User Tools

Site Tools


en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8

Differences

This shows you the differences between two versions of the page.

Link to this comparison view

Both sides previous revision Previous revision
Next revision
Previous revision
en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/10/07 09:52]
Johann '' into ‘‘
en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/10/30 14:53] (current)
Johann corr line break
Line 1: Line 1:
 +<div center round todo 60%>​**Preperation of htmls into ATI.eu currently in progress.** Please visite the corresponding page at [[http://​zugangzureinsicht.org/​html/​index_en.html|ZzE]]. If inspired to get involved in this merits here, one may feel invited to join best here: [[http://​sangham.net/​index.php/​topic,​8657.0.html|[ATI.eu] ATI/ZzE Content-style]]</​div>​
  
 +====== Nidd II_utf8 ======
 +
 +Title:
 +
 +Summary:
 +
 +<div #h_meta>
 +
 +<div #​h_tipitakalinks></​div>​
 +
 +
 +<div #​h_doctitle>​Nidd II_utf8</​div>​
 +
 +<div #​h_docauthortransinfo></​div>​
 +
 +<div #​h_docauthortrans></​div>​
 +
 +<div #​h_docauthortransalt></​div>​
 +
 +<div #​h_copyright>​[[#​f_termsofuse|{{en:​img:​d2.png?​16x18}}]][[#​f_termsofuse| 2010-2014]]</​div>​
 +
 +<div #​h_altformat></​div>​
 +
 +</​div>​
 +
 +<div #​h_homage>​
 +
 +<div #​homagetext>​[[de:​homage|- ​ Namo tassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ​ -]]</​div>​
 +
 +</​div>​
 +
 +<span #​h_content></​span>​
 +
 +[CPD Classification 2.5.11]\\
 +[PTS Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\f II /]    \\
 +<span pts_page #​pts.001a>​[PTS page 001a]</​span>​ \\
 +[BJT Vol Nd 2 ] [\z Nidd /] [\w II /]    \\
 +<span bjt_page #​bjt.002>​[BJT page 002]</​span>  ​
 +
 +Suttantapiṭake - khuddakanikāye
 +
 +Cullaniddesapāḷi
 +
 +Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
 +
 +Pārāyana vaggo
 +
 +Vatthugāthā
 +
 +<span pts_page #​pts.001b>​[PTS page 001b]</​span>​ \\
 +1. Kosalānaṃ purā rammā - agamā dakkhiṇāpathaṃ\\
 +Ākiñcaññaṃ patthayāno - brāhmaṇo mantapāragū. ​
 +
 +2. So assakassa2 visaye - mūlakassa3 samāsane\\
 +Vasī godāvarī4 kūle - uñchena ca phalena ca. 
 +
 +3. Tasseva5 upanissāya - gāmo ca vipulo ahu\\
 +Tato jātena āyena - mahāyaññamakappayī. ​
 +
 +4. Mahāyaññaṃ yajitvāna - puna pāvisi assamaṃ\\
 +Tasmiṃ5 patipaviṭṭhamhi6 - añño āgañchi7 brāhmaṇo. ​
 +
 +5. Ugghaṭṭapādo tasito - paṅkadanto rajassiro\\
 +So ca naṃ upasaṃkamma - satāni pañca yācati. ​
 +
 +6. Tamenaṃ bāvarī disvā - āsanena nimantayī\\
 +Sukhaṃ ca kusalaṃ pucchi - idaṃ vacanamabravī. ​
 +
 +7. Yaṃ kho mamaṃ deyyadhammaṃ - sabbaṃ vissajjitaṃ8 mayā\\
 +Anujānāhi me brahme - natthi pañca satāni me. 
 +
 +8. Sace me yācamānassa - bhavaṃ nānupadassati\\
 +Sattame divase tuyhaṃ - muddhā phalatu sattadhā. ​
 +
 +1. Cūḷaniddeso - syā. \\
 +2. Ayakassa - sī. \\
 +3. Maḷakassa - machasaṃ, sī. \\
 +4. Godhāvarī - ba, syāṃ\\
 +5. Taṃyeva. Machasaṃ, va. \\
 +6. Paṭī pavīṭṭhamhi - machasaṃ. Sī, syā\\
 +7. Āgacchi - sī. \\
 +8. Visajjitaṃ - machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.4>​[BJT page 4]</​span>  ​
 +
 +9. Abhisaṅkharitvā <span pts_page #​pts.002>​[PTS page 002]</​span>​ kuhako - bheravaṃ so akittayī\\
 +Tassa taṃ vacanaṃ sutvā - bāvarī dukkhito ahu. 
 +
 +10. Ussussati1 anāhāro - sokasallasamappito\\
 +Atho'​pi evaṃcittassa - jhāne na ramatī mano. 
 +
 +11. Utrastaṃ dukkhitaṃ disvā - devatā attakāminī\\
 +Bāvariṃ upasaṅkamma - idaṃ vacanamabravī. ​
 +
 +12. Na so muddhaṃ pajānāti - kuhako so dhanatthiko\\
 +Muddhani muddhapāte vā - ñāṇaṃ tassa na vijjati. ​
 +
 +13. Bhoti carahi jānāti - taṃ me akkhāhi pucchitā2\\
 +Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ suṇoma vaco tava. 
 +
 +14. Ahampetaṃ3 na jānāmi - ñāṇaṃ mettha4 na vijjati\\
 +Muddhaṃ muddhādhipāto5 ca - jānānaṃ hetadassanaṃ. ​
 +
 +15. Atha ko carahi jānāti - asmiṃ puthavi6 maṇḍale\\
 +Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - taṃ me7 akkhāhi devate, ​
 +
 +16. Purā kapilavatthumhā - nikkhanto lokanāyako\\
 +Apacco okkākarājassa - sakyaputto pabhaṅkaro. ​
 +
 +17. So hi brāhmaṇa,​ sambuddho - sabbadhammāna pāragu\\
 +Sabbābhiññābalappatto - sabbadhammesu cakkhumā\\
 +Sabbakammakkhayaṃ8 patto - vimutto upadhisaṅkhaye9. ​
 +
 +18. Buddho so bhagavā loke - dhammaṃ deseti cakkhumā\\
 +Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassū - so te taṃ vyākarissati10. ​
 +
 +19. Sambuddhoti <span pts_page #​pts.003>​[PTS page 003]</​span>​ vaco sutvā - udaggo bāvarī ahu\\
 +Sokassa tanuko āsi - pītiñca vipulaṃ labhi. ​
 +
 +1. Ussūyati - sī. \\
 +2. Pucchito - su, [P T S]\\
 +3. Ahametaṃ - va. \\
 +4. Ñāṇamettha - va. \\
 +5. Muddhā vipāto - va. \\
 +6. Puthuvi - sī\\
 +7. Taṃ ve - nā, su. \\
 +8. Sabba dhammakkhayaṃ - su, [P T S]\\
 +9. Upadhikkhaye - machasaṃ. \\
 +10. Byākarissati - va, [P T S]
 +
 +<span bjt_page #​bjt.6>​[BJT page 6]</​span>  ​
 +
 +20. So bāvarī attamano udaggo\\
 +Taṃ devataṃ pucchati vedajāto\\
 +Katamamhi1 gāme nigamamhi vā puna2\\
 +Katamamhi vā janapade lokanātho\\
 +Yattha gantvā namassemu3 - sambuddhaṃ dipaduttamaṃ. ​
 +
 +21. Sāvatthiyaṃ kosalamandire jino\\
 +Pahūtapañño varabhūrimedhaso\\
 +So sakyaputto vidhuro anāsavo\\
 +Muddhādhipātassa vidū narāsabho. ​
 +
 +22. Tato āmantayī sisse - brāhmaṇo mantapārage\\
 +Etha māṇavā akkhissaṃ - suṇotha vacanaṃ mama. 
 +
 +23. Yasseso dullabho loke - pātubhāvo abhiṇhaso\\
 +Svajja4 lokamhi uppanno - sambuddho iti vissuto\\
 +Khippaṃ gantvāna sāvatthiṃ - passavho dipaduttamaṃ. ​
 +
 +24. Kathaṃ carahi jānemu - disvā buddhoti brāhmaṇa\\
 +Ajānataṃ no pabrūhi - yathā jānemu taṃ mayaṃ. ​
 +
 +25. Āgatāni hi mantesu - mahāpurisalakkhaṇā\\
 +Dvattiṃsa ca5 vyākhyātā - samattā anupubbaso. ​
 +
 +26. Yassete honti gattesu - mahāpurisalakkhaṇā\\
 +Dveyeva6 tassa gatiyo - tatiyā hi na vijjati. ​
 +
 +27. Sace <span pts_page #​pts.004>​[PTS page 004]</​span>​ agāraṃ āvasati7 - vijeyya paṭhaviṃ imaṃ\\
 +Adaṇḍena asatthena - dhammenamanusāsati8. ​
 +
 +28. Sace ca so pabbajati - agārā anagāriyaṃ\\
 +Vivaṭṭacchaddo9 sambuddho - arahā bhavati anuttaro. ​
 +
 +1. Katamhi - su. \\
 +2. Pana - machasaṃ. \\
 +3. Gantvā passemu - ca - va. \\
 +4. Svājja - su, machasaṃ. \\
 +5. Dvattiṃsāni ca - va, machasaṃ. \\
 +6. Duve ca - su. \\
 +7. Ajjhāvasati - u. \\
 +8. Dhammena anusāsati - su, [PTS]\\
 +9. Vīvaṭajado - machasaṃ. [PTS]
 +
 +<span bjt_page #​bjt.8>​[BJT page 8]</​span>  ​
 +
 +29. Jātiṃ gottaṃ1 ca lakkhaṇaṃ - mante sisse punāparaṃ2\\
 +Muddhaṃ muddhādhipātaṃ3 ca - manasāyeva pucchatha. ​
 +
 +30. Anāvaraṇadassāvī - yadi buddho bhavissati\\
 +Manasā pucchite pañhe - vācāya vissajessati4. ​
 +
 +31. Bāvarissa vaco sutvā - sissā soḷasa brāhmaṇā\\
 +Ajito tissametteyyo - puṇṇako atha mettagu. ​
 +
 +32. Dhotako upasīvo ca - nando ca atha hemako\\
 +Todeyyakappā5 dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito. ​
 +
 +33. Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo\\
 +Mogharājā ca medhāvī - piṃgiyo ca mahāisi. ​
 +
 +34. Paccekagaṇino sabbe - sabbalokassa vissutā\\
 +Jhāyī jhānaratā dhīrā - pubbavāsanavāsitā. ​
 +
 +35. Bāvariṃ abhivanditvā - katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ\\
 +Jaṭājinadhārā sabbe - pakkāmuṃ uttarāmukhā. ​
 +
 +36. Mūlakassa6 patiṭṭhānaṃ - purimaṃ māhissatiṃ tathā7\\
 +Ujjeniṃ cāpi gonaddhaṃ - vedisaṃ vanasavhayaṃ8. ​
 +
 +37. Kosambiṃ cāpi sāketaṃ - sāvatthiṃ ca puruttamaṃ\\
 +Setavyaṃ9 kapilavatthuṃ - kusināraṃ ca mandiraṃ. ​
 +
 +38. Pāvaṃ <span pts_page #​pts.005>​[PTS page 005]</​span>​ ca bhoganagaraṃ - vesāliṃ māgadhaṃ puraṃ\\
 +Pāsāṇakaṃ cetiyaṃ ca - ramaṇīyaṃ manoramaṃ. ​
 +
 +39. Tasitovudakaṃ sītaṃ - mahālābhaṃ va vāṇijo\\
 +Chāyaṃ ghammābhitattova - tusitā10 pabbatamārahuṃ. ​
 +
 +1. Jātigottaṃ - va, machasaṃ. \\
 +2. Punāpare - su, [PTS.] \\
 +3. Muddhā vipātaṃ - va. \\
 +4. Visajjissati - machasaṃ. \\
 +5. Kappo - va, su. \\
 +6. Malakassa - va, machasaṃ, alakassa - katthaci\\
 +7. Puramāhissatiṃ tadā - machasaṃ\\
 +8. Vanasāvatthiṃ - pu. \\
 +9. Setabyaṃ - [PTS.] \\
 +10. Turitā - machasaṃ, pa. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.10>​[BJT page 10]</​span>  ​
 +
 +40. Bhagavā ca tasmiṃ1 samaye - bhikkhusaṅghapurakkhato\\
 +Bhikkhunaṃ dhammaṃ deseti - sīhova nadatī vane. 
 +
 +41. Ajito addasa sambuddhaṃ - sataraṃsiṃ'​va bhānumaṃ2\\
 +Vandaṃ yathā paṇṇarase - paripūrimupāgataṃ3
 +
 +42. Athassa gatte disvāna - paripūraṃ va byañjanaṃ\\
 +Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho - manopañhe apucchatha. ​
 +
 +43. Ādissa jammanaṃ brūhi - gottaṃ brūhi salakkhaṇaṃ\\
 +Mantesu pāramiṃ brūhi - kati vāceti brāhmaṇo. ​
 +
 +44. Vīsaṃ vassasataṃ āyu - so ca gottena bāvarī\\
 +Tīṇassa4 lakkhaṇā gatte - tiṇṇaṃ vedāna pāragū. ​
 +
 +45. Lakkhaṇe itihāse ca - sanighaṇḍu sakeṭubhe\\
 +Pañca satāni vāceti - sadhamme pāramiṃ gato. 
 +
 +46. Lakkhaṇānaṃ pavicayaṃ - bāvarissa naruttama\\
 +Taṇhacchida pakāsehi - mā no kaṅkhāyitaṃ ahu. 
 +
 +47. Mukhaṃ jivhāya chādeti - uṇṇassa bhamukantare\\
 +Kosohitaṃ vatthaguyhaṃ - evaṃ jānāhi māṇava. ​
 +
 +48. Pucchamhi <span pts_page #​pts.006>​[PTS page 006]</​span>​ kañci asuṇanto - sutvā pañhe vyākate\\
 +Vicinteti jano sabbo - vedajāto katañjalī. ​
 +
 +49. Ko nu devo vā brāhmā vā - indo vāpi sujampati\\
 +Manasā pucchite pañhe - kametaṃ paṭibhāsati. ​
 +
 +50. Muddhaṃ muddhādhipātaṃ ca - bāvarī paripucchati\\
 +Taṃ vyākarohi bhagavā - kaṅkhaṃ vinaya no ise, 
 +
 +1. Tamhi - su. [PTS.] \\
 +2. Vītaraṃsiṃva hāṇumaṃ - machasaṃ\\
 +Vītaraṃsiva - [PTS.] \\
 +3. Paripuraṃ upāgataṃ - va, machasaṃ\\
 +Paripuriṃ upāgataṃ - [PTS.] \\
 +4. Tīnassa - su. [PTS.] ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.12>​[BJT page 12]</​span>  ​
 +
 +51. Avijjā muddhāti jānāhi - vijjā muddhādhipātinī\\
 +Saddhāsatisamādhīhichandaviriyena saṃyutā, ​
 +
 +52. Tato vedena mahatā - santhambhitvāna1 māṇavo\\
 +Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā - pādesu sirasā patī. ​
 +
 +53. Bāvarī brāhmaṇo bhoto - saha sissehi mārisa\\
 +Udaggacitto sumano - pāde vandati cakkhuma, 2
 +
 +54. Sukhito bāvarī hotu - saha sissehi brāhmaṇo\\
 +Tvaṃ cāpi sukhito hohi - ciraṃ jīvāhi māṇava, ​
 +
 +55. Bāvarissa3 va tumhaṃ4 vā - sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ\\
 +Katāvakāsā pucchavho - yaṃ kiñci manasicchatha. ​
 +
 +56. Sambuddhena katokāso - nisīditvāna pañjalī\\
 +Ajito paṭhamaṃ pañhaṃ - tattha pucchi tathāgataṃ. ​
 +
 +Vatthugāthā niṭṭhitā
 +
 +1. Satathamebhatvāna - machasaṃ. \\
 +2. Cakkhumā - su. \\
 +3. Bravarissava - si, va, a. \\
 +Bāvāriyassa - su. Vi. \\
 +4. Tuyhaṃ - si, su. , Vi. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.14>​[BJT page 14]</​span>  ​
 +
 +1. Ajitamāṇava pucchā. ​
 +
 +1-1 Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)\\
 +Kenassu nappakāsati\\
 +Kissābhilepanaṃ brūhi\\
 +Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ. ​
 +
 +1-2 Avijjāya <span pts_page #​pts.007>​[PTS page 007]</​span>​ nivuto loko (ajitāti bhagavā)\\
 +Vevicchā5 pamādā nappakāsati\\
 +Jappābhilepanaṃ brūmi\\
 +Dukkhamassa mahabbhayaṃ. ​
 +
 +1-3 Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\
 +Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\
 +Kena sotā pithiyare1. ​
 +
 +1-4 Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāni bhagavā)\\
 +Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ <span pts_page #​pts.008a>​[PTS page 008a]</​span>​ saṃvaraṃ brūmi\\
 +Paññāyete pithiyare. ​
 +
 +1-5 Paññā ceva satī cāpi2 (iccāyasmā ajito)\\
 +Nāmarūpaṃ ca mārisa\\
 +Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\
 +Katthetaṃ uparujjhati. ​
 +
 +1-6 Yametaṃ pañhaṃ apucchi\\
 +Ajita taṃ vadāmi te\\
 +Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca\\
 +Asesaṃ uparujjhati\\
 +Viññāṇassa nirodhena\\
 +Etthetaṃ uparujjhati. ​
 +
 +1-7 Ye <span pts_page #​pts.008b>​[PTS page 008b]</​span>​ ca saṅkhātadhammā3 se\\
 +Ye ca sekhā puthū idha\\
 +Tesaṃ me nipako iriyaṃ\\
 +Puṭṭho pabrūhi mārisa. ​
 +
 +1-8 Kāmesu nābhigijjheyya\\
 +Manasā nāvilo siyā\\
 +Kusalo sabba dhammānaṃ4\\
 +Sato bhikkhu paribbaje. ​
 +
 +Ajitamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +1. Vivicchā - ma. Cha. Saṃ. \\
 +2. Piḍīyare - machasaṃ. \\
 +3. Satīceva - su. \\
 +4. Sabbata dhammā - va\\
 +5. Sabbadhammesu - sa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.16>​[BJT page 16]</​span>  ​
 +
 +2. Tissametteyyamāṇava pucchā
 +
 +2-1 Ko'​dha1 santusito loke (iccāyasmā tissa metteyyo)\\
 +Kassa no santi (iñjitā)\\
 +Ko ubhantamabhiññāya\\
 +Majjhe mantā na lippati2\\
 +Kaṃ <span pts_page #​pts.010>​[PTS page 010]</​span>​ brūsi mahāpuriso'​ti\\
 +Ko'dha sibbanimaccagā3?​
 +
 +2-2 Kāmesu brahmacariyavā (metteyyā'​ti bhagavā)\\
 +Vītataṇho sadā sato\\
 +Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\
 +Tassa no santi iñjitā. ​
 +
 +2-3 So ubhantamabhiññāya\\
 +Majjhe mantā na lippati\\
 +Taṃ brūmi mahā puriso'​ti\\
 +So4'​dha sibbanimaccagā. ​
 +
 +Tissametteyyamāṇavapucchā niṭṭhitā. ​
 +
 +3. Puṇṇakamāṇava pucchā
 +
 +3-1 Anejaṃ <span pts_page #​pts.011>​[PTS page 011]</​span>​ mūladassāviṃ ( iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Atthi pañhena5 āgamaṃ\\
 +Kiṃnissitā isayo manujā\\
 +Khattiyā brāhmaṇā6 devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu puthu7 idha loke\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +1. Ko idha santussito - va\\
 +2. Nalimpati - va\\
 +3. Majjhagā - va\\
 +4. Sodha - su\\
 +5. Pañhenāgamaṃ - su\\
 +6. Brāhmaṇa (dadaca) su\\
 +7. Puthūdha - [PTS]
 +
 +<span bjt_page #​bjt.18>​[BJT page 18]</​span>  ​
 +
 +3-2 Ye keci 'me isayo manujā (puṇṇakā'​ti bhagavā)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke\\
 +Āsiṃsamānā1 <span pts_page #​pts.012>​[PTS page 012]</​span>​ puṇṇaka itthabhāvaṃ\\
 +Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsu. ​
 +
 +3-3 Ye keci 'me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu puthu idha loke\\
 +Kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā\\
 +Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +3-4 Āsiṃsanti2 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Kāmābhijappanti3 paṭicca lābhaṃ\\
 +Te yājayogā bhavarāgarattā\\
 +Nāta4riṃsu jātijaranti brūmi. ​
 +
 +3-5 Te <span pts_page #​pts.013>​[PTS page 013]</​span>​ ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Yaññehi jātiñca jarañca mārisa\\
 +Atha ko carahi devamanussaloke\\
 +Atāri jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +3-6 Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni5 (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke\\
 +Santo vidhūmo anīgho nirāso\\
 +Atāri so jātijaranti brūmi'​ti. ​
 +
 +Puṇṇakamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +1. Āsīsamānā - va\\
 +2. Āsisanti - va\\
 +3. Kāmehi jappanti - aṭuvā\\
 +4. Nātāriṃsu - machasaṃ. \\
 +5. Paroparāni - va - [P T S.] 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.20>​[BJT page 20]</​span>  ​
 +
 +4. Mettagūmāṇava pucchā
 +
 +4-1 Pucchāmi <span pts_page #​pts.014>​[PTS page 014]</​span>​ taṃ bhagavā brūhi metaṃ (iccāyasmā mettagū)\\
 +Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ\\
 +Kutonu dukkhā1 samudāgatā ime\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​
 +
 +4-2 Dukkhassa ve maṃ2 pabhavaṃ apucchasi (mettagū'​ti bhagavā)\\
 +Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\
 +Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​
 +
 +4-3 Yo <span pts_page #​pts.015>​[PTS page 015]</​span>​ ve3 avidvā upadhiṃ karoti\\
 +Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\
 +Tasmā pajānaṃ4 upadhiṃ na kayirā\\
 +Dukkhassa jātippabhavānupassī. ​
 +
 +4-4 Yantaṃ apucchimha akittayī5 no (iccāyasmā mettagū)\\
 +Aññaṃ taṃ6 pucchāma7 tadiṅgha brūhi\\
 +Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\
 +Jāti jaraṃ sokapariddavaṃ ca8\\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +4-5 Kittayissāmi <span pts_page #​pts.016>​[PTS page 016]</​span>​ te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe9 dhamme anītihaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +4-6 Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\
 +Mahesi dhammamuttamaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +1. Dukkhāya sadāgatā - su\\
 +2. Cemaṃ - va - vī\\
 +3. Yoce - va - vī\\
 +4. Tasmābhijānaṃ - su\\
 +5. Akittiyī no - va - vi\\
 +6. Aññetvaṃ - vi\\
 +7. Pucchāmi - u - su\\
 +8. Paridevaṃca - va - vī\\
 +Pariddaṃca - su\\
 +9. Diṭṭheva dhammeva - va - su - vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.22>​[BJT page 22]</​span>  ​
 +
 +4-7 Yaṃ <span pts_page #​pts.017>​[PTS page 017]</​span>​ kiñci sampajānāsi1 (mettagū'​ti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\
 +Etesu nandiṃ2 ca nivesanaṃ ca\\
 +Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. ​
 +
 +4-8 Evaṃvihārī sato appamatto\\
 +Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\
 +Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca3\\
 +Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ. ​
 +
 +4-9 Etābhinandāmī <span pts_page #​pts.018>​[PTS page 018]</​span>​ vaco mahesino (iccāyasmā mettagū)\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\
 +Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +4-10 Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\
 +Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya\\
 +Taṃ taṃ namassāmi samecca nāga\\
 +Appeva maṃ (bhagavā) aṭṭhitaṃ ovadeyya. ​
 +
 +4-11 Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ4 ābhijaññā (mettagū'​ti bhagavā)\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ\\
 +Addhā hi so oghamimaṃ (atāri)\\
 +Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho. ​
 +
 +4-12 Vidvā <span pts_page #​pts.019>​[PTS page 019]</​span>​ ca yo5 vedagū naro idha\\
 +Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja\\
 +So vītataṇho anīgho nirāso\\
 +Atāri so jātijaranti brūmī ti. 
 +
 +Mettagūmāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +1. Saṃjānisi - va - vi\\
 +2. Nandi ca - va - vi\\
 +3. Paridevaṃca - va - vi\\
 +4. Vedagumabhijaññā - su\\
 +5. Vidvāca so - [PTS.] ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.24>​[BJT page 24]</​span>  ​
 +
 +5. Dhotakamāṇava pucchā
 +
 +5-1 Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ (iccāyasmā dhotako)\\
 +Vācā'​bhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ\\
 +Tava sutvāna nigghosaṃ1\\
 +Sikkhe nibbānamattano. ​
 +
 +5-2 Tena <span pts_page #​pts.020>​[PTS page 020]</​span>​ hātappaṃ karohi (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 +Idheva nipako sato\\
 +Ito sutvāna nigghosaṃ\\
 +Sikkhe nibbānamattano. ​
 +
 +5-3 Passāmahaṃ deva manussaloke (iccāyasmā dhotako)\\
 +Akiñcanaṃ brāhmaṇamiriyamānaṃ\\
 +Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\
 +Pamuñca maṃ sakka2 kathaṃkathāhi. ​
 +
 +5-4 Nāhaṃ <span pts_page #​pts.021>​[PTS page 021]</​span>​ sahissāmi3 pamocanāya (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 +Kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke\\
 +Dhammaṃ ca seṭṭhaṃ ājānamāno\\
 +Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. ​
 +
 +5-5 Anusāsa brahme karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)\\
 +Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Yathāhaṃ4 ākāso'​va avyāpajjamāno5\\
 +Idheva santo asito careyyaṃ. ​
 +
 +5-6 Kittayissāmi te santiṃ6 (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +1. Nighosaṃ - vi - va\\
 +2. Maṃ magga - vi - va\\
 +3. Sa gamissāmi - si - mu\\
 +4. Yathāhamākāso - su\\
 +5. Abyāpajjhamāno - vi - va - [PTS.] \\
 +6. Te santi - vi - va
 +
 +<span bjt_page #​bjt.26>​[BJT page 26]</​span>  ​
 +
 +5-7 Taṃ1 <span pts_page #​pts.022>​[PTS page 022]</​span>​ cāhaṃ abhinandāmi (iccāyasmā dhotako)\\
 +Mahesi santi muttamaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +5-8 Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\
 +Etaṃ viditvā saṅgo'​ti loke\\
 +Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti. ​
 +
 +Dhotakamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +6. Upasīvamāṇava pucchā
 +
 +6-1 Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Anissito no visahāmi tarituṃ2\\
 +Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\
 +Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. ​
 +
 +6-2 Ākiñcaññaṃ <span pts_page #​pts.023>​[PTS page 023]</​span>​ pekkhamāno satīmā (upasīvā'​ti bhagavā)\\
 +Natthīti nissāya tarassu oghaṃ\\
 +Kāme pahāya virato kathāhi\\
 +Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa3. ​
 +
 +6-3 Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitva aññaṃ4\\
 +Saññā vimokkhe parame'​dhimutto\\
 +Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyi5
 +
 +<span bjt_page #​bjt.26>​[BJT page 26]</​span>  ​
 +
 +6-4 Sabbesu <span pts_page #​pts.024>​[PTS page 024]</​span>​ kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ\\
 +Saññāvimokkhe parame'​dhimutto\\
 +Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. ​
 +
 +1. Taṃvāhamabhinandāmi -sū\\
 +2. Tārituṃ ja-saṃ, \\
 +3. Ratatimahābhipassa-va-vi\\
 +4. Hitvā maññaṃ-ma-cha-saṃ\\
 +5. Anānuvāyī-va-vi\\
 +Adhimutto-[PTS]
 +
 +<span bjt_page #​bjt.28>​[BJT page 28]</​span>  ​
 +
 +6-5 Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Yugampi vassānaṃ samantacakkhu\\
 +Tattheva so sītī siyā1 vimutto\\
 +Cavetha2 viññāṇaṃ tathāvidhassa. ​
 +
 +6-6 Acci yathā vātavegena khittā (upasīvā'​ti bhagavā)\\
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ\\
 +Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\
 +Atthaṃ paleti na upeti3 saṅkhaṃ. ​
 +
 +6-7 Atthaṃ <span pts_page #​pts.025>​[PTS page 025]</​span>​ gato so udvā4 so natthi (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Udāhu ve sassatiyā arogo\\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +6-8 Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\
 +Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi\\
 +Sabbesu dhammesu samūhatesu\\
 +Samūhatā vādapathāpi sabbe'​ti. ​
 +
 +Upasīvamāṇava pucchā niṭṭhitā. ​
 +
 +7. Nandamāṇava pucchā
 +
 +7-1 Santi <span pts_page #​pts.026>​[PTS page 026]</​span>​ loke munayo (iccāyasmā nando)\\
 +Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu\\
 +Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\
 +Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ. ​
 +
 +7-2 Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena (nandā'​ti bhagavā)\\
 +Munīdha nanda kusalā vadanti\\
 +Viseni katvā anīghā nirāsā\\
 +Caranti ye te munayo'​ti brūmi. ​
 +
 +1. So tiyā vimutto-va-vi\\
 +2. Bhāvetha-u-va-vi\\
 +3. Nopeti-su\\
 +4. Udātiso natthi-va-vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.30>​[BJT page 30]</​span>  ​
 +
 +7-3 Ye <span pts_page #​pts.027>​[PTS page 027]</​span>​ keci'​me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhe1 sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 +Kacci su te bhagavā tattha yathā carantā\\
 +Atāru jātiṃ ca jaraṃ ca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +7-4 Ye keci'​me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhe sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 +Kiñcāpi te tattha yathā caranti\\
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmi. ​
 +
 +7-5 Ye <span pts_page #​pts.028>​[PTS page 028]</​span>​ keci'​me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhe2 sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ. ​
 +
 +7-6 Te3 ce munī brūhi anoghatiṇṇe4\\
 +Atha ko carahi devamanussaloke\\
 +Atāri jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +7-7 Nāhaṃ5 sabbe samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\
 +Jāti jarāya nivutā'​ti brūmi\\
 +Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Te6 ve narā oghatiṇṇā'​ti brūmi. ​
 +
 +1. Diṭṭhena-su\\
 +Diṭṭhasutena-va-vi-[PTS.] \\
 +Diṭṭhassutena-machasaṃ\\
 +2. Kaccissu-vi-va [PTS.] \\
 +3. Sace-u-su\\
 +4. Anoghatiṇṇo-u-va-vi\\
 +5. Nāvāhaṃ-va-vi\\
 +6. Ye te narā-u
 +
 +<span bjt_page #​bjt.32>​[BJT page 32]</​span>  ​
 +
 +7-8 Etābhinandāmi <span pts_page #​pts.029>​[PTS page 029]</​span>​ vaco mahesino (iccāyasmā nando)\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\
 +Ye sūdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Ahampi te oghatiṇṇā'​ti brūmīti. ​
 +
 +Nandamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +8. Hemakamāṇava pucchā
 +
 +8-1 Ye me pubbe vyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\
 +Huraṃ1 gotamasāsanā\\
 +Iccāsi2 iti bhavissati\\
 +Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\
 +Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\
 +Nāhaṃ tattha abhiramiṃ. ​
 +
 +8-2 Tvaṃ <span pts_page #​pts.030>​[PTS page 030]</​span>​ ca me dhammamakkhāhi\\
 +Taṇhā nigghātanaṃ muni\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +8-3 Idha diṭṭhasutamuta3-\\
 +Viññātesu piyarūpesu hemaka\\
 +Chandarāga4 vinodanaṃ\\
 +Nibbānapadamaccutaṃ. ​
 +
 +8-4 Etadaññāya ye5 satā\\
 +Diṭṭhadhammābhinibbutā\\
 +Upasantā ca te sadā\\
 +Tiṇṇā loke visattikanti. ​
 +
 +Hemakamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +1. Hudaṃ-va-vi\\
 +2. Icchāmi iti-va-vi\\
 +3. Sutamutaṃ-su-va-vi\\
 +4. Chandāhaṭavinodanaṃ-va-vi\\
 +5. Etamaññāya mesata-va-vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.34>​[BJT page 34]</​span>  ​
 +
 +9. Todeyyamāṇava pucchā
 +
 +9-1 Yasmiṃ <span pts_page #​pts.031>​[PTS page 031]</​span>​ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati\\
 +Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa kīdiso. ​
 +
 +9-2 Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati\\
 +Kathaṃkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa nāparo. ​
 +
 +9-3 Nirāsaso1 so uda āsasāno (iccāyasmā todeyyo)\\
 +Paññāṇavā2 so uda paññakappī\\
 +Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\
 +Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. ​
 +
 +9-4 Nirāsāso <span pts_page #​pts.032>​[PTS page 032]</​span>​ so na so āsasāno\\
 +(Paññāṇavā) so na ca paññakappī\\
 +Evampi todeyya muniṃ vijāna\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti. ​
 +
 +Todeyyamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +10. Kappamāṇava pucchā
 +
 +10-1 Majjhe sarasmiṃ3 tiṭṭhataṃ4 (iccāyasmā kappo)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye\\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ5 pabrūhi mārisa\\
 +Tvaṃ ca me dīpamakkhāhi\\
 +Yathayidaṃ nāparaṃ siyā. ​
 +
 +1. Nirāsaṃso -[PTS.] \\
 +2. Paññānaṃ vā so -machasaṃ\\
 +3. Parasmiṃ -vī-va\\
 +4. Tiṭṭhanti -va-vi\\
 +5. Disaṃ -va-vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.36>​[BJT page 36]</​span>  ​
 +
 +10-2 Majjhe <span pts_page #​pts.033>​[PTS page 033]</​span>​ sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye\\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ pabrūmi kappa te. 
 +
 +10-3 Akiñcanaṃ1 anādānaṃ\\
 +Etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\
 +Nibbānaṃ iti naṃ brūmi\\
 +Jarāmaccuparikkhayaṃ. ​
 +
 +10-4 Etadaññāya ye satā\\
 +Diṭṭhadhammābhinibbutā\\
 +Na te māravasānugā\\
 +Na te mārassa paddhagūti. ​
 +
 +Kappamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +11. Jatukaṇṇīmāṇava pucchā
 +
 +11-1 Sutvāna'​haṃ (vīra) akāmakāmiṃ (iccāyasmā jātukaṇṇī)\\
 +Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ\\
 +Santipadaṃ brūhi sahajanetta\\
 +Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ, ​
 +
 +11-2 Bhagavā <span pts_page #​pts.034>​[PTS page 034]</​span>​ hi kāme abhibhūyaṃ irīyati\\
 +Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\
 +Parittapaññassa me bhūripañña\\
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Jātijarāya idha vippahānaṃ. ​
 +
 +11-3 Kāmesu <span pts_page #​pts.035>​[PTS page 035]</​span>​ vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)\\
 +Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato\\
 +Uggahitaṃ niratthaṃ vā\\
 +Mā te vijjittha kiñcanaṃ. ​
 +
 +1. Ākiñcanaṃ-u-va-vī
 +
 +<span bjt_page #​bjt.38>​[BJT page 38]</​span>  ​
 +
 +11-4 Yaṃ pubbe taṃ visosehi1\\
 +Pacchā te māhu kiñcanaṃ\\
 +Majjhe2 ce no gahessasi\\
 +Upasanto carissasi. ​
 +
 +11-5 Sabbaso nāma rūpasmiṃ\\
 +Vītagedhassa2 brāhmaṇa\\
 +Āsavā'​ssa4 na vijjanti\\
 +Yehi maccuvasaṃ vajeti. ​
 +
 +Jatukaṇṇīmāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +12. Bhadrāvudhamāṇava pucchā
 +
 +12-1 Okaṃ5 <span pts_page #​pts.036>​[PTS page 036]</​span>​ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ (iccāyasmā bhadrāvudho)\\
 +Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ\\
 +Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\
 +Sutvā nāgassa apanamissanti6 ito. 
 +
 +12-2 Nānā janā janapadehi saṅgatā7\\
 +Tava vīra8 vākyaṃ abhikaṅkhamānā9\\
 +Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +12-3 Ādānataṇhaṃ <span pts_page #​pts.037>​[PTS page 037]</​span>​ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā\\
 +Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe\\
 +Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\
 +Teneva māro anveti jantuṃ. ​
 +
 +12-4 Tasmā <span pts_page #​pts.038>​[PTS page 038]</​span>​ pajānaṃ na upādiyetha\\
 +Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke\\
 +Ādānasatte iti pekkhamāno\\
 +Pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti. ​
 +
 +Bhadrāvudhamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +1. Vīsoseti-su\\
 +Vīsodheti-vī-ka\\
 +Vinodeti-va\\
 +2. Macche-va-ka-vi\\
 +3. Vītarovassa-va-ka-vi\\
 +4. Āsavāya-va-ka-vī\\
 +5. Ogha-va-vī-ka\\
 +6. Aghanavissanti-va-vī-ka\\
 +7. Saṃkatā-va-vī-ka\\
 +8. Dhīra-va-vī-ka\\
 +9. Abhisaṃkhamāno-va-vī-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.40>​[BJT page 40]</​span>  ​
 +
 +13. Udayamāṇava pucchā
 +
 +13-1 Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ1 (iccāyasmā udayo)\\
 +Katakiccaṃ anāsavaṃ\\
 +Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\
 +Atthi pañhena āgamaṃ\\
 +Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\
 +Avijjāya pabhedanaṃ. ​
 +
 +13-2 Pahānaṃ <span pts_page #​pts.039>​[PTS page 039]</​span>​ kāma2cchandānaṃ (udayāti bhagavā)\\
 +Domanassāna vūbhayaṃ\\
 +Thīnassa ca panūdanaṃ\\
 +Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ
 +
 +13-3 Upekkhā sati saṃsuddhaṃ\\
 +Dhammatakkapurejavaṃ\\
 +Aññāvimokkhaṃ pabrūmi\\
 +Avijjāya pabhedanaṃ. ​
 +
 +13-4 Kiṃ su saṃyojano loko (iccāyasmā udayo)\\
 +Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ\\
 +Kissassa3 vippahānena\\
 +Nibbānamiti vuccati. ​
 +
 +13-5 Nandisaṃyojano <span pts_page #​pts.040>​[PTS page 040]</​span>​ loko (udayāti bhagavā)\\
 +Vitakkassa vicāraṇā\\
 +Taṇhāya vippahānena\\
 +Nibbānaṃ iti vuccati. ​
 +
 +13-6 Kathaṃ satassa carato (iccāyasmā udayo)\\
 +Viññāṇaṃ uparujjhati\\
 +Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma\\
 +Taṃ suṇoma vaco tava. 
 +
 +13-7 Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca\\
 +Vedanaṃ nābhinandato\\
 +Evaṃ satassa carato\\
 +Viññāṇaṃ uparujjhatīti. ​
 +
 +Udayamāṇavapucchā - niṭṭhitā
 +
 +1. Jhāyī vīrajaṃ āsinaṃ-[PTS]\\
 +2. Kāmachandānaṃ-su\\
 +3. Kiṃ yassa vippahānena-ma-va vī-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.42>​[BJT page 42]</​span>  ​
 +
 +14. Posālamāṇava pucchā
 +
 +14-1 Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)\\
 +Anejo chinnasaṃsayo\\
 +Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\
 +Atthi pañhena āgamaṃ. ​
 +
 +14-2 Vibhūtarūpasaññissa\\
 +<span pts_page #​pts.041>​[PTS page 041]</​span>​ sabbakāyappahāyino\\
 +Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca\\
 +Natthi kiñcīti passato\\
 +Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi1\\
 +Kathaṃ neyyo tathāvidho. ​
 +
 +14-3 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posālāti bhagavā)\\
 +Abhijānaṃ tathāgato\\
 +Tiṭṭhantamenaṃ jānāti\\
 +Dhimuttaṃ tapparāyaṇaṃ. ​
 +
 +14-4 Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā2\\
 +Nandi saṃyojanaṃ iti\\
 +Evametaṃ3 abhiññāya\\
 +Tato tattha vipassati\\
 +Etaṃ ñāṇaṃ tathā tassa\\
 +Brāhmaṇassa vusīmato'​ti. ​
 +
 +Posālamāṇava pucchā - niṭṭhitā. ​
 +
 +Mogharājamāṇava pucchā
 +
 +15-1 Dvāhaṃ <span pts_page #​pts.042>​[PTS page 042]</​span>​ sakkaṃ apucchissaṃ4 (iccāyasmā mogharājā)\\
 +Na me (vyākāsi) cakkhumā\\
 +Yāva tatiyaṃ ca (devīsi5)\\
 +Vyākarotīti me sutaṃ. ​
 +
 +1. Sakkannu- -va-vī-ka\\
 +2. Sambhavaṃ -usu\\
 +3. Evamevaṃ -kesumi. \\
 +4. Apucchiyaṃ -va-vī-ka\\
 +5. Desiva -vī-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.44>​[BJT page 44]</​span>  ​
 +
 +15-2 Ayaṃ loko paro loko\\
 +Brahmaloko sadevako\\
 +Diṭṭhinte1 nābhijānāti\\
 +Gotamassa yasassino. ​
 +
 +15-3 Evaṃ2 <span pts_page #​pts.043>​[PTS page 043]</​span>​ abhikkantadassāviṃ\\
 +Atthi pañhena āgamaṃ\\
 +Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\
 +Maccurājā na passati. ​
 +
 +15-4 Suññato lokaṃ avekkhassu\\
 +Mogharāja sadā sato\\
 +Attānudiṭṭhiṃ ūhacca\\
 +Evaṃ maccutaro siyā\\
 +Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\
 +Maccurājā na passatīti. ​
 +
 +Mogharājamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +16. Piṅgiyamāṇava pucchā
 +
 +16-1 Jīṇṇo'​hamasmi <span pts_page #​pts.044>​[PTS page 044]</​span>​ abalo vītavaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)\\
 +Nettā na suddhā savaṇaṃ na phāsu\\
 +Māhaṃ nassaṃ momuho antarā'​va\\
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Jātijarāya idha vippahānaṃ. ​
 +
 +16-2 Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\
 +Ruppanti rūpesu janā pamattā\\
 +Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\
 +Jahassu rūpaṃ apunabbhavāya. ​
 +
 +1. Diṭṭhante-katthaci. \\
 +2. Etaṃ-su. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.46>​[BJT page 46]</​span>  ​
 +
 +16-3 Disā <span pts_page #​pts.045>​[PTS page 045]</​span>​ catasso vidisā catasso (iccāyasmā piṅgiyo)\\
 +Uddhaṃ adho dasadisā imāyo\\
 +Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ amutaṃ\\
 +Atho aviññātaṃ kiñci natthi loke\\
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Jātijarāya idha vippahānaṃ. ​
 +
 +16-4 Taṇhādhipanne manuje pekkhamāno (piṅgiyāti bhagavā)\\
 +Santāpajāte jarasā parete\\
 +Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\
 +Jahassu taṇhaṃ apunabbhavāyāti. ​
 +
 +Piṅgiyamāṇava pucchā - niṭṭhitā
 +
 +Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye parivārakasoḷasānaṃ1 brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ2 vyākāsi, ekamekassa <span pts_page #​pts.046>​[PTS page 046]</​span>​ cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṃ gamanīyā ime dhammā ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃtveva adhivacanaṃ. \\
 +1. Ajito tissa metteyyo - puṇṇako atha mettagu\\
 +Dhotako <span pts_page #​pts.047>​[PTS page 047]</​span>​ upasīvo ca - nando ca atha hemako
 +
 +2. Todeyyakappā dubhayo - jatukaṇṇī ca paṇḍito\\
 +Bhadrāvudho udayo ca - posālo cāpi brāhmaṇo\\
 +Mogharājā ca medhāvī - piṅgiyo ca mahāisī
 +
 +3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ3 - sampannacaraṇaṃ isiṃ\\
 +Pucchantā4 nipuṇo pañhe - buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. ​
 +
 +4. Tesaṃ buddho vyākāsi - pañhe puṭṭho yathātathaṃ\\
 +Pañhānaṃ veyyākaraṇena - tosesi brāhmaṇe munī. ​
 +
 +1. Parivāraka soḷasannaṃ-[P. T. S.] \\
 +2. Pañhe-sī. \\
 +3. Upagacchuṃ-va,​ vī, ka. \\
 +4. Pucchaṃ dāni pure pañhe-va, vī, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.48>​[BJT page 48]</​span>  ​
 +
 +5. Te1 tositā <span pts_page #​pts.048>​[PTS page 048]</​span>​ cakkhumatā - buddhenādiccabandhunā\\
 +Brahmacariyamacariṃsu - varapaññassa santike. ​
 +
 +6. Ekamekassa pañhassa - yathā buddhena desitaṃ\\
 +Tathā yo paṭipajjeyya - gacche pāraṃ apārato2
 +
 +7. Apārā pāraṃ gaccheyya - bhāvento maggamuttamaṃ\\
 +Maggo so pāraṃ gamanāya - tasmā pārāyanaṃ iti. 
 +
 +8. Pārāyanamanugāyissaṃ <span pts_page #​pts.049>​[PTS page 049]</​span>​ (iccāyasmā piṅgiyo)\\
 +Yathā addakkhi tathā akkhāsi\\
 +Vimalo bhūri medhaso\\
 +Nikkāmo nibbano nāgo3\\
 +Kissa hetu musā bhaṇe. ​
 +
 +9. Pahīnamalamohassa\\
 +Mānamakkhappahāyino\\
 +Handāhaṃ kittayissāmi\\
 +Giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. ​
 +
 +10. Tamonudo <span pts_page #​pts.050>​[PTS page 050]</​span>​ buddho samantacakkhu\\
 +Lokantagū sabbabhavātivatto\\
 +Anāsavo sabbadukkhappahīno\\
 +Saccavhayo brahme upāsito me. 
 +
 +11. Dvijo yathā kubbanakaṃ pahāya\\
 +Bahupphalaṃ kānanamāvaseyya\\
 +Evaṃ pahaṃ appadasse pahāya\\
 +Mahodadhiṃ haṃsarivajjhapatto. ​
 +
 +12. Ye <span pts_page #​pts.051a>​[PTS page 051a]</​span>​ me pubbe viyākaṃsu4\\
 +Huraṃ gotama sāsanā\\
 +Iccāsīti bhavissati\\
 +Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ\\
 +Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ. ​
 +
 +1. Tatomanā cakkhumatā-va,​ vī, ka. \\
 +2. Apāgato-va,​ vī, ka. \\
 +3. Nātho-u, su. \\
 +4. Vyākaṃsu-sī. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.50>​[BJT page 50]</​span>  ​
 +
 +13. Eko <span pts_page #​pts.051b>​[PTS page 051b]</​span>​ tamanudāsīno\\
 +Jutimā1 so pabhaṅkaro\\
 +Gotamo bhūripaññāṇo\\
 +Gotamo bhūrimedhaso. ​
 +
 +14. Yo <span pts_page #​pts.052>​[PTS page 052]</​span>​ me dhammamadesesi\\
 +Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\
 +Taṇhakkhayamanītikaṃ\\
 +Yassa natthi upamā kvaci. ​
 +
 +15. Kinnu tamhā vippavassi2\\
 +Muhuttampi piṅgiya\\
 +Gotamā bhūripaññāṇā\\
 +Gotamā bhūrimedhasā. ​
 +
 +16. Yo te dhammamadesesi\\
 +Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\
 +Taṇhakkhayamanītikaṃ\\
 +Yassa natthi upamā kvaci. ​
 +
 +17. Nāhaṃ tamhā vippavasāmi\\
 +Muhuttampi brāhmaṇa\\
 +Gotamā bhūripaññāṇā\\
 +Gotamā bhūrimedhasā. ​
 +
 +18. Yo me dhammamadesesi\\
 +Sandiṭṭhikamakālikaṃ\\
 +Taṇhakkhayamanītikaṃ\\
 +Yassa natthi upamā kvaci. ​
 +
 +19. Passāmi <span pts_page #​pts.053>​[PTS page 053]</​span>​ naṃ manasā cakkhunā va\\
 +Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto\\
 +Namassamāno '​vivasemi rattiṃ\\
 +Teneva maññāmi avippavāsaṃ. ​
 +
 +1. Jātimā si-\\
 +2. Vīppavasāsi-va,​ vī, ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.52>​[BJT page 52]</​span>  ​
 +
 +20. Saddhā ca pītī ca mano satī ca\\
 +Nāpenti me gotamasāsanamhā\\
 +Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño\\
 +Sa tena teneva nato'​hamasmi. ​
 +
 +21. Jiṇṇassa <span pts_page #​pts.054>​[PTS page 054]</​span>​ me dubbalathāmakassa\\
 +Teneva kāyo na paleti tattha\\
 +Saṃkappayattāya* vajāmi niccaṃ. \\
 +Manohi me brāhmaṇa tena yutto. ​
 +
 +22. Paṅke sayāno pariphandamāno\\
 +Dīpā dīpaṃ uppalaviṃ1\\
 +Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\
 +Oghatiṇṇamanāsavaṃ. ​
 +
 +23. Yathā ahu vakkali muttasaddho\\
 +Bhadrāvudho āḷavi gotamo ca\\
 +Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ\\
 +Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa2 pāraṃ. ​
 +
 +24. Esa <span pts_page #​pts.055>​[PTS page 055]</​span>​ bhīyo pasīdāmi\\
 +Sutvāna munino vaco\\
 +Vivattacchaddo3 sambuddho\\
 +Akhilo paṭibhānavā. ​
 +
 +25. Adhideve abhiññāya\\
 +Sabbaṃ vedi parovaraṃ4\\
 +Pañhānantakaro satthā\\
 +Kaṅkhīnaṃ paṭijānataṃ. ​
 +
 +26. Asaṃhīraṃ <span pts_page #​pts.056>​[PTS page 056]</​span>​ asaṃkuppaṃ\\
 +Yassa natthi upamā kvaci\\
 +Addhā gamissāmi na mettha kaṅkhā\\
 +Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti. ​
 +
 +Piṅgiyasuttantaṃ soḷasi
 +
 +Pārāyanavaggo niṭṭhito
 +
 +* Saṃkappayantāya-machasaṃ\\
 +1. Upallavīṃ-machasaṃ,​ [PTS.] \\
 +Upallaviṃ-va,​ vī, ka, \\
 +2. Maccudheyyapāraṃ-u,​ [PTS.] \\
 +Maccudheyye pāraṃ-su\\
 +3. Vivaṭacchado-va,​ vī, [PTS.] \\
 +Vivaṭṭacchado-machasaṃ\\
 +4. Paro paraṃ-machasaṃ,​ [PTS.] ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.54>​[BJT page 54]</​span>  ​
 +
 +1. Ajita sutta niddeso
 +
 +1-1
 +
 +Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)\\
 +Kenassu nappakāsati\\
 +Kissābhilepanaṃ brūsi\\
 +Kiṃ su tassa mahabbhayaṃ. ​
 +
 +Kenassu nivuto lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko1 manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko devaloko ayaṃ vuccati loko, ayaṃ loko kena āvuto nivuto ovuto2 pihito paṭicchanno paṭikujjitoti '​kenassu nivuto loko'​. ​
 +
 +Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​
 +
 +Kenassu nappakāsatīti:​ kena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti '​kenassu nappakāsatīti'​. Kissābhilepanaṃ brūsīti: kiṃ lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso. Kena loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito saṃghaṭṭho laggo laggito paḷibuddho. Brūsi: ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti '​kissābhilepanaṃ brūsi'​. ​
 +
 +Kiṃsu tassa mahabbhayanti:​ kiṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭṭanaṃ upaddavo upasaggoti. '​Kiṃsu tassa mahabbhayaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo-
 +
 +Kenassu nivuto loko\\
 +Kenassu nappakāsati\\
 +Kissābhilepanaṃ brūsi\\
 +Kiṃsu tassa mahabbhayanti. ​
 +
 +1. Pittivīsayaloko-syā\\
 +2. Ophuṭo-va,​ ka, syā\\
 +3. Akkharasamuccayo-pa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.56>​[BJT page 56]</​span>  ​
 +
 +1-2
 +
 +Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)\\
 +Vivicchā1 pamādā nappakāsati\\
 +Jappābhilepanaṃ brūmi\\
 +Dukkhamassa mahabbhayaṃ. ​
 +
 +Avijjāya nivuto lokoti: avijjāti: dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā-paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ,​ ayaṃ vuccati avijjā. ​
 +
 +Lokoti: nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko,​ ayaṃ loko paroloko brahmaloko devaloko, ayaṃ vuccati '​loko'​. Ayaṃ loko imāya avijjāya āvuto nivuto ovuto pihito paṭicchanno paṭikujjito'​ti '​avijjāya nivuto loko'. Ajitāti: bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. ​
 +
 +Bhagavāti: gāravādhivacanaṃ,​ apica bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaddadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇṭhakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā. Bhajī vā bhagavā araññe vanapatthāni2 pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyākāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, \\
 +1. Vevīcchā-pa\\
 +2. Araññavanapatthāni-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.58>​[BJT page 58]</​span>  ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ āruppasamāpattīnanti bhagavā1 bhāgī, vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ vimokkhantikamenaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti. ​
 +
 +Vivicchā pamādā nappakāsatīti:​ vivicchā vuccati pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa idaṃ vuccati macchariyaṃ. Api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ. Dhātumacchariyampi macchariyaṃ. Āyatanamacchariyampi macchariyaṃ. Gāho vuccati macchariyaṃ. ​
 +
 +Pamādo vattabbo: kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu2 cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā (anavaṭṭhitakiriyatā) olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo. ​
 +
 +1. Arupasamāpattīnaṃ-machasaṃ\\
 +2. Pañcakāmaguṇesuvā-vi,​ ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.60>​[BJT page 60]</​span>  ​
 +
 +Vivicchā pamādā nappakāsatīti:​ iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti ‘‘vivicchā pamādā nappakāsati‘‘. ​
 +
 +Jappābhilepanaṃ brūmīti: jappā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho1 nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā2 āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā3 sādukamyatā4 adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā, lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito5 saṃsaṭṭho laggo laggito6 palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​jappābhilepanaṃ brūmi. '
 +
 +1. Anubodho-va,​ ka\\
 +2. Vīsatā-sa\\
 +3. Pucchañcakatā-sa\\
 +4. Sādhukamyatā-machasaṃ\\
 +5. Makkhitto-machasaṃ\\
 +6. Lagito-pa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.62>​[BJT page 62]</​span>  ​
 +
 +Dukkhamassa mahabbhayanti:​ dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ1 pettivisayikaṃ dukkhaṃ mānusakaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ2 dukkhaṃ jātassa upanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamadukkhaṃ parūpakkamadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā3 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ4 madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ dukkhaṃ mātumaraṇaṃ dukkhaṃ5 pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati atthaṃgamato nirodho paññāyati kammasannissito vipāko vipākasannissitaṃ kammaṃ nāmasannissitaṃ rūpaṃ rūpasannissitaṃ nāmaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ6 byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ,​ idaṃ vuccati dukkhaṃ. Idaṃ dukkhaṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭanaṃ upaddavo upasaggoti ‘‘dukkhamassa mahabbhayaṃ‘‘
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +Avijjā nivuto loko (ajitāti bhagavā)\\
 +Vivicchā pamādā nappakāsati\\
 +Jappābhilepanaṃ brūmi\\
 +Dukkhamassa mahabbhayanti. ​
 +
 +1-3
 +
 +Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\
 +Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\
 +Kena sotā pithiyare. ​
 +
 +1. Tiracchānayoni dukkhaṃ-pa\\
 +2. Gabbhā uṭṭhānamūlakaṃ-va,​ ka\\
 +3. Pakkhantikā-va,​ ka\\
 +4. Lohitaṃ pittaṃ-machasaṃ\\
 +5. Mātumaraṇa dukkhaṃ-machasaṃ\\
 +6. Anusaṭṭhaṃ-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.64>​[BJT page 64]</​span>  ​
 +
 +Savanti sabbadhi sotāti: sotāti taṇhā soto diṭṭhi soto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti cakkhuno rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato sadde savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhe savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rase savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato (phoṭṭhabbe) savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti, cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti'​ sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rasataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti ‘‘savanti sabbadhi sotā‘‘. ​
 +
 +Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​
 +
 +Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti- sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ‘‘sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ‘‘
 +
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi. ‘‘ Kena sotā pithiyareti kena sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti ‘‘kena sotā pithiyare. ‘‘
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)\\
 +Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi\\
 +Kena sotā pithīyareti. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.66>​[BJT page 66]</​span>  ​
 +
 +1-4
 +
 +Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\
 +Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\
 +Paññāyete pithīyare. ​
 +
 +Yāni sotāni lokasminti: yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññāpitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni,​ seyyathīdaṃ:​ taṇhā soto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto,​ lokasminti - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi ‘‘yāni sotāni lokasmiṃ‘‘. Ajitāti bhagavā: taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. ​
 +
 +Sati tesaṃ nivāraṇanti:​ satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā1 dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati (satisambojjhaṅgo) ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ‘‘sati tesaṃ nivāraṇaṃ‘‘. ​
 +
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti: sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ, brūmi ācikkhāmi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkaromi pakāsemīti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi‘‘
 +
 +Paññāyete pithiyareti:​ ‘‘paññā‘‘ti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññāyete. 9\\
 +Pithiyareti:​ paññāya ete sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​
 +
 +. 3‘‘Sabbe saṃkhārā aniccā‘‘ti jānato passato paññāya ete sotā3 pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā anattā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 +1. Paṭissati saraṇatā-machasaṃ\\
 +2. Asammuyhanatā-va,​ -ka\\
 +3. Ete sotāni-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.68>​[BJT page 68]</​span>  ​
 +
 +‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ‘‘Saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpapaccayā salāyatananti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatanapaccayā phasso'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassapaccayā vedanā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanāpaccayā taṇhā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhāpaccayā upādānanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānapaccayā bhavo'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavapaccayā jātī'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātipaccayā jarāmaraṇanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatananirodhā phassanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassanirodhā vedanānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānanirodhā bhavanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavanirodhā jātinirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 +Idaṃ dukkhanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 +Ime1 āsavā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 +Ime dhammā abhiññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 +Ime dhammā pariññeyyāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā pahātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā bhāvetabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ime dhammā sacchikātabbāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.\\
 +1. Ime dhammā-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.70>​[BJT page 70]</​span>  ​
 +
 +Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​
 +
 +Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​
 +
 +Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
 +
 +Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti. ‘‘Paññāyete pithiyare‘‘
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\
 +Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\
 +Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\
 +Paññāyete pithīyare‘‘ti. ​
 +
 +1-5
 +
 +Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito). \\
 +Nāmarūpañca mārisa\\
 +Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\
 +Katthetaṃ uparujjhati. ​
 +
 +Paññā ceva satī cāpīti: paññā'​ti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo1 paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. \\
 +Satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti sammāsatīti ‘‘paññā ceva satī cāpi‘‘. \\
 +Iccāyasmā ajito. Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​
 +
 +Nāmarūpañca mārisāti '​nāma'​nti cattāro arupino khandhā. ‘‘Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ2 upādāyarūpaṃ '​mārisā'​ti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisāti'​. ‘‘Nāmarūpaṃ ca mārisa‘‘. ​
 +
 +1. Paṭodo - va, ka\\
 +2. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ - ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.72>​[BJT page 72]</​span>  ​
 +
 +Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti '​etaṃ me'ti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi1 yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. ‘‘Etaṃ me puṭṭho pabrūhi‘‘. ​
 +
 +Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃgacchati paṭippassambhatīti ‘‘katthetaṃ uparujjhati‘‘
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito)\\
 +Nāmarupañca mārisa\\
 +Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\
 +Katthetaṃ uparujjhatī‘‘ti. ​
 +
 +1-6
 +
 +Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita, taṃ vadāmi te\\
 +Yattha nāmaṃ ca rūpaṃ ca - asesaṃ uparujjhati\\
 +Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhati. ​
 +
 +Yametaṃ pañhaṃ apucchīti = yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi ayācasi2 ajjhesasi3 pasādesīti. ‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi‘‘, ​
 +
 +Ajita taṃ vadāmi te'ti ‘‘ajitā‘‘ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi - ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ‘‘Ajita taṃ vadāmi te‘‘. ​
 +
 +Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti ‘‘nāmanti‘‘:​ cattāro arūpino khandhā, rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Asesanti sabbena sabbaṃ sabbathā4 sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ‘‘asesanti. Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti ‘‘yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati‘‘. ​
 +
 +1. Āyācāmi-pa,​ \\
 +2. Yācasi-machasaṃ\\
 +Pariyācasi-sī\\
 +3. Ajjhesi-va, ka, machasaṃ\\
 +4. Sabbadā-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.74>​[BJT page 74]</​span>  ​
 +
 +‘‘Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti:​‘‘ sotāpattimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ1 nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti,​ sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ2 rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahattamaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti '​viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati'​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +Yametaṃ pañhaṃ apucchi - ajita taṃ vadāmi te\\
 +Yattha nāmañca rūpañca - asesaṃ uparujjhati\\
 +Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhatīti. ​
 +
 +1. Saṃsāre uppajjeyyuṃ-machasaṃ\\
 +2. Ekabhavaṃ-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.76>​[BJT page 76]</​span>  ​
 +
 +1-7
 +
 +Ye ca saṅkhātadhammā1 se - ye ca sekhā puthū idha\\
 +Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisa. ​
 +
 +Ye ca saṅkhātadhammā se'ti: ‘‘saṅkhātadhammā‘‘ vuccanti arahanto khīṇāsavā,​ kiṃkāraṇā saṅkhātadhammā1 vuccanti arahanto khīṇāsavā. Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe dhammā anattā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā avijjāpaccayā saṅkhārāti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā tesaṃ khandhā saṅkhatā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātāni2 gatiyo saṅkhātā uppattiyo saṅkhātā paṭisandhi saṅkhātā bhavā saṅkhātā saṃsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā3 athavā te khandhapariyante ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā uppattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto. ​
 +
 +'​Tesā'​yaṃ4 pacchimakoṭi5 carimo'​yaṃ samussayo\\
 +Jātimaraṇasaṃsāro natthi tesaṃ punabbhavo'​ti. ​
 +
 +Taṃ kāraṇā saṅkhātadhammā vuccanti arahanto khīṇāsavāti. 'Ye ca saṅkhātadhammā se'. \\
 +1. Saṅkhata dhammāse-va-ka\\
 +2. Āyatanāni saṃkhātā-va-ka - machasaṃ\\
 +3. Vaṭṭaṃ saṅkhātā-pa\\
 +4. Tesaṃ yāsaṃ - machasaṃ\\
 +Tesaṃ sāraṃ-va-ka\\
 +Tesaṃ yaṃ-pa\\
 +5. Pacchimako-bahusu
 +
 +<span bjt_page #​bjt.78>​[BJT page 78]</​span>  ​
 +
 +‘‘Ye ca sekhā puthu idhāti‘‘:​ sekhāti kiṃkāraṇā vuccanti sekhā sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti: adhisīlampi sikkhanti adhicittampi sikkhanti adhipaññampi sikkhanti. Katamā adhisīlasikkhā:​ idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,​ khuddako'​pi sīlakkhandho1 mahanto'​pi sīlakkhandho2 sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhicittasikkhā:​ idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīni,​ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhipaññāsikkhā:​ idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. ​
 +
 +Imā tisso sikkhāyo āvajjanti sikkhanti, jānantā sikkhanti, passantā sikkhanti, paccavekkhantā sikkhanti cittaṃ adhiṭṭhahantā sikkhanti, saddhāya adhimuccantā sikkhanti, viriyaṃ paggaṇhantā sikkhanti, satiṃ upaṭṭhapentā sikkhanti, cittaṃ samādahantā sikkhanti, paññāya pajānantā sikkhanti, abhiññeyyaṃ abhijānantā sikkhanti, pariññeyyaṃ parijānantā sikkhanti, pahātabbaṃ pajahantā sikkhanti, bhāvetabbaṃ bhāventā sikkhanti, sacchikātabbaṃ sacchikarontā3 sikkhanti, ācaranti samācaranti samādāya vattanti. Taṃkāraṇā vuccanti sekhā. 4
 +
 +Puthū'​ti:​ bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca sakādāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca. 
 +
 +Idhā'​ti:​ imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke'​ti. ‘‘Ye ca sekhā puthū idha‘‘. \\
 +1. Khuddako sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\
 +2. Mahanto sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\
 +3. Sacchikaronto sikkhati - machasaṃ\\
 +4. Sekkhā-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.80>​[BJT page 80]</​span>  ​
 +
 +Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃ hi1 nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānaṃ ca sekhānaṃ ca. Iriyaṃ'​ti:​ cariyaṃ vuttiṃ pavattiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipadaṃ puṭṭho'​ti:​ pucchito1 yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi2 ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. ‘‘Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa‘‘
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +'Ye ca saṅkhātadhammā se - ye ca sekhā puthū idha\\
 +Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisā'​ti. ​
 +
 +1-8
 +
 +‘‘Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\
 +Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje. ‘‘
 +
 +Kāmesu nābhigijjheyyāti:​ '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā:​ manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +1. Puṭṭhoti puṭṭho pucchito-si,​ syā\\
 +2. Pabrūhīti pabrūhi-si. \\
 +3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ. \\
 +4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ. \\
 +* Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā'​ti katthaci adhīka pāṭhā. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.82>​[BJT page 82]</​span>  ​
 +
 +Katame kilesakāmā:​ chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi\\
 +Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti. 
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūyanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhā jālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​
 +
 +Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmena nābhigijjheyya na paḷibuddheyya agiddho assa agathito amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti. ‘‘Kāmesu nābhigijjheyya‘‘. ​
 +
 +Manasā nāvilo siyā'​ti:​ mano'​ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ vacīduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ manoduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ rāgena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ\\
 +Dosena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mohena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ kodhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ upanāhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ makkhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ palāsena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ issāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ macchariyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ māyāya cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sāṭheyyena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ thambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sārambhena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ mānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ atimānena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ madena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ pamādena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbakilesehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbaduccaritehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbadarathehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ \\
 +<span bjt_page #​bjt.84>​[BJT page 84]</​span>  ​
 +
 +Sabbapariḷāhehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbasantāpehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbākusalāhi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ,​ manasā nāvilo siyā'​ti cittena anāvilo siyā alulito anerito aghaṭṭito (acalito) abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya āvilakarehi kilesehi ca ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti ‘‘manasā nāvilo siyā‘‘. ​
 +
 +Kusalo sabbadhammānanti. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā‘‘ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā‘‘ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ‘‘sabbe dhammā anattā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjāpaccayā saṅkhārā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ saṅkhārapaccayā viññāṇa'​nti kusalo sabbadhammānaṃ,​ viññāṇapaccayā nāmarūpanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ nāmarūpapaccayā salāyatananti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatanapaccayā phasso'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassapaccayā vedanā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanāpaccayā taṇhā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ taṇhāpaccayā upādānanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānapaccayā bhavo'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavapaccayā jātī'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ jātipaccayā jarāmaraṇanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatananirodhā phassanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassanirodhā vedanānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānanirodhā bhavanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavanirodhā jātinirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Idaṃ dukkhanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhasamudayoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Ime āsavā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ āsavasamudayo'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ āsavanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Ime dhammā abhiññeyyāti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ime dhammā pariññeyyāti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ime dhammā pahātabbāti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ime dhammā bhāvetabbāti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ime dhammā sacchikātabbāti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ, ​
 +
 +Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca kusalo sabbadhammānaṃ,​ yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ evampi kusalo sabbadhammānaṃ. ​
 +
 +Athavā aniccato kusalo sabbadhammānaṃ,​ dukkhato kusalo sabbadhammānaṃ,​ rogato kusalo sabbadhammānaṃ,​ sallato kusalo sabbadhammānaṃ,​ aghato kusalo sabbadhammānaṃ,​ ābādhato kusalo sabbadhammānaṃ,​ parato kusalo sabbadhammānaṃ,​ palokato kusalo sabbadhammānaṃ,​ ītito kusalo sabbadhammānaṃ,​ upaddavato kusalo sabbadhammānaṃ,​ bhayato kusalo sabbadhammānaṃ,​ upasaggato kusalo sabbadhammānaṃ,​ calato kusalo sabbadhammānaṃ,​ pabhaṅguto kusalo sabbadhammānaṃ,​ addhuvato kusalo sabbadhammānaṃ,​ atāṇato kusalo sabbadhammānaṃ,​ alenato kusalo sabbadhammānaṃ,​ asaraṇato kusalo sabbadhammānaṃ,​ asaraṇībhūtato kusalo sabbadhammānaṃ,​ rittato kusalo sabbadhammānaṃ,​ tucchato kusalo sabbadhammānaṃ,​ suññato kusalo sabbadhammānaṃ,​ anattato kusalo sabbadhammānaṃ,​ ādīnavato kusalo sabbadhammānaṃ,​ vipariṇāmadhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ asārakato kusalo sabbadhammānaṃ,​ aghamūlato kusalo sabbadhammānaṃ,​ vadhakato kusalo sabbadhammānaṃ,​ vibhavato kusalo sabbadhammānaṃ,​ sāsavato kusalo sabbadhammānaṃ,​ saṃkhatato kusalo sabbadhammānaṃ,​ mārāmisato kusalo sabbadhammānaṃ,​ jātidhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ jarādhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ vyādhidhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ maraṇato kusalo sabbadhammānaṃ,​ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ saṃkilesikadhammato kusalo sabbadhammānaṃ,​ samudayato kusalo sabbadhammānaṃ,​ atthaṃgamato kusalo sabbadhammānaṃ,​ assādato kusalo sabbadhammānaṃ,​ ādīnavato kusalo sabbadhammānaṃ,​ nissaraṇato kusalo sabbadhammānaṃ,​ evampi kusalo sabbadhammānaṃ. ​
 +
 +Athavā khandhakusalo sabbadhammānaṃ,​ dhātukusalo sabbadhammānaṃ,​ āyatanakusalo sabbadhammānaṃ,​ paṭiccasamuppādakusalo sabbadhammānaṃ,​ satipaṭṭhānakusalo sabbadhammānaṃ,​ sammappadhānakusalo sabbadhammānaṃ,​ iddhipādakusalo sabbadhammānaṃ,​ indriyakusalo sabbadhammānaṃ,​ balakusalo sabbadhammānaṃ,​ bojjhaṅgakusalo sabbadhammānaṃ,​ maggakusalo sabbadhammānaṃ,​ phalakusalo sabbadhammānaṃ,​ nibbānakusalo sabbadhammānaṃ,​ evampi kusalo sabbadhammānaṃ,​ \\
 +<span bjt_page #​bjt.86>​[BJT page 86]</​span>  ​
 +
 +Atha vā sabbadhammā vuccanti dvādasāyatanāni. Cakkhuṃ ceva rūpā ca sotā ca saddā ca ghānaṃ ca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. Yato ca kho ajjhattikabāhiresu āyatanesu chandarāgo pahīno ca hoti ucchinnamūlo tālavatthukato anabhāvakato1 āyatiṃ anuppādadhammo,​ ettāvatāpi kusalo sabbadhammānanti '​kusalo sabbadhammānaṃ'​. ​
 +
 +Sato bhikkhu paribbaje ti: '​sato'​ti catūhi kāreṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. 
 +
 +Aparehi'​pi catūhi kāraṇehi sato: asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato, satipaṭipakkhānaṃ2 dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ apammuṭṭhattā sato. 
 +
 +Aparehi'​pi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgato sato, satiyā vasittā sato, satiyā pāguññena samannāgatattā sato, satiyā apaccorohaṇatāya3 sato. 
 +
 +Aparehi'​pi catūhi kāraṇehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato, buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā4 sato, maraṇasatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo. Ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno5 samannāgato ayaṃ vuccati sato. 
 +
 +1. Anabhāvaṃgato-ca-ka-\\
 +2. Satiparibandhānaṃ-pa - machasaṃ\\
 +Satipaṭipandhānaṃ-va-ka\\
 +3. Apaccorohaṇattā-pana\\
 +4. Ānāpānassatiyā - machasaṃ\\
 +5. Sampanno-va-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.88>​[BJT page 88]</​span>  ​
 +
 +Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā, hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
 +
 +3. ‘‘Pajjena katena1 attanā - (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\
 +Vibhavañca bhavañca vippahāya\\
 +Vusitavā khīṇapunabbhavo2 sa bhikkhū‘‘ti sato bhikkhu
 +
 +Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje: sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya,​ sato nisīdeyya, sato seyyaṃ kappeyya, sato abhikkameyya,​ sato paṭikkameyya,​ sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato sammiñjeyya,​ 3 sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāreyya, sato careyya, vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā'​ti ‘‘sato bhikkhu paribbaje‘‘ tenāha bhagavā: ​
 +
 +Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\
 +Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje'​ti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogā ekādhippāyā ekavāsanavāsitā tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Tassa ca pana brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalukesā ca massu ca antarahitā,​ ajito4 bhaṇḍukāsāyavatthavasano saṅghāṭivattacīvaradharo anvatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante, bhagavā sāvako '​hamasmīti. ​
 +
 +Ajita suttaniddeso samatto. ​
 +
 +1. Pajjotakatena,​ -sī. \\
 +2. Tiṇṇapunabbhavo,​ -sī. \\
 +3. Samiñjeyya. -Machasaṃ\\
 +4. Ajito-syā, machasaṃ udānaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.90>​[BJT page 90]</​span>  ​
 +
 +2. Tissametteyya suttaniddeso
 +
 +2-1 Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)\\
 +Kassa no santi iñjitā\\
 +Ko (ubhantamabhiññāya)\\
 +Majjhe mantā na lippati\\
 +Kaṃ brūsi mahāpuriso'​ti\\
 +Ko'dha sibbanimaccagā. ​
 +
 +Ko'dha santusito loke'​ti:​ ko loke tuṭṭho santuṭṭho attamano paripuṇṇasaṃkappoti 'kodha santusito loke'​. ​
 +
 +Iccāyasmā tissametteyyo'​ti:​ '​iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā. Nāmetaṃ iccā'​ti. Āyasmā'​ti,​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Tisso'​ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyo'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro'​ti '​iccāyasmā tissametteyyo. '
 +
 +Kassa no santi iñjitāti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi, na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'​ti ‘‘kassa no santi iñjitā. ‘‘
 +
 +Ko ubhantamabhiññāyā'​ti:​ ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ti 'ko ubhantamabhiññāya'​. ​
 +
 +Majjhe mantā na lippatī'​ti:​ majjhe mantāya na lippati alitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharatī ti, '​majjhe mantā na lippati'​. ​
 +
 +Kaṃ brūsi mahāpurisotīti:​ mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso padhānapuriso pavarapuriso'​ti. Kaṃ brūsī: kaṃ kathesi kaṃ maññasi kaṃ bhaṇasi kaṃ passasi kaṃ voharasīti. 'Kaṃ brūsi mahāpuriso'​ti. ​
 +
 +1. Saṅkhyāṇa-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.92>​[BJT page 92]</​span>  ​
 +
 +Ko'dha sibbanimaccagā'​ti ko idha sibbaniṃ taṇhaṃ accagā1 upaccagā atikkanto samatikkanto vītivatto'​ti. Kodha sibbanimaccagā'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Ko'​dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)\\
 +Kassa no santi iñjitā\\
 +Ko ubhantamabhiññāya\\
 +Majjhe mantā na lippati, \\
 +Kaṃ brūsi mahāpuriso'​ti\\
 +Ko'dha sibbanimaccagā‘‘ti. ​
 +
 +2-2
 +
 +Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\
 +Vītataṇho sadā sato\\
 +Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\
 +Tassa no santi iñjitā. ​
 +
 +Kāmesu brahmacariyavā'​ti:​ '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā:​ manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā3 kāmā amamāyitā4 kāmā sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena* kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +3. Mamāyikā - va, ka - machasaṃ. \\
 +4. Amamāyikā - va - ka - machasaṃ. \\
 +* Ramanīyaṭṭhena anissāraṭṭhenā'​ti katthaci adhīka pāṭhā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā:​ chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmagedho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +2. Addasaṃ kāma, te mūlaṃ - saṃkappā kāma, jāyasi\\
 +Na taṃ saṃkappayissāmi - evaṃ kāma, na hehisī ti. 
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Brahmacariyavā'​ti '​brahmacariyaṃ'​ vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti (velā-anatikkamo). Api ca nippariyāyena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ2 sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upagato samupagato3 uppanno samuppanno samannāgato,​ so vuccati brahmacariyavā. Yathā ca dhanena dhanavā'​ti vuccati, bhogena '​bhogavā'​ti vuccati, yasena '​yasavā'​ti vuccati, sippena ('​sippavā'​ti) vuccati, sīlena '​sīlavā'​ti vuccati, viriyena '​viriyavā'​ti vuccati, paññāya '​paññavā'​ti vuccati vijjāya '​vijjavā'​ti,​ vuccati, evameva yo iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena upeto samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati brahmacariyavāti '​kāmesu brahmacariyavā. '
 +
 +1. Ajjhaṅgā - machasaṃ\\
 +2. Seyyathīdaṃ - machasaṃ\\
 +3. Upāgato samupāgato - pu
 +
 +<span bjt_page #​bjt.94>​[BJT page 94]</​span>  ​
 +
 +Metteyyāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. \\
 +Bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā: bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​metteyyāti bhagavā. '
 +
 +Vītataṇho sadā sato'​ti '​taṇhā'​ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā1 abhabbuppattiyā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī2 brahmabhūtena attanā viharati. Sadā'​ti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ3 udakomikājātaṃ4 avīcisantatisahitaṃ phussitaṃ5 purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimaṃ yāmaṃ'​ majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. \\
 +. 8Sato'​ti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato'​ti '​vītataṇho sadā sato'. \\
 +. 8\\
 +Saṅkhāya nibbuto bhikkhū'​ti:​ '​saṅkhā'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ​
 +
 +Saṅkhāyāti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'​ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, '​avijjāpaccayā saṅkhārā'​ti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, ---pe---\\
 +'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā.
 +
 +1. Paṭipassaddhā - machasaṃ\\
 +2. Sukhappaṭisaṃvedī - machasaṃ\\
 +3. Pokhānupokhaṃ - syā\\
 +4. Udakūmikajātaṃ - machasaṃ\\
 +5. Phassitaṃ - machasaṃ, phusitaṃ - syā\\
 +6. Purimayāma - machasaṃ\\
 +7. Bhāvitattā - sī
 +
 +<span bjt_page #​bjt.96>​[BJT page 96]</​span>  ​
 +
 +Atha vā aniccato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sallato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. . 6Nibbuto'​ti rāgassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, dosassa nibbāpitattā nibbuto, mohassa nibbāpitattā nibbuto, kodhassa nibbāpitattā nibbuto, upanāhassa nibbāpitattā nibbuto, makkhassa nibbāpitattā nibbuto, paḷāsassa nibbāpitattā nibbuto, issāya nibbāpitattā nibbuto, macchariyassa nibbāpitattā nibbuto, māyāya nibbāpitattā nibbuto, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbuto, thambhassa nibbāpitattā nibbuto, sārambhassa nibbāpitattā nibbuto, mānassa nibbāpitattā nibbuto, atimānassa nibbāpitattā nibbuto, madassa nibbāpitattā nibbuto, pamādassa nibbāpitattā nibbuto, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbuto, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbāpitattā nibbuto. ​
 +
 +('​Bhikkhū'​ti) sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
 +
 +‘‘Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\
 +Vibhavaṃ tvaṃ ca vippahāya\\
 +Vusitvā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū‘‘ti\\
 +'​Saṅkhāya nibbuto bhikkhu. '
 +
 +Tassa no santi iñjitāti '​tassā'​ti arahato khīṇāsavassa. Iñjitā'​ti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ,​ tassime iñjitā natthi, na santi, na saṃvijjanti,​ nūpalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'​ti 'tassa no santi iñjitā'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\
 +Vītataṇho sadā sato, \\
 +Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\
 +Tassa no santi iñjitā‘‘ti. ​
 +
 +2-3
 +
 +So ubhantamabhiññāya\\
 +Majjhe mantā na lippati\\
 +Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti\\
 +So' dha1 sibbanimaccagā. ​
 +
 +So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatīti: '​antā'​ti dve antā: phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe. Atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā ‘‘yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ‘‘
 +
 +1. So idha - ma. Cha. Saṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.98>​[BJT page 98]</​span>  ​
 +
 +Lepā'​ti dve lepā: taṇhālepo ca, diṭṭhilepo ca. Katamo taṇhālepo:​ . 7Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ1 odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhālepo. Katamo diṭṭhilepo:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhilepo. \\
 +. 7\\
 +So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatī'​ti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, na lippati na palippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti. 'So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati'​. ​
 +
 +Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso pavarapuriso'​ti,​ taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi. Āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: ‘‘mahāpuriso mahāpuriso'​ti bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho bhante mahāpuriso hotī‘‘ti ‘‘vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta mahāpuriso'​ti vadāmi. ​
 +
 +1. Mariyādītaṃ - machasaṃ natthi\\
 +2. Gāmanigamanagarajanapadarājadhāniyo-pana\\
 +3. Vipariyāsaggāho - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.100>​[BJT page 100]</​span>  ​
 +
 +Avimuttacittattā1 no mahāpuriso'​ti vadāmi. Kathaṃ ca sāriputta, vimuttacitto hoti: idha sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,​ tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu vedanānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Citte cittānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta, mahāpurisoti vadāmi. Avimuttacittattā no mahāpuriso'​ti vadāmīti. [A] taṃ brūmi mahāpuriso'​ti. ​
 +
 +Sodha sibbanimaccagā'​ti '​sibbanī vuccati taṇhā. ‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘. 1\\
 +Yassesā sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so sibbaniṃ taṇhā accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti'​ sodha sibbanimaccagā. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘So ubhantamabhiññāya\\
 +Majjhe mattā na lippati\\
 +Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti\\
 +So'dha sibbanimaccagā‘‘ti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Tissametteyya suttaniddeso samatto. ​
 +
 +1. Adhimuttacittā - pana\\
 +2. Ekavāsanā vāsitā - pana\\
 +[A.] Satipaṭṭhānasaṃyutta - nālakavagga - mahā purisaputta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.102>​[BJT page 102]</​span>  ​
 +
 +3. Puṇṇaka suttaniddeso. ​
 +
 +3-1
 +
 +Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Atthi pañhena āgamaṃ\\
 +Kiṃ nissitā isayo manujā\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu puthū idha loke\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +Anejaṃ mūladassāvinti:​ '​ejā'​ vuccati taṇhā. ‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhe'​pi na iñjati, alābhe'​pi na iñjati, yase'​pi na iñjati, ayase'​pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati nindāya'​pi na iñjati, sukhe'​pi na iñjati, dukkhe'​pi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhatīti '​anejaṃ'​. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Tīṇi akusalamūlāni:​ lobho akusalamūlaṃ,​ doso akusalamūlaṃ,​ moho akusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. 'Na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti,​ yā vā panaññā'​pi kāci sugatiyo. Atha kho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Niraye tiracchānayoniyā pettivisaye2 attabhāvābhinibbattiyā imāni tīṇi akusalamūlānī‘‘ti[a] bhagavā jānāti, passati. Evampi. 9Bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī.
 +
 +1. Anabhāvaṃgatā-va-ka\\
 +Anabhāvaṃ katā - machasaṃ\\
 +2. Pittivisaye-ka e ci\\
 +[A.] Tikaṅguttara-
 +
 +<span bjt_page #​bjt.104>​[BJT page 104]</​span>  ​
 +
 +Tīṇī kusalamūlāni:​ alobho kusalamūlaṃ,​ adoso kusalamūlaṃ,​ amoho kusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati,​ yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Atha kho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti yā vā panaññāpi kāci sugatiyo devesu ca manussesu ca attabhāvābhi nibbattiyā. Imāni tīṇi kusalamūlānī'​ti. *Bhagavā jānāti passati, evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā, ‘‘ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā,​ avijjāsamugghātā,​ sabbe te samugghātaṃ gacchantī‘‘ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\
 +Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ‘‘ye keci me bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te appamādamūlakā,​ appamādasamosaraṇā,​ appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī‘‘ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\
 +Atha vā bhagavā jānāti passati ‘‘avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa,​ viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa,​ nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa,​ saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa,​ upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā‘‘ti bhagavā jānāti passati evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\
 +Atha vā, bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ,​ sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ,​ ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ,​ jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ,​ mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhāna‘‘nti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ \\
 +Nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ \\
 +Samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī'​ti '​anejaṃ mūladassāvīṃ. ​
 +
 +*
 +
 +<span bjt_page #​bjt.106>​[BJT page 106]</​span>  ​
 +
 +Iccāyasmā puṇṇako'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Puṇṇakoti:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā puṇṇako. ​
 +
 +Atthi pañhena āgamanti. Pañhena atthiko. 1 Āgatomhi pañhaṃ pucchitukāmo2 āgatomhi pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'​ atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'​ atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi tvampi pahū visavi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ vissajjetuṃ3 vahassetaṃ bhāranti evampi 'atthi pañhena āgamaṃ'​. ​
 +
 +Kiṃ nissitā isayo manujā'​ti kiṃ nissitā āsitā4 allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. 5 Isayo'​ti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā: ājīvakā nighaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujā'​ti manussā vuccantīti 'kiṃ nissitā isayo manujā'​. ​
 +
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānanti:​ khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇā'​ti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā6 devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā8 kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'​ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'​. ​
 +
 +1. Pañhatthikāmhā-bahusu\\
 +2. Pañhaṃ pucchitamhā-panana\\
 +3. Visajjetuṃ-machasaṃ\\
 +4. Asitā-va, pa na\\
 +5. Avimuttā-ca\\
 +6. Aviruddhakasāvakānaṃ aviruddhatā-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.108>​[BJT page 108]</​span>  ​
 +
 +Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loketi '​yaññaṃ'​ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ [I] seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu‘‘ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajantī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā2 ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​
 +
 +Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññavā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
 +
 +. 7Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'​nti '​pucchā'​ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā vimaticchedanā pucchā, katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya5. Pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto6. Hoti vimatipakkhanto dveḷhakajāto evannu kho na nu kho kinnukho kathaṃnu kho'​ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. \\
 +1. Mālāgandhaṃ vilepanaṃ - syā\\
 +2. Yajakā vā - syā\\
 +3. Bahukānaṃ - machasaṃ\\
 +4. Ete yaññāvā ete puthū-pana\\
 +5. Vibhūtatthāya vibhāvanatthāya - machasaṃ, syā. \\
 +6. Saṃsayapakkhando - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.110>​[BJT page 110]</​span>  ​
 +
 +Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā,​ amanussapucchā,​ nimmitapucchā. Katamā manussapucchā:​ manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti: bhikkhū pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti, ayaṃ manussapucchā. Katamā amanussapucchā:​ amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchanti: nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti. Gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā:​ yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ,​ taṃ so nimmito[I] buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. ​
 +
 +Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā:​ aparāpi tisso pucchā: atītapucchā anāgatapucchā paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā akusalapucchā avyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā sammappadhānapucchā iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā indriyapucchā balapucchā bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā phalapucchā nibbānapucchāti. ​
 +
 +Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti '​pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. '​Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Atthi pañhena āgamaṃ\\
 +Kiṃ nissitā isayo manujā\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loke\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. ​
 +
 +3. So nimmito - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.112>​[BJT page 112]</​span>  ​
 +
 +3-2
 +
 +Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappiyiṃsu puthū'​dha loke\\
 +Āsiṃsamānā[I] puṇṇaka itthabhāvaṃ2\\
 +Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu. ​
 +
 +Ye keci me isayo manujā'​ti:​ '​yekecī'​ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ3 ye kecī'​ti. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā: ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti 'ye keci me isayo manujā puṇṇakāti bhagavā'​. ​
 +
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānanti:​ '​khattiyā'​ti ye keci khattiyajātikā,​ brāhmaṇāti ye keci bhovādikā,​ devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'​ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'​. ​
 +
 +Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi: yaññaṃ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu‘‘ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​
 +
 +Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññāvā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
 +
 +Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvanti:​ '​āsiṃsamānā'​ti rūpapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ saddapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ gandhapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ rasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ puttapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ dārapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ dhanapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ yasapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ issariyapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ
 +
 +1. Āsīsamānāti - machasaṃ\\
 +2. Itthattaṃ - machasaṃ\\
 +Itthataṃ - syā\\
 +3. Pariyādāya vacanametaṃ-pana,​ syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.114>​[BJT page 114]</​span>  ​
 +
 +Āsiṃsamānā,​ cātummahārājikesu,​ 1 devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ tāvatiṃsesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ yāmesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ tusitesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ nimmāṇaratīsu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ paranimmitavasavattīsu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsamānā,​ icchamānā3 sādiyamānā,​ patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti '​āsiṃsamānā'​. Puṇṇaka itthabhāvanti:​ ettha attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha khattiyamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha brāhmaṇamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha gahapatimahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha cātummahārājikesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha tāvatiṃsesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha yāmesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha tusitesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha nimmāṇaratīsu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha paranimmitavasavattīsu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā,​ ettha brahmakāyikesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsiṃsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti '​āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ. \\
 +Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti:​ jarānissitā vyādhinissitā maraṇanissitā (sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā). Yadeva te jāti nissitā tadeva te jarānissitā,​ yadeva te jarānissitā tadeva te vyādhinissitā,​ yadeva te vyādhinissitā tadeva te maraṇanissitā,​ yadeva te maraṇanissitā tadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā,​ yadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā tadeva te gatinissitā,​ yadeva te gatinissitā tadeva te uppattinissitā,​ yadeva te uppattinissitā tadeva te paṭisandhinissitā,​ yadeva te paṭisandhinissitā tadeva te bhavanissitā,​ yadeva te bhavanissitā tadeva te saṃsāranissitā,​ yadeva te saṃsāranissitā tadeva te vaṭṭanissitā,​ allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti '​jaraṃ sitā yaññamakappiyiṃsu'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu puthū'​dha loke\\
 +Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ\\
 +Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsū‘‘ti. ​
 +
 +1. Cātumahārājikesu - machasaṃ\\
 +2. Yāmadevesu-va,​ ka\\
 +3. Icchayamānā - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.116>​[BJT page 116]</​span>  ​
 +
 +3-3
 +
 +Ye keci'​me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 +Yaññamakappayiṃsu1 puthū'​dha loke\\
 +Kacci su2 te bhagavā yaññapathe appamattā\\
 +Atāru3 jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +Ye keci me isayo manujāti: 'ye kecī'​ti me isayo manujā khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ yaññamakappayiṃsu puthū'​dha loke kacci su te bhagavā yaññāpathe appamattāti:​ kaccisū'​ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā,​ evaṃ nu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti kaccisu. Te'ti yaññayājakā vuccanti. \\
 +Bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā'​ti. 'Kacci su te bhagavā'​ yaññapathe appamattāti:​ yañño yeva vuccati yaññapatho,​ yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho,​ evameva yañño yeva vuccati yaññapatho. Apamattāti. Yepi* yaññapathe appamattā sakaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino4 anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā5 tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā6 tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ abhisaṃkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānamālāgandhavilepanaṃ7 seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattā, yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittachandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā tepi yaññāpathe appamattāti 'kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā'​. ​
 +
 +Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ8 atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti. '​Atāru jātiñca jarañca mārisa'​. ​
 +
 +* ‘‘Yepi‘‘ iti machasaṃ, syāmapotthakesu natthi. \\
 +1. Yaññamakappiṃsu-syā. \\
 +2. Kaccissu-syā. \\
 +3. Atāruṃ-syā. \\
 +4. Anolīnavuttikā-va,​ ka, pana\\
 +5. Tappoṇa - machasaṃ\\
 +6. Tadādhipateyyā - syā\\
 +7. Mālāgandhaṃ - syā, \\
 +8. Jarāmaraṇaṃ - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.118>​[BJT page 118]</​span>  ​
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: '​pucchāmi ta'nti pucchāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassū meti '​pucchāmi taṃ'​. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti '​pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Ye keci me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Khattiyā brāhmaṇā,​ devatānaṃ,​ \\
 +Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke\\
 +Kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā\\
 +Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. ​
 +
 +3-4
 +
 +Āsiṃsanti1 thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, \\
 +Te yājayogā bhavarāgarattā\\
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmi. ​
 +
 +Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhantī'​ti:​ '​āsiṃsantī'​ti rūpapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ saddapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ gandhapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ rasapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ puttapaṭilābhaṃ2 āsiṃsanti,​ dārapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ dhanapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ yasapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ issariyapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsiṃsanti,​ icchanti sādiyanti patthayanti pihayantīti āsiṃsanti. ​
 +
 +Thomayantīti:​ yaññaṃ vā thomenti, phalaṃ vā thomenti, dakkhiṇeyye3 vā thomenti. Kathaṃ yaññaṃ thomenti: suciṃ dinnaṃ4 manāpaṃ dinnaṃ, paṇītaṃ dinnaṃ, kālena dinnaṃ, kappiyaṃ dinnaṃ, viceyya dinnaṃ, anavajjaṃ dinnaṃ, abhiṇhaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasāditanti thomenti, kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ yaññaṃ thomayanti. ​
 +
 +1. Āsīsanti-va,​ pana, machasaṃ\\
 +2. Puttadāradhanayasaissariyaṃ -va, ka, ma\\
 +3. Dakkhiṇeyyaṃ - syā\\
 +4. Piyaṃ dinnaṃ - syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.120>​[BJT page 120]</​span>  ​
 +
 +Kathaṃ phalaṃ thomenti: ito nidānaṃ rūpapaṭilābho bhavissati, saddapaṭilābho bhavissati, gandhapaṭilābho bhavissati, rasapaṭilābho bhavissati, phoṭṭhabbapaṭilābho bhavissati, puttapaṭilābho bhavissati, dārapaṭilābho bhavissati, dhanapaṭilābho bhavissati, yasapaṭilābho bhavissati, issariyapaṭilābho bhavissati, \\
 +Khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\
 +Brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\
 +Gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\
 +Cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissati, \\
 +Brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissatīti thomenti, kittenti vaṇṇenti pasaṃsantīti evaṃ phalaṃ thomenti. ​
 +
 +Kathaṃ dakkhiṇeyye thomenti: dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padakā veyyākaraṇā lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā,​ vītadosā vā dosavinayā vā paṭipannā,​ vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā,​ saddhāsampannā sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannāti thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ dakkhiṇeyye thomentīti '​āsiṃsanti thomenti'​. ​
 +
 +Abhijappantīti:​ rūpapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ saddapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ gandhapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ rasapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ puttapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ dārapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ dhanapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ yasapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ issariyapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappanti,​ brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappantīti '​āsiṃsanti thomayanti abhijappanti. ' Juhantīti juhanti denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyanti '​āsiṃsanti thomenti abhijappanti juhanti'​ \\
 +Puṇṇakāti bhagavāti: puṇṇakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. \\
 +Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​puṇṇakāti bhagavā. '
 +
 +Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti: rūpapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ saddapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ gandhapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ rasapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ puttapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ dārapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ dhanapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ yasapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ issariyapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ cātummahārājikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti,​ brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappantīti pajappantīti '​kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ'​. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.122>​[BJT page 122]</​span>  ​
 +
 +Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmīti: '​te'​ti yaññayājakā vuccanti. Yājayogāti yājayogesu yuttā payuttā āyuttā samāyuttā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti,​ 'te yājayogā'​. Bhavarāgarattāti bhavarāgo vuccati yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandi bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ bhavarāgena bhavesu rattā giddhā gathitā1 mucchitā ajjhopannā2 laggā laggitā palibuddhāti 'te yājayogā bhavarāgarattā'​. ​
 +
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: te yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu,​ na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu,​ jātijarāmaraṇā anikkhantā3 anissaṭā4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattanti ante saṃsārapathe parivattanti,​ jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti. Brūmi. Ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmi'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ\\
 +Te yājayogā bhavarāgarattā\\
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti
 +
 +3-5
 +
 +Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Yaññehi jātiñca jarañca mārisa, \\
 +Atha ko carahi devamanussaloke\\
 +Atāri jātiñca jarañca mārisa, \\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +Te ce nātariṃsu yājayogāti:​ te yaññayājakā yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu,​ na uttariṃsu,​ na patariṃsu,​ na samatikkamiṃsu,​ na vītivattiṃsu,​ jātijarāmaraṇā anikkhantā3 anissaṭā4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattanti, ​
 +
 +1. Gadhitā - bahusu\\
 +2. Ajjhosannā-va-ka-machasaṃ\\
 +3. Anikkhittā - pana\\
 +4. Anissatā - sa\\
 +Anissitā - pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.124>​[BJT page 124]</​span>  ​
 +
 +Anto saṃsārapathe parivattanti jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā1 byādhinā abhibhūtā,​ maraṇena abbhāhatā,​ atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti te ce nātariṃsu yājayogā. Iccāyasmā\\
 +Puṇṇāko'​ti iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Puṇṇakoti:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā puṇṇako. ​
 +
 +Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti '​yaññehī'​ti yaññehi pahūtehi yaññehi vividhehi yaññehi puthūhi '​mārisā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti. '​Yaññehi jātiñca jarañca mārisa'​. ​
 +
 +Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. 'Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisa'​. ​
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: pucchāmi ta'nti pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ. Kathayassu metanti '​pucchāmi taṃ'​. \\
 +Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti '​pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha se brāhmaṇo: ​
 +
 +Te ce nātariṃsu yājayogā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 +Yaññehi jātiñca jarañca mārisa, \\
 +Atha ko carahi devamanussaloke\\
 +Atāri jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'​nti. ​
 +
 +1. Anugatā-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.126>​[BJT page 126]</​span>  ​
 +
 +3-6
 +
 +Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni2 (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke\\
 +Santo vidhūmo anīgho nirāso\\
 +Atāri so jātijaranti brūmī. ​
 +
 +Saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ '​saṅkhā'​ vuccati ñāṇaṃ,​ \\
 +‘‘Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A]
 +
 +Parovarānīti '​oraṃ'​ vuccati sakattabhāvo,​ paraṃ vuccati parattabhāvo,​ oraṃ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ paraṃ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni,​ oraṃ vuccati manussaloko,​ paraṃ vuccati devaloko, oraṃ vuccati kāmadhātu,​ paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu,​ oraṃ vuccati kāmadhāturūpadhātu,​ paraṃ vuccati arūpadhātu,​ saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ parovarāni aniccato saṅkhāya,​ dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni. ' Puṇṇakāti bhagavāti: '​puṇṇakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti '​puṇṇakāti bhagavā. '
 +
 +Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loketi: '​yassā'​ti arahato khīṇāsavassa. Iñjitanti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ,​ yassime iñjitā natthi, na santi, na saṃvijjanti,​ nupalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke '​yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, ' āyatanaloketi '​yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke'
 +
 +1. Lokamhi - machasaṃ\\
 +2. Paroparāni va-vī-ka-pana-syā machasaṃ. \\
 +[A.] Dhammasaṅgaṇī-cittuppādakaṇḍa\\
 +3. Paroparāniti-va-ka-
 +
 +<span bjt_page #​bjt.128>​[BJT page 128]</​span>  ​
 +
 +Santo vidhūmo (anīgho) nirāso atāri so jātijaranti brūmīti: '​santo'​ti rāgassa santattā santo, dosassa santattā santo, mohassa santattā santo, kodhassa santattā santo, upanāhassa santattā santo, makkhassa santattā santo, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti '​santo'​. ​
 +
 +Vidhūmoti: kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ1 vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ vacīduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ rāgo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ doso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ kodho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ upanāho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ makkho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ paḷāso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ issā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ macchariyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ māyā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sāṭheyyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ thambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sārambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ māno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ atimāno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ mado vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ pamādo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sabbe kilesā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe duccaritā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe darathā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe pariḷāhā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe santāpā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Athavā2 '​kodho'​ vuccati dhūmo: ​
 +
 +1 ‘‘Māno hi te brāhmaṇa (khāribhāro)\\
 +Kodho dhūmo bhasmani3 mosavajjaṃ,​ \\
 +Jivhā sujā hadayaṃ4 jotiṭṭhānaṃ\\
 +Attā sudanto purisassa joti. ‘‘[A]
 +
 +Apica dasahākārehi kodho jāyati: '​anatthaṃ me acarī'​ti kodho jāyati. '​Anatthaṃ me caratī'​ti kodho jāyati, '​anatthaṃ me carissatī'​ti kodho jāyati, '​piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa,​ atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti5 manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo6 anattamanatā cittassa. Ayaṃ vuccati kodho‘‘ \\
 +1. Vidhūsitaṃ-va,​ ka\\
 +2. Apica-pana\\
 +3. Gammani-va, ka, syā\\
 +4. Tapparassa-syā\\
 +[A.] Saṃyutta sundarika bhāradavājasutta\\
 +5. Byāpatti - machasaṃ\\
 +6. Assuropo - syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.130>​[BJT page 130]</​span>  ​
 +
 +Apica kodhassa adhimattaparittattā veditabbā: atthi kañcikālaṃ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulanavikulano1 hoti, atthi kañcikālaṃ kodho mukhakulanavikulanamatto hoti na ca tāva hanusañcopano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho hanusañcopanamatto hoti na ca tāva pharusavācaṃ nicchāraṇo hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamattato hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti, atthi kañcikālaṃ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva (chinnavicchinnakaraṇo) hoti, atthi kañcikālaṃ kodho (chinnavicchinnakaraṇamatto) hoti, na ca tāva sambhañjanapaḷibhañjanā hoti, atthi kañcikālaṃ kodho sambhañjanapaḷibhañjanamatto hoti. Na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano2 hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitā voropano hoti. Atthi kañcikālaṃ kodho jīvitā voropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti yato kho kodho paraṃ puggalaṃ3 ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato4 paramavepullappatto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanno paṭipassappaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho so vuccati '​vidhumo'​
 +
 +Kodhassa pahīnattā vidhumo, kodhavatthussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa pariññātattā vidhumo, kodhahetussa upacchinnattā vidhumo. \\
 +Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, ​
 +
 +‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ [A] yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. ​
 +
 +1. Parikūlanaṃ - pana\\
 +2. Ākaḍḍhano - pana -\\
 +3. Parapuggalaṃ-va-vi-ka-\\
 +4. Paramukkaṃsagato-pana\\
 +[A.] Dhammasaṅgaṇī - nikkhepakaṇḍa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.132>​[BJT page 132]</​span>  ​
 +
 +So vuccati '​nirāso'​ jātīti ‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti saṃjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho‘‘[b,​] jarāti, ‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko‘‘[c.] Santo vidhumo anigho nirāso. Atāri so jāti jaranti brūmīti yo santo ca vidhumo ca anīgho ca nirāso ca, so jāti jarā maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'santo vidhumo anīgho nirāso atāri so jāti jaranti brūmi. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni (puṇṇakāti bhagavā)\\
 +Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, \\
 +Santo vidhumo anīgho nirāso\\
 +Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti
 +
 +Sahagāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Puṇṇaka suttaniddeso samatto
 +
 +[B.] Sacca vibhaṅga\\
 +[C.] Sacca vibhaṅga
 +
 +<span bjt_page #​bjt.134>​[BJT page 134]</​span>  ​
 +
 +4. Mettagū suttaniddeso
 +
 +4-1
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhimetaṃ (iccāyasmā mettagū)\\
 +Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ\\
 +Kuto nu dukkhā samudāgatā1 ime\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: '​pucchāmī'​ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. ​
 +
 +Katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ,​ tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya2 vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. ​
 +
 +Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā3 lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. ​
 +
 +Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto4 hoti, vimati pakkhanto5 dveḷhakajāto evaṃ nu kho na nu kho kiṃ nu kho kathaṃ nu khoti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. \\
 +Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā. Amanussapucchā,​ nimmitapucchā. ​
 +
 +Katamā manussapucchā:​ manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, bhikkhu pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti. Ayaṃ manussapucchā. ​
 +
 +Katamā amanussapucchā:​ amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā. ​
 +
 +1. Gatāme - pana\\
 +2. Tīraṇaya vibhāvanāya pucchati, pana\\
 +3. Pakatiyā-va,​ va, vi, ka\\
 +Pakkhando - machasaṃ\\
 +4. Pakkhanto-va,​ vi, ka, pana\\
 +5. Vimatipakkhanto-va,​ vi, ka, pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.136>​[BJT page 136]</​span>  ​
 +
 +Katamā nimmitapucchā:​ yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ,​ so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. ​
 +
 +Aparāpi tisso pucchā: attatthapucchā,​ paratthapucchā,​ ubhayatthapucchā,​ aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā,​ samparāyikatthapucchā. Paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjatthapucchā,​ nikkilesatthapucchā,​ vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: atītā pucchā, anāgatā pucchā, paccuppannā pucchā. Aparāpi tisso pucchā: ajjhattapucchā,​ bahiddhāpucchā,​ ajjhattabahiddhā pucchā, aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā,​ akusalapucchā,​ abyākatapucchā,​ aparāpi tisso pucchā: khandhapucchā dhātupucchā,​ āyatanapucchā,​ aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā,​ sammappadhānapucchā,​ iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā: indriyapucchā,​ balapucchā,​ bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā,​ phalapucchā,​ nibbānapucchā. ​
 +
 +Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, '​kathayassu me'ti '​pucchāmi taṃ'​. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​pucchāmi taṃ bhagavā. ' Brūhi metanti brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti '​pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'​. Iccāyasmā mettagūti, -\\
 +'​Iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Puṇṇakoti:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Mettagū'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti iccāyasmā mettagūti: ​
 +
 +Maññāmi taṃ vedaguṃ1 bhāvitattanti:​ '​vedagū'​ti taṃ maññāmi '​bhāvitatto'​ti taṃ maññāmi, evaṃ pajānāmi, evaṃ ājānāmi, 2 evaṃ vijānāmi, 3 evaṃ paṭivijānāmi,​ evaṃ paṭivijjhāmi '​vedagū bhāvitatto'​ti kathaṃ bhagavā vedagū: vedo vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ,​ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi,​ bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato5
 +
 +1. '​Yaṃ'​ ti natthi-va, vi, machasaṃ\\
 +2. Vedagū - machasaṃ\\
 +3. Ajānāmi\\
 +4. Pajānāmi-katthaci\\
 +5. Antaṃgato-ka,​ vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.138>​[BJT page 138]</​span>  ​
 +
 +Antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ (viditattā) vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
 +
 +1. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\
 +Sabba3 vedanāsu vītarāgo\\
 +Sabbaṃ vedamaticca vedagū so‘‘ti. [A]
 +
 +Evaṃ bhagavā vedagū. ​
 +
 +Kathaṃ bhagavā (bhāvitatto):​ bhagavā bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño bhāvitasatipaṭṭhāno bhāvitasammappadhāne bhāvitaiddhipādo bhāvitaindriyo bhāvitabalo bhāvitabojjhaṅgo bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho,​ dukkhaṃ tassa pariññātaṃ,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ,​ aparitto mahatto gambhīro appameyyo duppariyogāḷho4 pahūtaratano5 sāgarūpamo6 chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti. 
 +
 +Cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. ​
 +
 +1. Saddarā-pu\\
 +2. Yānidhatthi - machasaṃ\\
 +Yāni atthi-sī\\
 +3. Sabbaverāsu-ma,​ va, vi, ka\\
 +[A.] Suttanipāta sahiyasutta\\
 +4. Dupariyo gālenā-panana\\
 +5. Bahuratano-sī. \\
 +6. Sāgarasamo-katthaci
 +
 +<span bjt_page #​bjt.140>​[BJT page 140]</​span>  ​
 +
 +Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati1 nābhihaṃsati2 na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva3 rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto4 alīnamanaso5 abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Sotena saddaṃ sutvā manāpaṃ saddaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva saddaṃ sutvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpaṃ gandhaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva gandhaṃ ghāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpaṃ rūpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rasaṃ sāyitvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpaṃ phoṭṭhabbaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva rūpaṃ disvā amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ nābhigijjhati nābhihaṃsati na rāgaṃ janeti tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. Cakkhunā kho paneva dhammaṃ viññāya amanāpaṃ na maṅku hoti, appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. ​
 +
 +Cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Sotena saddaṃ sutvā manāpāmanāpesu saddesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpāmanāpesu gandhesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpāmanāpesu rasesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpāmanāpesu phoṭṭhabbesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. \\
 +Manasā dhammaṃ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṃṭhitaṃ suvimuttaṃ. ​
 +
 +Cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye na rajjati, dosanīye7 na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Sotena saddaṃ sutvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Manasā dhammaṃ viññāya rajanīye na rajjati, dosanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. Diṭṭhe diṭṭhamatto sute sutamatto mute mutamatto viññāte viññātamatto,​ diṭṭhe na lippati8, sute na lippati, mute na lippati, viññāte na lippati, diṭṭhe anupayo9 anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto10 visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Sute anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Mute anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Viññāte anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā viharati. ​
 +
 +1. Nābhijjhāyati - pana\\
 +2. Nābhihasati-sa\\
 +3. Cakkhunā kho panetaṃ-sī-syā\\
 +4. Appatiṭṭhīnacittā-syā\\
 +5. Ādīnamanaso-va-vi-pana-syā\\
 +[A.] Suttanipāta-sahiya sutta\\
 +6. Ādīnamanaso-va-vi-pa-syā\\
 +7. Dussanīye - machasaṃ\\
 +8. Na limpati - machasaṃ, syā\\
 +9. Anūpayo-machasaṃ\\
 +Anusayo-va, vī\\
 +10. Vimutto-pana-
 +
 +<span bjt_page #​bjt.142>​[BJT page 142]</​span>  ​
 +
 +Saṃvijjati bhagavato cakkhu6 passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato sotaṃ, suṇāti bhagavā sotena saddaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato ghānaṃ, ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato kāyo, phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ,​ chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati bhagavato mano, vijānāti bhagavā manasā dhammaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Cakkhuṃ rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ,​ taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. \\
 +Sotaṃ saddārāmaṃ saddarataṃ saddasammuditaṃ,​ taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. \\
 +Ghānaṃ gandhārāmaṃ gandharataṃ gandhasammuditaṃ,​ taṃ bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. \\
 +Jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā,​ sā bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ\\
 +Saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. \\
 +Kāyo phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbasammudito,​ so bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. \\
 +Mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito so bhagavato dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ,​ tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. ​
 +
 +2. Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati,​ \\
 +Danto seṭṭho manussesu yotivākyaṃ titikkhati. [A]
 +
 +3. Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā, \\
 +Kuñjarā ca mahānāgā attadantā tato varaṃ. [A]
 +
 +4. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ2 disaṃ, \\
 +Yathāttanā sudantena danto dantena gacchati. [A]
 +
 +5. Vidhāsu na vikampanti vippamuttā punabbhavā,​ \\
 +Dantabhūmiṃ anuppattā te loke vijitāvino. [B]
 +
 +6. Yassindriyāni bhāvitāni ajjhattañca bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto sadantoti. [C]
 +
 +6. Cakkhuṃ-sī\\
 +1. Yathātthanā-[PTS.] Sī\\
 +2. Amataṃ dīsaṃ va-vi\\
 +[A.] Dhammapada - nāgavagga\\
 +[B.] Khandha saṃyutta - khajjaniya vagga\\
 +[C.] Suttanipāta - sahiya sutta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.144>​[BJT page 144]</​span>  ​
 +
 +Evaṃ bhagavā bhāvitatto1
 +
 +Maññāmi taṃ vedaguṃ2 bhāvitattaṃ kuto nu dukkhā samudāgatā imeti: 'kuto nū'ti saṃsayapucchā,​ vimatipucchā,​ dveḷhapucchā,​ anekaṃsapucchā. Evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu khoti 'kuto nu'​. ​
 +
 +Dukkhāti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ,​ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho6 jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ dukkhaṃ, mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ7 dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati,​ atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasaṃnissito vipāko, vipākasaṃnissitaṃ kammaṃ, nāmasaṃnissitaṃ rūpaṃ, rūpasaṃnissitaṃ nāmaṃ, jātiyā anugataṃ, jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ,​ maraṇena abbhāhataṃ,​ dukkhe patiṭṭhitaṃ,​ atāṇaṃ alenaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ,​ ime vuccanti dukkhā. ​
 +
 +1. Bhāvitattoti - machasaṃ\\
 +2. Vedagū - machasaṃ\\
 +3. Mānasikaṃ-syā\\
 +4. Jātassupanibandhakaṃ-machasaṃ\\
 +5. Parādheyyakaṃ-machasaṃ\\
 +6. Ḍāho-machasaṃ\\
 +7. Rogavyasanaṃ-pana,​ machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.146>​[BJT page 146]</​span>  ​
 +
 +Ime dukkhā kuto samudāgatā,​ kuto jātā, kuto saṃjātā kuto nibbattā kuto abhinibbattā kuto pātubhūtā kiṃnidānā kiṃsamudayā1 kiṃjātikā kiṃpabhavāti imesaṃ dukkhānaṃ mūlaṃ pucchati, hetuṃ pucchati, nidānaṃ pucchati, sambhavaṃ pucchati, pabhavaṃ pucchati, samuṭṭhānaṃ pucchati, āhāraṃ pucchati, ārammaṇaṃ pucchati, paccayaṃ pucchati, samudayaṃ pucchati, papucchati yācati ajjhesati2 pasādetīti 'kuto nu dukkhā samudāgatā ime. '
 +
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti:​ '​yekecī'​ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ yekecīti. ' Lokasmiṃti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti anekavidhā nānappakārā dukkhāti 'ye keci lokasmiṃ anekarūpā. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā mettagū)\\
 +Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ,​ \\
 +Kuto nu dukkhā samudāgatā ime\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. ​
 +
 +4-2
 +
 +Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\
 +Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ, \\
 +Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​
 +
 +Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī ti: '​dukkhassā'​ti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavaṃ apucchasīti ‘‘dukkhassa mūlaṃ pucchasi, hetuṃ pucchasi, nidānaṃ pucchasi, sambhavaṃ pucchasi, pabhavaṃ pucchasi, samuṭṭhānaṃ pucchasi, āhāraṃ pucchasi, ārammaṇaṃ pucchasi, paccayaṃ pucchasi, samudayaṃ pucchasi, yācasi ajjhesasi pasādesī'​ti '​dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī'​. ​
 +
 +Mettagūti bhagavāti: brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​mettagūti bhagavā. '
 +
 +1. Kiṃsamudayo-va-vi-ka\\
 +2. Ajjhesi-va, ci, ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.148>​[BJT page 148]</​span>  ​
 +
 +Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānāti: '​taṃ'​ ti dukkhassa mūlaṃ pavakkhāmi,​ hetuṃ pavakkhāmi,​ nidānaṃ pavakkhāmi,​ sambhavaṃ pavakkhāmi,​ pabhavaṃ pavakkhāmi,​ samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi,​ āhāraṃ pavakkhāmi,​ ārammaṇaṃ pavakkhāmi,​ paccayaṃ pavakkhāmi,​ samudayaṃ pavakkhāmi,​ ācikkhissāmi desissāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmīti. 'Taṃ te pavakkhāmi'​. ​
 +
 +Yathā pajānanti: yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto na itihītihaṃ na itikirāya1 na paramparāya na piṭakasampadānena na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ taṃ kathayissāmīti 'taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ'​. ​
 +
 +Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti: '​upadhī'​ti dasa upadhī: taṇhūpadhi diṭṭhūpadhi,​ kilesūpadhi,​ kammūpadhi,​ duccaritūpadhi,​ āhārūpadhi,​ paṭighūpadhi,​ catasso upādinnadhātuyo upadhī, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhi, chaviññāṇakāyaṃ upadhi, sabbampi dukkhaṃ dukkhamanatthena3 upadhi, ime vuccanti dasa upadhi. Dukkhāti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ\\
 +Nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānadukkhaṃ pettivisayadukkhaṃ mānusikaṃ3 dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ jātassupanibandhanaṃ4 dukkhaṃ jātassa parādheyyataṃ5 dukkhaṃ attūpakkamaṃ dukkhaṃ parūpakkamaṃ dukkhaṃ dukkhadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ,​ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho6 jaro kucchi rogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ dukkhaṃ, mātumaraṇaṃ dukkhaṃ pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātibyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati,​ atthaṅgamato nirodho paññāyati. Kammasaṃnissito vipāko, vipākasaṃnissitaṃ kammaṃ, nāmasaṃnissitaṃ rūpaṃ, rūpasaṃnissitaṃ nāmaṃ, jātiyā anugataṃ, jarāya anusaṭaṃ byādhinā abhibhūtaṃ,​ maraṇena abbhāhataṃ,​ dukkhe patiṭṭhitaṃ,​ atāṇaṃ alenaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ,​ ime vuccanti dukkhā. Ime dukkhā upadhinidānā,​ upadhihetukā,​ upadhipaccayā,​ upadhikāraṇā honti, pabhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti pātubhavantī'​ti '​upadhinidānā pabhavanti'​ dukkhā. ​
 +
 +1. Na iti kiriyāya - machasaṃ\\
 +2. Dukkhamanaṭṭhena - machasaṃ\\
 +3. Dukkhāya vemaṃ - va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.150>​[BJT page 150]</​span>  ​
 +
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpāti:​ 'ye kecī'​ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ye kecī'​ti. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Anekarūpāti:​ anekavidhā nānappakārā dukkhā'​ti 'ye keci lokasmiṃ anekarūpā'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\
 +Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\
 +Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\
 +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. ​
 +
 +4-3
 +
 +Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\
 +Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\
 +Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\
 +Dukkhassa jātipabhavānupassī. ​
 +
 +Yo ve avidvā upadhiṃ karotīti: yo'ti yo yādiso yathā yutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto1 yaṃdhammasamannāgato2 khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Avidvāti avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppañño. Upadhiṃ karotīti taṇhūpadhiṃ karoti. Diṭṭhūpadhiṃ karoti. Kilesūpadhiṃ karoti, kammūpadhiṃ karoti, duccaritūpadhiṃ karoti, āhārūpadhiṃ karoti, paṭighūpadhiṃ karoti, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ3 karoti, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ karoti, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ karoti, janeti sañjaneti nibbattetīti ye ve avidvā upadhiṃ karoti: ​
 +
 +1. Yaṃ ṭhānaṃ patto-si\\
 +2. Sadhammasamannāgato-bahusu\\
 +3. Upadhī-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.152>​[BJT page 152]</​span>  ​
 +
 +Punappunaṃ dukkhamupeti mando'​ti:​ punappunaṃ jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ eti samupeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisati. Mandoti mando moho avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti '​punappunaṃ dukkhamupeti mando'
 +
 +Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti: '​tasmā'​ti taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno upadhīsūti '​tasmā. Pajānanti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ sabbe saṃkhārā aniccāti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'sabbe saṃkhārā dukkhā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto 'sabbe dhammā anattā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Upadhiṃ na kayirāti taṇhūpadhiṃ na kareyya, diṭṭhūpadhiṃ na kareyya, kilesūpadhiṃ na kareyya, kammūpadhiṃ na kareyya, duccaritūpadhiṃ na kareyya, āhārūpadhiṃ na kareyya, paṭighūpadhiṃ na kareyya, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ na kareyya, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ na kareyya, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ na kareyya, na saṃjaneyya na nibbatteyya nātinibbatteyyāti tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā. '
 +
 +Dukkhassāti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavānupasasīti:​ dukkhassa mūlānupassī4 hetānupassī nidānānupassī sambhavānupassī pabhavānupassī samuṭṭhānānupassī āhārānupassī ārammaṇānupassī paccayānupassī samudayānupassī. '​Anupassanā'​ vuccati paññā (yā paññā) pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi imāya anupassanāya paññāya upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati anupassīti ‘‘dukkhassa jātippabhavānupassī. ​
 +
 +Tenāha bhagavā. ​
 +
 +‘‘Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\
 +Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\
 +Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\
 +Dukkhassa jātippabhavānupassī‘‘ti. ​
 +
 +4. Hetūnussī-va-vi-ka\\
 +Hetuṃ passī - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.154>​[BJT page 154]</​span>  ​
 +
 +4-4
 +
 +Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\
 +Aññaṃ taṃ1 pucchāma tadiṅgha brūhi\\
 +Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\
 +Jātijaraṃ2 soka3pariddavañca\\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo
 +
 +Yaṃ taṃ apucchimha akittayī noti: yaṃ taṃ apucchimha āyācimha ajjhesimha pasādimha. Akittayī no'ti kittitaṃ ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhattaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti 'yaṃ taṃ apucchimha akittayī no. '
 +
 +Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhīti aññaṃ taṃ pucchāma, aññaṃ taṃ yācāma, aññaṃ taṃ ajjhesāma, aññaṃ taṃ pasādema, uttariṃ taṃ pucchāma. Tadiṅga brūhīti taṃ iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti '​aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi. '
 +
 +Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jāti jaraṃ sokapariddavaṃ cā'​ti:​ '​kathannū'​ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhapucchā anekaṃsapucchā,​ evannu kho na nu kho kiṃ nu kho kathannu khoti. Kathannu dhīrā ti dhīrā paṇḍitā paññāvanto buddhimatto ñāṇino vibhāvino medhāvino. Oghanti kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ. Jātīti 1yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jarāti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. Sokoti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko anto dāho anto paridāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ'​
 +
 +1. Aññetvaṃ-vī\\
 +2. Jātiṃ jaraṃ - machasaṃ\\
 +3. Pucchāmi-u,​ su, machasaṃ\\
 +4. Sokaparidevaṃca-va vī ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.156>​[BJT page 156]</​span>  ​
 +
 +Paridevoti ñātivyasanena vā phuṭṭhassa,​ bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālāppitattaṃ. ​
 +
 +Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jātijaraṃ sokapariddavañcāti dhīrā kathaṃ oghañca jātiñca jarañca dukkhañca sokaparidevañca taranti uttaranti pataranti (samatikkamanti) vītivattantīti '​kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ jātijaraṃ sokapariddavañca'​
 +
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohīti '​ta'​nti yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ 'yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ [a] bhagavā tena ñāṇena samannāgato muni monappatto. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.156>​[BJT page 156]</​span>  ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ,​ vacīmoneyyaṃ,​ manomoneyyaṃ,​ katamaṃ kāyamoneyyaṃ:​ tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇaṃ ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ:​ catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇaṃ ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgappahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgappahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāsaṃkhāranirodho tatiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +[A.] Dhammasaṅgaṇi - cittuppādakaṇḍa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.158>​[BJT page 158]</​span>  ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ:​ tividhānaṃ manoduccaritaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgappahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +7 ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ,​ [a]
 +
 +8 Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ1 āhu ninhātapāpaka‘‘nti. [B]
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. ​
 +
 +Katame agāramunino:​ ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekho sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +9 ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu\\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito, ​
 +
 +10 Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni\\
 +Yo munāti ubholoke muni tena pavuccati. [C]
 +
 +11 Asataṃ satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke\\
 +Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī‘‘ti. [D]
 +
 +Sādhu viyākarohīti taṃ sādhu ācikkha2 desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'​. ​
 +
 +1. Saṇṭhito-katthaci\\
 +[A.] Tikaṅguttara-āpāyikavagga\\
 +[B.] Itivuttaka-dutiyavagga\\
 +[C.] Dhammapada-dhammaṭṭhavagga\\
 +[D]. Suttanipāta-sahiyasutta\\
 +2. Ācikkhāhi - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.160>​[BJT page 160]</​span>  ​
 +
 +Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathāhi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti '​tathā hi to vidito esa dhammo‘‘
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\
 +Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi, \\
 +Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\
 +Jātijaraṃ1 sokapariddavañca,​ \\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. ​
 +
 +4-5
 +
 +Kittayissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe dhamme2 anitīhaṃ3\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ
 +
 +Kittayissāmi te dhammanti: '​dhamma'​nti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne4 cattāro sammappadhāne5 cattāro iddhipāde6 pañcindriyāni pañca balāni sattabojjhaṅge7 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ kittayissāmi,​ ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti kittayissāmi te dhammaṃ'​ mettagūti bhagavāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. ​
 +
 +Diṭṭhe dhamme anitīhanti:​ '​diṭṭhe dhamme'​ti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe saṃkhārā aniccāti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe saṃkhārā dukkhāti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, sabbe dhammā anattā'​ti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhammeti evampi '​diṭṭhe dhamme'​. 9 Athavā dukkhe diṭṭhe dukkhaṃ kittayissāmi,​ 10 samudaye diṭṭhe samudayaṃ
 +
 +1. Jāti jaraṃ-machasaṃ,​ jātijaraṃ-syā\\
 +2. Diṭṭheva dhamme-va, su\\
 +3. Anītihaṃ-machasaṃ,​ syā\\
 +4. Satipaṭṭhānaṃ-va,​ ka\\
 +5. Sammappadhānā-va,​ ka\\
 +6. Iddhipāda-va,​ ka\\
 +7. Sattabojjhaṅgā-va,​ ka\\
 +8. Tirīte-syā\\
 +9. Diṭṭha dhamme kathayissāmi-machasaṃ,​ syā\\
 +10. Kathayissāmi-va,​ ka, vī, -machasaṃ,​ syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.162>​[BJT page 162]</​span>  ​
 +
 +Kittayissāmi,​ nirodhe diṭṭhe nirodhaṃ kittayissāmi,​ magge diṭṭhe maggaṃ kittayissāmī'​ti evampi '​diṭṭhe dhamme'​. Athavā diṭṭhe dhamme sandiṭṭhikaṃ akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ1 paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti evampi '​diṭṭhe dhamme'​. Anitīhanti na itihītihaṃ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakhantiyā sāmaṃ sayaṃ abhiññāya attapaccakkhaṃ dhammaṃ, taṃ kathayissāmīti '​diṭṭhe dhamme anitīhaṃ'​. ​
 +
 +Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
 +
 +Tare loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā, \\
 +'Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ '[A]. 9Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave
 +
 +1. Omaneyyakaṃ - machasaṃ\\
 +2. Visatoti visattikā-va,​ vī, ka\\
 +3. Visatāti visattikā-va,​ vī, ka\\
 +[A] dhammasaṅgaṇi-nikkhepakaṇḍa
 +
 +<span bjt_page #​bjt.164>​[BJT page 164]</​span>  ​
 +
 +Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthātāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā1 lokevetaṃ vīsattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +Kittiyissāmi te dhammaṃ (mettagūti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe dhamme anitīhaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattika'​nti. ​
 +
 +4-6
 +
 +Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\
 +Mahesi dhammamuttamaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Taṃ cāhaṃ abhinandāmīti:​ '​ta'​nti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ2 desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ3 abhinandāmīti nandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi yācāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti '​tañcāhaṃ abhinandāmi'​. ​
 +
 +Mahesi dhammamuttamanti:​ '​mahesī'​ti mahesī bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​
 +
 +1. Yā sā loke vīsattikā-syā\\
 +2. Byapathaṃ-syā\\
 +3. Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ\\
 +Anusandhiṃ-va,​ vi, ka, pa, syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.166>​[BJT page 166]</​span>  ​
 +
 +Mahato tamokāyassa1 padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ2 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa3 viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. 4 Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'​ti '​mahesi'​. ​
 +
 +Dhammamuttamanti '​dhammamuttamaṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ,​ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ,​ uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ dhammanti mahesi dhammamuttamaṃ. ​
 +
 +Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
 +
 +1. Mahato mohakāyassa-pa-\\
 +2. Abbahanaṃ-machasaṃ\\
 +3. Diṭṭhīsaṅghātassa - machasaṃ\\
 +4. Nikkhepaniṃ-sa\\
 +5. Paṭippassaddhaṃ - machasaṃ\\
 +6. Mahesakkehivā-va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.168>​[BJT page 168]</​span>  ​
 +
 +Tare loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\
 +Mahesi dhammamuttamaṃ,​ \\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattika'​nti. ​
 +
 +4-7
 +
 +Yaṃ kiñci sampajānāsi2 (mettagūti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe3\\
 +Etesu nandiñca nivesanañca\\
 +Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. ​
 +
 +Yaṃ kiñci sampajānāsīti:​ yaṃ kiñci pajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti 'yaṃ kiñci sampajānāsi. Mettagūti bhagavāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​mettagūti bhagavā. '
 +
 +Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti: '​uddhaṃ'​ vuccati4 anāgataṃ,​ '​adho'​ vuccati atītaṃ '​tiriyaṃcāpi majjheti paccuppannaṃ '​uddha'​nti devaloko, '​adho'​ti nirayaloko tiriyaṃ cāpi majjheti manussaloko,​ athavā uddhanti kusalā dhammā, '​adho'​ti akusalā dhammā tiriyaṃ cāpi majjhe'​ti abyākatā dhammā, '​uddha'​nti arūpadhātu,​ '​adho'​ti kāmadhātu,​ '​tiriyaṃ cāpi majjhe'​ti rūpadhātu,​ '​uddhanti sukhā vedanā, '​adho'​ti dukkhā vedanā, '​tiriyaṃ cāpi majjhe'​ti adukkhamasukhā vedanā, '​uddha'​nti uddhaṃ pādatalā '​adho'​ti adho kesamatthakā,​ '​tiriyaṃ cāpi majjhe'​ti vemajjheti uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe. '
 +
 +1. Loke vātaṃ visattikaṃ - va, vi, ka\\
 +2. Saṃjānāsi-pa\\
 +Saṃjānāmi-va-vi-ka\\
 +3. Tiriyaṃ vāpi-katthaci\\
 +4. Uddhanti - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.170>​[BJT page 170]</​span>  ​
 +
 +Etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭheti:​ '​etesū'​ti ācikkhitesu desitesu paññapitesu paṭṭhapitesu vivaritesu vibhajitesu uttānīkatesu pakāsitesu. Nandi vuccati taṇhā, ‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘. 9Nivesananti dve nivesanā: taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca, katamā taṇhānivesanā:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhānivesanā. Katamā diṭṭhinivesanā:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhinivesanā. ​
 +
 +Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ etesu nandiyañca nivesanañca abhisaṃkhārasahagatañca viññāṇaṃ nujja panujja nuda panuda jaha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ. '
 +
 +Bhave na tiṭṭheti:​ '​bhavā'​ti dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro,​ ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā1 saññā saṅkhārā viññāṇaṃ,​ ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. Bhave na tiṭṭheti nandiñca nivesanañca abhisaṃkhārasahagataṃ viññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṃ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṃ gamento kammabhave na tiṭṭheyya,​ paṭisandhike punabbhave na tiṭṭheyya,​ na paṭisandhike punabbhave na tiṭṭheyya,​ na santiṭṭheyyāti '​panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (mettagūti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\
 +Etesu nandiñca nivesanañca\\
 +Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe‘‘ti
 +
 +1. Rūpa vedanā-syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.172>​[BJT page 172]</​span>  ​
 +
 +4-8
 +
 +Evaṃvihārī sato appamatto\\
 +Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni,​ \\
 +Jātiṃ jaraṃ1 sokapariddavañca2\\
 +Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ. ​
 +
 +Evaṃvihārī sato appamattoti '​evaṃvihārī'​ti:​ nandiñca nivesanañca abhisaṃkhārasahagataviññāṇañca kammabhavañca paṭisandhikañca punabbhavaṃ pajahanto vinodento byantīkaronto anabhāvaṃ gamentoti '​evaṃvihārī'​. Satoti: catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato. Appamattoti:​ sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī anolīnavuttī anikkhittachando anikkhittadhuro appamatto kusalesu dhammesu kathāhaṃ aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūreyyaṃ,​ paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'​nti3 yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu, kathāhaṃ aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūreyyaṃ,​ paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya,​ paññākkhandhaṃ paripūreyyaṃ,​ paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya,​ vimuttikkhandhaṃ paripūreyyaṃ,​ paripūraṃ vā vimuttikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya,​ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūreyyaṃ,​ paripūraṃ vā vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anugaṇheyya'​nti3. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesu, kathāhaṃ abhiññātaṃ vā dukkhaṃ parijāneyyaṃ,​ appahīne vā kilese pajaheyyaṃ,​ abhāvitaṃ vā maggaṃ bhāveyyaṃ,​ asacchikataṃ vā nirodhaṃ sacchikareyya'​nti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca ātappaṃ padhānaṃ adhiṭṭhānaṃ anuyogo appamatto appamādo kusalesu dhammesū'​ti '​evaṃvihārī sato appamatto. ​
 +
 +1. Jāti jaraṃ-su\\
 +2. Sokaparidevaṃ ca-pana-ca\\
 +3. Anuggaṇheyyanti - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.174>​[BJT page 174]</​span>  ​
 +
 +Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitānīti:​ '​bhikkhū'​ti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekho vā1 bhikkhu. Caranti: caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Mamāyitānīti:​ dve mamattā: taṇhāmamattaṃ ca diṭṭhimamattaṃ ca. 
 +
 +Katamaṃ taṇhāmamattaṃ?​ Yāvatā taṇhāsaṃkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ idaṃ mamaṃ etaṃ mamaṃ ettakaṃ mamaṃ ettāvatā mamaṃ mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ janapado koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ idaṃ taṇhāmamattaṃ. Katamaṃ diṭṭhimamattaṃ?​ Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ '​yāthāvata'​nti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni,​ idaṃ diṭṭhimamattaṃ. Taṇhāmamattaṃ pahāya diṭṭhimamattaṃ paṭinissajitvā mamatte jahitvā cajitvā pajahitvā pariccajitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti '​bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni. '
 +
 +Jātiṃ jaraṃ sokapariddavaṃ ca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: '​jātī'​ti:​ \\
 +Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. ​
 +
 +Sokoti: ñātibyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko anto dāho anto paridāho cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ'​ paddarivanti2 ñātibyasanena vā phuṭṭhassa,​ bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyasanena vā phuṭṭhassa sīlavyasanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyasanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vā vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācāpalāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālāppitattaṃ. \\
 +Idhāti: imissā diṭṭhiyā -pe---------------- imasmiṃ loke. (Vidvāti): vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dukkhanti: jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ. Jāti jaraṃ sokapariddavañca idheva vidvā pajaheyya dukkhanti: vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī idheva jātiñca jarañca sokapariddavañca pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyyāti '​jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca idheva vidvā pajaheyya dukkhaṃ'​. \\
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Evaṃvihārī sato appamatto\\
 +Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\
 +Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca\\
 +Idheva vidvā pajaheyya dukkha‘‘nti. ​
 +
 +4-9
 +
 +Etābhinandāmi vaco mahesino\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,​ \\
 +Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +Etābhinandāmi vaco mahesinoti: eta'​nti:​ tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ3 desanā anusiṭṭhiṃ4 abhinandāmīti nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti mahesi bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, '​kahaṃ narāsabho'​ti mahesīti '​etābhinandāmi vaco mahesino'​
 +
 +1. Sekkho vā - pana, machasaṃ\\
 +2. Paridevoti - häma\\
 +3. Byapathaṃ-va-vī-ka-syā\\
 +4. Anusiṭṭhaṃ - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.176>​[BJT page 176]</​span>  ​
 +
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti '​sukittita'​nti sukittitaṃ su ācikkhitaṃ sudesitaṃ supaññapitaṃ supaṭṭhapitaṃ suvivaritaṃ suvibhajitaṃ suuttānīkataṃ supakāsitanti '​sukittitaṃ'​. ​
 +
 +Gotama nupadhīkanti upadhī vuccanti1 kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Upadhipahānaṃ upadhivūpasamaṃ upadhipaṭinissaggaṃ upadhipaṭippassaddhiṃ2 amataṃ nibbānanti '​sukittitaṃ gotamanūpadhīkaṃ'​. ​
 +
 +Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhanti'​ '​addhā'​ti ekaṃsavacanaṃ3 nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ4 apannakavacanaṃ avatthānavacanametaṃ '​addhā'​ti bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti. Pahāsi dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ pahāsi pajahi vinodesi byantīkarosi anabhāvaṃ gamesīti '​addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṃ'​. ​
 +
 +Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammo ti '​tathā hi te vidito esa dhammo'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Etābhinandāmī vaco mahesino\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,​ \\
 +Addhāhi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. ​
 +
 +4-10
 +
 +Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ5\\
 +Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ6 ovadeyya, \\
 +Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\
 +Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya. ​
 +
 +Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhanti: '​tecāpī'​ti:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca7 manussā ca. Pajaheyyu dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ pajaheyyuṃ vinodeyyuṃ byantīkareyyuṃ anabhāvaṃ gameyyunti 'te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ'​. \\
 +1. Vuccati-va-vi-ka\\
 +2. Upadhipaṭippassaddhaṃ - machasaṃ\\
 +3. Ekaṃsādhivacanaṃ-va-vī-ka\\
 +4. Nirodhavacanaṃ-va-vī-ka-machasaṃ-pana\\
 +5. Pajaheyya dukkhaṃ-va-vī-ka\\
 +Nūnappajaheyyu dukkhaṃ - machasaṃ\\
 +6. Atthitaṃ-pana\\
 +7. Devatā ca-pa-va-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.178>​[BJT page 178]</​span>  ​
 +
 +Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyyāti:​ 'yeti: khattiye ca brāhmaṇe ca vesse ca sudde ca gahaṭṭhe ca pabbajite ca deve ca manusse ca. Tvantī: bhagavantaṃ bhaṇati. Munīti '​monaṃ'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so munī. ​
 +
 +Aṭṭhitaṃ ovadeyyāti:​ aṭṭhitaṃ ovadeyya sakkaccaṃ ovadeyya, abhiṇhaṃ\\
 +Ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya. '
 +
 +Taṃ taṃ namassāmi samecca nāganti: '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi, garukaromi1,​ mānemi, pūjemi. Sameccāti samecca abhisamecca samāgantvā abhisamāgantvā sammukhā taṃ namassāmi. Nāganti nāgo ca bhagavā, '​āguṃ na karotīti nāgo, na gacchantīti nāgo, na āgacchantīti nāgo. Kathaṃ bhagavā āguṃ na karotīti nāgo: '​āgu'​ vuccati pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jarāmaraṇīyā. ​
 +
 +12 ‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni,​ 1\\
 +Sabbattha na sajjatī vimutto\\
 +Nāgo tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A]
 +
 +Evaṃ bhagavā '​āguṃ na karotīti nāgo. ​
 +
 +Kathaṃ na bhagavā na gacchatīti nāgo: bhagavā na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi dhammehi sāyati, nīyyati vuyhati saṃharīyati. Evaṃ bhagavā 'na gacchatī'​ti nāgo. \\
 +1. Garuṃ karomi - machasaṃ\\
 +2. Sabbasaṃyojanā visajja-va-vi-ka-pana\\
 +[A.] Suttanipāta-sahiyasutta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.180>​[BJT page 180]</​span>  ​
 +
 +Kathaṃ bhagavā na āgacchatīti nāgo: sotāpattimagge ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti, na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena - anāgāmimaggena - arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti, na pacceti na paccāgacchati. Evaṃ na āgacchatī'​ti '​nāgoti'​. 'Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ'​. ​
 +
 +Appeva maṃ bhagavā ovadeyyāti. Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya, sakkaccaṃ ovadeyya, punappunaṃ ovadeyya, anusāseyyāti '​appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyya'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\
 +Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya, \\
 +Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\
 +Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyyā‘‘ti. ​
 +
 +Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ1 ābhijaññā\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\
 +Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\
 +Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho. ​
 +
 +Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññāti '​brāhmaṇo'​ti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo:​ sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
 +
 +1. Vedagumābhijaññā - machasaṃ\\
 +Vedagumabhijaññā-va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.182>​[BJT page 182]</​span>  ​
 +
 +13. ‘‘Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\
 +Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\
 +Saṃsāramaticca kevalī so\\
 +Asito tādī pavuccate sa brahmā‘‘[a]
 +
 +Vedagūti: '​vedo'​ vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi,​ bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
 +
 +‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\
 +Sabba vedanāsu vītarāgo\\
 +Sabbaṃ vedamaticca vedagū so. 
 +
 +Ābhijaññāti abhijāneyya,​ ājāneyya, vijāneyya, paṭivijāneyya,​ paṭivijjheyyāti 'yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā. '
 +
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: '​akiñcanaṃ'​ ti: rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ. Yassete kiñcanā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​akiñcano'​. Kāmāti: uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Bhavāti: dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro,​ ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ,​ ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. ​
 +
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāmabhave ca asattaṃ alaggaṃ alaggitaṃ apaḷibuddhaṃ nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ1 visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti '​akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ'​
 +
 +Addhā hi so oghamimaṃ atārīti: '​addhā'​ti:​ ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apannakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ '​addhā'​ti. Oghanti: kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ. Atārīti: atari uttari patari samatikkami. Vītivattayīti '​addhā hi so oghamimaṃ atāri. '
 +
 +[A.] Suttanipāta - sahiyasutta\\
 +1. Vippayuttaṃ-a-va-vī-ka-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.184>​[BJT page 184]</​span>  ​
 +
 +Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkhoti:​ '​tiṇṇo'​ti:​ kāmoghaṃ tiṇṇo, 1 bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, saṃsārapathaṃ tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo2 atikkanto samatikkanto vītivatto, \\
 +So vutthavāso3 ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso (paramappattipatto). 4
 +
 +So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. ​
 +
 +1. Otiṇṇo-pana\\
 +2. Nitthiṇṇo - machasaṃ\\
 +3. Vuṭṭhavāso-syā\\
 +4. Paramapattippatto - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.186>​[BJT page 186]</​span>  ​
 +
 +Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā1 ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya3,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā4 ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
 +
 +14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\
 +Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
 +
 +Tiṇṇo ca pāranti '​pāraṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ ‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ‘‘ so pāragato pārappatto7 antagato antappatto8. Koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto9 amatagato amatappatto10 nibbānagato nibbānappatto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo11 gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
 +
 +So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. ​
 +
 +Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
 +
 +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\
 +Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
 +
 +'​Tiṇṇo ca pāraṃ'​. ​
 +
 +Akhiloti rāgo khilo doso khilo moho khilo kodho khilo upanāho khilo makkho khilo, paḷāso khilo, issā khilo, macchariyaṃ khilo, māyā khilo, sāṭheyyaṃ khilo, thambho khilo, sārambho khilo, māno khilo, atimāno khilo, mado khilo, pamādo khilo, sabbe kilesā khilā, sabbe duccaritā khilā, sabbe darathā khilā, sabbe pariḷāhā khilā, sabbe santāpā khilā, sabbākusalābhisaṃkhārā khilā, yassete khilā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​akhilo'​. ​
 +
 +1. Paṭipādiyitvā-syā\\
 +2. Vimuttipaṭisevanatāya - machasaṃ\\
 +3. Akammaññatāya-syā\\
 +4. Santussitattā - machasaṃ\\
 +5. Pacchimako bhave - machasaṃ, syā\\
 +6. Jātijarāmaraṇa-syā\\
 +7. Pāraṃgato pāraṃpatto-va-vi-ka\\
 +8. Antaṃgato antaṃpatto va-vi-ka\\
 +9. Accutaṃgato accutapatto-pa\\
 +Accantagato accantappatto-va-vi-ka\\
 +10. Amataṃgato-amatappatto-panana\\
 +11. So vuccati ciṇṇacaraṇo-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.188>​[BJT page 188]</​span>  ​
 +
 +Akaṅkhoti dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. Yassete kaṅkhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​akaṅkhoti'​ tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\
 +Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\
 +Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho‘‘ti. ​
 +
 +4-12
 +
 +Vidvā ca yo vedagu naro idha\\
 +Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\
 +So vītataṇho anīgho nirāso\\
 +Atāri2 so jātijaranti brūmi. ​
 +
 +Vidvā ca yo vedagū naro idhāti '​vidvā'​ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Yo ti yādiso -pe----
 +
 +Devo vā manusso vā. Vedagūti '​vedā'​ vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ ‘‘paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi,​ ‘‘ tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto3 koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. '​Vedānaṃ vā antagato'​ti vedagū, '​vedehi vā antagato'​ti vedagū'​ sattannaṃ vā dhammānaṃ4 viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā - sīlabbataparāmāso - rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa5 honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
 +
 +1. Chambhittataṃ - machasaṃ, syā\\
 +2. Attāri-syā\\
 +3. Attaṃgato antaṃpatto-va-vi-ka\\
 +4. Sattannaṃ dhammānaṃ-katthaci\\
 +5. Vidikassa-va-vi-ka\\
 +6. Ponabbhavikā-va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.190>​[BJT page 190]</​span>  ​
 +
 +15. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 +Samaṇānaṃ yāni patthī brāhmaṇānaṃ\\
 +Sabbavedanāsu vītarāgo\\
 +Sabbaṃ vedamaticca vedagū so[a]‘‘ti. 2
 +
 +Naroti: satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jāgū3 jantu indagu hindagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā (-pe)----
 +
 +Imasmiṃ manussaloke '​vidvā ca yo vedagū naro idha'​. ​
 +
 +Bhavābhave saṅgamimaṃ visajjāti - '​bhavābhave'​ti:​ bhavābhave kammabhave punabbhave, kāmabhave kammabhave kāmabhave punabbhave, rūpabhave kammabhave rūpabhave punabbhave, arūpabhave kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabhave punappunagatiyā punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā4 punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Saṅgāti sattasaṅgā:​ rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo māna - diṭṭhi - kilesasaṅgo duccaritasaṅgo. Visajjāti: saṅge vossajitvā5 vā visajja, athavā saṅge baddhe vibaddhe ābaddhe6 lagge laggite paḷibuddhe7 bandhane phoṭayitvā8 vā visajja, yathā vayhaṃ vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ karonti vikopenti, evameva9 saṅge vossajitvā visajja athavā saṅge baddhe vibaddhe ābaddhe lagge laggite paḷibuddhe bandhane phoṭayitvā vā visajjāti '​bhavābhave saṅgamimaṃ visajja. '
 +
 +So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti '​taṇhā'​ti:​ rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā,​ yassesā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati vītataṇho vigatataṇho cattataṇho vantataṇho muttataṇho pahīnataṇho paṭinissaṭṭhataṇho vītarāgo cattarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti so vītataṇho. ​
 +
 +1. Yānidhatthi - machasaṃ\\
 +2. Sabbaveramaticca vedagunaro-va-vi-ka\\
 +3. Jātu-syā\\
 +4. Punappunaṃ gatiyā punappunaṃ uppattiyā\\
 +Punappunaṃ paṭisandhiyā-pana\\
 +5. Vosajjetvā - machasaṃ\\
 +6. Bandhe vibandhe ābandhe-syā\\
 +Vosajjetvā - machasaṃ\\
 +7. Paḷibandhe-sa\\
 +8. Mocayitvā cā-va-vi-ka-pa-syā\\
 +9. Evamete-pana\\
 +Evameva te - machasaṃ\\
 +[A.] Su-sabhiyasutta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.192>​[BJT page 192]</​span>  ​
 +
 +Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā 1 nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​nirāso'​. Jātīti ‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. \\
 +Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho ca anīgho ca nirāso ca so kho jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti,​ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'so vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmī. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Vidvā ca yo vedagū naro idha\\
 +Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\
 +So vītataṇho anīgho nirāso\\
 +Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti
 +
 +Saha gāthāpariyosānā1 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Mettagū suttaniddeso catuttho
 +
 +1. Pariyosāne-va-vi-ka-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.194>​[BJT page 194]</​span>  ​
 +
 +5. Dhotaka suttaniddeso
 +
 +5-1
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\
 +Vācā'​bhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ, \\
 +Tava sutvāna nigghosaṃ\\
 +Sikkhe nibbānamattano. ​
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta'​nti '​pucchā'​ti tisso pucchā: adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā vimaticchedanā pucchā, katamā adiṭṭhajotanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya. Pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā. Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā: pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā. Katamā vimaticchedanā pucchā: pakatiyā saṃsayapakkhanto. Hoti vimatipakkhanto dveḷhakajāto evannu kho na nu kho kinnukho kathaṃnu kho'​ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā. \\
 +Aparāpi tisso pucchā: manussapucchā,​ amanussapucchā,​ nimmitapucchā. Katamā manussapucchā:​ manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti: bhikkhū pucchanti, bhikkhuṇiyo pucchanti, upāsikā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti, ayaṃ manussapucchā. Katamā amanussapucchā:​ amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchanti: nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti. Gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devā pucchanti, ayaṃ amanussapucchā. Katamā nimmitapucchā:​ yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ,​ taṃ so nimmito[I] buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati, bhagavā vissajjeti. Ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā. ​
 +
 +Aparāpi 'tisso pucchā: attatthapucchā paratthapucchā ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: diṭṭhadhammikatthapucchā samparāyikatthapucchā paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā: anavajjapucchā nikkilesatthapucchā vodānatthapucchā:​ aparāpi tisso pucchā: atītapucchā anāgatapucchā paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā: kusalapucchā akusalapucchā avyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā: satipaṭṭhānapucchā sammappadhānapucchā iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā indriyapucchā balapucchā bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā: maggapucchā phalapucchā nibbānapucchāti. ​
 +
 +Pucchāmi tanti: pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti '​pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. '​Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ'​. ​
 +
 +Iccāyasmā dhotakoti: '​iccā'​ti padasandhi3 padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Dhotakoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti. '​Iccāyasmā dhotako'​. ​
 +
 +Vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhanti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ4 kaṅkhāmi abhikaṅkhāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesīti mahesi bhagavā, mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi. Mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ2 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'​ti mahesīti '​vācābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ. '
 +
 +Tava sutvāna nigghosanti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ sutvā suṇitvā uggahetvā (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti5 'tava sutvāna nigghosaṃ. '
 +
 +1. Pucchāmīti-machasaṃ,​ syā, \\
 +2. Vivarāhi vibhajāhi - machasaṃ, syā, \\
 +3. Sarasandhi-va-vi-ka-\\
 +4. Anusāsanaṃ,​ anusiṭṭhaṃ-machasaṃ,​ \\
 +Anusatthiṃ sa, \\
 +5. Upasallakkhīyitvā-va-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.196>​[BJT page 196]</​span>  ​
 +
 +Sikkhe nibbānamattanoti:​ '​sikkhā'​ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. ​
 +
 +Katamā adhisīlasikkhā?​ Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho,​ sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhicittasikkhā?​ Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti '​upekkhako satimā sukhavihārī'​ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhipaññāsikkhā?​ Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya,​ mohassa nibbāpanāya,​ kodhassa nibbāpanāya upanāhassa nibbāpanāya,​ makkhassa nibbāpanāya,​ paḷāsassa nibbāpanāya,​ issāya nibbāpanāya,​ macchariyassa nibbāpanāya,​ māyāya nibbāpanāya,​ sāṭheyyassa nibbāpanāya,​ sabbakilesānaṃ nibbāpanāya,​ sabbaduccaritānaṃ nibbāpanāya,​ sabbadarathānaṃ nibbāpanāya,​ sabbapariḷāhānaṃ nibbāpanāya,​ sabbasantāpānaṃ nibbāpanāya,​ sabbā kusalābhisaṅkhārānaṃ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo, āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ samādahanto1 sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti '​sikkhe nibbānamattano. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\
 +Vātābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ, \\
 +Tava sutvāna nigghosaṃ\\
 +Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. ​
 +
 +5-2
 +
 +Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\
 +Idheva nipako sato, \\
 +Ito sutvāna nigghosaṃ\\
 +Sikkhe nibbānamattano. ​
 +
 +Tena hātappaṃ karohīti ātappaṃ karohi, ussāhaṃ karohi, ussoḷhiṃ karohi, thāmaṃ karohi, dhitiṃ karohi, viriyaṃ karohi, chandaṃ janehi. Saṃjanehi upaṭṭhapehi samuṭṭhapehi nibbattehi abhinibbattehīti 'tena hātappaṃ karohi. '
 +
 +1. Cittaṃ adhiṭṭhahanto-pana\\
 +Cittaṃ paṭṭhahanto-va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.198>​[BJT page 198]</​span>  ​
 +
 +Dhotakāti bhagavāti: bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti dhotakāti bhagavā. ​
 +
 +Idheva nipako satoti '​idhā'​ti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke. Nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato aparehipi catūhi kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato: satiyā vasitattā sato: satiyā pāguññatāya sato: satiyā apaccoropanatāya sato. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā sato: santattā sato: samitattā sato: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato: dhammānussatiyā sato: saṅghānussatiyā sato: sīlānussatiyā sato: cāgānussatiyā sato: devatānussatiyā sato: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā sato: kāyagatāsatiyā sato: upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. So vuccati sato'​ti '​idheva nipako sato'​. ​
 +
 +Ito sutvāna nigghosanti ito mayhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 sutvā suṇitvā uggahetvā2 (upadhārayitvā) upalakkhayitvāti 'ito sutvāna nigghosaṃ. ' \\
 +Sikkhe nibbānamattanoti:​ '​sikkhā'​ti tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. ​
 +
 +Katamā adhisīlasikkhā?​ Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho,​ sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhicittasikkhā?​ Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti '​upekkhako satimā sukhavihārī'​ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. ​
 +
 +Katamā adhipaññāsikkhā?​ Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'​ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā. Nibbānamattoti attano rāgassa nibbāpanāya dosassa nibbāpanāya,​ mohassa nibbāpanāya,​ kodhassa nibbāpanāya upanāhassa nibbāpanāya,​ makkhassa nibbāpanāya,​ paḷāsassa nibbāpanāya,​ issāya nibbāpanāya,​ macchariyassa nibbāpanāya,​ māyāya nibbāpanāya,​ sāṭheyyassa nibbāpanāya,​ sabbakilesānaṃ nibbāpanāya,​ sabbaduccaritānaṃ nibbāpanāya,​ sabbadarathānaṃ nibbāpanāya,​ sabbapariḷāhānaṃ nibbāpanāya,​ sabbasantāpānaṃ nibbāpanāya,​ sabbā kusalābhisaṅkhārānaṃ samāya upasamāya vūpasamāya nibbāpanāya paṭinissaggāya paṭippassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo, āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti '​sikkhe nibbānamattano. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\
 +Idheva nipako sato, \\
 +Ito sutvāna nigghosaṃ\\
 +Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. ​
 +
 +1. Anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\
 +2. Uggahitvā-pana-uggaṇhitvā - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.200>​[BJT page 200]</​span>  ​
 +
 +5-3
 +
 +Passāmahaṃ devamanussaloke\\
 +Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ1\\
 +Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\
 +Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhi. ​
 +
 +Passāmahaṃ devamanussaloketi '​devā'​ti tayo devā: sammutidevā uppattidevā visuddhidevā. Katame sammutidevā:​ sammutidevā vuccanti rājāno ca rājakumārā ca deviyo ca ime vuccanti sammutidevā. Katame uppattidevā:​ uppattidevā vuccanti catummahārājikā devā tāvatiṃsā devā yāmā devā tusitā devā nimmāṇaratī devā paranimmitavasavattī devā brahmakāyikā devā, ye ca devā taduttariṃ2 ime vuccanti uppattidevā. Katame visuddhidevā:​ visuddhidevā vuccanti tathāgatasāvakā arahanto khīṇāsavā,​ ye ca paccekasambuddho3 ime vuccanti visuddhidevā,​ bhagavā sammutidevānaṃ ca uppattidevānaṃ ca visuddhidevānaṃ ca devo ca atidevo ca devātidevo ca sīhasīho nāganāgo gaṇigaṇī munimunī rājarājā. Passāmahaṃ devamanussaloketi manussaloke devaṃ passāmi atidevaṃ passāmi devātidevaṃ passāmi dakkhāmi olokemi nijjhāyāmi upaparikkhāmīti '​passāmahaṃ deva manussaloke. '
 +
 +Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānanti '​akiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ,​ te kiñcanā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho akiñcano. Brāhmaṇoti bhagavā sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo:​ sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā5 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
 +
 +1. Brāhmaṇa iriyamāṇaṃ-va-vī-ka\\
 +Brāhmaṇaviriya mānaṃ - machasaṃ\\
 +2. Taduttari - machasaṃ, syā\\
 +3. Paccekabuddhā - machasaṃ\\
 +4. Anabhāvaṃkatā-ma cha maṃ, syā\\
 +5. Ponabbhavīkā-pana-ka-
 +
 +<span bjt_page #​bjt.202>​[BJT page 202]</​span>  ​
 +
 +1 ‘‘Bāhetvā1 sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\
 +Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\
 +Saṃsāramaticca kevalī so\\
 +Asito tādī pavuccate2 sa brahmā. ‘‘[A]
 +
 +Iriyamānanti carantaṃ viharantaṃ irīyantaṃ3 vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti '​akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ. '
 +
 +Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhūti '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi garukaromi mānemi pūjemi. Samantacakkhūti '​samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno4 samannāgato. ​
 +
 +2. ‘‘Na tassa addiṭṭha5midatthi kiñcī\\
 +Atho aviññātamajānitabbaṃ\\
 +Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
 +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A]
 +
 +'Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu'​
 +
 +Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti '​sakkā'​ti sakko bhagavā '​sakyakulā pabbajito'​ti pi sakko, athavā '​aḍḍho mahaddhano dhanavā'​ti pi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ6:​ saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ (satipaṭṭhānadhanaṃ) sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhanaṃ,​ imehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahādhano dhanavāti'​pi sakko. ​
 +
 +1. Bāhitvā - machasaṃ\\
 +2. Pavuccati brahmā-va-vi-ka-\\
 +3. Iriyantaṃ - machasaṃ-syā\\
 +4. Pamuppanno-sa\\
 +Samuppanno - machasaṃ\\
 +5. Adiṭṭha-syā\\
 +6. Seyyathīdaṃ - machasaṃ\\
 +[A.] Suttanipāta-sahiya sutta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.204>​[BJT page 204]</​span>  ​
 +
 +Athavā sakko 'pahū visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso,​ tipi sakko, \\
 +. 5'​Kathaṅkathā'​ vuccati\\
 +Vicikicchā,​ dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. \\
 +. 5\\
 +Pamuñca maṃ sakka kathaṃkathāhīti muñca maṃ, pamuñca maṃ, mocehi maṃ pamocehi maṃ, uddhara maṃ, samuddhara maṃ, uṭṭhāpehi maṃ, kathaṃkathāsallatoti '​pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhi. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Passāmahaṃ deva manussaloke\\
 +Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ,​ \\
 +Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\
 +Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhī‘‘ti. ​
 +
 +5-4
 +
 +Nāhaṃ sahissāmi3 pamocanāya\\
 +Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke\\
 +Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno3\\
 +Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. ​
 +
 +Nāhaṃ sahissāmi pamocanāyāti nāhaṃ taṃ sakkomi muñcituṃ,​ pamuñcituṃ mocetuṃ pamocetuṃ uddharituṃ samuddharituṃ4 uṭṭhāpetuṃ samuṭṭhāpetuṃ kathaṅkathāsallatoti evampi nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. Athavā na īhāmi, na samīhāmi, na ussahāmi, na vāyamāmi na ussāhaṃ karomi, na ussoḷhiṃ karomi5, na thāmaṃ karomi, na dhitiṃ karomi, na viriyaṃ karomi, na chandaṃ janemi, na sañjanemi, na nibbattemi na abhinibbattemi,​ assaddhe6 puggale acchandake kusīte hīnaviriye appaṭipajjamāne dhammadesanāyāti evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya: ​
 +
 +1. Chamhitattaṃ- - machasaṃ, syā, si\\
 +2. Samissāmi-syā\\
 +3. Ajānamāno-va. Vī, ka\\
 +4. Uddharāpetuṃ samuddharāpetuṃ-pana\\
 +5. Na ussoḷhi karomi-pa, va, vī-ka\\
 +6. Asadhe-pa-va-vi-ka\\
 +7. Acchindike - machasaṃ, syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.206>​[BJT page 206]</​span>  ​
 +
 +Athavā natthañño koci mocetā, te yadi moceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā moceyyunti1 evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'so vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, so vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī‘‘ti[a]
 +
 +Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​
 +
 +Vuttampi hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +3 1Attanāva kataṃ pānaṃ attanā saṃkilissati\\
 +Attanā akataṃ pāpaṃ attanāva visujjhati\\
 +Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañño2 visodhaye'​ti. [B]
 +
 +Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​. ​
 +
 +Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +‘‘Evameva kho brāhmaṇa,​ tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmī maggo tiṭṭhāmahaṃ samādapetā,​ atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti,​ ekacce nārādheti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa,​ karomi maggakkhāyī3 brāhmaṇa tathāgato, maggaṃ buddhā ācikkhanti,​ attanā paṭipajjamānā muñceyyu‘‘nti. [C]
 +
 +Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. '
 +
 +1. Muṃceyyunti-pana,​ va, vī, ka\\
 +2. Nāñño aññaṃ-pa,​ vi, vī, ka\\
 +3. Maggamakkhāyi-pana\\
 +[A] majjhima nikāya-sallekha sutta\\
 +[B] dhammapada-attavagga\\
 +[C] majjhimanikāya-gaṇakamoggallāna sutta
 +
 +<span bjt_page #​bjt.208>​[BJT page 208]</​span>  ​
 +
 +Kathaṅkathiṃ dhotaka (kañci) loketi kathaṅkathiṃ puggalaṃ '​sakaṅkhaṃ savilekhaṃ1 sadveḷhakaṃ savicikicchaṃ. Kañcīti kañci khattiyaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vessaṃ vā suddaṃ vā gahaṭṭhaṃ vā pabbajitaṃ vā devaṃ vā manussaṃ vā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi. '​Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, '
 +
 +Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno2ti '​dhammaṃ seṭṭhaṃ'​ vuccati '​amataṃ nibbānaṃ'​ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Seṭṭhanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ dhammaṃ. Ājānamanoti ājānamāno vijānamāno paṭivijānamāno paṭivijjhamānoti '​dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno. '
 +
 +Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresīti evaṃ tvaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti '​evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresi. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya (dhotakāti bhagavā)\\
 +Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, \\
 +Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno\\
 +Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī‘‘ti. ​
 +
 +5-5
 +
 +Anusāsa brahme, karuṇāyamāno (iccāyasmā dhotako)\\
 +Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,​ \\
 +Yathāhaṃ ākāsova3 abyāpajjamāno4\\
 +Idheva santo asito careyyaṃ. ​
 +
 +Anusāsa brahme, karuṇāyamānoti '​anusāsa brahme'​ti anusāsa brahme, anugaṇha brahme, anukampa brahmeti '​anusāsa brahme. ' Karuṇāyamānoti karuṇāyamāno anuddayamāno5 anurakkhamāno anugaṇhamāno anukampamānoti '​anusāsa brahme karuṇāyamāno. ' \\
 +1. Sakhilaṃ - machasaṃ, syā\\
 +2. Ajānamāno-va,​ vī, ka\\
 +3. Ākāso va-syā\\
 +4. Abyāpajjhamāno-syā\\
 +5. Anudayamāno - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.210>​[BJT page 210]</​span>  ​
 +
 +Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññanti '​vivekadhammaṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ. 'Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ,​ yamahaṃ vijaññanti yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ phasseyyaṃ sacchikareyyanti '​vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ'​ \\
 +Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamānoti yathā ākāso na pajjati1 na gaṇhāti2 na bajjhati na paḷibajjhati evaṃ āpajjamāno3 agaṇhamāno abajjhamāno apaḷibajjhamānoti evampi ākāsova abyāpajjamāno'​ yathā ākāso na rajjati lākhāya vā haliddiyā vā4 nīliyā vā5 mañjeṭṭhāya vā, evaṃ arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti,​ evampi '​ākāsova abyāpajjamāno'​. Yathā ākāso na kuppati, na byāpajjati,​ na patitthiyati6 na paṭihaññati,​ evaṃ akuppamāno abyāpajjamāno apatitthiyamāno apaṭihaññamānoti evampi '​ākāsova abyāpajjamāno'​. ​
 +
 +Idheva santo asito careyyanti: '​idheva santo'​ti:​ idheva santo samāno, idheva nisinno samāno, 7 imasmiṃ yeva āsane nisinno samāno, imissāyeva parisāya nisinno samānoti, evampi '​idheva santo. ' Athavā idheva santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddhoti evampi '​idheva santo'​. Asitoti dve nissayā: taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca, katamā taṇhānissayo:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhānissayo. Katamā diṭṭhi diṭṭhinissayo:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhinissayo. Taṇhānissayaṃ pahāya diṭṭhinissayaṃ paṭinissajitvā cakkhuṃ anissito, sotaṃ anissito, ghānaṃ anissito jivhaṃ anissito, kāyaṃ anissito, manaṃ anissito. Rūpe - sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe - dhamme - kulaṃ gaṇaṃ āvāsaṃ lābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ sukhaṃ cīvaraṃ piṇḍapātaṃ senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ rūpadhātuṃ arūpadhātuṃ kāmabhavaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ saññābhavaṃ asaññābhavaṃ nevasaññānāsaññābhavaṃ ekavokārabhavaṃ catuvokārabhavaṃ pañcavokārabhavaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ sabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā. Careyyanti careyyaṃ vihareyyaṃ irīyeyyaṃ vatteyyaṃ pāleyyaṃ yapeyyaṃ yāpeyyanti '​idheva santo asito careyyaṃ. '
 +
 +1. Na sajjati-pana,​ na ppajjati, syā\\
 +2. Na gaṇhati-machasaṃ\\
 +3. Asajjamāno-pana,​ va, vī, ka\\
 +4. Haliddena vā-syā\\
 +5. Nīlena vā-syā\\
 +6. Patilīyati-machasaṃ\\
 +Pathilīyati-syā\\
 +7. Idheva samāno-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.212>​[BJT page 212]</​span>  ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Anusāsa brahme, karuṇāyamāno\\
 +Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,​ \\
 +Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno\\
 +Idheva santo asito careyya‘‘nti. ​
 +
 +5-6
 +
 +Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe dhamme1 anītihaṃ,​ \\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Kittayissāmi te santinti: rāgassa santiṃ dosassa santiṃ mohassa santiṃ kodhassa santiṃ upanāhassa - makkhassa - paḷāsassa - issāya - macchariyassa - māyāya - sāṭheyyassa - thambhassa - sārambhassa - mānassa - atimānassa - madassa - pamādassa - sabbakilesānaṃ - sabbaduccaritānaṃ - sabbadarathānaṃ - sabbapariḷāhānaṃ - sabbasantāpānaṃ - sabbā kusalābhisaṃkhārānaṃ santiṃ upasantiṃ vūpasantiṃ nibbutiṃ paṭippassaddhiṃ kittayissāmi,​ pakittayissāmi ācikkhissāmi desissāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsessāmīti '​kittayissāmi te santiṃ'​
 +
 +Dhotakāti bhagavāti '​dhotakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. \\
 +Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​dhotakāti bhagavā. '
 +
 +Diṭṭhe dhamme anītihanti '​diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhūte dhamme vibhāvite dhamme\\
 +'Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti diṭṭhe dhamme ñāte dhamme tulite dhamme tīrite dhamme vibhāvite dhamme vibhūte dhammeti evampi diṭṭhe dhamme. ​
 +
 +1. Diṭṭheva dhamme-pana-va-vi-ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.214>​[BJT page 214]</​span>  ​
 +
 +Athavā dukkhe diṭṭhe dukkhaṃ kathayissāmi,​ samudaye diṭṭhe samudayaṃ kathayissāmi,​ nirodhe diṭṭhe nirodhaṃ kathayissāmi,​ magge diṭṭhe maggaṃ kathayissāmī'​ti evampi '​diṭṭhe dhamme'​. Athavā '​sandiṭṭhikaṃ akālikaṃ ehipassikaṃ opanayikaṃ paccattaṃ veditabbaṃ viññūhīti evampi '​diṭṭhe dhamme'​ anītihanti na itihītihaṃ1 na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ taṃ kathayissāmīti '​diṭṭhe dhamme anītiha'​nti. \\
 +Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. \\
 +Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
 +
 +Tare loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave
 +
 +Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā2 loke vetaṃ vīsattikaṃ3 sato tareyya, uttareyya patareyya\\
 +Samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\
 +Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikanti‘‘. ​
 +
 +1. Na itihanti-va,​ vi, ka\\
 +Itihītihaṃ - machasaṃ\\
 +2. Loke vā sā vīsattikā-pa,​ va, vi\\
 +3. Loke vā taṃvīsattikaṃ-va,​ vi, ka, 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.216>​[BJT page 216]</​span>  ​
 +
 +5-7
 +
 +Tañcāhaṃ abhinandāmi\\
 +Mahesi santimuttamaṃ\\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ
 +
 +Tañcāhaṃ abhinandāmīti '​taṃ'​ti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 nandāmi, abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmīti '​tañcāhaṃ abhinandāmi. '
 +
 +Mahesi santimuttamanti:​ '​mahesī'​ti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​\\
 +Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'​ti mahesī. Santimuttamanti '​santi'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ,​ ‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti'​ '​mahesī santi muttamaṃ. '
 +
 +Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. \\
 +Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
 +
 +Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi\\
 +Mahesī santimuttamaṃ,​ \\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattika‘‘nti. ​
 +
 +1. Anusandhiṃ-va,​ vī, syā, \\
 +Anusiṭṭhaṃ-machasaṃ\\
 +2. Kiṃ mahesi-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.218>​[BJT page 218]</​span>  ​
 +
 +5-8
 +
 +Yaṃ kiñci sampajānāsi'​ (dhotakāti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\
 +Etaṃ viditvā2 saṅgoti loke\\
 +Bhavābhavāya mākāsi taṇhaṃ. ​
 +
 +Yaṃ kiñci sampajānāsīti yaṃ kiñci sampajānāsi ājānāsi vijānāsi paṭivijānāsi paṭivijjhasīti 'yaṃ kiñci sampajānāsi'​. Dhotakāti bhagavāti '​dhotakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​dhotakāti bhagavā. '
 +
 +Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjheti '​uddha'​nti anāgataṃ,​ adhoti atītaṃ, tiriyañcāpi majjheti paccuppannaṃ. '​Uddha'​nti devaloko, '​adho'​ti apāyaloko, tiriyañcāpi majjheti manussaloko,​ athavā uddhanti kusalā dhammā, '​adho'​ti akusalā dhammā. '​Tiriyaṃ cāpi majjhe'​ti abyākatā dhammā. Uddhanti arūpadhātu,​ '​adho'​ti kāmadhātu,​ tiriyañcāpi majjhe'​ti rūpadhātu. Uddhanti sukhā vedanā. '​Adho'​ti dukkhā vedanā, tiriyañcāpi majjhe'​ti adukkhamasukhā vedanā. '​Uddha'​nti uddhaṃ pādatalā '​adho'​ti adho kesamatthakā,​ '​tiriyañcāpi majjhe'​ti vemajjheti uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe'​. ​
 +
 +Etaṃ viditvā saṅgoti loketi saṅgo eso lagganaṃ etaṃ bandhanaṃ etaṃ paḷibodho3 esoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​etaṃ viditvā saṅgoti loke. '
 +
 +Bhavābhavāya mākāsi taṇhanti '​taṇhā ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Bhavābhāvāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya,​ kāmabhavāya,​ kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya,​ rūpabhavāya kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya,​ arūpabhavāya kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabhavāya punappunagatiyā4 punappunauppattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā taṇhaṃ mākāsi, mā janesi mā sañjanesi mā nibbattesi mābhinibbattesi,​ pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti '​bhavābhavāya mākāsi taṇhanti'​. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 +Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe, \\
 +Etaṃ viditvā saṅgo'​ti loke\\
 +Bhavābhavāya mākāsi taṇha‘‘nti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Dhotaka sutta niddeso pañcamo. ​
 +
 +1. Saṃjānāmi-va,​ mi\\
 +2. Evaṃ viditvā-pana\\
 +3. Palibodho-machasaṃ\\
 +4. Punappuna jātiyā-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.220>​[BJT page 220]</​span>  ​
 +
 +6. Upasīva suttaniddeso
 +
 +6-1
 +
 +Eko ahaṃ sakka, mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Anissito no visahāmi tārituṃ\\
 +Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\
 +Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. ​
 +
 +Eko ahaṃ sakka mahantamoghanti '​eko'​ti puggalo vā me dutiyo natthi, dhammo vā me dutiyo natthi, yaṃ vā puggalaṃ nissāya, dhammaṃ vā nissāya mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti eko. Sakkāti sakko, bhagavā '​sakyakulā pabbajitoti'​pi sakko. Athavā '​aḍḍho mahaddhano dhanavāti'​pi sakko. Tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ:​ saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhanaṃ,​ imebhi anekehi dhanaratanehi1 aḍḍho mahaddhano dhanavāti'​pi sakko. Athavā sakko pahu visavī alamatto2 sūro vīro3 vikkanto abhīru acchambhi anutrāsi apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso'​tipi sakkoti 'eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ'​. ​
 +
 +Iccāyasmā upasīvoti '​iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ\\
 +'​Āyasmā'​ti. Piyavacanaṃ:​ upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā upasīvo'​. ​
 +
 +Anissito no visahāmi tāritunti anissito'​ti puggalaṃ vā anissito, dhammaṃ vā anissito, no visahāmi, na ussahāmi, na sakkomi, na paṭibalo, mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tarituṃ uttarituṃ patarituṃ samatikkamituṃ vītivattitunti '​anissito no visahāmi tārituṃ'​. ​
 +
 +1. Dhammaratanehi-va,​ vi\\
 +2. Pahu vibhavī alamatto-va,​ vī, ka\\
 +3. Dhīro-va, vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.222>​[BJT page 222]</​span>  ​
 +
 +Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti '​ārammaṇa'​nti ālambanaṃ1 nissayaṃ upanissayaṃ. Brūhīti ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūhi '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno2 sampanno3 samannāgato. ​
 +
 +‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 +Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 +Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
 +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A]
 +
 +'​Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu. '
 +
 +Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyanti 'yaṃ nissito'​ti yaṃ puggalaṃ vā nissito, dhammaṃ vā nissito, mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti 'yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Anissito no visahāmi tārituṃ\\
 +Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\
 +Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyya‘‘nti
 +
 +6-2
 +
 +Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvā'​ti bhagavā)\\
 +Natthīti nissāya tarassu oghaṃ\\
 +Kāme pahāya virato kathāhi\\
 +Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa4. ​
 +
 +Ākiñcaññaṃ pekkamāno satimāti so brāhmaṇo pakatiyā ākiñcaññāyatanasamāpattilābhī santaṃ yeva5 nissayaṃ na jānāti '​ayaṃ me nissayo'​ti tassa bhagavā nissayaṃ ca ācikkhati, uttariñca niyyānapathaṃ. Ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme aniccato pekkhamāno dukkhato - rogato - gaṇḍato - sallato - aghato - ābādhato - parato - palokato - ītito - uppaddavato - bhayato - upassaggato - calato - pabhaṅguto - addhuvato - atāṇato - alenato - asaraṇato -
 +
 +1. Ārammaṇaṃ ālambaṇaṃ - machasaṃ, syā\\
 +2. Uppanno - katthaci\\
 +3. Samupapanno - machasaṃ\\
 +4. Rattamahābhipassa - syā\\
 +5. Samāpattilābhīyeva - machasaṃ, syā\\
 +[A.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇa kathā, indriya kathā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.224>​[BJT page 224]</​span>  ​
 +
 +Asaraṇībhūtato - rittato - tucchato - suññato - anattato - ādīnavato - vīparināmadhammato - asārakato - aghamūlato vadhakato vibhavato'​ - sāsavato - saṅkhatato - mārāmisato - jātidhammato - jarādhammato - vyādhidhammato - maraṇadhammato - sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato - saṃkilesikadhammato - samudayadhammato - atthaṅgamato - assādato - ādīnavato - nissaraṇato - pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamāno. Satimāti ‘‘yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati ayaṃ vuccati sati' imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato,​ so vuccati satimāti '​ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā. '
 +
 +Upasīvāti bhagavāti '​upasīvā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, \\
 +Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​upasīvāti bhagavā. '
 +
 +Natthīti nissāya tarassu oghanti '​natthi kiñcī'​ti ākiñcaññāyatanasamāpatti'​ kiṃkāraṇā '​natthi kiñcī'​ti ākiñcaññāyatanasamāpatti viññāṇañcāyatanasamāpatti sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṃ abhāveti vyabhāveti2 antaradhāpeti3 '​natthi kiñcī'​ti passati, taṃkāraṇā '​natthi kiñcī'​ti ākiñcaññāyatanasamāpatti,​ taṃ nissāya3 upanissāya ālambanaṃ4 karitvā kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tarassu uttarassu patarassu samatikkamassu vītivattassūtī '​natthīti nissāya tarassu oghaṃ'​. ​
 +
 +Kāme pahāya virato kathāhīti '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.224>​[BJT page 224]</​span>  ​
 +
 +Kāme pahāyāti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti kāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'kāme pahāya'​. Virato kathāhīti '​kathaṃkathā'​ vuccati vicikicchā,​ dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, \\
 +Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ6 cittassa manovilekho. ' Kathaṃkathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto7 visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti evampi '​virato kathāhi'​. Athavā dvattiṃsāya tiracchānakathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippayutto7 visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti evampi virato kathāhīti 'kāme pahāya virato kathāhi. '
 +
 +1. Bhavato vibhavato-va,​ vi\\
 +2. Vibhāveti - machasaṃ, syā\\
 +3. Antaradhāyati-va,​ vi, \\
 +4. . . . Samāpattiṃ nissāya - machasaṃ\\
 +5. Ālambaṇaṃ - machasaṃ, \\
 +Ārammaṇaṃ,​ ālambaṇaṃ-syā\\
 +6. Chambhitattaṃ - machasaṃ, syā\\
 +7. Vippamutto - machasaṃ, va
 +
 +<span bjt_page #​bjt.226>​[BJT page 226]</​span>  ​
 +
 +Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti '​taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā '​nattaṃ'​ vuccati1 ratti, ahoti divaso, rattiñca divā ca taṇhakkhayaṃ rāgakkhayaṃ dosakkhayaṃ mohakkhayaṃ gatikkhayaṃ uppattikkhayaṃ paṭisandhikkhayaṃ bhavakkhayaṃ saṃsārakkhayaṃ2 vaṭṭakkhayaṃ passa, abhipassa dakkha olokaya nijjhāya upparikkhāti '​taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassa. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvāti bhagavā)\\
 +Natthīti nissāya tarassu oghaṃ, \\
 +Kāme pahāya virato kathāhi\\
 +Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā‘‘ti. ​
 +
 +6-3
 +
 +Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissayo hitva maññaṃ3\\
 +Saññāvimokkhe parame'​dhimutto\\
 +Tiṭṭhe nu so4 tattha anānuyāyi. 5
 +
 +Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti:​ '​sabbesū'​ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ '​sabbesū'​ti. \\
 +Kāmesūti '​kāmā'​ti:​ uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo (vikkhambhanatoti) '​sabbesu kāmesu yo vītarāgo. '
 +
 +Iccāyasmā upasīvoti '​iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Upasīvoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti iccāyasmā upasīvo. ​
 +
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññanti:​ heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito assito allīno6 upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti '​ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ. '
 +
 +1. Rattanti-syā\\
 +2. Bhavasaṃsārakkhayaṃ-pa,​ va, vi\\
 +3. Hitvāmaññaṃ-va,​ vi, machasaṃ, -sa\\
 +4. Tiṭṭheyyaṃ so-va, vi, \\
 +5. Anānuvāyi-pa,​ va, vi-sa\\
 +6. Nissito allīno-va, vi, machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.228>​[BJT page 228]</​span>  ​
 +
 +Saññāvimokkhe paramedhimuttoti '​saññāvimokkhā'​ vuccanti sattasaññāsamāpattiyo,​ yāvatā saññāsamāpattī,​ tāsaṃ1 ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttavimokkhena adhimutto tatrādhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tantinno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti '​saññāvimokkhe paramedhimutto. '
 +
 +Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti '​tiṭṭhe nū'ti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā '​evaṃ nu kho na nu kho kinnu kho kathannu kho'ti '​tiṭṭhe nu'. Tatthāti ākiñcaññāyatane,​ anānuyāyī2ti anānuyāyī aviccamāno,​ 3 avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihāyamāno,​ athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti '​tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\
 +Saññāvimokkhe paramedhimutto\\
 +Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī‘‘ti. ​
 +
 +6-4
 +
 +Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\
 +Saññāvimokkhe paramedhimutto4\\
 +Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. ​
 +
 +Sabbesu kāmesu so vītarāgoti '​sabbesū'​ti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ '​sabbesū'​ti. Kāmesūti\\
 +'​Kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhanatoti '​sabbesu kāmesu yo vītarāgo. '
 +
 +1. Saññāsamāpattīnaṃ-machasaṃ,​ syā\\
 +2. Anānuvāyi-katthaci\\
 +3. Adheva māno-syā\\
 +4. Paramevimutto-va,​ vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.230>​[BJT page 230]</​span>  ​
 +
 +Upasīvāti bhagavāti '​upasīvā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, \\
 +Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​upasīvāti bhagavā. '
 +
 +Ākiñcaññaṃ nissayo hitvamaññanti heṭṭhimā cha samāpattiyo hitvā cajitvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito assito allīno upagato samupagato ajjhosito adhimuttoti '​ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ'​
 +
 +Saññāvimokkhe paramedhimuttoti '​saññāvimokkhā'​ vuccanti sattasaññāsamāpattiyo,​ yāvatā saññāsamāpattī tāsaṃ ākiñcaññāyatanasamāpattivimokkho aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca, parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttivimokkhenādhimutto tatrādhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tantinno tappoṇo tappabhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti '​saññāvimokkhe paramedhimutto. '
 +
 +Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti '​tiṭṭheyyā'​ti tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni,​ tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno1 anantaradhāyamāno aparihāyamāno,​ athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti '​tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\
 +Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\
 +Saññāvimokkhe paramedhimutto\\
 +Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī‘‘ti. ​
 +
 +1. Adhigacchamāno-va,​ vi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.232>​[BJT page 232]</​span>  ​
 +
 +6-5
 +
 +Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyi\\
 +Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu,​ \\
 +Tattheva so sītisiyā2 vimutto\\
 +Cavetha3 viññāṇaṃ tathāvidhassa, ​
 +
 +Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyīti sace so tiṭṭheyya saṭṭhikappasahassāni:​ tatthāti ākiñcaññāyatane. Anānuyāyīti anānuyāyī aviccamāno avigacchamāno anantaradhānamāno aparihāyamāno. Athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akilissamānoti '​tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī. '
 +
 +Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti '​pūgampi vassāna'​nti pūgampi vassānaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni bahūni kappāni bahūni kappasatāni bahūni kappasahassāni bahūni kappasatasahassāni. Samantacakkhūti '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato
 +
 +‘‘Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 +Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 +Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
 +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti\\
 +'​Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu'​
 +
 +Tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti tattheva so sītībhāvamanuppatto nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. ' Athavā tassa viññāṇaṃ caveyya ucchijjeyya nasseyya vinasseyya na bhaveyya4 punabbhavapaṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa5 sassatañca ucchedañca pucchati udāhu tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyeyya athavā tassa viññāṇaṃ caveyya, puna paṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā'ti ākiñcaññāyatanaṃ upapannassa parinibbānañca paṭisandhiñca pucchati6. Tathāvidhassāti tathāvidhassa tādisassa tassaṇṭhitassa7 tappakārassa tappaṭibhāgassa8 ākiñcaññāyatanaṃ upapannassāti tattheva so sītisiyā vimutto cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa'​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Tiṭṭhe ve so tattha anānuyāyī\\
 +Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu,​ \\
 +Tattheva so sītisiyā vimutto\\
 +Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā‘‘ti. ​
 +
 +1. Pūgampi vassāni-pa,​ va, vī, machasaṃ, pū\\
 +2. Tattheva hosīti-pana,​ \\
 +Tattheva sāpītiyā-va,​ vi\\
 +3. Bhāvetha-va,​ vi\\
 +4. Caveyya-pa, va, vi, ka\\
 +Bhaveyyāti-machasaṃ\\
 +5. Upapannassa-pana\\
 +6. Vuccati-pana\\
 +7. Tassatthitassa-pana\\
 +8. Tappaṭibhānassa-pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.234>​[BJT page 234]</​span>  ​
 +
 +6-6
 +
 +Accī yathā vātavegena khittā (upasīvā'​ti bhagavā)\\
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ\\
 +Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. ​
 +
 +Accī yathā vātavegena khittāti - '​acci'​ vuccati jālasikhā. Vātāti puratthimā vātā, pacchimā vātā, uttarā vātā, dakkhiṇā vātā, sarajā vātā, arajā vātā, 1 sītā vātā, uṇhā vātā, parittā vātā, adhimattā vātā, kāḷavātā,​ 2 verambhavātā,​ pakkhavātā,​ supaṇṇavātā,​ tālapaṇṇavātā,​ vidhūpanavātā,​ vātavegena khittāti vātavegena khittā ukkhittā nunnā panunnā khambhitā vikkhambhitāti 'acci yathā vātavegena khittā, '​upasīvāti bhagavā'​. ​
 +
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti - '​atthaṃ paletī'​ti atthaṃ paleti, atthaṃ gameti, atthaṃ gacchati, nirujjhati, vūpasamati,​ paṭippassambhati. Na upeti saṅkhanti saṅkhaṃ na upeti, uddesaṃ na upeti, gaṇanaṃ na upeti, paṇṇattiṃ na upeti, puratthimaṃ vā disaṃ gato, pacchimaṃ vā disaṃ gato, uttaraṃ vā disaṃ gato, dakkhiṇaṃ vā disaṃ gato, uddhaṃ vā gato, adho vā gato, tiriyaṃ vā gato, vidisaṃ vā gatoti so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi yena saṅkhaṃ gaccheyyāti atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. ​
 +
 +. 7Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti '​eva'​nti opammasampaṭipādanaṃ,​ munīti '​monaṃ'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so munī. \\
 +. 7\\
 +Nāmakāyā vimuttoti so muni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tadaṅgasamatikkamā vikkhambhanappahānena pahīno, tassa munino bhavantaṃ āgamma cattāro ariyamaggā paṭiladdhā honti, catunnaṃ ariyamaggānaṃ paṭiladdhattā nāmakāyo ca rūpakāyo ca pariññātā honti, nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca pariññātattā nāmakāyā ca rūpakāyā ca mutto vimutto suvimutto accantaṃ anupādāvimokkhenāti '​evaṃ,​ munī nāmākāyā vimutto. '
 +
 +1. Asarajāvātā-pana\\
 +2. Kāḷavātāti-pana-potthake natthi
 +
 +<span bjt_page #​bjt.236>​[BJT page 236]</​span>  ​
 +
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti '​atthaṃ paletī'​ti:​ anāpādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati,​ na upeti saṅkhanti:​ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto saṅkhaṃ na upeti uddesaṃ na upeti gaṇanaṃ na upeti, paṇṇattiṃ na upeti, khattiyoti vā brāhmaṇoti vā vessoti vā suddoti vā gahaṭṭhoti vā pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena saṅkhaṃ gaccheyyāti '​atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Acci yathā vātavegena khittā (upasīvāti bhagavā)\\
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ,​ \\
 +Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\
 +Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti‘‘. ​
 +
 +6-7
 +
 +Atthaṃ gato so uda vā natthi\\
 +Udāhu ve sassatiyā arogo, \\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +Atthaṃ gato so uda vā so natthīti: so atthaṃ gato udāhu natthi, so niruddho ucchinno vinaṭṭhoti '​atthaṃ gato so uda vā so natthi'​. ​
 +
 +Udāhu vo sassatiyā arogoti '​udāhu nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyyāti '​udāhu ve sassatiyā arogo. '
 +
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohīti '​ta'​nti:​ yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Munīti '​monaṃ'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so munī. ​
 +
 +Sādhu viyākarohīti:​ sādhu ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'​. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.238>​[BJT page 238]</​span>  ​
 +
 +Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathā hi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti '​tathā hi te vidito esa dhammo'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Atthaṃ gato so uda vā so natthi\\
 +Udāhu ve sassatiyā arogo, \\
 +Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. ​
 +
 +6-8
 +
 +Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\
 +Yena naṃ vajju1 taṃ tassa natthi, \\
 +Sabbesu dhammesu samūhatesu\\
 +Samūhatā vādapathāpi sabbe. ​
 +
 +Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthīti:​ '​atthaṃ gatassā'​ti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa rūpapamāṇaṃ natthi, vedanāpamāṇaṃ natthi, saññāpamāṇaṃ natthi, saṃkhārapamāṇaṃ natthi, viññāṇapamāṇaṃ natthi. Natthi na (santi) na saṃvijjati nūpalabbhati. Pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti '​atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi. Upasīvāti bhagavāti '​upasīvā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​upasīvāti bhagavā. '
 +
 +Yena naṃ vajju taṃ tassa natthīti: yena rāgena vadeyyuṃ, yena dosena vadeyyuṃ, yena mohena vadeyyuṃ, yena mānena vadeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ, yena uddhaccena vadeyyuṃ, yāya vicikicchāya vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā, abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā yena vadeyyuṃ nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena vadeyyuṃ katheyyuṃ bhaṇeyyuṃ dīpeyyuṃ vohareyyunti 'yena naṃ vajju taṃ tassa natthi. '
 +
 +1. Vajjuṃ - machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.240>​[BJT page 240]</​span>  ​
 +
 +Sabbesu dhammesu samūhatesūti:​ sabbesu dhammesu sabbesu khandhesu sabbesu āyatanesu sabbesu dhātusu1 sabbāsu gatisu sabbāsu upapattisu sabbāsu paṭisandhisu sabbesu bhavesu sabbesu saṃsāresu sabbesu vaṭṭesu ūhatesu samūhatesu uddhatesu samuddhatesu uppāṭitesu samuppāṭitesu pahīnesu samucchinnesu vūpasannesu paṭippassaddhesu abhabbuppattikesu ñāṇagginā daḍḍhesūti '​sabbesu dhammesu samūhatesu. '
 +
 +Samūhatā vādapathāpi sabbeti: '​vādapathā'​ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṃkhārā ca, tassa vādā ca vādapathā ca adhivacanāni ca adhivacanapathā ca niruttī ca niruttipathā ca paññattī ca paññattipathā ca ūhatā samūhatā uddhatā samuddhatā uppāṭitā samuppāṭitā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti '​samūhatā vādapathāpi sabbe. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\
 +Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi, \\
 +Sabbesu dhammesu samūhatesu\\
 +Samūhatā vādapathāpi sabbe‘‘ti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko namassamāno nisinno\\
 +Hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Upasīvasuttaniddeso chaṭṭho. ​
 +
 +1. Sabbesu, dhātusu-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.242>​[BJT page 242]</​span>  ​
 +
 +7. Nanda suttaniddeso
 +
 +7-1
 +
 +Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\
 +Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\
 +Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti1\\
 +Udāhu ve jīvitenūppannaṃ2
 +
 +Santi loke munayoti '​santī'​ti santi saṃvijjanti atthi upalabbhanti. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Munayo ti munanāmakā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā, 'santi loke munayo'​ iccāyasmā nando. ​
 +
 +Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsūti '​janā'​ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Vadantīti kathentī bhaṇanti dīpayanti voharanti. Tayidaṃ kathaṃsūti saṃsayapucchā,​ vimatipucchā,​ dveḷhapucchā,​ anekaṃsapucchā,​ evannu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti 'janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu. '
 +
 +Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadantīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ upapannaṃ sampannaṃ3 samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti'​. ​
 +
 +Udāhu ve jīvitenūpapannanti udāhu anekavidhalūkhajīvitānuyogena upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ sampannaṃ samannāgataṃ muniṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​udāhu ve jīvitenūpapannaṃ. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\
 +Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\
 +Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\
 +Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ‘‘ti. ​
 +
 +1. Munī no vadanti-machasaṃ,​ syā\\
 +Muniṃ no vadanti-sa\\
 +2. Jīvikenūpapannaṃ-syā\\
 +3. Samupapannaṃ-machasaṃ,​ syā
 +
 +<span bjt_page #​bjt.244>​[BJT page 244]</​span>  ​
 +
 +7-2
 +
 +Na diṭṭhiyā na sutiyā ñāṇena\\
 +Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\
 +Visenikatvā anīghā nirāsā\\
 +Caranti ye te munayoti brūmi. ​
 +
 +Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇenāti 'na diṭṭhiyā'​ti na diṭṭhasuddhiyā,​ na sutiyāti na sutasuddhiyā,​ na ñāṇenāti napi aṭṭhasamāpattiñāṇena,​ napi pañcābhiññāñāṇena,​ napi micchāñāṇenāti 'na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena'​. ​
 +
 +Munīdha nanda kusalā vadantīti '​kusalā'​ti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā,​ te kusalā diṭṭhasuddhiyā vā sutasuddhiyā vā aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā diṭṭhena vā sutena vā upetaṃ samupetaṃ upagataṃ samupagataṃ uppannaṃ sampannaṃ samannāgataṃ muniṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti '​munīdha nanda kusalā vadanti. '
 +
 +Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: '​senā'​ vuccati mārasenā, kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho mārasenā, makkho mārasenā, paḷāso mārasenā, issā mārasenā, macchariyaṃ mārasenā, māyā mārasenā, sāṭheyyaṃ mārasenā, thambho mārasenā, sārambho mārasenā, māno mārasenā, atimāno mārasenā, mado mārasenā, pamādo mārasenā, sabbe kilesā mārasenā, sabbe duccaritā mārasenā, sabbe darathā mārasenā, sabbe pariḷāhā mārasenā, sabbe santāpā mārasenā, (sabbākusalābhisaṅkhārā) mārasenā. ​
 +
 +Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +1. ‘‘Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati\\
 +Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati. ​
 +
 +2. Pañcamī1 thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhiru pavuccati\\
 +Sattami vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamā2
 +
 +1. Paṃcamaṃ-va,​ vi, machasaṃ syā. \\
 +2. Aṭṭhamo-machasaṃ,​ syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.246>​[BJT page 246]</​span>  ​
 +
 +3. Lābho siloko sakkāro micchāladdho ca yo yaso\\
 +Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati. 1
 +
 +4. Esā namuci te2 senā kaṇhassābhippahāriṇi\\
 +Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha‘‘nti[a]
 +
 +Yato catubhi ariyamaggebhi sabbā ca mārasenā, sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā. Vippaluggā3 parammukhā tena vuccanti4 '​visenikatvā'​. Anīghāti: rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yesaṃ ete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīghā'​ nirāsāti: '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘[B] yesaṃ esā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā te vuccanti '​nirāsā'​. Yeti: arahanto khīṇāsavā. Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: ye te viseniṃ katvā anīghā ca nirāsā ca caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, te loke '​munayo'​ti brūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi (uttānīkaromi) pakāsemīti. '​Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmi. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena\\
 +Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\
 +Viseni katvā anīghā nirāsā\\
 +Caranti ye te munayoti brūmī‘‘ti. ​
 +
 +1. Avajānāti-machasaṃ\\
 +2. Te, na muci-syā. \\
 +3. Vippaluttā-syā,​ pana. \\
 +4. Te, vuccanti-syā. \\
 +[A.] Sutta nipāta-padhāna sutta. \\
 +[B.] Dhammasaṅgaṇi-cittuppāda kaṇḍa-
 +
 +<span bjt_page #​bjt.248>​[BJT page 248]</​span>  ​
 +
 +7-3
 +
 +Ye keci'​me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 +Kaccissū2 te bhagavā tattha yatā carantā3\\
 +Atāru4 jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +. Ye kecime samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ5 asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'ye kecī'​ti. Samaṇāti:​ ye keci ito bahiddhā pabbajjupagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇoti:​ ye keci bhovādikāti 'ye keci me samaṇabrāhmaṇāse'​ '​iccāyasmā nando. '
 +
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'​
 +
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 +
 +Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6 kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​anekarūpena vadanti suddhiṃ'​
 +
 +1. Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ. \\
 +Diṭṭhasutenāpi-pa,​ va, vi, syā. \\
 +2. Kaccisu-kaṭhikāvala. \\
 +Kiṃ visu-va, vi. \\
 +3. Yathā vadantā-va,​ vi, ka. \\
 +4. Atādi-va, vi, ka. \\
 +5. Asesanissesaṃ-sa. \\
 +6. Aneka vivatta-syā. \\
 +Anekavidhā vata-va, vi, ka. \\
 +7. Kutuhala maṅgalena-pana,​ syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.250>​[BJT page 250]</​span>  ​
 +
 +Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantāti: '​kaccissū'​ti:​ saṃsayapucchā,​ vimatipucchā,​ dveḷhakapucchā,​ anekaṃsapucchā,​ evannu kho na nu kho kinnu kho kathannu khoti '​kaccissu. 'Teti: diṭṭhigatikā,​ bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​kaccissū te bhagavā. ' Tattha yatā carantāti: '​tatthā'​ti:​ sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti: yatā paṭiyatā1 guttā gopitā saṃvutā. Carantāti: carantā viharantā2 irīyantā vattentā pālentā yapento yāpentāti '​kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā'​. ​
 +
 +Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ atariṃsu, uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti '​atāru jātiñca jarañca mārisa. '
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: \\
 +'​Pucchāmi ta'​nti:​ pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ, kathayassu me'ti '​pucchāmi taṃ. ' Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. '​Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇo se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ, \\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, \\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ, \\
 +Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā\\
 +Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. ​
 +
 +7-4
 +
 +Ye kecime samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ, \\
 +Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmi. ​
 +
 +Ye kecime samaṇabrāhmaṇāseti:​ 'ye kecī'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ye kecīti samaṇāti:​ ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti:​ ye keci bhovādikāti 'ye kecime samaṇabrāhmaṇāse'​ nandāti bhagavāti. ​
 +
 +1. Sattā paṭiyattā-machasaṃ\\
 +2. Cīcaranatā-pana. \\
 +3. Atāruṃ-pana\\
 +4. Diṭṭhasutenāpi-va,​ vi, ka, syā. \\
 +Diṭṭhassutenāpi-machasaṃ
 +
 +<span bjt_page #​bjt.252>​[BJT page 252]</​span>  ​
 +
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'​
 +
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 +
 +Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavata6-kotuhalamaṅgalena7 suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​anekarūpena vadanti suddhiṃ'​
 +
 +Kiñcāpi te tattha yatā carantīti: '​kiñcāpī'​ti:​ padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​kiñcāpī'​ti. Teti diṭṭhigatikā. Tatthāti: sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Yatāti yatā paṭiyatā2 guttā gopitā rakkhitā saṃvutā. Carantīti: caranti viharanti3 irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti kiñcāpi te tattha yatā caranti. '
 +
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmīti: jātijarāmaraṇaṃ na tariṃsu, na uttariṃsu na patariṃsu,​ na samatikkamiṃsu,​ na vītivattiṃsu jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā,​ 4 anatikkantā asamatikkantā avītivattā anto jātijarāmaraṇe parivattenti,​ anto saṃsārapathe parivattenti,​ jātiyā anugatā, jarāya anusaṭā, byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā,​ atāṇā alenā asaraṇā asaraṇībhūtāti. '​Brūmi'​ ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​nātariṃsu jātijaranti brūmi. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 +Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\
 +Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti. ​
 +
 +1. Anekavidha kotūhala maṃgalena - machasaṃ\\
 +Anekavidha vatta kotūhala maṃgalena - syā\\
 +2. Yattā paṭiyatta. -Va, vi, ka, machasaṃ. \\
 +3. Vicaranti. Pana. \\
 +4. Anissatā syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.254>​[BJT page 254]</​span>  ​
 +
 +7-5, 6
 +
 +Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi1 vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ
 +
 +Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe\\
 +Atha ko carahi devamanussaloke,​ \\
 +Atāri jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
 +
 +Ye keci samaṇabrāhmaṇā seti: 'ye kecī'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ 'ye kecī'​ti. Samaṇāti:​ ye keci ito bahiddhā pabbajjūpagatā paribbājakasamāpannā. Brāhmaṇāti:​ ye keci bho vādikāti 'ye kecime samaṇabrāhmaṇāse. ' Iccāyasmā nandoti---------
 +
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhinti: diṭṭhenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti, bhaṇanti dīpayanti voharanti. Sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ aparimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. Diṭṭhena sutenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ'​
 +
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhinti: sīlenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, vatenapi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti, sīlabbatenāpi suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti, dīpayanti voharanti sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ. '
 +
 +Anekarūpena vadanti suddhinti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti, kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti '​anekarūpena vadanti suddhiṃ'​
 +
 +Te ce munī brūsi anoghatiṇṇeti:​ 'te ce'ti: diṭṭhigatike. \\
 +Munīti '​monaṃ'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so muni. '
 +
 +1. Diṭṭhassutenāpi - machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.256>​[BJT page 256]</​span>  ​
 +
 +Brūsi anoghatiṇṇeti:​ kāmoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ atiṇṇe anatikkante asamatikkante avītivatte anto jātijarāmaraṇe parivattente antosaṃsārapathe parivattente,​ jātiyā anugate jarāya anusaṭe byādhinā abhibhūte maraṇena abbhāhate atāṇe alene asaraṇe asaraṇībhūte. Brūsīti: brūsī ācikkhasi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivarasi vibhajasi uttānīkarosi pakāsesīti 'te ce munī brūsi anoghatiṇṇe. ' ​
 +
 +Atha ko carahi devamanussaloke atāri jātiñca jarañca mārisāti: atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti 'atha ko carahi deva manussaloke atāri jātiñca jarañca mārisa'​. ​
 +
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti: '​pucchāmi ta'​nti:​ pucchāmi taṃ, yācāmi taṃ, ajjhesāmi taṃ, pasādemi taṃ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ '​bhagavā'​ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇāse (iccāyasmā nando)\\
 +Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 +Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 +Te ce munī brūsi anoghatiṇṇe\\
 +Atha ko carahi devamanussaloke,​ \\
 +Atāri jātiñca jarañca mārisa\\
 +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti‘‘. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.258>​[BJT page 258]</​span>  ​
 +
 +7-7
 +
 +Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\
 +Jātijarāya nivutāti brūmi, \\
 +Ye sīdha siṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ cā\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Te ve narā1 oghatiṇṇāti brūmi. ​
 +
 +Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse nandāti bhagavā jātijarāya nivutāti brūmīti: nāhaṃ nanda, sabbe samaṇabrāhmaṇā jātijarāya āvutā nivutā ovutā2 pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti vadāmi, atthi te samaṇabrāhmaṇā yesaṃ jātica jarāmaraṇañca pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā3 āyatiṃ anuppādadhammāti brūmi. Ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. '​Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse nandāti bhagavā jātijarāya nivutāti brūmi'​. ​
 +
 +Ye sīdha diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo4 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo5 pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. '
 +
 +Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti '​anekarūpampi pahāya sabbaṃ'​. ​
 +
 +. 8Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā. Taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya. ​
 +
 +1. Te ce nanda-pana. \\
 +2. Ophuṭā-syā. \\
 +3. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka. \\
 +Anabhāvaṃ katā-machasaṃ. \\
 +4. Suta suddhiyo-va,​ vi. Ka. \\
 +5. Muta diṭṭhiyo paśāya-va,​ vī, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.260>​[BJT page 260]</​span>  ​
 +
 +Katamā '​ñātapariññā:​ taṇhaṃ jānāti1 '​ayaṃ rūpataṇhā ayaṃ saddataṇhā ayaṃ gandhataṇhā ayaṃ rasataṇhā ayaṃ phoṭṭhabbataṇhā ayaṃ dhammataṇhā'​ti. Jānāti1 passati, ayaṃ ñātapariññā. ​
 +
 +Katamā '​tīraṇapariññā':​ evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā. ​
 +
 +Katamā '​pahānapariññā':​ evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ‘‘yo bhikkhave, taṇhāya chandarāgo taṃ pajahatha, evaṃ sā taṇhā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā‘‘ti. [A] ayaṃ pahānapariññā. ​
 +
 +Taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā anāsavā seti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā. ​
 +
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā3 atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. \\
 +. 8\\
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\
 +Jātijarāya nivutāti brūmi, \\
 +Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā4\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. ​
 +
 +1. Pajānāti-pana,​ syā. \\
 +2. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka, syā. \\
 +3. Otiṇṇa nittiṇṇā-pana\\
 +4. Yesīdha diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃca-va,​ vi, kama\\
 +[A.] Khandha saṃyutta-bhāravagga. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.262>​[BJT page 262]</​span>  ​
 +
 +7-8
 +
 +Etābhinandāmi vaco mahesino (iccāyasmā nando)\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ\\
 +Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ, \\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Ahampi te oghatiṇṇā'​ti brūmī. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.262>​[BJT page 262]</​span>  ​
 +
 +Etābhinandāmi vaco mahesinoti: '​eta'​nti:​ tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ1 nandāmi abhinandāmi modāmi anumodāmi icchāmi sādiyāmi patthayāmi pihayāmi abhijappāmi. Mahesinoti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti mahesi mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​\\
 +Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabhoti mahesīti '​etābhinandāmi vaco mahesino'​. ​
 +
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhīkanti:​ '​sukittita'​nti:​ svācīkkhitaṃ3 sudesitaṃ (supaññapitaṃ) supaṭṭhapitaṃ suvivaṭaṃ4 suvibhattaṃ suuttānīkataṃ supakāsitaṃ gotama nūpadhīkanti:​ '​upadhi'​ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca upadhipahānaṃ upadhivūpasamaṃ upadhipaṭinissaggaṃ5 upadhipaṭippassaddhiṃ6 amataṃ nibbānanti '​sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ. '
 +
 +Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbanti: ye sabbā diṭṭhasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā mutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā diṭṭhamutasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā vatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, ye sabbā sīlabbatasuddhiyo pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti 'ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ. '
 +
 +Anekarūpampi pahāya sabbanti: anekavidhavatakotūhalamaṅgalena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ pahāya jahitvā pajahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti '​anekarūpampi pahāya sabbaṃ. '
 +
 +1. Anusandhiṃ-va,​ vi, ka\\
 +2. Kiṃ mahesi-machasaṃ. \\
 +3. Su ācikkhitaṃ-machasaṃ,​ syā. \\
 +4. Su vivaritaṃ-pana. \\
 +5. Upadhi nissaggaṃ-va,​ vi, ka, machasaṃ\\
 +Upadhipaṭinissaggo-syā. \\
 +6. Paṭippassaddhaṃ-va,​ vi, ka, machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.264>​[BJT page 264]</​span>  ​
 +
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmīti: taṇhāti: rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā. Taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ tīhi pariññāhi parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya. ​
 +
 +Katamā '​ñātapariññā:​ taṇhaṃ jānāti1 '​ayaṃ rūpataṇhā ayaṃ saddataṇhā ayaṃ gandhataṇhā ayaṃ rasataṇhā ayaṃ phoṭṭhabbataṇhā ayaṃ dhammataṇhā'​ti. Jānāti1 passati, ayaṃ ñātapariññā. ​
 +
 +Katamā '​tīraṇapariññā':​ evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato2 vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato3 ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā. ​
 +
 +Katamā '​pahānapariññā':​ evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ayaṃ pahānapariññā,​ taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ imābhi tībhi pariññābhi parijānitvā. Anāsavāti:​ cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā. ​
 +
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi vadāmīti '​taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo. ​
 +
 +‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino\\
 +Sukittitaṃ gotama nūpadhikaṃ,​ \\
 +Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\
 +Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ\\
 +Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 +Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
 +Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. ​
 +
 +Nanda suttaniddeso sattamo
 +
 +1. Pajānāti-syā. \\
 +2. Asārato aghamūlato-va,​ vi, ka-. \\
 +3. Asārato-va,​ vi, ka. \\
 +4. Anabhāvaṃ gatā-va, vi, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.266>​[BJT page 266]</​span>  ​
 +
 +8. Hemaka suttaniddeso
 +
 +8-1
 +
 +Yeme pubbe viyākaṃsu-(iccāyasmā hemako)\\
 +Huraṃ gotamasāsanā\\
 +Iccāsī iti bhavissati\\
 +Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,​ \\
 +Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\
 +Nāhaṃ tattha abhiramiṃ. ​
 +
 +Yeme pubbe viyākaṃsūti:​ '​ye'​ti:​ yo ca bāvari brāhmaṇo,​ ye caññe tassa ācariyā, te sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ vyākaṃsu ācikkhiṃsu,​ pakāsesunti 'ye me pubbe viyākaṃsu:​ iccāyasmā hemakoti: -------------------. \\
 +Huraṃ gotamasāsanāti:​ huraṃ gotamasāsanā,​ paraṃ gotamasāsanā,​ pure gotamasāsanā,​ paṭhamataraṃ gotamasāsanā buddhasāsanā jinasāsanā tathāgatasāsanā,​ devadevasāsanā,​ 2 arahantasāsanāti '​huraṃ gotama sāsanā'​. ​
 +
 +Iccāsi iti bhavissatīti:​ evaṃ kira āsi, evaṃ kira bhavissatīti 'icca si iti bhavissati'​. ​
 +
 +Sabbaṃ taṃ itihītihanti:​ sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,​ itikirāya, paramparāya piṭakasampadāya takkahetu nayahetu ākāraparivitakkena diṭṭhinijjhānakkhantiyā na sāmaṃ sayamabhiññātaṃ na attapaccakkhadhammaṃ kathayiṃsūti '​sabbaṃ taṃ itihītihaṃ. '
 +
 +Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti:​ sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ vitakkavaḍḍhanaṃ saṅkappavaḍḍhanaṃ kāmavitakkavaḍḍhanaṃ vyāpādavitakkavaḍḍhanaṃ vihiṃsāvitakkavaḍḍhanaṃ ñātivitakkavaḍḍhanaṃ janapadavitakkavaḍḍhanaṃ amarāvitakkavaḍḍhanaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhanaṃ3 lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhanaṃ anavaññattipaṭisaṃyuttavitakkavaḍḍhananti sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ'​
 +
 +1. Uttānī makaṃsu-pa. \\
 +2. Deva devasāsanā yanna pa-va-vi-ka-\\
 +Vena potvala näta. \\
 +3. Parānudaya- -machasaṃ\\
 +Parānuddaya- -pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.268>​[BJT page 268]</​span>  ​
 +
 +Nāhaṃ tattha abhiraminti nāhaṃ tattha abhiramiṃ na vindiṃ1 nādhigacchiṃ na paṭilabhinti2 '​nāhaṃ tattha abhiramiṃ. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Ye me pubbe viyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\
 +Huraṃ gotama sāsanā, \\
 +Iccāsi iti bhavissati\\
 +Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,​ \\
 +Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\
 +Nāhaṃ tattha abhirami‘‘nti. ​
 +
 +8-2
 +
 +Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\
 +Taṇhānigghātanaṃ3 muni, \\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tvaṃ ca me dhammamakkhāhīti '​tva'​nti bhagavantaṃ bhaṇati. Dhammamakkhāhīti '​dhamma'​nti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ akkhāhi ācikkhāhi,​ desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti '​tvaṃ ca me dhammamakkhāhi'​
 +
 +Taṇhā nigghātanaṃ munīti taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā,​ taṇhānigghātanaṃ taṇhāpahānaṃ4. Taṇhāvūpasamaṃ taṇhāpaṭinissaggaṃ taṇhā paṭippassaddhaṃ amataṃ nibbānaṃ. Munīti '​monaṃ'​ vuccati\\
 +Ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so munīti taṇhānigghātanaṃ muni'
 +
 +Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. \\
 +Caranti caranto viharanto5 irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
 +
 +1. Ratiṃ na vindi -pana\\
 +2. Ratiṃ napaṭilabhinti -pana. \\
 +3. Nighātanaṃ -pana. \\
 +4. Taṇhā nippatanaṃ taṇhā pahānaṃ -ma, va, vi, ka. \\
 +5. Vīcaranto -va, vi, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.270>​[BJT page 270]</​span>  ​
 +
 +Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\
 +Taṇhānigghātanaṃ1 muni, \\
 +Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
 +Tare loke visattikanti. ​
 +
 +8-3
 +
 +Idha diṭṭhasutamuta-\\
 +Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\
 +Chandarāgavinodanaṃ\\
 +Nibbānapadamaccutaṃ2
 +
 +Idha diṭṭhasutamutaviññātesūti '​diṭṭha'​nti cakkhunā diṭṭhaṃ,​ sutanti sotena sutaṃ, mutanti ghānena ghāyitaṃ jivhāya sāyitaṃ, kāyena phuṭṭhaṃ,​ viññātanti manasā viññātanti 'idha diṭṭhasutamutaviññātesu. '
 +
 +Piyarūpesu hemakāti '​kiñcaloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ:​ \\
 +Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Gandhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Phoṭṭhabbā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ \\
 +Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ cakkhusamphasso
 +
 +1. Nighātanaṃ-pana\\
 +2. Nibbānaṃ paramaccutaṃ-va,​ vi, ka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.272>​[BJT page 272]</​span>  ​
 +
 +Loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpanti '​piyarūpesu hemaka. '
 +
 +Chandarāgavinodananti1 '​chandarāgo'​ti ‘‘yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ‘‘
 +
 +Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṃ chandarāgavūpasamaṃ,​ chandarāgapaṭinissaggaṃ chandarāgapaṭippassaddhi2 amataṃ nibbānanti '​chandarāgavinodanaṃ. '
 +
 +Nibbānapadamaccutanti nibbānapadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ,​ accūtanti niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammanti '​nibbānapadamaccutaṃ. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Idha diṭṭhasutamuta-\\
 +Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\
 +Chandarāgavinodanaṃ\\
 +Nibbānapadamaccuta‘‘nti. ​
 +
 +1. Chanda vinodanti-ma. \\
 +2. Chandarāga paṭippassaddhaṃ-ma,​ va, vi, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.274>​[BJT page 274]</​span>  ​
 +
 +8-4
 +
 +Etadaññāya ye satā\\
 +Diṭṭhadhammābhinibbutā,​ \\
 +Upasantā ca te sadā\\
 +Tiṇṇā loke visattikaṃ. ​
 +
 +Etadaññāya ye satāti: '​eta'​nti amataṃ nibbānaṃ ‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ‘‘ Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā aparehipi catūhi kāraṇehi satā: asati parivajjanāya satā: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā satā: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā satā: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi satā: satiyā samannāgatattā satā: satiyā vasitattā satā: satiyā pāguññatāya satā: satiyā apaccoropanatāya satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā satā: santattā satā: samitattā satā: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā satā: dhammānussatiyā satā: saṅghānussatiyā satā: sīlānussatiyā satā: cāgānussatiyā satā: devatānussatiyā satā: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā satā: kāyagatāsatiyā satā: upasamānussatiyā satāti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. Te vuccanti satā'​ti '​etadaññāya ye satā'​. ​
 +
 +Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ sabbe dhammā anattāti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā,​ abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā'​
 +
 +Upasantā ca te sadāti: '​upasantā'​ti:​ rāgassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, dosassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, mohassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, kodhassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, upanāhassa upasamitattā nibbāpitattā upasantā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā upasamitattā nijjhātattā nibbutattā paṭippassaddhāti santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​upasantā. ' Teti arahanto khīṇāsavā,​ sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ sattaṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ udakodhikajātaṃ avīcisantatisahitaṃ1 phassitaṃ,​ purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayo khandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandheti '​upasantā ca te sadā. '
 +
 +1. Adhivisantāti samitaṃ -pana. \\
 +Avippasantanti pahita -(katthaci). \\
 +Avipasantāti jahitaṃ -vidyā. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.276>​[BJT page 276]</​span>  ​
 +
 +Tiṇṇā loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ,​ visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tiṇṇā loke visattikanti loke vesā visattikā, lokevetaṃ visattikaṃ tiṇṇā uttiṇṇā1 nittiṇṇā atikkantā samatikkantā vītivattāti '​tiṇṇā loke visattikaṃ. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Etadaññāya ye satā\\
 +Diṭṭhadhammābhinibbutā\\
 +Upasantā ca te sadā\\
 +Tiṇṇā loke visattika‘‘nti
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante bhagavā '​sāvakohamasmī'​ti. ​
 +
 +Hemaka suttaniddeso samatto. ​
 +
 +1. Otiṇṇā uttiṇṇā-pana. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.278>​[BJT page 278]</​span>  ​
 +
 +9. Todeyya suttaniddeso
 +
 +9-1
 +
 +Yasmiṃ kāmā na vasanti- (iccāyasmā todeyyo)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati, \\
 +Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa kīdiso1
 +
 +Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti na āvasanti na parivasantīti '​yasmiṃ kāmā na vasanti'​ iccāyasmā todeyyoti ---------
 +
 +Taṇhā yassa na vijjatīti: taṇhā yassa natthi, na santi2 na saṃvijjati nūpalabbhati ñāṇagginā daḍḍhāti '​taṇhā yassa na vijjati. ​
 +
 +Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti:​ kathaṅkathā ca yo tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti '​kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. '
 +
 +Vimokkho tassa2 kīdisoti: vimokkho tassa kīdiso, kiṃsaṇṭhito kiṃpakāro,​ kiṃpaṭibhāgo,​ icchitabboti vimokkhaṃ pucchatīti vimokkho tassa kīdiso'​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati, \\
 +Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa kīdiso‘‘ti
 +
 +9-2
 +
 +Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati, \\
 +Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa nāparo, ​
 +
 +Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasminti yasmiṃ puggale arahante khīṇāsave,​ '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Yasmiṃ kāmā na vasantīti: yasmiṃ kāmā na vasanti, na saṃvasanti,​ na āvasanti, na parivasanti,​ '​yasmiṃ kāmā na vasanti'​. \\
 +Todeyyāti bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​metteyyāti bhagavā. '
 +
 +1. Kiṃ diso-ka-\\
 +2. Na sati-machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.280>​[BJT page 280]</​span>  ​
 +
 +Taṇhā yassa na vijjatīti: '​taṇhā'​ti:​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yāssāti: arahato khīṇāsavassa. Taṇhā yassa na vijjatīti taṇhā yassa natthi, na santi na saṃvijjati nūpalabbhati,​ pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti '​taṇhā yassa na vijjati. ' Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti:​ '​kathaṅkathā'​ vuccati vicikicchā,​ dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā , aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ1 cittassa manovilekho. Yoti: yo so arahaṃ khīṇāsavo. Kathaṅkathā ca yo tiṇṇoti kathaṅkathā ca yo tiṇṇo, uttiṇṇo,​ nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivattoti '​kathaṅkathā ca yo tiṇṇo. '
 +
 +Vimokkho tassa nāparoti: natthi tassa aparo vimokkho, yena vimokkhena vimucceyya vimutto so kataṃ tassa vimokkhena karaṇīyanti vimokkho tassa nāparo'​ tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\
 +Taṇhā yassa na vijjati, \\
 +Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
 +Vimokkho tassa nāparoti. ​
 +
 +9-3
 +
 +Nirāsaso so2 uda āsasāno\\
 +Paññāṇavā so uda paññakappī,​ \\
 +Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\
 +Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. ​
 +
 +Nirāsaso so uda āsasānoti nittaṇho3 so udāhu sataṇho, rūpe āsiṃsati4 sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe - kulaṃ gaṇaṃ āvāsalābhaṃ yasaṃ pasaṃsaṃ - sukhaṃ cīvaraṃ - piṇḍapātaṃ - senāsanaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ kāmadhātuṃ - rūpadhātuṃ - arūpadhātuṃ - kāmabhavaṃ - rūpabhavaṃ - arūpabhavaṃ - saññābhavaṃ - nevasaññānāsaññābhavaṃ - ekavokārabhavaṃ - catuvokārabhavaṃ - asaññābhavaṃ - pañcavokārabhavaṃ - atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ - diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme āsiṃsati4 icchati sādiyati pattheti piheti abhijappatīti '​nirāsaso so uda āsasāno. ​
 +
 +1. Chambhitattaṃ - machasaṃ\\
 +2. Nīrāsaso yo - pana. \\
 +Nīrāsayo so - vi. \\
 +3. Nītaṇho - va, vi, ka. \\
 +4. Āsīsati - va, vi, ka, machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.282>​[BJT page 282]</​span>  ​
 +
 +Paññāṇavā so udapaññakappī1ti:​ '​paññāṇavā so'ti: paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Uda paññakappīti:​ udāhu aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā kappeti, janeti saṃjaneti nibbatteti abhinibbattetīti '​paññāṇavā so uda paññakappī. '
 +
 +Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññanti:​ '​sakkā'​ti sakko bhagavā, sakyakulā pabbajito tipi sakko. Athavā aḍḍho mahaddhano dhanavā tipi sakko, tassimāni dhanāni, seyyathīdaṃ:​ saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ sammappadhānadhanaṃ iddhipādadhanaṃ indriyadhanaṃ baladhanaṃ bojjhaṅgadhanaṃ maggadhanaṃ phaladhanaṃ nibbānadhananti. Tehi anekavidhehi dhanaratanehi aḍḍho mahaddhano dhanavātipi sakko. Athavā pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsotipi sakko. Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññanti:​ sakka, yathā ahaṃ muniṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭivijāneyyaṃ paṭivijjheyyanti '​muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ'​. ​
 +
 +Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti:​ '​taṃ'​ti:​ yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Viyācikkhāti:​ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti:​ '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato. ​
 +
 +‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 +Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 +Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
 +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. ​
 +
 +'Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Nirāsaso so uda āsasāno\\
 +Paññāṇavā so uda paññakappī,​ 1\\
 +Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\
 +Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti. ​
 +
 +1. Udasaññakappī - pana. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.284>​[BJT page 284]</​span>  ​
 +
 +9-4
 +
 +Nirāsaso so na so1 āsasāno\\
 +Paññāṇavā so na ca paññakappī,​ \\
 +Evampi todeyya, muniṃ vijāna\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ. ​
 +
 +Nirāsaso so na āsasānoti:​ nittaṇho so na yo sataṇho so rūpe nāsiṃsati2 sadde - gandhe - rase - phoṭṭhabbe diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme nāsiṃsati1 na icchati na2 sādiyati na pattheti na piheti nābhijappatīti '​nirāsaso so na so āsasāno. ​
 +
 +Paññāṇavā so na ca paññakappīti3 '​paññāṇavā'​ti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Na ca paññakappīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhā kappaṃ vā na kappeti, diṭṭhikappaṃ vā na kappeti, na janeti, na saṃjaneti,​ na nibbatteti, nābhinibbattetīti '​paññāṇavā so na ca paññakappī. ​
 +
 +Evampi todeyya muniṃ vijānāti: '​munī'​ti:​ '​monaṃ'​ vuccati ñāṇaṃ,​ yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi,​ tena ñāṇena samannāgato muni monappattoti. ​
 +
 +Tīṇi moneyyāni: kāyamoneyyaṃ vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ. Katamaṃ kāyamoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. Tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyapariññā kāyamoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ,​ kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ,​ kāyasaṃkhārānirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Idaṃ kāyamoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ vacīmoneyyaṃ?​ Catubbidhānaṃ vacīduccaritānaṃ pahānaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ,​ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo vacīmoneyyaṃ,​ vācāya chandarāgassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ. Vacīsaṃkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Idaṃ vacīmoneyyaṃ. ​
 +
 +Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
 +
 +1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
 +
 +2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. ​
 +
 +Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
 +
 +3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 +Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
 +
 +4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
 +Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ‘‘
 +
 +5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 +Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 +Devamanussehi pūjito yo\\
 +Saṅgajālamaticca so munī. ​
 +
 +Evampi todeyya muniṃ vijānāti todeyya evaṃ muniṃ jāna, paṭijāna paṭivijāna paṭivijjhāti '​evampi todeyya muniṃ vijāna'​. ​
 +
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: '​akiñcana'​nti:​ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ,​ yassetāni kiñcanāni4 pahīnāni samucchinnāni vūpasannāni paṭipassaddhāni,​ abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni so vuccati akiñcano. Kāmāti uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Bhavāti dve bhavā kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṃkhāro,​ ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhiko rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ,​ ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. ​
 +
 +1. Na ca - machasaṃ\\
 +2. Nā sīsati - va, vi, ka. Machasaṃ. \\
 +3. Saññakappīti - pana. \\
 +4. Ete kiñcanā - syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.286>​[BJT page 286]</​span>  ​
 +
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asattanti: akiñcanaṃ puggalaṃ kāme ca bhave ca asattaṃ alaggaṃ1 alaggitaṃ (apaḷibuddhaṃ) nikkhantaṃ nissaṭaṃ vippamuttaṃ visaṃyuttaṃ vimariyādīkatena cetasā viharantanti '​akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Nirāsaso so na so āsasāno\\
 +Paññāṇavā so na ca paññakappī\\
 +Evampi todeyya muniṃ vijāna\\
 +Akiñcanaṃ kāmabhave asatta‘‘nti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
 +
 +Todeyya suttaniddeso samatto. ​
 +
 +1. Alaggitaṃ - pana
 +
 +<span bjt_page #​bjt.288>​[BJT page 288]</​span>  ​
 +
 +10. Kappa suttaniddeso. ​
 +
 +10-1
 +
 +Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (iccāyasmā kappo)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye, \\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ pabrūhi mārisa\\
 +Tvañca me dīpa1 makkhāhi\\
 +Yathayidaṃ nāparaṃ siyā. ​
 +
 +Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhatanti:​ '​saro'​ vuccati saṃsāro. Āgamanaṃ gamanaṃ gamanāgamanaṃ kālaṃ gati bhavābhavo cuti ca uppatti ca nibbatti ca bhedo ca2 jāti ca jarā ca maraṇaṃ ca. Saṃsārassa purimā3 koṭi na paññāyati,​ pacchimāpi koṭi na paññāyati,​ majjheva saṃsāre4 sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. ​
 +
 +Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vatti5, tato paraṃ na vattīti6 hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti. Hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā jāti koṭiyo vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. ​
 +
 +1. Disaṃ - va, vi, ka. \\
 +2. Nīrodhoca - va, vi, ka. \\
 +3. Purimāpi - machasaṃ. \\
 +4. Majjhe ca - syā. \\
 +5. Vaṭṭaṃ vaṭṭati - sa\\
 +Vaṭṭaṃ vattati - vi. \\
 +6. Vattatīti - machasaṃ, sa. \\
 +Vattati - syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.290>​[BJT page 290]</​span>  ​
 +
 +Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā,​ 1 yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​
 +
 +1. Vaḍḍhataṃ - saka
 +
 +<span bjt_page #​bjt.292>​[BJT page 292]</​span>  ​
 +
 +Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati, \\
 +Tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti '​majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. '
 +
 +Iccāyasmā kappo padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Kappoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Kappo'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā kappo. ​
 +
 +Oghe jāte mahabbhayeti:​ kāmoghe bhavoghe diṭṭhoghe avijjogho jāte saṃjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti:​ jātibhaye jarābhaye vyādhibhaye maraṇabhayeti 'oghe jāte mahabbhaye'​
 +
 +Jarāmaccuparetānanti:​ jarāya phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ maccunā phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ jātiyā anugatānaṃ jarāya anusaṭānaṃ byādhinā abhibhūtānaṃ maraṇena abbhāgatānaṃ atāṇānaṃ alenānaṃ asaraṇānaṃ asaraṇībhūtānanti '​jarāmaccuparetānaṃ. '
 +
 +Dīpaṃ pabrūhi mārisāti: dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti: piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisā'​ti '​dīpaṃ1 pabrūhi mārisa. ' \\
 +1. Disaṃ pabruhi - va, vi, ka. \\
 +Dīsaṃ. - Va, vi, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.294>​[BJT page 294]</​span>  ​
 +
 +Tvañca me dīpamakkhāhīti:​ '​tva'​nti:​ bhagavantaṃ bhaṇati, dīpamakkhāhīti:​ dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ akkhāhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti tvañca me dīpamakkhāhi'​
 +
 +Yathayidaṃ nāparaṃ siyāti: yathayidaṃ dukkhaṃ idheva nirujjheyya,​ vūpasameyya atthaṃ gaccheyya paṭippassambheyya puna paṭisandhikaṃ dukkhaṃ na nibbatteyya,​ kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā kāmabhave vā rūpabhave vā arūpabhave vā saññābhave vā asaññābhave vā nevasaññānāsaññābhave vā ekavokārabhave vā catuvokārabhave vā pañcavokārabhave vā punagatiyā vā uppattiyā vā paṭisandhiyā vā bhave vā saṃsāre vā vaṭṭe vā1 na jāyeyya na saṃjāyeyya na nibbatteyya nābhinibbatteyya idheva nirujjheyya vūpasameyya atthaṃgaccheyya paṭippassambheyyāti '​yathayidaṃ nāparaṃ siyā'
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +'​Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (iccāyasmā kappo)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye, \\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ pabrūhi mārisa, \\
 +Tvañca me dīpamakkhāhi\\
 +Yathayidaṃ nāparaṃ siyā‘‘ti. ​
 +
 +10-2
 +
 +Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ (kappāti bhagavā)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye\\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ pabrūmi kappa te. 
 +
 +Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhanti:​ '​saro'​ vuccati saṃsāro. Āgamanaṃ gamanaṃ gamanāgamanaṃ kālaṃ gati bhavābhavo2 cuti ca uppatti ca nibbatti ca bhedo ca jāti ca jarā ca maraṇañca. Saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ pacchimāpi koṭi na paññāyati,​ majjheva saṃsāre sattā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. ​
 +
 +Kathaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vatti5, tato paraṃ na vattīti6 hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti. Hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā jāti koṭiyo vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tatoparaṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. ​
 +
 +Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhatā,​ yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​
 +
 +Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti '​majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. '
 +
 +Kappāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati: bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​kappāti bhagavā. '
 +
 +1. Vaddhevā - pana. \\
 +2. Bhavābhave - pa, va. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.296>​[BJT page 296]</​span>  ​
 +
 +Oghe jāte mahabbhayeti:​ kāmoghe bhavoghe diṭṭhogho avijjoghe jāte saṃjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte. Mahabbhayeti:​ jātibhaye jarābhaye vyādhibhaye maraṇabhayeti 'oghe jāte mahabbhaye'​
 +
 +Jarāmaccuparetānanti:​ jarāya phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ maccunā phuṭṭhānaṃ paretānaṃ samohitānaṃ samannāgatānaṃ jātiyā anugatānaṃ jarāya anusaṭānaṃ byādhinā abhibhūtānaṃ maraṇena abbhāhatānaṃ atāṇānaṃ alenānaṃ asaraṇānaṃ asaraṇībhūtānanti '​jarāmaccuparetānaṃ'​
 +
 +Dīpaṃ pabrūmi kappa yeti: dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gatiṃ parāyanaṃ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​dīpaṃ pabrūmi kappa te'
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)\\
 +Oghe jāte mahabbhaye, \\
 +Jarāmaccuparetānaṃ\\
 +Dīpaṃ pabrūmi kappa te‘‘ti. ​
 +
 +10-3
 +
 +Akiñcanaṃ anādānaṃ - etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\
 +Nibbānaṃ iti naṃ brūmi - jarāmaccuparikkhayaṃ. ​
 +
 +Akiñcanaṃ anādānanti:​ '​kiñcana'​nti:​ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ kiñcanappahānaṃ kiñcanavūpasamo1 kiñcanapaṭinissaggo2 kiñcanapaṭippassaddhi3 amataṃ nibbānanti akiñcanaṃ. Anādānanti:​ '​ādānaṃ vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ādānappahānaṃ ādānavūpasamo ādānapaṭinissaggo ādānapaṭippassaddhi amataṃ nibbānanti ‘‘akiñcanaṃ anādānaṃ‘‘
 +
 +1. Kiñcanavūpasamaṃ - machasaṃ\\
 +2. Paṭinissaggaṃ - machasaṃ\\
 +3. Paṭippassaddhiṃ - machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.298>​[BJT page 298]</​span>  ​
 +
 +Etaṃ dīpaṃ anāparanti:​ etaṃ dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gati parāyanaṃ. Anāparanti:​ tamhā paro añño dīpo natthi, atha kho so yeva1 dīpo aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti '​etaṃ dīpaṃ anāparaṃ'​. \\
 +Nibbānaṃ iti naṃ brūmīti: '​vānaṃ'​ vuccati taṇhā, ‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Vānappahānaṃ vānavūpasamo vānapaṭinissaggo (vānapaṭippassaddhi2) amataṃ nibbānaṃ. Itīti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ3 itīti: brūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​nibbānaṃ iti naṃ brūmi. '
 +
 +Jarāmaccuparikkhayanti:​ jarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​jarāmaccuparikkhayaṃ'​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Akiñcanaṃ anādānaṃ,​ etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\
 +Nibbānaṃ iti naṃ brūmi jarāmaccuparikkhaya‘‘nti
 +
 +10-4
 +
 +Etadaññāya4 ye satā - diṭṭhadhammābhinibbutā\\
 +Na te māravasānugā - na te mārassa paddhagū. 5
 +
 +Etadaññāya ye satāni: '​eta'​nti:​ amataṃ nibbānaṃ ‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ‘‘ Aññāyāti:​ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​ntī\\
 +Aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā satāti: catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Te vuccati '​satā'​ti '​etadaññāya ye satā. '
 +
 +1. So evaṃ - machasaṃ. \\
 +2. Vānapaṭippassaddhiṃ - machasaṃ\\
 +3. Metaṃ - va, vi, ka. \\
 +4. Bhāventā - machasaṃ, syā. \\
 +5. Etadatthāya - va, vi, ka. \\
 +6. Paṭṭhagu - syā. \\
 +Paṭṭhagū - va. Vi. Ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.300>​[BJT page 300]</​span>  ​
 +
 +Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā'​ti:​ diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti:​ rāgassa1 nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, makkhassa nibbāpitattā nibbutā, paḷāsassa nibbāpitattā nibbutā, issāya nibbāpitattā nibbutā, macchariyassa nibbāpitattā nibbutā, māyāya nibbāpitattā nibbutā, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbutā, thambhassa nibbāpitattā nibbutā, sārambhassa nibbāpitattā nibbutā, mānassa nibbāpitattā nibbutā, atimānassa nibbāpitattā nibbutā, madassa nibbāpitattā nibbutā, pamādassa nibbāpitattā nibbutā, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā. '
 +
 +Na te māravasānugatāti:​ '​māro'​ti:​ ‘‘yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci pamattabandhu. Na te māravasānugatāti:​ na te mārassa vase vattanti, napi māro tesu vasaṃ vatteti te māraṃ ca mārapakkhaṃ ca mārapāsaṃ ca mārabalisaṃ ca mārāmisaṃ ca māravisayaṃ ca māranivāpaṃ ca2 māragocaraṃ ca mārabandhanaṃ ca abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti 'na te māravasānugā. '
 +
 +Na te mārassa paddhagūti:​ 3 na te mārassa paddhā paddhacarā4 paricārikā sissā5 buddhassa te bhagavato paddhā paddhacarā6 paricārikā sissāti 'na te mārassa paddhagūti. ​
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā,​ \\
 +Na te māravasānugā na te mārassa paddhagūti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​
 +
 +Kappa suttaniddeso samatto. ​
 +
 +1. Lobhassa - va, vi, ka\\
 +2. Māranivāsaṃ ca, machasaṃ. \\
 +3. Paṭṭhatūtī - syā. \\
 +Paṭṭhabhūti - va. Vi, ka. \\
 +4. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka. \\
 +5. Paricārikā siyā - machasaṃ, va, vi, ka. \\
 +6. Paṭṭhā paṭṭhacarā - va, vi, ka, syā. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.302>​[BJT page 302]</​span>  ​
 +
 +11. Jatukaṇṇī suttaniddeso. ​
 +
 +11-1
 +
 +Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\
 +Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,​ \\
 +Santipadaṃ brūhi sahājanetta1\\
 +Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ, ​
 +
 +Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti:​ '​sutvā'​ti:​ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'​ti '​sutvānahaṃ. Vīrāti: vīro bhagavā, viriyavāti vīro, pahūti vīro2 visavīti vīro3 alamattoti4 vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchamhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​
 +
 +1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\
 +Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\
 +So viriyavā padhānavā\\
 +Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A]
 +
 +Sutvānahaṃ vīra. ​
 +
 +Akāmakāminti:​ '​kāmā'​ti:​ uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Buddhassa bhagavato vatthukāmā pariññātā kilesakāmā pahīnā, vatthukāmānaṃ pariññātattā kilesakāmānaṃ pahīnattā bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati,​ ye kāme kāmenti kāme patthenti, kāme pihenti, kāme abhijappanti,​ te kāmakāmino rāgarāgino saññāsaññino,​ bhagavā na kāme kāmeti, na kāme pattheti, na kāme piheti, na kāme abhijappati,​ tasmā buddho akāmo nikkāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatīti '​sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ'​. Iccāyasmā jatukaṇṇīti:​ \\
 +Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Jatukaṇṇīti:​ tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāroti '​iccāyasmā jatukaṇṇī'​. ​
 +
 +1. Sahajanetta - machasaṃ. \\
 +Mahājanetta - va, vi, ka. \\
 +2. Pabhūti vīro - va, vi, ka. \\
 +3. Vīsati vīro - va, vi, ka. \\
 +4. Alamatthoti - va, vi, ka. \\
 +[A.] Suttanipāta - sabhiyasutta. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.304>​[BJT page 304]</​span>  ​
 +
 +Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamanti:​ '​oghātiga'​nti:​ oghātigaṃ oghaṃ atikkantaṃ samatikkantaṃ vītivattanti '​oghātigaṃ'​. Puṭṭhunti:​ puṭṭhuṃ pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ. Akāmamāgamanti:​ akāmaṃ puṭṭhuṃ nikkāmaṃ1 cattakāmaṃ vantakāmaṃ muttakāmaṃ pahīnakāmaṃ paṭinissaṭṭhakāmaṃ vītarāgaṃ vigatarāgaṃ cattarāgaṃ vantarāgaṃ muttarāgaṃ pahīnarāgaṃ paṭinissaṭṭharāgaṃ āgamhā āgatamhā sampannamhā tayā saddhiṃ samāgatamhāti '​oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ. '
 +
 +Santipadaṃ brūhi sahājanettā2ti:​ '​santī'​ti:​ ekena ākārena santipi santipadampi tameva amataṃ nibbānaṃ,​ yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ​
 +
 +Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
 +
 +Santametaṃ padaṃ, paṇītametaṃ padaṃ, yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. Athāparenākārena ye dhammā santādhigamāya santiphusanāya santi sacchikiriyāya saṃvattanti,​ seyyathīdaṃ:​ cattāro satipaṭṭhānā,​ cattāro sammappadhānā,​ cattāro iddhipādā,​ pañcindriyāni,​ pañcabalāni,​ sattabojjhaṅgā,​ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ime vuccanti santipadaṃ tāṇapadaṃ lenapadaṃ saraṇapadaṃ abhayapadaṃ accutapadaṃ amatapadaṃ nibbānapadaṃ brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Sahājanettāti:​ '​nettaṃ'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ buddhassa bhagavato nettaṃ ca jinabhāvo ca bodhiyā mūle apubbaṃ acarimaṃ ekasmiṃ khaṇe uppanno, tasmā buddho sahājanettoti '​santipadaṃ brūhi sahājanetta. '
 +
 +Yathātacchaṃ bhagavā brūhi metanti: yathātacchaṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ,​ bhagavāti: gāravādhivacanametaṃ:​ apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā'​ti. Brūhi metanti: brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti '​yathātacchaṃ bhagavā brūhi metaṃ. ' \\
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\
 +Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,​ \\
 +Santipadaṃ brūhi sahājanetta\\
 +Yathātacchaṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. ​
 +
 +1. Nikāmaṃ - va, vi, ka. \\
 +2. Mahājanetta - ca, vi, ka. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.306>​[BJT page 306]</​span>  ​
 +
 +11-2
 +
 +Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\
 +Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasā, \\
 +Parittapaññassa me bhūripañña,​ 1\\
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Jātijarāya idha vippahānaṃ. ​
 +
 +Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyatīti:​ '​bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.306>​[BJT page 306]</​span>  ​
 +
 +Kāmāti: uddānato2 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +Bhagavā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā3 carati viharati irīyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti '​bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati. '
 +
 +Ādiccova paṭhaviṃ teji tejasātī: '​ādicco'​ vuccati suriyo, paṭhavī vuccati jagati, yathā suriyo tejī4 tejena samannāgato paṭhaviṃ abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā santāpayitvā sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca andhakāraṃ vidhametvā ālokaṃ dassayitvā ākāse antalikkhe gaganapathe5 vegena gacchati evameva bhagavā ñāṇatejī6 ñāṇatejena samannāgato sabbaṃ abhisaṃkhārasamudayaṃ -pe----
 +
 +Kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvā ñāṇālokaṃ dassetvā vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā carati viharati irīyati vatteti7 pāleti yapeti yāpetīti ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā. \\
 +Parittapaññassa me bhūripaññāti:​ ahamasmi parittapañño omakapañño lāmakapañño chattakapañño8,​ tvampi mahāpañño puthupañño hāsupañño9 javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Bhūrī vuccati paṭhavī, bhagavā tāya paṭhaviyā samāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti parittapaññassa me bhūripañña. ​
 +
 +1. Bhūripañño - machasaṃ, syā\\
 +2. Udānato - pana. \\
 +3. Madditvā iti - machasaṃ natthi. \\
 +4. Teji tejasā tejena - va, ka, vi, pa-\\
 +5. Gamana pathe - syā. \\
 +6. Ñāṇī ñāṇa tejena - va - vi - ka. \\
 +7. Pavatteti - pana. \\
 +8. Chatukka - machasaṃ. \\
 +9. Hāsapañño - machasaṃ - ka -
 +
 +<span bjt_page #​bjt.308>​[BJT page 308]</​span>  ​
 +
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññanti:​ '​dhammanti':​ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānaṃ (nibbānagāminiñca) paṭipadaṃ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. Yamahaṃ vijaññanti:​ yamahaṃ jāneyyaṃ ājāneyyaṃ vijāneyyaṃ paṭijāneyyaṃ paṭivijjheyyaṃ adhigaccheyyaṃ passeyyaṃ sacchikareyyanti ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ. \\
 +Jāti jarāya idha vippahānanti - idheva jāti jarāya maraṇassa pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭipassaddhiṃ amataṃ nibbānanti 'jāti jarāya idha vippahānaṃ'​. ​
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\
 +Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\
 +Parittapaññassa me bhūripañña\\
 +Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
 +Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti. ​
 +
 +11-3
 +
 +Kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)\\
 +Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\
 +Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\
 +Mā te vijjittha kiñcanaṃ. ​
 +
 +Kāmesu vinaya gedhanti: '​kāmā'​ti:​ uddānato dve kāmā: \\
 +Vatthukāmā ca kilesakāmā ca. \\
 +Katame vatthukāmā?​ Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā,​ attharaṇā pāpuraṇā,​ dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā,​ khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā. ​
 +
 +Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, parinimmitā kāmā, animmitā kāmā, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'​pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'​pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'​pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā. ​
 +
 +Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
 +
 +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\
 +Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
 +
 +Ime vuccanti kilesakāmā. ​
 +
 +'Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Kāmesu vinaya gedhanti: kāmesu gedhaṃ vinaya1 paṭivinaya pajaha2 vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti kāmesu vinaya gedhaṃ. Jatukaṇṇīti bhagavāti: taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavāti: gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 +Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
 +
 +Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​jatukaṇṇīti bhagavā. '
 +
 +1. Vineyya gedhaṃ - pana. \\
 +2. Pajahāhi - pana. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.310>​[BJT page 310]</​span>  ​
 +
 +Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti: '​nekkhammanti':​ sammā paṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ sīlesu paripūrakāritaṃ indriyesu guttadvārataṃ bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ khemato tāṇato lenato saraṇato abhayato accutato amatato nibbānato daṭṭhuṃ passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​nekkhammaṃ daṭṭhu khemato. ' \\
 +Uggahitaṃ nirattaṃ vāti: '​uggabhita'​nti:​ taṇhāvasena diṭṭhivasena gabhitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ. Nirattaṃ vāti: nirassitabbaṃ1 muñcitabbaṃ pajahitabbaṃ2 vinodetabbaṃ3 (byantīkātabbaṃ) anabhāvaṃ gametabbanti uggahitaṃ nirattaṃ vā. 
 +
 +Mā te vijjittha kiñcananti rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ. Idaṃ kiñcanaṃ tuyhaṃ mā vijjittha, mā saṃvijjittha,​ pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'mā te vijjittha kiñcanaṃ'​ tenāha bhagavā: ​
 +
 +'​Kāmesu vinaya gedhaṃ (jatukaṇṇīti bhagavā)\\
 +Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\
 +Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\
 +Mā te vijjittha kiñcana‘‘nti. ​
 +
 +11-4
 +
 +Yaṃ pubbe taṃ visosehi4\\
 +Pacchā te māhu kiñcanaṃ\\
 +Majjhe ce no5 gahessasi\\
 +Upasanto carissasi-. ​
 +
 +Yaṃ pubbe taṃ visosehīti:​ atīte saṅkhāre ārabbha ye kilesā uppajjeyyuṃ,​ te kilese sosehi visosehi sukkhāpehi visukkhāpehi abījaṃ karohi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti evampi 'yaṃ pubbe taṃ visosehi. ' Athavā ye atītā kammābhisaṅkharā avipakkavipākā te kammābhisaṃkhāre6 sosehi visosebhi sukkhāpebhi visukkhāpebhi abījaṃ karobhi pajaha vinodehi byantīkarobhi anabhāvaṃ gamehīti evampi 'yaṃ pubbe taṃ visosehi. '
 +
 +1. Nirattaṃ vāti nirattaṃ vā - machasaṃ. \\
 +2. Vijahitabbaṃ - machasaṃ. \\
 +3. Vinoditabbaṃ - machasaṃ. \\
 +4. Visodhehi - pana. \\
 +5. Veno - va, vi, ka, ma. \\
 +6. Kammābhisaṃkhārā - pana. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.312>​[BJT page 312]</​span>  ​
 +
 +Pacchā te māhu kiñcananti:​ '​pacchā'​ vuccati anāgataṃ,​ anāgate saṃkhāre ārabbha yāni uppajjeyyuṃ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ imāni kiñcanāni tuyhaṃ mā ahu mākāsi mā janesi mā saṃjanesi mā nibbattesi mābhinibbattesi pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti '​pacchā te māhu kiñcanaṃ'​. ​
 +
 +Majjhe ce no gahessasīti:​ majjhe vuccati paccuppannaṃ rūpaṃ vedanā saññā saṃkhārā viññāṇaṃ,​ paccuppanne saṅkhāre taṇhāvasena diṭṭhivasena na gahessasi na gaṇhissasi,​ na parāmasissasi,​ na nandissasi, nābhinandissasi,​ na ajjhosissasi,​ abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahissasi,​ vinodessasi,​ byantīkarissasi,​ anabhāvaṃ gamessasīti '​majjheva ce no gahessasi.
 +
 +Upasanto carissatīti:​ rāgassa santattā samitattā upasamitattā,​ dosassa santattā samitattā upasamitattā,​ mohassa santattā samitattā upasamitattā,​ dosassa santattā samitattā upasamitattā,​ mohassa santattā samitattā upasamitattā,​ kodhassa santattā samitattā upasamitattā,​ upanāhassa santattā samitattā upasamitattā,​ makkhassa santattā samitattā upasamitattā,​ paḷāsassa santattā samitattā upasamitattā,​ issāya santattā samitattā upasamitattā,​ macchariyassa santattā samitattā upasamitattā,​ māyāya santattā samitattā upasamitattā,​ sāṭheyyassa santattā samitattā upasamitattā,​ thambhassa santattā samitattā upasamitattā,​ sārambhassa santattā samitattā upasamitattā,​ mānassa santattā samitattā upasamitattā,​ atimānassa santattā samitattā upasamitattā,​ madassa santattā samitattā upasamitattā,​ pamādassa santattā samitattā upasamitattā,​ sabbakilesānaṃ santattā samitattā upasamitattā,​ sabbaduccaritānaṃ santattā samitattā upasamitattā,​ sabbadarathānaṃ santattā samitattā upasamitattā,​ sabbapariḷāhānaṃ santattā samitattā upasamitattā,​ sabbasantāpānaṃ santattā samitattā upasamitattā,​ sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā upasamitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭippassaddho carissasi viharissasi irīyissasi vattissasi pālessasi yapessasi yāpessasīti '​upasanto carissasi'​. \\
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosesi\\
 +Pacchā te māhu kiñcanaṃ,​ \\
 +Majjhe ce no gahessasi\\
 +Upasanto carissasī‘‘ti. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.314>​[BJT page 314]</​span>  ​
 +
 +11-5
 +
 +Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\
 +Vītagedhassa brāhmaṇa,​ \\
 +Āsavāssa1 na vijjanti\\
 +Yehi maccuvasaṃ vaje. 
 +
 +Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ '​sabbaso'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ '​sabbaso'​ti. Nāmanti: cattāro arūpino khandhā. Rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Gedho vuccati taṇhā, ‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa vigatagedhassa cattagedhassa vantagedhassa muttagedhassa pahīnagedhassa paṭinissaṭṭhagedhassa vītarāgassa vigatarāgassa cattarāgassa vantarāgassa muttarāgassa pahīnarāgassa paṭinissaṭṭharāgassāti '​sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇa. '
 +
 +Āsavāssa na vijjantīti:​ '​āsavā'​ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Assāti: arahato khīṇāsavassa'​ na vijjantīti ime āsavā tassa natthi, na santi, na saṃvijjanti nūpalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti '​āsavāssa na vijjantī. '
 +
 +Yehi maccuvasaṃ vajeti: yehi āsavehi maccuno vā vasaṃ gaccheyya, maraṇassa vā vasaṃ gaccheyya, mārapakkhassa vā vasaṃ gaccheyya, te āsavā tassa natthi, na santi na saṃvijjanti,​ nūpalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā,​ vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti 'yehi maccuvasaṃ vajeti. '
 +
 +Tenāha bhagavā: ​
 +
 +‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\
 +Vītagedhassa brāhmaṇa,​ \\
 +Āsavāssa na vijjanti1\\
 +Yehi maccuvasaṃ vaje‘‘ti. ​
 +
 +Saha gāthāpariyosānā2 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante, bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​
 +
 +Jatukaṇṇi suttaniddeso samatto
 +
 +1. Āsavāya na vijjanti - va - vi - ka. \\
 +2. Sahagāthā pariyosāne - pana. 
 +
 +<span bjt_page #​bjt.316>​[BJT page 316]</​span>  ​
 +
 +12. Bhadrāvudha suttaniddeso
 +
 +12-1
 +
 +Okaṃ jahaṃ1 taṇhacchidaṃ anejaṃ (iccāyasmā bhadrāvudho)\\
 +Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ\\
 +Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\
 +Sutvāna nāgassa apanamissanti ito. 
 +
 +Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejanti: okaṃ jahanti: rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā3,​ te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā4 āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho, vedanādhātuyā - saññādhātuyā - saṅkhāradhātuyā - viññāṇadhātuyā - yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho. Taṇhacchidanti,​ '​taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā,​ sā taṇhā buddhassa bhagavato chinnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ tasmā buddho '​taṇhacchido'​. Anejoti: '​ejā'​ vuccati taṇhā ‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ‘‘ Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho anejo, ejāya pahīnattā anejo bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati, na vedhati, na pavedhati, na sampavedhati,​ tasmā buddho anejoti '​okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ'​. Iccāyasmā bhadrāvudho. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Bhadrāvudho:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā bhadrāvudho. ​
 +
 +1. Oghaṃ jahaṃ - va - vi - ka. \\
 +2. Upāyupādānā - machasaṃ, syā, sa. \\
 +3. Adhiṭṭhānā abhinivesānusayā - va - vi - ka. \\
 +4. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.318>​[BJT page 318]</​span>  ​
 +
 +(Nandiṃ) jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: '​nandi'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ‘‘,​ sā nandi sā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho nandiṃ jaho. Oghatiṇṇanti:​ bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo. Bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbasaṃsārapathaṃ1 tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
 +
 +So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
 +
 +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\
 +Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
 +
 +'​Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, kodhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, upanāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, makkhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, paḷāsā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, issā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, macchariyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, māyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sāṭheyyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, thambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sārambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, atimānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, madā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, pamādā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbakilesā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbaduccaritā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbadarathā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbapariḷāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbasantāpā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbākusalābhisaṃkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti '​nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ'​. ​
 +
 +Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhanti: kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca, katamā taṇhākappo:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhākappo. Katamā diṭṭhi diṭṭhikappo:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhikappo parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhikappo,​ buddhassa bhagavato taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho,​ taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā tasmā buddho kappaṃ jaho. Abhiyāceti:​ yācāmi abhiyācāmi,​ ajjhesāmi, sādiyāmi, patthayāmi,​ pihayāmi, jappāmi, abhijappāmi,​ sumedhanti2:​ '​medhā'​ vuccati paññā. ‘‘Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi‘‘ bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno3 samannāgato,​ tasmā buddho sumedhoti '​kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ. ​
 +
 +Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: '​nāgassā'​ti:​ nāgo bhagavā, āgūṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo: sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti na pacceti, na paccāgacchati,​ sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ evaṃ bhagavā nāgacchatīti nāgo. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhaṃ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā ito apanamissanti vajissanti pakkamissanti disā vidisaṃ gamissantīti sutvāna nāgassa apanamissanti ito. '
 +
 +Tenāha so brāhmaṇo: ​
 +
 +‘‘Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ - (iccāyasmā bhadrāvudho)\\
 +Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ, \\
 +Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\
 +Sutvāna nāgassa apanamissanti ito‘‘ti. ​
 +
 +1. Sabbaṃ saṃsārapathaṃ - syā. \\
 +2. Sumedhoti - va - vi - ka, \\
 +Sumedhā vuccati - machasaṃ. \\
 +3. Samuppanno - machasaṃ. ​
 +
 +<span bjt_page #​bjt.320>​[BJT page 320]</​span>  ​
 +
 +12-2
 +
 +Nānā janā janapadehi saṅgatā\\
 +Tava vīra1 vākyaṃ abhikaṅkhamānā2\\
 +Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\
 +Tathā hi te vidito esa dhammo. ​
 +
 +Nānā janā janapadehi saṅgatāti:​ '​nānā janā'​ti:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Janapadehi saṅgatāti:​ aṅgā ca magadhā ca kaliṅgā ca kāsiyā ca kosalā ca vajjiyā ca mallā ca cetiyamhā ca vaṃsā ca3 kurumhā ca pañcālā ca macchā ca sūrasenā ca assakā ca4 avantiyā ca yonā ca kambojā ca. Saṅgatāti:​ saṅgatā samāgatā samohitā sannipatitāti '​nānā janā janapadehi saṅgatā. '
 +
 +Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti:​ '​vīrā'​ti vīro bhagavā, viriyavā soti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto vīro, abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​
 +
 +1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\
 +Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\
 +So viriyavā padhānavā\\
 +Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti[a]
 +
 +