaṃ paṭicca aggiṃ jāleyya, yaṃ vā nissaṭṭhatiṇakaṭṭhūpādānaṃ aggiṃ jāleyya, katamo nu khvāssa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro cāti? | ||
+ | |||
+ | Sace taṃ bho gotama, ṭhānaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhūpādānaṃ aggiṃ jāletuṃ, svāssa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro cāti. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhānaṃ kho etaṃ māṇava, anavakāso, yaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhūpādānaṃ aggiṃ jāleyya aññatra iddhimatā. Seyyathāpi māṇava, tiṇakaṭṭhūpādānaṃ paṭicca aggi jalati, tathūpamāhaṃ māṇava, imaṃ pītiṃ vadāmi. Yāyaṃ pīti pañcakāmaguṇe paṭicca: seyyathāpi māṇava, nissaṭṭhatiṇakaṭṭhūpādānaṃ paṭicca aggi jalati. Tathūpamāhaṃ māṇava, imaṃ pītiṃ vadāmi, yāyaṃ pīti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi: idha māṇava, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. Puna ca paraṃ māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. | ||
+ | |||
+ | Ye te māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Kamettha brāhmaṇā dhammaṃ mahapphalataraṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti | ||
+ | |||
+ | Yeme bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gabhito-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, idhaññatarassa brāhmaṇassa mahāyañño paccupaṭṭhito assa. Atha dve brāhmaṇā āgaccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Na khottha2 bho gotama, brāhmaṇā evaṃ dānaṃ denti: iminā paro kupito hotu anattamano' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante kho māṇava, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyāvatthu hoti yadidaṃ anukampājātikanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante bho gotama, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyāvatthu hoti yadidaṃ anukampājātikanti. | ||
+ | |||
+ | Ye te māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ime tvaṃ pañca dhamme kattha bahulaṃ samanupassasi3 gahaṭṭhesu vā pabbajitesuvā' | ||
+ | |||
+ | Yeme bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na aññe brāhmaṇā labheyyuṃ - sya 2. Nakhevattha-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye te māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cittassāhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha māṇava, bhikkhu saccavādī hoti. So saccavādīmhīti1 labhati atthavedaṃ labhati, dhammavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha māṇava, bhikkhu tapassī hoti. So tapassīmhīti labhati atthavedaṃ labhati, dhammavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha māṇava, bhikkhu brahmacārī hoti. So brahmacārīmhīti labhati atthavedaṃ labhati, dhammavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha māṇava, bhikkhu sajjhāyabahulo hoti. So sajjhāyabahulomhīti labhati atthavedaṃ labhati, dhammavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha māṇava, bhikkhu cāgabahulo hoti. So cāgabahulomhīti labhati atthavedaṃ labhati, dhammavedaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye te māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cittassā' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bho gotama, samaṇo gotamo brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ jānātīti.3. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, āsanne ito naḷakāragāmo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho. Āsanne ito naḷakāragāmo, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi māṇava, idhassa4 puriso naḷakāragāme jātavaddho5 tamenaṃ naḷakāragāmato tāvadeva avasaṭaṃ6 naḷakāragāmassa maggaṃ puccheyyuṃ. Siyā nu kho māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vāti? | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, taṃ kissa hetu: asu hi bho gotama, puriso naḷakāragāme jātavaddho tassa sabbāneva naḷakāragāmassa maggāni suviditānī' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saccavādīmhīti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Siyā nu kho māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tena hi māṇava, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhoti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. | ||
+ | |||
+ | Bhagavā etadavoca: ' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā2 viññāpeyya. Evameva kho māṇava, evaṃ bhavitāya mettāya ceto vimuttiyā, yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati. Na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho māṇava, brahmāṇaṃ sahavyatāya maggo. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ māṇava, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ māṇava bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaṃ bhāvitāya kho māṇava, muditāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ māṇava, bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaṃ bhāvitāya kho māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbatthāya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | Yassadāni tvaṃ māṇava, kālaṃ maññasīti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena jānussoṇi brāhmaṇo sabbasetena valabhīrathena2 sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho jānussoṇi brāhmaṇo subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ etadavoca: 'handa kuto nu bhavaṃ bhāradvājo āgacchati divādivassāti? | ||
+ | |||
+ | Ito hi kho bho, ahaṃ āgacchāmi samaṇassa gotamassa sannikāti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi bhavaṃ bhāradvājo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ paṇḍito maññeti? <span pts_page # | ||
+ | Ko cāhaṃ bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi. Sopi nūnassa tādisova, yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyāti. | ||
+ | |||
+ | Uḷārāya khalu bhavaṃ bhāradvājo samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatīti. | ||
+ | |||
+ | Ko cāhaṃ bho, ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmi. Pasatthapasattho ca so bhavaṃ gotamo, seṭṭho devamanussānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dakkhantīti-syā 2. Vaḷavābhirathena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte jāṇussoṇī brāhmaṇo sabbasetā vaḷabhīrathā1. Orohitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā udānaṃ udānesi. Lābhā rañño pasenadissa kosalassa suladdhalābhā rañño pasenadissa kosalassa, yassa vijite tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho' | ||
+ | |||
+ | Subhasuttaṃ navamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vaḷavāhirathā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2.5.10\\ | ||
+ | Saṅgāravasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena dhanañjānī1 nāma brāhmaṇī maṇḍalakappe2 paṭivasati abhippasannā buddhe ca dhamme ca saṅghe ca. Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena saṅgāravo3 nāma māṇavo maṇḍalakappe paṭivasati tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho saṅgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā evaṃ vācaṃ bhāsamānāya, | ||
+ | |||
+ | Na hi pana tvaṃ tāta bhadramukha, | ||
+ | |||
+ | Tena hi bhoti, yadā samaṇo gotamo maṇḍalakappaṃ anuppatto hoti. Atha me5 āroceyyāsīti. Evaṃ bhadramukhāti kho dhanañjānī brāhmaṇī saṅgāravassa māṇavassa paccassosi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā kosalesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena maṇḍalakappaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā maṇḍalakappe viharati todeyyānaṃ brāhmaṇānaṃ ambavane. Assosi kho dhanañjānī brāhmaṇī. ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dhānañjānī-[PTS 2.] Cañcalikappe-machasaṃ , paccalakappesyā , | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī yena saṅgāravo māṇavo, tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 'Santi kho bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti. Tatra bho gotama, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattānaṃ ādibrahmacariyaṃ paṭijānantānampi kho ahaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tatra bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yassadāni-machasaṃ 2.Evaṃ bhoti-machasaṃ 3. Vemattaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha me bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Udako-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | So kho ahaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Āvuso-machasaṃ 2. Udako-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | So kho ahaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Apissu maṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 3. Rāmo-machasaṃ 2. Ettāvatā kho āvuso rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, taṃ kissa hetu: aduṃ hi bho gotama, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ. Tañca pana udake nikkhittaṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Aparā' | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ bho gotama, taṃ kissa hetu: aduṃ hi bho gotama, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ. Kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Aparā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tibbā kharā -machasaṃ. 2.Vedayanti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bho gotama, taṃ kissa hetu: aduṃ hi bho gotama, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhitta' | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Appāṇakaṃyeva - machasaṃ 2.Asammuṭṭhā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Muddhani-machasaṃ 2.Varattakkhaṇḍena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Apissu maṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kālaṅkato-machasaṃ 2.Nāpi-machasaṃ 3. Vihārotveva so - machasaṃ 4.Ajjhoha ressāma-machasaṃ 5. Ajajjitaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tittakā lābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavī samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhārādvāja, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tibbā kharā-machasaṃ 2. Vedayiṃsu-machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Vedayissanti-machasaṃ 4. Vedayanti-machasaṃ 5. Eseva-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | So kho ahaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bāhulliko-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhagāmiṇīpaṭipadāti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ. Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ abbhāññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte saṅgāravo māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: aṭṭhitavataṃ bhoto gotamassa padhānaṃ ahosi. Sappurisavataṃ bhoto gotamassa padhānaṃ ahosi, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, atthi devāti. Ṭhānaso metaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho gotama, atthi devāti puṭṭho samāno, ṭhānaso metaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Atthi devā' | ||
+ | |||
+ | Kissa pana me bhavaṃ gotamo, ādikeneva na byākāsīti | ||
+ | |||
+ | Uccena sammataṃ kho etaṃ bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Adhidevāti-sīmu. 2.Tucchā-sīmu. 3.Viññūpurisena [PTS,]syā 4.Gantuṃvā -syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte saṅgāravo māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saṅgāravasuttaṃ dasamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇavaggo pañcamo | ||
+ | |||
+ | Tassa vaggassa uddānaṃ | ||
+ | |||
+ | Brahmāyu selassalāyano ghoṭamukho ca brāhmaṇo\\ | ||
+ | Esu caṅkī dhanañjāni vāseṭṭho subha gāravoti. | ||
+ | |||
+ | Idaṃ vaggāna' | ||
+ | |||
+ | Vaggo gahapati bhikkhu paribbājakanāmako\\ | ||
+ | Rājavaggo brāhmaṇoti pañca majjhimaāgame | ||
+ | |||
+ | Majjhimapaṇṇāsakaṃ samattaṃ | ||
+ | |||
+ | [BJT Vol M - 3] [\z M /] [\w III /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suttantapiṭake | ||
+ | |||
+ | Majjhimanikāyo | ||
+ | |||
+ | Uparipaṇṇāsako | ||
+ | |||
+ | 1 Devadahavaggo | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa | ||
+ | |||
+ | 3.1.1. | ||
+ | |||
+ | Devadaha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati devadahaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo' | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vādāhaṃ bhikkhave, nigaṇṭhe upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: saccaṃ kira tumhe āvuso nigaṇṭhā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ' | ||
+ | |||
+ | Te ce me bhikkhave, nigaṇṭhā evaṃ puṭṭhā āmāti paṭijānanti: | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Byantībhāvā-majasaṃ.\\ | ||
+ | Byantibhāvā-syā. | ||
+ | |||
+ | 2.Niganthā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tumhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ akaramhā' | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tumhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana tumhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Iti kira tumhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Sace2 tumbhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nijjiretabbaṃ-majasaṃ.\\ | ||
+ | 2.Sace pana-sīmu, majasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vedanahetu-syā\\ | ||
+ | 2.Tibbā-majasaṃ\\ | ||
+ | 3.Esanahetu-syā.\\ | ||
+ | Esaṇāhetu-sīmu\\ | ||
+ | 4.Abbhuṇheyya-syā abbyaheyya-[PTS]\\ | ||
+ | 5.Abbhuṇhanahetu-syā.\\ | ||
+ | Abbyahanahetu-[PTS]\\ | ||
+ | 6.Upaṭṭhapesuṃ-majasaṃ, | ||
+ | 7.Sallenapi-[PTS]\\ | ||
+ | 8.Abbyahi-[PTS]\\ | ||
+ | Abbhuṇhi-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmā ca kho tumhe āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhikkhave, te nigaṇṭhā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave, te nigaṇṭhe etadavocaṃ: | ||
+ | |||
+ | Punacaparāhaṃ bhikkhave, te nigaṇṭhe evaṃ vadāmi: 'taṃ kimmaññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Sabbaṃ taṃ dukkhaṃ-[PTS]\\ | ||
+ | 2.Nigantho-syā.\\ | ||
+ | 3.Nāṭaputto-majasaṃ, | ||
+ | 4.Nijjiretha-sīmu, | ||
+ | 5.Pāpakammassa-majasaṃ.\\ | ||
+ | 6.Parihāraṃ-majasaṃ, | ||
+ | 7.Tippaṃ, | ||
+ | 8.Tamhi-[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ no āvuso gotama, samaye tibbo upakkamo hoti tibbaṃ padhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Iti kirāvuso1 nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Sace āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | Anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī' | ||
+ | |||
+ | Yasmā ca kho āvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Punacaparāhaṃ4 bhikkhave, te nigaṇṭhe evaṃ vadāmi: 'taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kira āvuso-sīmu, | ||
+ | 2.Yasmiṃ vo pana-sīmu.\\ | ||
+ | 3.Kiñci-sīmu, | ||
+ | 4.Punacapanāhaṃ-[PTS' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ panidaṃ kammaṃ samparāyavedanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ panidaṃ kammaṃ dukkhavedanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ panidaṃ kammaṃ aparipakkavedanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ panidaṃ kammaṃ appavedanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ panidaṃ kammaṃ avedanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | No hidaṃ āvuso. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti kirāvuso nigaṇṭhā, | ||
+ | |||
+ | Sace bhikkhave sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yaṃ panidaṃ-sīmu.Majasaṃ.\\ | ||
+ | 2.Gārayhaṭṭhānaṃ-syā.\\ | ||
+ | 3.Evarūpā diṭṭhadhammupakkamā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti gārayhā nigaṇṭhā. No ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ. Idha bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhūtaṃ attānaṃ dukkhena addhabhāveti dhammikañca sukhaṃ na pariccajati. Tasmiñca sukhe anadhimucchito1 hoti so evaṃ pajānāti: imassa kho me dukkhanidānassa saṅkhāraṃ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti. Imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṃ2 bhāvayato virāgo hotīti. So yassa hi khvāssa3 dukkhanidānassa saṅkhāraṃ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti. Saṅkhāraṃ tattha padahati. Yassa panassa4 dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṃ bhāvayato virāgo hoti. Upekkhaṃ tattha bhāveti. Tassa tassa dukkhanidānassa saṅkhāraṃ padahato saṅkhārappadhānā virāgo hoti. Evampissa taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaṃ bhāvayato virāgo hoti. Evampissa taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave puriso itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho5. So taṃ itthiṃ passeyya aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu tassa purisassa amuṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhante, taṃ kissa hetu: asu hi6 bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho5. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anadhimucchite-[PTS.]\\ | ||
+ | 2.Upekhaṃ-[PTS.]\\ | ||
+ | 3.Yassa hi khopanassa-sīmu\\ | ||
+ | Yassa khavāssa-[PTS.]\\ | ||
+ | 4.Yassa hī khavāssa-sīmu.\\ | ||
+ | 5.Tibbāpekho-[PTS.]\\ | ||
+ | 6.Amuhi-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ahaṃ kho amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho. Tassa me amuṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yannūnāhaṃ so me amussā itthiyā chandarāgo taṃ pajaheyya' | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: asu hi bhante, puriso amussā itthiyā vītarāgo, tasmā taṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu na heva1 anaddhabhūtaṃ attānaṃ dukkhena addhabhāveti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ. Yato kho bhikkhave, usukārassa tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpitaṃ hoti paritāpitaṃ hoti ujuṃ kataṃ hoti kamaniyaṃ. Na so taṃ aparena samayena usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ. Taṃ kissa hetu: yassa hi so bhikkhave, atthāya usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeyya paritāpeyya ujuṃ kareyya kammaniyaṃ. Svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bhikkhave naheva-[PTS.]\\ | ||
+ | 2.Evampissa dukkhaṃ-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, idha tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, | ||
+ | |||
+ | So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacāri hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikā1 paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavā2paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahinagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. | ||
+ | |||
+ | So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati seyyathāpi nāma pakkhi sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti. Evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti. | ||
+ | |||
+ | So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite3 pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samanāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ paḷālapuñjaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Itthikumārika-sīmu, | ||
+ | 3.Samiñjite-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati. Ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti. | ||
+ | |||
+ | So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhute kammanīye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhute kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucariteta samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhute kammanīye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. " | ||
+ | |||
+ | Evaṃvādī bhikkhave, tathāgato.2 Evaṃvādiṃ3 bhikkhave tathāgataṃ4 dasa sahadhammikā pāsaṃsaṭṭhānā āgacchanti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Evaṃ kho-[PTS.]\\ | ||
+ | 2.Tathāgato-sīmu, | ||
+ | 3.Evaṃ vādīnaṃ-sīmu, | ||
+ | 4.Tathāgatānaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, | ||
+ | |||
+ | Idamoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Devadahasuttaṃ paṭhamaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Tathāgatā-sīmu, | ||
+ | 2.Evaṃ vādīnaṃ-sīmu, | ||
+ | 3.Tathāgatānaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3.1.2 | ||
+ | |||
+ | Pañcattaya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni1 abhivadanti saññī attā hoti arogo parammaraṇā' | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ2 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Adhimuttipadāti-syā.\\ | ||
+ | 2.Saññīmattānaṃ-sīmu.\\ | ||
+ | 3.Paññapenti-majasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Aññatra viññāṇā-syā.\\ | ||
+ | Aññatra viññāṇassa-[PTS.]\\ | ||
+ | 2.Uppattiṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññiṃ1 attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Ye kho te bhonto, samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti. Tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nevasaññīnāsaññiṃ-majasaṃ.\\ | ||
+ | 2.Diṭṭhasutamuta viññātabbasaṅkhāramattena-sīmu, | ||
+ | 3.Saṅkhārasamāpatti-majasaṃ.\\ | ||
+ | 4.Sasaṅkhārāvasesa-sīmu.\\ | ||
+ | 5.Nevasaññīṃ nasaññiṃ attānaṃ-majasaṃ.\\ | ||
+ | 6.Uddhaṃ saraṃ-sīmu, | ||
+ | Uddhaṃ parāmasanti-syā.\\ | ||
+ | 7.Evamevime-majasaṃ.\\ | ||
+ | Evameva khome-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti, | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sabbe te imāneva pañcāyatanāni abhivadanti etesaṃ vā aññataraṃ. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Asassato attā\\ | ||
+ | Ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti antavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Anantavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti.Nevantavā nānantavā attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Ekattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Nānattasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Parittasaññi attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Appamāṇasaññī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Ekantasukhī attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadanti. Ekantadukkhī attā ca loko ca, idameva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Gaddulabandho-syā.\\ | ||
+ | 2.Upanibandho-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhinañca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhinañca paṭinissaggā sabbaso kāmasaññojanānaṃ anadhiṭṭhānā pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharati. ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāmasaññojanānaṃ anadhiṭṭhānā, | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā sabbaso kāmasaññojanānaṃ anadhiṭṭhānā pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharati: ' | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā sabbaso kāmasaññojanānaṃ anadhiṭṭhānā pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharati.' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañca paṭinissaggā sabbaso kāmasaññojanānaṃ anadhiṭṭhānā pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā santohamasmi nibbutohamasmi anupādānohamasmī' | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho pana bhikkhave, tathāgatena anuttaraṃ santivarapadaṃ1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Pañcattayasuttaṃ dutiyaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Santaṃ varapadaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3.1.3 | ||
+ | |||
+ | Kinti suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kusiṇārāyaṃ1 viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, | ||
+ | |||
+ | Kinti vo bhikkhave, mayi hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Na kho no bhante, bhagavati evaṃ hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Na ca kira vo bhikkhave, mayi evaṃ hoti : ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho no bhante, bhagavati hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Evañca kira vo bhikkhave, mayi hoti: ' | ||
+ | Seyyathīdaṃ : ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Pisinārāyaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesañca vo bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatra ce tumhākaṃ evamassa. ' | ||
+ | |||
+ | Tatra ce tumhākaṃ evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Siyaṃsu-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra ce tumhākaṃ evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | Tesañca vo bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | Sace pana bhikkhave, evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | Sace pana bhikkhave, evamassa: ' | ||
+ | Anupaghāto, | ||
+ | Sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetu' | ||
+ | |||
+ | Sace pana bhikkhave, evamassa: mayhañca kho vihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa\\ | ||
+ | Upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhī adandhadiṭṭhī duppaṭinissaggī.\\ | ||
+ | Sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ. Appamattakaṃ kho panetaṃ ' | ||
+ | Atha kho etadeva bahutaraṃ, | ||
+ | Vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetu' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Svāhaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace pana bhikkhave, evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | Tesañca vo bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ aññamaññassa vacīsaṃsāro1 uppajjeyya diṭṭhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Tattha ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, | ||
+ | |||
+ | Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacatarā maññeyyātha, | ||
+ | |||
+ | Tañce bhikkhave, bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. | ||
+ | |||
+ | Kinti suttaṃ tatiyaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Vacīsaṃhāro-machasaṃ.\\ | ||
+ | Saṃkhāro-sīmu.\\ | ||
+ | 2.Samaṇo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3.1.4 | ||
+ | |||
+ | Sāmagāma suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāme. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto1 pāvāyaṃ adhunā kālakato2 hoti. Tassa kālakiriyāya3 bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. 'Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? | ||
+ | |||
+ | Yepi nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho cundo samaṇuddeso pāvāyaṃ vassaṃ vuttho6 yena sāmagāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, | ||
+ | Imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? | ||
+ | |||
+ | Yepi nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando cundaṃ samaṇuddesaṃ etadavoca: atthi kho idaṃ āvuso cunda, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Nāthaputto-machasaṃ, | ||
+ | 2.Kālaṅkato-machasaṃ, | ||
+ | 3.Kālaṅkiriyāya-machasaṃ, | ||
+ | 4.Adhiviṇṇaṃ-machasaṃ. Aviciṇṇaṃ-sīmu.\\ | ||
+ | 5.Vadho yeveko-sīmu, | ||
+ | 6.Vassaṃ vuṭṭho-machasaṃ.\\ | ||
+ | Vassavuttho-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyassamā ca ānando cundo ca samaṇuddeso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yepi nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi ānanda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Appamattako so ānanda, vivādo yadidaṃ ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā magge vāpi ānanda, paṭipadāya vā saṅghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya. Sossa1 vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya dvemanussānanti. | ||
+ | |||
+ | Chayimāni ānanda, vivādamūlāni. Katamāni cha: idhānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saṅghepi agāravo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Svāssa-machasaṃ, | ||
+ | 2.Santi ca kho-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu makkhī hoti palāsī\\ | ||
+ | Yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo\\ | ||
+ | Viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saṅghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripūrakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saṅghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe ananda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Micchādiṭṭhi yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saṅghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripūrakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saṅghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe ananda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti, evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhi1 duppaṭinissaggī. Yo so ānanda, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. So sattharipi agāravo viharati appatisso., Dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso., Dhamme agāravo viharati appatisso. Saṅghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripūrakārī hoti. So saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni kho ānanda, cha vivādamūlāni. | ||
+ | |||
+ | Cattārimāni ānanda, adhikaraṇāni. Katamāni cattāri: vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Satta kho panime ānanda, adhikaraṇasamathā upannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya, | ||
+ | |||
+ | Kathañca ānanda, sammukhāvinayo hoti: idhānanda bhikkhu vivadanti dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā. Tehānanda2 bhikkhuhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṃ. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiṃ samanumajjitvā yathā tattha sameti. Tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Evaṃ kho ānanda, sammukhāvinayo hoti. Evañca panidhekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vupasamo hoti, yadidaṃ sammukhāvinayena. \\ | ||
+ | Kathañca ānanda, yebhuyyasikā hoti: te ce ānanda, bhikkhu na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ tasmiṃ āvāse vūpasametuṃ. Tehānanda, bhikkhuhi yasmiṃ āvāse bahutarā bhikkhu, so āvāso gantabbo. Tattha sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṃ. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiṃ samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammetabbaṃ. Evaṃ kho ānanda, yebhuyyasikā hoti. Evañca panidhekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti, yadidaṃ yebhuyyasikāya. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ādhānaggāhī-majasaṃ.\\ | ||
+ | 2.Teneva ānanda-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katañca ānanda, sativinayo hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā ' | ||
+ | |||
+ | Kathañca ānanda, amūlhavinayo hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā saratāyasmā evarūpiṃ1 garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vāti. So evamāha: 'na kho ahaṃ āvuso, sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā' | ||
+ | |||
+ | Kathañca ānanda, paṭiññātakaraṇaṃ hoti: idhānanda, bhikkhu codito vā acodito vā6 āpattiṃ sarati vivarati uttānīkaroti. Tenānanda, bhikkhunā buḍḍhataro bhikkhu7 upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ' | ||
+ | Katañca ānanda, tassapāpiyyasikā11 hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā, ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Evarūpaṃ-syā.\\ | ||
+ | 2.Tassa kho evaṃ ānanda-sīmu, | ||
+ | 3.Nibbedhentaṃ ativedheti-syā.\\ | ||
+ | 4.Vipariyāsaṃ-majasaṃ, | ||
+ | 5.Parikkantaṃ-majasaṃ\\ | ||
+ | 6.Cudito vā acudito vā-syā.\\ | ||
+ | 7.Vuḍḍhataraṃ bhikkhuṃ-majasaṃ, | ||
+ | 8.Āma passāmiti-sīmu, | ||
+ | 9.Āyatiṃ saṃvareyyāsīti-majasaṃ.\\ | ||
+ | 10.Saṃvarissāmīti-majasaṃ.\\ | ||
+ | 11.Tassapāpiyasikā-majasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kathañca ānanda, tiṇavatthārako hoti: idhānanda, bhikkhunaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. Tehānanda, bhikkhuhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaṃ. Sannipatitvā ekato pakkhikānaṃ bhikkhunaṃ byattatarena1. Bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalimpanāmetvā saṅgho ñāpetabbo. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhunaṃ byattatarena1 bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalimpanāmetvā saṅgho ñāpetabbo: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Byattena-majasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho ānanda, tiṇavatthārako hoti. Evañca panidhekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti, yadidaṃ tiṇavatthārakena. | ||
+ | |||
+ | Chayime ānanda, dhammā sārāṇīyā2 piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha: idhānanda, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccuṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvīceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti. Sabrahmacārisu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti. Sabrahmacārisu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni4 viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyāṇikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī\\ | ||
+ | Ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | Ime kho ānanda, cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Idhamhākaṃ-syā.\\ | ||
+ | 2.Sārāṇīyā-majasaṃ.\\ | ||
+ | 3.Apaṭivibhattabhogī-sīmu.\\ | ||
+ | 4.Bhujjissāni-[PTS.]\\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime ce tumhe ānanda, cha sārāṇīye dhamme samādāya saṃvatteyyātha. Passatha no tumhe, ānanda, taṃ vacanapathaṃ aṇuṃ vā thulaṃ vā, yaṃ tumhe nādhivāseyyāthāti. \\ | ||
+ | No hetaṃ bhante, | ||
+ | |||
+ | Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. <span pts_page # | ||
+ | Sāmagāma suttaṃ catutthaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Saṃvatteyyātha-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3.1.5 | ||
+ | |||
+ | Sunakkhatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho sunakkhatto licchaviputto yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Ye te sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo. 'Yaṃ bhagavā dhammaṃ deseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhantehi kho sunakkhatto licchaviputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañca kho ime sunakkhatta, | ||
+ | Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime kho sunakkhatta pañca kāmaguṇā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime kho sunakkhatta pañca kāmaguṇā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime kho sunakkhatta pañca kāmaguṇā. | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhante. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho, sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Upaṭṭhāpeti-majasaṃ. 2.Tassa sussūseyya-[PTS.]\\ | ||
+ | 3.Ṭhānaṃ etaṃ-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta, | ||
+ | Na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: aduṃ hi bhante, bhattaṃ paṭikkulasammatanti. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Bhattakamyatā5-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta, | ||
+ | Purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ sunakkhatta vijjati. Yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa: taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anabhāvaṃ kate-sīmu, | ||
+ | Anabhāvaṃ gate-syā. 2.Evaṃmāni-majasaṃ, | ||
+ | 3.Atthaṃ samānaṃ-[PTS, | ||
+ | Atathaṃ samānaṃ-sīmu.\\ | ||
+ | 5.Abbuheyya-sīmu, | ||
+ | Abbāheyya-syā. 6.Anupādisesoti-syā, | ||
+ | 7.Jānamāno-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Visadoso saupādiseso1, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Anupādiseso-syā, | ||
+ | 2.Alañca-syā, | ||
+ | 3.Rajosukaṃ-syā, | ||
+ | 4.Imissāva-syā. 5.Asuci visadoso-sabbattha.\\ | ||
+ | 6. Chandarāgavyāpādehi - [PTS,] syā. 7.Atthaṃ samānaṃ sabbattha. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Abbuheyya-majasaṃ. 2.Anuyuttassa-[PTS.]\\ | ||
+ | Abbāheyya-syā 4.Parūheyya-[PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Upamā kho me ayaṃ sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante.\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evameva kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Dukkhamūlaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | No hetaṃ bhante. | ||
+ | |||
+ | Evameva kho sunakkhatta, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā attamano sunakkhatto licchaviputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandī' | ||
+ | Sunakkhatta suttaṃ pañcamaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3.1.6 | ||
+ | |||
+ | Āneñjasappāya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti, | ||
+ | |||
+ | Aniccā bhikkhave, kāmā tucchā mosadhammā. Māyākatametaṃ bhikkhave, bālalāpanaṃ. Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | Sārambhāpi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Ānejjaṃ-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati, | ||
+ | Paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraṇā ṭhānametaṃ vijjati: yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa āneñjupagaṃ. Ayaṃ bhikkhave, tatiyā āneñjasappāyā paṭipadā akkhāyati. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati. Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā yā ca samparāyikā kāmasaññā, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | Paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati. Paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraṇā ṭhānametaṃ vijjati: yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa ākiñcaññāyatanūpagaṃ. Ayaṃ bhikkhave, dutiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Yaṃ kiññi rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ-majasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | Tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati. Sampasāde sati etarahi vā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando bhavantaṃ etadavoca: 'idha bhante. Bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti, no cassa, no ca me siyā na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajāhāmī' | ||
+ | |||
+ | Apetthekacco ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya, | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bhante, hetu, ko paccayo, yenapetthekacco bhikkhu parinibbāyeyya, | ||
+ | |||
+ | Idhānanda bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: 'no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati. Yadatthi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1.Kiñcanaṃ natthiti-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanaṃ ānandāti. | ||
+ | |||
+ | Upādānaseṭṭhaṃ kira so bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatīti. | ||
+ | |||
+ | Upādānaseṭṭhaṃ hi so ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādānaseṭṭhaṃ hetaṃ ānanda, yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Idhānanda bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati. Na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmī' | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bhante! Abbhutaṃ bhante! Nissāya nissāya kira no bhante, bhagavatā oghassa nittharaṇā akkhātā. Katamo pana bhante, ariyo vimokkhoti | ||
+ | |||
+ | Idhānanda, ariyasāvako bhikkhu itipaṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Iti kho ānanda, desitā mayā aneñjasappayā paṭipadā, | ||
+ | Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. | ||
+ | |||
+ | Āneñjasappāya suttaṃ jaṭaṭhaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |