This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/10/07 09:52] – '' into ‘‘ Johann | en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== Nidd II_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [CPD Classification 2.5.11]\\ | ||
+ | [PTS Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\f II /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | [BJT Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\w II /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Suttantapiṭake - khuddakanikāye | ||
+ | |||
+ | Cullaniddesapāḷi | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa | ||
+ | |||
+ | Pārāyana vaggo | ||
+ | |||
+ | Vatthugāthā | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. Kosalānaṃ purā rammā - agamā dakkhiṇāpathaṃ\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ patthayāno - brāhmaṇo mantapāragū. | ||
+ | |||
+ | 2. So assakassa2 visaye - mūlakassa3 samāsane\\ | ||
+ | Vasī godāvarī4 kūle - uñchena ca phalena ca. | ||
+ | |||
+ | 3. Tasseva5 upanissāya - gāmo ca vipulo ahu\\ | ||
+ | Tato jātena āyena - mahāyaññamakappayī. | ||
+ | |||
+ | 4. Mahāyaññaṃ yajitvāna - puna pāvisi assamaṃ\\ | ||
+ | Tasmiṃ5 patipaviṭṭhamhi6 - añño āgañchi7 brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | 5. Ugghaṭṭapādo tasito - paṅkadanto rajassiro\\ | ||
+ | So ca naṃ upasaṃkamma - satāni pañca yācati. | ||
+ | |||
+ | 6. Tamenaṃ bāvarī disvā - āsanena nimantayī\\ | ||
+ | Sukhaṃ ca kusalaṃ pucchi - idaṃ vacanamabravī. | ||
+ | |||
+ | 7. Yaṃ kho mamaṃ deyyadhammaṃ - sabbaṃ vissajjitaṃ8 mayā\\ | ||
+ | Anujānāhi me brahme - natthi pañca satāni me. | ||
+ | |||
+ | 8. Sace me yācamānassa - bhavaṃ nānupadassati\\ | ||
+ | Sattame divase tuyhaṃ - muddhā phalatu sattadhā. | ||
+ | |||
+ | 1. Cūḷaniddeso - syā. \\ | ||
+ | 2. Ayakassa - sī. \\ | ||
+ | 3. Maḷakassa - machasaṃ, sī. \\ | ||
+ | 4. Godhāvarī - ba, syāṃ\\ | ||
+ | 5. Taṃyeva. Machasaṃ, va. \\ | ||
+ | 6. Paṭī pavīṭṭhamhi - machasaṃ. Sī, syā\\ | ||
+ | 7. Āgacchi - sī. \\ | ||
+ | 8. Visajjitaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Abhisaṅkharitvā <span pts_page # | ||
+ | Tassa taṃ vacanaṃ sutvā - bāvarī dukkhito ahu. | ||
+ | |||
+ | 10. Ussussati1 anāhāro - sokasallasamappito\\ | ||
+ | Atho' | ||
+ | |||
+ | 11. Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā - devatā attakāminī\\ | ||
+ | Bāvariṃ upasaṅkamma - idaṃ vacanamabravī. | ||
+ | |||
+ | 12. Na so muddhaṃ pajānāti - kuhako so dhanatthiko\\ | ||
+ | Muddhani muddhapāte vā - ñāṇaṃ tassa na vijjati. | ||
+ | |||
+ | 13. Bhoti carahi jānāti - taṃ me akkhāhi pucchitā2\\ | ||
+ | Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ suṇoma vaco tava. | ||
+ | |||
+ | 14. Ahampetaṃ3 na jānāmi - ñāṇaṃ mettha4 na vijjati\\ | ||
+ | Muddhaṃ muddhādhipāto5 ca - jānānaṃ hetadassanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 15. Atha ko carahi jānāti - asmiṃ puthavi6 maṇḍale\\ | ||
+ | Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ me7 akkhāhi devate, | ||
+ | |||
+ | 16. Purā kapilavatthumhā - nikkhanto lokanāyako\\ | ||
+ | Apacco okkākarājassa - sakyaputto pabhaṅkaro. | ||
+ | |||
+ | 17. So hi brāhmaṇa, | ||
+ | Sabbābhiññābalappatto - sabbadhammesu cakkhumā\\ | ||
+ | Sabbakammakkhayaṃ8 patto - vimutto upadhisaṅkhaye9. | ||
+ | |||
+ | 18. Buddho so bhagavā loke - dhammaṃ deseti cakkhumā\\ | ||
+ | Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassū - so te taṃ vyākarissati10. | ||
+ | |||
+ | 19. Sambuddhoti <span pts_page # | ||
+ | Sokassa tanuko āsi - pītiñca vipulaṃ labhi. | ||
+ | |||
+ | 1. Ussūyati - sī. \\ | ||
+ | 2. Pucchito - su, [P T S]\\ | ||
+ | 3. Ahametaṃ - va. \\ | ||
+ | 4. Ñāṇamettha - va. \\ | ||
+ | 5. Muddhā vipāto - va. \\ | ||
+ | 6. Puthuvi - sī\\ | ||
+ | 7. Taṃ ve - nā, su. \\ | ||
+ | 8. Sabba dhammakkhayaṃ - su, [P T S]\\ | ||
+ | 9. Upadhikkhaye - machasaṃ. \\ | ||
+ | 10. Byākarissati - va, [P T S] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. So bāvarī attamano udaggo\\ | ||
+ | Taṃ devataṃ pucchati vedajāto\\ | ||
+ | Katamamhi1 gāme nigamamhi vā puna2\\ | ||
+ | Katamamhi vā janapade lokanātho\\ | ||
+ | Yattha gantvā namassemu3 - sambuddhaṃ dipaduttamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 21. Sāvatthiyaṃ kosalamandire jino\\ | ||
+ | Pahūtapañño varabhūrimedhaso\\ | ||
+ | So sakyaputto vidhuro anāsavo\\ | ||
+ | Muddhādhipātassa vidū narāsabho. | ||
+ | |||
+ | 22. Tato āmantayī sisse - brāhmaṇo mantapārage\\ | ||
+ | Etha māṇavā akkhissaṃ - suṇotha vacanaṃ mama. | ||
+ | |||
+ | 23. Yasseso dullabho loke - pātubhāvo abhiṇhaso\\ | ||
+ | Svajja4 lokamhi uppanno - sambuddho iti vissuto\\ | ||
+ | Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ - passavho dipaduttamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 24. Kathaṃ carahi jānemu - disvā buddhoti brāhmaṇa\\ | ||
+ | Ajānataṃ no pabrūhi - yathā jānemu taṃ mayaṃ. | ||
+ | |||
+ | 25. Āgatāni hi mantesu - mahāpurisalakkhaṇā\\ | ||
+ | Dvattiṃsa ca5 vyākhyātā - samattā anupubbaso. | ||
+ | |||
+ | 26. Yassete honti gattesu - mahāpurisalakkhaṇā\\ | ||
+ | Dveyeva6 tassa gatiyo - tatiyā hi na vijjati. | ||
+ | |||
+ | 27. Sace <span pts_page # | ||
+ | Adaṇḍena asatthena - dhammenamanusāsati8. | ||
+ | |||
+ | 28. Sace ca so pabbajati - agārā anagāriyaṃ\\ | ||
+ | Vivaṭṭacchaddo9 sambuddho - arahā bhavati anuttaro. | ||
+ | |||
+ | 1. Katamhi - su. \\ | ||
+ | 2. Pana - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Gantvā passemu - ca - va. \\ | ||
+ | 4. Svājja - su, machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Dvattiṃsāni ca - va, machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Duve ca - su. \\ | ||
+ | 7. Ajjhāvasati - u. \\ | ||
+ | 8. Dhammena anusāsati - su, [PTS]\\ | ||
+ | 9. Vīvaṭajado - machasaṃ. [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 29. Jātiṃ gottaṃ1 ca lakkhaṇaṃ - mante sisse punāparaṃ2\\ | ||
+ | Muddhaṃ muddhādhipātaṃ3 ca - manasāyeva pucchatha. | ||
+ | |||
+ | 30. Anāvaraṇadassāvī - yadi buddho bhavissati\\ | ||
+ | Manasā pucchite pañhe - vācāya vissajessati4. | ||
+ | |||
+ | 31. Bāvarissa vaco sutvā - sissā soḷasa brāhmaṇā\\ | ||
+ | Ajito tissametteyyo - puṇṇako atha mettagu. | ||
+ | |||
+ | 32. Dhotako upasīvo ca - nando ca atha hemako\\ | ||
+ | Todeyyakappā5 dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 33. Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo\\ | ||
+ | Mogharājā ca medhāvī - piṃgiyo ca mahāisi. | ||
+ | |||
+ | 34. Paccekagaṇino sabbe - sabbalokassa vissutā\\ | ||
+ | Jhāyī jhānaratā dhīrā - pubbavāsanavāsitā. | ||
+ | |||
+ | 35. Bāvariṃ abhivanditvā - katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ\\ | ||
+ | Jaṭājinadhārā sabbe - pakkāmuṃ uttarāmukhā. | ||
+ | |||
+ | 36. Mūlakassa6 patiṭṭhānaṃ - purimaṃ māhissatiṃ tathā7\\ | ||
+ | Ujjeniṃ cāpi gonaddhaṃ - vedisaṃ vanasavhayaṃ8. | ||
+ | |||
+ | 37. Kosambiṃ cāpi sāketaṃ - sāvatthiṃ ca puruttamaṃ\\ | ||
+ | Setavyaṃ9 kapilavatthuṃ - kusināraṃ ca mandiraṃ. | ||
+ | |||
+ | 38. Pāvaṃ <span pts_page # | ||
+ | Pāsāṇakaṃ cetiyaṃ ca - ramaṇīyaṃ manoramaṃ. | ||
+ | |||
+ | 39. Tasitovudakaṃ sītaṃ - mahālābhaṃ va vāṇijo\\ | ||
+ | Chāyaṃ ghammābhitattova - tusitā10 pabbatamārahuṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Jātigottaṃ - va, machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Punāpare - su, [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Muddhā vipātaṃ - va. \\ | ||
+ | 4. Visajjissati - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Kappo - va, su. \\ | ||
+ | 6. Malakassa - va, machasaṃ, alakassa - katthaci\\ | ||
+ | 7. Puramāhissatiṃ tadā - machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Vanasāvatthiṃ - pu. \\ | ||
+ | 9. Setabyaṃ - [PTS.] \\ | ||
+ | 10. Turitā - machasaṃ, pa. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 40. Bhagavā ca tasmiṃ1 samaye - bhikkhusaṅghapurakkhato\\ | ||
+ | Bhikkhunaṃ dhammaṃ deseti - sīhova nadatī vane. | ||
+ | |||
+ | 41. Ajito addasa sambuddhaṃ - sataraṃsiṃ' | ||
+ | Vandaṃ yathā paṇṇarase - paripūrimupāgataṃ3 | ||
+ | |||
+ | 42. Athassa gatte disvāna - paripūraṃ va byañjanaṃ\\ | ||
+ | Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho - manopañhe apucchatha. | ||
+ | |||
+ | 43. Ādissa jammanaṃ brūhi - gottaṃ brūhi salakkhaṇaṃ\\ | ||
+ | Mantesu pāramiṃ brūhi - kati vāceti brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | 44. Vīsaṃ vassasataṃ āyu - so ca gottena bāvarī\\ | ||
+ | Tīṇassa4 lakkhaṇā gatte - tiṇṇaṃ vedāna pāragū. | ||
+ | |||
+ | 45. Lakkhaṇe itihāse ca - sanighaṇḍu sakeṭubhe\\ | ||
+ | Pañca satāni vāceti - sadhamme pāramiṃ gato. | ||
+ | |||
+ | 46. Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ - bāvarissa naruttama\\ | ||
+ | Taṇhacchida pakāsehi - mā no kaṅkhāyitaṃ ahu. | ||
+ | |||
+ | 47. Mukhaṃ jivhāya chādeti - uṇṇassa bhamukantare\\ | ||
+ | Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ - evaṃ jānāhi māṇava. | ||
+ | |||
+ | 48. Pucchamhi <span pts_page # | ||
+ | Vicinteti jano sabbo - vedajāto katañjalī. | ||
+ | |||
+ | 49. Ko nu devo vā brāhmā vā - indo vāpi sujampati\\ | ||
+ | Manasā pucchite pañhe - kametaṃ paṭibhāsati. | ||
+ | |||
+ | 50. Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - bāvarī paripucchati\\ | ||
+ | Taṃ vyākarohi bhagavā - kaṅkhaṃ vinaya no ise, | ||
+ | |||
+ | 1. Tamhi - su. [PTS.] \\ | ||
+ | 2. Vītaraṃsiṃva hāṇumaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Vītaraṃsiva - [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Paripuraṃ upāgataṃ - va, machasaṃ\\ | ||
+ | Paripuriṃ upāgataṃ - [PTS.] \\ | ||
+ | 4. Tīnassa - su. [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 51. Avijjā muddhāti jānāhi - vijjā muddhādhipātinī\\ | ||
+ | Saddhāsatisamādhīhichandaviriyena saṃyutā, | ||
+ | |||
+ | 52. Tato vedena mahatā - santhambhitvāna1 māṇavo\\ | ||
+ | Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā - pādesu sirasā patī. | ||
+ | |||
+ | 53. Bāvarī brāhmaṇo bhoto - saha sissehi mārisa\\ | ||
+ | Udaggacitto sumano - pāde vandati cakkhuma, 2 | ||
+ | |||
+ | 54. Sukhito bāvarī hotu - saha sissehi brāhmaṇo\\ | ||
+ | Tvaṃ cāpi sukhito hohi - ciraṃ jīvāhi māṇava, | ||
+ | |||
+ | 55. Bāvarissa3 va tumhaṃ4 vā - sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ\\ | ||
+ | Katāvakāsā pucchavho - yaṃ kiñci manasicchatha. | ||
+ | |||
+ | 56. Sambuddhena katokāso - nisīditvāna pañjalī\\ | ||
+ | Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ - tattha pucchi tathāgataṃ. | ||
+ | |||
+ | Vatthugāthā niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 1. Satathamebhatvāna - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Cakkhumā - su. \\ | ||
+ | 3. Bravarissava - si, va, a. \\ | ||
+ | Bāvāriyassa - su. Vi. \\ | ||
+ | 4. Tuyhaṃ - si, su. , Vi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Ajitamāṇava pucchā. | ||
+ | |||
+ | 1-1 Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Kenassu nappakāsati\\ | ||
+ | Kissābhilepanaṃ brūhi\\ | ||
+ | Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1-2 Avijjāya <span pts_page # | ||
+ | Vevicchā5 pamādā nappakāsati\\ | ||
+ | Jappābhilepanaṃ brūmi\\ | ||
+ | Dukkhamassa mahabbhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1-3 Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\ | ||
+ | Kena sotā pithiyare1. | ||
+ | |||
+ | 1-4 Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāni bhagavā)\\ | ||
+ | Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Paññāyete pithiyare. | ||
+ | |||
+ | 1-5 Paññā ceva satī cāpi2 (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Nāmarūpaṃ ca mārisa\\ | ||
+ | Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\ | ||
+ | Katthetaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | 1-6 Yametaṃ pañhaṃ apucchi\\ | ||
+ | Ajita taṃ vadāmi te\\ | ||
+ | Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca\\ | ||
+ | Asesaṃ uparujjhati\\ | ||
+ | Viññāṇassa nirodhena\\ | ||
+ | Etthetaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | 1-7 Ye <span pts_page # | ||
+ | Ye ca sekhā puthū idha\\ | ||
+ | Tesaṃ me nipako iriyaṃ\\ | ||
+ | Puṭṭho pabrūhi mārisa. | ||
+ | |||
+ | 1-8 Kāmesu nābhigijjheyya\\ | ||
+ | Manasā nāvilo siyā\\ | ||
+ | Kusalo sabba dhammānaṃ4\\ | ||
+ | Sato bhikkhu paribbaje. | ||
+ | |||
+ | Ajitamāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 1. Vivicchā - ma. Cha. Saṃ. \\ | ||
+ | 2. Piḍīyare - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Satīceva - su. \\ | ||
+ | 4. Sabbata dhammā - va\\ | ||
+ | 5. Sabbadhammesu - sa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Tissametteyyamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 2-1 Ko' | ||
+ | Kassa no santi (iñjitā)\\ | ||
+ | Ko ubhantamabhiññāya\\ | ||
+ | Majjhe mantā na lippati2\\ | ||
+ | Kaṃ <span pts_page # | ||
+ | Ko'dha sibbanimaccagā3? | ||
+ | |||
+ | 2-2 Kāmesu brahmacariyavā (metteyyā' | ||
+ | Vītataṇho sadā sato\\ | ||
+ | Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\ | ||
+ | Tassa no santi iñjitā. | ||
+ | |||
+ | 2-3 So ubhantamabhiññāya\\ | ||
+ | Majjhe mantā na lippati\\ | ||
+ | Taṃ brūmi mahā puriso' | ||
+ | So4' | ||
+ | |||
+ | Tissametteyyamāṇavapucchā niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 3. Puṇṇakamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 3-1 Anejaṃ <span pts_page # | ||
+ | Atthi pañhena5 āgamaṃ\\ | ||
+ | Kiṃnissitā isayo manujā\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā6 devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthu7 idha loke\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Ko idha santussito - va\\ | ||
+ | 2. Nalimpati - va\\ | ||
+ | 3. Majjhagā - va\\ | ||
+ | 4. Sodha - su\\ | ||
+ | 5. Pañhenāgamaṃ - su\\ | ||
+ | 6. Brāhmaṇa (dadaca) su\\ | ||
+ | 7. Puthūdha - [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3-2 Ye keci 'me isayo manujā (puṇṇakā' | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke\\ | ||
+ | Āsiṃsamānā1 <span pts_page # | ||
+ | Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsu. | ||
+ | |||
+ | 3-3 Ye keci 'me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke\\ | ||
+ | Kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā\\ | ||
+ | Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3-4 Āsiṃsanti2 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Kāmābhijappanti3 paṭicca lābhaṃ\\ | ||
+ | Te yājayogā bhavarāgarattā\\ | ||
+ | Nāta4riṃsu jātijaranti brūmi. | ||
+ | |||
+ | 3-5 Te <span pts_page # | ||
+ | Yaññehi jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke\\ | ||
+ | Atāri jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3-6 Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni5 (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke\\ | ||
+ | Santo vidhūmo anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri so jātijaranti brūmi' | ||
+ | |||
+ | Puṇṇakamāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 1. Āsīsamānā - va\\ | ||
+ | 2. Āsisanti - va\\ | ||
+ | 3. Kāmehi jappanti - aṭuvā\\ | ||
+ | 4. Nātāriṃsu - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Paroparāni - va - [P T S.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Mettagūmāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 4-1 Pucchāmi <span pts_page # | ||
+ | Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ\\ | ||
+ | Kutonu dukkhā1 samudāgatā ime\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. | ||
+ | |||
+ | 4-2 Dukkhassa ve maṃ2 pabhavaṃ apucchasi (mettagū' | ||
+ | Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\ | ||
+ | Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. | ||
+ | |||
+ | 4-3 Yo <span pts_page # | ||
+ | Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\ | ||
+ | Tasmā pajānaṃ4 upadhiṃ na kayirā\\ | ||
+ | Dukkhassa jātippabhavānupassī. | ||
+ | |||
+ | 4-4 Yantaṃ apucchimha akittayī5 no (iccāyasmā mettagū)\\ | ||
+ | Aññaṃ taṃ6 pucchāma7 tadiṅgha brūhi\\ | ||
+ | Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\ | ||
+ | Jāti jaraṃ sokapariddavaṃ ca8\\ | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | 4-5 Kittayissāmi <span pts_page # | ||
+ | Diṭṭhe9 dhamme anītihaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | 4-6 Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\ | ||
+ | Mahesi dhammamuttamaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhāya sadāgatā - su\\ | ||
+ | 2. Cemaṃ - va - vī\\ | ||
+ | 3. Yoce - va - vī\\ | ||
+ | 4. Tasmābhijānaṃ - su\\ | ||
+ | 5. Akittiyī no - va - vi\\ | ||
+ | 6. Aññetvaṃ - vi\\ | ||
+ | 7. Pucchāmi - u - su\\ | ||
+ | 8. Paridevaṃca - va - vī\\ | ||
+ | Pariddaṃca - su\\ | ||
+ | 9. Diṭṭheva dhammeva - va - su - vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4-7 Yaṃ <span pts_page # | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\ | ||
+ | Etesu nandiṃ2 ca nivesanaṃ ca\\ | ||
+ | Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. | ||
+ | |||
+ | 4-8 Evaṃvihārī sato appamatto\\ | ||
+ | Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\ | ||
+ | Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca3\\ | ||
+ | Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | 4-9 Etābhinandāmī <span pts_page # | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\ | ||
+ | Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | 4-10 Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\ | ||
+ | Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya\\ | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga\\ | ||
+ | Appeva maṃ (bhagavā) aṭṭhitaṃ ovadeyya. | ||
+ | |||
+ | 4-11 Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ4 ābhijaññā (mettagū' | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ\\ | ||
+ | Addhā hi so oghamimaṃ (atāri)\\ | ||
+ | Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho. | ||
+ | |||
+ | 4-12 Vidvā <span pts_page # | ||
+ | Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja\\ | ||
+ | So vītataṇho anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri so jātijaranti brūmī ti. | ||
+ | |||
+ | Mettagūmāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃjānisi - va - vi\\ | ||
+ | 2. Nandi ca - va - vi\\ | ||
+ | 3. Paridevaṃca - va - vi\\ | ||
+ | 4. Vedagumabhijaññā - su\\ | ||
+ | 5. Vidvāca so - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Dhotakamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 5-1 Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Vācā' | ||
+ | Tava sutvāna nigghosaṃ1\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano. | ||
+ | |||
+ | 5-2 Tena <span pts_page # | ||
+ | Idheva nipako sato\\ | ||
+ | Ito sutvāna nigghosaṃ\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano. | ||
+ | |||
+ | 5-3 Passāmahaṃ deva manussaloke (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ brāhmaṇamiriyamānaṃ\\ | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\ | ||
+ | Pamuñca maṃ sakka2 kathaṃkathāhi. | ||
+ | |||
+ | 5-4 Nāhaṃ <span pts_page # | ||
+ | Kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke\\ | ||
+ | Dhammaṃ ca seṭṭhaṃ ājānamāno\\ | ||
+ | Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. | ||
+ | |||
+ | 5-5 Anusāsa brahme karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Yathāhaṃ4 ākāso' | ||
+ | Idheva santo asito careyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 5-6 Kittayissāmi te santiṃ6 (dhotakā' | ||
+ | Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Nighosaṃ - vi - va\\ | ||
+ | 2. Maṃ magga - vi - va\\ | ||
+ | 3. Sa gamissāmi - si - mu\\ | ||
+ | 4. Yathāhamākāso - su\\ | ||
+ | 5. Abyāpajjhamāno - vi - va - [PTS.] \\ | ||
+ | 6. Te santi - vi - va | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5-7 Taṃ1 <span pts_page # | ||
+ | Mahesi santi muttamaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | 5-8 Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā' | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\ | ||
+ | Etaṃ viditvā saṅgo' | ||
+ | Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti. | ||
+ | |||
+ | Dhotakamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 6. Upasīvamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 6-1 Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Anissito no visahāmi tarituṃ2\\ | ||
+ | Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\ | ||
+ | Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | 6-2 Ākiñcaññaṃ <span pts_page # | ||
+ | Natthīti nissāya tarassu oghaṃ\\ | ||
+ | Kāme pahāya virato kathāhi\\ | ||
+ | Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa3. | ||
+ | |||
+ | 6-3 Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitva aññaṃ4\\ | ||
+ | Saññā vimokkhe parame' | ||
+ | Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyi5 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6-4 Sabbesu <span pts_page # | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ\\ | ||
+ | Saññāvimokkhe parame' | ||
+ | Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃvāhamabhinandāmi -sū\\ | ||
+ | 2. Tārituṃ ja-saṃ, \\ | ||
+ | 3. Ratatimahābhipassa-va-vi\\ | ||
+ | 4. Hitvā maññaṃ-ma-cha-saṃ\\ | ||
+ | 5. Anānuvāyī-va-vi\\ | ||
+ | Adhimutto-[PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6-5 Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Yugampi vassānaṃ samantacakkhu\\ | ||
+ | Tattheva so sītī siyā1 vimutto\\ | ||
+ | Cavetha2 viññāṇaṃ tathāvidhassa. | ||
+ | |||
+ | 6-6 Acci yathā vātavegena khittā (upasīvā' | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ\\ | ||
+ | Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\ | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti3 saṅkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | 6-7 Atthaṃ <span pts_page # | ||
+ | Udāhu ve sassatiyā arogo\\ | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | 6-8 Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi\\ | ||
+ | Sabbesu dhammesu samūhatesu\\ | ||
+ | Samūhatā vādapathāpi sabbe' | ||
+ | |||
+ | Upasīvamāṇava pucchā niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 7. Nandamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 7-1 Santi <span pts_page # | ||
+ | Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu\\ | ||
+ | Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\ | ||
+ | Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7-2 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena (nandā' | ||
+ | Munīdha nanda kusalā vadanti\\ | ||
+ | Viseni katvā anīghā nirāsā\\ | ||
+ | Caranti ye te munayo' | ||
+ | |||
+ | 1. So tiyā vimutto-va-vi\\ | ||
+ | 2. Bhāvetha-u-va-vi\\ | ||
+ | 3. Nopeti-su\\ | ||
+ | 4. Udātiso natthi-va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-3 Ye <span pts_page # | ||
+ | Diṭṭhe1 sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Kacci su te bhagavā tattha yathā carantā\\ | ||
+ | Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7-4 Ye keci' | ||
+ | Diṭṭhe sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Kiñcāpi te tattha yathā caranti\\ | ||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmi. | ||
+ | |||
+ | 7-5 Ye <span pts_page # | ||
+ | Diṭṭhe2 sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ. | ||
+ | |||
+ | 7-6 Te3 ce munī brūhi anoghatiṇṇe4\\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke\\ | ||
+ | Atāri jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | 7-7 Nāhaṃ5 sabbe samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\ | ||
+ | Jāti jarāya nivutā' | ||
+ | Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Te6 ve narā oghatiṇṇā' | ||
+ | |||
+ | 1. Diṭṭhena-su\\ | ||
+ | Diṭṭhasutena-va-vi-[PTS.] \\ | ||
+ | Diṭṭhassutena-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Kaccissu-vi-va [PTS.] \\ | ||
+ | 3. Sace-u-su\\ | ||
+ | 4. Anoghatiṇṇo-u-va-vi\\ | ||
+ | 5. Nāvāhaṃ-va-vi\\ | ||
+ | 6. Ye te narā-u | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-8 Etābhinandāmi <span pts_page # | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\ | ||
+ | Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Ahampi te oghatiṇṇā' | ||
+ | |||
+ | Nandamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 8. Hemakamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 8-1 Ye me pubbe vyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\ | ||
+ | Huraṃ1 gotamasāsanā\\ | ||
+ | Iccāsi2 iti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\ | ||
+ | Nāhaṃ tattha abhiramiṃ. | ||
+ | |||
+ | 8-2 Tvaṃ <span pts_page # | ||
+ | Taṇhā nigghātanaṃ muni\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | 8-3 Idha diṭṭhasutamuta3-\\ | ||
+ | Viññātesu piyarūpesu hemaka\\ | ||
+ | Chandarāga4 vinodanaṃ\\ | ||
+ | Nibbānapadamaccutaṃ. | ||
+ | |||
+ | 8-4 Etadaññāya ye5 satā\\ | ||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutā\\ | ||
+ | Upasantā ca te sadā\\ | ||
+ | Tiṇṇā loke visattikanti. | ||
+ | |||
+ | Hemakamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 1. Hudaṃ-va-vi\\ | ||
+ | 2. Icchāmi iti-va-vi\\ | ||
+ | 3. Sutamutaṃ-su-va-vi\\ | ||
+ | 4. Chandāhaṭavinodanaṃ-va-vi\\ | ||
+ | 5. Etamaññāya mesata-va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Todeyyamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 9-1 Yasmiṃ <span pts_page # | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati\\ | ||
+ | Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa kīdiso. | ||
+ | |||
+ | 9-2 Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati\\ | ||
+ | Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa nāparo. | ||
+ | |||
+ | 9-3 Nirāsaso1 so uda āsasāno (iccāyasmā todeyyo)\\ | ||
+ | Paññāṇavā2 so uda paññakappī\\ | ||
+ | Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\ | ||
+ | Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. | ||
+ | |||
+ | 9-4 Nirāsāso <span pts_page # | ||
+ | (Paññāṇavā) so na ca paññakappī\\ | ||
+ | Evampi todeyya muniṃ vijāna\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti. | ||
+ | |||
+ | Todeyyamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 10. Kappamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 10-1 Majjhe sarasmiṃ3 tiṭṭhataṃ4 (iccāyasmā kappo)\\ | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye\\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ5 pabrūhi mārisa\\ | ||
+ | Tvaṃ ca me dīpamakkhāhi\\ | ||
+ | Yathayidaṃ nāparaṃ siyā. | ||
+ | |||
+ | 1. Nirāsaṃso -[PTS.] \\ | ||
+ | 2. Paññānaṃ vā so -machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Parasmiṃ -vī-va\\ | ||
+ | 4. Tiṭṭhanti -va-vi\\ | ||
+ | 5. Disaṃ -va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10-2 Majjhe <span pts_page # | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye\\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ pabrūmi kappa te. | ||
+ | |||
+ | 10-3 Akiñcanaṃ1 anādānaṃ\\ | ||
+ | Etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti naṃ brūmi\\ | ||
+ | Jarāmaccuparikkhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | 10-4 Etadaññāya ye satā\\ | ||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutā\\ | ||
+ | Na te māravasānugā\\ | ||
+ | Na te mārassa paddhagūti. | ||
+ | |||
+ | Kappamāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 11. Jatukaṇṇīmāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 11-1 Sutvāna' | ||
+ | Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ\\ | ||
+ | Santipadaṃ brūhi sahajanetta\\ | ||
+ | Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ, | ||
+ | |||
+ | 11-2 Bhagavā <span pts_page # | ||
+ | Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\ | ||
+ | Parittapaññassa me bhūripañña\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 11-3 Kāmesu <span pts_page # | ||
+ | Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato\\ | ||
+ | Uggahitaṃ niratthaṃ vā\\ | ||
+ | Mā te vijjittha kiñcanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Ākiñcanaṃ-u-va-vī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11-4 Yaṃ pubbe taṃ visosehi1\\ | ||
+ | Pacchā te māhu kiñcanaṃ\\ | ||
+ | Majjhe2 ce no gahessasi\\ | ||
+ | Upasanto carissasi. | ||
+ | |||
+ | 11-5 Sabbaso nāma rūpasmiṃ\\ | ||
+ | Vītagedhassa2 brāhmaṇa\\ | ||
+ | Āsavā' | ||
+ | Yehi maccuvasaṃ vajeti. | ||
+ | |||
+ | Jatukaṇṇīmāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 12. Bhadrāvudhamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 12-1 Okaṃ5 <span pts_page # | ||
+ | Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ\\ | ||
+ | Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\ | ||
+ | Sutvā nāgassa apanamissanti6 ito. | ||
+ | |||
+ | 12-2 Nānā janā janapadehi saṅgatā7\\ | ||
+ | Tava vīra8 vākyaṃ abhikaṅkhamānā9\\ | ||
+ | Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | 12-3 Ādānataṇhaṃ <span pts_page # | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\ | ||
+ | Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\ | ||
+ | Teneva māro anveti jantuṃ. | ||
+ | |||
+ | 12-4 Tasmā <span pts_page # | ||
+ | Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke\\ | ||
+ | Ādānasatte iti pekkhamāno\\ | ||
+ | Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti. | ||
+ | |||
+ | Bhadrāvudhamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 1. Vīsoseti-su\\ | ||
+ | Vīsodheti-vī-ka\\ | ||
+ | Vinodeti-va\\ | ||
+ | 2. Macche-va-ka-vi\\ | ||
+ | 3. Vītarovassa-va-ka-vi\\ | ||
+ | 4. Āsavāya-va-ka-vī\\ | ||
+ | 5. Ogha-va-vī-ka\\ | ||
+ | 6. Aghanavissanti-va-vī-ka\\ | ||
+ | 7. Saṃkatā-va-vī-ka\\ | ||
+ | 8. Dhīra-va-vī-ka\\ | ||
+ | 9. Abhisaṃkhamāno-va-vī-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Udayamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 13-1 Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ1 (iccāyasmā udayo)\\ | ||
+ | Katakiccaṃ anāsavaṃ\\ | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 13-2 Pahānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Domanassāna vūbhayaṃ\\ | ||
+ | Thīnassa ca panūdanaṃ\\ | ||
+ | Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ | ||
+ | |||
+ | 13-3 Upekkhā sati saṃsuddhaṃ\\ | ||
+ | Dhammatakkapurejavaṃ\\ | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūmi\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 13-4 Kiṃ su saṃyojano loko (iccāyasmā udayo)\\ | ||
+ | Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ\\ | ||
+ | Kissassa3 vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānamiti vuccati. | ||
+ | |||
+ | 13-5 Nandisaṃyojano <span pts_page # | ||
+ | Vitakkassa vicāraṇā\\ | ||
+ | Taṇhāya vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti vuccati. | ||
+ | |||
+ | 13-6 Kathaṃ satassa carato (iccāyasmā udayo)\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhati\\ | ||
+ | Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma\\ | ||
+ | Taṃ suṇoma vaco tava. | ||
+ | |||
+ | 13-7 Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca\\ | ||
+ | Vedanaṃ nābhinandato\\ | ||
+ | Evaṃ satassa carato\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhatīti. | ||
+ | |||
+ | Udayamāṇavapucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 1. Jhāyī vīrajaṃ āsinaṃ-[PTS]\\ | ||
+ | 2. Kāmachandānaṃ-su\\ | ||
+ | 3. Kiṃ yassa vippahānena-ma-va vī-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Posālamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 14-1 Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)\\ | ||
+ | Anejo chinnasaṃsayo\\ | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ. | ||
+ | |||
+ | 14-2 Vibhūtarūpasaññissa\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca\\ | ||
+ | Natthi kiñcīti passato\\ | ||
+ | Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi1\\ | ||
+ | Kathaṃ neyyo tathāvidho. | ||
+ | |||
+ | 14-3 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posālāti bhagavā)\\ | ||
+ | Abhijānaṃ tathāgato\\ | ||
+ | Tiṭṭhantamenaṃ jānāti\\ | ||
+ | Dhimuttaṃ tapparāyaṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | 14-4 Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā2\\ | ||
+ | Nandi saṃyojanaṃ iti\\ | ||
+ | Evametaṃ3 abhiññāya\\ | ||
+ | Tato tattha vipassati\\ | ||
+ | Etaṃ ñāṇaṃ tathā tassa\\ | ||
+ | Brāhmaṇassa vusīmato' | ||
+ | |||
+ | Posālamāṇava pucchā - niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | Mogharājamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 15-1 Dvāhaṃ <span pts_page # | ||
+ | Na me (vyākāsi) cakkhumā\\ | ||
+ | Yāva tatiyaṃ ca (devīsi5)\\ | ||
+ | Vyākarotīti me sutaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Sakkannu- -va-vī-ka\\ | ||
+ | 2. Sambhavaṃ -usu\\ | ||
+ | 3. Evamevaṃ -kesumi. \\ | ||
+ | 4. Apucchiyaṃ -va-vī-ka\\ | ||
+ | 5. Desiva -vī-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15-2 Ayaṃ loko paro loko\\ | ||
+ | Brahmaloko sadevako\\ | ||
+ | Diṭṭhinte1 nābhijānāti\\ | ||
+ | Gotamassa yasassino. | ||
+ | |||
+ | 15-3 Evaṃ2 <span pts_page # | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ | ||
+ | Maccurājā na passati. | ||
+ | |||
+ | 15-4 Suññato lokaṃ avekkhassu\\ | ||
+ | Mogharāja sadā sato\\ | ||
+ | Attānudiṭṭhiṃ ūhacca\\ | ||
+ | Evaṃ maccutaro siyā\\ | ||
+ | Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ | ||
+ | Maccurājā na passatīti. | ||
+ | |||
+ | Mogharājamāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | 16. Piṅgiyamāṇava pucchā | ||
+ | |||
+ | 16-1 Jīṇṇo' | ||
+ | Nettā na suddhā savaṇaṃ na phāsu\\ | ||
+ | Māhaṃ nassaṃ momuho antarā' | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 16-2 Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Ruppanti rūpesu janā pamattā\\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya. | ||
+ | |||
+ | 1. Diṭṭhante-katthaci. \\ | ||
+ | 2. Etaṃ-su. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16-3 Disā <span pts_page # | ||
+ | Uddhaṃ adho dasadisā imāyo\\ | ||
+ | Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ\\ | ||
+ | Atho aviññātaṃ kiñci natthi loke\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 16-4 Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Santāpajāte jarasā parete\\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyāti. | ||
+ | |||
+ | Piṅgiyamāṇava pucchā - niṭṭhitā | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye parivārakasoḷasānaṃ1 brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ2 vyākāsi, ekamekassa <span pts_page # | ||
+ | 1. Ajito tissa metteyyo - puṇṇako atha mettagu\\ | ||
+ | Dhotako <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Todeyyakappā dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito\\ | ||
+ | Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo\\ | ||
+ | Mogharājā ca medhāvī - piṅgiyo ca mahāisī | ||
+ | |||
+ | 3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ3 - sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ | ||
+ | Pucchantā4 nipuṇo pañhe - buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. | ||
+ | |||
+ | 4. Tesaṃ buddho vyākāsi - pañhe puṭṭho yathātathaṃ\\ | ||
+ | Pañhānaṃ veyyākaraṇena - tosesi brāhmaṇe munī. | ||
+ | |||
+ | 1. Parivāraka soḷasannaṃ-[P. T. S.] \\ | ||
+ | 2. Pañhe-sī. \\ | ||
+ | 3. Upagacchuṃ-va, | ||
+ | 4. Pucchaṃ dāni pure pañhe-va, vī, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Te1 tositā <span pts_page # | ||
+ | Brahmacariyamacariṃsu - varapaññassa santike. | ||
+ | |||
+ | 6. Ekamekassa pañhassa - yathā buddhena desitaṃ\\ | ||
+ | Tathā yo paṭipajjeyya - gacche pāraṃ apārato2 | ||
+ | |||
+ | 7. Apārā pāraṃ gaccheyya - bhāvento maggamuttamaṃ\\ | ||
+ | Maggo so pāraṃ gamanāya - tasmā pārāyanaṃ iti. | ||
+ | |||
+ | 8. Pārāyanamanugāyissaṃ <span pts_page # | ||
+ | Yathā addakkhi tathā akkhāsi\\ | ||
+ | Vimalo bhūri medhaso\\ | ||
+ | Nikkāmo nibbano nāgo3\\ | ||
+ | Kissa hetu musā bhaṇe. | ||
+ | |||
+ | 9. Pahīnamalamohassa\\ | ||
+ | Mānamakkhappahāyino\\ | ||
+ | Handāhaṃ kittayissāmi\\ | ||
+ | Giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | 10. Tamonudo <span pts_page # | ||
+ | Lokantagū sabbabhavātivatto\\ | ||
+ | Anāsavo sabbadukkhappahīno\\ | ||
+ | Saccavhayo brahme upāsito me. | ||
+ | |||
+ | 11. Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya\\ | ||
+ | Bahupphalaṃ kānanamāvaseyya\\ | ||
+ | Evaṃ pahaṃ appadasse pahāya\\ | ||
+ | Mahodadhiṃ haṃsarivajjhapatto. | ||
+ | |||
+ | 12. Ye <span pts_page # | ||
+ | Huraṃ gotama sāsanā\\ | ||
+ | Iccāsīti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Tatomanā cakkhumatā-va, | ||
+ | 2. Apāgato-va, | ||
+ | 3. Nātho-u, su. \\ | ||
+ | 4. Vyākaṃsu-sī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Eko <span pts_page # | ||
+ | Jutimā1 so pabhaṅkaro\\ | ||
+ | Gotamo bhūripaññāṇo\\ | ||
+ | Gotamo bhūrimedhaso. | ||
+ | |||
+ | 14. Yo <span pts_page # | ||
+ | Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\ | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ\\ | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | 15. Kinnu tamhā vippavassi2\\ | ||
+ | Muhuttampi piṅgiya\\ | ||
+ | Gotamā bhūripaññāṇā\\ | ||
+ | Gotamā bhūrimedhasā. | ||
+ | |||
+ | 16. Yo te dhammamadesesi\\ | ||
+ | Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\ | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ\\ | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | 17. Nāhaṃ tamhā vippavasāmi\\ | ||
+ | Muhuttampi brāhmaṇa\\ | ||
+ | Gotamā bhūripaññāṇā\\ | ||
+ | Gotamā bhūrimedhasā. | ||
+ | |||
+ | 18. Yo me dhammamadesesi\\ | ||
+ | Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\ | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ\\ | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | 19. Passāmi <span pts_page # | ||
+ | Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto\\ | ||
+ | Namassamāno ' | ||
+ | Teneva maññāmi avippavāsaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Jātimā si-\\ | ||
+ | 2. Vīppavasāsi-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 20. Saddhā ca pītī ca mano satī ca\\ | ||
+ | Nāpenti me gotamasāsanamhā\\ | ||
+ | Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño\\ | ||
+ | Sa tena teneva nato' | ||
+ | |||
+ | 21. Jiṇṇassa <span pts_page # | ||
+ | Teneva kāyo na paleti tattha\\ | ||
+ | Saṃkappayattāya* vajāmi niccaṃ. \\ | ||
+ | Manohi me brāhmaṇa tena yutto. | ||
+ | |||
+ | 22. Paṅke sayāno pariphandamāno\\ | ||
+ | Dīpā dīpaṃ uppalaviṃ1\\ | ||
+ | Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\ | ||
+ | Oghatiṇṇamanāsavaṃ. | ||
+ | |||
+ | 23. Yathā ahu vakkali muttasaddho\\ | ||
+ | Bhadrāvudho āḷavi gotamo ca\\ | ||
+ | Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ\\ | ||
+ | Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa2 pāraṃ. | ||
+ | |||
+ | 24. Esa <span pts_page # | ||
+ | Sutvāna munino vaco\\ | ||
+ | Vivattacchaddo3 sambuddho\\ | ||
+ | Akhilo paṭibhānavā. | ||
+ | |||
+ | 25. Adhideve abhiññāya\\ | ||
+ | Sabbaṃ vedi parovaraṃ4\\ | ||
+ | Pañhānantakaro satthā\\ | ||
+ | Kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ. | ||
+ | |||
+ | 26. Asaṃhīraṃ <span pts_page # | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci\\ | ||
+ | Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā\\ | ||
+ | Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti. | ||
+ | |||
+ | Piṅgiyasuttantaṃ soḷasi | ||
+ | |||
+ | Pārāyanavaggo niṭṭhito | ||
+ | |||
+ | * Saṃkappayantāya-machasaṃ\\ | ||
+ | 1. Upallavīṃ-machasaṃ, | ||
+ | Upallaviṃ-va, | ||
+ | 2. Maccudheyyapāraṃ-u, | ||
+ | Maccudheyye pāraṃ-su\\ | ||
+ | 3. Vivaṭacchado-va, | ||
+ | Vivaṭṭacchado-machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Paro paraṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Ajita sutta niddeso | ||
+ | |||
+ | 1-1 | ||
+ | |||
+ | Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Kenassu nappakāsati\\ | ||
+ | Kissābhilepanaṃ brūsi\\ | ||
+ | Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kenassu nivuto lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko1 manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko ayaṃ vuccati loko, ayaṃ loko kena āvuto nivuto ovuto2 pihito paṭicchanno paṭikujjitoti ' | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Kenassu nappakāsatīti: | ||
+ | |||
+ | Kiṃsu tassa mahabbhayanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo- | ||
+ | |||
+ | Kenassu nivuto loko\\ | ||
+ | Kenassu nappakāsati\\ | ||
+ | Kissābhilepanaṃ brūsi\\ | ||
+ | Kiṃsu tassa mahabbhayanti. | ||
+ | |||
+ | 1. Pittivīsayaloko-syā\\ | ||
+ | 2. Ophuṭo-va, | ||
+ | 3. Akkharasamuccayo-pa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1-2 | ||
+ | |||
+ | Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vivicchā1 pamādā nappakāsati\\ | ||
+ | Jappābhilepanaṃ brūmi\\ | ||
+ | Dukkhamassa mahabbhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | Avijjāya nivuto lokoti: avijjāti: dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā-paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, | ||
+ | |||
+ | Lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko, | ||
+ | |||
+ | Bhagavāti: gāravādhivacanaṃ, | ||
+ | 1. Vevīcchā-pa\\ | ||
+ | 2. Araññavanapatthāni-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ āruppasamāpattīnanti bhagavā1 bhāgī, vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ vimokkhantikamenaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti. | ||
+ | |||
+ | Vivicchā pamādā nappakāsatīti: | ||
+ | |||
+ | Pamādo vattabbo: kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu2 cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā (anavaṭṭhitakiriyatā) olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo. | ||
+ | |||
+ | 1. Arupasamāpattīnaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Pañcakāmaguṇesuvā-vi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vivicchā pamādā nappakāsatīti: | ||
+ | |||
+ | Jappābhilepanaṃ brūmīti: jappā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho1 nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā2 āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā3 sādukamyatā4 adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā, lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito5 saṃsaṭṭho laggo laggito6 palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Anubodho-va, | ||
+ | 2. Vīsatā-sa\\ | ||
+ | 3. Pucchañcakatā-sa\\ | ||
+ | 4. Sādhukamyatā-machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Makkhitto-machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Lagito-pa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dukkhamassa mahabbhayanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Avijjā nivuto loko (ajitāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vivicchā pamādā nappakāsati\\ | ||
+ | Jappābhilepanaṃ brūmi\\ | ||
+ | Dukkhamassa mahabbhayanti. | ||
+ | |||
+ | 1-3 | ||
+ | |||
+ | Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\ | ||
+ | Kena sotā pithiyare. | ||
+ | |||
+ | 1. Tiracchānayoni dukkhaṃ-pa\\ | ||
+ | 2. Gabbhā uṭṭhānamūlakaṃ-va, | ||
+ | 3. Pakkhantikā-va, | ||
+ | 4. Lohitaṃ pittaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Mātumaraṇa dukkhaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Anusaṭṭhaṃ-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Savanti sabbadhi sotāti: sotāti taṇhā soto diṭṭhi soto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti cakkhuno rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato sadde savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhe savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rase savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato (phoṭṭhabbe) savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti, cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti' | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti- sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ‘‘sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ‘‘ | ||
+ | |||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi. ‘‘ Kena sotā pithiyareti kena sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti ‘‘kena sotā pithiyare. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\ | ||
+ | Kena sotā pithīyareti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1-4 | ||
+ | |||
+ | Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\ | ||
+ | Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\ | ||
+ | Paññāyete pithīyare. | ||
+ | |||
+ | Yāni sotāni lokasminti: yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññāpitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni, | ||
+ | |||
+ | Sati tesaṃ nivāraṇanti: | ||
+ | |||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti: sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ, brūmi ācikkhāmi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkaromi pakāsemīti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi‘‘ | ||
+ | |||
+ | Paññāyete pithiyareti: | ||
+ | Pithiyareti: | ||
+ | |||
+ | . 3‘‘Sabbe saṃkhārā aniccā‘‘ti jānato passato paññāya ete sotā3 pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā anattā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\ | ||
+ | 1. Paṭissati saraṇatā-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Asammuyhanatā-va, | ||
+ | 3. Ete sotāni-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpapaccayā salāyatananti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatanapaccayā phasso' | ||
+ | Idaṃ dukkhanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\ | ||
+ | Ime1 āsavā' | ||
+ | Ime dhammā abhiññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\ | ||
+ | Ime dhammā pariññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā pahātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā bhāvetabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā sacchikātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.\\ | ||
+ | 1. Ime dhammā-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. | ||
+ | |||
+ | Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti. ‘‘Paññāyete pithiyare‘‘ | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\ | ||
+ | Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\ | ||
+ | Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\ | ||
+ | Paññāyete pithīyare‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1-5 | ||
+ | |||
+ | Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito). \\ | ||
+ | Nāmarūpañca mārisa\\ | ||
+ | Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\ | ||
+ | Katthetaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | Paññā ceva satī cāpīti: paññā' | ||
+ | Satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti sammāsatīti ‘‘paññā ceva satī cāpi‘‘. \\ | ||
+ | Iccāyasmā ajito. Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Nāmarūpañca mārisāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭodo - va, ka\\ | ||
+ | 2. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ - ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti ' | ||
+ | |||
+ | Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃgacchati paṭippassambhatīti ‘‘katthetaṃ uparujjhati‘‘ | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito)\\ | ||
+ | Nāmarupañca mārisa\\ | ||
+ | Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\ | ||
+ | Katthetaṃ uparujjhatī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1-6 | ||
+ | |||
+ | Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita, taṃ vadāmi te\\ | ||
+ | Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca - asesaṃ uparujjhati\\ | ||
+ | Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | Yametaṃ pañhaṃ apucchīti = yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi ayācasi2 ajjhesasi3 pasādesīti. ‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi‘‘, | ||
+ | |||
+ | Ajita taṃ vadāmi te'ti ‘‘ajitā‘‘ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi - ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ‘‘Ajita taṃ vadāmi te‘‘. | ||
+ | |||
+ | Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti ‘‘nāmanti‘‘: | ||
+ | |||
+ | 1. Āyācāmi-pa, | ||
+ | 2. Yācasi-machasaṃ\\ | ||
+ | Pariyācasi-sī\\ | ||
+ | 3. Ajjhesi-va, ka, machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Sabbadā-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ‘‘Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita taṃ vadāmi te\\ | ||
+ | Yattha nāmañca rūpañca - asesaṃ uparujjhati\\ | ||
+ | Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃsāre uppajjeyyuṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Ekabhavaṃ-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1-7 | ||
+ | |||
+ | Ye ca saṅkhātadhammā1 se - ye ca sekhā puthū idha\\ | ||
+ | Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisa. | ||
+ | |||
+ | Ye ca saṅkhātadhammā se'ti: ‘‘saṅkhātadhammā‘‘ vuccanti arahanto khīṇāsavā, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro natthi tesaṃ punabbhavo' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti. 'Ye ca saṅkhātadhammā se'. \\ | ||
+ | 1. Saṅkhata dhammāse-va-ka\\ | ||
+ | 2. Āyatanāni saṃkhātā-va-ka - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Vaṭṭaṃ saṅkhātā-pa\\ | ||
+ | 4. Tesaṃ yāsaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Tesaṃ sāraṃ-va-ka\\ | ||
+ | Tesaṃ yaṃ-pa\\ | ||
+ | 5. Pacchimako-bahusu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye ca sekhā puthu idhāti‘‘: | ||
+ | |||
+ | Katamā adhicittasikkhā: | ||
+ | |||
+ | Katamā adhipaññāsikkhā: | ||
+ | |||
+ | Imā tisso sikkhāyo āvajjanti sikkhanti, jānantā sikkhanti, passantā sikkhanti, paccavekkhantā sikkhanti cittaṃ adhiṭṭhahantā sikkhanti, saddhāya adhimuccantā sikkhanti, viriyaṃ paggaṇhantā sikkhanti, satiṃ upaṭṭhapentā sikkhanti, cittaṃ samādahantā sikkhanti, paññāya pajānantā sikkhanti, abhiññeyyaṃ abhijānantā sikkhanti, pariññeyyaṃ parijānantā sikkhanti, pahātabbaṃ pajahantā sikkhanti, bhāvetabbaṃ bhāventā sikkhanti, sacchikātabbaṃ sacchikarontā3 sikkhanti, ācaranti samācaranti samādāya vattanti. Taṃkāraṇā vuccanti sekhā. 4 | ||
+ | |||
+ | Puthū' | ||
+ | |||
+ | Idhā' | ||
+ | 1. Khuddako sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Mahanto sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Sacchikaronto sikkhati - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Sekkhā-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃ hi1 nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānaṃ ca sekhānaṃ ca. Iriyaṃ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | 'Ye ca saṅkhātadhammā se - ye ca sekhā puthū idha\\ | ||
+ | Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisā' | ||
+ | |||
+ | 1-8 | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\ | ||
+ | Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | Kāmesu nābhigijjheyyāti: | ||
+ | |||
+ | Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. | ||
+ | |||
+ | 1. Puṭṭhoti puṭṭho pucchito-si, | ||
+ | 2. Pabrūhīti pabrūhi-si. \\ | ||
+ | 3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ. \\ | ||
+ | * Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā: | ||
+ | |||
+ | 2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi\\ | ||
+ | Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti. | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūyanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhā jālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmena nābhigijjheyya na paḷibuddheyya agiddho assa agathito amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti. ‘‘Kāmesu nābhigijjheyya‘‘. | ||
+ | |||
+ | Manasā nāvilo siyā' | ||
+ | Dosena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mohena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ kodhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ upanāhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ makkhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ palāsena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ issāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ macchariyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ māyāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sāṭheyyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ thambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sārambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ atimānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ madena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ pamādena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbakilesehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbaduccaritehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbadarathehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbapariḷāhehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbasantāpehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbākusalāhi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kusalo sabbadhammānanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā‘‘ti kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhanti kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ime āsavā' | ||
+ | |||
+ | Ime dhammā abhiññeyyāti kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Athavā aniccato kusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Athavā khandhakusalo sabbadhammānaṃ, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha vā sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni. Cakkhuṃ ceva rūpā ca sotā ca saddā ca ghānaṃ ca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. Yato ca kho ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno ca hoti ucchinnamūlo tālavatthukato anabhāvakato1 āyatiṃ anuppādadhammo, | ||
+ | |||
+ | Sato bhikkhu paribbaje ti: ' | ||
+ | |||
+ | Aparehi' | ||
+ | |||
+ | Aparehi' | ||
+ | |||
+ | Aparehi' | ||
+ | |||
+ | 1. Anabhāvaṃgato-ca-ka-\\ | ||
+ | 2. Satiparibandhānaṃ-pa - machasaṃ\\ | ||
+ | Satipaṭipandhānaṃ-va-ka\\ | ||
+ | 3. Apaccorohaṇattā-pana\\ | ||
+ | 4. Ānāpānassatiyā - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Sampanno-va-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā, hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Pajjena katena1 attanā - (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\ | ||
+ | Vibhavañca bhavañca vippahāya\\ | ||
+ | Vusitavā khīṇapunabbhavo2 sa bhikkhū‘‘ti sato bhikkhu | ||
+ | |||
+ | Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje: sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya, | ||
+ | |||
+ | Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\ | ||
+ | Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje' | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tassa ca pana brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massu ca antarahitā, | ||
+ | |||
+ | Ajita suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Pajjotakatena, | ||
+ | 2. Tiṇṇapunabbhavo, | ||
+ | 3. Samiñjeyya. -Machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Ajito-syā, machasaṃ udānaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Tissametteyya suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 2-1 Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)\\ | ||
+ | Kassa no santi iñjitā\\ | ||
+ | Ko (ubhantamabhiññāya)\\ | ||
+ | Majjhe mantā na lippati\\ | ||
+ | Kaṃ brūsi mahāpuriso' | ||
+ | Ko'dha sibbanimaccagā. | ||
+ | |||
+ | Ko'dha santusito loke' | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā tissametteyyo' | ||
+ | |||
+ | Kassa no santi iñjitāti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi, na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, | ||
+ | |||
+ | Ko ubhantamabhiññāyā' | ||
+ | |||
+ | Majjhe mantā na lippatī' | ||
+ | |||
+ | Kaṃ brūsi mahāpurisotīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Saṅkhyāṇa-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko'dha sibbanimaccagā' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ko' | ||
+ | Kassa no santi iñjitā\\ | ||
+ | Ko ubhantamabhiññāya\\ | ||
+ | Majjhe mantā na lippati, \\ | ||
+ | Kaṃ brūsi mahāpuriso' | ||
+ | Ko'dha sibbanimaccagā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 2-2 | ||
+ | |||
+ | Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vītataṇho sadā sato\\ | ||
+ | Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\ | ||
+ | Tassa no santi iñjitā. | ||
+ | |||
+ | Kāmesu brahmacariyavā' | ||
+ | |||
+ | Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. | ||
+ | |||
+ | 3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ. \\ | ||
+ | * Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā: | ||
+ | |||
+ | 2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi\\ | ||
+ | Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti. | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyavā' | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhaṅgā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Seyyathīdaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Upāgato samupāgato - pu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. \\ | ||
+ | Bhagavā' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā: bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Vītataṇho sadā sato' | ||
+ | . 8Sato' | ||
+ | . 8\\ | ||
+ | Saṅkhāya nibbuto bhikkhū' | ||
+ | |||
+ | Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma' | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭipassaddhā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sukhappaṭisaṃvedī - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pokhānupokhaṃ - syā\\ | ||
+ | 4. Udakūmikajātaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Phassitaṃ - machasaṃ, phusitaṃ - syā\\ | ||
+ | 6. Purimayāma - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Bhāvitattā - sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha vā aniccato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sallato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. . 6Nibbuto' | ||
+ | |||
+ | (' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\ | ||
+ | Vibhavaṃ tvaṃ ca vippahāya\\ | ||
+ | Vusitvā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū‘‘ti\\ | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tassa no santi iñjitāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vītataṇho sadā sato, \\ | ||
+ | Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\ | ||
+ | Tassa no santi iñjitā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 2-3 | ||
+ | |||
+ | So ubhantamabhiññāya\\ | ||
+ | Majjhe mantā na lippati\\ | ||
+ | Taṃ brūmi mahāpuriso' | ||
+ | So' dha1 sibbanimaccagā. | ||
+ | |||
+ | So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatīti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. So idha - ma. Cha. Saṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Lepā' | ||
+ | . 7\\ | ||
+ | So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatī' | ||
+ | |||
+ | Taṃ brūmi mahāpuriso' | ||
+ | |||
+ | 1. Mariyādītaṃ - machasaṃ natthi\\ | ||
+ | 2. Gāmanigamanagarajanapadarājadhāniyo-pana\\ | ||
+ | 3. Vipariyāsaggāho - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Avimuttacittattā1 no mahāpuriso' | ||
+ | |||
+ | Sodha sibbanimaccagā' | ||
+ | Yassesā sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘So ubhantamabhiññāya\\ | ||
+ | Majjhe mattā na lippati\\ | ||
+ | Taṃ brūmi mahāpuriso' | ||
+ | So'dha sibbanimaccagā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Tissametteyya suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Adhimuttacittā - pana\\ | ||
+ | 2. Ekavāsanā vāsitā - pana\\ | ||
+ | [A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - nālakavagga - mahā purisaputta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Puṇṇaka suttaniddeso. | ||
+ | |||
+ | 3-1 | ||
+ | |||
+ | Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Kiṃ nissitā isayo manujā\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthū idha loke\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | Anejaṃ mūladassāvinti: | ||
+ | |||
+ | 1. Anabhāvaṃgatā-va-ka\\ | ||
+ | Anabhāvaṃ katā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Pittivisaye-ka e ci\\ | ||
+ | [A.] Tikaṅguttara- | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tīṇī kusalamūlāni: | ||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ‘‘ye keci me bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te appamādamūlakā, | ||
+ | Atha vā bhagavā jānāti passati ‘‘avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa, | ||
+ | Atha vā, bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ, | ||
+ | Nidānadassāvī, | ||
+ | Samuṭṭhānadassāvī, | ||
+ | |||
+ | * | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā puṇṇako' | ||
+ | |||
+ | Atthi pañhena āgamanti. Pañhena atthiko. 1 Āgatomhi pañhaṃ pucchitukāmo2 āgatomhi pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ nissitā isayo manujā' | ||
+ | |||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Pañhatthikāmhā-bahusu\\ | ||
+ | 2. Pañhaṃ pucchitamhā-panana\\ | ||
+ | 3. Visajjetuṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Asitā-va, pa na\\ | ||
+ | 5. Avimuttā-ca\\ | ||
+ | 6. Aviruddhakasāvakānaṃ aviruddhatā-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loketi ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññavā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā: | ||
+ | |||
+ | . 7Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta' | ||
+ | 1. Mālāgandhaṃ vilepanaṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Yajakā vā - syā\\ | ||
+ | 3. Bahukānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Ete yaññāvā ete puthū-pana\\ | ||
+ | 5. Vibhūtatthāya vibhāvanatthāya - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Saṃsayapakkhando - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, | ||
+ | |||
+ | Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā: | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Kiṃ nissitā isayo manujā\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loke\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 3. So nimmito - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3-2 | ||
+ | |||
+ | Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappiyiṃsu puthū' | ||
+ | Āsiṃsamānā[I] puṇṇaka itthabhāvaṃ2\\ | ||
+ | Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu. | ||
+ | |||
+ | Ye keci me isayo manujā' | ||
+ | |||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānanti: | ||
+ | |||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi: yaññaṃ vuccati deyyadhammo: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññāvā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā: | ||
+ | |||
+ | Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Āsīsamānāti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Itthattaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Itthataṃ - syā\\ | ||
+ | 3. Pariyādāya vacanametaṃ-pana, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Āsiṃsamānā, | ||
+ | Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthū' | ||
+ | Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ\\ | ||
+ | Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsū‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Cātumahārājikesu - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Yāmadevesu-va, | ||
+ | 3. Icchayamānā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3-3 | ||
+ | |||
+ | Ye keci' | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu1 puthū' | ||
+ | Kacci su2 te bhagavā yaññapathe appamattā\\ | ||
+ | Atāru3 jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ye keci me isayo manujāti: 'ye kecī' | ||
+ | Bhagavā' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ8 atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ ' | ||
+ | |||
+ | * ‘‘Yepi‘‘ iti machasaṃ, syāmapotthakesu natthi. \\ | ||
+ | 1. Yaññamakappiṃsu-syā. \\ | ||
+ | 2. Kaccissu-syā. \\ | ||
+ | 3. Atāruṃ-syā. \\ | ||
+ | 4. Anolīnavuttikā-va, | ||
+ | 5. Tappoṇa - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Tadādhipateyyā - syā\\ | ||
+ | 7. Mālāgandhaṃ - syā, \\ | ||
+ | 8. Jarāmaraṇaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye keci me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Khattiyā brāhmaṇā, | ||
+ | Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke\\ | ||
+ | Kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā\\ | ||
+ | Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 3-4 | ||
+ | |||
+ | Āsiṃsanti1 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, \\ | ||
+ | Te yājayogā bhavarāgarattā\\ | ||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmi. | ||
+ | |||
+ | Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhantī' | ||
+ | |||
+ | Thomayantīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Āsīsanti-va, | ||
+ | 2. Puttadāradhanayasaissariyaṃ -va, ka, ma\\ | ||
+ | 3. Dakkhiṇeyyaṃ - syā\\ | ||
+ | 4. Piyaṃ dinnaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ phalaṃ thomenti: ito nidānaṃ rūpapaṭilābho bhavissati, saddapaṭilābho bhavissati, gandhapaṭilābho bhavissati, rasapaṭilābho bhavissati, phoṭṭhabbapaṭilābho bhavissati, puttapaṭilābho bhavissati, dārapaṭilābho bhavissati, dhanapaṭilābho bhavissati, yasapaṭilābho bhavissati, issariyapaṭilābho bhavissati, \\ | ||
+ | Khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\ | ||
+ | Brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\ | ||
+ | Gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\ | ||
+ | Cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\ | ||
+ | Brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissatīti thomenti, kittenti vaṇṇenti pasaṃsantīti evaṃ phalaṃ thomenti. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ dakkhiṇeyye thomenti: dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padakā veyyākaraṇā lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, | ||
+ | |||
+ | Abhijappantīti: | ||
+ | Puṇṇakāti bhagavāti: puṇṇakā' | ||
+ | Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti: rūpapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmīti: ' | ||
+ | |||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: te yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ\\ | ||
+ | Te yājayogā bhavarāgarattā\\ | ||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | 3-5 | ||
+ | |||
+ | Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Yaññehi jātiñca jarañca mārisa, \\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke\\ | ||
+ | Atāri jātiñca jarañca mārisa, \\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | Te ce nātariṃsu yājayogāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Gadhitā - bahusu\\ | ||
+ | 2. Ajjhosannā-va-ka-machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Anikkhittā - pana\\ | ||
+ | 4. Anissatā - sa\\ | ||
+ | Anissitā - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anto saṃsārapathe parivattanti jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā1 byādhinā abhibhūtā, | ||
+ | Puṇṇāko' | ||
+ | |||
+ | Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti ' | ||
+ | |||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. 'Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisa' | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: pucchāmi ta'nti pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ. Kathayassu metanti ' | ||
+ | Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha se brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)\\ | ||
+ | Yaññehi jātiñca jarañca mārisa, \\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke\\ | ||
+ | Atāri jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta' | ||
+ | |||
+ | 1. Anugatā-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3-6 | ||
+ | |||
+ | Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni2 (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke\\ | ||
+ | Santo vidhūmo anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri so jātijaranti brūmī. | ||
+ | |||
+ | Saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti: | ||
+ | ‘‘Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A] | ||
+ | |||
+ | Parovarānīti ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loketi: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Lokamhi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Paroparāni va-vī-ka-pana-syā machasaṃ. \\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇī-cittuppādakaṇḍa\\ | ||
+ | 3. Paroparāniti-va-ka- | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santo vidhūmo (anīgho) nirāso atāri so jātijaranti brūmīti: ' | ||
+ | |||
+ | Vidhūmoti: kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ1 vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, | ||
+ | |||
+ | 1 ‘‘Māno hi te brāhmaṇa (khāribhāro)\\ | ||
+ | Kodho dhūmo bhasmani3 mosavajjaṃ, | ||
+ | Jivhā sujā hadayaṃ4 jotiṭṭhānaṃ\\ | ||
+ | Attā sudanto purisassa joti. ‘‘[A] | ||
+ | |||
+ | Apica dasahākārehi kodho jāyati: ' | ||
+ | 1. Vidhūsitaṃ-va, | ||
+ | 2. Apica-pana\\ | ||
+ | 3. Gammani-va, ka, syā\\ | ||
+ | 4. Tapparassa-syā\\ | ||
+ | [A.] Saṃyutta sundarika bhāradavājasutta\\ | ||
+ | 5. Byāpatti - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Assuropo - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Apica kodhassa adhimattaparittattā veditabbā: atthi kañcikālaṃ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulanavikulano1 hoti, atthi kañcikālaṃ kodho mukhakulanavikulanamatto hoti na ca tāva hanusañcopano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho hanusañcopanamatto hoti na ca tāva pharusavācaṃ nicchāraṇo hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamattato hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva (chinnavicchinnakaraṇo) hoti, atthi kañcikālaṃ kodho (chinnavicchinnakaraṇamatto) hoti, na ca tāva sambhañjanapaḷibhañjanā hoti, atthi kañcikālaṃ kodho sambhañjanapaḷibhañjanamatto hoti. Na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano2 hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitā voropano hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho jīvitā voropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti yato kho kodho paraṃ puggalaṃ3 ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato4 paramavepullappatto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanno paṭipassappaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho so vuccati ' | ||
+ | |||
+ | Kodhassa pahīnattā vidhumo, kodhavatthussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa upacchinnattā vidhumo. \\ | ||
+ | Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Parikūlanaṃ - pana\\ | ||
+ | 2. Ākaḍḍhano - pana -\\ | ||
+ | 3. Parapuggalaṃ-va-vi-ka-\\ | ||
+ | 4. Paramukkaṃsagato-pana\\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇī - nikkhepakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So vuccati ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni (puṇṇakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, \\ | ||
+ | Santo vidhumo anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Sahagāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Puṇṇaka suttaniddeso samatto | ||
+ | |||
+ | [B.] Sacca vibhaṅga\\ | ||
+ | [C.] Sacca vibhaṅga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Mettagū suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 4-1 | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhimetaṃ (iccāyasmā mettagū)\\ | ||
+ | Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ\\ | ||
+ | Kuto nu dukkhā samudāgatā1 ime\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: ' | ||
+ | |||
+ | Katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā3 lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. | ||
+ | |||
+ | Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto4 hoti, vimati pakkhanto5 dveḷhakajāto evaṃ nu kho na nu kho kiṃ nu kho kathaṃ nu khoti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. \\ | ||
+ | Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā. Amanussapucchā, | ||
+ | |||
+ | Katamā manussapucchā: | ||
+ | |||
+ | Katamā amanussapucchā: | ||
+ | |||
+ | 1. Gatāme - pana\\ | ||
+ | 2. Tīraṇaya vibhāvanāya pucchati, pana\\ | ||
+ | 3. Pakatiyā-va, | ||
+ | Pakkhando - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Pakkhanto-va, | ||
+ | 5. Vimatipakkhanto-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā nimmitapucchā: | ||
+ | |||
+ | Aparāpi tisso pucchā: attatthapucchā, | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Maññāmi taṃ vedaguṃ1 bhāvitattanti: | ||
+ | |||
+ | 1. ' | ||
+ | 2. Vedagū - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ajānāmi\\ | ||
+ | 4. Pajānāmi-katthaci\\ | ||
+ | 5. Antaṃgato-ka, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ (viditattā) vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\ | ||
+ | Sabba3 vedanāsu vītarāgo\\ | ||
+ | Sabbaṃ vedamaticca vedagū so‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā vedagū. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā (bhāvitatto): | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. | ||
+ | |||
+ | 1. Saddarā-pu\\ | ||
+ | 2. Yānidhatthi - machasaṃ\\ | ||
+ | Yāni atthi-sī\\ | ||
+ | 3. Sabbaverāsu-ma, | ||
+ | [A.] Suttanipāta sahiyasutta\\ | ||
+ | 4. Dupariyo gālenā-panana\\ | ||
+ | 5. Bahuratano-sī. \\ | ||
+ | 6. Sāgarasamo-katthaci | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati1 nābhihaṃsati2 na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva3 rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto4 alīnamanaso5 abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā manāpaṃ saddaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva saddaṃ sutvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpaṃ gandhaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva gandhaṃ ghāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rasaṃ sāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpaṃ phoṭṭhabbaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā manāpāmanāpesu saddesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpāmanāpesu gandhesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpāmanāpesu rasesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpāmanāpesu phoṭṭhabbesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\ | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye na rajjati, dosanīye7 na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Sotena saddaṃ sutvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Manasā dhammaṃ viññāya rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Diṭṭhe diṭṭhamatto sute sutamatto mute mutamatto viññāte viññātamatto, | ||
+ | |||
+ | 1. Nābhijjhāyati - pana\\ | ||
+ | 2. Nābhihasati-sa\\ | ||
+ | 3. Cakkhunā kho panetaṃ-sī-syā\\ | ||
+ | 4. Appatiṭṭhīnacittā-syā\\ | ||
+ | 5. Ādīnamanaso-va-vi-pana-syā\\ | ||
+ | [A.] Suttanipāta-sahiya sutta\\ | ||
+ | 6. Ādīnamanaso-va-vi-pa-syā\\ | ||
+ | 7. Dussanīye - machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Na limpati - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 9. Anūpayo-machasaṃ\\ | ||
+ | Anusayo-va, vī\\ | ||
+ | 10. Vimutto-pana- | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati bhagavato cakkhu6 passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato sotaṃ, suṇāti bhagavā sotena saddaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato ghānaṃ, ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato kāyo, phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ, | ||
+ | Sotaṃ saddārāmaṃ saddarataṃ saddasammuditaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ gandhārāmaṃ gandharataṃ gandhasammuditaṃ, | ||
+ | Jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā, | ||
+ | Saṃvutaṃ, | ||
+ | Kāyo phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbasammudito, | ||
+ | Mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito so bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati, | ||
+ | Danto seṭṭho manussesu yotivākyaṃ titikkhati. [A] | ||
+ | |||
+ | 3. Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā, \\ | ||
+ | Kuñjarā ca mahānāgā attadantā tato varaṃ. [A] | ||
+ | |||
+ | 4. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ2 disaṃ, \\ | ||
+ | Yathāttanā sudantena danto dantena gacchati. [A] | ||
+ | |||
+ | 5. Vidhāsu na vikampanti vippamuttā punabbhavā, | ||
+ | Dantabhūmiṃ anuppattā te loke vijitāvino. [B] | ||
+ | |||
+ | 6. Yassindriyāni bhāvitāni ajjhattañca bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto sadantoti. [C] | ||
+ | |||
+ | 6. Cakkhuṃ-sī\\ | ||
+ | 1. Yathātthanā-[PTS.] Sī\\ | ||
+ | 2. Amataṃ dīsaṃ va-vi\\ | ||
+ | [A.] Dhammapada - nāgavagga\\ | ||
+ | [B.] Khandha saṃyutta - khajjaniya vagga\\ | ||
+ | [C.] Suttanipāta - sahiya sutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā bhāvitatto1 | ||
+ | |||
+ | Maññāmi taṃ vedaguṃ2 bhāvitattaṃ kuto nu dukkhā samudāgatā imeti: 'kuto nū'ti saṃsayapucchā, | ||
+ | |||
+ | Dukkhāti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāvitattoti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Vedagū - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Mānasikaṃ-syā\\ | ||
+ | 4. Jātassupanibandhakaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Parādheyyakaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Ḍāho-machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Rogavyasanaṃ-pana, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime dukkhā kuto samudāgatā, | ||
+ | |||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā mettagū)\\ | ||
+ | Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ, | ||
+ | Kuto nu dukkhā samudāgatā ime\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4-2 | ||
+ | |||
+ | Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ, \\ | ||
+ | Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. | ||
+ | |||
+ | Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī ti: ' | ||
+ | |||
+ | Mettagūti bhagavāti: brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Kiṃsamudayo-va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Ajjhesi-va, ci, ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānāti: ' | ||
+ | |||
+ | Yathā pajānanti: yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto na itihītihaṃ na itikirāya1 na paramparāya na piṭakasampadānena na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ taṃ kathayissāmīti 'taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ' | ||
+ | |||
+ | Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti: ' | ||
+ | Nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Na iti kiriyāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Dukkhamanaṭṭhena - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Dukkhāya vemaṃ - va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\ | ||
+ | Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\ | ||
+ | Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4-3 | ||
+ | |||
+ | Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\ | ||
+ | Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\ | ||
+ | Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\ | ||
+ | Dukkhassa jātipabhavānupassī. | ||
+ | |||
+ | Yo ve avidvā upadhiṃ karotīti: yo'ti yo yādiso yathā yutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto1 yaṃdhammasamannāgato2 khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Avidvāti avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Upadhiṃ karotīti taṇhūpadhiṃ karoti. Diṭṭhūpadhiṃ karoti. Kilesūpadhiṃ karoti, kammūpadhiṃ karoti, duccaritūpadhiṃ karoti, āhārūpadhiṃ karoti, paṭighūpadhiṃ karoti, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ3 karoti, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ karoti, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ karoti, janeti sañjaneti nibbattetīti ye ve avidvā upadhiṃ karoti: | ||
+ | |||
+ | 1. Yaṃ ṭhānaṃ patto-si\\ | ||
+ | 2. Sadhammasamannāgato-bahusu\\ | ||
+ | 3. Upadhī-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punappunaṃ dukkhamupeti mando' | ||
+ | |||
+ | Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti: ' | ||
+ | |||
+ | Dukkhassāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā. | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\ | ||
+ | Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\ | ||
+ | Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\ | ||
+ | Dukkhassa jātippabhavānupassī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4. Hetūnussī-va-vi-ka\\ | ||
+ | Hetuṃ passī - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4-4 | ||
+ | |||
+ | Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\ | ||
+ | Aññaṃ taṃ1 pucchāma tadiṅgha brūhi\\ | ||
+ | Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\ | ||
+ | Jātijaraṃ2 soka3pariddavañca\\ | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo | ||
+ | |||
+ | Yaṃ taṃ apucchimha akittayī noti: yaṃ taṃ apucchimha āyācimha ajjhesimha pasādimha. Akittayī no'ti kittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti 'yaṃ taṃ apucchimha akittayī no. ' | ||
+ | |||
+ | Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhīti aññaṃ taṃ pucchāma, aññaṃ taṃ yācāma, aññaṃ taṃ ajjhesāma, aññaṃ taṃ pasādema, uttariṃ taṃ pucchāma. Tadiṅga brūhīti taṃ iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti ' | ||
+ | |||
+ | Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jāti jaraṃ sokapariddavaṃ cā' | ||
+ | |||
+ | 1. Aññetvaṃ-vī\\ | ||
+ | 2. Jātiṃ jaraṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pucchāmi-u, | ||
+ | 4. Sokaparidevaṃca-va vī ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paridevoti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa, | ||
+ | |||
+ | Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jātijaraṃ sokapariddavañcāti dhīrā kathaṃ oghañca jātiñca jarañca dukkhañca sokaparidevañca taranti uttaranti pataranti (samatikkamanti) vītivattantīti ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohīti ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 7 ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ, | ||
+ | |||
+ | 8 Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ1 āhu ninhātapāpaka‘‘nti. [B] | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. | ||
+ | |||
+ | Katame agāramunino: | ||
+ | |||
+ | 9 ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu\\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito, | ||
+ | |||
+ | 10 Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni\\ | ||
+ | Yo munāti ubholoke muni tena pavuccati. [C] | ||
+ | |||
+ | 11 Asataṃ satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke\\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī‘‘ti. [D] | ||
+ | |||
+ | Sādhu viyākarohīti taṃ sādhu ācikkha2 desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi' | ||
+ | |||
+ | 1. Saṇṭhito-katthaci\\ | ||
+ | [A.] Tikaṅguttara-āpāyikavagga\\ | ||
+ | [B.] Itivuttaka-dutiyavagga\\ | ||
+ | [C.] Dhammapada-dhammaṭṭhavagga\\ | ||
+ | [D]. Suttanipāta-sahiyasutta\\ | ||
+ | 2. Ācikkhāhi - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathāhi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\ | ||
+ | Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi, \\ | ||
+ | Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\ | ||
+ | Jātijaraṃ1 sokapariddavañca, | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4-5 | ||
+ | |||
+ | Kittayissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhe dhamme2 anitīhaṃ3\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ | ||
+ | |||
+ | Kittayissāmi te dhammanti: ' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhe dhamme anitīhanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Jāti jaraṃ-machasaṃ, | ||
+ | 2. Diṭṭheva dhamme-va, su\\ | ||
+ | 3. Anītihaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Satipaṭṭhānaṃ-va, | ||
+ | 5. Sammappadhānā-va, | ||
+ | 6. Iddhipāda-va, | ||
+ | 7. Sattabojjhaṅgā-va, | ||
+ | 8. Tirīte-syā\\ | ||
+ | 9. Diṭṭha dhamme kathayissāmi-machasaṃ, | ||
+ | 10. Kathayissāmi-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kittayissāmi, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | |||
+ | Tare loke visattikanti: | ||
+ | 'Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Omaneyyakaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Visatoti visattikā-va, | ||
+ | 3. Visatāti visattikā-va, | ||
+ | [A] dhammasaṅgaṇi-nikkhepakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Kittiyissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhe dhamme anitīhaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattika' | ||
+ | |||
+ | 4-6 | ||
+ | |||
+ | Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\ | ||
+ | Mahesi dhammamuttamaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Taṃ cāhaṃ abhinandāmīti: | ||
+ | |||
+ | Mahesi dhammamuttamanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Yā sā loke vīsattikā-syā\\ | ||
+ | 2. Byapathaṃ-syā\\ | ||
+ | 3. Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | Anusandhiṃ-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mahato tamokāyassa1 padālanaṃ esi gavesi pariyesīti ' | ||
+ | |||
+ | Dhammamuttamanti ' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | |||
+ | 1. Mahato mohakāyassa-pa-\\ | ||
+ | 2. Abbahanaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Diṭṭhīsaṅghātassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Nikkhepaniṃ-sa\\ | ||
+ | 5. Paṭippassaddhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Mahesakkehivā-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tare loke visattikanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\ | ||
+ | Mahesi dhammamuttamaṃ, | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattika' | ||
+ | |||
+ | 4-7 | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sampajānāsi2 (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe3\\ | ||
+ | Etesu nandiñca nivesanañca\\ | ||
+ | Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sampajānāsīti: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Loke vātaṃ visattikaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Saṃjānāsi-pa\\ | ||
+ | Saṃjānāmi-va-vi-ka\\ | ||
+ | 3. Tiriyaṃ vāpi-katthaci\\ | ||
+ | 4. Uddhanti - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭheti: | ||
+ | |||
+ | Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Bhave na tiṭṭheti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (mettagūti bhagavā)\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\ | ||
+ | Etesu nandiñca nivesanañca\\ | ||
+ | Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe‘‘ti | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpa vedanā-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4-8 | ||
+ | |||
+ | Evaṃvihārī sato appamatto\\ | ||
+ | Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni, | ||
+ | Jātiṃ jaraṃ1 sokapariddavañca2\\ | ||
+ | Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃvihārī sato appamattoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Jāti jaraṃ-su\\ | ||
+ | 2. Sokaparidevaṃ ca-pana-ca\\ | ||
+ | 3. Anuggaṇheyyanti - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitānīti: | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ taṇhāmamattaṃ? | ||
+ | |||
+ | Jātiṃ jaraṃ sokapariddavaṃ ca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: ' | ||
+ | Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. | ||
+ | |||
+ | Sokoti: ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko anto dāho anto paridāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ' | ||
+ | Idhāti: imissā diṭṭhiyā -pe---------------- imasmiṃ loke. (Vidvāti): vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dukkhanti: jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ. Jāti jaraṃ sokapariddavañca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī idheva jātiñca jarañca sokapariddavañca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti ' | ||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Evaṃvihārī sato appamatto\\ | ||
+ | Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\ | ||
+ | Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca\\ | ||
+ | Idheva vidvā pajaheyya dukkha‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 4-9 | ||
+ | |||
+ | Etābhinandāmi vaco mahesino\\ | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ, | ||
+ | Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | Etābhinandāmi vaco mahesinoti: eta' | ||
+ | |||
+ | 1. Sekkho vā - pana, machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Paridevoti - häma\\ | ||
+ | 3. Byapathaṃ-va-vī-ka-syā\\ | ||
+ | 4. Anusiṭṭhaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti ' | ||
+ | |||
+ | Gotama nupadhīkanti upadhī vuccanti1 kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhipahānaṃ upadhivūpasamaṃ upadhipaṭinissaggaṃ upadhipaṭippassaddhiṃ2 amataṃ nibbānanti ' | ||
+ | |||
+ | Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhanti' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammo ti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Etābhinandāmī vaco mahesino\\ | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ, | ||
+ | Addhāhi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4-10 | ||
+ | |||
+ | Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ5\\ | ||
+ | Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ6 ovadeyya, \\ | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\ | ||
+ | Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya. | ||
+ | |||
+ | Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhanti: ' | ||
+ | 1. Vuccati-va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Upadhipaṭippassaddhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ekaṃsādhivacanaṃ-va-vī-ka\\ | ||
+ | 4. Nirodhavacanaṃ-va-vī-ka-machasaṃ-pana\\ | ||
+ | 5. Pajaheyya dukkhaṃ-va-vī-ka\\ | ||
+ | Nūnappajaheyyu dukkhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Atthitaṃ-pana\\ | ||
+ | 7. Devatā ca-pa-va-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyyāti: | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munī. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhitaṃ ovadeyyāti: | ||
+ | Ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya. ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samecca nāganti: ' | ||
+ | |||
+ | 12 ‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni, | ||
+ | Sabbattha na sajjatī vimutto\\ | ||
+ | Nāgo tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ na bhagavā na gacchatīti nāgo: bhagavā na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi sāyati, nīyyati vuyhati saṃharīyati. Evaṃ bhagavā 'na gacchatī' | ||
+ | 1. Garuṃ karomi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sabbasaṃyojanā visajja-va-vi-ka-pana\\ | ||
+ | [A.] Suttanipāta-sahiyasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā na āgacchatīti nāgo: sotāpattimagge ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti, na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena - anāgāmimaggena - arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti, na pacceti na paccāgacchati. Evaṃ na āgacchatī' | ||
+ | |||
+ | Appeva maṃ bhagavā ovadeyyāti. Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya, sakkaccaṃ ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\ | ||
+ | Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya, \\ | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\ | ||
+ | Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyyā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ1 ābhijaññā\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\ | ||
+ | Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\ | ||
+ | Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vedagumābhijaññā - machasaṃ\\ | ||
+ | Vedagumabhijaññā-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. ‘‘Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ | ||
+ | Saṃsāramaticca kevalī so\\ | ||
+ | Asito tādī pavuccate sa brahmā‘‘[a] | ||
+ | |||
+ | Vedagūti: ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\ | ||
+ | Sabba vedanāsu vītarāgo\\ | ||
+ | Sabbaṃ vedamaticca vedagū so. | ||
+ | |||
+ | Ābhijaññāti abhijāneyya, | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: ' | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Bhavāti: dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāmabhave ca asattaṃ alaggaṃ alaggitaṃ apaḷibuddhaṃ nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ1 visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti ' | ||
+ | |||
+ | Addhā hi so oghamimaṃ atārīti: ' | ||
+ | |||
+ | [A.] Suttanipāta - sahiyasutta\\ | ||
+ | 1. Vippayuttaṃ-a-va-vī-ka-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkhoti: | ||
+ | So vutthavāso3 ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | 1. Otiṇṇo-pana\\ | ||
+ | 2. Nitthiṇṇo - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Vuṭṭhavāso-syā\\ | ||
+ | 4. Paramapattippatto - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā1 ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya3, | ||
+ | |||
+ | 14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Tiṇṇo ca pāranti ' | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Akhiloti rāgo khilo doso khilo moho khilo kodho khilo upanāho khilo makkho khilo, paḷāso khilo, issā khilo, macchariyaṃ khilo, māyā khilo, sāṭheyyaṃ khilo, thambho khilo, sārambho khilo, māno khilo, atimāno khilo, mado khilo, pamādo khilo, sabbe kilesā khilā, sabbe duccaritā khilā, sabbe darathā khilā, sabbe pariḷāhā khilā, sabbe santāpā khilā, sabbākusalābhisaṃkhārā khilā, yassete khilā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭipādiyitvā-syā\\ | ||
+ | 2. Vimuttipaṭisevanatāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Akammaññatāya-syā\\ | ||
+ | 4. Santussitattā - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Pacchimako bhave - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 6. Jātijarāmaraṇa-syā\\ | ||
+ | 7. Pāraṃgato pāraṃpatto-va-vi-ka\\ | ||
+ | 8. Antaṃgato antaṃpatto va-vi-ka\\ | ||
+ | 9. Accutaṃgato accutapatto-pa\\ | ||
+ | Accantagato accantappatto-va-vi-ka\\ | ||
+ | 10. Amataṃgato-amatappatto-panana\\ | ||
+ | 11. So vuccati ciṇṇacaraṇo-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Akaṅkhoti dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. Yassete kaṅkhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\ | ||
+ | Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\ | ||
+ | Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4-12 | ||
+ | |||
+ | Vidvā ca yo vedagu naro idha\\ | ||
+ | Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\ | ||
+ | So vītataṇho anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri2 so jātijaranti brūmi. | ||
+ | |||
+ | Vidvā ca yo vedagū naro idhāti ' | ||
+ | |||
+ | Devo vā manusso vā. Vedagūti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Chambhittataṃ - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Attāri-syā\\ | ||
+ | 3. Attaṃgato antaṃpatto-va-vi-ka\\ | ||
+ | 4. Sattannaṃ dhammānaṃ-katthaci\\ | ||
+ | 5. Vidikassa-va-vi-ka\\ | ||
+ | 6. Ponabbhavikā-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Samaṇānaṃ yāni patthī brāhmaṇānaṃ\\ | ||
+ | Sabbavedanāsu vītarāgo\\ | ||
+ | Sabbaṃ vedamaticca vedagū so[a]‘‘ti. 2 | ||
+ | |||
+ | Naroti: satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jāgū3 jantu indagu hindagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā (-pe)---- | ||
+ | |||
+ | Imasmiṃ manussaloke ' | ||
+ | |||
+ | Bhavābhave saṅgamimaṃ visajjāti - ' | ||
+ | |||
+ | So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Yānidhatthi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sabbaveramaticca vedagunaro-va-vi-ka\\ | ||
+ | 3. Jātu-syā\\ | ||
+ | 4. Punappunaṃ gatiyā punappunaṃ uppattiyā\\ | ||
+ | Punappunaṃ paṭisandhiyā-pana\\ | ||
+ | 5. Vosajjetvā - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Bandhe vibandhe ābandhe-syā\\ | ||
+ | Vosajjetvā - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Paḷibandhe-sa\\ | ||
+ | 8. Mocayitvā cā-va-vi-ka-pa-syā\\ | ||
+ | 9. Evamete-pana\\ | ||
+ | Evameva te - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Su-sabhiyasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā 1 nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, | ||
+ | Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho ca anīgho ca nirāso ca so kho jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Vidvā ca yo vedagū naro idha\\ | ||
+ | Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\ | ||
+ | So vītataṇho anīgho nirāso\\ | ||
+ | Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā1 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Mettagū suttaniddeso catuttho | ||
+ | |||
+ | 1. Pariyosāne-va-vi-ka-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Dhotaka suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 5-1 | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Vācā' | ||
+ | Tava sutvāna nigghosaṃ\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano. | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta' | ||
+ | Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā, | ||
+ | |||
+ | Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā: | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā dhotakoti: ' | ||
+ | |||
+ | Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhanti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ4 kaṅkhāmi abhikaṅkhāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesīti mahesi bhagavā, mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi. Mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti ' | ||
+ | |||
+ | Tava sutvāna nigghosanti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ sutvā suṇitvā uggahetvā (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti5 'tava sutvāna nigghosaṃ. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Pucchāmīti-machasaṃ, | ||
+ | 2. Vivarāhi vibhajāhi - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 3. Sarasandhi-va-vi-ka-\\ | ||
+ | 4. Anusāsanaṃ, | ||
+ | Anusatthiṃ sa, \\ | ||
+ | 5. Upasallakkhīyitvā-va-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sikkhe nibbānamattanoti: | ||
+ | |||
+ | Katamā adhisīlasikkhā? | ||
+ | |||
+ | Katamā adhicittasikkhā? | ||
+ | |||
+ | Katamā adhipaññāsikkhā? | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Vātābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ, \\ | ||
+ | Tava sutvāna nigghosaṃ\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 5-2 | ||
+ | |||
+ | Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Idheva nipako sato, \\ | ||
+ | Ito sutvāna nigghosaṃ\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano. | ||
+ | |||
+ | Tena hātappaṃ karohīti ātappaṃ karohi, ussāhaṃ karohi, ussoḷhiṃ karohi, thāmaṃ karohi, dhitiṃ karohi, viriyaṃ karohi, chandaṃ janehi. Saṃjanehi upaṭṭhapehi samuṭṭhapehi nibbattehi abhinibbattehīti 'tena hātappaṃ karohi. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Cittaṃ adhiṭṭhahanto-pana\\ | ||
+ | Cittaṃ paṭṭhahanto-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhotakāti bhagavāti: bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idheva nipako satoti ' | ||
+ | |||
+ | Ito sutvāna nigghosanti ito mayhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 sutvā suṇitvā uggahetvā2 (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti 'ito sutvāna nigghosaṃ. ' \\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattanoti: | ||
+ | |||
+ | Katamā adhisīlasikkhā? | ||
+ | |||
+ | Katamā adhicittasikkhā? | ||
+ | |||
+ | Katamā adhipaññāsikkhā? | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Idheva nipako sato, \\ | ||
+ | Ito sutvāna nigghosaṃ\\ | ||
+ | Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Uggahitvā-pana-uggaṇhitvā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5-3 | ||
+ | |||
+ | Passāmahaṃ devamanussaloke\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ1\\ | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\ | ||
+ | Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhi. | ||
+ | |||
+ | Passāmahaṃ devamanussaloketi ' | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānanti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Brāhmaṇa iriyamāṇaṃ-va-vī-ka\\ | ||
+ | Brāhmaṇaviriya mānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Taduttari - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 3. Paccekabuddhā - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Anabhāvaṃkatā-ma cha maṃ, syā\\ | ||
+ | 5. Ponabbhavīkā-pana-ka- | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1 ‘‘Bāhetvā1 sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ | ||
+ | Saṃsāramaticca kevalī so\\ | ||
+ | Asito tādī pavuccate2 sa brahmā. ‘‘[A] | ||
+ | |||
+ | Iriyamānanti carantaṃ viharantaṃ irīyantaṃ3 vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhūti ' | ||
+ | |||
+ | 2. ‘‘Na tassa addiṭṭha5midatthi kiñcī\\ | ||
+ | Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | 'Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu' | ||
+ | |||
+ | Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Bāhitvā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Pavuccati brahmā-va-vi-ka-\\ | ||
+ | 3. Iriyantaṃ - machasaṃ-syā\\ | ||
+ | 4. Pamuppanno-sa\\ | ||
+ | Samuppanno - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Adiṭṭha-syā\\ | ||
+ | 6. Seyyathīdaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Suttanipāta-sahiya sutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athavā sakko 'pahū visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso, | ||
+ | . 5' | ||
+ | Vicikicchā, | ||
+ | . 5\\ | ||
+ | Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti muñca maṃ, pamuñca maṃ, mocehi maṃ pamocehi maṃ, uddhara maṃ, samuddhara maṃ, uṭṭhāpehi maṃ, kathaṃkathāsallatoti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Passāmahaṃ deva manussaloke\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ, | ||
+ | Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\ | ||
+ | Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 5-4 | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ sahissāmi3 pamocanāya\\ | ||
+ | Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke\\ | ||
+ | Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno3\\ | ||
+ | Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ sahissāmi pamocanāyāti nāhaṃ taṃ sakkomi muñcituṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Chamhitattaṃ- - machasaṃ, syā, si\\ | ||
+ | 2. Samissāmi-syā\\ | ||
+ | 3. Ajānamāno-va. Vī, ka\\ | ||
+ | 4. Uddharāpetuṃ samuddharāpetuṃ-pana\\ | ||
+ | 5. Na ussoḷhi karomi-pa, va, vī-ka\\ | ||
+ | 6. Asadhe-pa-va-vi-ka\\ | ||
+ | 7. Acchindike - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athavā natthañño koci mocetā, te yadi moceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā moceyyunti1 evampi ' | ||
+ | |||
+ | Evampi ' | ||
+ | |||
+ | Vuttampi hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | 3 1Attanāva kataṃ pānaṃ attanā saṃkilissati\\ | ||
+ | Attanā akataṃ pāpaṃ attanāva visujjhati\\ | ||
+ | Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañño2 visodhaye' | ||
+ | |||
+ | Evampi ' | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Evameva kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Evampi ' | ||
+ | |||
+ | 1. Muṃceyyunti-pana, | ||
+ | 2. Nāñño aññaṃ-pa, | ||
+ | 3. Maggamakkhāyi-pana\\ | ||
+ | [A] majjhima nikāya-sallekha sutta\\ | ||
+ | [B] dhammapada-attavagga\\ | ||
+ | [C] majjhimanikāya-gaṇakamoggallāna sutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṅkathiṃ dhotaka (kañci) loketi kathaṅkathiṃ puggalaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno2ti ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresīti evaṃ tvaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya (dhotakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, \\ | ||
+ | Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno\\ | ||
+ | Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 5-5 | ||
+ | |||
+ | Anusāsa brahme, karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)\\ | ||
+ | Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, | ||
+ | Yathāhaṃ ākāsova3 abyāpajjamāno4\\ | ||
+ | Idheva santo asito careyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Anusāsa brahme, karuṇāyamānoti ' | ||
+ | 1. Sakhilaṃ - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Ajānamāno-va, | ||
+ | 3. Ākāso va-syā\\ | ||
+ | 4. Abyāpajjhamāno-syā\\ | ||
+ | 5. Anudayamāno - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññanti ' | ||
+ | Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamānoti yathā ākāso na pajjati1 na gaṇhāti2 na bajjhati na paḷibajjhati evaṃ āpajjamāno3 agaṇhamāno abajjhamāno apaḷibajjhamānoti evampi ākāsova abyāpajjamāno' | ||
+ | |||
+ | Idheva santo asito careyyanti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Na sajjati-pana, | ||
+ | 2. Na gaṇhati-machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Asajjamāno-pana, | ||
+ | 4. Haliddena vā-syā\\ | ||
+ | 5. Nīlena vā-syā\\ | ||
+ | 6. Patilīyati-machasaṃ\\ | ||
+ | Pathilīyati-syā\\ | ||
+ | 7. Idheva samāno-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Anusāsa brahme, karuṇāyamāno\\ | ||
+ | Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, | ||
+ | Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno\\ | ||
+ | Idheva santo asito careyya‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 5-6 | ||
+ | |||
+ | Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhe dhamme1 anītihaṃ, | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kittayissāmi te santinti: rāgassa santiṃ dosassa santiṃ mohassa santiṃ kodhassa santiṃ upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya - sāṭheyyassa - thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa - sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ - sabbapariḷāhānaṃ - sabbasantāpānaṃ - sabbā kusalābhisaṃkhārānaṃ santiṃ upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭippassaddhiṃ kittayissāmi, | ||
+ | |||
+ | Dhotakāti bhagavāti ' | ||
+ | Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhe dhamme anītihanti ' | ||
+ | 'Sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | |||
+ | 1. Diṭṭheva dhamme-pana-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athavā dukkhe diṭṭhe dukkhaṃ kathayissāmi, | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ' | ||
+ | |||
+ | Tare loke visattikanti: | ||
+ | |||
+ | Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, | ||
+ | Samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikanti‘‘. | ||
+ | |||
+ | 1. Na itihanti-va, | ||
+ | Itihītihaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Loke vā sā vīsattikā-pa, | ||
+ | 3. Loke vā taṃvīsattikaṃ-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5-7 | ||
+ | |||
+ | Tañcāhaṃ abhinandāmi\\ | ||
+ | Mahesi santimuttamaṃ\\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ | ||
+ | |||
+ | Tañcāhaṃ abhinandāmīti ' | ||
+ | |||
+ | Mahesi santimuttamanti: | ||
+ | Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti ' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ' | ||
+ | |||
+ | Tare loke visattikanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi\\ | ||
+ | Mahesī santimuttamaṃ, | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattika‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 1. Anusandhiṃ-va, | ||
+ | Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Kiṃ mahesi-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5-8 | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sampajānāsi' | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\ | ||
+ | Etaṃ viditvā2 saṅgoti loke\\ | ||
+ | Bhavābhavāya mākāsi taṇhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sampajānāsīti yaṃ kiñci sampajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti 'yaṃ kiñci sampajānāsi' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti ' | ||
+ | |||
+ | Etaṃ viditvā saṅgoti loketi saṅgo eso lagganaṃ etaṃ bandhanaṃ etaṃ paḷibodho3 esoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ' | ||
+ | |||
+ | Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā' | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe, \\ | ||
+ | Etaṃ viditvā saṅgo' | ||
+ | Bhavābhavāya mākāsi taṇha‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Dhotaka sutta niddeso pañcamo. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃjānāmi-va, | ||
+ | 2. Evaṃ viditvā-pana\\ | ||
+ | 3. Palibodho-machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Punappuna jātiyā-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Upasīva suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 6-1 | ||
+ | |||
+ | Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Anissito no visahāmi tārituṃ\\ | ||
+ | Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\ | ||
+ | Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Eko ahaṃ sakka mahantamoghanti ' | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā upasīvoti ' | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Anissito no visahāmi tāritunti anissito' | ||
+ | |||
+ | 1. Dhammaratanehi-va, | ||
+ | 2. Pahu vibhavī alamatto-va, | ||
+ | 3. Dhīro-va, vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Ato aviññātamajānitabbaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyanti 'yaṃ nissito' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Anissito no visahāmi tārituṃ\\ | ||
+ | Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\ | ||
+ | Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyya‘‘nti | ||
+ | |||
+ | 6-2 | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvā' | ||
+ | Natthīti nissāya tarassu oghaṃ\\ | ||
+ | Kāme pahāya virato kathāhi\\ | ||
+ | Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa4. | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññaṃ pekkamāno satimāti so brāhmaṇo pakatiyā ākiñcaññāyatanasamāpattilābhī santaṃ yeva5 nissayaṃ na jānāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Ārammaṇaṃ ālambaṇaṃ - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Uppanno - katthaci\\ | ||
+ | 3. Samupapanno - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Rattamahābhipassa - syā\\ | ||
+ | 5. Samāpattilābhīyeva - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | [A.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇa kathā, indriya kathā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asaraṇībhūtato - rittato - tucchato - suññato - anattato - ādīnavato - vīparināmadhammato - asārakato - aghamūlato vadhakato vibhavato' | ||
+ | |||
+ | Upasīvāti bhagavāti ' | ||
+ | Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Natthīti nissāya tarassu oghanti ' | ||
+ | |||
+ | Kāme pahāya virato kathāhīti ' | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāme pahāyāti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti kāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'kāme pahāya' | ||
+ | Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ6 cittassa manovilekho. ' Kathaṃkathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto7 visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti evampi ' | ||
+ | |||
+ | 1. Bhavato vibhavato-va, | ||
+ | 2. Vibhāveti - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 3. Antaradhāyati-va, | ||
+ | 4. . . . Samāpattiṃ nissāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Ālambaṇaṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | Ārammaṇaṃ, | ||
+ | 6. Chambhitattaṃ - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 7. Vippamutto - machasaṃ, va | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Natthīti nissāya tarassu oghaṃ, \\ | ||
+ | Kāme pahāya virato kathāhi\\ | ||
+ | Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6-3 | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissayo hitva maññaṃ3\\ | ||
+ | Saññāvimokkhe parame' | ||
+ | Tiṭṭhe nu so4 tattha anānuyāyi. 5 | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti: | ||
+ | Kāmesūti ' | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo (vikkhambhanatoti) ' | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā upasīvoti ' | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Rattanti-syā\\ | ||
+ | 2. Bhavasaṃsārakkhayaṃ-pa, | ||
+ | 3. Hitvāmaññaṃ-va, | ||
+ | 4. Tiṭṭheyyaṃ so-va, vi, \\ | ||
+ | 5. Anānuvāyi-pa, | ||
+ | 6. Nissito allīno-va, vi, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saññāvimokkhe paramedhimuttoti ' | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ, | ||
+ | Saññāvimokkhe paramedhimutto\\ | ||
+ | Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6-4 | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ, | ||
+ | Saññāvimokkhe paramedhimutto4\\ | ||
+ | Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu so vītarāgoti ' | ||
+ | ' | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhanatoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Saññāsamāpattīnaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 2. Anānuvāyi-katthaci\\ | ||
+ | 3. Adheva māno-syā\\ | ||
+ | 4. Paramevimutto-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upasīvāti bhagavāti ' | ||
+ | Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññaṃ nissayo hitvamaññanti heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito assito allīno upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti ' | ||
+ | |||
+ | Saññāvimokkhe paramedhimuttoti ' | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ, | ||
+ | Saññāvimokkhe paramedhimutto\\ | ||
+ | Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Adhigacchamāno-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6-5 | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyi\\ | ||
+ | Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu, | ||
+ | Tattheva so sītisiyā2 vimutto\\ | ||
+ | Cavetha3 viññāṇaṃ tathāvidhassa, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyīti sace so tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni: | ||
+ | |||
+ | Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Ato aviññātamajānitabbaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti\\ | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti tattheva so sītībhāvamanuppatto nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. ' Athavā tassa viññāṇaṃ caveyya ucchijjeyya nasseyya vinasseyya na bhaveyya4 punabbhavapaṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa5 sassatañca ucchedañca pucchati udāhu tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyeyya athavā tassa viññāṇaṃ caveyya, puna paṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ upapannassa parinibbānañca paṭisandhiñca pucchati6. Tathāvidhassāti tathāvidhassa tādisassa tassaṇṭhitassa7 tappakārassa tappaṭibhāgassa8 ākiñcaññāyatanaṃ upapannassāti tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tiṭṭhe ve so tattha anānuyāyī\\ | ||
+ | Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu, | ||
+ | Tattheva so sītisiyā vimutto\\ | ||
+ | Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Pūgampi vassāni-pa, | ||
+ | 2. Tattheva hosīti-pana, | ||
+ | Tattheva sāpītiyā-va, | ||
+ | 3. Bhāvetha-va, | ||
+ | 4. Caveyya-pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | Bhaveyyāti-machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Upapannassa-pana\\ | ||
+ | 6. Vuccati-pana\\ | ||
+ | 7. Tassatthitassa-pana\\ | ||
+ | 8. Tappaṭibhānassa-pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6-6 | ||
+ | |||
+ | Accī yathā vātavegena khittā (upasīvā' | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ\\ | ||
+ | Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\ | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Accī yathā vātavegena khittāti - ' | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti - ' | ||
+ | |||
+ | . 7Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munī. \\ | ||
+ | . 7\\ | ||
+ | Nāmakāyā vimuttoti so muni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno, tassa munino bhavantaṃ āgamma cattāro ariyamaggā paṭiladdhā honti, catunnaṃ ariyamaggānaṃ paṭiladdhattā nāmakāyo ca rūpakāyo ca pariññātā honti, nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca pariññātattā nāmakāyā ca rūpakāyā ca mutto vimutto suvimutto accantaṃ anupādāvimokkhenāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Asarajāvātā-pana\\ | ||
+ | 2. Kāḷavātāti-pana-potthake natthi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Acci yathā vātavegena khittā (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ, | ||
+ | Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\ | ||
+ | Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti‘‘. | ||
+ | |||
+ | 6-7 | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ gato so uda vā natthi\\ | ||
+ | Udāhu ve sassatiyā arogo, \\ | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ gato so uda vā so natthīti: so atthaṃ gato udāhu natthi, so niruddho ucchinno vinaṭṭhoti ' | ||
+ | |||
+ | Udāhu vo sassatiyā arogoti ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohīti ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munī. | ||
+ | |||
+ | Sādhu viyākarohīti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Atthaṃ gato so uda vā so natthi\\ | ||
+ | Udāhu ve sassatiyā arogo, \\ | ||
+ | Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6-8 | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yena naṃ vajju1 taṃ tassa natthi, \\ | ||
+ | Sabbesu dhammesu samūhatesu\\ | ||
+ | Samūhatā vādapathāpi sabbe. | ||
+ | |||
+ | Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthīti: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yena naṃ vajju taṃ tassa natthīti: yena rāgena vadeyyuṃ, yena dosena vadeyyuṃ, yena mohena vadeyyuṃ, yena mānena vadeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ, yena uddhaccena vadeyyuṃ, yāya vicikicchāya vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā, abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā yena vadeyyuṃ nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena vadeyyuṃ katheyyuṃ bhaṇeyyuṃ dīpeyyuṃ vohareyyunti 'yena naṃ vajju taṃ tassa natthi. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vajjuṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbesu dhammesu samūhatesūti: | ||
+ | |||
+ | Samūhatā vādapathāpi sabbeti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\ | ||
+ | Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi, \\ | ||
+ | Sabbesu dhammesu samūhatesu\\ | ||
+ | Samūhatā vādapathāpi sabbe‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | Hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Upasīvasuttaniddeso chaṭṭho. | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbesu, dhātusu-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Nanda suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 7-1 | ||
+ | |||
+ | Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\ | ||
+ | Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti1\\ | ||
+ | Udāhu ve jīvitenūppannaṃ2 | ||
+ | |||
+ | Santi loke munayoti ' | ||
+ | |||
+ | Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsūti ' | ||
+ | |||
+ | Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadantīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ upapannaṃ sampannaṃ3 samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Udāhu ve jīvitenūpapannanti udāhu anekavidhalūkhajīvitānuyogena upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ sampannaṃ samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\ | ||
+ | Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\ | ||
+ | Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Munī no vadanti-machasaṃ, | ||
+ | Muniṃ no vadanti-sa\\ | ||
+ | 2. Jīvikenūpapannaṃ-syā\\ | ||
+ | 3. Samupapannaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-2 | ||
+ | |||
+ | Na diṭṭhiyā na sutiyā ñāṇena\\ | ||
+ | Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\ | ||
+ | Visenikatvā anīghā nirāsā\\ | ||
+ | Caranti ye te munayoti brūmi. | ||
+ | |||
+ | Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti 'na diṭṭhiyā' | ||
+ | |||
+ | Munīdha nanda kusalā vadantīti ' | ||
+ | |||
+ | Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: ' | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati\\ | ||
+ | Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati. | ||
+ | |||
+ | 2. Pañcamī1 thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhiru pavuccati\\ | ||
+ | Sattami vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamā2 | ||
+ | |||
+ | 1. Paṃcamaṃ-va, | ||
+ | 2. Aṭṭhamo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso\\ | ||
+ | Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati. 1 | ||
+ | |||
+ | 4. Esā namuci te2 senā kaṇhassābhippahāriṇi\\ | ||
+ | Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha‘‘nti[a] | ||
+ | |||
+ | Yato catubhi ariyamaggebhi sabbā ca mārasenā, sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā. Vippaluggā3 parammukhā tena vuccanti4 ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena\\ | ||
+ | Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\ | ||
+ | Viseni katvā anīghā nirāsā\\ | ||
+ | Caranti ye te munayoti brūmī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Avajānāti-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Te, na muci-syā. \\ | ||
+ | 3. Vippaluttā-syā, | ||
+ | 4. Te, vuccanti-syā. \\ | ||
+ | [A.] Sutta nipāta-padhāna sutta. \\ | ||
+ | [B.] Dhammasaṅgaṇi-cittuppāda kaṇḍa- | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-3 | ||
+ | |||
+ | Ye keci' | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Kaccissū2 te bhagavā tattha yatā carantā3\\ | ||
+ | Atāru4 jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | . Ye kecime samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6 kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ. \\ | ||
+ | Diṭṭhasutenāpi-pa, | ||
+ | 2. Kaccisu-kaṭhikāvala. \\ | ||
+ | Kiṃ visu-va, vi. \\ | ||
+ | 3. Yathā vadantā-va, | ||
+ | 4. Atādi-va, vi, ka. \\ | ||
+ | 5. Asesanissesaṃ-sa. \\ | ||
+ | 6. Aneka vivatta-syā. \\ | ||
+ | Anekavidhā vata-va, vi, ka. \\ | ||
+ | 7. Kutuhala maṅgalena-pana, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantāti: ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ atariṃsu, uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: \\ | ||
+ | ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇo se (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ, \\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, \\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ, \\ | ||
+ | Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā\\ | ||
+ | Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 7-4 | ||
+ | |||
+ | Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ, \\ | ||
+ | Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\ | ||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmi. | ||
+ | |||
+ | Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti: | ||
+ | |||
+ | 1. Sattā paṭiyattā-machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Cīcaranatā-pana. \\ | ||
+ | 3. Atāruṃ-pana\\ | ||
+ | 4. Diṭṭhasutenāpi-va, | ||
+ | Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6-kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Kiñcāpi te tattha yatā carantīti: ' | ||
+ | |||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: jātijarāmaraṇaṃ na tariṃsu, na uttariṃsu na patariṃsu, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\ | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\ | ||
+ | Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Anekavidha kotūhala maṃgalena - machasaṃ\\ | ||
+ | Anekavidha vatta kotūhala maṃgalena - syā\\ | ||
+ | 2. Yattā paṭiyatta. -Va, vi, ka, machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Vicaranti. Pana. \\ | ||
+ | 4. Anissatā syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-5, 6 | ||
+ | |||
+ | Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ | ||
+ | |||
+ | Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe\\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke, | ||
+ | Atāri jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ye keci samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti ' | ||
+ | |||
+ | Te ce munī brūsi anoghatiṇṇeti: | ||
+ | Munīti ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so muni. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Diṭṭhassutenāpi - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brūsi anoghatiṇṇeti: | ||
+ | |||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇāse (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ | ||
+ | Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe\\ | ||
+ | Atha ko carahi devamanussaloke, | ||
+ | Atāri jātiñca jarañca mārisa\\ | ||
+ | Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti‘‘. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-7 | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\ | ||
+ | Jātijarāya nivutāti brūmi, \\ | ||
+ | Ye sīdha siṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ cā\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Te ve narā1 oghatiṇṇāti brūmi. | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse nandāti bhagavā jātijarāya nivutāti brūmīti: nāhaṃ nanda, sabbe samaṇabrāhmaṇā jātijarāya āvutā nivutā ovutā2 pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti vadāmi, atthi te samaṇabrāhmaṇā yesaṃ jātica jarāmaraṇañca pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā3 āyatiṃ anuppādadhammāti brūmi. Ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ' | ||
+ | |||
+ | Ye sīdha diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo4 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo5 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti ' | ||
+ | |||
+ | . 8Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā, | ||
+ | |||
+ | 1. Te ce nanda-pana. \\ | ||
+ | 2. Ophuṭā-syā. \\ | ||
+ | 3. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka. \\ | ||
+ | Anabhāvaṃ katā-machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Suta suddhiyo-va, | ||
+ | 5. Muta diṭṭhiyo paśāya-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Taṇhaṃ pariññāyāti: | ||
+ | |||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā3 atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti ' | ||
+ | . 8\\ | ||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\ | ||
+ | Jātijarāya nivutāti brūmi, \\ | ||
+ | Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā4\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Pajānāti-pana, | ||
+ | 2. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka, syā. \\ | ||
+ | 3. Otiṇṇa nittiṇṇā-pana\\ | ||
+ | 4. Yesīdha diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃca-va, | ||
+ | [A.] Khandha saṃyutta-bhāravagga. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7-8 | ||
+ | |||
+ | Etābhinandāmi vaco mahesino (iccāyasmā nando)\\ | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\ | ||
+ | Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ, \\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Ahampi te oghatiṇṇā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etābhinandāmi vaco mahesinoti: ' | ||
+ | Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti ' | ||
+ | |||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti: | ||
+ | |||
+ | Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Anusandhiṃ-va, | ||
+ | 2. Kiṃ mahesi-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Su ācikkhitaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Su vivaritaṃ-pana. \\ | ||
+ | 5. Upadhi nissaggaṃ-va, | ||
+ | Upadhipaṭinissaggo-syā. \\ | ||
+ | 6. Paṭippassaddhaṃ-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā, | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Katamā ' | ||
+ | |||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi vadāmīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | ‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino\\ | ||
+ | Sukittitaṃ gotama nūpadhikaṃ, | ||
+ | Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\ | ||
+ | Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ | ||
+ | Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ | ||
+ | Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Nanda suttaniddeso sattamo | ||
+ | |||
+ | 1. Pajānāti-syā. \\ | ||
+ | 2. Asārato aghamūlato-va, | ||
+ | 3. Asārato-va, | ||
+ | 4. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Hemaka suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 8-1 | ||
+ | |||
+ | Yeme pubbe viyākaṃsu-(iccāyasmā hemako)\\ | ||
+ | Huraṃ gotamasāsanā\\ | ||
+ | Iccāsī iti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\ | ||
+ | Nāhaṃ tattha abhiramiṃ. | ||
+ | |||
+ | Yeme pubbe viyākaṃsūti: | ||
+ | Huraṃ gotamasāsanāti: | ||
+ | |||
+ | Iccāsi iti bhavissatīti: | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihanti: | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti: | ||
+ | |||
+ | 1. Uttānī makaṃsu-pa. \\ | ||
+ | 2. Deva devasāsanā yanna pa-va-vi-ka-\\ | ||
+ | Vena potvala näta. \\ | ||
+ | 3. Parānudaya- -machasaṃ\\ | ||
+ | Parānuddaya- -pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ tattha abhiraminti nāhaṃ tattha abhiramiṃ na vindiṃ1 nādhigacchiṃ na paṭilabhinti2 ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ye me pubbe viyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\ | ||
+ | Huraṃ gotama sāsanā, \\ | ||
+ | Iccāsi iti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\ | ||
+ | Nāhaṃ tattha abhirami‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 8-2 | ||
+ | |||
+ | Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\ | ||
+ | Taṇhānigghātanaṃ3 muni, \\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tvaṃ ca me dhammamakkhāhīti ' | ||
+ | |||
+ | Taṇhā nigghātanaṃ munīti taṇhā' | ||
+ | Ñāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munīti taṇhānigghātanaṃ muni' | ||
+ | |||
+ | Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | Caranti caranto viharanto5 irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ' | ||
+ | |||
+ | 1. Ratiṃ na vindi -pana\\ | ||
+ | 2. Ratiṃ napaṭilabhinti -pana. \\ | ||
+ | 3. Nighātanaṃ -pana. \\ | ||
+ | 4. Taṇhā nippatanaṃ taṇhā pahānaṃ -ma, va, vi, ka. \\ | ||
+ | 5. Vīcaranto -va, vi, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tare loke visattikanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\ | ||
+ | Taṇhānigghātanaṃ1 muni, \\ | ||
+ | Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ | ||
+ | Tare loke visattikanti. | ||
+ | |||
+ | 8-3 | ||
+ | |||
+ | Idha diṭṭhasutamuta-\\ | ||
+ | Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\ | ||
+ | Chandarāgavinodanaṃ\\ | ||
+ | Nibbānapadamaccutaṃ2 | ||
+ | |||
+ | Idha diṭṭhasutamutaviññātesūti ' | ||
+ | |||
+ | Piyarūpesu hemakāti ' | ||
+ | Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Gandhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Phoṭṭhabbā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Nighātanaṃ-pana\\ | ||
+ | 2. Nibbānaṃ paramaccutaṃ-va, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Chandarāgavinodananti1 ' | ||
+ | |||
+ | Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṃ chandarāgavūpasamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Nibbānapadamaccutanti nibbānapadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Idha diṭṭhasutamuta-\\ | ||
+ | Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\ | ||
+ | Chandarāgavinodanaṃ\\ | ||
+ | Nibbānapadamaccuta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 1. Chanda vinodanti-ma. \\ | ||
+ | 2. Chandarāga paṭippassaddhaṃ-ma, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8-4 | ||
+ | |||
+ | Etadaññāya ye satā\\ | ||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutā, | ||
+ | Upasantā ca te sadā\\ | ||
+ | Tiṇṇā loke visattikaṃ. | ||
+ | |||
+ | Etadaññāya ye satāti: ' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutāti: | ||
+ | |||
+ | Upasantā ca te sadāti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Adhivisantāti samitaṃ -pana. \\ | ||
+ | Avippasantanti pahita -(katthaci). \\ | ||
+ | Avipasantāti jahitaṃ -vidyā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṇṇā loke visattikanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Etadaññāya ye satā\\ | ||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutā\\ | ||
+ | Upasantā ca te sadā\\ | ||
+ | Tiṇṇā loke visattika‘‘nti | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Hemaka suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Otiṇṇā uttiṇṇā-pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Todeyya suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 9-1 | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kāmā na vasanti- (iccāyasmā todeyyo)\\ | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati, \\ | ||
+ | Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa kīdiso1 | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti na āvasanti na parivasantīti ' | ||
+ | |||
+ | Taṇhā yassa na vijjatīti: taṇhā yassa natthi, na santi2 na saṃvijjati nūpalabbhati ñāṇagginā daḍḍhāti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti: | ||
+ | |||
+ | Vimokkho tassa2 kīdisoti: vimokkho tassa kīdiso, kiṃsaṇṭhito kiṃpakāro, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)\\ | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati, \\ | ||
+ | Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa kīdiso‘‘ti | ||
+ | |||
+ | 9-2 | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati, \\ | ||
+ | Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa nāparo, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasminti yasmiṃ puggale arahante khīṇāsave, | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti, | ||
+ | Todeyyāti bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Kiṃ diso-ka-\\ | ||
+ | 2. Na sati-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṇhā yassa na vijjatīti: ' | ||
+ | |||
+ | Vimokkho tassa nāparoti: natthi tassa aparo vimokkho, yena vimokkhena vimucceyya vimutto so kataṃ tassa vimokkhena karaṇīyanti vimokkho tassa nāparo' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Taṇhā yassa na vijjati, \\ | ||
+ | Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ | ||
+ | Vimokkho tassa nāparoti. | ||
+ | |||
+ | 9-3 | ||
+ | |||
+ | Nirāsaso so2 uda āsasāno\\ | ||
+ | Paññāṇavā so uda paññakappī, | ||
+ | Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\ | ||
+ | Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. | ||
+ | |||
+ | Nirāsaso so uda āsasānoti nittaṇho3 so udāhu sataṇho, rūpe āsiṃsati4 sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe - kulaṃ gaṇaṃ āvāsalābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ - sukhaṃ cīvaraṃ - piṇḍapātaṃ - senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ - rūpadhātuṃ - arūpadhātuṃ - kāmabhavaṃ - rūpabhavaṃ - arūpabhavaṃ - saññābhavaṃ - nevasaññānāsaññābhavaṃ - ekavokārabhavaṃ - catuvokārabhavaṃ - asaññābhavaṃ - pañcavokārabhavaṃ - atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ - diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme āsiṃsati4 icchati sādiyati pattheti piheti abhijappatīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Chambhitattaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Nīrāsaso yo - pana. \\ | ||
+ | Nīrāsayo so - vi. \\ | ||
+ | 3. Nītaṇho - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 4. Āsīsati - va, vi, ka, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paññāṇavā so udapaññakappī1ti: | ||
+ | |||
+ | Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññanti: | ||
+ | |||
+ | Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Ato aviññātamajānitabbaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 'Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nirāsaso so uda āsasāno\\ | ||
+ | Paññāṇavā so uda paññakappī, | ||
+ | Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\ | ||
+ | Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti. | ||
+ | |||
+ | 1. Udasaññakappī - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9-4 | ||
+ | |||
+ | Nirāsaso so na so1 āsasāno\\ | ||
+ | Paññāṇavā so na ca paññakappī, | ||
+ | Evampi todeyya, muniṃ vijāna\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Nirāsaso so na āsasānoti: | ||
+ | |||
+ | Paññāṇavā so na ca paññakappīti3 ' | ||
+ | |||
+ | Evampi todeyya muniṃ vijānāti: ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munī. | ||
+ | |||
+ | Evampi todeyya muniṃ vijānāti todeyya evaṃ muniṃ jāna, paṭijāna paṭivijāna paṭivijjhāti ' | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: ' | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Bhavāti dve bhavā kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṃkhāro, | ||
+ | |||
+ | 1. Na ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Nā sīsati - va, vi, ka. Machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Saññakappīti - pana. \\ | ||
+ | 4. Ete kiñcanā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāme ca bhave ca asattaṃ alaggaṃ1 alaggitaṃ (apaḷibuddhaṃ) nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nirāsaso so na so āsasāno\\ | ||
+ | Paññāṇavā so na ca paññakappī\\ | ||
+ | Evampi todeyya muniṃ vijāna\\ | ||
+ | Akiñcanaṃ kāmabhave asatta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Todeyya suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Alaggitaṃ - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Kappa suttaniddeso. | ||
+ | |||
+ | 10-1 | ||
+ | |||
+ | Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (iccāyasmā kappo)\\ | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye, \\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ pabrūhi mārisa\\ | ||
+ | Tvañca me dīpa1 makkhāhi\\ | ||
+ | Yathayidaṃ nāparaṃ siyā. | ||
+ | |||
+ | Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhatanti: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati: | ||
+ | |||
+ | 1. Disaṃ - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 2. Nīrodhoca - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 3. Purimāpi - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Majjhe ca - syā. \\ | ||
+ | 5. Vaṭṭaṃ vaṭṭati - sa\\ | ||
+ | Vaṭṭaṃ vattati - vi. \\ | ||
+ | 6. Vattatīti - machasaṃ, sa. \\ | ||
+ | Vattati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā, | ||
+ | |||
+ | 1. Vaḍḍhataṃ - saka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati: | ||
+ | Tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati, | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā kappo padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ ' | ||
+ | |||
+ | Oghe jāte mahabbhayeti: | ||
+ | |||
+ | Jarāmaccuparetānanti: | ||
+ | |||
+ | Dīpaṃ pabrūhi mārisāti: dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisā' | ||
+ | 1. Disaṃ pabruhi - va, vi, ka. \\ | ||
+ | Dīsaṃ. - Va, vi, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tvañca me dīpamakkhāhīti: | ||
+ | |||
+ | Yathayidaṃ nāparaṃ siyāti: yathayidaṃ dukkhaṃ idheva nirujjheyya, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye, \\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ pabrūhi mārisa, \\ | ||
+ | Tvañca me dīpamakkhāhi\\ | ||
+ | Yathayidaṃ nāparaṃ siyā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 10-2 | ||
+ | |||
+ | Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (kappāti bhagavā)\\ | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye\\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ pabrūmi kappa te. | ||
+ | |||
+ | Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhanti: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati: | ||
+ | |||
+ | Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhatā, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati: | ||
+ | |||
+ | Kappāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati: bhagavā' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Vaddhevā - pana. \\ | ||
+ | 2. Bhavābhave - pa, va. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Oghe jāte mahabbhayeti: | ||
+ | |||
+ | Jarāmaccuparetānanti: | ||
+ | |||
+ | Dīpaṃ pabrūmi kappa yeti: dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)\\ | ||
+ | Oghe jāte mahabbhaye, \\ | ||
+ | Jarāmaccuparetānaṃ\\ | ||
+ | Dīpaṃ pabrūmi kappa te‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 10-3 | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ anādānaṃ - etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti naṃ brūmi - jarāmaccuparikkhayaṃ. | ||
+ | |||
+ | Akiñcanaṃ anādānanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Kiñcanavūpasamaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Paṭinissaggaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Paṭippassaddhiṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etaṃ dīpaṃ anāparanti: | ||
+ | Nibbānaṃ iti naṃ brūmīti: ' | ||
+ | |||
+ | Jarāmaccuparikkhayanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Akiñcanaṃ anādānaṃ, | ||
+ | Nibbānaṃ iti naṃ brūmi jarāmaccuparikkhaya‘‘nti | ||
+ | |||
+ | 10-4 | ||
+ | |||
+ | Etadaññāya4 ye satā - diṭṭhadhammābhinibbutā\\ | ||
+ | Na te māravasānugā - na te mārassa paddhagū. 5 | ||
+ | |||
+ | Etadaññāya ye satāni: ' | ||
+ | Aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā satāti: catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Te vuccati ' | ||
+ | |||
+ | 1. So evaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Vānapaṭippassaddhiṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Metaṃ - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 4. Bhāventā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Etadatthāya - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 6. Paṭṭhagu - syā. \\ | ||
+ | Paṭṭhagū - va. Vi. Ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhadhammābhinibbutāti: | ||
+ | |||
+ | Na te māravasānugatāti: | ||
+ | |||
+ | Na te mārassa paddhagūti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā, | ||
+ | Na te māravasānugā na te mārassa paddhagūti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Kappa suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Lobhassa - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Māranivāsaṃ ca, machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Paṭṭhatūtī - syā. \\ | ||
+ | Paṭṭhabhūti - va. Vi, ka. \\ | ||
+ | 4. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 5. Paricārikā siyā - machasaṃ, va, vi, ka. \\ | ||
+ | 6. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Jatukaṇṇī suttaniddeso. | ||
+ | |||
+ | 11-1 | ||
+ | |||
+ | Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\ | ||
+ | Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ, | ||
+ | Santipadaṃ brūhi sahājanetta1\\ | ||
+ | Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\ | ||
+ | Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\ | ||
+ | So viriyavā padhānavā\\ | ||
+ | Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Sutvānahaṃ vīra. | ||
+ | |||
+ | Akāmakāminti: | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā, vatthukāmānaṃ pariññātattā kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati, | ||
+ | Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ ' | ||
+ | |||
+ | 1. Sahajanetta - machasaṃ. \\ | ||
+ | Mahājanetta - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 2. Pabhūti vīro - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 3. Vīsati vīro - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 4. Alamatthoti - va, vi, ka. \\ | ||
+ | [A.] Suttanipāta - sabhiyasutta. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamanti: | ||
+ | |||
+ | Santipadaṃ brūhi sahājanettā2ti: | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | Santametaṃ padaṃ, paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. Athāparenākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santi sacchikiriyāya saṃvattanti, | ||
+ | |||
+ | Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metanti: yathātacchaṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\ | ||
+ | Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ, | ||
+ | Santipadaṃ brūhi sahājanetta\\ | ||
+ | Yathātacchaṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 1. Nikāmaṃ - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 2. Mahājanetta - ca, vi, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11-2 | ||
+ | |||
+ | Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\ | ||
+ | Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasā, \\ | ||
+ | Parittapaññassa me bhūripañña, | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyatīti: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kāmāti: uddānato2 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\ | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Bhagavā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā3 carati viharati irīyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti ' | ||
+ | |||
+ | Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasātī: ' | ||
+ | |||
+ | Kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvā ñāṇālokaṃ dassetvā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati irīyati vatteti7 pāleti yapeti yāpetīti ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā. \\ | ||
+ | Parittapaññassa me bhūripaññāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Bhūripañño - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Udānato - pana. \\ | ||
+ | 3. Madditvā iti - machasaṃ natthi. \\ | ||
+ | 4. Teji tejasā tejena - va, ka, vi, pa-\\ | ||
+ | 5. Gamana pathe - syā. \\ | ||
+ | 6. Ñāṇī ñāṇa tejena - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 7. Pavatteti - pana. \\ | ||
+ | 8. Chatukka - machasaṃ. \\ | ||
+ | 9. Hāsapañño - machasaṃ - ka - | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: | ||
+ | Jāti jarāya idha vippahānanti - idheva jāti jarāya maraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭipassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'jāti jarāya idha vippahānaṃ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\ | ||
+ | Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\ | ||
+ | Parittapaññassa me bhūripañña\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 11-3 | ||
+ | |||
+ | Kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)\\ | ||
+ | Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\ | ||
+ | Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\ | ||
+ | Mā te vijjittha kiñcanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kāmesu vinaya gedhanti: ' | ||
+ | Vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\ | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | 'Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Vineyya gedhaṃ - pana. \\ | ||
+ | 2. Pajahāhi - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti: ' | ||
+ | Uggahitaṃ nirattaṃ vāti: ' | ||
+ | |||
+ | Mā te vijjittha kiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ. Idaṃ kiñcanaṃ tuyhaṃ mā vijjittha, mā saṃvijjittha, | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\ | ||
+ | Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\ | ||
+ | Mā te vijjittha kiñcana‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 11-4 | ||
+ | |||
+ | Yaṃ pubbe taṃ visosehi4\\ | ||
+ | Pacchā te māhu kiñcanaṃ\\ | ||
+ | Majjhe ce no5 gahessasi\\ | ||
+ | Upasanto carissasi-. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ pubbe taṃ visosehīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Nirattaṃ vāti nirattaṃ vā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Vijahitabbaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Vinoditabbaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Visodhehi - pana. \\ | ||
+ | 5. Veno - va, vi, ka, ma. \\ | ||
+ | 6. Kammābhisaṃkhārā - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pacchā te māhu kiñcananti: | ||
+ | |||
+ | Majjhe ce no gahessasīti: | ||
+ | |||
+ | Upasanto carissatīti: | ||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosesi\\ | ||
+ | Pacchā te māhu kiñcanaṃ, | ||
+ | Majjhe ce no gahessasi\\ | ||
+ | Upasanto carissasī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11-5 | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\ | ||
+ | Vītagedhassa brāhmaṇa, | ||
+ | Āsavāssa1 na vijjanti\\ | ||
+ | Yehi maccuvasaṃ vaje. | ||
+ | |||
+ | Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti: | ||
+ | |||
+ | Āsavāssa na vijjantīti: | ||
+ | |||
+ | Yehi maccuvasaṃ vajeti: yehi āsavehi maccuno vā vasaṃ gaccheyya, maraṇassa vā vasaṃ gaccheyya, mārapakkhassa vā vasaṃ gaccheyya, te āsavā tassa natthi, na santi na saṃvijjanti, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\ | ||
+ | Vītagedhassa brāhmaṇa, | ||
+ | Āsavāssa na vijjanti1\\ | ||
+ | Yehi maccuvasaṃ vaje‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā2 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Jatukaṇṇi suttaniddeso samatto | ||
+ | |||
+ | 1. Āsavāya na vijjanti - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 2. Sahagāthā pariyosāne - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Bhadrāvudha suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 12-1 | ||
+ | |||
+ | Okaṃ jahaṃ1 taṇhacchidaṃ anejaṃ (iccāyasmā bhadrāvudho)\\ | ||
+ | Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ\\ | ||
+ | Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\ | ||
+ | Sutvāna nāgassa apanamissanti ito. | ||
+ | |||
+ | Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejanti: okaṃ jahanti: rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā3, | ||
+ | |||
+ | 1. Oghaṃ jahaṃ - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 2. Upāyupādānā - machasaṃ, syā, sa. \\ | ||
+ | 3. Adhiṭṭhānā abhinivesānusayā - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 4. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Nandiṃ) jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: ' | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhanti: kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca, katamā taṇhākappo: | ||
+ | |||
+ | Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ - (iccāyasmā bhadrāvudho)\\ | ||
+ | Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ, \\ | ||
+ | Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\ | ||
+ | Sutvāna nāgassa apanamissanti ito‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbaṃ saṃsārapathaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Sumedhoti - va - vi - ka, \\ | ||
+ | Sumedhā vuccati - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Samuppanno - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12-2 | ||
+ | |||
+ | Nānā janā janapadehi saṅgatā\\ | ||
+ | Tava vīra1 vākyaṃ abhikaṅkhamānā2\\ | ||
+ | Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo. | ||
+ | |||
+ | Nānā janā janapadehi saṅgatāti: | ||
+ | |||
+ | Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\ | ||
+ | Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\ | ||
+ | So viriyavā padhānavā\\ | ||
+ | Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti[a] | ||
+ | |||
+ | Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti: | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Dhīra - va vi - ka. \\ | ||
+ | 2. Abhisaṅkhamānā - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 3. Sāgarambhā ca - syā. \\ | ||
+ | 4. Asakā ca - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 5. Anusandhiṃ - va - vi - ka. \\ | ||
+ | [A.] Sutta nipāta sabhiya sutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammoti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nānā janā janapadehi saṅgatā\\ | ||
+ | Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā, | ||
+ | Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\ | ||
+ | Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 12-3 | ||
+ | |||
+ | Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi1 majjhe, \\ | ||
+ | Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\ | ||
+ | Teneva māro anveti jantuṃ. | ||
+ | |||
+ | Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbanti: ' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vāpi - pana\\ | ||
+ | 2. Apānataṇhaṃ - pa -\\ | ||
+ | Ādānataṇhaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Uddhanti - machasaṃ, \\ | ||
+ | Uddhanti vuccati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyantīti: | ||
+ | |||
+ | Teneva māro anveti jantunti: teneva kammābhisaṅkhāravasena paṭisandhiko khandhamāro dhātumāro āyatanamāro gatimāro uppattimāro paṭisandhimāro bhavamāro saṃsāramāro vaṭṭamāro anveti anugacchati anvāyiko hoti. Jantunti sattaṃ naraṃ (māṇavaṃ) posaṃ puggalaṃ jīvaṃ jāguṃ jantuṃ indaguṃ (hindaguṃ) manujanti teneva māro anveti jantuṃ. | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\ | ||
+ | Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\ | ||
+ | Teneva māro anveti jantunti. | ||
+ | |||
+ | 12-4 | ||
+ | |||
+ | Tasmā pajānaṃ na upādiyetha\\ | ||
+ | Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke, \\ | ||
+ | Ādānasatte iti pekkhamāno\\ | ||
+ | Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tasmā pajānaṃ na upādiyethāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Abhisaṃkhāragataṃ -paṃ-\\ | ||
+ | 2. Tappaccayā -va-vi-ka. Machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloketi: | ||
+ | |||
+ | Ādānasatte iti pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tasmā pajānaṃ na upādiyetha\\ | ||
+ | Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke, \\ | ||
+ | Ādānasatte iti pekkhamāno\\ | ||
+ | Pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Bhadrāvudha suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Sekkho vā-pa-va-vi-ka machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Udaya suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 13-1 | ||
+ | |||
+ | Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ (iccāyasmā udayo)\\ | ||
+ | Katakiccaṃ anāsavaṃ, | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ, | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Jhāyiṃ virajamāsīnanti: | ||
+ | Doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo, makkho rajo, paḷāso rajo, issā rajo, macchariyaṃ rajo, māyā rajo, sāṭheyyaṃ rajo, thambho rajo, sārambho rajo, māno rajo, atimāno rajo, mado rajo, pamādo rajo, sabbe kilesā rajā, sabbe duccaritā rajā, sabbe darathā rajā, sabbe pariḷāhā rajā, sabbe santāpā rajā, sabbākusalābhisaṃkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippamutto1 sabbarajavītivatto. | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati\\ | ||
+ | Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\ | ||
+ | Etaṃ rajaṃ vippajahitva2 cakkhumā\\ | ||
+ | Tasmā jino vigatarajoti vuccati. | ||
+ | |||
+ | 2. Doso rajo na ca pana reṇu vuccati\\ | ||
+ | Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\ | ||
+ | Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā\\ | ||
+ | Tasmā jino vigatarajoti vuccati. | ||
+ | |||
+ | 1. Vippamuttā - pa. \\ | ||
+ | 2. Vippajahitvā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Moho rajo na ca pana reṇu vuccati\\ | ||
+ | Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\ | ||
+ | Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā\\ | ||
+ | Tasmā jino vigatarajoti vuccatī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Virajaṃ. | ||
+ | |||
+ | Āsīnanti: nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti1 āsīno. | ||
+ | |||
+ | 4. ‘‘Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ, \\ | ||
+ | Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Evampi bhagavā āsīno, athavā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno, vutthavāso so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito muditāya pārisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. | ||
+ | |||
+ | 14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Evampi bhagavā āsīnoti jhāyiṃ virajamāsīnaṃ | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā udayo' | ||
+ | |||
+ | Katakiccaṃ anāsavanti: | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Yassa ca visatā3 natthi chinnasotassa bhikkhuno. \\ | ||
+ | Kiccākiccapahīnassa4 pariḷābho na vijjatī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Katakiccaṃ anāsavanti: | ||
+ | |||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Cetiye āsīno-va-vi-ka. \\ | ||
+ | 2. Anabhāvaṃgataṃ-va-vi-ka. \\ | ||
+ | Anabhāvaṃkataṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Paripatā-syā. \\ | ||
+ | 4. Kiccākiccaṃ pahīnassa-syā. \\ | ||
+ | 5. Bhagavā sabbadhammānaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Pahānāya pāragū-pa. \\ | ||
+ | 7. Bhāvanāya pāragū-vi. \\ | ||
+ | 8. Sacchikiriyāya pāragū-vi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | 14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti ' | ||
+ | |||
+ | Atthi pañhena āgamanti: pañhena atthikāmha2 āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā3. Paññaṃ sotukāmā (āgatamhāti) ' | ||
+ | |||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūhī ti: ' | ||
+ | |||
+ | Avijjāya pabhedananti avijjāya bhedanaṃ pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamo5 paṭinissaggo6 paṭippassaddhaṃ amataṃ nibbānanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ (iccāyasmā udayo)\\ | ||
+ | Katakiccaṃ anāsavaṃ, | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ\\ | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedana‘‘nti | ||
+ | |||
+ | 1. Accutigato-sa. \\ | ||
+ | 2. Atthiko āgatomhi - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Āgato - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Akittamanaṃ-va-vi-ka. \\ | ||
+ | 5. Vūpasamaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Paṭinissaṭṭhaṃ-pana-paṭinissaggaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13-2 | ||
+ | |||
+ | Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā)\\ | ||
+ | Domanassāna cūbhayaṃ, | ||
+ | Thīnassa ca1 panūdanaṃ\\ | ||
+ | Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pahānaṃ kāmacchandānanti: | ||
+ | |||
+ | Udayāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Domanassāna cūbhayanti: | ||
+ | |||
+ | Thīnassa ca panūdananti: | ||
+ | |||
+ | Kukkuccānaṃ nivāraṇanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Thīnassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Domanassāti - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Akalapakā-pa-va-vi-ka, | ||
+ | 4. Vūpasamaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ: | ||
+ | |||
+ | Athavā ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā. . . )\\ | ||
+ | Domanassāna vūbhayaṃ, | ||
+ | Thīnassa ca panūdanaṃ\\ | ||
+ | Kukkuccānaṃ nivāraṇa‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 1. Kaṭattāca akaṭattāca - pana\\ | ||
+ | 2. Aparipūrakārīti - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Upasamaṃ vūpasamaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13-3 | ||
+ | |||
+ | Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ\\ | ||
+ | Dhammatakkapurejavaṃ, | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūmi1\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Upekkhāsatisaṃsuddhanti: | ||
+ | |||
+ | Dhammatakkapurejavanti: | ||
+ | |||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūmīti: | ||
+ | |||
+ | Avijjāya pabhedananti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ\\ | ||
+ | Dhammatakkapurejavaṃ, | ||
+ | Aññāvimokkhaṃ pabrūmi\\ | ||
+ | Avijjāya pabhedananti. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃbrūmi - syā. \\ | ||
+ | 2. Catutthajhāne - sa. \\ | ||
+ | 3. Cittassa samatā - va, vi, ka, \\ | ||
+ | Cittasamatā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Cittappasādatā - syā. \\ | ||
+ | Cittappassaddhatā - machasaṃ. \\ | ||
+ | Cittappasaṭatā - saṃ\\ | ||
+ | 5. Pubbaṅgamo - machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Vipassanā ādito hoti - pa. \\ | ||
+ | 7. Pabhedananti - va - vi - ka, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13-4 | ||
+ | |||
+ | Kiṃ su saṃyojano loko\\ | ||
+ | Kiṃ su tassa vivāraṇaṃ, | ||
+ | Kissassa vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti vuccati. | ||
+ | |||
+ | Kiṃ su saṃyojano lokoti: kiṃ lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, kena loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito paḷibuddhoti 'kiṃ su saṃyojano loko. ' | ||
+ | |||
+ | Kiṃ su tassa vivāraṇanti: | ||
+ | |||
+ | Kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti: kissassa vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kiṃ su saṃyojano loko\\ | ||
+ | Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ, | ||
+ | Kissassa vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti vuccatī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 13-5 | ||
+ | |||
+ | Nandisaṃyojano loko\\ | ||
+ | Vitakkassa vicāraṇaṃ\\ | ||
+ | Taṇhāya vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti vuccati. | ||
+ | |||
+ | Nandisaṃyojano lokoti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vivāraṇā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | Kiṃ lokassa vicāraṇaṃ - pa. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vitakkassa vicāraṇanti ' | ||
+ | |||
+ | Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatīti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nandisaṃyojano loko\\ | ||
+ | Vitakkassa vicāraṇaṃ, | ||
+ | Taṇhāya vippahānena\\ | ||
+ | Nibbānaṃ iti vuccatī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 13-6 | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ satassa carato\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhati, | ||
+ | Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā3\\ | ||
+ | Taṃ suṇoma vaco tava. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ satassa caratoti: kathaṃ satassa sampajānassa carato vicarato4 irīyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti ' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhatīti viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippasambhatīti ' | ||
+ | |||
+ | Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Vitakkāti - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Amarāvitakko - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Puṭṭhumāgamā - machasaṃ. \\ | ||
+ | Puṭṭhumāgamma - su. \\ | ||
+ | 4. Viharato - va - vi - ka, syā, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ suṇoma vaco tavāti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kathaṃ satassa carato\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhati, | ||
+ | Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā\\ | ||
+ | Taṃ suṇoma vaco tavā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 13-7 | ||
+ | |||
+ | (Ajjhattañca) bahiddhā ca\\ | ||
+ | Vedanaṃ nābhinandato\\ | ||
+ | Evaṃ satassa carato\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | Ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandatoti: | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattaṃ vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattaṃ samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, \\ | ||
+ | Bahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati | ||
+ | |||
+ | 1. Anusandhiṃ - va - vi - ka, anusāsanaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Ajjhattaṃ vedanaṃ vedanānupassī - pa\\ | ||
+ | Ajjhattavedanānupassī - vi. \\ | ||
+ | 3. Ajjhoseti - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, bahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, bahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ajjhattabahiddhā1 samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, imehi dvādasahi ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. | ||
+ | |||
+ | Athavā vedanaṃ aniccato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ dukkhato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ rogato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ gaṇḍato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ sallato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ aghato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ ābādhato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ nissaraṇato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi catucattālīsāya ākārehi2 vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ satassa caratoti: evaṃ satassa sampajānassa carato vicarato3 irīyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti. ' | ||
+ | |||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhatīti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca\\ | ||
+ | Vedanaṃ nābhinandato, | ||
+ | Evaṃ satassa carato\\ | ||
+ | Viññāṇaṃ uparujjhatīti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Udaya suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Bahiddhāsamudaya vayadhammānupassī\\ | ||
+ | Viharanto - pa - va - vi - ka. \\ | ||
+ | 2. Imehi cattāḷīsāya ākārehi - machasaṃ\\ | ||
+ | Imehi dvācattāḷīsāya - syā. \\ | ||
+ | 3. Viharato - va - vi - ka, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Posāla suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 14-1 | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)\\ | ||
+ | Anejo chinnasaṃsayo, | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yo atītaṃ ādisatīti: | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā paresaṃ atītaṃ ādisati: bhagavā paresaṃ atītaṃ ekampi jātiṃ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṃsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi ādisati, jātisahassampi ādisati, jātisatasahassampi ādisati, anekepi saṃvaṭṭakappe ādisati, anekepi vivaṭṭakappe ādisati, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati: amutrāsi evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, | ||
+ | Cuto idhūpapannoti1 iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ ādisati. Evaṃ bhagavā paresaṃ atītaṃ ādisati. | ||
+ | |||
+ | 1. Idhūpapannoti -pa-va-vi-ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavā pañca jātakasatāni1 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, mahāpadāniyasuttaṃ2 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādiyati, mahāsudassaniyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisanti, mahāgovindriyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, māghadeviyasuttaṃ3 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Atītaṃ kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati, anāgataṃ ca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvakataṃ anussarati, paccuppannañca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati ayamantimā jāti natthidāni punabbhavo‘‘ti. [A] indriyaparopariyantañāṇaṃ4 tathāgatassa tathāgatabalaṃ. Sattānaṃ āsayānusayañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ, | ||
+ | Iccāyasmā posālo' | ||
+ | |||
+ | Anejo chinnasaṃsayoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Pañca jātisatāni - pana. \\ | ||
+ | 2. Suttantaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Magha deviya suttantaṃ - sa\\ | ||
+ | Maghā deviya suttantaṃ - pana. \\ | ||
+ | 4. Indriya paropariyatte ñāṇaṃ - pana. \\ | ||
+ | [A.] Dīghanikāya - pāsādikasutta. \\ | ||
+ | 5. Mahā karuṇā samāpattiyā ñāṇaṃ - pa - va - vi - ka\\ | ||
+ | 6. Anabhāvaṃkatā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 7. Chambhitattaṃ - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānanti: | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | 14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti ' | ||
+ | |||
+ | Atthi pañhena āgamanti: pañhena atthikāmhā āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā. Paññaṃ sotukāmā āgatamhāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo atītaṃ ādisati - (iccāyasmā posālo)\\ | ||
+ | Anejo chinnasaṃsayo, | ||
+ | Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgama‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 14-2 | ||
+ | |||
+ | Vibhūtarūpasaññissa1\\ | ||
+ | Sabbakāyappahāyino, | ||
+ | Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca\\ | ||
+ | Natthi kiñcīti passato, \\ | ||
+ | Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi\\ | ||
+ | Kathaṃ neyyo tathāvidho. | ||
+ | |||
+ | Vibhūtarūpasaññissāti ' | ||
+ | |||
+ | Sabbakāyappahāyinoti sabbo tassa paṭisandhiko (rūpakāyo) pahīno tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno tassa rūpakāyoti ' | ||
+ | |||
+ | Ajjhattañca bahiddhā ca natthi kiñcīti passatoti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpaṃ saññissa - pana\\ | ||
+ | 2. Lābhissa - syā\\ | ||
+ | 3. Vibhūtā hoti - pa - vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ñāṇaṃ sakkānupucchāmīti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ neyyo tathāvidhoti: | ||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Vibhūtarūpasaññissa\\ | ||
+ | Sabbakāyappahāyino, | ||
+ | Ajjhattañca bahiddhā ca\\ | ||
+ | Natthi kiñcīti passato, \\ | ||
+ | Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi\\ | ||
+ | Kathaṃ neyyo tathāvidho‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 14-3 | ||
+ | |||
+ | Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posālāti bhagavā)\\ | ||
+ | Abhijānaṃ tathāgato\\ | ||
+ | Tiṭṭhantametaṃ jānāti\\ | ||
+ | Adhimuttaṃ1 tapparāyanaṃ2 | ||
+ | |||
+ | Viññāṇaṭṭhitiyo sabbāti bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti, paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā abhisaṃkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘rūpūpayaṃ3 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati4 rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, vedanūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saññūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saṅkhārūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī‘‘ti. [A] evaṃ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Vimuttaṃ - syā machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Taṃparāyanaṃ - sa. \\ | ||
+ | 3. Rūpūpāya - syā, \\ | ||
+ | * Paññaṃ pucchāmi sambuddhaṃ pucchāmī ti - machasaṃ - adhika pāṭho\\ | ||
+ | [A] brāhmaṇa saṃyutta - upayavagga - upayasutta\\ | ||
+ | 4. Tiṭṭheyya - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Vedanānupāyaṃ - pana, vedanūpāya - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: santi bhikkhave, sattā nānattakāyo nānattasaññino seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Abhijānaṃ tathāgatoti: | ||
+ | |||
+ | 1. Subhakiṇṇā - pana, \\ | ||
+ | 2. Catutthā -\\ | ||
+ | 3. Pañcamā - syā\\ | ||
+ | 4. Sattamī - pana, syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Atītaṃceva - pana\\ | ||
+ | 6. Taṃ tathāgato na byākaroti - pana. \\ | ||
+ | [A] sattakaṅguttara - avyākatavagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhantametaṃ jānātīti: | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | 1. Idhatthaññeva - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Pittivisayaṃ - syā\\ | ||
+ | [A.] Dīghanikāya - pāsādikasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ‘‘Idānāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ' | ||
+ | |||
+ | Adhimuttaṃ1 tapparāyaṇaṃ' | ||
+ | |||
+ | 1. Vimuttiṃ - pana, syā\\ | ||
+ | 2. Ākiñcaññāyatanaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Dhimuttanti vimokkhena - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Vimuttaṃ - syā\\ | ||
+ | 5. Tadādhipateyyaṃ - va-vi-ka - machasaṃ. \\ | ||
+ | [A.] Majjhimanikāya - mahāsīhanādasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatiyajjhānādhimutto catutthajjhānādhimutto ākāsānañcāyatanasamāpattādhimutto1 viññāṇañcāyatanasamāpattādhimutto ākiñcaññāyatanasamāpattādhimutto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattādhimuttoti adhimuttaṃ. Tapparāyaṇanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posāloti bhagavā)\\ | ||
+ | Abhijānaṃ tathāgato, \\ | ||
+ | Tiṭṭhantametaṃ jānāti\\ | ||
+ | Adhimuttaṃ tapparāyaṇa‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 14-4 | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti, \\ | ||
+ | Evametaṃ2 abhiññāya tato tattha vipassati, \\ | ||
+ | Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato, | ||
+ | |||
+ | Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvāti ' | ||
+ | |||
+ | Nandisaṃyojanaṃ itīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Samāpannādhimutto - pana\\ | ||
+ | 2. Evamevaṃ - va-vi-ka. \\ | ||
+ | 3. Saṃhavoti vuccati-va-vi-ka, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ abhiññāyāti evaṃ etaṃ abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ' | ||
+ | |||
+ | Tato tattha vipassatīti ' | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇassa vusīmatoti ' | ||
+ | Brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ | ||
+ | Saṃsāramaticca kevalī so\\ | ||
+ | Asito tādī pavuccate sa brahmā‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇassa vusīmatoti puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya sattasekhā1 appattassa2 pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti, \\ | ||
+ | Evametaṃ abhiññāya tato tattha vipassati. \\ | ||
+ | Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Posāla suttaniddeso samatto | ||
+ | |||
+ | 1. Sattasekkhā -va-vi-ka - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Apattassa -va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Mogharāja suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 15-1 | ||
+ | |||
+ | Dvāhaṃ sakkaṃ1 apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā)\\ | ||
+ | Na me byākāsi cakkhumā, \\ | ||
+ | Yāva tatiyañca devīsi\\ | ||
+ | Byākarotīti me sutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissanti so brāhmaṇo dvikkhattuṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi, tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho na byākāsi tadantarā2 imassa brāhmaṇassa indriyaparipāko bhavissatīti. Sakkanti sakko bhagavā sakyakulā3 pabbajito tipi sakko, athavā aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ: | ||
+ | Iccāyasmā mogharājā' | ||
+ | |||
+ | Na me byākāsi cakkhumāti 'na me byākāsī' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Sakka - syā, \\ | ||
+ | 2. Cakkhusamanantarā - syā. \\ | ||
+ | 3. Sākyakūlā - vi - ka\\ | ||
+ | 4. Pañcavaṇṇaṃ saṃvijjati - va - vi - ka\\ | ||
+ | 5. ' | ||
+ | 6. Umā pupphasamānaṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | Ummārapuppha samānaṃ - va - vi - ka - syā\\ | ||
+ | 7. Akkhi kūpāni - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā: bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage sante pajānāti, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti, ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo, | ||
+ | |||
+ | 1. Ālukā - pana\\ | ||
+ | 2. Aḷāriṭṭhaka - syā. \\ | ||
+ | 3. Odatā suodatā - pana. \\ | ||
+ | 4. Atthaṃ gamiko, hoti - syā. \\ | ||
+ | 5. Akālamegho - syā. \\ | ||
+ | 6. Tisahassimpi lokadhātuṃ passeyya. Mahāsahassimpi lokadhātu passeyya - machasaṃ, \\ | ||
+ | 7. Yāvatakaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 8. Evaṃ visuddhaṃ - pa - va - vi - ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā: bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño1. Tikkhapañño nibbedhikapañño paññāppabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido2. Catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa, | ||
+ | |||
+ | So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā, amatassa dātā dhammassāmi3 tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ4 paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ5 upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ6 attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā7 attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho8. Sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati, | ||
+ | |||
+ | 1. Javanapañño hāsapañño - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Adhigatapaṭisamhidappatto - machasaṃ.\\ | ||
+ | 3. Dhammasāmī - syā\\ | ||
+ | 4. Apusītaṃ - syā\\ | ||
+ | 5. Atītānāgata paccuppannaṃ - syā, \\ | ||
+ | 6. Atthi, jānitabbaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 7. Avirodho attho vā - pana. \\ | ||
+ | 8. Paramattho vā - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā4 manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbesaṃ ca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttaṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti. Evameva sadevako loko samārako sabrahmako5 sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati6. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti. Evameva yepi te7. Sāriputtasamā paññāya samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | 1. Ñāṇaṃ na parivattati - pana. \\ | ||
+ | 2. Phusitānaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Aññamaññapariyantaṭṭhāyino - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Ākaṅkhana paṭibaddhā. - Pana\\ | ||
+ | 5. Samārako loko sabrahmako loko - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Parivattanti - ma, vi, ka. \\ | ||
+ | 7. Yekeci te - pana\\ | ||
+ | 8. Te bhindantā - syā, va, vi, ka. \\ | ||
+ | 9. Diṭṭhigatena - pana. \\ | ||
+ | 10. Kathitā vissajjitāva - va, vi, ka, machasaṃ\\ | ||
+ | 11. Bhagavato - va, vi, ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento1 addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino2 viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Jānāti bhagavā‘‘ ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. 4 Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ5 uddese paripucchāya6 kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. Volokento - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Dassāvine - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 3. Samodakaṃ tiṭṭhanti - pa -\\ | ||
+ | 4. Asubhaṃ kathaṃ - pana\\ | ||
+ | 5. Mohacaritassa bhagavā puggalassa - machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Uddesa paripucchāya - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\ | ||
+ | Yathāpi passe janataṃ samantato, \\ | ||
+ | Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\ | ||
+ | Pāsādamāruyha samantacakkhu\\ | ||
+ | Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\ | ||
+ | Avekkhassu jātijarābhibhūta‘‘nti[a] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: ' | ||
+ | |||
+ | 2. ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti[b] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'na me byākāsi cakkhumā. ' | ||
+ | |||
+ | Yāvatatiyañca devīsi byākarotīti me sutanti: yāva tatiyaṃ buddho sahadhammākaṃ pañhaṃ puṭṭho byākaroti no saṃsāretīti3 evaṃ mayā uggahītaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbaññatena ñāṇena - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 2. Samuppanno - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. No sampāyatīti - syā. \\ | ||
+ | No saṃsādetīti - ka. \\ | ||
+ | 4. Bhagavā ceva - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Rājā pabbajitā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Brāhmaṇa pabbajitā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 7. Abbuḷhanaṃ - syā, \\ | ||
+ | [A.] Dīghanikāya - mahāpadāna sutta, majjhimanikāya - ariyapariyesanasutta - bodhirājakumāra sutta, brāhmaṇasaṃyutta - paṭhamavagga, | ||
+ | [B.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇakathā - indriyakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mahato bhārassa nikkhepanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato saṃsāravaṭṭassa upacchedaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi, mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde mahantāni indriyāni mahantāni balāni mahante bojjhaṅge mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesī tipi isi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā kahaṃ devadevo kahaṃ narāsabho tipi isīti yāva tatiyañca devīsi byākarotīti me sutaṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā. )\\ | ||
+ | Na me byākāsi cakkhumā, \\ | ||
+ | Yāva tatiyañca devīsi\\ | ||
+ | Byākarotīti me suta‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 15-2 | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ loko paro loko\\ | ||
+ | Brahmaloko sadevako, \\ | ||
+ | Diṭṭhiṃ te nābhijānāti\\ | ||
+ | Gotamassa yasassino. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ loko paro lokoti: ‘‘ayaṃ loko' | ||
+ | |||
+ | Brahmaloko sadevakoti - sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussāti ' | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhiṃ te nābhijanātīti - tuyhaṃ diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ laddhiṃ ajjhāsayaṃ adhippāyaṃ loko na jānāti: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gotamassa yasassinoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ayaṃ loko paro loko\\ | ||
+ | Brahmaloko sadevako, \\ | ||
+ | Diṭṭhiṃ te nābhijānāti, | ||
+ | Gotamassa yasassino‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 15-3 | ||
+ | |||
+ | Evaṃ abhikkantadassāviṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ, \\ | ||
+ | Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ | ||
+ | Maccurājā na passati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ abhikkantadassāvinti: | ||
+ | |||
+ | Atthi pañhena āgamanti: pañhena (atthikamhā) āgatā, pañhaṃ pucchitukāmamha āgatā. Paññaṃ sotukāmā āgatamhāti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ lokaṃ avekkhantanti: | ||
+ | |||
+ | Maccurājā na passatīti: maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhatīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Evaṃ abhikkantadassāviṃ\\ | ||
+ | Atthi pañhena āgamaṃ, \\ | ||
+ | Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ | ||
+ | Maccurājā na passatī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Pañhena atthiko āgātomhi - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15-4 | ||
+ | |||
+ | Suññato lokaṃ avekkhassu\\ | ||
+ | (Mogharāja) sadā sato, \\ | ||
+ | Attānudiṭṭhiṃ ūhacca1\\ | ||
+ | Evaṃ maccutaro siyā\\ | ||
+ | Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ | ||
+ | Maccurājā na passatī | ||
+ | |||
+ | Suññato lokaṃ avekkhassūti: | ||
+ | |||
+ | Suññato lokaṃ avekkhassūti: | ||
+ | |||
+ | 1. Uhacca - va-vi-ka. \\ | ||
+ | 2. Avassiyapavatta - syā. \\ | ||
+ | 3. Dhātu saṃkhāra - va, vi, ka. \\ | ||
+ | 4. Saṃvattatīti rūpe na labbhati - pana\\ | ||
+ | [A.] Salāyatana saṃyutta - gilānavagga. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Labbhetha ca vedanāya evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati vedanāya evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṃ avekkhati: rūpe sāro na labbhati, vedanāya sāro na labbhati, saññāya sāro na labbhati, saṃkhāresu sāro na labbhati, viññāṇe sāro na labbhati. Rūpaṃ asāraṃ2 nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vā. Vedanā asārā3 nissārā sārāpagatā - saññā asārā nissārā sārāpagatā - saṃkhārā asārā nissārā sārāpagatā - viññāṇaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. | ||
+ | |||
+ | 1. Nava labbhanti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Assāraṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Assārā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | *. Maramma - syāmakkharapotthakesu ‘‘nāyaṃ bhikkhave kāyo‘‘ iccādikaṃ saṃyutta nikāye suttantaṃ ettha pakkhittaṃ taṃ pana parato yujjati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yathā pana naḷo asāro1 nissāro sārāpagato, | ||
+ | Attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Saññā asārā nissārā sārāpagatā niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Saṃkhārā asārā nissārā sārāpagatā niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Viññāṇaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā sukhasārasārena vā attasārasārena vā, niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Evaṃ tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena suññato lokaṃ avekkhati. Imehi dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | Api ca chahākārebhi suññato lokaṃ avekkhati: cakkhuṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, sotaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, ghānaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, jivhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, kāyo suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, mano suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, saddā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, gandhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rasā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, phoṭṭhabbā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, mano viññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpasaññā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammasaññā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpasaṃcetanā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammasaṃcetanā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpataṇhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpavitakko suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, rūpavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā, dhammavicāro suñño attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā aviparināmadhammena vā. Evaṃ chahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | 1. Assāro - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Setagaccho - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 3. Pālibhaddako - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Yathā ca pheṇupiṇḍo, | ||
+ | 5. Yathā ca pubbulakaṃ - syā. \\ | ||
+ | 6. Yathā ca kaddalikkhandho - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Api ca dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Vedanaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saññaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saṅkhāre rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Viññāṇaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Cutiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Uppattiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Paṭisandhiṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Bhavaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Saṃsāravaṭṭaṃ rittato tucchato suññato anattato asārakato vadhakato vibhavato aghamūlato sāsavato saṅkhatato. Evaṃ dasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | Api ca dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Vedanā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saññā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saṅkhārā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Viññāṇaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Evaṃ dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nāyaṃ bhikkhave, kāyo tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī‘‘ti[a.] Evampi suññato lokaṃ avekkhati vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ‘‘yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Tatra kho - machasaṃ\\ | ||
+ | [A] saṃyutta nikāya - kaḷārakhattiya vagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṃkhārā bhikkhave na tumhākaṃ te pajahatha te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha1 bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa, amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṃ vā karotīti? Ne hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: na hi no etaṃ2 bhante, attā vā attaniyaṃ vā' | ||
+ | |||
+ | Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ‘‘suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā: cakkhuṃ kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā - cakkhuviññāṇaṃ suññā, cakkhusamphasso suñño - yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Sotaṃ suññaṃ - saddā suññā - ghānaṃ suññaṃ - gandhā suññā - jivhā suññā - rasā suññā - kāyo suñño - phoṭṭhabbā suññā - | ||
+ | |||
+ | 1. Seyyathāpi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Evaṃ - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 3. Patthaye - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mano suñño - dhammā suññā - manosamphasso suñño - yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā, yasmā ca kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā ' | ||
+ | |||
+ | Evampi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | Bhāsitampi hetaṃ: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ, | ||
+ | Passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi. \\ | ||
+ | Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati, \\ | ||
+ | Nāññaṃ patthayate4 kiṃci aññatra appaṭisandhiyā‘‘ti. [B] | ||
+ | |||
+ | Evampi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘evameva kho bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ samannesati yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samannesati yāvatā vedanāya gati. Saññaṃ samannesati yāvatā saññāya gati. Saṅkhāre samannesati yāvatā saṃkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samannesati yāvatā viññāṇassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī‘‘ti. [C] evampi suññato lokaṃ avekkhati. | ||
+ | |||
+ | Suññato lokaṃ avekkhassūti: | ||
+ | |||
+ | Mogharāja sadā satoti ' | ||
+ | |||
+ | 4. Patthaye - syā. \\ | ||
+ | [A] khandhasaṃyutta - na tumhākavagga. \\ | ||
+ | [A.] Saṃyutta nikāya - channavagga\\ | ||
+ | [B.] Adhimutta theragāthā\\ | ||
+ | [C.] Saṃyutta nikāya āsīvisavagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti - ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ maccutaro siyāti: evaṃ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ lokaṃ avekkhantanti: | ||
+ | |||
+ | Maccurājā na passatīti: maccupi maccurājā māropi maccurājā maraṇampi maccurājā. Na passatīti - maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane ca māno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭiggāho - ma. Cha. Saṃ\\ | ||
+ | 2. Anabhāvaṃ gamitvāti-pa-va-vi-ka\\ | ||
+ | [A] vibhaṅga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. \\ | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anattaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Tiṇṇo loke visattikaṃ so vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Suññato lokaṃ avekkhassu\\ | ||
+ | Mogharājā sadā sato, \\ | ||
+ | Attānudiṭṭhiṃ ūhacca\\ | ||
+ | Evaṃ maccutaro siyā, \\ | ||
+ | Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, | ||
+ | Maccurājā na passatīti. | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | Mogharāja suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | [A] majjhima nikāya - nivāsasutta. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Piṅgiya suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | 16-1 | ||
+ | |||
+ | Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)\\ | ||
+ | Nettā na suddhā savanaṃ na phāsu, \\ | ||
+ | Māhaṃ nassaṃ momuho antarāva1\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇoti: | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā piṅgiyo' | ||
+ | |||
+ | Nettā na suddhā savanaṃ na phāsūti: nettā asuddhā avisuddhā aparisuddhā avodātā. No tathā cakkhunā rūpe passāmīti nettā na suddhā. Savanaṃ na phāsūti - sotā asuddhā avisuddhā aparisuddhā avodātā. No tathā sotena saddaṃ suṇāmīti nettā na suddhā savanaṃ na phāsu. | ||
+ | |||
+ | Māhaṃ nassaṃ momuho antarā vāti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Antarāya, - syā, pana\\ | ||
+ | 2. Jātiyā abalo dubbalo - va, cha, ka\\ | ||
+ | 3. Mohamuho - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: | ||
+ | |||
+ | Jātijarāya idha vippahānanti idheva jātijarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇe: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)\\ | ||
+ | Nettā na suddā savanaṃ na phāsu\\ | ||
+ | Māhaṃ nassaṃ momuho antarā va\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti | ||
+ | |||
+ | 16-2 | ||
+ | |||
+ | Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Ruppanti rūpesu janā pamuttā, \\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya. | ||
+ | |||
+ | Disvāna rūpesu vihaññamāneti: | ||
+ | |||
+ | 1. Passeyyaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Upasātayanti - syā. \\ | ||
+ | 3. Vividhakammakāraṇa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti balisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇākampī1 karonti, khārāpatacchikampi karonti, paḷighaparivattikampi karonti paḷālapiṭṭhi2kampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti. Jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti. Evaṃ sattā rūpahetu rūpapaccayā rūpakāraṇā haññanti vihaññanti upahaññanti upaghātīyanti3. Evaṃ haññamāne vihaññamāne upahaññamāne upaghātīyamāne disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ' | ||
+ | |||
+ | Piṅgiyāti - bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ruppanti rūpesu janā pamattāti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Kahāpaṇikampi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Paḷālapīṭhakampi - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Upasāṭiyanti - va, vi, ka\\ | ||
+ | 4. Pīḷiyanti - va-vi-ka, syā\\ | ||
+ | 5. Saṭṭiyanti - va, vi, ka\\ | ||
+ | 6. Vihāyamāne - va, vi, ka\\ | ||
+ | 7. Vosaggo machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Anaṭṭhita kiriyatā - machasaṃ\\ | ||
+ | Anavaṭṭhita kāriyā - va, vi, ka\\ | ||
+ | [A] vibhaṅga - khuddakavatthu vibhaṅga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamattoti: | ||
+ | |||
+ | Jahassu rūpaṃ apunabbhavāyāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Ruppanti rūpesu janā pamattā, \\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu rūpaṃ apunabbhavāyā' | ||
+ | |||
+ | 16-3 | ||
+ | |||
+ | ‘‘Disā catasso vidisā catasso\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\ | ||
+ | Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutā1mutaṃ vā\\ | ||
+ | Atho aviññātaṃ kiñca2namatthi loke\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya3 idha vippahānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Disā catasso vidisā catasso uddhaṃ adho dasadisā imāyoti dasadisā, | ||
+ | |||
+ | Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke ti tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ aviññātaṃ kiñci attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho uttāno vā attho gambhīro vā attho gūḷho vā attho paṭicchanno vā attho neyyo vā attho nīto vā attho anavajjo vā attho nikkileso vā attho vodāno vā attho paramattho vā attho4 natthi, na santi na saṃvijjati nūpalabbhatīti 'na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke. ' | ||
+ | |||
+ | 1. Assutaṃ amutaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Asutaṃ mutaṃ vā - su\\ | ||
+ | 2. Kiñci namatthi - machasaṃ, syā - kiñcanaṃ atthi - su\\ | ||
+ | 3. Jātijajarāya - syā\\ | ||
+ | 4. Paramattho vā - machasaṃ syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti: | ||
+ | Vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phasseyyaṃ1 sacchikareyyanti ' | ||
+ | |||
+ | Jātijarāya idha vippahānanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Disā catasso vidisā catasso\\ | ||
+ | Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\ | ||
+ | Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā. \\ | ||
+ | Atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke\\ | ||
+ | Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ | ||
+ | Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti | ||
+ | |||
+ | 16-4 | ||
+ | |||
+ | Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Santāpajāte jarasā parete\\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāya. | ||
+ | |||
+ | Taṇhādhipanne2 manuje pekkhamānoti ' | ||
+ | |||
+ | Piṅgiyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā' | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Passeyya - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Taṇhāvipanne vi, ka\\ | ||
+ | 3. Taṇhāyapanne - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santāpajāte jarasā pareteti: ' | ||
+ | Parādheyyatena dukkhena santāpajāte attūpakkamena dukkhena santāpajāte parūpakkamena dukkhena santāpajāte dukkhadukkhena santāpajāte saṅkhāradukkhena santāpajāte viparināmadukkhena santāpajāte, | ||
+ | |||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamattoti: | ||
+ | |||
+ | Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyāti taṇhāti rūpataṇhā, | ||
+ | |||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno - (piṅgiyāti bhagavā)\\ | ||
+ | Santāpajāte jarasā parete, \\ | ||
+ | Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ | ||
+ | Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyā' | ||
+ | |||
+ | Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Saha dhammacakkhussa paṭilābhā\\ | ||
+ | Ajinajaṭāvākacīradaṇḍakamaṇḍalu1 kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo bhikkhu anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: ' | ||
+ | |||
+ | Piṅgiya suttaniddeso samatto. | ||
+ | |||
+ | 1. Vākacirakadaṇḍakamaṇḍalu - pana\\ | ||
+ | 2. Sāvako hamasminti - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Pārāyanānugīti niddeso | ||
+ | |||
+ | ‘‘Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavāti imaṃ pārāyānaṃ1 avoca. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ: | ||
+ | Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. | ||
+ | |||
+ | Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Magadhesu viharanto pāsāṇake cetiyeti ' | ||
+ | |||
+ | Paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Tena2 'te soḷasāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Athavā te soḷasabrāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārikā sissāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsīti ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, | ||
+ | |||
+ | 1. Idaṃ pārāyanaṃ - machasaṃ, va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Piṅgiyena - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ekamekassa cepi pañhassāti: | ||
+ | |||
+ | Atthamaññāya dhammamaññāyāti: | ||
+ | |||
+ | Dhammānudhammaṃ paṭipajjeyyāti: | ||
+ | |||
+ | Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti: jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo (virāgo) nirodho nibbānaṃ‘‘ gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyaṃ pāraṃ adhiphasseyya, | ||
+ | |||
+ | Pāraṃ gamaniyā ime dhammāti: ime dhammā pāraṃ gamaniyā pāraṃ pāpenti pāraṃ saṃpāpenti pāraṃ samanupāpenti jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti ' | ||
+ | |||
+ | Tasmā imassa dhammapariyāyassāti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pārāyanaṃ tveva adhivacananti ' | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ pāraṅgamaniyā ime dhammā‘‘ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃ tveva adhivacananti' | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagu\\ | ||
+ | Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako, | ||
+ | |||
+ | 2. Todeyyakappā dubhayo jatukaṇṇī ca paṇḍito\\ | ||
+ | Bhadrāvudho udayo ca posālo cāpi brāhmaṇo, | ||
+ | Mogharājā ca medhāvī piṅgiyo ca mahāisi | ||
+ | |||
+ | 3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ2 sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ | ||
+ | Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | Ete buddhaṃ upāgañchunti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Abhiññayyatāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Upāgacchiṃsu - va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sampannacaraṇaṃ isinti: caraṇaṃ vuccati sīlapāramippatti, | ||
+ | |||
+ | Pucchantā nipuṇe pañheti: ' | ||
+ | |||
+ | Buddhaṃ seṭṭhaṃ upāgamunti: | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ete buddhaṃ upāgañchuṃ sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ | ||
+ | Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamu‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 4. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ buddho byākāsi2 pañhe3 puṭṭho yathā tathaṃ\\ | ||
+ | Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi (brāhmaṇe) muni. | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ buddho byākāsīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Sīlācāranibbatti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Pabyākāsi - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pañhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Soḷasānaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañhe puṭṭho yathātathanti: | ||
+ | |||
+ | Pañhānaṃ veyyākaraṇenāti: | ||
+ | |||
+ | Tosesi brāhmaṇe munīti ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munīti\\ | ||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tesaṃ buddho byākāsi pañhe puṭṭho1 yathā tathaṃ\\ | ||
+ | Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi brāhmaṇe munī‘‘ti, | ||
+ | |||
+ | 5 | ||
+ | |||
+ | Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā\\ | ||
+ | Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike. | ||
+ | |||
+ | Te tositā cakkhumatāti: | ||
+ | Cakkhumā. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā: ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā: bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage sante pajānāti, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti, ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā: bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño. Tikkhapañño nibbedhikapañño paññāppabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido. Catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa, | ||
+ | |||
+ | So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā, amatassa dātā dhammassāmi3 tathāgato, natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi dhammaṃ jānitabbaṃ attattho vā parattho vā ubhayattho vā diṭṭhadhammiko vā attho samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho. Sabbaṃ taṃ antobuddha ñāṇe parivattati, | ||
+ | |||
+ | Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati, sabbesaṃ ca sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttaṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte jānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti. Evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto buddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti. Evameva yepi te sāriputtasamā paññāya samannāgatā, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Jānāti bhagavā‘‘ ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\ | ||
+ | Yathāpi passe janataṃ samantato, \\ | ||
+ | Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\ | ||
+ | Pāsādamāruyha samantacakkhu\\ | ||
+ | Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\ | ||
+ | Avekkhassu jātijarābhibhūta‘‘nti[a] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: ' | ||
+ | |||
+ | 2. ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti[b] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'to tositā cakkhumatā. ' | ||
+ | |||
+ | Buddhenādiccabandhunāti buddhoti ‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, | ||
+ | |||
+ | 1. Pañhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Dassanena - va vi ka\\ | ||
+ | 3. Gottaṃ ñānato - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyamacariṃsūti ' | ||
+ | |||
+ | Varapaññassa santiketi: varapaññassa aggapaññassa seṭṭhapaññassa viseṭṭhapaññassa pāmokkhapaññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santiketi: santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti varapaññassa santike. | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā\\ | ||
+ | Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6. | ||
+ | |||
+ | Ekamekassassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ\\ | ||
+ | Tathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato3. | ||
+ | |||
+ | Ekamekassa pañhassāti: | ||
+ | |||
+ | Yathā buddhena desitanti: buddho' | ||
+ | |||
+ | Tathā yo paṭipajjeyyāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Viramaṇaṃ machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Avariṃsu - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Apārago - pana\\ | ||
+ | 4. Vibhattaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gacche pāraṃ apāratoti: pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ' | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ekamekassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ\\ | ||
+ | Yathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 7. | ||
+ | |||
+ | Apārā paraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ\\ | ||
+ | Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā pārāyanaṃ iti | ||
+ | |||
+ | Apārā pāraṃ gaccheyyāti: | ||
+ | |||
+ | Bhāvento maggamuttamanti: | ||
+ | |||
+ | Maggo so pāraṃ gamanāyāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Maggo pattho patho pajjo1 añjasaṃ vaṭumāyanaṃ\\ | ||
+ | Nāvā uttarasetu ca kullo ca bhisi saṅkamo. 2 | ||
+ | |||
+ | Pāraṃ gamanāyāti: | ||
+ | |||
+ | Tasmā pārāyanaṃ itīti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenetaṃ vuccati: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Apārā pāraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ\\ | ||
+ | Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā parāyanaṃ itīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Patho addho -va, vi\\ | ||
+ | 2. Uttarasetu pakullo saṅkamo - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. | ||
+ | |||
+ | Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)\\ | ||
+ | (Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso\\ | ||
+ | Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe. | ||
+ | |||
+ | Pārāyanamanugāyissanti: | ||
+ | |||
+ | Iccāyasmā piṅgiyoti ' | ||
+ | |||
+ | Yathā addakkhi tathā akkhāsīti: | ||
+ | |||
+ | Vimalo bhūri medhasoti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Kathitamanugāyissaṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Amalo buddho - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Malavimutto - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Pathavi - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Bhagavā imāya - syā\\ | ||
+ | 7. Samuppanno - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nikkāmo nibbano nāgoti: ' | ||
+ | Vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\ | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā, vatthukāmānaṃ pariññātattā kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti na kāme icchati na kāme pattheti na kāme piheti na kāme abhijappeti. Ye kāme kāmenti, kāme icchanti, kāme patthenti, kāme pihenti, kāme abhijappenti, | ||
+ | |||
+ | Kissa hetu musā bhaṇeti: 'kissa hetū' | ||
+ | |||
+ | 1. Vanavimutto - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sabhāgato - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Parisāgato - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Majjhimanikāya - sāleyyasutta, | ||
+ | Tikaṅguttara - puggalavagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Apica tīhākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmīti bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita' | ||
+ | |||
+ | Apica pañcahākārehi musāvādo hoti, chahākārehi musāvādo hoti, sattahākārehi musāvādo hoti, aṭṭhahākārehi musāvādo hoti: pubbevassa hoti 'musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti: 'musā bhaṇāmī' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)\\ | ||
+ | (Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso\\ | ||
+ | Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 9. | ||
+ | |||
+ | Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino\\ | ||
+ | Bhandāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Pahīnamalamohassāti ' | ||
+ | Dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, | ||
+ | |||
+ | Mānamakkhappahāyinoti ' | ||
+ | |||
+ | Duvidhena māno: attukkaṃsanamāno paravambhanamāno. | ||
+ | |||
+ | Tividhena māno: ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catubbidhena māno: lābhena mānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti. | ||
+ | |||
+ | Pañcavidhena māno: lābhīmhi1 manāpikānaṃ rūpānanti mānaṃ janeti, lābhīmhi manāpikānaṃ saddānaṃ - gandhānaṃ - rasānaṃ - phoṭṭhabbānanti. Mānaṃ janeti. | ||
+ | |||
+ | Chabbidhena māno: cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasampadāya mānaṃ janeti, ghānasampadāya mānaṃ janeti, jivhāsampadāya mānaṃ janeti, kāyasampadāya mānaṃ janeti. Manosampadāya mānaṃ janeti. | ||
+ | |||
+ | Sattavidhena māno: māno atimāno mānātimāno omāno adhimāno asmīmāno micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno lābhena mānaṃ janeti, alābhena omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti. | ||
+ | |||
+ | Navavidhena māno: seyyassa seyyo hamasmī' | ||
+ | |||
+ | Dasavidhena māno: idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. | ||
+ | |||
+ | 'Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa. Ayaṃ vuccati māno. | ||
+ | |||
+ | 1. Lābhimbha - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Avamāno asmimāno - va, vi, ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Makkhoti: 'yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ ayaṃ vuccati makkho. Buddhassa bhagavato māno ca makkho ca pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho mānamakkhappahāyīti ' | ||
+ | |||
+ | Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitanti - ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino\\ | ||
+ | Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhita‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 10 | ||
+ | |||
+ | Tamonudo buddho samantacakkhu\\ | ||
+ | Lokantagū sabbabhavātivatto, | ||
+ | Anāsavo sabbadukkhappahīno\\ | ||
+ | Saccabhayo brahme upāsito3 me. | ||
+ | |||
+ | Tamonudo buddho samantacakkhūti - ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\ | ||
+ | Ato aviññātamajānitabbaṃ, | ||
+ | Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ | ||
+ | Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | |||
+ | 1. Padānupubbatāmetaṃ -va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Sampannaṃ -va-vi-ka, machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Brahmupāsito - syā\\ | ||
+ | Potthakesu natthi\\ | ||
+ | 4. Accakkhukaraṇaṃ - machasaṃ va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Lokantagū sabbabhavātivattoti - ' | ||
+ | |||
+ | Dve lokā: bhavaloko ca sambhavaloko ca, sampattibhavaloko ca sampattisambhavaloko ca, vipattibhavaloko vipattisambhavaloko ca. | ||
+ | |||
+ | Tayo lokā: tisso vedanā. \\ | ||
+ | Cattāro lokā: cattāro āhārā. \\ | ||
+ | Pañca lokā: pañcūpādānakkhandhā. \\ | ||
+ | Cha lokā: cha ajjhattikāni āyatanāni. \\ | ||
+ | Satta lokā: satta viññāṇaṭṭhitiyo. \\ | ||
+ | Aṭṭha lokā: aṭṭha lokadhammā. \\ | ||
+ | Nava lokā: nava sattāvāsā. \\ | ||
+ | Dasa lokā: dasa āyatanāni. \\ | ||
+ | Dvādasa lokā: dvādasāyatanāni. \\ | ||
+ | Aṭṭhārasa lokā: aṭṭhārasa dhātuyo. | ||
+ | |||
+ | Lokantagūti: | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Lokantagū. Sabbabhavātivattoti ' | ||
+ | |||
+ | Anāsavo sabbadukkhappahīnoti ' | ||
+ | Jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpā - machasaṃ syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saccavhayo brahme upāsito meti - ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu\\ | ||
+ | Lokantagū sabbabhavātivatto, | ||
+ | Anāsavo sabbadukkhappahīno\\ | ||
+ | Saccavhayo brahme upāsito me‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 11. | ||
+ | |||
+ | Dvijo1 yathā kubbanakaṃ pahāya\\ | ||
+ | Bahupphalaṃ kānanamāvaseyya, | ||
+ | Evampahaṃ2 appadasse pahāya\\ | ||
+ | Mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto, 3 | ||
+ | |||
+ | Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya bahupphalaṃ kānanamāvaseyyāti - ' | ||
+ | |||
+ | 1. Dijo - ma. Cha. Saṃ syā\\ | ||
+ | 2. Evamahaṃ - machasaṃ -va-vi-ka. \\ | ||
+ | 3. Haṃsorivajjhapatto - pana. Syā\\ | ||
+ | 4. Parittavahakaṃ appaphalaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evampahaṃ appadasse pahāya mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapattoti - ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṃgiyo: | ||
+ | |||
+ | Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya\\ | ||
+ | Bahupphalaṃ kānanaṃ āvaseyya, \\ | ||
+ | Evampahaṃ appadasse pahāya\\ | ||
+ | Mahodadhiṃ haṃsoriva ajjhapatto' | ||
+ | |||
+ | 1. Jatukkadassā - machasaṃ. \\ | ||
+ | Jatukkadassā - syā\\ | ||
+ | Jatukadassā-sī\\ | ||
+ | 2. Dasabalaṃ tādiṃ - syā. \\ | ||
+ | 3. Mānusakataṃ vā - syā. \\ | ||
+ | 4. Vivatta cakkhuṃ - pana\\ | ||
+ | 5. Anvayabhāṇiṃ - va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. | ||
+ | |||
+ | Ye me pubbe viyākaṃsu\\ | ||
+ | Huraṃ gotamasāsanā\\ | ||
+ | Iccāsi iti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ye me pubbe viyākaṃsūti ' | ||
+ | |||
+ | Huraṃ gotamasāsanāti: | ||
+ | |||
+ | Iccāsi iti bhavissatīti evaṃ kira āsi, evaṃ kira bhavissatīti ' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihanti: | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | Ye me pubbe viyākaṃsu\\ | ||
+ | Huraṃ gotamasāsanā, | ||
+ | Iccāsi iti bhavissati\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti. | ||
+ | |||
+ | 1. Devasāsanā - syā, machasaṃ natthi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. | ||
+ | |||
+ | Eko tamonudāsino\\ | ||
+ | Jutimā so pabhaṅkaro\\ | ||
+ | Gotamo bhūripaññāṇo\\ | ||
+ | Gotamo bhūrimedhaso. | ||
+ | |||
+ | Eko tamonudosinoti - ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko: bhagavā daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ1 assumukhānaṃ rudantānaṃ vilapantānaṃ ñātisaṅghaṃ pahāya sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā mittāmaccapaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati irīyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā adutiyaṭṭhena eko: evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni2 paṭisallānasāruppāni. So eko carati eko gacchati, eko tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko: so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ kaṇhaṃ namuciṃ pamattabandhuṃ vidhametvā taṇhājāliniṃ visaṭaṃ3 visattikaṃ pajahi vinodesi byantīakāsi, | ||
+ | |||
+ | 1. Mātāpitūnaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Manussarāhasseyyakāni - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Saritaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ\\ | ||
+ | Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati, | ||
+ | |||
+ | 2. Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ\\ | ||
+ | Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko: ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī\\ | ||
+ | Maggaṃ pajānāti hitānukampī, | ||
+ | Etena maggena tariṃsu pubbe\\ | ||
+ | Tarissanti ye ca taranti ogha‘‘nti. [B] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti eko: 'bodhi vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ' | ||
+ | |||
+ | Athavā yaṃ bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ sabbaṃ taṃ tena bodhi ñāṇena bujjha anubujjha paṭibujjha sambujjha adhigacchi phassi1 sacchākāsi. Evaṃ bhagavā 'eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho' | ||
+ | |||
+ | 1. Phassesi - machasaṃ\\ | ||
+ | Phusesi - syā\\ | ||
+ | [A] itivuttaka pāli\\ | ||
+ | Catukkaṅguttara bhaṇḍagāma vagga\\ | ||
+ | Sutta nipāta davasatānupassanā sutta\\ | ||
+ | [B] satipaṭṭhāna saṃ nālanda vagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tamonudoti: bhagavā rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ panudi nudi pajahi vinodesi byantīkāsi1 anabhāvaṃ gamesi. Āsīnoti: nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti ' | ||
+ | |||
+ | 4. Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ\\ | ||
+ | Sāvakā (payirupāsanti) tevijjā maccuhāyino‘‘ti[a] | ||
+ | |||
+ | Evampi bhagavā āsīno. Athavā bhagavā appossukkapaṭippassaddhattā āsīno, \\ | ||
+ | So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya, | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | 14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Evampi bhagavā āsīnoti 'eko tamonudāsīno. ' | ||
+ | |||
+ | Jutimā so pabhaṅkaroti - ' | ||
+ | |||
+ | Gotamo bhūripaññāṇoti: | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Dhajo rathassa paññāṇaṃ dhūmo paññāṇamaggino\\ | ||
+ | Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ bhattā paññāṇamitthiyā‘‘ti. [B] | ||
+ | |||
+ | Evameva gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo paṭicayabahulo pekkhāyanabahulo samekkhāyanabahulo7 vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Byantīmakāsī - syā\\ | ||
+ | 2. Padīpakaro - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ujjotaṃkaro - pana\\ | ||
+ | 4. Pajjotaṃkaro - pana\\ | ||
+ | 5. Ñāṇapaññāto - su. \\ | ||
+ | 6. Okkhāyanabahulo - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 7. Samokkhāyanadhammo - machasaṃ - syā. \\ | ||
+ | [A.] Vaṅgisasaṃyutta - moggallānasutta\\ | ||
+ | [B.] Devatāsaṃyutta - rathasutta. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gotamo bhūrimedhasoti - ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Eko tamonudāsīno\\ | ||
+ | Jutimā so pabhaṅkaro, | ||
+ | Gotamo bhūripaññāṇo\\ | ||
+ | Gotamo bhūrimedhaso‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 14 | ||
+ | |||
+ | Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | Yo me dhammamadesesīti - ' | ||
+ | Pakāsesīti 'yo me dhammamadesesi. ' | ||
+ | |||
+ | Sandiṭṭhikamakālikanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Pathavi - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Samuppanno - machasaṃ, \\ | ||
+ | 3. Buddho sumedhoti - pava - vi - ka, bhūrimedhasoti - syā\\ | ||
+ | 4. Opaneyyakaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Evaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Antarā samantarā - pana\\ | ||
+ | 7. Adhigaccheva va-vi-ka. \\ | ||
+ | 8. Antarā na labbhati. Va - vi - ka. \\ | ||
+ | 9. Na paratthe na paraloke - va - vi - ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayamanītikanti: | ||
+ | |||
+ | Yassa natthi upamā kvacīti: ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. | ||
+ | |||
+ | 15. | ||
+ | |||
+ | Kinnu tamhā vippavasasi2 muhuttampi piṅgiya, \\ | ||
+ | Gotamā bhūripaññaṇā gotamā bhūrimedhasā. | ||
+ | |||
+ | Kinnu tamhā vippavasasīti: | ||
+ | |||
+ | Muhuttamapi piṅgiyāti: | ||
+ | |||
+ | Gotamā bhūripaññāṇāti: | ||
+ | |||
+ | Gotamā bhūri medhasāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | 15. ‘‘Kinnu tamhā vippavasasi muhuttamapi piṅgiya\\ | ||
+ | Gotamā bhūripaññāṇā gotamā (bhūrimedhasā‘‘ti) | ||
+ | |||
+ | 1. Sadisā natthi - va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Vippavasi - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Apagacchi - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Samokkhāyanadhammo - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. | ||
+ | |||
+ | Yo te dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | Yo te dhammamadesesīti - ' | ||
+ | Pakāsesīti 'yo te dhammamadesesi. ' | ||
+ | |||
+ | Sandiṭṭhikamakālikanti: | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayamanītikanti. ' | ||
+ | |||
+ | Yassa natthi upamā kvacīti - yassāti nibbānassa, | ||
+ | Tenāha so bāvari brāhmaṇo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo te dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Upanidhi natthi - pana\\ | ||
+ | 2. Pāṭibhāgo - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ tamhā vippavasāmi muhuttampi brāhmaṇa, | ||
+ | Gotamā bhūripaññāṇā gotamā bhūrimedhasā. | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ tamhā vippavasāmīti: | ||
+ | |||
+ | Muhuttampi brāhmaṇāti: | ||
+ | |||
+ | Gotamā bhuripaññāṇāti: | ||
+ | |||
+ | Gotamā bhurimedhasāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nāhaṃ tamhā vippavasāmi muhuttampi brāhmaṇa, | ||
+ | Gotamā bhūripaññāṇā gotamā bhūrimedhasā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 18. | ||
+ | |||
+ | Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. | ||
+ | |||
+ | Yo me dhammamadesesīti - yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe\\ | ||
+ | Ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, | ||
+ | Pakāsesīti 'yo me dhammamadesesi. ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sandiṭṭhikamakālikanti: | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayamanītikanti. ' | ||
+ | |||
+ | Yassa natthi upamā kvacīti - yassāti nibbānassa, | ||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ, | ||
+ | Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacī‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 19. | ||
+ | |||
+ | Passāmi naṃ manasā cakkhunā vā2. \\ | ||
+ | Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa, | ||
+ | Namassamāno vivasemi rattiṃ3. \\ | ||
+ | Teneva maññāmi avippavāsaṃ. | ||
+ | |||
+ | Passāmi naṃ manasā cakkhunā vāti: yathā cakkhumā puriso āloke rūpagatāni passeyya, dakkheyya olokeyya nijjhāyeyya upaparikkheyya evamevāhaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ manasā passāmi, dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Upanidhi natthi - pana\\ | ||
+ | 2. Cakkhunā ca-va-vi-ka\\ | ||
+ | 3. Namassamānova vasemi rattiṃ - sa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamattoti - rattiṃ ca divā ca buddhānussatiṃ manasā bhāvento, appamattoti ' | ||
+ | |||
+ | Namassamāno vivasemi (rattinti) - ' | ||
+ | |||
+ | Teneva maññāmi avippavāsanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Passāmi naṃ manasā cakkhunā vā\\ | ||
+ | Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto, \\ | ||
+ | Namassamāno vivasemi rattiṃ\\ | ||
+ | Teneva maññāmi avippavāsa‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 20. | ||
+ | |||
+ | Saddhā ca pītī ca mano satī ca4\\ | ||
+ | Nāpenti me gotamasāsanamhā, | ||
+ | Yaṃ yaṃ disaṃ vajati5 bhūripañño\\ | ||
+ | Sa te na teneva nato' | ||
+ | |||
+ | Saddhā ca pītī ca mano satīcāti - ' | ||
+ | |||
+ | 1. Sakkāramāno: | ||
+ | 2. Garukāramāno - machasaṃ va-vi-ka\\ | ||
+ | 3. Avippavuṭṭhoti - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Satimatā - pana\\ | ||
+ | 5. Yaṃ yaṃ disaṃ bhajati - va-vi-ka\\ | ||
+ | 6. Atippasādo - va-vi-ka\\ | ||
+ | 7. Pāmujjaṃ - sahā, \\ | ||
+ | 8. Modanā āmodanā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nāpenti me gotamasāsanamhāti: | ||
+ | |||
+ | Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripaññoti: | ||
+ | |||
+ | Sa tena teneva nato ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Saddhā ca pītī ca mano satī ca\\ | ||
+ | Nāpenti me gotamasāsanamhā, | ||
+ | Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño\\ | ||
+ | Sa tena teneva nato ' | ||
+ | |||
+ | 21. | ||
+ | |||
+ | (Jiṇṇassa) me dubbalathāmakassa\\ | ||
+ | Teneva kāyo na paleti1 tattha, \\ | ||
+ | Saṅkappayattāya2 vajāmi niccaṃ\\ | ||
+ | Mano hi me brāhmaṇa tena yutto. | ||
+ | |||
+ | Jiṇṇassa me dubbalathāmakassāti - ' | ||
+ | |||
+ | Teneva kāyo na paleti tatthāti: kāyo yena buddho tena na paleti na vajati na gacchati nābhikkamatīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Pareti - sa\\ | ||
+ | 2. Saṅkappayantāya - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṅkappayattāya vajāmi niccanti - saṅkappagamanena vitakkagamanena ñāṇagamanena paññāgamanena buddhigamanena vajāmi gacchāmi abhikkamāmīti ' | ||
+ | Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo. ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa\\ | ||
+ | Teneva kāyo na paleti tattha, \\ | ||
+ | Saṃkappayattāya vajāmi niccaṃ\\ | ||
+ | Mano hi me brāhmaṇa tena yutto‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 22. | ||
+ | |||
+ | Paṅke sayāno pariphandamāno\\ | ||
+ | Dīpā dīpaṃ1 upapalaviṃ, | ||
+ | Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\ | ||
+ | Oghatiṇṇamanāsavaṃ. | ||
+ | |||
+ | Paṅke sayāno pariphandamānoti - ' | ||
+ | |||
+ | 1. Disādisaṃ -va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Upallaviṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | 3. Kāmabaḷise - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | Kāmapalise - va-vi-ka\\ | ||
+ | 4. Vinibandho - machasaṃ, syā, va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jātiyā phandamāno, | ||
+ | |||
+ | Dīpā dīpaṃ upapalavinti satthārato satthāraṃ dhammakkhānato dhammakkhānaṃ gaṇato gaṇaṃ diṭṭhiyā diṭṭhiṃ paṭipadāya paṭipadaṃ maggato maggaṃ plaviṃ uplaviṃ upaplaviṃ samupaplavinti (dīpādīpaṃ upaplaviṃ. ) | ||
+ | |||
+ | 1. Pittivisasikena - pana. \\ | ||
+ | 2. Manussakena - ma-va-vi-ka\\ | ||
+ | Mānusikene machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ḍāhena -va-vi-ka, machasaṃ, \\ | ||
+ | 4. Lohitena pittena - pa-vi-ka, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athaddasāsiṃ sambuddhanti - ' | ||
+ | |||
+ | Oghatiṇṇamanāsavanti - ' | ||
+ | |||
+ | So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. | ||
+ | |||
+ | Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya, | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Paṅke sayāno pariphandamāno\\ | ||
+ | Dīpādīpaṃ upaplaviṃ, | ||
+ | Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\ | ||
+ | Oghatiṇṇamanāsava‘‘nti. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 23 | ||
+ | |||
+ | Yathā ahu vakkali muttasaddho\\ | ||
+ | Bhadrāvudho ālavi gotamo ca, \\ | ||
+ | Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ\\ | ||
+ | Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāraṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathā ahu vakkali muttasaddho bhadrāvudho ālavigotamo cāti yathā vakkalithero muttasaddho3 saddhāgaruko saddhāpubbaṅgamo saddhādhimutto4 saddhādhipateyyo arahattappatto, | ||
+ | |||
+ | 1. Pubbatā metaṃ athāti - - - va-vi-ka. \\ | ||
+ | 2. Pallaviṃ upallaviṃ sampallaviṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Saddho - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Saddhāvimutto - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva tvampi pamuñcassu saddhanti - evameva tvampi1 saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | . 7\\ | ||
+ | Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti: ' | ||
+ | Tenāha bhagavā: | ||
+ | |||
+ | Yathā ahu vakkali muttasaddho\\ | ||
+ | Bhadrāvudho ālavigotamo ca, \\ | ||
+ | Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ\\ | ||
+ | Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti. | ||
+ | |||
+ | 24 | ||
+ | |||
+ | Esa bhīyo pasīdāmi sutvāna munito vaco, \\ | ||
+ | Vivattacchado3 sambuddho akhilo paṭibhānavā. | ||
+ | |||
+ | Esa bhīyo pasīdāmīti - esa bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi bhīyo bhīyo (okappemi), bhīyo bhīyo adhimuccāmi, | ||
+ | |||
+ | 1. Tvaṃ - va-vi-ka, machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Tvaṃ - pa-va-vi-ka. \\ | ||
+ | 3. Vivattacchaddo - pana, \\ | ||
+ | Vivaṭṭacchado - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sutvāna munino vacoti - ' | ||
+ | |||
+ | Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ vacīmoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ manomoneyyaṃ? | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ, | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. | ||
+ | |||
+ | 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ | ||
+ | Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino? | ||
+ | |||
+ | 3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\ | ||
+ | Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ | ||
+ | Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\ | ||
+ | Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ | ||
+ | Devamanussehi pūjito yo\\ | ||
+ | Saṅgajālamaticca so munī. | ||
+ | |||
+ | Sutvāna munino vacoti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ1 sutvāna2 uggahetvāna upadhārayitvāna upalakkhiyitvānāti ' | ||
+ | |||
+ | Vivattacchado sambuddhoti - ' | ||
+ | |||
+ | Akhilo paṭibhānavāti ' | ||
+ | |||
+ | Katamo paripucchā paṭibhānavā: | ||
+ | |||
+ | 1. Anusandhiṃ - pa va vi ka\\ | ||
+ | Anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sutvā sunitva uggahetvā upadhāretvā - pana\\ | ||
+ | 3. Vigatāni - va-vi-ka\\ | ||
+ | 4. Anabhāvaṃgatā - va-vi-ka, ma cha syā, \\ | ||
+ | 5. Buddhavacanaṃ pakatiyā - machasaṃ, \\ | ||
+ | 6. Pariyā sumaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Esa bhīyo pasīdāmi sutvāna munino vaco, \\ | ||
+ | Vivattacchado sambuddho akhilo paṭibhānavā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 25 | ||
+ | |||
+ | Adhideve abhiññāya sabbaṃ vedi paroparaṃ, | ||
+ | Pañhānantakaro satthā kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ. | ||
+ | |||
+ | Adhideve abhiññāyāti - devā' | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ vedi paroparanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Atidevāti-va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Passi-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañhānantakaro satthāti: bhagavā pārāyanikapañhānaṃ antakaro pariyantakaro paricchedakaro parivaṭumakaro. Sabhiyapañhānaṃ (antakaro) pariyantakaro, | ||
+ | |||
+ | Athavā bhagavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhetā3 pasādetāti evampi bhagavā satthavāho. Athavā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā. Anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidū maggakovido maggānugā ca panassa4 etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti evampi bhagavā satthavāhoti. | ||
+ | |||
+ | Kaṅkhīnaṃ paṭijānatanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Adhideve abhiññāya sabbaṃ vedi paroparaṃ, | ||
+ | Pañhānantakaro satthā kaṅkhīnaṃ paṭijānata‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | 1. Satthaṃ pana\\ | ||
+ | 2. Khemantaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pekkhatā - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Maggānugāva pana - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Nissaṅkā - pana\\ | ||
+ | 6. Sallekhā - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Saṃkīlesa - pana | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 26. | ||
+ | |||
+ | Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ\\ | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci, \\ | ||
+ | Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā\\ | ||
+ | Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittaṃ. | ||
+ | |||
+ | Asaṃhīraṃ asaṅkuppanti: | ||
+ | |||
+ | Yassa natthi upamā kvacīti - ' | ||
+ | |||
+ | Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Nibbānassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Tassa aññadatthu - syā, \\ | ||
+ | 3. Passissāmi - macce | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti - ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha thero piṅgiyo: | ||
+ | |||
+ | Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ\\ | ||
+ | Yassa natthi upamā kvaci\\ | ||
+ | Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā\\ | ||
+ | Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti. | ||
+ | |||
+ | Piṅgiyasuttantaṃ soḷasi | ||
+ | |||
+ | Pārāyana vaggo niṭṭhito | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khaggavisāṇa suttaniddeso | ||
+ | |||
+ | (1) | ||
+ | |||
+ | Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ\\ | ||
+ | Aviheṭhayaṃ1 aññatarampi tesaṃ, \\ | ||
+ | Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti - ' | ||
+ | |||
+ | Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesanti ekamekampi sattaṃ pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā vā7 rajjuyā vā aviheṭhayanto, | ||
+ | |||
+ | 1. Aheṭhayaṃ - syā, \\ | ||
+ | 2. Pariyādaya vacanametaṃ - syā, \\ | ||
+ | 3. Tasitataṇhā - machasaṃ, taṇhā - syā\\ | ||
+ | 4. Tena - pa-va-vi-ka. \\ | ||
+ | 5. Saṃtāpaṃ - syā\\ | ||
+ | 6. Daṇḍantī - machasaṃ. \\ | ||
+ | 7. Addayā vā - va-vi-ka, aruyā vā- syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na puttamiccheyya kuto sahāyanti - nā'ti paṭikkhepo, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappoti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko: so paccekasambuddho sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā sannidhipaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāti vattāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko: so evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni pantāni6 senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | 1. Attajo - syā. \\ | ||
+ | 2. Nisajjanaṃ - syā, \\ | ||
+ | 3. Nipajjanaṃ - sayā. \\ | ||
+ | 4. Icchissati syā\\ | ||
+ | 5. Taṇhā pahānaṭṭhena - pana, syā\\ | ||
+ | 6. Panthāni - pa vi, vi, ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko, so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ1 namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ midhametva2 taṇhājāliniṃ3 saritaṃ visantikaṃ4 pajahi vinodehi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesīti. | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ, | ||
+ | Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati. | ||
+ | |||
+ | 2. Evamādīnavaṃ5 ñatvā taṇhā6 dukkhassa sambhavaṃ, | ||
+ | Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko: rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkilesoti eko, evaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Sasenakanaṃ - pa-vi-ka, machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Vidhametvā ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Taṇhaṃ jāliniṃ - syā, \\ | ||
+ | 4. Visaritaṃ visattikaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Etamādinavaṃ - pa. Machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Taṇhaṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | [A.] Catukkaṅguttara - bhaṇḍagāmavagga\\ | ||
+ | Suttanipāta - dvayatānupassanāsutta. \\ | ||
+ | Itivuttaka anīyavagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Ekāyanaṃ jāti khayantadassī\\ | ||
+ | Maggaṃ pajānāti hitānukampī\\ | ||
+ | Etena maggena tariṃsu pubbe\\ | ||
+ | Tarissanti ye ca taranti oghaṃ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko. Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ1 abhisambuddhoti eko: ' | ||
+ | Idaṃ dukkhanti bujjha, ayaṃ dukkhasamudayoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bujjha, ime āsavā' | ||
+ | |||
+ | 1. Paccekabuddhañāṇena - syā. \\ | ||
+ | 2. Atthagamaṃca - va-vi-ka machasaṃ, \\ | ||
+ | [A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - nālandavagga. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athavā yaṃ bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Careti: aṭṭha cariyāyo: iriyāpathacariyā āyatanacariyā saticariyā samādhicariyā ñāṇacariyā maggacariyā patticariyā1 lokatthacariyā. ' | ||
+ | |||
+ | Aparāpi aṭṭha cariyāyo: adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto viriyena carati, upaṭṭhapento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā carati, pajānanto7 paññāya carati, vijānanto viññāṇena carati, 8 evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati. Evaṃ paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya carati imā aṭṭha cariyāyo. | ||
+ | |||
+ | Aparāpi aṭṭha cariyāyo: dassanacariyā ca9 sammādiṭṭhiyā, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭipatticariyā - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Chaajjhattikabāhiresu-pa, | ||
+ | 3. Catusu saccesu - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 4. Catusu maggesu - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 5. Paṭipatticariyāti - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 6. Padesato - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 7. Pajahanto - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 8. Viññāṇacariyāya carati - machasaṃ va, vi, ka\\ | ||
+ | 9. Dassanacariyā ñāṇacariyāca sammādiṭṭhiyā - pa, va, vi, ka\\ | ||
+ | 10. Abhiropanacariyā ma, cha, saṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṃ ekaṃ hoti adutiyaṃ. Evameva so paccekasambuddho, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ\\ | ||
+ | Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ, \\ | ||
+ | Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 2. | ||
+ | |||
+ | Saṃsaggajātassa bhavanti snehā\\ | ||
+ | Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti, \\ | ||
+ | Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Saṃsaggajātassa bhavanti snehāti - ' | ||
+ | |||
+ | 1. Takkappo - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 2. Tassadiso - machasaṃ syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo savaṇasaṃsaggo: | ||
+ | |||
+ | .Snehāti dve snehā: taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca. Katamo taṇhāsneho: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisneho: | ||
+ | |||
+ | Saṃsaggajātassa bhavanti snehāti - dassanasaṃsaggapaccayā ca savaṇasaṃsaggapaccayā ca taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca bhavanti saṃbhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti abhinibbattanti pātubhavantīti ' | ||
+ | |||
+ | Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahotīti - ' | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisneho: | ||
+ | |||
+ | 1. Sīmakataṃ - va, vi, ka. Machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Pariyantikataṃ - pana. Machasaṃ\\ | ||
+ | Pariyantikaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 3. Pāvuraṇā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Janapadā ca - va, vi, ka\\ | ||
+ | 5. Yā etā - pana. \\ | ||
+ | 6. Pariggāho - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 7. Vipariyāsaggāho - machasaṃ. \\ | ||
+ | Vipariyesagāho - syā. \\ | ||
+ | 8. Āyatāvakambhi - va, vi, ka\\ | ||
+ | Ayāthāvakasmiṃ - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 9. Bhanati - machasaṃ syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paripanthepi tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ rājā bandhāpeti andubandhanena vā rajjubandhenena vā saṅkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā nagarabandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena vā, attamaso saccanīyampi karoti na te labbhā ito pakkamitunti. So bandhanapaccayā pi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: snehapaccayā ca2. Nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ, ettakenapi rājā na tussati. | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ rājā tassa3 dhanaṃ āhārapeti: | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ rājā vividhā kammakāraṇā 4 kārāpeti: kasāhipi tāḷeti vettehipi tāḷeti, addhadaṇḍakehipi5 tāḷeti, hatthampi chindati pādampi chindati hatthapādampi chindati, kaṇṇampi chindati, nāsampi chindati, kaṇṇanāsampi chindati, bilaṅgathālikampi karoti, saṅkhamuṇḍikampi karoti rāhumukhampi karoti, jotimālikampi karoti, hatthapajjotikampi karoti, erakavattikampi karoti, cīrakavāsikampi karoti, eṇeyyakampi karoti, balisamaṃsikampi karoti, kahāpaṇakampi karoti, khārāpatacchikampi karoti, paḷighaparivattikampi karoti, paḷālapiṭṭhikampi karoti, tattenapi telena osiñcati, sunakhehipi khādāpeti, | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhadomanassaṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Tassinehapaccayāca - va-vi-ka\\ | ||
+ | 3. Tassa ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Kammakaraṇāni - pa, -va-vi, -ka\\ | ||
+ | Kammakāraṇā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Aḍḍhadaṇḍakehipi - va-vi-ka, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So sakena kammena kāyassa bhedā parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ nirayapālā saṃvesetvā2 kuṭārīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā3 vāsīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. 4 Tamenaṃ nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha tippā kharā5 kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ. Tamenaṃ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito\\ | ||
+ | Ayo pākārapariyanto ayasā paṭikujjito, | ||
+ | |||
+ | 2. Tassa ayomayā bhūmi6 jalitā tejasā yutā\\ | ||
+ | Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā. [A] | ||
+ | |||
+ | 3. Kadariyā tāpanā ghorā accimanto durāsadā7\\ | ||
+ | Lomahaṃsanarūpā ca bhismā paṭibhayā dukhā8[b] | ||
+ | |||
+ | 4. Puratthimāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante pacchimāya paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 5. Pacchimāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante puratthimāya paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 1. Kammakāraṇaṃ - pama\\ | ||
+ | Kammakāraṇaṃ karonti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Saṃvesitvā - syā\\ | ||
+ | 3. Ṭhapetvā - pa-va-vi-ka\\ | ||
+ | 4. Harantipi paccāharantipi - va-vi-ka\\ | ||
+ | 5. Tibbā kharā - va, vi, ka, machasaṃ, \\ | ||
+ | 6. Tassa bheṭṭhā ayobhūmi, va, vi, ka\\ | ||
+ | 7. Accikkhandho durāsado - ma-va-vi-ka\\ | ||
+ | 8. Bhismā paṭibhayā dukkhā - va, vi, ka\\ | ||
+ | [A.] Majjhimanikāya - uparipaṇṇāsaka - devadutasutta. \\ | ||
+ | [B.] Saṃkiccajātaka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Uttarāya 9 bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante1 dakkhiṇāya paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 7. Dakkhiṇāya ca bhittiyā accikkhandho samuṭṭhito\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante uttarāya paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 8. Heṭṭhato ca samuṭṭhāya accikkhandho bhayānako\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante chadanasmiṃ paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 9. Chadanamhā samuṭṭhāya accikkhandho bhayānako\\ | ||
+ | Dahanto pāpakammante bhūmiyaṃ paṭihaññati, | ||
+ | |||
+ | 10. Ayo kapālamādittaṃ saṃtattaṃ jalitaṃ yathā\\ | ||
+ | Evaṃ avīcinirayo heṭṭhā upari passato, | ||
+ | |||
+ | 11. Tattha sattā mahāluddā mahākibbisakārino\\ | ||
+ | Accantapāpakammantā paccanti na ca mīyare, | ||
+ | |||
+ | 12. Jātavedasamo kāyo tesaṃ nirayavāsinaṃ\\ | ||
+ | Passa kammānaṃ daḷhattaṃ na bhasmā hoti napi masi. | ||
+ | |||
+ | 13. Puratthimenapi dhāvanti tato dhāvanti pacchimaṃ\\ | ||
+ | Uttarenapi dhāvanti tato dhāvanti dakkhiṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 14. Yaṃ yaṃ disaṃ padhāvanti taṃ taṃ dvāraṃ pithīyati2\\ | ||
+ | Abhinikkhamitāsā te sattā mokkhagavesino, | ||
+ | |||
+ | 15. Na te tato nikkhamituṃ labhanti kammapaccayā\\ | ||
+ | Tesaṃ ca pāpakammaṃ taṃ avipakkaṃ kataṃ bahu' | ||
+ | |||
+ | Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ. Yāni ca nerayikāni dukkhāni yāni ca tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānussikāni dukkhāni tāni kuto jātāni kuto sañjātāni kuto nibbattāni kuto abhinibbattāni kuto pātubhūtāni: | ||
+ | |||
+ | 1. Mahanto pāpakammanto - va-vi-ka\\ | ||
+ | 2. Piṭhīyati - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Honti - pa-va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisneho: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Saṃsaggajātassa bhavanti snehā\\ | ||
+ | Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti, \\ | ||
+ | Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 3. | ||
+ | |||
+ | Mitte suhajje anukampamāno\\ | ||
+ | Hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto, | ||
+ | Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthaṃ paṭibaddhacittoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭībandhacitto - va, vi\\ | ||
+ | 2. Jīvitassa atthāya - pa, va, vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthanti: mitte ca suhajje ca sandiṭṭhe ca sambhatte ca sahāye ca anukampamāno anupekkhamāno anugayhamāno attatthampi paratthampi ubhayatthampi hāpeti, diṭṭhadhammikampi atthaṃ hāpeti, samparāyikampi atthaṃ hāpeti, paramatthampi atthaṃ hāpeti, pahāpeti parihāpeti paridhaṃseti parivajjeti antaradhāpetīti 'mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthaṃ. Paṭibaddhacitto' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti: ahaṃ tumhākaṃ bahūpakāro. Tumhe maṃ āgamma buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, | ||
+ | |||
+ | 1. Yampi aññe - pana\\ | ||
+ | 2. Paṭibaddhacitto - va, vi, ka\\ | ||
+ | 3. Maṃ muñcitvā - pana. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisanthavo: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Mitte suhajje anukampamāno - hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto, | ||
+ | Ekaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno - eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 4. \\ | ||
+ | Vaṃso visālova yathā visatto\\ | ||
+ | Puttesu dāresu ca yā apekkhā, \\ | ||
+ | Vaṃsakaḷīrova4 asajjamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Vaṃso visālova yathā visattoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Ummibhayaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Susumārabhayaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Parissārajjabhayaṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | 4. Vaṃsokalirova - pa, va, vi, ka. \\ | ||
+ | Vaṃsakkalīrova - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Santo pana. \\ | ||
+ | 6. Visaṭā - ma, va, vi, ka\\ | ||
+ | 7. Āyunanī - machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Jappāyanā - pana\\ | ||
+ | 9. Pucchañjikatā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Arūpataṇhā nirodhataṇhā, | ||
+ | |||
+ | Visālā vā pana taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikāti ' | ||
+ | |||
+ | Puttesu dāresu ca yā apekkhāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Māragocaro - pana. \\ | ||
+ | 2. Visālatāti - pana. \\ | ||
+ | 3. Visapaṭibhāgāti - pana. \\ | ||
+ | 4. Apekkhā vuccanti - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇi nikkhepakaṇḍa. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vaṃsakalīrova asajjamānoti ' | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisajjā: | ||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Vaṃso visālova yathā visatto\\ | ||
+ | Puttesu dāresu ca yā apekkhā\\ | ||
+ | Vaṃsakaḷīrova asajjamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 5. | ||
+ | |||
+ | Migo araññamhi yathā abaddho6\\ | ||
+ | Yenicchakaṃ gacchati gocarāya, 7\\ | ||
+ | Viññū naro seritaṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Migo araññamhi yathā abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāyāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Taraṇa kalīrā - syā, \\ | ||
+ | Taruṇakā kalīrakā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Alaggā agadhitā - machasaṃ, \\ | ||
+ | Alaggā apaliveṭhitā syā\\ | ||
+ | 3. Sajjanā - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Taṇhāsajjanāya - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 5. Na gayhati - pana\\ | ||
+ | 6. Abandho - syā\\ | ||
+ | 7. Gocarasmiṃ - pana. \\ | ||
+ | 8. Sarabhamigo - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anāpāthagato bhikkhave luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanagato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anattaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikaṃ so vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | [A.] Majjhimanikāya ariyapariyesana sutta. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Viññū naro seritaṃ pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Viññū naro seritaṃ pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Migo araññamhi yathā abaddho\\ | ||
+ | Yenicchakaṃ gacchati gocarāya, \\ | ||
+ | Viññū naro seritaṃ pakkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | 6. | ||
+ | |||
+ | Āmantanā hoti sahāyamajjhe\\ | ||
+ | Vāse ca ṭhāne gamane cārikāya, \\ | ||
+ | Anabhijjhataṃ seritaṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Āmantanā hoti sahāyamajjhe vāse ca ṭhāne gamane cārikāyāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Nisajjanaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Āmantanā hoti sahāyamajjhe\\ | ||
+ | Vāse ṭhāne gamane cārikāya, \\ | ||
+ | Anabhijjhataṃ seritaṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 7 | ||
+ | |||
+ | Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe\\ | ||
+ | Puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ, \\ | ||
+ | Piyavippayogaṃ vijigucchamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Khiḍḍāratī hoti sahāyamajjheti ' | ||
+ | 1. Akkhenapi - va, vi, machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā vācasikā khiḍḍā: | ||
+ | |||
+ | Puttesu ca vipulaṃ hoti pemanti: ' | ||
+ | |||
+ | Piyavippayogaṃ vijigucchamānoti dve piyā: sattā vā' saṅkhārā vā katame sattā piyā: idha yassa te honti, atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā. Ime saṅkhārā piyā. Piyavippayogaṃ vijigucchamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe\\ | ||
+ | Puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ, \\ | ||
+ | Piyavippayogaṃ vijigucchamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Mukhaḍiṃḍamakaṃ - machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Mukhavālikaṃ - pu. \\ | ||
+ | 3. Mukhakerekā - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. | ||
+ | |||
+ | Cātuddiso appaṭigho ca hoti\\ | ||
+ | Santussamāno itarītarena, | ||
+ | Parissayānaṃ sahitā achambhi\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Cātuddiso appaṭigho ca hotīti ' | ||
+ | Puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti ye dakkhiṇāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya disāya sattā te appaṭikūlā honti. Ye puratthimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, yo heṭṭhimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uparimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye disāsu vidisāsu sattā te appaṭikūlā, | ||
+ | |||
+ | Santussamāno itarītarenāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Uddhaṃ adho - pa, va, vi, \\ | ||
+ | 2. Abyāpajjena - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Na cīvarahetu - pa, vi, ka, \\ | ||
+ | 4. Apaṭirūpaṃ - pa, va, vi, ka, syā, \\ | ||
+ | 5. Agadhito - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato. Ayaṃ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati. Aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, | ||
+ | |||
+ | Parissayānaṃ sahitā achambhīti' | ||
+ | |||
+ | 1. Mahiṃsā - machasaṃ, \\ | ||
+ | Gomahisā - syā, va, vi\\ | ||
+ | 2. Ḍāho - machasaṃ, \\ | ||
+ | 3. Sarīsapa - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katame paṭicchannaparissayā: | ||
+ | |||
+ | Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā: parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ parisahantīti parissayā: te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti parimaddanti, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā: te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ tatrāsayāti parissayā: tatthete3 pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā, | ||
+ | |||
+ | 1. Maddanti - machasaṃ, va, vi\\ | ||
+ | 2. Iti evaṃ - pana\\ | ||
+ | 3. Tatra te - va, vi\\ | ||
+ | 4. Udake udakasyā - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti1 samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā ' | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā3 antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. [B] \\ | ||
+ | 1. ‘‘Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. | ||
+ | |||
+ | 2. Luddho atthaṃ na jānāti luddho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Anatthajanano doso doso cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. [B] | ||
+ | |||
+ | 1. Tena samudācarena - machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Sāvariyakoti - va-vi\\ | ||
+ | 3. Antarāmalo - machasaṃ, \\ | ||
+ | [A.] Salāyatanasaṃyutta - navapurāṇavagga\\ | ||
+ | [B.] Itivuttaka - catutthavagga malasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Duṭṭho atthaṃ na jānāti duṭṭho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ doso sahate naraṃ. | ||
+ | |||
+ | 5. Anatthajanano moho moho cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. | ||
+ | |||
+ | 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara‘‘nti. [A] | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ‘‘[B] | ||
+ | |||
+ | 7. ‘‘Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ | ||
+ | Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala‘‘nti. [B] | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | 8. ‘‘Rāgo ca doso ca ito nidānā\\ | ||
+ | Arati rati lomahaṃso itojā, \\ | ||
+ | Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\ | ||
+ | Kumārakā dhaṃkamivossajantī‘‘ti[c] | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Parissayānaṃ sahitāti parissaye sahitā ārādhitā ajjhottharitā pariyāditā paṭinissaṭāti ' | ||
+ | |||
+ | [A.] Itivuttaka - catutthavagga malasutta\\ | ||
+ | [B.] Kosala saṃyutta - paṭhamavagga\\ | ||
+ | [C.] Suttanipāta - sūcilomasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Achambhīti so paccekasambuddho abhīru achambhi anutrāsi apalāyi pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso viharatīti parissayānaṃ sahitā achambhi eko care khaggavisāṇakappo, | ||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti\\ | ||
+ | Santussamāno itarītarena, | ||
+ | Parissayānaṃ sahitā achambhi\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 9. | ||
+ | |||
+ | Dussaṅgahā pabbajitāpi eke\\ | ||
+ | Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā, | ||
+ | Appossukko paraputtesu hutvā\\ | ||
+ | Eko caro khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Dussaṅgahā pabbajitāpi eketi ‘‘pabbajitāpi idhekacce nissayepi diyyamāne uddesepi diyyamāne paripucchāyapi diyyamāne cīvarepi diyyamāne pattepi diyyamāne lohathālakepi diyyamāne dhammakarekepi‘‘1 diyyamāne parissāvanepi diyyamāne thavikepi diyyamāne upāhanepi diyyamāne kāyabandhanepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti, | ||
+ | |||
+ | Atho gahaṭṭhā gharamāvasantāti gahaṭṭhāpi idhekacce hatthimhipi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti, | ||
+ | |||
+ | Appossukko paraputtesu hutvāti. Attānaṃ ṭhapetvā sabbe imasmiṃ atthe paraputtā, tesu paraputtesu appossukko hutvā avyāvaṭo hutvā anapekkho hutvāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Dussaṅgahā pabbajitāpi eke\\ | ||
+ | Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā\\ | ||
+ | Appossukko paraputtesu hutvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo' | ||
+ | |||
+ | 1. Dhammakaraṇepi - machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Na saṇanti - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. | ||
+ | |||
+ | Voropayitvā gihibyañjanāni\\ | ||
+ | Saṃsīnapatto1 yathā koviḷāro, | ||
+ | Chetvāna vīro2, gihibandhanāni\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Voropayitvā gihibyañjanānīti ' | ||
+ | |||
+ | Saṃsīnapatto yathā koviḷāroti yathā koviḷārassa pattāni tāni saṃsīnāni3 patitāni paripatitāni, | ||
+ | |||
+ | Chetvāna vīro gihibandhanānīti vīro' | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi nirayadukkhamaticca viriyavāso, | ||
+ | So viriyavā padhānavā vīro tādi, pavuccate tathattā‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Gihibandhanāni4' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Voropayitvā gihibyañjanāni\\ | ||
+ | Saṃsīnapatto yathā koviḷāro, | ||
+ | Chetvāna vīro gihibandhanāni\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Paṭhamo vaggo. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃjinnapatto - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 2. Dhīro - va, -vi\\ | ||
+ | 3. Chinnāni saṃchinnāni - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Gihibandhanāvuccati - pa, va, vi\\ | ||
+ | 5. Bhariyā ca - machasaṃ, \\ | ||
+ | 6. Dhīro - va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. | ||
+ | |||
+ | Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\ | ||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, \\ | ||
+ | Abhibhuyya sabbāni parissayāni\\ | ||
+ | Careyya tenattamano satīmā. | ||
+ | |||
+ | Sace labhetha nipakaṃ sahāyanti: sace nipakaṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ1. Buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāviṃ sahāyaṃ labheyya, paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti 'sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ' | ||
+ | |||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīranti: ' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuyya sabbāni parissayānīti: | ||
+ | |||
+ | Katame paṭicchannaparissayā: | ||
+ | |||
+ | Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā: parisahantīti parissayā, paribhānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ parisahantīti parissayā: te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti parimaddanti, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā: te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ tatrāsayāti parissayā: tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā, | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā ' | ||
+ | Phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā ' | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. \\ | ||
+ | 1. ‘‘Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. | ||
+ | |||
+ | 2. Luddho atthaṃ na jānāti luddho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Anatthajanano doso doso cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. | ||
+ | |||
+ | 4. Duṭṭho atthaṃ na jānāti duṭṭho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ doso sahate naraṃ. | ||
+ | |||
+ | 5. Anatthajanano moho moho cittappakopano\\ | ||
+ | Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. | ||
+ | |||
+ | 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\ | ||
+ | Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 7. ‘‘Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ | ||
+ | Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala‘‘nti. | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: | ||
+ | |||
+ | 8. ‘‘Rāgo ca doso ca ito nidānā\\ | ||
+ | Arati rati lomahaṃso itojā, \\ | ||
+ | Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\ | ||
+ | Kumārakā dhaṃkamivossajantī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Evampi tatrāsayāti parissayā. | ||
+ | |||
+ | Parissayānaṃ sahitāti parissaye sahitā ārādhitā ajjhottharitā pariyāditā paṭinissaṭāti ' | ||
+ | |||
+ | Abhibhuyya sabbāni parissayānīti: | ||
+ | |||
+ | Careyya tenattamano satīmāti so paccekasambuddho tena nepakkena paṇḍitena paññavantena buddhimantena ñāṇinā vibhāvinā medhāvinā sahāyena saddhiṃ attamano tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano udaggamano muditamano careyya vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\ | ||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ\\ | ||
+ | Abhibhuyya sabbāni parissayāni\\ | ||
+ | Careyya tenattamano satīmāti‘‘ | ||
+ | |||
+ | 1. Paññāvanataṃ-va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. | ||
+ | |||
+ | No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\ | ||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, \\ | ||
+ | Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | No ce labhetha nipakaṃ sahāyanti no ce nipakaṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāviṃ sahāyaṃ labheyya paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti 'no ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ' | ||
+ | |||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīranti: ' | ||
+ | |||
+ | Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāyāti: yathā rājā khattiyo muddhābhisitto vijitasaṅgāmo nihatapaccāmitto laddhādhippāyo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro raṭṭhaṃ ca janapadaṃ ca kosaṃ ca koṭṭhāgāraṃ ca pahūtahiraññasuvaṇṇaṃ nagaraṃ ca pariccajitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati irīyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, evaṃ paccekasambuddhopi sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā mittāmaccapaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati irīyati vatteti1 pāleti yapeti yāpetīti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\ | ||
+ | Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, \\ | ||
+ | Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Vattati - pa-va-va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. | ||
+ | |||
+ | Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ\\ | ||
+ | Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā\\ | ||
+ | Ete aladdhā anavajjabhojī\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Addhā pasaṃsāma sahāyasampadanti ' | ||
+ | |||
+ | Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyāti: seṭṭhā honti sahāyā sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena, | ||
+ | |||
+ | Ete aladdhā anavajjabhojīti: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca puggalo sāvajjabhojī: | ||
+ | |||
+ | 1. Samādhikkhandhena samannāgato hoti - mapa\\ | ||
+ | 2. Nijigīsanatāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pātukamyatāya - syā\\ | ||
+ | 4. Muggasūpatāya - syā\\ | ||
+ | 5. Pāribhamyatāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Pīṭhamaddikatāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Navakammena - machasaṃ\\ | ||
+ | Dutakammena - syā ma\\ | ||
+ | Potthakesu adhikaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca puggalo anavajjabhojī: | ||
+ | |||
+ | Ete aladdhā anavajjabhojīti ete anavajjabhojī aladdhā alabhitvā anadhigantvā avinditvā appaṭilabhitvāti 'ete aladdhā anavajjabhojī eko care khaggavisāṇakappo' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ\\ | ||
+ | Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā, \\ | ||
+ | Ete aladdhā anavajjabhojī\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 4. | ||
+ | |||
+ | Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni\\ | ||
+ | Kammāraputtena suniṭṭhitāni, | ||
+ | Saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Disvā suvaṇṇassa pabhassarānīti ' | ||
+ | |||
+ | Kammāraputtena suniṭṭhitānīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Samenati - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṃghaṭṭayantāni duve ‘‘bhujasminti bhujo vuccati hattho yathā ekasmiṃ hatthe dve nūpurāni ghaṭṭenti, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni\\ | ||
+ | Kammāraputtena suniṭṭhitāni, | ||
+ | Saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. \\ | ||
+ | Evaṃ dutiyena sahā mamassa1\\ | ||
+ | Vācābhilāpo abhisajjanā vā, \\ | ||
+ | Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ dutiyena sahā mamassāti taṇhādutiyo vā hoti, puggaladutiyo vā. Kathaṃ taṇhādutiyo hoti'. ' | ||
+ | |||
+ | ‘‘Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ, | ||
+ | Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattatī‘‘ti. * | ||
+ | |||
+ | Evaṃ taṇhādutiyo vā hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ puggaladutiyo hoti: idhekacco na ahetu(2) na kāraṇahetu uddhato avupasannacitto ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti, tattha bahuṃ samphappalāpaṃ palapati seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Saha mama syā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Attahetu - syā\\ | ||
+ | * Catukkaṅguttara - bhaṇḍagāmavagga\\ | ||
+ | Suttanipāta - dvayakānupassanāsutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ katheti. Evaṃ puggaladutiyo hotīti ' | ||
+ | |||
+ | Vācābhilāpo abhisajjanā vā'ti vācābhilāpo vuccati battiṃsa tiracchānakathā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisajjanā: | ||
+ | |||
+ | Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamānoti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Evaṃ dutiyena sahā mamassa\\ | ||
+ | Vācābhilāpo abhisajjanā vā, \\ | ||
+ | Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6. | ||
+ | |||
+ | Kāmā hi3 citrā madhurā manoramā\\ | ||
+ | Virūparūpena mathenti cittaṃ, \\ | ||
+ | Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Kāmā hi citrā madhurā manoramāti ' | ||
+ | Dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\ | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Citrāti4 nānāvaṇṇā rūpā nānāvaṇṇā saddā nānā vaṇṇā gandhā nānā vaṇṇā rasā nānā vaṇṇā phoṭṭhabbā. Iṭṭhā ' | ||
+ | 1. Saha mamassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Susumārabhayaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Kāmā vicitrāti - va, vi, \\ | ||
+ | 4. Vicitrāti - va, vi, ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Madhurāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā, | ||
+ | |||
+ | Virūparūpena mathenti cittanti: nānāvaṇṇehi rūpehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi saddehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi gandhehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi rasehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi phoṭṭhabbehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsentī' | ||
+ | |||
+ | Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti: - vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo: idha bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena3 yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno4 khuppipāsāya mīyamāno5 ayaṃ bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ nāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ6 aphalo vata me vāyāmo ti. Ayampi bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | 1. Pīḷasukhaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 2. Anunayasukhaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | 3. Yadigorakkhanena - va, vi\\ | ||
+ | 4. Sama passamāno - ma, va, vi\\ | ||
+ | 5. Viḷiyamāno - va, vi, \\ | ||
+ | 6. Upaṭṭhānaṃ - va, vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti so tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti khattiyā' | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asivammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhato byaḷhaṃ3 saṃgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānāsu4 sattisupi khippamānāsu asīsupi vijjotantesu5. Te tattha usuhi' | ||
+ | |||
+ | 1. Bhogā - pa, va, vi\\ | ||
+ | 2. Gacchanti - pa ma va vi\\ | ||
+ | 3. Virulhaṃ - va vi\\ | ||
+ | 4. Khipamānesu - pa va vi\\ | ||
+ | 5. Vijjotalannesu - machasaṃ. Va. Vi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asivammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattisupi khippamānāsu asīsupi vijjotalannesu2. Te tattha usuhipi vijjhanti sattīhipi vijjhanti. Pakkaṭṭhiyāpi3 osiñcanti abhivaggenapi4 omaddanti asināpi sīsaṃ chindanti, te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu, sandhimpi chindanti nillopampi haranti ekāgārikampi5 karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. ‘‘[A] | ||
+ | |||
+ | Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṃ disvā, passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā\\ | ||
+ | Virūparūpena mathenti cittaṃ, \\ | ||
+ | Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Addhāvalopanā - syā\\ | ||
+ | 2. Vijjotattesu - sa. \\ | ||
+ | 3. Chakanakāyapi - a bra\\ | ||
+ | Chakkāṭiyāpi - ma va vi ka\\ | ||
+ | 5. Ekātārampi - pana. \\ | ||
+ | [A.] Majjhimanikāya - mahādukkhakkhandhasutta\\ | ||
+ | 6. Karonti - pa ma\\ | ||
+ | 7. Vattehipi - abu. \\ | ||
+ | 4. Abhivaggenapi - a bu pa. \\ | ||
+ | Aggivaggenapi - va vi ka. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. | ||
+ | |||
+ | Īti ca gaṇḍo ca upaddavo ca\\ | ||
+ | Rogo ca sallaṃ ca bhayaṃ ca metaṃ, \\ | ||
+ | Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Īti ca gaḍḍo ca upaddavo ca rogo ca sallaṃ ca bhayaṃ ca metanti vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘bhayanti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Bhayaṃ dukkhaṃ rogo ca gaṇḍo sallaṃ ca saṅgo ca\\ | ||
+ | Paṅko ca gabbho ubhayaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. Ete kāmā, pavuccanti yattha satto puthujjano\\ | ||
+ | Otiṇṇo sātarūpena puna gabbhāya gacchati. ' | ||
+ | |||
+ | 3. Yato ca bhikkhu ātāpī sampajaññaṃ na riccati, \\ | ||
+ | So imaṃ palipaṃ' | ||
+ | Pajaṃ jātijarūpetaṃ phandamānaṃ avekkhatī ti. | ||
+ | |||
+ | Īti ca gaṇḍo ca upaddavo ca rogo ca sallaṃ ca bhayaṃ ca metaṃ etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvāti: etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Īti ca gaṇḍo ca upaddavo ca\\ | ||
+ | Rogo ca sallaṃ ca bhayaṃ ca metaṃ, \\ | ||
+ | Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. | ||
+ | |||
+ | Sītaṃ ca uṇhaṃ ca khudaṃ pipāsaṃ\\ | ||
+ | Vātātape4' | ||
+ | Sabbāni petāni abhisambhavitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Sītaṃ uṇhaṃ ca khudaṃ pipāsanti: ' | ||
+ | |||
+ | Vātātape ḍaṃsasiriṃsape cāti ' | ||
+ | |||
+ | Sabbāni petāni abhisambhavitvāti, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sītaṃ ca uṇhaṃ ca khudaṃ pipāsaṃ\\ | ||
+ | Vātāpe ḍaṃsasiriṃsape va, \\ | ||
+ | Sabbāni petāni abhisambhavitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Śarīsape ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Buddu vuccanti - va, vi, syā\\ | ||
+ | 3. Kālavātā ma, cha, saṃ, natthi\\ | ||
+ | 4. Kāḷavaṭṭhavātā - va, vi, ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. | ||
+ | |||
+ | Nāgova yūthāni vivajjayitvā\\ | ||
+ | Sañjātakhandho padumī (uḷāro), \\ | ||
+ | Yathābhirantaṃ viharaṃ1 araññe\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Nāgova yūthāni vivajjayitvāti ' | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Āguṃ na karoti kiñcaloke (sabhiyā' | ||
+ | Sabbasaṃyoge2 visajja bandhanāni, | ||
+ | Sabbattha na sajjatī vimutto\\ | ||
+ | Nāgo tādī pavuccate tathattā‘‘. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ so paccekasambuddho āguṃ na karotīti nāgo. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo: so paccekasambuddho na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati na vaggehi dhammehi3 yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati. Evaṃ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho na āgacchatīti nāgo: sotāpattimaggena se kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na pacceti, na paccāgacchati, | ||
+ | |||
+ | 1. Vihare - ma cha sa. \\ | ||
+ | 2. Saṃgogaṃ - va vi\\ | ||
+ | 3. Navaggehi kammehi - va viva\\ | ||
+ | Navaggehi kappesaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nāgova yūthāni vivajjayitvāti: | ||
+ | |||
+ | Sañjātakhandho padumī uḷāroti: yathā so hatthināgo sañjātakhandho sattaratano vā hoti aṭṭharatano vā. Paccekasambuddhopi sañjātakhandho asekkhena sīlakkhandhena asekkhena samādhikkhandhena asekkhena paññākkhandhena asekkhena vimuttikkhandhena asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena. Yathā so hatthināgo padumī. Paccekasambuddhopi sattabhi bojjhaṅgapupphehi padumī. Satisambojjhaṅgapupphena dhammavicayasambojjhaṅgapupphena viriyasambojjhaṅgapupphena pītisambojjhaṅgapupphena passaddhisambojjhaṅgapupphena samādhisambojjhaṅgapupphena upekkhāsambojjhaṅgapupphena yathā so hatthināgo (uḷāro) thāmena balena javena sūrena paccekasambuddhopi uḷāro sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanoti - sañjātakhandho padumī uḷāro. | ||
+ | |||
+ | Yathābhirantaṃ viharaṃ2 araññeti: yathā so hatthināgo yathābhirantaṃ araññe viharati, paccekasambuddhopi yathābhirantaṃ araññe viharati, paṭhamenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati, dutiyenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati, tatiyenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati, catutthenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati, mettāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati, karuṇāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati, muditāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati, upekkhāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati, ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, nirodhasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, phalasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharatīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Arañña vanamajjhogātetvā - va vi\\ | ||
+ | 2. Vihare - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tenāha so sambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nāgova yūthāni vivajjayitvā\\ | ||
+ | Sañjātakhandho padumī (uḷāro), \\ | ||
+ | Yathābhirantaṃ viharaṃ araññe\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 10 | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa\\ | ||
+ | Yaṃ phassaye1 sāmayikaṃ2 vimuttiṃ, \\ | ||
+ | Ādiccabandhussa vaco nisamma\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa yaṃ phassaye (sāmayikaṃ) vimuttinti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā. ‘‘So vatānanda bhikkhu saṃgaṇikārāmo saṃgaṇikārato3 saṃgaṇikārāmataṃ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito4 gaṇārāmataṃ anuyutto yaṃ taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ādiccabandhussa vaco nisammāti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa\\ | ||
+ | Yaṃ phassaye saṅgaṇikāratassa\\ | ||
+ | Ādiccabandhussa vaco nisamma\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyo vaggo. | ||
+ | |||
+ | 1. Phussaye - syā\\ | ||
+ | 2. Samāyikaṃ - va vi\\ | ||
+ | 3. Saṃgaṇikarato - machasaṃ \\ | ||
+ | 4. Gaṇi samudito - va vi\\ | ||
+ | 5. Sāmāyikaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Yantaṃ cetovimuttiṃ - va vi ka\\ | ||
+ | 7. Anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Majjhimanikāya - mahāsuññatasutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhīvisūkāni upātivatto\\ | ||
+ | Patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo, | ||
+ | Uppannañāṇomhi anaññaneyyo\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhīvisūkāni upātivattoti ' | ||
+ | |||
+ | Patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭiggāho - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Ayāthāvakasmiṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Vipariyāsaggāho - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 'Sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho' | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhanti paraneyyo na parappattiyo na parapaṭibaddhagū' | ||
+ | |||
+ | Ime āsavā' | ||
+ | |||
+ | Ime dhammā abhiññeyyāti paraneyyo na parappattiyo na parapaṭibaddhagū' | ||
+ | |||
+ | Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca paraneyyo na parappattiyo na parapaṭibaddhagū' | ||
+ | |||
+ | Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca\\ | ||
+ | Paraneyyo na parappattiyo na parapaṭibaddhagū' | ||
+ | Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca paraneyyo na parappattiyo na parapaṭibaddhagū' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Diṭṭhīvisūkāni upātivatto\\ | ||
+ | Patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo, | ||
+ | Uppannañāṇomhi anaññaneyyo\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 2. | ||
+ | |||
+ | Nillolupo4 nikkuho nippīpāso\\ | ||
+ | Nimmakkho niddhantakasāvamoho, | ||
+ | Nirāsaso sabbaloke bhavitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Nillolupo nikkuho nippipāsoti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭibandhaga - va vi\\ | ||
+ | 2. Taṃ jānāti - va vi\\ | ||
+ | 3. Paṭipassato - va vi machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Nilloluppo - va. Vi\\ | ||
+ | 5. Kāsāmoho - machasaṃ, va, vi, ka\\ | ||
+ | 6. Paccayapaṭisevanasaṃkhātaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ paccayapaṭisedhanasaṃkhātaṃ1 kuhanavatthu: | ||
+ | |||
+ | 1. Paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Siyenimattanti - pa va vi\\ | ||
+ | 3. Sace ahaṃ - ma va ci ka\\ | ||
+ | 4. Tumhaññeva - ma va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu: | ||
+ | |||
+ | Katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu: | ||
+ | |||
+ | Tassa paccekasambuddhassa imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭippassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni, | ||
+ | |||
+ | 1. Samāhitoviya sayati - pana\\ | ||
+ | 2. Āpāthakajjhāyī ca hoti - katthaci\\ | ||
+ | 3. Dhammakaraṇaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Āyogabandhanaṃ dhāreti - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nippipāsoti. ' | ||
+ | |||
+ | Nimmakkho niddhantakasāvamohoti ' | ||
+ | |||
+ | Nirāsaso sabbaloke bhavitvāti ‘‘āsā‘‘ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Nillolupo nikkuho nippīpāso\\ | ||
+ | Nimmakkho niddhantakasāvamoho, | ||
+ | Nirāsaso sabbaloke bhavitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Anabhāvaṃ gatā - ca vi machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Nilloluppo - va vi\\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. | ||
+ | |||
+ | Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha\\ | ||
+ | Anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ, | ||
+ | Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayethāti: | ||
+ | |||
+ | Anatthadassiṃ visame niviṭṭhanti: | ||
+ | |||
+ | 1. Sukatadukkatānaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattanti - 'yopi kāme esati gavesati pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo sopi kāme pasuto' | ||
+ | |||
+ | Yathā kalahakārako kalahapasuto, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha\\ | ||
+ | Anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ, | ||
+ | Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Kāmappasuto - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Vosaggo - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Vosaggānuppadānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Aniṭṭhitakiriyatā - ma-va-vi-ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4 | ||
+ | |||
+ | Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha\\ | ||
+ | Mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ, | ||
+ | Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajethanti bahussuto hoti mitto sutadharo sutasannicayo, | ||
+ | |||
+ | Mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantanti uḷāro hoti mitto sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena. Paṭibhānavantanti: | ||
+ | |||
+ | Katamo paripucchā paṭibhānavā: | ||
+ | |||
+ | Katamo adhigamapaṭibhānavā idhekaccassa adhigatā honti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo cattāre4 ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni5 catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo. Tassa attho ñāto dhammo ñāto nirutti ñātā. Atthe ñāte attho paṭibhāti, | ||
+ | |||
+ | 1. Dhātā - ma cha maṃ\\ | ||
+ | 2. Tayo paṭibhāṇavā - va-vi\\ | ||
+ | 3. Pariyāpuṭṭhaṃ hoti - va-vi\\ | ||
+ | Pariyāpuṭhaṃ - syā. \\ | ||
+ | 4. Cattārimaj sāmaññaphalāni - pa va vi\\ | ||
+ | 5. Samuppanno - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Paripucchaṃ natthi - va vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aññāya atthāni vineyya kaṅkhanti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha\\ | ||
+ | Mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ, | ||
+ | Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 5. | ||
+ | |||
+ | Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhaṃ ca loke\\ | ||
+ | Analaṃkaritvā anapekkhamāno, | ||
+ | Vibhūsaṇaṭṭhānā virato saccavādī\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhaṃ ca loketi: ' | ||
+ | Katamā vācasikā khiḍḍā: | ||
+ | |||
+ | Analaṃkaritvā anapekkhamānoti: | ||
+ | |||
+ | 1. Paramatthaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Khiḍḍārati - pa va vi\\ | ||
+ | 3. Kāme sukhaṃ - va vi\\ | ||
+ | 4. Khiḍḍā ca ratī ca - va vi\\ | ||
+ | [A] saṃyuttanikāya maggasaṃyutta | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādīti ' | ||
+ | |||
+ | Katamā pabbajitassa vibhūsā. Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa8 bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā vibhūsanā kelanā parikelanā gedhitatā gedhitattaṃ9 capalatā10 cāpalyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Saccavādīti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | Khiḍḍaṃ ratiṃ11 kāmasukhaṃ ca loke\\ | ||
+ | Analaṃkaritvā anapekkhamāno\\ | ||
+ | Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6. | ||
+ | |||
+ | Puttaṃ ca dāraṃ pītaraṃ ca mātaraṃ\\ | ||
+ | Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni, | ||
+ | Bhitvāna12 kāmāni sakodhikāni13\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Puttaṃ ca dāraṃ pitaraṃ ca mātaranti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Atthi agārikassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Atthi anagārikassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Nesamassuca - va vi\\ | ||
+ | 4. Mālā ca gandhā ca - va vi\\ | ||
+ | 5. Piḷandhā ca vatthaṃ ca sayanāsanaṃ ca - ma vi vi ka\\ | ||
+ | 6. Mālāvilepanaṃ\\ | ||
+ | 7. Mukhadhuṇṇakaṃ - pa va vi\\ | ||
+ | 8. Bhutikāyassa - pa va vi\\ | ||
+ | 9. Gaddhikata gaddhikattaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 10. Cāpalatā - cāpalaviṃ - ma va vi ka\\ | ||
+ | 11. Khiḍḍāratī - va vi\\ | ||
+ | 12. Jahitvāna - pa va vi\\ | ||
+ | 13. Yathodhikāti - machasaṃ\\ | ||
+ | 14. Khetrajo - va vi syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhanāni dhaññāni ca bandhavānīti: | ||
+ | |||
+ | Hitvāna kāmāti sakodhikānīti ' | ||
+ | Katame vatthukāmā? | ||
+ | |||
+ | Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe' | ||
+ | |||
+ | Katame kilesakāmā? | ||
+ | |||
+ | ‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ | ||
+ | Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Ime vuccanti kilesakāmā. | ||
+ | |||
+ | Hitvāna kāmānīti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinoditvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvā hitvāna2 kāmāni sakodhikānīti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Puttaṃ ca dāraṃ pītaraṃ ca mātaraṃ\\ | ||
+ | Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni, | ||
+ | Hitvāna kāmāni sakodhikāni3\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 7. | ||
+ | |||
+ | Saṅgo eso parittamettha sobyaṃ\\ | ||
+ | Appassādo dukkhamettha bhīyo, \\ | ||
+ | Gaḷo4 eso iti ñatvā matimā5\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Saṅgo eso parittamettha sobyanti: saṅgoti vā balisanti vā (āmisanti) vā lagganti vā6 paḷibodhoti vā pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Lohitaṅgo - va vi machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Jahitvāna - va vi\\ | ||
+ | 3. Yathodhikāti - machasaṃ\\ | ||
+ | Yatodhikāti - va vi ka\\ | ||
+ | 4. Gaṇḍo - syā\\ | ||
+ | 5. Mutimā - pana sa\\ | ||
+ | Satimā - va vi\\ | ||
+ | 6. Laganananti vā - pana\\ | ||
+ | Labhananti vā - va vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ‘‘[a] appakaṃ etaṃ sukhaṃ, parittakaṃ etaṃ sukhanti, ' | ||
+ | |||
+ | Appassādo dukkhamettha bhīyoti ‘‘appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, tiṇukkupamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, rukkhaphalupamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, (sattisūlūpamā) kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo, sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyo‘‘ti[b] appassādo dukkhamettha bhīyo. | ||
+ | |||
+ | Gaḷo eso iti ñatvā matimāti: gaḷoti vā balisanti vā āmisanti vā laggananti vā1 bandhananti vā paḷibodhoti vā pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Itīti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāmetaṃ itīti. Matimāti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvi medhāvī. | ||
+ | |||
+ | Gaḷo eso iti ñatvā matimāti: matimā gaḷoti ñatvā balisanti ñatvā. Āmisanti ñatvā laggananti' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho. | ||
+ | |||
+ | ‘‘Saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ\\ | ||
+ | Appassādo dukkhamettha bhīyo, \\ | ||
+ | Gaḷo eso iti ñatvā matimā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Lagananti - pana\\ | ||
+ | Labhananti - ca-vi\\ | ||
+ | [A.] Saṃyuttanikāya - maggasaṃyutta. \\ | ||
+ | [B.] Majjhima nikāya - alagaddūpamasutta. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. | ||
+ | |||
+ | Sandālayitvāna saññojanāni\\ | ||
+ | Jālaṃva bhetvā salilambucārī, | ||
+ | Aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Sandālayitvāna saññojanānīti: | ||
+ | |||
+ | Jālaṃva bhetvā salilambucārīti ' | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhijālaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aggīva daḍḍhaṃ anivattamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sandālayitvāna saññojanāni\\ | ||
+ | Jālaṃva hetvā salilambucārī\\ | ||
+ | Aggiva daḍḍhaṃ anivattamāno, | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Na gayhati - va-vi\\ | ||
+ | 2. Na bujjhati - pana\\ | ||
+ | 3. Na paḷibujjhati - pana\\ | ||
+ | 4. Phālayitvā - sa. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. | ||
+ | |||
+ | Okkhittacakkhu na ca pādalolo\\ | ||
+ | Guttindriyo rakkhitamānasāno, | ||
+ | Anavassuto apariḍayhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Okkhittacakkhu na ca pādaloloti kathaṃ - khittacakkhu hoti: idhekacco bhikkhu cakkhulolo cakkhuloliyena samannāgato hoti ' | ||
+ | |||
+ | Athavā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati: hatthiṃ olokento assaṃ olokento rathaṃ olokento pattiṃ olokento itthiyo olokento purise olokento kumārake olokento kumārikāyo olokento antarāpanaṃ olokento gharamukhāni olokento uddhaṃ olokento2 adho olokento disāvidisaṃ vipekkhamāno3 gacchati, evampi khittacakkhu hoti. | ||
+ | |||
+ | Athavā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṃ4 cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati, | ||
+ | |||
+ | Yathāvā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visukadassanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Anavaṭṭhitacanavatthitavārikaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Anavatthacārikaṃ - pa va vi syā\\ | ||
+ | 2. Umbaṃ diso disaṃ pekkamāno - pa va vi\\ | ||
+ | 3. Pekkhamāno - syā, \\ | ||
+ | 4. Metaṃ - pa va vi\\ | ||
+ | 5. Nava saṃvaraṃ - va vi\\ | ||
+ | 6. Sobhanakaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ okkhittacakkhu hoti, idhekacco bhikkhu1 na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti, adiṭṭhaṃ (dakkhitabbaṃ) diṭṭhaṃ samatikkamitabbanti na ārāmena ārāmaṃ, na uyyānena uyyānaṃ, na gāmena gāmaṃ, na nigamena nigamaṃ, na nagarena nagaraṃ, na raṭṭhena raṭṭhaṃ na janapadena janapadaṃ, | ||
+ | |||
+ | Athavā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati na hatthiṃ olokento na assaṃ olokento na rathaṃ olokento na pattiṃ olokento na itthiyo olokento na purise olokento na kumārake olokento na kumārikāyo olokento na antarāpanaṃ olokento na gharamukhāni olokento na uddhaṃ olokento na adho olokento na disāvidisaṃ3 vipekkhamāno gacchati evampi okkhittacakkhu hoti. | ||
+ | |||
+ | Athavā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittagāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṃ4 cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Yathāvā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visukadassanaṃ ananuyuttā viharanti seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Na ca pādaloloti kathaṃ pādalolo hoti: idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anavatthitacārikaṃ anuyutto viharati evampi pādalolo hoti. | ||
+ | |||
+ | 1. Idha bhikkhu - pa va vi\\ | ||
+ | 2. Anavaṭṭhitacārikaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Na diso disaṃ - pa va vi\\ | ||
+ | 4. Metaṃ - va-vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Athavā bhikkhu antopi saṅghārāme1 pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti. Na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avupasannacitto pariveṇato pariveṇaṃ gacchati, vihārato vihāraṃ gacchati, aḍḍhayogato aḍḍhayogaṃ gacchati, pāsādato pāsādaṃ gacchati, hammiyato hammiyaṃ gacchati, guhāya2 guhaṃ gacchati, lenato lenaṃ gacchati, kuṭiyā kuṭiṃ gacchati, kūṭāgārato kūṭāgāraṃ gacchati, aṭṭato aṭṭaṃ gacchati, mālato mālaṃ gacchati uddaṇḍo uddaṇḍaṃ gacchati, uddositato uddositaṃ gacchati, upaṭṭhānasālato upaṭṭhānasālaṃ gacchati, maṇḍalamālato maṇḍalamālaṃ3 gacchati, rukkhamūlato rukkhamūlaṃ gacchati. Yattha vā pana bhikkhū nisīdanti tabhiṃ gacchati. Tattha ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti. Tattha bahuṃ samphappalāpaṃ palapati4 seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Na ca pādaloloti: | ||
+ | |||
+ | Guttindriyo rakkhitamānasānoti: | ||
+ | |||
+ | 1. Antā saṅghārāme - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Guhato - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Maṇḍapato maṇḍapaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Bahuṃ samphappalapati - va, vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anavassuto apariḍayhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso naḷāgāraṃ vā tiṇāgārāṃ vā sukkhaṃkolāpaṃ tero vassikaṃ5' | ||
+ | |||
+ | 1. Desissāmi - va, vi\\ | ||
+ | 2. Yattha te uppannā - pa vi\\ | ||
+ | 3. Labhateva - va, vi, syā, \\ | ||
+ | 4. Labhati māro - syā, \\ | ||
+ | 5. Thero vassikaṃ - va-vi\\ | ||
+ | 6. Heṭṭhimato cepi naṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Uparimato cepi taṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Evaṃ vihāriṃ cāvuso bhikkhu rūpā abhibhaṃsu. 1 Na bhikkhu rūpe abhibhosi2 saddā bhikkhuṃ abhibhaṃsu na bhikkhu sadde abhibhosi, gandhā bhikkhuṃ abhibhaṃsu na bhikkhu gandhe abhibhosi, rasā bhikkhuṃ abhibhaṃsu na bhikkhu rase abhibhosi, phoṭṭhabbā bhikkhuṃ abhibhaṃsu, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ cāvuso anavassūto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpā adhihaṃsu - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Rūpe adhihosi - va-vi\\ | ||
+ | 3. Rūpādhibhūto saddādhibhūto - machasaṃ, pa. \\ | ||
+ | 4. Yatthāsyāte uppannā - machasaṃ - va, vi, ka\\ | ||
+ | Yattha te uppannā - pana. \\ | ||
+ | 5. Neva labhati - machasaṃ, -va-vi-ka\\ | ||
+ | 6. Na labhati - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso kūṭāgāraṃ vā kūṭāgārasālā vā bahalamattikā addāvalepanā, | ||
+ | |||
+ | Anavassuto apariḍayhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Okkhittacakkhu na ca pādalolo\\ | ||
+ | Guttindriyo rakkhitamānasāno, | ||
+ | Anavassūto apariḍayhamāno5\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Adhihosi - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Adhibhaṃsu - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Rūpādhibhū saddadhibhū gandhādhibhū rasādhibhū - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Adhibhū anadhibhūto - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Aparidayhamāno - va, vi\\ | ||
+ | Allāva lepanā - syā. \\ | ||
+ | [A.] Saḷāyatanasaṃyutta - āsivisavagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. | ||
+ | |||
+ | Ohārayitvā gihibyañjanāni\\ | ||
+ | Saṃchannapatto1' | ||
+ | Kāsāyavattho abhinikkhamitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ohārayitvā gihibyañjanānīti ' | ||
+ | |||
+ | Sañchannapatto yathā pāricchattakoti yathā so pārichattako koviḷāro bahalapattapalāso sandacchāyo. 3' Evameva so paccekasambuddho paripuṇṇapattacīvaradharoti ' | ||
+ | |||
+ | Kāsāyavattho abhinikkhamitvāti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Ohārayitvā gihibyañjanāni\\ | ||
+ | Sañchannapatto yathāpāricchattako, | ||
+ | Kāsāyavattho abhinikkhamitvā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyo vaggo. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃsinnapatto - pa\\ | ||
+ | Pacchinnapatto - va, vi\\ | ||
+ | 2. Kesamassu va - va, ci\\ | ||
+ | 3. Sattacchāyo - va, vi\\ | ||
+ | Saṇḍacchāyo - syā\\ | ||
+ | 4. Ohārayitvā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. | ||
+ | |||
+ | Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo\\ | ||
+ | Anaññaposī sapadānacārī, | ||
+ | Kule kule appaṭibaddhacitto\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Rasesu gedhaṃ akaraṃ aloloti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Loṇiyaṃ - pana -\\ | ||
+ | 2. Lambilaṃ syā, lambikaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Sādu asādu - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Manāpikesu rattā - va, vi\\ | ||
+ | 5. Ajjhosantā - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Āruhanatthāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Āhāre syā - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro va ti. Rasataṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, rasataṇhāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti ' | ||
+ | |||
+ | Anaññaposī sapadānacārīti: | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Anaññaposīṃ aññātaṃ dantaṃ sāre patiṭṭhitaṃ. 1\\ | ||
+ | Khīṇāsavaṃ vantadosaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇa‘‘nti. [A] | ||
+ | |||
+ | Anaññaposī sapadānacārīti: | ||
+ | |||
+ | Kule kule appaṭibaddhacittoti: | ||
+ | |||
+ | 1. Sāresu supatiṭṭhitaṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Paṭibandhacitto - va vi\\ | ||
+ | [A] udānapāḷi - bodhivagga | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti: tumhe me bahūpakārā, | ||
+ | |||
+ | Kule kule appaṭibaddhacittoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo\\ | ||
+ | Anaññaposī sapadānacārī, | ||
+ | Kule kule appaṭibaddhacitto\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. ‘‘ | ||
+ | |||
+ | 2. | ||
+ | |||
+ | Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso\\ | ||
+ | Upakkilese byapanujja sabbe, \\ | ||
+ | Anissito chetva sinehadosaṃ3\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Pahāya pañcāvaraṇāni cetasoti: so paccekasambuddho kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, byāpādanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, thīnamiddhanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānānaṃ upasampajja viharatīti ' | ||
+ | |||
+ | 1. Ācikkhissāmi - va vi\\ | ||
+ | 2. Garuṃ karotha - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Chetvā sinehadosaṃ - pa vi va ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upakkilese byapanujja sabbeti: rāgo cittassa upakileso, doso cittassa upakileso, moho cittassa upakileso, kodho cittassa upakileso, upanāho cittassa upakileso, makkho cittassa upakileso, paḷāso cittassa upakileso, issā cittassa upakileso, macchariyaṃ cittassa upakileso, māyā cittassa upakileso, sāṭheyyaṃ cittassa upakileso, thambho upakileso, sārambho cittassa upakileso, māno cittassa upakileso, atimāno cittassa upakileso, mado cittassa upakileso, pamādo cittassa upakileso, sabbe kilesā cittassa upakilesā, sabbe duccaritā cittassa upakilesā, sabbe darathā cittassa upakilesā, sabbe pariḷāhā cittassa upakilesā, sabbe santāpā cittassa upakilesā, sabbākusalābhisaṃkhārā cittassa upakilesā. Upakkilese byapanujja sabbeti: sabbe cittassa upakkilese byapanujja panuditvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti ' | ||
+ | |||
+ | Anissito chetva sinehadosanti: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhinissayo: | ||
+ | |||
+ | Sinehoti dve sinehā: taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca. Katamo taṇhāsneho: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhisneho: | ||
+ | |||
+ | Dosoti ‘‘cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti mano padoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso\\ | ||
+ | Upakkilese byapanujja sabbe, \\ | ||
+ | Anissito chetva sinehadosaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | [A] dhammasaṅgaṇi - nikkhepakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. | ||
+ | |||
+ | Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhaṃ ca1\\ | ||
+ | Pubbeva ca somanassadomanassaṃ, | ||
+ | Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhaṃ ca1 pubbeva ca somanassadomanassanti: | ||
+ | |||
+ | Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhanti ' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhaṃ ca1\\ | ||
+ | Pubbeva ca somanassadomanassaṃ, | ||
+ | Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Dukkhaṃ ca - pa va vi\\ | ||
+ | 2. Cittasamatā - machasaṃ\\ | ||
+ | Cittassa samatho - pa va vi\\ | ||
+ | 3. Catutthajhāne - machasaṃ, va, vi\\ | ||
+ | 4. Kammaniyā anejjappattā - pana\\ | ||
+ | 5. Catujjhānaṃ upekkhaṃ ca - machasaṃ\\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. | ||
+ | |||
+ | Āraddhaviriyo paramatthapattiyā\\ | ||
+ | Alīnacitto akusītavutti, | ||
+ | Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno1\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Āraddhaviriyo paramatthapattiyāti: | ||
+ | |||
+ | Alīnacitto akusītavuttīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Nāsissaṃ na pivissāmi4 vihārato na nikkhame, \\ | ||
+ | Napi passaṃ nipātyeyaṃ taṇhāsalle anuhate‘‘ti. [A] | ||
+ | |||
+ | Cittaṃ paggaṇhāti padahati, evampi alīnacitto akusītavutti' | ||
+ | |||
+ | 1. Dhāmabalūpapanno - va vi\\ | ||
+ | 2. Phassanāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Evaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Nahārū ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Avasussatu - syā\\ | ||
+ | 6. Saṇṭhānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Ṭhānaṃ - syā\\ | ||
+ | [A.] Theragāthāpāli - paccayattheragāthā\\ | ||
+ | Muditattheragāthā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na tāvāhaṃ imamhā caṅkamā orohissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā vihārā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā aṭṭhayogā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā pāsādā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā hammiyā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā guhāya nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā lenā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā kuṭiyā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā kūṭāgārā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā aṭṭā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā mālā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā uddaṇḍā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā maṇḍapā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, na tāvāhaṃ imamhā rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti cittaṃ paggaṇhāti padahati, evampi ' | ||
+ | |||
+ | Imasmiṃ yeva pubbaṇhasamaye1 ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassissāmi sacchikarissāmīti cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evampi ' | ||
+ | |||
+ | Daḷhanikkamo thāmabalupapannoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho' | ||
+ | |||
+ | Āraddhaviriyo paramatthapattiyā\\ | ||
+ | Alīnacitto akusītavutti, | ||
+ | Daḷhanikkamo thāmabalupapanno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Pubbaṇhasamayaṃ - va vi\\ | ||
+ | 2. Majjhaṇhikasamaye - katthaci\\ | ||
+ | 3. Avatthitasāmadānā - ma va vi ka\\ | ||
+ | 4. Metteyyatāya - va vi syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. | ||
+ | |||
+ | Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno\\ | ||
+ | Dhammesu niccaṃ anudhammacārī, | ||
+ | Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo | ||
+ | |||
+ | Paṭisallānaṃ jhānamariñcamānoti: | ||
+ | |||
+ | Dhammesu niccaṃ anudhammacārīti: | ||
+ | |||
+ | 1. Anulomapaṭipadā - machasaṃ natthi\\ | ||
+ | 2. Avokiṇṇaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. (Udakūmikajātaṃ - sya | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ādīnavaṃ sammasitā bhavesūti - 'sabbe saṅkhārā aniccā' | ||
+ | Idaṃ dukkhanti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ayaṃ dukkhasamudayoti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ayaṃ dukkhanirodhoti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu \\ | ||
+ | Ime āsavā' | ||
+ | Ime dhammā abhiññeyyāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ime dhammā pariññeyyāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ime dhammā pahātabbāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ime dhammā bhāvetabbāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu ime dhammā sacchikātabbāti ādīnavaṃ sammasitā bhavesu \\ | ||
+ | Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca ādīnavaṃ sammasitā bhavesu \\ | ||
+ | Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca ādīnavaṃ sammasitā bhavesu catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca ādīnavaṃ sammasitā bhavesu 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhamma' | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno\\ | ||
+ | Dhammesu niccaṃ anudhammacārī, | ||
+ | Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu\\ | ||
+ | Eke care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 6. | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayaṃ patthayaṃ appamatto. 1\\ | ||
+ | Aneḷamūgo sutavā satīmā, \\ | ||
+ | Saṅkhātadhammo niyato padhānavā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayaṃ patthayaṃ appamattoti: | ||
+ | Sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttiko anikkhittachando anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ' | ||
+ | Vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya' | ||
+ | Chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññaṃ ca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamādo kusalesu dhammesu. ' | ||
+ | |||
+ | Aneḷamūgo sutvā satīmāti: ' | ||
+ | 1. Patthayamappamatto - va vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṅkhātadhammo niyato padhānavāti: | ||
+ | |||
+ | 1. Tassāyaṃ pacchimakoṭi carimoyaṃ samussayo, \\ | ||
+ | Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Taṃkāraṇā paccekasambuddho saṅkhātadhammo. Niyatoti niyāmā vuccanti3 cattāro ariyamaggā, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Taṇhakkhayaṃ patthayaṃ appamatto\\ | ||
+ | Aneḷamūgo sutavā satīmā, \\ | ||
+ | Saṅkhātadhammo niyato padhānavā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃkhātadhammā vuccanti - pa va vi\\ | ||
+ | 2. Antime samussase - va vi\\ | ||
+ | 3. Niyamā vuccanti - pa va vi\\ | ||
+ | 4. Ṭhiti - va ca vi ka\\ | ||
+ | 5. Iminā upeto - ma pa vi ka\\ | ||
+ | 6. Uppanno sampanno - va vi ka\\ | ||
+ | [A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍha | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. | ||
+ | |||
+ | Sīhova saddesu asantasantā\\ | ||
+ | Vāto va jālamhi asajjamāno, | ||
+ | Padumaṃva toyena alippamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Sīhova saddesu asantasantoti: | ||
+ | |||
+ | Vātova jālamhi asajjamānoti: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhijālā: | ||
+ | |||
+ | 1. Puratthimavātā pacchimavātā - va vi\\ | ||
+ | 2. Kāḷavātā - machasaṃ natthi\\ | ||
+ | 3. Sukhaṇṇavātā - va vi\\ | ||
+ | 4. Kālapanna vātā - va vi\\ | ||
+ | 5. Na gayhati - va vi\\ | ||
+ | 6. Visaṃyutto - ma va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Padumaṃva toyena alippamānoti: | ||
+ | |||
+ | Katamo diṭṭhilepo: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sīhova saddesu asantasanto\\ | ||
+ | Vātova jālamhi asajjamāno, | ||
+ | Padumaṃva toyena alippamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 8. | ||
+ | |||
+ | Sīho yathā dāṭhābalī pasayha\\ | ||
+ | Rājā migānaṃ abhibhuyya cārī, \\ | ||
+ | Sevetha pantāni senāsanāni\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Sīho yathā dāṭhābalī pasayha, rājā migānaṃ abhibhuyya cārīti: yathā sīho migarājā dāṭhābalī dāṭhāvudho sabbe tiracchānagate pāṇe abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati irīyati vatteti2 pāleti yapeti yāpeti paccekasambuddhopi paññābalī paññāvudho sabbapāṇabhūte puggale paññāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā viharati irīyati vatteti2 pāleti yapeti yāpetīti 'sīho yathā dāṭhābalī pasayha rājā migānaṃ abhibhuyya cāri: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Asaṃlitto - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Vattati - va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sevetha pattāni senāsanānīti: | ||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Sīho yathā dāṭhābalī pasayha\\ | ||
+ | Rājā migānaṃ abhibhuyya cārī, \\ | ||
+ | Sevetha pantāni senāsanāni\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 9. | ||
+ | |||
+ | Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ\\ | ||
+ | Āsevamāno muditaṃ ca kāle, \\ | ||
+ | Sabbena lokena avirujjhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ āsevamāno muditaṃ ca kāleti so paccekasambuddho mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sabbena lokena avirujjhamānoti mettāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye puratthimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye heṭṭhimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uparimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dasasu disāya sattā te appaṭikūlā honti, karuṇāya bhāvitattā disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye muditāya bhāvitattā disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye upekkhāya bhāvitattā disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dasasu disāsu sattā te appaṭikūlā honti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbena lokena avirujjhamānoti: | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ\\ | ||
+ | Āsevamāno muditaṃ ca kāle, \\ | ||
+ | Sabbena lokena avirujjhamāno\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 10. | ||
+ | |||
+ | Rāgaṃ ca dosaṃ ca mohaṃ\\ | ||
+ | Sandālayitvāna saññojanāni1, | ||
+ | Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Rāgaṃ ca dosaṃ ca pahāya mohanti ' | ||
+ | |||
+ | Sandālayitvāna saññojanānīti: | ||
+ | |||
+ | Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhīti: | ||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Rāgaṃ ca dosaṃ pahāya mohaṃ\\ | ||
+ | Sandālayitvāna saññojanāni, | ||
+ | Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃsovināni - machasaṃ va, vi\\ | ||
+ | 2. Byantiṃ karitvā - machasaṃ, va, vi\\ | ||
+ | 3. Anusaṅkī - machasaṃ va, vi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. | ||
+ | |||
+ | Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā1\\ | ||
+ | Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā, \\ | ||
+ | Attatthapaññā2 asūcī manussā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo. | ||
+ | |||
+ | Bhajanti sevanti ca kāraṇatthāti: | ||
+ | |||
+ | Nikkāraṇā dullabhā ajja mittāti: dve mittā: agārikamitto ca pabbajitamitto ca katamo agārikamitto: | ||
+ | |||
+ | Attatthapaññā asuci manussāti: ' | ||
+ | |||
+ | 1. Kāraṇattā - ma va vi\\ | ||
+ | 2. Attattapañña - ma va vi\\ | ||
+ | 3. Anagārikamittoca - vi\\ | ||
+ | 4. Ayaṃ anagārikamitto - vi\\ | ||
+ | 5. Attakāraṇa - machasaṃ va vi ka\\ | ||
+ | 6. Pisunāvācāya - ma va vi ka\\ | ||
+ | 7. Pharusāvācāya - ma va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Eko care khaggavisāṇakappoti ' | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko: so paccekasambuddho sabbaṃ gharāvāsapaḷibodhaṃ chinditvā puttadārapaḷibodhaṃ chinditvā ñātipaḷibodhaṃ chinditvā sannidhipaḷibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vattāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko: so evaṃ pabbajito samāno eko araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko, so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ vidhametvā taṇhājāliniṃ saritaṃ visantikaṃ pajahi vinodehi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesīti. | ||
+ | |||
+ | 1. ‘‘Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ, | ||
+ | Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati. | ||
+ | |||
+ | 2. Evamādīnavaṃ ñatvā taṇhā dukkhassa sambhavaṃ, | ||
+ | Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko: rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkilesoti eko, evaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko. | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko: ' | ||
+ | |||
+ | 3. Ekāyanaṃ jāti khayantadassī\\ | ||
+ | Maggaṃ pajānāti hitānukampi\\ | ||
+ | Etena maggena tariṃsu pubbe\\ | ||
+ | Tarissanti ye ca taranti oghaṃ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko. Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko: ' | ||
+ | ‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti bujjha, ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti bujjha, viññāṇapaccayā nāmarūpanti bujjha, nāmarūpapaccayā salāyatananti bujjha, \\ | ||
+ | Saḷāyatanapaccayā phasso' | ||
+ | Vedanāpaccayā taṇhā' | ||
+ | Bhavapaccayā jātī' | ||
+ | Avijjānirodhā saṅkhāranirodho' | ||
+ | Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho' | ||
+ | Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho' | ||
+ | Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho' | ||
+ | Salāyatananirodhā phassanirodho' | ||
+ | Taṇhānirodhā upādānanirodho' | ||
+ | Upādānanirodhā bhavanirodho' | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhanti bujjha, ayaṃ dukkhasamudayoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhoti bujjha, \\ | ||
+ | Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bujjha, | ||
+ | |||
+ | Ime āsavā' | ||
+ | Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā' | ||
+ | |||
+ | Ime dhammā abhiññeyyāti bujjha, ime dhammā pariññeyyāti bujjha, ime dhammā pahātabbāti bujjha, ime dhammā bhāvetabbāti bujjha, ime dhammā sacchikātabbāti bujjha, | ||
+ | |||
+ | Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, | ||
+ | |||
+ | Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, \\ | ||
+ | Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti bujjha. | ||
+ | |||
+ | Athavā yaṃ bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Careti: aṭṭha cariyāyo: iriyāpathacariyā āyatanacariyā saticariyā samādhicariyā ñāṇacariyā maggacariyā patticariyā lokatthacariyā. ' | ||
+ | |||
+ | Aparāpi aṭṭha cariyāyo: adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto viriyena carati, upaṭṭhapento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇena carati, evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati. Evaṃ paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya carati imā aṭṭha cariyāyo. | ||
+ | |||
+ | Aparāpi aṭṭha cariyāyo: dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, | ||
+ | |||
+ | Khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṃ ekaṃ hoti adutiyaṃ. Evameva so paccekasambuddho, | ||
+ | |||
+ | Tenāha so paccekasambuddho: | ||
+ | |||
+ | ‘‘Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā\\ | ||
+ | Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā. \\ | ||
+ | Attatthapaññā asucī manussā\\ | ||
+ | Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. | ||
+ | |||
+ | Catuttho vaggo niṭṭhito ca khaggavisāṇasuttaniddeso. | ||
+ | |||
+ | 1. Ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagū, \\ | ||
+ | Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako. | ||
+ | |||
+ | 2. Todeyyakappo dubhayo jatukaṇṇi ca paṇḍito, | ||
+ | Bhadrāvudho udayo ca posālo ca vāpi brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | 3. Mogharājā ca medhāvī piṅgiyo ca mahāisi, \\ | ||
+ | Soḷasannaṃ1 panetesaṃ brāhmaṇānaṃva sāsanaṃ. \\ | ||
+ | Pārāyanānaṃ2 niddesā tattakāni bhavanti hi3 | ||
+ | |||
+ | 4. Khaggavisāṇasuttānaṃ niddesāpi tatheva ca\\ | ||
+ | Niddesā duvidhā ñeyyā paripuṇṇā sulakkhitā‘‘ti | ||
+ | |||
+ | Cūlaniddesapāḷi niṭṭhitā. | ||
+ | |||
+ | 1. Soḷisānaṃ - a - vi\\ | ||
+ | 2. Pārāyanā - va\\ | ||
+ | 3. Bhavanti vā - ma va vi ka | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |