User Tools

Site Tools


en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8

Differences

This shows you the differences between two versions of the page.

Link to this comparison view

Both sides previous revision Previous revision
en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/09/03 09:26]
Johann div at end removed
en:tipitaka:sltp:nidd_ii_utf8 [2019/10/07 09:52] (current)
Johann '' into ‘‘
Line 1214: Line 1214:
 <span bjt_page #​bjt.60>​[BJT page 60]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.60>​[BJT page 60]</​span>  ​
  
-Vivicchā pamādā nappakāsatīti:​ iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti ​''​vivicchā pamādā nappakāsati''​+Vivicchā pamādā nappakāsatīti:​ iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti ​‘‘vivicchā pamādā nappakāsati‘‘
  
 Jappābhilepanaṃ brūmīti: jappā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho1 nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā2 āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā3 sādukamyatā4 adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā, lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito5 saṃsaṭṭho laggo laggito6 palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​jappābhilepanaṃ brūmi. ' Jappābhilepanaṃ brūmīti: jappā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho1 nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā2 āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā3 sādukamyatā4 adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ayaṃ vuccati jappā, lokassa lepanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso imāya jappāya loko litto saṃlitto upalitto kiliṭṭho saṃkiliṭṭho makkhito5 saṃsaṭṭho laggo laggito6 palibuddhoti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​jappābhilepanaṃ brūmi. '
Line 1227: Line 1227:
 <span bjt_page #​bjt.62>​[BJT page 62]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.62>​[BJT page 62]</​span>  ​
  
-Dukkhamassa mahabbhayanti:​ dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ1 pettivisayikaṃ dukkhaṃ mānusakaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ2 dukkhaṃ jātassa upanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamadukkhaṃ parūpakkamadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā3 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ4 madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ dukkhaṃ mātumaraṇaṃ dukkhaṃ5 pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati atthaṃgamato nirodho paññāyati kammasannissito vipāko vipākasannissitaṃ kammaṃ nāmasannissitaṃ rūpaṃ rūpasannissitaṃ nāmaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ6 byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ,​ idaṃ vuccati dukkhaṃ. Idaṃ dukkhaṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭanaṃ upaddavo upasaggoti ​''​dukkhamassa mahabbhayaṃ''​+Dukkhamassa mahabbhayanti:​ dukkhanti jātidukkhaṃ jarādukkhaṃ vyādhidukkhaṃ maraṇadukkhaṃ sokaparidevadukkhaṃ domanassupāyāsadukkhaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ1 pettivisayikaṃ dukkhaṃ mānusakaṃ dukkhaṃ gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhaṭṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ2 dukkhaṃ jātassa upanibandhakaṃ dukkhaṃ jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ attūpakkamadukkhaṃ parūpakkamadukkhaṃ saṅkhāradukkhaṃ viparināmadukkhaṃ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā3 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ4 madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utuparināmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ dukkhaṃ mātumaraṇaṃ dukkhaṃ5 pitumaraṇaṃ dukkhaṃ bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ puttamaraṇaṃ dukkhaṃ dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ ñātivyasanaṃ dukkhaṃ bhogavyasanaṃ dukkhaṃ sīlavyasanaṃ dukkhaṃ diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyati atthaṃgamato nirodho paññāyati kammasannissito vipāko vipākasannissitaṃ kammaṃ nāmasannissitaṃ rūpaṃ rūpasannissitaṃ nāmaṃ jātiyā anugataṃ jarāya anusaṭaṃ6 byādhinā abhibhūtaṃ maraṇena abbhāhataṃ dukkhe patiṭṭhitaṃ atāṇaṃ aleṇaṃ asaraṇaṃ asaraṇībhūtaṃ,​ idaṃ vuccati dukkhaṃ. Idaṃ dukkhaṃ lokassa bhayaṃ mahabbhayaṃ pīḷanaṃ ghaṭanaṃ upaddavo upasaggoti ​‘‘dukkhamassa mahabbhayaṃ‘‘
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
Line 1252: Line 1252:
 <span bjt_page #​bjt.64>​[BJT page 64]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.64>​[BJT page 64]</​span>  ​
  
-Savanti sabbadhi sotāti: sotāti taṇhā soto diṭṭhi soto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti cakkhuno rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato sadde savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhe savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rase savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato (phoṭṭhabbe) savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti, cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti'​ sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rasataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti ​''​savanti sabbadhi sotā''​+Savanti sabbadhi sotāti: sotāti taṇhā soto diṭṭhi soto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto. Sabbadhīti sabbesu āyatanesu. Savantīti savanti āsavanti sandanti pavattanti cakkhuno rūpe savanti āsavanti sandanti pavattanti sotato sadde savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhe savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rase savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato (phoṭṭhabbe) savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhamme savanti āsavanti sandanti pavattanti, cakkhuto rūpataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti'​ sotato saddataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti ghānato gandhataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti jivhāto rasataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti kāyato phoṭṭhabbataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattanti manato dhammataṇhā savanti āsavanti sandanti pavattantīti ​‘‘savanti sabbadhi sotā‘‘
  
 Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​ Iccāyasmā ajitoti: iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​
  
-Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti- sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ​''​sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ''​+Sotānaṃ kiṃ nivāraṇanti- sotānaṃ kiṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ​‘‘sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ‘‘
  
-Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti ​''​sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi. ​'' ​Kena sotā pithiyareti kena sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti ​''​kena sotā pithiyare. ​''​+Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhīti sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti ​‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi. ​‘‘ ​Kena sotā pithiyareti kena sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti ​‘‘kena sotā pithiyare. ​‘‘
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
Line 1276: Line 1276:
 Paññāyete pithīyare. ​ Paññāyete pithīyare. ​
  
-Yāni sotāni lokasminti: yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññāpitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni,​ seyyathīdaṃ:​ taṇhā soto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto,​ lokasminti - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi ​''​yāni sotāni lokasmiṃ''​. Ajitāti bhagavā: taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. ​+Yāni sotāni lokasminti: yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññāpitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhajitāni uttānīkatāni pakāsitāni,​ seyyathīdaṃ:​ taṇhā soto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto,​ lokasminti - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi ​‘‘yāni sotāni lokasmiṃ‘‘. Ajitāti bhagavā: taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. ​
  
-Sati tesaṃ nivāraṇanti:​ satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā1 dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati (satisambojjhaṅgo) ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ​''​sati tesaṃ nivāraṇaṃ''​+Sati tesaṃ nivāraṇanti:​ satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā1 dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati (satisambojjhaṅgo) ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti ​‘‘sati tesaṃ nivāraṇaṃ‘‘
  
-Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti: sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ, brūmi ācikkhāmi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkaromi pakāsemīti ​''​sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi''​+Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti: sotānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopanaṃ, brūmi ācikkhāmi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkaromi pakāsemīti ​‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi‘‘
  
-Paññāyete pithiyareti: ​''​paññā''​ti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññāyete. 9\\+Paññāyete pithiyareti: ​‘‘paññā‘‘ti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paññāyete. 9\\
 Pithiyareti:​ paññāya ete sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​ Pithiyareti:​ paññāya ete sotā pithīyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​
  
-. 3''​Sabbe saṃkhārā aniccā''​ti jānato passato paññāya ete sotā3 pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​''​Sabbe saṅkhārā dukkhā''​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​''​Sabbe saṅkhārā anattā''​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\+. 3‘‘Sabbe saṃkhārā aniccā‘‘ti jānato passato paññāya ete sotā3 pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​‘‘Sabbe saṅkhārā anattā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 1. Paṭissati saraṇatā-machasaṃ\\ 1. Paṭissati saraṇatā-machasaṃ\\
 2. Asammuyhanatā-va,​ -ka\\ 2. Asammuyhanatā-va,​ -ka\\
Line 1292: Line 1292:
 <span bjt_page #​bjt.68>​[BJT page 68]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.68>​[BJT page 68]</​span>  ​
  
-''​Avijjāpaccayā saṅkhārā''​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​''​Saṅkhārapaccayā viññāṇa''​nti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpapaccayā salāyatananti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatanapaccayā phasso'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassapaccayā vedanā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanāpaccayā taṇhā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhāpaccayā upādānanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānapaccayā bhavo'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavapaccayā jātī'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātipaccayā jarāmaraṇanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatananirodhā phassanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassanirodhā vedanānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānanirodhā bhavanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavanirodhā jātinirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\+‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. ​‘‘Saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpapaccayā salāyatananti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatanapaccayā phasso'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassapaccayā vedanā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanāpaccayā taṇhā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhāpaccayā upādānanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānapaccayā bhavo'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavapaccayā jātī'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātipaccayā jarāmaraṇanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Salāyatananirodhā phassanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Phassanirodhā vedanānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Upādānanirodhā bhavanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Bhavanirodhā jātinirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 Idaṃ dukkhanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\ Idaṃ dukkhanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
 Ime1 āsavā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\ Ime1 āsavā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhoti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. \\
Line 1307: Line 1307:
 Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattanti.
  
-Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti. ​''​Paññāyete pithiyare''​+Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhammanti jānato passato paññāyete sotā pithiyanti pacchijjanti na savanti na āsavanti na sandanti nappavattantīti. ​‘‘Paññāyete pithiyare‘‘
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\+‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)\\
 Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\ Sati tesaṃ nivāraṇaṃ\\
 Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\ Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi\\
-Paññāyete pithīyare''​ti. +Paññāyete pithīyare‘‘ti. 
  
 1-5 1-5
Line 1324: Line 1324:
  
 Paññā ceva satī cāpīti: paññā'​ti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo1 paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. \\ Paññā ceva satī cāpīti: paññā'​ti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā uparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo1 paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. \\
-Satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti sammāsatīti ​''​paññā ceva satī cāpi''​. \\+Satī ti yā sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā2 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyano maggo, ayaṃ vuccati sati. Nivāraṇanti āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ gopananti sammāsatīti ​‘‘paññā ceva satī cāpi‘‘. \\
 Iccāyasmā ajito. Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​ Iccāyasmā ajito. Iccāti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo3 byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Ajitoti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpoti '​iccāyasmā ajito'​. ​
  
-Nāmarūpañca mārisāti '​nāma'​nti cattāro arupino khandhā. ​''​Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ2 upādāyarūpaṃ '​mārisā'​ti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisāti'​. ​''​Nāmarūpaṃ ca mārisa''​+Nāmarūpañca mārisāti '​nāma'​nti cattāro arupino khandhā. ​‘‘Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ2 upādāyarūpaṃ '​mārisā'​ti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisāti'​. ​‘‘Nāmarūpaṃ ca mārisa‘‘
  
 1. Paṭodo - va, ka\\ 1. Paṭodo - va, ka\\
Line 1334: Line 1334:
 <span bjt_page #​bjt.72>​[BJT page 72]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.72>​[BJT page 72]</​span>  ​
  
-Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti '​etaṃ me'ti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi1 yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. ​''​Etaṃ me puṭṭho pabrūhi''​+Etaṃ me puṭṭho pabrūhīti '​etaṃ me'ti yaṃ pucchāmi yaṃ yācāmi1 yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi. Puṭṭhoti pucchito yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti. ​‘‘Etaṃ me puṭṭho pabrūhi‘‘
  
-Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃgacchati paṭippassambhatīti ​''​katthetaṃ uparujjhati''​+Katthetaṃ uparujjhatīti katthetaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃgacchati paṭippassambhatīti ​‘‘katthetaṃ uparujjhati‘‘
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito)\\+‘‘Paññā ceva satī cāpi (iccāyasmā ajito)\\
 Nāmarupañca mārisa\\ Nāmarupañca mārisa\\
 Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\ Etaṃ me puṭṭho pabrūhi\\
-Katthetaṃ uparujjhatī''​ti. +Katthetaṃ uparujjhatī‘‘ti. 
  
 1-6 1-6
Line 1351: Line 1351:
 Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhati. ​ Viññāṇassa nirodhena - etthetaṃ uparujjhati. ​
  
-Yametaṃ pañhaṃ apucchīti = yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi ayācasi2 ajjhesasi3 pasādesīti. ​''​Yametaṃ pañhaṃ apucchi''​+Yametaṃ pañhaṃ apucchīti = yametanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Apucchīti apucchasi ayācasi2 ajjhesasi3 pasādesīti. ​‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi‘‘
  
-Ajita taṃ vadāmi te'​ti ​''​ajitā''​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi - ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ​''​Ajita taṃ vadāmi te''​+Ajita taṃ vadāmi te'​ti ​‘‘ajitā‘‘ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Tanti paññañca satiñca nāmarūpañca. Vadāmīti vadāmi - ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti. ​‘‘Ajita taṃ vadāmi te‘‘
  
-Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti ​''​nāmanti''​: cattāro arūpino khandhā, rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Asesanti sabbena sabbaṃ sabbathā4 sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ​''​asesanti. Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti ​''​yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati''​+Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti ​‘‘nāmanti‘‘: cattāro arūpino khandhā, rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ. Asesanti sabbena sabbaṃ sabbathā4 sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ ​‘‘asesanti. Uparujjhatīti nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti ​‘‘yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati‘‘
  
 1. Āyācāmi-pa,​ \\ 1. Āyācāmi-pa,​ \\
Line 1365: Line 1365:
 <span bjt_page #​bjt.74>​[BJT page 74]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.74>​[BJT page 74]</​span>  ​
  
-''​Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti:​'' ​sotāpattimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ1 nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti,​ sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ2 rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahattamaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti '​viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati'​+‘‘Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti:​‘‘ ​sotāpattimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ1 nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti,​ sakadāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Anāgāmimaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ekaṃ bhavaṃ2 rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahattamaggañāṇena abhisaṃkhāraviññāṇassa nirodhena ye uppajjeyyuṃ nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhanti. Arahato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantassa carimaviññāṇassa nirodhena paññā ca sati ca nāmaṃ ca rūpaṃ ca etthete nirujjhanti vūpasammanti atthaṃ gacchanti paṭippassambhantīti '​viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati'​
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
Line 1383: Line 1383:
 Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisa. ​ Tesaṃ me nipako iriyaṃ - puṭṭho pabrūhi mārisa. ​
  
-Ye ca saṅkhātadhammā se'​ti: ​''​saṅkhātadhammā'' ​vuccanti arahanto khīṇāsavā,​ kiṃkāraṇā saṅkhātadhammā1 vuccanti arahanto khīṇāsavā. Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe dhammā anattā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā avijjāpaccayā saṅkhārāti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā tesaṃ khandhā saṅkhatā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātāni2 gatiyo saṅkhātā uppattiyo saṅkhātā paṭisandhi saṅkhātā bhavā saṅkhātā saṃsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā3 athavā te khandhapariyante ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā uppattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto. ​+Ye ca saṅkhātadhammā se'​ti: ​‘‘saṅkhātadhammā‘‘ ​vuccanti arahanto khīṇāsavā,​ kiṃkāraṇā saṅkhātadhammā1 vuccanti arahanto khīṇāsavā. Te saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā 'sabbe dhammā anattā'​ti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā avijjāpaccayā saṅkhārāti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti saṅkhātadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Atha vā tesaṃ khandhā saṅkhatā dhātuyo saṅkhātā āyatanāni saṅkhātāni2 gatiyo saṅkhātā uppattiyo saṅkhātā paṭisandhi saṅkhātā bhavā saṅkhātā saṃsārā saṅkhātā vaṭṭā saṅkhātā3 athavā te khandhapariyante ṭhitā dhātupariyante ṭhitā āyatanapariyante ṭhitā gatipariyante ṭhitā uppattipariyante ṭhitā paṭisandhipariyante ṭhitā bhavapariyante ṭhitā saṃsārapariyante ṭhitā vaṭṭapariyante ṭhitā antime bhave ṭhitā antime samussaye ṭhitā antimadehadharā arahanto. ​
  
 '​Tesā'​yaṃ4 pacchimakoṭi5 carimo'​yaṃ samussayo\\ '​Tesā'​yaṃ4 pacchimakoṭi5 carimo'​yaṃ samussayo\\
Line 1399: Line 1399:
 <span bjt_page #​bjt.78>​[BJT page 78]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.78>​[BJT page 78]</​span>  ​
  
-''​Ye ca sekhā puthu idhāti''​: sekhāti kiṃkāraṇā vuccanti sekhā sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti: adhisīlampi sikkhanti adhicittampi sikkhanti adhipaññampi sikkhanti. Katamā adhisīlasikkhā:​ idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,​ khuddako'​pi sīlakkhandho1 mahanto'​pi sīlakkhandho2 sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. ​+‘‘Ye ca sekhā puthu idhāti‘‘: sekhāti kiṃkāraṇā vuccanti sekhā sikkhantīti sekhā. Kiñca sikkhanti: adhisīlampi sikkhanti adhicittampi sikkhanti adhipaññampi sikkhanti. Katamā adhisīlasikkhā:​ idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,​ khuddako'​pi sīlakkhandho1 mahanto'​pi sīlakkhandho2 sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mukhaṃ pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā. ​
  
 Katamā adhicittasikkhā:​ idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīni,​ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. ​ Katamā adhicittasikkhā:​ idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīni,​ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā. ​
Line 1409: Line 1409:
 Puthū'​ti:​ bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca sakādāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca.  Puthū'​ti:​ bahukā. Ete sekhā sotāpannā ca paṭipannā ca sakādāgāmino ca paṭipannā ca anāgāmino ca paṭipannā ca arahanto ca paṭipannā ca. 
  
-Idhā'​ti:​ imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke'​ti. ​''​Ye ca sekhā puthū idha''​. \\+Idhā'​ti:​ imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ dhammavinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane imasmiṃ attabhāve imasmiṃ manussaloke'​ti. ​‘‘Ye ca sekhā puthū idha‘‘. \\
 1. Khuddako sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\ 1. Khuddako sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\
 2. Mahanto sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\ 2. Mahanto sīlakkhandho-va-ka - machasaṃ\\
Line 1417: Line 1417:
 <span bjt_page #​bjt.80>​[BJT page 80]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.80>​[BJT page 80]</​span>  ​
  
-Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃ hi1 nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānaṃ ca sekhānaṃ ca. Iriyaṃ'​ti:​ cariyaṃ vuttiṃ pavattiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipadaṃ puṭṭho'​ti:​ pucchito1 yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi2 ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. ​''​Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa''​+Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti tvaṃ hi1 nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Tesaṃ saṅkhātadhammānaṃ ca sekhānaṃ ca. Iriyaṃ'​ti:​ cariyaṃ vuttiṃ pavattiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipadaṃ puṭṭho'​ti:​ pucchito1 yācito ajjhesito pasādito. Pabrūhīti brūhi2 ācikkhāhi desehi paññāpehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti. ​‘‘Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisa‘‘
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
Line 1426: Line 1426:
 1-8 1-8
  
-''​Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\ +‘‘Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\ 
-Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje. ​''​+Kusalo sabbadhammānaṃ - sato bhikkhu paribbaje. ​‘‘
  
 Kāmesu nābhigijjheyyāti:​ '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā:​ manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā. ​ Kāmesu nābhigijjheyyāti:​ '​kāmā'​ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā:​ manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāranaṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu, vatthukāmā. ​
Line 1450: Line 1450:
 Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūyanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhā jālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​ Gedho vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūyanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyi tattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā samapatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhā jālaṃ taṇhāgaddulā taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​
  
-Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmena nābhigijjheyya na paḷibuddheyya agiddho assa agathito amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti. ​''​Kāmesu nābhigijjheyya''​+Kāmesu nābhigijjheyyāti kilesakāmena vatthukāmena nābhigijjheyya na paḷibuddheyya agiddho assa agathito amucchito anajjhāpanno vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā vihareyyāti. ​‘‘Kāmesu nābhigijjheyya‘‘
  
 Manasā nāvilo siyā'​ti:​ mano'​ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ vacīduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ manoduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ rāgena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ\\ Manasā nāvilo siyā'​ti:​ mano'​ti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ vacīduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ manoduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ rāgena cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ\\
Line 1456: Line 1456:
 <span bjt_page #​bjt.84>​[BJT page 84]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.84>​[BJT page 84]</​span>  ​
  
-Sabbapariḷāhehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbasantāpehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbākusalāhi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ,​ manasā nāvilo siyā'​ti cittena anāvilo siyā alulito anerito aghaṭṭito (acalito) abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya āvilakarehi kilesehi ca ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti ​''​manasā nāvilo siyā''​+Sabbapariḷāhehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbasantāpehi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ sabbākusalāhi cittaṃ āvilaṃ hoti lulitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avupasantaṃ,​ manasā nāvilo siyā'​ti cittena anāvilo siyā alulito anerito aghaṭṭito (acalito) abhanto vūpasanto āvilakare kilese jaheyya pajaheyya vinodeyya byantīkareyya anabhāvaṃ gameyya āvilakarehi kilesehi ca ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādīkatena cetasā vihareyyāti ​‘‘manasā nāvilo siyā‘‘
  
-Kusalo sabbadhammānanti. ​''​Sabbe saṅkhārā aniccā''​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​''​sabbe saṅkhārā dukkhā''​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​''​sabbe dhammā anattā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjāpaccayā saṅkhārā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ saṅkhārapaccayā viññāṇa'​nti kusalo sabbadhammānaṃ,​ viññāṇapaccayā nāmarūpanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ nāmarūpapaccayā salāyatananti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatanapaccayā phasso'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassapaccayā vedanā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanāpaccayā taṇhā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ taṇhāpaccayā upādānanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānapaccayā bhavo'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavapaccayā jātī'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ jātipaccayā jarāmaraṇanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatananirodhā phassanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassanirodhā vedanānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānanirodhā bhavanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavanirodhā jātinirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​+Kusalo sabbadhammānanti. ​‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā‘‘ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā‘‘ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​‘‘sabbe dhammā anattā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjāpaccayā saṅkhārā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ saṅkhārapaccayā viññāṇa'​nti kusalo sabbadhammānaṃ,​ viññāṇapaccayā nāmarūpanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ nāmarūpapaccayā salāyatananti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatanapaccayā phasso'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassapaccayā vedanā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanāpaccayā taṇhā'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ taṇhāpaccayā upādānanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānapaccayā bhavo'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavapaccayā jātī'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ jātipaccayā jarāmaraṇanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​salāyatananirodhā phassanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​phassanirodhā vedanānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​upādānanirodhā bhavanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​bhavanirodhā jātinirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ,​ '​jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
  
 Idaṃ dukkhanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhasamudayoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti kusalo sabbadhammānaṃ, ​ Idaṃ dukkhanti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhasamudayoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhoti kusalo sabbadhammānaṃ,​ ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti kusalo sabbadhammānaṃ, ​
Line 1498: Line 1498:
 Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā, hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​ Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā, hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnā honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
  
-3. ''​Pajjena katena1 attanā - (sabhiyāti bhagavā)\\+3. ‘‘Pajjena katena1 attanā - (sabhiyāti bhagavā)\\
 Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\ Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\
 Vibhavañca bhavañca vippahāya\\ Vibhavañca bhavañca vippahāya\\
-Vusitavā khīṇapunabbhavo2 sa bhikkhū''​ti sato bhikkhu+Vusitavā khīṇapunabbhavo2 sa bhikkhū‘‘ti sato bhikkhu
  
-Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje: sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya,​ sato nisīdeyya, sato seyyaṃ kappeyya, sato abhikkameyya,​ sato paṭikkameyya,​ sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato sammiñjeyya,​ 3 sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāreyya, sato careyya, vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā'​ti ​''​sato bhikkhu paribbaje'' ​tenāha bhagavā: ​+Sato bhikkhu paribbaje ti sato bhikkhu paribbaje: sato gaccheyya, sato tiṭṭheyya,​ sato nisīdeyya, sato seyyaṃ kappeyya, sato abhikkameyya,​ sato paṭikkameyya,​ sato ālokeyya, sato vilokeyya, sato sammiñjeyya,​ 3 sato pasāreyya, sato saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāreyya, sato careyya, vihareyya irīyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyā'​ti ​‘‘sato bhikkhu paribbaje‘‘ ​tenāha bhagavā: ​
  
 Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\ Kāmesu nābhigijjheyya - manasā nāvilo siyā\\
Line 1532: Line 1532:
 Iccāyasmā tissametteyyo'​ti:​ '​iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā. Nāmetaṃ iccā'​ti. Āyasmā'​ti,​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Tisso'​ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyo'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro'​ti '​iccāyasmā tissametteyyo. ' Iccāyasmā tissametteyyo'​ti:​ '​iccā'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatā. Nāmetaṃ iccā'​ti. Āyasmā'​ti,​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Tisso'​ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo. Metteyyo'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā1 samaññā paññatti vohāro'​ti '​iccāyasmā tissametteyyo. '
  
-Kassa no santi iñjitāti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi, na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'​ti ​''​kassa no santi iñjitā. ​''​+Kassa no santi iñjitāti: taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Kassime iñjitā natthi, na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā'​ti ​‘‘kassa no santi iñjitā. ​‘‘
  
 Ko ubhantamabhiññāyā'​ti:​ ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ti 'ko ubhantamabhiññāya'​. ​ Ko ubhantamabhiññāyā'​ti:​ ko ubho ante abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ti 'ko ubhantamabhiññāya'​. ​
Line 1548: Line 1548:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)\\+‘‘Ko'dha santusito loke (iccāyasmā tissametteyyo)\\
 Kassa no santi iñjitā\\ Kassa no santi iñjitā\\
 Ko ubhantamabhiññāya\\ Ko ubhantamabhiññāya\\
 Majjhe mantā na lippati, \\ Majjhe mantā na lippati, \\
 Kaṃ brūsi mahāpuriso'​ti\\ Kaṃ brūsi mahāpuriso'​ti\\
-Ko'dha sibbanimaccagā''​ti. +Ko'dha sibbanimaccagā‘‘ti. 
  
 2-2 2-2
Line 1613: Line 1613:
 ('​Bhikkhū'​ti) sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​ ('​Bhikkhū'​ti) sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu: sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti, bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
  
-''​Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)\\+‘‘Pajjena katena attanā (sabhiyāti bhagavā)\\
 Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\ Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho\\
 Vibhavaṃ tvaṃ ca vippahāya\\ Vibhavaṃ tvaṃ ca vippahāya\\
-Vusitvā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū''​ti\\+Vusitvā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū‘‘ti\\
 '​Saṅkhāya nibbuto bhikkhu. ' '​Saṅkhāya nibbuto bhikkhu. '
  
Line 1623: Line 1623:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\+‘‘Kāmesu brahmacariyavā (metteyyāti bhagavā)\\
 Vītataṇho sadā sato, \\ Vītataṇho sadā sato, \\
 Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\ Saṅkhāya nibbuto bhikkhu\\
-Tassa no santi iñjitā''​ti. +Tassa no santi iñjitā‘‘ti. 
  
 2-3 2-3
Line 1635: Line 1635:
 So' dha1 sibbanimaccagā. ​ So' dha1 sibbanimaccagā. ​
  
-So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatīti: '​antā'​ti dve antā: phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe. Atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā ​''​yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ​''​+So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatīti: '​antā'​ti dve antā: phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto, phassanirodho majjhe. Atītaṃ eko anto, anāgataṃ dutiyo anto, paccuppannaṃ majjhe. Sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto, adukkhamasukhā vedanā majjhe. Nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto, viññāṇaṃ majjhe. Sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto, sakkāyanirodho majjhe. Mantā vuccati paññā ​‘‘yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ​‘‘
  
 1. So idha - ma. Cha. Saṃ 1. So idha - ma. Cha. Saṃ
Line 1645: Line 1645:
 So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatī'​ti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, na lippati na palippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti. 'So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati'​. ​ So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippatī'​ti so ubho ca ante majjhañca mantāya abhiññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, na lippati na palippati na upalippati alitto asaṃlitto anupalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharatīti. 'So ubhantamabhiññāya majjhe mantā na lippati'​. ​
  
-Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso pavarapuriso'​ti,​ taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi. Āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: ​''​mahāpuriso mahāpuriso'​ti bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho bhante mahāpuriso hotī''​ti ''​vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta mahāpuriso'​ti vadāmi. ​+Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti mahāpuriso aggapuriso seṭṭhapuriso viseṭṭhapuriso pāmokkhapuriso uttamapuriso pavarapuriso'​ti,​ taṃ brūmi taṃ kathemi taṃ bhaṇāmi taṃ dīpemi taṃ voharāmi. Āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: ​‘‘mahāpuriso mahāpuriso'​ti bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho bhante mahāpuriso hotī‘‘ti ‘‘vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta mahāpuriso'​ti vadāmi. ​
  
 1. Mariyādītaṃ - machasaṃ natthi\\ 1. Mariyādītaṃ - machasaṃ natthi\\
Line 1655: Line 1655:
 Avimuttacittattā1 no mahāpuriso'​ti vadāmi. Kathaṃ ca sāriputta, vimuttacitto hoti: idha sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,​ tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu vedanānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Citte cittānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta, mahāpurisoti vadāmi. Avimuttacittattā no mahāpuriso'​ti vadāmīti. [A] taṃ brūmi mahāpuriso'​ti. ​ Avimuttacittattā1 no mahāpuriso'​ti vadāmi. Kathaṃ ca sāriputta, vimuttacitto hoti: idha sāriputta, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,​ tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu vedanānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Citte cittānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṃ kho sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṃ sāriputta, mahāpurisoti vadāmi. Avimuttacittattā no mahāpuriso'​ti vadāmīti. [A] taṃ brūmi mahāpuriso'​ti. ​
  
-Sodha sibbanimaccagā'​ti '​sibbanī vuccati taṇhā. ​''​Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​''​. 1\\+Sodha sibbanimaccagā'​ti '​sibbanī vuccati taṇhā. ​‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘. 1\\
 Yassesā sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so sibbaniṃ taṇhā accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti'​ sodha sibbanimaccagā. ' Yassesā sibbanī taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so sibbaniṃ taṇhā accagā upaccagā atikkanto samatikkanto vītivattoti'​ sodha sibbanimaccagā. '
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​So ubhantamabhiññāya\\+‘‘So ubhantamabhiññāya\\
 Majjhe mattā na lippati\\ Majjhe mattā na lippati\\
 Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti\\ Taṃ brūmi mahāpuriso'​ti\\
-So'dha sibbanimaccagā''​ti. +So'dha sibbanimaccagā‘‘ti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
Line 1686: Line 1686:
 Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​ Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. ​
  
-Anejaṃ mūladassāvinti:​ '​ejā'​ vuccati taṇhā. ​''​Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhe'​pi na iñjati, alābhe'​pi na iñjati, yase'​pi na iñjati, ayase'​pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati nindāya'​pi na iñjati, sukhe'​pi na iñjati, dukkhe'​pi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhatīti '​anejaṃ'​. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Tīṇi akusalamūlāni:​ lobho akusalamūlaṃ,​ doso akusalamūlaṃ,​ moho akusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. 'Na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti,​ yā vā panaññā'​pi kāci sugatiyo. Atha kho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Niraye tiracchānayoniyā pettivisaye2 attabhāvābhinibbattiyā imāni tīṇi akusalamūlānī''​ti[a] bhagavā jānāti, passati. Evampi. 9Bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī.+Anejaṃ mūladassāvinti:​ '​ejā'​ vuccati taṇhā. ​‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhe'​pi na iñjati, alābhe'​pi na iñjati, yase'​pi na iñjati, ayase'​pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati nindāya'​pi na iñjati, sukhe'​pi na iñjati, dukkhe'​pi na iñjati, na calati na vedhati nappavedhatīti '​anejaṃ'​. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Tīṇi akusalamūlāni:​ lobho akusalamūlaṃ,​ doso akusalamūlaṃ,​ moho akusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. 'Na bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti,​ yā vā panaññā'​pi kāci sugatiyo. Atha kho bhikkhave lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Niraye tiracchānayoniyā pettivisaye2 attabhāvābhinibbattiyā imāni tīṇi akusalamūlānī‘‘ti[a] bhagavā jānāti, passati. Evampi. 9Bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī.
  
 1. Anabhāvaṃgatā-va-ka\\ 1. Anabhāvaṃgatā-va-ka\\
Line 1695: Line 1695:
 <span bjt_page #​bjt.104>​[BJT page 104]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.104>​[BJT page 104]</​span>  ​
  
-Tīṇī kusalamūlāni:​ alobho kusalamūlaṃ,​ adoso kusalamūlaṃ,​ amoho kusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati,​ yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Atha kho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti yā vā panaññāpi kāci sugatiyo devesu ca manussesu ca attabhāvābhi nibbattiyā. Imāni tīṇi kusalamūlānī'​ti. *Bhagavā jānāti passati, evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā, ​''​ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā,​ avijjāsamugghātā,​ sabbe te samugghātaṃ gacchantī''​ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ +Tīṇī kusalamūlāni:​ alobho kusalamūlaṃ,​ adoso kusalamūlaṃ,​ amoho kusalamūlaṃ,​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: tīṇimāni bhikkhave nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi: lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya,​ moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati,​ tiracchānayoni paññāyati,​ pettivisayo paññāyati,​ yā vā panaññā'​pi kāci duggatiyo. Atha kho bhikkhave alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti,​ manussā paññāyanti yā vā panaññāpi kāci sugatiyo devesu ca manussesu ca attabhāvābhi nibbattiyā. Imāni tīṇi kusalamūlānī'​ti. *Bhagavā jānāti passati, evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā, ​‘‘ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbete avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā,​ avijjāsamugghātā,​ sabbe te samugghātaṃ gacchantī‘‘ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ 
-Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ​''​ye keci me bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te appamādamūlakā,​ appamādasamosaraṇā,​ appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī''​ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ +Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ​‘‘ye keci me bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā sabbe te appamādamūlakā,​ appamādasamosaraṇā,​ appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī‘‘ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ 
-Atha vā bhagavā jānāti passati ​''​avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa,​ viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa,​ nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa,​ saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa,​ upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā''​ti bhagavā jānāti passati evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ +Atha vā bhagavā jānāti passati ​‘‘avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa,​ viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa,​ nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa,​ saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa,​ upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā‘‘ti bhagavā jānāti passati evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī. \\ 
-Atha vā, bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ,​ sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ,​ ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ,​ jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ,​ mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhāna''​nti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ \\+Atha vā, bhagavā jānāti passati cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ,​ sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ,​ ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ,​ jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ,​ mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhāna‘‘nti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī,​ hetudassāvī,​ \\
 Nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ \\ Nidānadassāvī,​ sambhavadassāvī,​ pabhavadassāvī,​ \\
 Samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī'​ti '​anejaṃ mūladassāvīṃ. ​ Samuṭṭhānadassāvī,​ āhāradassāvī,​ ārammaṇadassāvī,​ paccayadassāvī,​ samudayadassāvī'​ti '​anejaṃ mūladassāvīṃ. ​
Line 1723: Line 1723:
 <span bjt_page #​bjt.108>​[BJT page 108]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.108>​[BJT page 108]</​span>  ​
  
-Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loketi '​yaññaṃ'​ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ [I] seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu''​ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajantī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā2 ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​+Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loketi '​yaññaṃ'​ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ [I] seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu‘‘ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajantī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā2 ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​
  
 Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññavā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. ' Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññavā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
Line 1748: Line 1748:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\+‘‘Anejaṃ mūladassāviṃ - (iccāyasmā puṇṇako)\\
 Atthi pañhena āgamaṃ\\ Atthi pañhena āgamaṃ\\
 Kiṃ nissitā isayo manujā\\ Kiṃ nissitā isayo manujā\\
 Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loke\\ Yaññamakappiyiṃsu puthūdha loke\\
-Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''​nti. +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. 
  
 3. So nimmito - machasaṃ 3. So nimmito - machasaṃ
Line 1771: Line 1771:
 Khattiyā brāhmaṇā devatānanti:​ '​khattiyā'​ti ye keci khattiyajātikā,​ brāhmaṇāti ye keci bhovādikā,​ devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'​ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'​. ​ Khattiyā brāhmaṇā devatānanti:​ '​khattiyā'​ti ye keci khattiyajātikā,​ brāhmaṇāti ye keci bhovādikā,​ devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nighaṇṭhasāvakānaṃ nighaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā devatā, hatthivatikānaṃ hatthi devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, suriyavatikānaṃ suriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatā'​ti khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ'​. ​
  
-Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi: yaññaṃ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu''​ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​+Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi: yaññaṃ vuccati deyyadhammo:​ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ yaññamakappiyiṃsu‘‘ti ye'pi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālagandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Ye'pi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,​ seyyāvasathapadīpeyyaṃ,​ te'pi yaññaṃ kappenti. Puthū'​ti yaññā vā ete puthū. Yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthu. ​
  
 Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññāvā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. ' Kathaṃ yaññā vā ete puthū: bahukā3 ete yaññā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ yaññāvā ete puthū. 4 Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū: bahukā ete yaññayājakā:​ khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca, evaṃ yaññayājakā vā ete puthū. Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū: bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū: samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavaṇibbakayācakā,​ evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loke'​ti manussaloke'​ti '​yaññamakappayiṃsu puthūdha loke. '
Line 1789: Line 1789:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\+‘‘Ye keci me isayo manujā (puṇṇakāti bhagavā)\\
 Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\ Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ\\
 Yaññamakappayiṃsu puthū'​dha loke\\ Yaññamakappayiṃsu puthū'​dha loke\\
 Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ\\ Āsiṃsamānā puṇṇaka itthabhāvaṃ\\
-Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsū''​ti. +Jaraṃsitā yaññamakappayiṃsū‘‘ti. 
  
 1. Cātumahārājikesu - machasaṃ\\ 1. Cātumahārājikesu - machasaṃ\\
Line 1818: Line 1818:
 Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ8 atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti. '​Atāru jātiñca jarañca mārisa'​. ​ Atāru3 jātiñca jarañca mārisāti: jātijarāmaraṇaṃ8 atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​mārisā'​ti. '​Atāru jātiñca jarañca mārisa'​. ​
  
-''​Yepi'' ​iti machasaṃ, syāmapotthakesu natthi. \\+‘‘Yepi‘‘ ​iti machasaṃ, syāmapotthakesu natthi. \\
 1. Yaññamakappiṃsu-syā. \\ 1. Yaññamakappiṃsu-syā. \\
 2. Kaccissu-syā. \\ 2. Kaccissu-syā. \\
Line 1837: Line 1837:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ye keci me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\+‘‘Ye keci me isayo manujā (iccāyasmā puṇṇako)\\
 Khattiyā brāhmaṇā,​ devatānaṃ,​ \\ Khattiyā brāhmaṇā,​ devatānaṃ,​ \\
 Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke\\ Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke\\
 Kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā\\ Kacci su te bhagavā yaññapathe appamattā\\
 Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\ Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\
-Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''​nti. +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. 
  
 3-4 3-4
Line 1888: Line 1888:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\+‘‘Āsiṃsanti thomayanti abhijappanti juhanti (puṇṇakāti bhagavā)\\
 Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ\\ Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ\\
 Te yājayogā bhavarāgarattā\\ Te yājayogā bhavarāgarattā\\
-Nātariṃsu jātijaranti brūmī''​ti+Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti
  
 3-5 3-5
Line 1944: Line 1944:
  
 Saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ '​saṅkhā'​ vuccati ñāṇaṃ,​ \\ Saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ '​saṅkhā'​ vuccati ñāṇaṃ,​ \\
-''​Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A]+‘‘Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. [A]
  
 Parovarānīti '​oraṃ'​ vuccati sakattabhāvo,​ paraṃ vuccati parattabhāvo,​ oraṃ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ paraṃ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni,​ oraṃ vuccati manussaloko,​ paraṃ vuccati devaloko, oraṃ vuccati kāmadhātu,​ paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu,​ oraṃ vuccati kāmadhāturūpadhātu,​ paraṃ vuccati arūpadhātu,​ saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ parovarāni aniccato saṅkhāya,​ dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni. ' Puṇṇakāti bhagavāti: '​puṇṇakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\ Parovarānīti '​oraṃ'​ vuccati sakattabhāvo,​ paraṃ vuccati parattabhāvo,​ oraṃ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ paraṃ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṃkhāraviññāṇaṃ,​ oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni,​ oraṃ vuccati manussaloko,​ paraṃ vuccati devaloko, oraṃ vuccati kāmadhātu,​ paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu,​ oraṃ vuccati kāmadhāturūpadhātu,​ paraṃ vuccati arūpadhātu,​ saṅkhāya lokasmiṃ parovarānīti:​ parovarāni aniccato saṅkhāya,​ dukkhato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, rogato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, gaṇḍato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni. ' Puṇṇakāti bhagavāti: '​puṇṇakā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
Line 1964: Line 1964:
 Vidhūmoti: kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ1 vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ vacīduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ rāgo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ doso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ kodho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ upanāho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ makkho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ paḷāso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ issā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ macchariyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ māyā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sāṭheyyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ thambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sārambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ māno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ atimāno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ mado vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ pamādo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sabbe kilesā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe duccaritā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe darathā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe pariḷāhā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe santāpā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Athavā2 '​kodho'​ vuccati dhūmo: ​ Vidhūmoti: kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ1 vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ vacīduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ rāgo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ doso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ kodho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ upanāho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ makkho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ paḷāso vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ issā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ macchariyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ māyā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sāṭheyyaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ,​ thambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sārambho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ māno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ atimāno vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ mado vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ pamādo vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato,​ sabbe kilesā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe duccaritā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe darathā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe pariḷāhā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbe santāpā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā,​ sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Athavā2 '​kodho'​ vuccati dhūmo: ​
  
-''​Māno hi te brāhmaṇa (khāribhāro)\\+‘‘Māno hi te brāhmaṇa (khāribhāro)\\
 Kodho dhūmo bhasmani3 mosavajjaṃ,​ \\ Kodho dhūmo bhasmani3 mosavajjaṃ,​ \\
 Jivhā sujā hadayaṃ4 jotiṭṭhānaṃ\\ Jivhā sujā hadayaṃ4 jotiṭṭhānaṃ\\
-Attā sudanto purisassa joti. ''​[A]+Attā sudanto purisassa joti. ‘‘[A]
  
-Apica dasahākārehi kodho jāyati: '​anatthaṃ me acarī'​ti kodho jāyati. '​Anatthaṃ me caratī'​ti kodho jāyati, '​anatthaṃ me carissatī'​ti kodho jāyati, '​piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa,​ atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti5 manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo6 anattamanatā cittassa. Ayaṃ vuccati kodho'' ​\\+Apica dasahākārehi kodho jāyati: '​anatthaṃ me acarī'​ti kodho jāyati. '​Anatthaṃ me caratī'​ti kodho jāyati, '​anatthaṃ me carissatī'​ti kodho jāyati, '​piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa,​ atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatī'​ti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa vyāpatti5 manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo6 anattamanatā cittassa. Ayaṃ vuccati kodho‘‘ ​\\
 1. Vidhūsitaṃ-va,​ ka\\ 1. Vidhūsitaṃ-va,​ ka\\
 2. Apica-pana\\ 2. Apica-pana\\
Line 1985: Line 1985:
 Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, ​ Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, ​
  
-''​Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​[A] yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. ​+‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​[A] yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. ​
  
 1. Parikūlanaṃ - pana\\ 1. Parikūlanaṃ - pana\\
Line 1995: Line 1995:
 <span bjt_page #​bjt.132>​[BJT page 132]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.132>​[BJT page 132]</​span>  ​
  
-So vuccati '​nirāso'​ jātīti ​''​yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti saṃjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho''​[b,] jarāti, ​''​yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko''​[c.] Santo vidhumo anigho nirāso. Atāri so jāti jaranti brūmīti yo santo ca vidhumo ca anīgho ca nirāso ca, so jāti jarā maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'santo vidhumo anīgho nirāso atāri so jāti jaranti brūmi. '+So vuccati '​nirāso'​ jātīti ​‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti saṃjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho‘‘[b,] jarāti, ​‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko‘‘[c.] Santo vidhumo anigho nirāso. Atāri so jāti jaranti brūmīti yo santo ca vidhumo ca anīgho ca nirāso ca, so jāti jarā maraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'santo vidhumo anīgho nirāso atāri so jāti jaranti brūmi. '
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni (puṇṇakāti bhagavā)\\+‘‘Saṅkhāya lokasmiṃ parovarāni (puṇṇakāti bhagavā)\\
 Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, \\ Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke, \\
 Santo vidhumo anīgho nirāso\\ Santo vidhumo anīgho nirāso\\
-Atāri so jātijaranti brūmī''​ti+Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti
  
 Sahagāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​ Sahagāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
Line 2066: Line 2066:
 Antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ (viditattā) vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​ Antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ (viditattā) vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā1 dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
  
-1. ''​Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\+1. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\ Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\
 Sabba3 vedanāsu vītarāgo\\ Sabba3 vedanāsu vītarāgo\\
-Sabbaṃ vedamaticca vedagū so''​ti. [A]+Sabbaṃ vedamaticca vedagū so‘‘ti. [A]
  
 Evaṃ bhagavā vedagū. ​ Evaṃ bhagavā vedagū. ​
Line 2173: Line 2173:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā mettagū)\\+‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā mettagū)\\
 Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ,​ \\ Maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattaṃ,​ \\
 Kuto nu dukkhā samudāgatā ime\\ Kuto nu dukkhā samudāgatā ime\\
-Ye keci lokasmiṃ anekarūpā''​ti. +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. 
  
 4-2 4-2
Line 2185: Line 2185:
 Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​ Ye keci lokasmiṃ anekarūpā. ​
  
-Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī ti: '​dukkhassā'​ti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavaṃ apucchasīti ​''​dukkhassa mūlaṃ pucchasi, hetuṃ pucchasi, nidānaṃ pucchasi, sambhavaṃ pucchasi, pabhavaṃ pucchasi, samuṭṭhānaṃ pucchasi, āhāraṃ pucchasi, ārammaṇaṃ pucchasi, paccayaṃ pucchasi, samudayaṃ pucchasi, yācasi ajjhesasi pasādesī'​ti '​dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī'​. ​+Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī ti: '​dukkhassā'​ti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavaṃ apucchasīti ​‘‘dukkhassa mūlaṃ pucchasi, hetuṃ pucchasi, nidānaṃ pucchasi, sambhavaṃ pucchasi, pabhavaṃ pucchasi, samuṭṭhānaṃ pucchasi, āhāraṃ pucchasi, ārammaṇaṃ pucchasi, paccayaṃ pucchasi, samudayaṃ pucchasi, yācasi ajjhesasi pasādesī'​ti '​dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasī'​. ​
  
 Mettagūti bhagavāti: brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\ Mettagūti bhagavāti: brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
Line 2214: Line 2214:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\+‘‘Dukkhassa ve maṃ pabhavaṃ apucchasi (mettagūti bhagavā)\\
 Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\ Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ\\
 Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\ Upadhinidānā pabhavanti dukkhā\\
-Ye keci lokasmiṃ anekarūpā''​ti. +Ye keci lokasmiṃ anekarūpā‘‘ti. 
  
 4-3 4-3
Line 2238: Line 2238:
 Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti: '​tasmā'​ti taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno upadhīsūti '​tasmā. Pajānanti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ sabbe saṃkhārā aniccāti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'sabbe saṃkhārā dukkhā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto 'sabbe dhammā anattā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Upadhiṃ na kayirāti taṇhūpadhiṃ na kareyya, diṭṭhūpadhiṃ na kareyya, kilesūpadhiṃ na kareyya, kammūpadhiṃ na kareyya, duccaritūpadhiṃ na kareyya, āhārūpadhiṃ na kareyya, paṭighūpadhiṃ na kareyya, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ na kareyya, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ na kareyya, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ na kareyya, na saṃjaneyya na nibbatteyya nātinibbatteyyāti tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā. ' Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirāti: '​tasmā'​ti taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā evaṃ ādīnavaṃ sampassamāno upadhīsūti '​tasmā. Pajānanti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ sabbe saṃkhārā aniccāti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'sabbe saṃkhārā dukkhā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto 'sabbe dhammā anattā'​ti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto,​ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Upadhiṃ na kayirāti taṇhūpadhiṃ na kareyya, diṭṭhūpadhiṃ na kareyya, kilesūpadhiṃ na kareyya, kammūpadhiṃ na kareyya, duccaritūpadhiṃ na kareyya, āhārūpadhiṃ na kareyya, paṭighūpadhiṃ na kareyya, catasso upādinnadhātuyo upadhiṃ na kareyya, cha ajjhattikāni āyatanāni upadhiṃ na kareyya, chaviññāṇakāyaṃ upadhiṃ na kareyya, na saṃjaneyya na nibbatteyya nātinibbatteyyāti tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā. '
  
-Dukkhassāti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavānupasasīti:​ dukkhassa mūlānupassī4 hetānupassī nidānānupassī sambhavānupassī pabhavānupassī samuṭṭhānānupassī āhārānupassī ārammaṇānupassī paccayānupassī samudayānupassī. '​Anupassanā'​ vuccati paññā (yā paññā) pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi imāya anupassanāya paññāya upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati anupassīti ​''​dukkhassa jātippabhavānupassī. ​+Dukkhassāti:​ jātidukkhassa jarādukkhassa vyādhidukkhassa maraṇadukkhassa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhassa. Pabhavānupasasīti:​ dukkhassa mūlānupassī4 hetānupassī nidānānupassī sambhavānupassī pabhavānupassī samuṭṭhānānupassī āhārānupassī ārammaṇānupassī paccayānupassī samudayānupassī. '​Anupassanā'​ vuccati paññā (yā paññā) pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi imāya anupassanāya paññāya upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato so vuccati anupassīti ​‘‘dukkhassa jātippabhavānupassī. ​
  
 Tenāha bhagavā. ​ Tenāha bhagavā. ​
  
-''​Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\+‘‘Yo ve avidvā upadhiṃ karoti\\
 Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\ Punappunaṃ dukkhamupeti mando\\
 Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\ Tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā\\
-Dukkhassa jātippabhavānupassī''​ti. +Dukkhassa jātippabhavānupassī‘‘ti. 
  
 4. Hetūnussī-va-vi-ka\\ 4. Hetūnussī-va-vi-ka\\
Line 2292: Line 2292:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ:​ tividhānaṃ manoduccaritaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgappahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ:​ tividhānaṃ manoduccaritaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇaṃ ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgappahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\+‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ,​ [a] Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ,​ [a]
  
 8 Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 8 Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ1 āhu ninhātapāpaka''​nti. [B]+Muniṃ moneyyasampannaṃ1 āhu ninhātapāpaka‘‘nti. [B]
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgatā. Cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimunino. ​
Line 2302: Line 2302:
 Katame agāramunino:​ ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekho sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Katame agāramunino:​ ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekho sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu\\+‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu\\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito, ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito, ​
  
Line 2309: Line 2309:
  
 11 Asataṃ satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke\\ 11 Asataṃ satañca ñatvā dhammaṃ ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke\\
-Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī''​ti. [D]+Devamanussehi pūjito yo saṅgajālamaticca so munī‘‘ti. [D]
  
 Sādhu viyākarohīti taṃ sādhu ācikkha2 desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'​. ​ Sādhu viyākarohīti taṃ sādhu ācikkha2 desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti 'taṃ me munī sādhu viyākarohi'​. ​
Line 2322: Line 2322:
 <span bjt_page #​bjt.160>​[BJT page 160]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.160>​[BJT page 160]</​span>  ​
  
-Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathāhi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti '​tathā hi to vidito esa dhammo''​+Tathā hi te vidito esa dhammoti: tathāhi te vidito tulito tīrito vibhūto vibhāvito esa dhammoti '​tathā hi to vidito esa dhammo‘‘
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\+‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no\\
 Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi, \\ Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi, \\
 Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\ Kathannu dhīrā vitaranti oghaṃ\\
 Jātijaraṃ1 sokapariddavañca,​ \\ Jātijaraṃ1 sokapariddavañca,​ \\
 Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
-Tathā hi te vidito esa dhammo''​ti. +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. 
  
 4-5 4-5
Line 2417: Line 2417:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\+‘‘Taṃ cāhaṃ abhinandāmi\\
 Mahesi dhammamuttamaṃ,​ \\ Mahesi dhammamuttamaṃ,​ \\
 Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
Line 2444: Line 2444:
 <span bjt_page #​bjt.170>​[BJT page 170]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.170>​[BJT page 170]</​span>  ​
  
-Etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭheti:​ '​etesū'​ti ācikkhitesu desitesu paññapitesu paṭṭhapitesu vivaritesu vibhajitesu uttānīkatesu pakāsitesu. Nandi vuccati taṇhā, ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​''​. 9Nivesananti dve nivesanā: taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca, katamā taṇhānivesanā:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhānivesanā. Katamā diṭṭhinivesanā:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhinivesanā. ​+Etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭheti:​ '​etesū'​ti ācikkhitesu desitesu paññapitesu paṭṭhapitesu vivaritesu vibhajitesu uttānīkatesu pakāsitesu. Nandi vuccati taṇhā, ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘. 9Nivesananti dve nivesanā: taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca, katamā taṇhānivesanā:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo2 raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhānivesanā. Katamā diṭṭhinivesanā:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho3 viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhinivesanā. ​
  
 Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ etesu nandiyañca nivesanañca abhisaṃkhārasahagatañca viññāṇaṃ nujja panujja nuda panuda jaha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ. ' Panujja viññāṇanti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ,​ etesu nandiyañca nivesanañca abhisaṃkhārasahagatañca viññāṇaṃ nujja panujja nuda panuda jaha pajaha vinodehi byantīkarohi anabhāvaṃ gamehīti 'etesu nandiñca nivesanañca panujja viññāṇaṃ. '
Line 2452: Line 2452:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yaṃ kiñci sampajānāsi (mettagūti bhagavā)\\+‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (mettagūti bhagavā)\\
 Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\ Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\
 Etesu nandiñca nivesanañca\\ Etesu nandiñca nivesanañca\\
-Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe''​ti+Panujja viññāṇaṃ bhave na tiṭṭhe‘‘ti
  
 1. Rūpa vedanā-syā 1. Rūpa vedanā-syā
Line 2487: Line 2487:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Evaṃvihārī sato appamatto\\+‘‘Evaṃvihārī sato appamatto\\
 Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\ Bhikkhu caraṃ hitvā mamāyitāni\\
 Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca\\ Jātiṃ jaraṃ sokapariddavañca\\
-Idheva vidvā pajaheyya dukkha''​nti. +Idheva vidvā pajaheyya dukkha‘‘nti. 
  
 4-9 4-9
Line 2521: Line 2521:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Etābhinandāmī vaco mahesino\\+‘‘Etābhinandāmī vaco mahesino\\
 Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,​ \\ Sukittitaṃ gotama nūpadhīkaṃ,​ \\
 Addhāhi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\ Addhāhi bhagavā pahāsi dukkhaṃ\\
-Tathā hi te vidito esa dhammo''​ti. +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. 
  
 4-10 4-10
Line 2553: Line 2553:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 2577: Line 2577:
 Taṃ taṃ namassāmi samecca nāganti: '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi, garukaromi1,​ mānemi, pūjemi. Sameccāti samecca abhisamecca samāgantvā abhisamāgantvā sammukhā taṃ namassāmi. Nāganti nāgo ca bhagavā, '​āguṃ na karotīti nāgo, na gacchantīti nāgo, na āgacchantīti nāgo. Kathaṃ bhagavā āguṃ na karotīti nāgo: '​āgu'​ vuccati pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jarāmaraṇīyā. ​ Taṃ taṃ namassāmi samecca nāganti: '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi, garukaromi1,​ mānemi, pūjemi. Sameccāti samecca abhisamecca samāgantvā abhisamāgantvā sammukhā taṃ namassāmi. Nāganti nāgo ca bhagavā, '​āguṃ na karotīti nāgo, na gacchantīti nāgo, na āgacchantīti nāgo. Kathaṃ bhagavā āguṃ na karotīti nāgo: '​āgu'​ vuccati pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jarāmaraṇīyā. ​
  
-12 ''​Āguṃ na karoti kiñci loke (sabhiyāti bhagavā)\\+12 ‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke (sabhiyāti bhagavā)\\
 Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni,​ 1\\ Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni,​ 1\\
 Sabbattha na sajjatī vimutto\\ Sabbattha na sajjatī vimutto\\
-Nāgo tādī pavuccate tathattā''​ti. [A]+Nāgo tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A]
  
 Evaṃ bhagavā '​āguṃ na karotīti nāgo. ​ Evaṃ bhagavā '​āguṃ na karotīti nāgo. ​
Line 2597: Line 2597:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\+‘‘Te cāpi nūna pajaheyyu dukkhaṃ\\
 Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya, \\ Ye tvaṃ munī aṭṭhitaṃ ovadeyya, \\
 Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\ Taṃ taṃ namassāmi samecca nāgaṃ\\
-Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyyā''​ti. +Appeva maṃ bhagavā aṭṭhitaṃ ovadeyyā‘‘ti. 
  
 Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ1 ābhijaññā\\ Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ1 ābhijaññā\\
Line 2614: Line 2614:
 <span bjt_page #​bjt.182>​[BJT page 182]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.182>​[BJT page 182]</​span>  ​
  
-13. ''​Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\+13. ‘‘Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\
 Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\
 Saṃsāramaticca kevalī so\\ Saṃsāramaticca kevalī so\\
-Asito tādī pavuccate sa brahmā''​[a]+Asito tādī pavuccate sa brahmā‘‘[a]
  
 Vedagūti: '​vedo'​ vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi,​ bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​ Vedagūti: '​vedo'​ vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi,​ bhagavā tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
  
-''​Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\+‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\ Samaṇānaṃ yānipattha2 brāhmaṇānaṃ\\
 Sabba vedanāsu vītarāgo\\ Sabba vedanāsu vītarāgo\\
Line 2634: Line 2634:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 2664: Line 2664:
 Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā1 ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya3,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā4 ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā1 ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya3,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā4 ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-14. ''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ +14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
-Tiṇṇo ca pāranti '​pāraṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ'' ​so pāragato pārappatto7 antagato antappatto8. Koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto9 amatagato amatappatto10 nibbānagato nibbānappatto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo11 gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​+Tiṇṇo ca pāranti '​pāraṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ‘‘ ​so pāragato pārappatto7 antagato antappatto8. Koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto9 amatagato amatappatto10 nibbānagato nibbānappatto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo11 gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
  
 So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. ​ So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. ​
Line 2673: Line 2673:
 Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇa6saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 '​Tiṇṇo ca pāraṃ'​. ​ '​Tiṇṇo ca pāraṃ'​. ​
Line 2699: Line 2699:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā\\+‘‘Yaṃ brāhmaṇaṃ vedaguṃ ābhijaññā\\
 Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\ Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ, \\
 Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\ Addhā hi so oghamimaṃ atāri\\
-Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho''​ti. +Tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho‘‘ti. 
  
 4-12 4-12
Line 2713: Line 2713:
 Vidvā ca yo vedagū naro idhāti '​vidvā'​ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Yo ti yādiso -pe---- Vidvā ca yo vedagū naro idhāti '​vidvā'​ti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Yo ti yādiso -pe----
  
-Devo vā manusso vā. Vedagūti '​vedā'​ vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ ​''​paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, ​'' ​tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto3 koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. '​Vedānaṃ vā antagato'​ti vedagū, '​vedehi vā antagato'​ti vedagū'​ sattannaṃ vā dhammānaṃ4 viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā - sīlabbataparāmāso - rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa5 honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​+Devo vā manusso vā. Vedagūti '​vedā'​ vuccanti catusu maggesu ñāṇaṃ ​‘‘paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi, ​‘‘ ​tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto3 koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto lenagato lenappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. '​Vedānaṃ vā antagato'​ti vedagū, '​vedehi vā antagato'​ti vedagū'​ sattannaṃ vā dhammānaṃ4 viditattā vedagū: sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā - sīlabbataparāmāso - rāgo - doso - moho - māno vidito hoti, viditāssa5 honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā: ​
  
 1. Chambhittataṃ - machasaṃ, syā\\ 1. Chambhittataṃ - machasaṃ, syā\\
Line 2724: Line 2724:
 <span bjt_page #​bjt.190>​[BJT page 190]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.190>​[BJT page 190]</​span>  ​
  
-15. ''​Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\+15. ‘‘Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)\\
 Samaṇānaṃ yāni patthī brāhmaṇānaṃ\\ Samaṇānaṃ yāni patthī brāhmaṇānaṃ\\
 Sabbavedanāsu vītarāgo\\ Sabbavedanāsu vītarāgo\\
-Sabbaṃ vedamaticca vedagū so[a]''​ti. 2+Sabbaṃ vedamaticca vedagū so[a]‘‘ti. 2
  
 Naroti: satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jāgū3 jantu indagu hindagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā (-pe)---- Naroti: satto naro māṇavo poso puggalo jīvo jāgū3 jantu indagu hindagu manujo. Idhāti imissā diṭṭhiyā (-pe)----
Line 2753: Line 2753:
 <span bjt_page #​bjt.192>​[BJT page 192]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.192>​[BJT page 192]</​span>  ​
  
-Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā 1 nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​nirāso'​. Jātīti ​''​yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. \\+Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā 1 nīghā, yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīgho'​ nirāsoti '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​nirāso'​. Jātīti ​‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. \\
 Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho ca anīgho ca nirāso ca so kho jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti,​ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'so vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmī. ' Jaranti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā. So vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmīti yo so vītataṇho ca anīgho ca nirāso ca so kho jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti,​ brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti 'so vītataṇho anīgho nirāso atāri so jātijaranti brūmī. '
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Vidvā ca yo vedagū naro idha\\+‘‘Vidvā ca yo vedagū naro idha\\
 Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\ Bhavābhave saṅgamimaṃ visajja, \\
 So vītataṇho anīgho nirāso\\ So vītataṇho anīgho nirāso\\
-Atāri so jātijaranti brūmī''​ti+Atāri so jātijaranti brūmī‘‘ti
  
 Saha gāthāpariyosānā1 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​ Saha gāthāpariyosānā1 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
Line 2815: Line 2815:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\+‘‘Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi me taṃ (iccāyasmā dhotako)\\
 Vātābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ, \\ Vātābhikaṅkhāmi mahesi tuyhaṃ, \\
 Tava sutvāna nigghosaṃ\\ Tava sutvāna nigghosaṃ\\
-Sikkhe nibbānamattano''​ti. +Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. 
  
 5-2 5-2
Line 2851: Line 2851:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\+‘‘Tena hātappaṃ karohi (dhotakāti bhagavā)\\
 Idheva nipako sato, \\ Idheva nipako sato, \\
 Ito sutvāna nigghosaṃ\\ Ito sutvāna nigghosaṃ\\
-Sikkhe nibbānamattano''​ti. +Sikkhe nibbānamattano‘‘ti. 
  
 1. Anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\ 1. Anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ - machasaṃ\\
Line 2881: Line 2881:
 <span bjt_page #​bjt.202>​[BJT page 202]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.202>​[BJT page 202]</​span>  ​
  
-''​Bāhetvā1 sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\+‘‘Bāhetvā1 sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\
 Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\
 Saṃsāramaticca kevalī so\\ Saṃsāramaticca kevalī so\\
-Asito tādī pavuccate2 sa brahmā. ​''​[A]+Asito tādī pavuccate2 sa brahmā. ​‘‘[A]
  
 Iriyamānanti carantaṃ viharantaṃ irīyantaṃ3 vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti '​akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ. ' Iriyamānanti carantaṃ viharantaṃ irīyantaṃ3 vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti '​akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ. '
Line 2890: Line 2890:
 Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhūti '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi garukaromi mānemi pūjemi. Samantacakkhūti '​samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno4 samannāgato. ​ Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhūti '​tanti'​ bhagavantaṃ bhaṇati. Namassāmīti kāyena vā namassāmi, vācāya vā namassāmi, cittena vā namassāmi, anvatthapaṭipattiyā vā namassāmi, dhammānudhammapaṭipattiyā vā namassāmi, sakkaromi garukaromi mānemi pūjemi. Samantacakkhūti '​samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno4 samannāgato. ​
  
-2. ''​Na tassa addiṭṭha5midatthi kiñcī\\+2. ‘‘Na tassa addiṭṭha5midatthi kiñcī\\
 Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ Atho aviññātamajānitabbaṃ\\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti. [A]+Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A]
  
 'Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu'​ 'Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu'​
Line 2918: Line 2918:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Passāmahaṃ deva manussaloke\\+‘‘Passāmahaṃ deva manussaloke\\
 Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ,​ \\ Akiñcanaṃ brāhmaṇaṃ irīyamānaṃ,​ \\
 Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\ Taṃ taṃ namassāmi samantacakkhu\\
-Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhī''​ti. +Pamuñca maṃ sakka kathaṅkathāhī‘‘ti. 
  
 5-4 5-4
Line 2942: Line 2942:
 <span bjt_page #​bjt.206>​[BJT page 206]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.206>​[BJT page 206]</​span>  ​
  
-Athavā natthañño koci mocetā, te yadi moceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā moceyyunti1 evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'so vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, so vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī''​ti[a]+Athavā natthañño koci mocetā, te yadi moceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisathāmena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā moceyyunti1 evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'so vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, so vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī‘‘ti[a]
  
 Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​ Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya'​
Line 2956: Line 2956:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Evameva kho brāhmaṇa,​ tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmī maggo tiṭṭhāmahaṃ samādapetā,​ atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti,​ ekacce nārādheti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa,​ karomi maggakkhāyī3 brāhmaṇa tathāgato, maggaṃ buddhā ācikkhanti,​ attanā paṭipajjamānā muñceyyu''​nti. [C]+‘‘Evameva kho brāhmaṇa,​ tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmī maggo tiṭṭhāmahaṃ samādapetā,​ atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti,​ ekacce nārādheti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa,​ karomi maggakkhāyī3 brāhmaṇa tathāgato, maggaṃ buddhā ācikkhanti,​ attanā paṭipajjamānā muñceyyu‘‘nti. [C]
  
 Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. ' Evampi '​nāhaṃ sahissāmi pamocanāya. '
Line 2977: Line 2977:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya (dhotakāti bhagavā)\\+‘‘Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya (dhotakāti bhagavā)\\
 Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, \\ Kathaṅkathiṃ dhotaka kañci loke, \\
 Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno\\ Dhammañca seṭṭhaṃ ājānamāno\\
-Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī''​ti. +Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī‘‘ti. 
  
 5-5 5-5
Line 3016: Line 3016:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Anusāsa brahme, karuṇāyamāno\\+‘‘Anusāsa brahme, karuṇāyamāno\\
 Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,​ \\ Vivekadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ,​ \\
 Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno\\ Yathāhaṃ ākāsova abyāpajjamāno\\
-Idheva santo asito careyya''​nti. +Idheva santo asito careyya‘‘nti. 
  
 5-6 5-6
Line 3047: Line 3047:
 Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​ Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
  
-Tare loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ​''​Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave+Tare loke visattikanti:​ '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ​‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave
  
 Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā2 loke vetaṃ vīsattikaṃ3 sato tareyya, uttareyya patareyya\\ Saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā2 loke vetaṃ vīsattikaṃ3 sato tareyya, uttareyya patareyya\\
Line 3054: Line 3054:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\+‘‘Kittayissāmi te santiṃ (dhotakāti bhagavā)\\
 Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\ Diṭṭhe dhamme anītihaṃ\\
 Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
-Tare loke visattikanti''​+Tare loke visattikanti‘‘
  
 1. Na itihanti-va,​ vi, ka\\ 1. Na itihanti-va,​ vi, ka\\
Line 3076: Line 3076:
  
 Mahesi santimuttamanti:​ '​mahesī'​ti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​\\ Mahesi santimuttamanti:​ '​mahesī'​ti mahesī2 bhagavā: mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahantaṃ samādhikkhandhaṃ mahantaṃ paññākkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttikkhandhaṃ - mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​\\
-Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'​ti mahesī. Santimuttamanti '​santi'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ, ​''​yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti'​ '​mahesī santi muttamaṃ. '+Mahato tamokāyassa padālanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato vipallāsassa pabhedanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato taṇhāsallassa abbūhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​ mahato diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato mānadhajassa pātanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato abhisaṃkhārassa vūpasamaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato oghassa nittharaṇaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato bhārassa nikkhepanaṃ. Esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato saṃsāravaṭṭassa ucchedaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato santāpassa nibbāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato pariḷāhassa paṭippassaddhiṃ5 esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahato dhammadhajassa ussāpanaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahante satipaṭṭhāne mahante sammappadhāne mahante iddhipāde - mahantāni indriyāni mahantāni balāni - mahante bojjhaṅge - mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ - mahantaṃ paramatthaṃ amataṃ nibbānaṃ esi gavesi pariyesīti '​mahesi'​. Mahesakkhehi6 vā sattehi esito gavesito pariyesito kahaṃ buddho kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo, kahaṃ narāsabho'​ti mahesī. Santimuttamanti '​santi'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ, ​‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ uttamanti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti'​ '​mahesī santi muttamaṃ. '
  
 Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. \\ Yaṃ viditvā sato caranti: yaṃ viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Satoti catūhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. So vuccati '​sato'​. \\
 Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​ Caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpentoti 'yaṃ viditvā sato caraṃ'​. ​
  
-Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ​''​Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​+Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā. ​‘‘Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Tañcāhaṃ abhinandāmi\\+‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi\\
 Mahesī santimuttamaṃ,​ \\ Mahesī santimuttamaṃ,​ \\
 Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
-Tare loke visattika''​nti. +Tare loke visattika‘‘nti. 
  
 1. Anusandhiṃ-va,​ vī, syā, \\ 1. Anusandhiṃ-va,​ vī, syā, \\
Line 3116: Line 3116:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'​ti bhagavā)\\+‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi (dhotakā'​ti bhagavā)\\
 Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe, \\ Uddhaṃ adho tiriyaṃ cāpi majjhe, \\
 Etaṃ viditvā saṅgo'​ti loke\\ Etaṃ viditvā saṅgo'​ti loke\\
-Bhavābhavāya mākāsi taṇha''​nti. +Bhavābhavāya mākāsi taṇha‘‘nti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
Line 3156: Line 3156:
 Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti '​ārammaṇa'​nti ālambanaṃ1 nissayaṃ upanissayaṃ. Brūhīti ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūhi '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno2 sampanno3 samannāgato. ​ Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti '​ārammaṇa'​nti ālambanaṃ1 nissayaṃ upanissayaṃ. Brūhīti ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūhi '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno2 sampanno3 samannāgato. ​
  
-''​Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\+‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\ Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti. [A]+Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. [A]
  
 '​Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu. ' '​Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu. '
Line 3167: Line 3167:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\+‘‘Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)\\
 Anissito no visahāmi tārituṃ\\ Anissito no visahāmi tārituṃ\\
 Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\ Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu\\
-Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyya''​nti+Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyya‘‘nti
  
 6-2 6-2
Line 3190: Line 3190:
 <span bjt_page #​bjt.224>​[BJT page 224]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.224>​[BJT page 224]</​span>  ​
  
-Asaraṇībhūtato - rittato - tucchato - suññato - anattato - ādīnavato - vīparināmadhammato - asārakato - aghamūlato vadhakato vibhavato'​ - sāsavato - saṅkhatato - mārāmisato - jātidhammato - jarādhammato - vyādhidhammato - maraṇadhammato - sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato - saṃkilesikadhammato - samudayadhammato - atthaṅgamato - assādato - ādīnavato - nissaraṇato - pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamāno. Satimāti ​''​yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati ayaṃ vuccati sati' imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato,​ so vuccati satimāti '​ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā. '+Asaraṇībhūtato - rittato - tucchato - suññato - anattato - ādīnavato - vīparināmadhammato - asārakato - aghamūlato vadhakato vibhavato'​ - sāsavato - saṅkhatato - mārāmisato - jātidhammato - jarādhammato - vyādhidhammato - maraṇadhammato - sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato - saṃkilesikadhammato - samudayadhammato - atthaṅgamato - assādato - ādīnavato - nissaraṇato - pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamāno. Satimāti ​‘‘yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati ayaṃ vuccati sati' imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato,​ so vuccati satimāti '​ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā. '
  
 Upasīvāti bhagavāti '​upasīvā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, \\ Upasīvāti bhagavāti '​upasīvā'​ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati, \\
Line 3207: Line 3207:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 3232: Line 3232:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvāti bhagavā)\\+‘‘Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satīmā (upasīvāti bhagavā)\\
 Natthīti nissāya tarassu oghaṃ, \\ Natthīti nissāya tarassu oghaṃ, \\
 Kāme pahāya virato kathāhi\\ Kāme pahāya virato kathāhi\\
-Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā''​ti. +Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā‘‘ti. 
  
 6-3 6-3
Line 3251: Line 3251:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 3277: Line 3277:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\+‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)\\
 Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\ Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\
 Saññāvimokkhe paramedhimutto\\ Saññāvimokkhe paramedhimutto\\
-Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī''​ti. +Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī‘‘ti. 
  
 6-4 6-4
Line 3297: Line 3297:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 3325: Line 3325:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\+‘‘Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)\\
 Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\ Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ,​ \\
 Saññāvimokkhe paramedhimutto\\ Saññāvimokkhe paramedhimutto\\
-Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī''​ti. +Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī‘‘ti. 
  
 1. Adhigacchamāno-va,​ vi 1. Adhigacchamāno-va,​ vi
Line 3345: Line 3345:
 Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti '​pūgampi vassāna'​nti pūgampi vassānaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni bahūni kappāni bahūni kappasatāni bahūni kappasahassāni bahūni kappasatasahassāni. Samantacakkhūti '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti '​pūgampi vassāna'​nti pūgampi vassānaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni bahūni kappāni bahūni kappasatāni bahūni kappasahassāni bahūni kappasatasahassāni. Samantacakkhūti '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato
  
-''​Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\+‘‘Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\ Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti\\+Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti\\
 '​Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu'​ '​Pūgampi vassānaṃ1 samantacakkhu'​
  
Line 3355: Line 3355:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Tiṭṭhe ve so tattha anānuyāyī\\+‘‘Tiṭṭhe ve so tattha anānuyāyī\\
 Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu,​ \\ Pūgampi vassānaṃ samantacakkhu,​ \\
 Tattheva so sītisiyā vimutto\\ Tattheva so sītisiyā vimutto\\
-Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā''​ti. +Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā‘‘ti. 
  
 1. Pūgampi vassāni-pa,​ va, vī, machasaṃ, pū\\ 1. Pūgampi vassāni-pa,​ va, vī, machasaṃ, pū\\
Line 3392: Line 3392:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 3422: Line 3422:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Acci yathā vātavegena khittā (upasīvāti bhagavā)\\+‘‘Acci yathā vātavegena khittā (upasīvāti bhagavā)\\
 Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ,​ \\ Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ,​ \\
 Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\ Evaṃ munī nāmakāyā vimutto\\
-Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti''​+Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti‘‘
  
 6-7 6-7
Line 3446: Line 3446:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 3473: Line 3473:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Atthaṃ gato so uda vā so natthi\\+‘‘Atthaṃ gato so uda vā so natthi\\
 Udāhu ve sassatiyā arogo, \\ Udāhu ve sassatiyā arogo, \\
 Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\ Taṃ me munī sādhu viyākarohi\\
-Tathā hi te vidito esa dhammo''​ti. +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. 
  
 6-8 6-8
Line 3502: Line 3502:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\+‘‘Atthaṃ gatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)\\
 Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi, \\ Yena naṃ vajju taṃ tassa natthi, \\
 Sabbesu dhammesu samūhatesu\\ Sabbesu dhammesu samūhatesu\\
-Samūhatā vādapathāpi sabbe''​ti. +Samūhatā vādapathāpi sabbe‘‘ti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko namassamāno nisinno\\ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko namassamāno nisinno\\
Line 3535: Line 3535:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\+‘‘Santi loke munayo (iccāyasmā nando)\\
 Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\ Janā vadanti tayidaṃ kathaṃsu, \\
 Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\ Ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti\\
-Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ''​ti. +Udāhu ve jīvitenūpapannaṃ‘‘ti. 
  
 1. Munī no vadanti-machasaṃ,​ syā\\ 1. Munī no vadanti-machasaṃ,​ syā\\
Line 3562: Line 3562:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-1. ''​Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati\\+1. ‘‘Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati\\
 Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati. ​ Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati. ​
  
Line 3577: Line 3577:
  
 4. Esā namuci te2 senā kaṇhassābhippahāriṇi\\ 4. Esā namuci te2 senā kaṇhassābhippahāriṇi\\
-Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha''​nti[a]+Na naṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukha‘‘nti[a]
  
-Yato catubhi ariyamaggebhi sabbā ca mārasenā, sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā. Vippaluggā3 parammukhā tena vuccanti4 '​visenikatvā'​. Anīghāti: rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yesaṃ ete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīghā'​ nirāsāti: '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​''​[B] yesaṃ esā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā te vuccanti '​nirāsā'​. Yeti: arahanto khīṇāsavā. Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: ye te viseniṃ katvā anīghā ca nirāsā ca caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, te loke '​munayo'​ti brūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi (uttānīkaromi) pakāsemīti. '​Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmi. '+Yato catubhi ariyamaggebhi sabbā ca mārasenā, sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā. Vippaluggā3 parammukhā tena vuccanti4 '​visenikatvā'​. Anīghāti: rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho, makkho nīgho, paḷāso nīgho, issā nīgho, macchariyaṃ nīgho, māyā nīgho, sāṭheyyaṃ nīgho, thambho nīgho, sārambho nīgho, māno nīgho, atimāno nīgho, mado nīgho, pamādo nīgho, sabbe kilesā nīghā, sabbe duccaritā nīghā, sabbe darathā nīghā, sabbe pariḷāhā nīghā, sabbe santāpā nīghā, sabbākusalābhisaṃkhārā nīghā, yesaṃ ete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ so vuccati '​anīghā'​ nirāsāti: '​āsā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘[B] yesaṃ esā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasannā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā te vuccanti '​nirāsā'​. Yeti: arahanto khīṇāsavā. Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmīti: ye te viseniṃ katvā anīghā ca nirāsā ca caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpenti, te loke '​munayo'​ti brūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi (uttānīkaromi) pakāsemīti. '​Visenikatvā anīghā nirāsā caranti ye te munayoti brūmi. '
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena\\+‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena\\
 Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\ Munīdha nanda, kusalā vadanti, \\
 Viseni katvā anīghā nirāsā\\ Viseni katvā anīghā nirāsā\\
-Caranti ye te munayoti brūmī''​ti. +Caranti ye te munayoti brūmī‘‘ti. 
  
 1. Avajānāti-machasaṃ\\ 1. Avajānāti-machasaṃ\\
Line 3643: Line 3643:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ye keci me samaṇabrāhmaṇo se (iccāyasmā nando)\\+‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇo se (iccāyasmā nando)\\
 Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ, \\ Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ, \\
 Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, \\ Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ, \\
Line 3649: Line 3649:
 Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā\\ Kaccissu te bhagavā tattha yatā carantā\\
 Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\ Atāru jātiñca jarañca mārisa, \\
-Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta''​nti. +Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. 
  
 7-4 7-4
Line 3682: Line 3682:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\+‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇā se (nandāti bhagavā)\\
 Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
 Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\ Anekarūpena vadanti suddhiṃ\\
 Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\ Kiñcāpi te tattha yatā caranti\\
-Nātariṃsu jātijaranti brūmī''​ti. +Nātariṃsu jātijaranti brūmī‘‘ti. 
  
 1. Anekavidha kotūhala maṃgalena - machasaṃ\\ 1. Anekavidha kotūhala maṃgalena - machasaṃ\\
Line 3726: Line 3726:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 3760: Line 3760:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ye keci me samaṇabrāhmaṇāse (iccāyasmā nando)\\+‘‘Ye keci me samaṇabrāhmaṇāse (iccāyasmā nando)\\
 Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\ Diṭṭhena sutenāpi vadanti suddhiṃ\\
 Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\ Sīlabbatenāpi vadanti suddhiṃ\\
Line 3767: Line 3767:
 Atha ko carahi devamanussaloke,​ \\ Atha ko carahi devamanussaloke,​ \\
 Atāri jātiñca jarañca mārisa\\ Atāri jātiñca jarañca mārisa\\
-Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti''​+Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti‘‘
  
 <span bjt_page #​bjt.258>​[BJT page 258]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.258>​[BJT page 258]</​span>  ​
Line 3802: Line 3802:
 Katamā '​tīraṇapariññā':​ evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā. ​ Katamā '​tīraṇapariññā':​ evaṃ ñātaṃ katvā taṇhaṃ tīreti: aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upassaggato calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato saṅkilesadhammato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato tīreti, ayaṃ tīraṇapariññā. ​
  
-Katamā '​pahānapariññā':​ evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​yo bhikkhave, taṇhāya chandarāgo taṃ pajahatha, evaṃ sā taṇhā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā''​ti. [A] ayaṃ pahānapariññā. ​+Katamā '​pahānapariññā':​ evaṃ tīrayitvā taṇhaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘yo bhikkhave, taṇhāya chandarāgo taṃ pajahatha, evaṃ sā taṇhā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā‘‘ti. [A] ayaṃ pahānapariññā. ​
  
 Taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā anāsavā seti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā. ​ Taṇhaṃ pariññāyāti:​ taṇhaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā anāsavā seti: cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Yesaṃ ime āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Te vuccanti anāsavā arahanto khīṇāsavā. ​
  
-Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā3 atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī''​ti. \\+Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmītiṃ ye taṇhaṃ pariññāya anāsavā te kāmoghaṃ tiṇṇā, bhavoghaṃ tiṇṇā, diṭṭhoghaṃ tiṇṇā, avijjoghaṃ tiṇṇā, sabbasaṃsārapathaṃ tiṇṇā uttiṇṇā nittiṇṇā3 atikkantā samatikkantā vītivattāti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​taṇhaṃ pariññāya anāsavā se te ve narā oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. \\
 . 8\\ . 8\\
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\+‘‘Nāhaṃ sabbe samaṇabrāhmaṇāse (nandāti bhagavā)\\
 Jātijarāya nivutāti brūmi, \\ Jātijarāya nivutāti brūmi, \\
 Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā4\\ Ye sīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā4\\
Line 3816: Line 3816:
 Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
-Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī''​ti. +Te ve narā oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. 
  
 1. Pajānāti-pana,​ syā. \\ 1. Pajānāti-pana,​ syā. \\
Line 3869: Line 3869:
 Tenāha so brāhmaṇo. ​ Tenāha so brāhmaṇo. ​
  
-''​Etābhinandāmi vaco mahesino\\+‘‘Etābhinandāmi vaco mahesino\\
 Sukittitaṃ gotama nūpadhikaṃ,​ \\ Sukittitaṃ gotama nūpadhikaṃ,​ \\
 Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\ Yesīdha diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā\\
Line 3875: Line 3875:
 Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\ Anekarūpampi pahāya sabbaṃ\\
 Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\ Taṇhaṃ pariññāya anāsavā se\\
-Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī''​ti. +Ahampi te oghatiṇṇāti brūmī‘‘ti. 
  
 Nanda suttaniddeso sattamo Nanda suttaniddeso sattamo
Line 3918: Line 3918:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ye me pubbe viyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\+‘‘Ye me pubbe viyākaṃsu (iccāyasmā hemako)\\
 Huraṃ gotama sāsanā, \\ Huraṃ gotama sāsanā, \\
 Iccāsi iti bhavissati\\ Iccāsi iti bhavissati\\
 Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,​ \\ Sabbaṃ taṃ itihītihaṃ,​ \\
 Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\ Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhanaṃ\\
-Nāhaṃ tattha abhirami''​nti. +Nāhaṃ tattha abhirami‘‘nti. 
  
 8-2 8-2
Line 3943: Line 3943:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 3973: Line 3973:
 <span bjt_page #​bjt.270>​[BJT page 270]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.270>​[BJT page 270]</​span>  ​
  
-Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​+Tare loke visattikanti '​visattikā'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Visattikāti kenaṭṭhena visattikā: visatāti2 visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā3 visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāyaṃ sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā,​ rūpadhātuyā,​ arūpadhātuyā,​ kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave,​ ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave,​ atīte anāgate paccuppanne,​ diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti '​visattikā'​. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Tare loke visattikanti loke vesā visattikā lokevetaṃ visattikaṃ sato tareyya, uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti 'tare loke visattikaṃ. ​
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\+‘‘Tvaṃ ca me dhammamakkhāhi\\
 Taṇhānigghātanaṃ1 muni, \\ Taṇhānigghātanaṃ1 muni, \\
 Yaṃ viditvā sato caraṃ\\ Yaṃ viditvā sato caraṃ\\
Line 4007: Line 4007:
 Loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpanti '​piyarūpesu hemaka. ' Loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ ghānasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,​ dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpanti '​piyarūpesu hemaka. '
  
-Chandarāgavinodananti1 '​chandarāgo'​ti ​''​yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​''​+Chandarāgavinodananti1 '​chandarāgo'​ti ​‘‘yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​‘‘
  
 Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṃ chandarāgavūpasamaṃ,​ chandarāgapaṭinissaggaṃ chandarāgapaṭippassaddhi2 amataṃ nibbānanti '​chandarāgavinodanaṃ. ' Chandarāgavinodananti chandarāgappahānaṃ chandarāgavūpasamaṃ,​ chandarāgapaṭinissaggaṃ chandarāgapaṭippassaddhi2 amataṃ nibbānanti '​chandarāgavinodanaṃ. '
Line 4015: Line 4015:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Idha diṭṭhasutamuta-\\+‘‘Idha diṭṭhasutamuta-\\
 Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\ Viññātesu piyarūpesu (hemaka)\\
 Chandarāgavinodanaṃ\\ Chandarāgavinodanaṃ\\
-Nibbānapadamaccuta''​nti. +Nibbānapadamaccuta‘‘nti. 
  
 1. Chanda vinodanti-ma. \\ 1. Chanda vinodanti-ma. \\
Line 4032: Line 4032:
 Tiṇṇā loke visattikaṃ. ​ Tiṇṇā loke visattikaṃ. ​
  
-Etadaññāya ye satāti: '​eta'​nti amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ​'' ​Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā aparehipi catūhi kāraṇehi satā: asati parivajjanāya satā: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā satā: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā satā: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi satā: satiyā samannāgatattā satā: satiyā vasitattā satā: satiyā pāguññatāya satā: satiyā apaccoropanatāya satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā satā: santattā satā: samitattā satā: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā satā: dhammānussatiyā satā: saṅghānussatiyā satā: sīlānussatiyā satā: cāgānussatiyā satā: devatānussatiyā satā: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā satā: kāyagatāsatiyā satā: upasamānussatiyā satāti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. Te vuccanti satā'​ti '​etadaññāya ye satā'​. ​+Etadaññāya ye satāti: '​eta'​nti amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ​‘‘ ​Aññāyāti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā: 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, 'sabbe dhammā anattā'​ti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā'​ yeti arahanto khīṇāsavā. Satāti catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā aparehipi catūhi kāraṇehi satā: asati parivajjanāya satā: satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā satā: satipaṭipakkhānaṃ dhammānaṃ hatattā satā: satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi satā: satiyā samannāgatattā satā: satiyā vasitattā satā: satiyā pāguññatāya satā: satiyā apaccoropanatāya satā. Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satattā satā: santattā satā: samitattā satā: santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā satā: dhammānussatiyā satā: saṅghānussatiyā satā: sīlānussatiyā satā: cāgānussatiyā satā: devatānussatiyā satā: ānāpānasatiyā sato: maraṇānussatiyā satā: kāyagatāsatiyā satā: upasamānussatiyā satāti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo,​ ayaṃ vuccati sati. Iminā sati upeto hoti samupeto upagato samupagato uppanno samuppanno samannāgato. Te vuccanti satā'​ti '​etadaññāya ye satā'​. ​
  
 Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ sabbe dhammā anattāti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā,​ abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā'​ Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā,​ sabbe dhammā anattāti diṭṭhadhammā,​ ñātadhammā,​ tulitadhammā,​ tīritadhammā,​ vibhūtadhammā,​ vibhāvitadhammā yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā,​ abhinibbutāti rāgassa nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṃkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā nijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā'​
Line 4048: Line 4048:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Etadaññāya ye satā\\+‘‘Etadaññāya ye satā\\
 Diṭṭhadhammābhinibbutā\\ Diṭṭhadhammābhinibbutā\\
 Upasantā ca te sadā\\ Upasantā ca te sadā\\
-Tiṇṇā loke visattika''​nti+Tiṇṇā loke visattika‘‘nti
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante bhagavā '​sāvakohamasmī'​ti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: satthā me bhante bhagavā '​sāvakohamasmī'​ti. ​
Line 4080: Line 4080:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Yasmiṃ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)\\+‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (iccāyasmā todeyyo)\\
 Taṇhā yassa na vijjati, \\ Taṇhā yassa na vijjati, \\
 Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
-Vimokkho tassa kīdiso''​ti+Vimokkho tassa kīdiso‘‘ti
  
 9-2 9-2
Line 4099: Line 4099:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 4119: Line 4119:
 Vimokkho tassa nāparoti: natthi tassa aparo vimokkho, yena vimokkhena vimucceyya vimutto so kataṃ tassa vimokkhena karaṇīyanti vimokkho tassa nāparo'​ tenāha bhagavā: ​ Vimokkho tassa nāparoti: natthi tassa aparo vimokkho, yena vimokkhena vimucceyya vimutto so kataṃ tassa vimokkhena karaṇīyanti vimokkho tassa nāparo'​ tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\+‘‘Yasmiṃ kāmā na vasanti (todeyyāti bhagavā)\\
 Taṇhā yassa na vijjati, \\ Taṇhā yassa na vijjati, \\
 Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\ Kathaṅkathā ca yo tiṇṇo\\
Line 4147: Line 4147:
 Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti:​ '​taṃ'​ti:​ yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Viyācikkhāti:​ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti:​ '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato. ​ Taṃ me viyācikkha samantacakkhūti:​ '​taṃ'​ti:​ yaṃ pucchāmi, yaṃ yācāmi, yaṃ ajjhesāmi, yaṃ pasādemi. Viyācikkhāti:​ ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehi. Samantacakkhūti:​ '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato uppanno sampanno samannāgato. ​
  
-''​Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\+‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\ Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti. +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. 
  
 'Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. ' 'Taṃ me viyācikkha samantacakkhu. '
Line 4156: Line 4156:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Nirāsaso so uda āsasāno\\+‘‘Nirāsaso so uda āsasāno\\
 Paññāṇavā so uda paññakappī,​ 1\\ Paññāṇavā so uda paññakappī,​ 1\\
 Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\ Muniṃ ahaṃ sakka yathā vijaññaṃ\\
Line 4184: Line 4184:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 4212: Line 4212:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 4230: Line 4230:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Nirāsaso so na so āsasāno\\+‘‘Nirāsaso so na so āsasāno\\
 Paññāṇavā so na ca paññakappī\\ Paññāṇavā so na ca paññakappī\\
 Evampi todeyya muniṃ vijāna\\ Evampi todeyya muniṃ vijāna\\
-Akiñcanaṃ kāmabhave asatta''​nti. +Akiñcanaṃ kāmabhave asatta‘‘nti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hama'​smīti. ​
Line 4271: Line 4271:
 Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā,​ 1 yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​+‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā,​ 1 yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​
  
 1. Vaḍḍhataṃ - saka 1. Vaḍḍhataṃ - saka
Line 4303: Line 4303:
 Dīpaṃ pabrūhi mārisa, \\ Dīpaṃ pabrūhi mārisa, \\
 Tvañca me dīpamakkhāhi\\ Tvañca me dīpamakkhāhi\\
-Yathayidaṃ nāparaṃ siyā''​ti. +Yathayidaṃ nāparaṃ siyā‘‘ti. 
  
 10-2 10-2
Line 4318: Line 4318:
 Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā vassakoṭiyo vassaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakā kappakoṭiyo vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Ettakāni kappakoṭisatāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti, hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti, tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vatti. Tato paraṃ na vattīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhatā,​ yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​+‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ saṃdhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tippaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhatā,​ yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,​ alaṃ virajjituṃ,​ alaṃ vimuccitunti. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati. ​
  
 Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti '​majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. ' Kathaṃ saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati:​ ettakā jātiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā jātikoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni jātikoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā kappāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni kappasatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakā vassakoṭiyo vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi. Evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati,​ ettakāni vassakoṭisatasahassāni vaṭṭaṃ vattissati, tato paraṃ na vattissatīti hevaṃ natthi, evampi saṃsārassa pacchimā koṭi na paññāyati. Evaṃ saṃsārassa purimā koṭi na paññāyati pacchimāpi koṭi na paññāyati. Majjheva saṃsāre santā ṭhitā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti '​majjhe sarasmiṃ tiṭṭhataṃ. '
Line 4340: Line 4340:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)\\+‘‘Majjhe sarasmiṃ tiṭṭhitaṃ (kappāti bhagavā)\\
 Oghe jāte mahabbhaye, \\ Oghe jāte mahabbhaye, \\
 Jarāmaccuparetānaṃ\\ Jarāmaccuparetānaṃ\\
-Dīpaṃ pabrūmi kappa te''​ti. +Dīpaṃ pabrūmi kappa te‘‘ti. 
  
 10-3 10-3
Line 4350: Line 4350:
 Nibbānaṃ iti naṃ brūmi - jarāmaccuparikkhayaṃ. ​ Nibbānaṃ iti naṃ brūmi - jarāmaccuparikkhayaṃ. ​
  
-Akiñcanaṃ anādānanti:​ '​kiñcana'​nti:​ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ kiñcanappahānaṃ kiñcanavūpasamo1 kiñcanapaṭinissaggo2 kiñcanapaṭippassaddhi3 amataṃ nibbānanti akiñcanaṃ. Anādānanti:​ '​ādānaṃ vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ādānappahānaṃ ādānavūpasamo ādānapaṭinissaggo ādānapaṭippassaddhi amataṃ nibbānanti ​''​akiñcanaṃ anādānaṃ''​+Akiñcanaṃ anādānanti:​ '​kiñcana'​nti:​ rāgakiñcanaṃ dosakiñcanaṃ mohakiñcanaṃ mānakiñcanaṃ diṭṭhikiñcanaṃ kilesakiñcanaṃ duccaritakiñcanaṃ kiñcanappahānaṃ kiñcanavūpasamo1 kiñcanapaṭinissaggo2 kiñcanapaṭippassaddhi3 amataṃ nibbānanti akiñcanaṃ. Anādānanti:​ '​ādānaṃ vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ ādānappahānaṃ ādānavūpasamo ādānapaṭinissaggo ādānapaṭippassaddhi amataṃ nibbānanti ​‘‘akiñcanaṃ anādānaṃ‘‘
  
 1. Kiñcanavūpasamaṃ - machasaṃ\\ 1. Kiñcanavūpasamaṃ - machasaṃ\\
Line 4359: Line 4359:
  
 Etaṃ dīpaṃ anāparanti:​ etaṃ dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gati parāyanaṃ. Anāparanti:​ tamhā paro añño dīpo natthi, atha kho so yeva1 dīpo aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti '​etaṃ dīpaṃ anāparaṃ'​. \\ Etaṃ dīpaṃ anāparanti:​ etaṃ dīpaṃ tāṇaṃ lenaṃ saraṇaṃ gati parāyanaṃ. Anāparanti:​ tamhā paro añño dīpo natthi, atha kho so yeva1 dīpo aggo ca seṭṭho ca viseṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti '​etaṃ dīpaṃ anāparaṃ'​. \\
-Nibbānaṃ iti naṃ brūmīti: '​vānaṃ'​ vuccati taṇhā, ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Vānappahānaṃ vānavūpasamo vānapaṭinissaggo (vānapaṭippassaddhi2) amataṃ nibbānaṃ. Itīti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ3 itīti: brūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​nibbānaṃ iti naṃ brūmi. '+Nibbānaṃ iti naṃ brūmīti: '​vānaṃ'​ vuccati taṇhā, ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Vānappahānaṃ vānavūpasamo vānapaṭinissaggo (vānapaṭippassaddhi2) amataṃ nibbānaṃ. Itīti: padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ3 itīti: brūmīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​nibbānaṃ iti naṃ brūmi. '
  
 Jarāmaccuparikkhayanti:​ jarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​jarāmaccuparikkhayaṃ'​ Jarāmaccuparikkhayanti:​ jarāmaraṇassa pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​jarāmaccuparikkhayaṃ'​
Line 4365: Line 4365:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Akiñcanaṃ anādānaṃ,​ etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\ +‘‘Akiñcanaṃ anādānaṃ,​ etaṃ dīpaṃ anāparaṃ\\ 
-Nibbānaṃ iti naṃ brūmi jarāmaccuparikkhaya''​nti+Nibbānaṃ iti naṃ brūmi jarāmaccuparikkhaya‘‘nti
  
 10-4 10-4
Line 4373: Line 4373:
 Na te māravasānugā - na te mārassa paddhagū. 5 Na te māravasānugā - na te mārassa paddhagū. 5
  
-Etadaññāya ye satāni: '​eta'​nti:​ amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ​'' ​Aññāyāti:​ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​ntī\\+Etadaññāya ye satāni: '​eta'​nti:​ amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ​‘‘ ​Aññāyāti:​ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'sabbe dhammā anattā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā sabbe saṅkhārā aniccā'​ti viditaṃ katvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā 'yaṃ kiñci samuyadadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​ntī\\
 Aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā satāti: catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Te vuccati '​satā'​ti '​etadaññāya ye satā. ' Aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Yeti arahanto khīṇāsavā satāti: catūhi kāraṇehi satā: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Dhamme dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvitattā satā, caranti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Te vuccati '​satā'​ti '​etadaññāya ye satā. '
  
Line 4388: Line 4388:
 Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā'​ti:​ diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti:​ rāgassa1 nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, makkhassa nibbāpitattā nibbutā, paḷāsassa nibbāpitattā nibbutā, issāya nibbāpitattā nibbutā, macchariyassa nibbāpitattā nibbutā, māyāya nibbāpitattā nibbutā, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbutā, thambhassa nibbāpitattā nibbutā, sārambhassa nibbāpitattā nibbutā, mānassa nibbāpitattā nibbutā, atimānassa nibbāpitattā nibbutā, madassa nibbāpitattā nibbutā, pamādassa nibbāpitattā nibbutā, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā. ' Diṭṭhadhammābhinibbutāti:​ '​diṭṭhadhammā'​ti:​ diṭṭhadhammā ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā vibhūtadhammā vibhāvitadhammā. Abhinibbutāti:​ rāgassa1 nibbāpitattā nibbutā, dosassa nibbāpitattā nibbutā, mohassa nibbāpitattā nibbutā, kodhassa nibbāpitattā nibbutā, upanāhassa nibbāpitattā nibbutā, makkhassa nibbāpitattā nibbutā, paḷāsassa nibbāpitattā nibbutā, issāya nibbāpitattā nibbutā, macchariyassa nibbāpitattā nibbutā, māyāya nibbāpitattā nibbutā, sāṭheyyassa nibbāpitattā nibbutā, thambhassa nibbāpitattā nibbutā, sārambhassa nibbāpitattā nibbutā, mānassa nibbāpitattā nibbutā, atimānassa nibbāpitattā nibbutā, madassa nibbāpitattā nibbutā, pamādassa nibbāpitattā nibbutā, sabbakilesānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbaduccaritānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbadarathānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbapariḷāhānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbasantāpānaṃ nibbāpitattā nibbutā, sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭippassaddhattā santā upasantā vūpasantā nibbutā paṭippassaddhāti '​diṭṭhadhammābhinibbutā. '
  
-Na te māravasānugatāti:​ '​māro'​ti: ​''​yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci pamattabandhu. Na te māravasānugatāti:​ na te mārassa vase vattanti, napi māro tesu vasaṃ vatteti te māraṃ ca mārapakkhaṃ ca mārapāsaṃ ca mārabalisaṃ ca mārāmisaṃ ca māravisayaṃ ca māranivāpaṃ ca2 māragocaraṃ ca mārabandhanaṃ ca abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti 'na te māravasānugā. '+Na te māravasānugatāti:​ '​māro'​ti: ​‘‘yo so māro kaṇho adhipati antagū namuci pamattabandhu. Na te māravasānugatāti:​ na te mārassa vase vattanti, napi māro tesu vasaṃ vatteti te māraṃ ca mārapakkhaṃ ca mārapāsaṃ ca mārabalisaṃ ca mārāmisaṃ ca māravisayaṃ ca māranivāpaṃ ca2 māragocaraṃ ca mārabandhanaṃ ca abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti 'na te māravasānugā. '
  
 Na te mārassa paddhagūti:​ 3 na te mārassa paddhā paddhacarā4 paricārikā sissā5 buddhassa te bhagavato paddhā paddhacarā6 paricārikā sissāti 'na te mārassa paddhagūti. ​ Na te mārassa paddhagūti:​ 3 na te mārassa paddhā paddhacarā4 paricārikā sissā5 buddhassa te bhagavato paddhā paddhacarā6 paricārikā sissāti 'na te mārassa paddhagūti. ​
Line 4394: Line 4394:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā,​ \\+‘‘Etadaññāya ye satā diṭṭhadhammābhinibbutā,​ \\
 Na te māravasānugā na te mārassa paddhagūti. ​ Na te māravasānugā na te mārassa paddhagūti. ​
  
Line 4422: Line 4422:
 Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti:​ '​sutvā'​ti:​ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'​ti '​sutvānahaṃ. Vīrāti: vīro bhagavā, viriyavāti vīro, pahūti vīro2 visavīti vīro3 alamattoti4 vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchamhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​ Sutvānahaṃ vīra akāmakāminti:​ '​sutvā'​ti:​ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhāretvā upalakkhayitvā 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'​ti '​sutvānahaṃ. Vīrāti: vīro bhagavā, viriyavāti vīro, pahūti vīro2 visavīti vīro3 alamattoti4 vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchamhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​
  
-1. ''​Virato idha sabbapāpakehi\\+1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\
 Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\ Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\
 So viriyavā padhānavā\\ So viriyavā padhānavā\\
-Vīro tādī pavuccate tathattā''​ti. [A]+Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti. [A]
  
 Sutvānahaṃ vīra. ​ Sutvānahaṃ vīra. ​
Line 4435: Line 4435:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 4465: Line 4465:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\+‘‘Sutvānahaṃ vīra akāmakāmiṃ (iccāyasmā jatukaṇṇī)\\
 Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,​ \\ Oghātigaṃ puṭṭhumakāmamāgamaṃ,​ \\
 Santipadaṃ brūhi sahājanetta\\ Santipadaṃ brūhi sahājanetta\\
-Yathātacchaṃ bhagavā brūhi meta''​nti. +Yathātacchaṃ bhagavā brūhi meta‘‘nti. 
  
 1. Nikāmaṃ - va, vi, ka. \\ 1. Nikāmaṃ - va, vi, ka. \\
Line 4497: Line 4497:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 4526: Line 4526:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\+‘‘Bhagavā hi kāme abhibhuyya irīyati\\
 Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\ Ādiccova paṭhaviṃ tejī tejasā\\
 Parittapaññassa me bhūripañña\\ Parittapaññassa me bhūripañña\\
 Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
-Jātijarāya idha vippahāna''​nti. +Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti. 
  
 11-3 11-3
Line 4547: Line 4547:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 4570: Line 4570:
 Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\ Nekkhammaṃ daṭṭhu khemato, \\
 Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\ Uggahitaṃ nirattaṃ vā\\
-Mā te vijjittha kiñcana''​nti. +Mā te vijjittha kiñcana‘‘nti. 
  
 11-4 11-4
Line 4597: Line 4597:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Yaṃ pubbe taṃ visosesi\\+‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosesi\\
 Pacchā te māhu kiñcanaṃ,​ \\ Pacchā te māhu kiñcanaṃ,​ \\
 Majjhe ce no gahessasi\\ Majjhe ce no gahessasi\\
-Upasanto carissasī''​ti. +Upasanto carissasī‘‘ti. 
  
 <span bjt_page #​bjt.314>​[BJT page 314]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.314>​[BJT page 314]</​span>  ​
Line 4611: Line 4611:
 Yehi maccuvasaṃ vaje.  Yehi maccuvasaṃ vaje. 
  
-Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ '​sabbaso'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ '​sabbaso'​ti. Nāmanti: cattāro arūpino khandhā. Rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Gedho vuccati taṇhā, ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa vigatagedhassa cattagedhassa vantagedhassa muttagedhassa pahīnagedhassa paṭinissaṭṭhagedhassa vītarāgassa vigatarāgassa cattarāgassa vantarāgassa muttarāgassa pahīnarāgassa paṭinissaṭṭharāgassāti '​sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇa. '+Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ '​sabbaso'​ti:​ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ '​sabbaso'​ti. Nāmanti: cattāro arūpino khandhā. Rūpanti: cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Gedho vuccati taṇhā, ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇāti:​ sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa vigatagedhassa cattagedhassa vantagedhassa muttagedhassa pahīnagedhassa paṭinissaṭṭhagedhassa vītarāgassa vigatarāgassa cattarāgassa vantarāgassa muttarāgassa pahīnarāgassa paṭinissaṭṭharāgassāti '​sabbaso nāmarūpasmiṃ vītagedhassa brāhmaṇa. '
  
 Āsavāssa na vijjantīti:​ '​āsavā'​ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Assāti: arahato khīṇāsavassa'​ na vijjantīti ime āsavā tassa natthi, na santi, na saṃvijjanti nūpalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti '​āsavāssa na vijjantī. ' Āsavāssa na vijjantīti:​ '​āsavā'​ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Assāti: arahato khīṇāsavassa'​ na vijjantīti ime āsavā tassa natthi, na santi, na saṃvijjanti nūpalabbhanti,​ pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti '​āsavāssa na vijjantī. '
Line 4619: Line 4619:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\+‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ\\
 Vītagedhassa brāhmaṇa,​ \\ Vītagedhassa brāhmaṇa,​ \\
 Āsavāssa na vijjanti1\\ Āsavāssa na vijjanti1\\
-Yehi maccuvasaṃ vaje''​ti. +Yehi maccuvasaṃ vaje‘‘ti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā2 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante, bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​ Saha gāthāpariyosānā2 ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante, bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​
Line 4642: Line 4642:
 Sutvāna nāgassa apanamissanti ito.  Sutvāna nāgassa apanamissanti ito. 
  
-Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejanti: okaṃ jahanti: rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā3,​ te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā4 āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho, vedanādhātuyā - saññādhātuyā - saṅkhāradhātuyā - viññāṇadhātuyā - yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho. Taṇhacchidanti,​ '​taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā,​ sā taṇhā buddhassa bhagavato chinnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ tasmā buddho '​taṇhacchido'​. Anejoti: '​ejā'​ vuccati taṇhā ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho anejo, ejāya pahīnattā anejo bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati, na vedhati, na pavedhati, na sampavedhati,​ tasmā buddho anejoti '​okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ'​. Iccāyasmā bhadrāvudho. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Bhadrāvudho:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā bhadrāvudho. ​+Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejanti: okaṃ jahanti: rūpadhātuyā yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā3,​ te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃ gatā4 āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho, vedanādhātuyā - saññādhātuyā - saṅkhāradhātuyā - viññāṇadhātuyā - yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho okañjaho. Taṇhacchidanti,​ '​taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā,​ sā taṇhā buddhassa bhagavato chinnā ucchinnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā,​ tasmā buddho '​taṇhacchido'​. Anejoti: '​ejā'​ vuccati taṇhā ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho anejo, ejāya pahīnattā anejo bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati, na calati, na vedhati, na pavedhati, na sampavedhati,​ tasmā buddho anejoti '​okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ'​. Iccāyasmā bhadrāvudho. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Bhadrāvudho:​ tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā bhadrāvudho. ​
  
 1. Oghaṃ jahaṃ - va - vi - ka. \\ 1. Oghaṃ jahaṃ - va - vi - ka. \\
Line 4651: Line 4651:
 <span bjt_page #​bjt.318>​[BJT page 318]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.318>​[BJT page 318]</​span>  ​
  
-(Nandiṃ) jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: '​nandi'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ''​, sā nandi sā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho nandiṃ jaho. Oghatiṇṇanti:​ bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo. Bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbasaṃsārapathaṃ1 tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​+(Nandiṃ) jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: '​nandi'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ‘‘, sā nandi sā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃgatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho nandiṃ jaho. Oghatiṇṇanti:​ bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo. Bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbasaṃsārapathaṃ1 tiṇṇo, uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
  
 So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena - paññākkhandhena - vimuttikkhandhena - vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya - muditāya - upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 '​Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, kodhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, upanāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, makkhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, paḷāsā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, issā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, macchariyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, māyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sāṭheyyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, thambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sārambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, atimānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, madā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, pamādā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbakilesā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbaduccaritā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbadarathā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbapariḷāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbasantāpā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbākusalābhisaṃkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti '​nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ'​. ​ '​Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttanti: bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, kodhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, upanāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, makkhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, paḷāsā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, issā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, macchariyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, māyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sāṭheyyā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, thambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sārambhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, mānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, atimānā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, madā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, pamādā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbakilesā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbaduccaritā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbadarathā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbapariḷāhā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbasantāpā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ, sabbākusalābhisaṃkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti '​nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ'​. ​
  
-Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhanti: kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca, katamā taṇhākappo:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhākappo. Katamā diṭṭhi diṭṭhikappo:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhikappo parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhikappo,​ buddhassa bhagavato taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho,​ taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā tasmā buddho kappaṃ jaho. Abhiyāceti:​ yācāmi abhiyācāmi,​ ajjhesāmi, sādiyāmi, patthayāmi,​ pihayāmi, jappāmi, abhijappāmi,​ sumedhanti2:​ '​medhā'​ vuccati paññā. ​''​Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi'' ​bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno3 samannāgato,​ tasmā buddho sumedhoti '​kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ. ​+Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhanti: kappāti dve kappā: taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca, katamā taṇhākappo:​ yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādīkataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ,​ idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettā vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca kevalampi mahāpaṭhaviṃ taṇhāvasena mamāyati. Yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ,​ ayaṃ taṇhākappo. Katamā diṭṭhi diṭṭhikappo:​ vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi,​ dasavatthukā micchādiṭṭhi,​ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhikappo parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvatasmiṃ yāthāvatanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhigatāni,​ ayaṃ diṭṭhikappo,​ buddhassa bhagavato taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho,​ taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā tasmā buddho kappaṃ jaho. Abhiyāceti:​ yācāmi abhiyācāmi,​ ajjhesāmi, sādiyāmi, patthayāmi,​ pihayāmi, jappāmi, abhijappāmi,​ sumedhanti2:​ '​medhā'​ vuccati paññā. ​‘‘Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi‘‘ ​bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno3 samannāgato,​ tasmā buddho sumedhoti '​kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ. ​
  
 Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: '​nāgassā'​ti:​ nāgo bhagavā, āgūṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo: sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti na pacceti, na paccāgacchati,​ sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ evaṃ bhagavā nāgacchatīti nāgo. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhaṃ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā ito apanamissanti vajissanti pakkamissanti disā vidisaṃ gamissantīti sutvāna nāgassa apanamissanti ito. ' Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: '​nāgassā'​ti:​ nāgo bhagavā, āgūṃ na karotīti nāgo, na gacchatīti nāgo, na āgacchatīti nāgo: sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti na pacceti, na paccāgacchati,​ sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puteti, na pacceti, na paccāgacchati,​ evaṃ bhagavā nāgacchatīti nāgo. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti: tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhaṃ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvā ito apanamissanti vajissanti pakkamissanti disā vidisaṃ gamissantīti sutvāna nāgassa apanamissanti ito. '
Line 4666: Line 4666:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ - (iccāyasmā bhadrāvudho)\\+‘‘Okaṃ jahaṃ taṇhacchidaṃ anejaṃ - (iccāyasmā bhadrāvudho)\\
 Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ, \\ Nandiṃ jahaṃ oghatiṇṇaṃ vimuttaṃ, \\
 Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\ Kappaṃ jahaṃ abhiyāce sumedhaṃ\\
-Sutvāna nāgassa apanamissanti ito''​ti. +Sutvāna nāgassa apanamissanti ito‘‘ti. 
  
 1. Sabbaṃ saṃsārapathaṃ - syā. \\ 1. Sabbaṃ saṃsārapathaṃ - syā. \\
Line 4689: Line 4689:
 Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti:​ '​vīrā'​ti vīro bhagavā, viriyavā soti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto vīro, abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​ Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti:​ '​vīrā'​ti vīro bhagavā, viriyavā soti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto vīro, abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsoti vīro. ​
  
-1. ''​Virato idha sabbapāpakehi\\+1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi\\
 Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\ Nirayadukkhamaticca viriyavā so, \\
 So viriyavā padhānavā\\ So viriyavā padhānavā\\
-Vīro tādī pavuccate tathattā''​ti[a]+Vīro tādī pavuccate tathattā‘‘ti[a]
  
 Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti:​ tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ5. Abhikaṅkhamānāti:​ abhikaṅkhamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti 'tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā. ' Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānāti:​ tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ5. Abhikaṅkhamānāti:​ abhikaṅkhamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti 'tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā. '
Line 4711: Line 4711:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Nānā janā janapadehi saṅgatā\\+‘‘Nānā janā janapadehi saṅgatā\\
 Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā,​ \\ Tava vīra vākyaṃ abhikaṅkhamānā,​ \\
 Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\ Tesaṃ tuvaṃ sādhu viyākarohi\\
-Tathā hi te vidito esa dhammo''​ti. +Tathā hi te vidito esa dhammo‘‘ti. 
  
 12-3 12-3
Line 4744: Line 4744:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)\\+‘‘Ādānataṇhaṃ vinayetha sabbaṃ (bhadrāvudhāti bhagavā)\\
 Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\ Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe, \\
 Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\ Yaṃ yaṃ hi lokasmiṃ upādiyanti\\
Line 4771: Line 4771:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Tasmā pajānaṃ na upādiyetha\\+‘‘Tasmā pajānaṃ na upādiyetha\\
 Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke, \\ Bhikkhu sato kiñcanaṃ sabbaloke, \\
 Ādānasatte iti pekkhamāno\\ Ādānasatte iti pekkhamāno\\
-Pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta''​nti. +Pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta‘‘nti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante, bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante, bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​
Line 4798: Line 4798:
 Doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo, makkho rajo, paḷāso rajo, issā rajo, macchariyaṃ rajo, māyā rajo, sāṭheyyaṃ rajo, thambho rajo, sārambho rajo, māno rajo, atimāno rajo, mado rajo, pamādo rajo, sabbe kilesā rajā, sabbe duccaritā rajā, sabbe darathā rajā, sabbe pariḷāhā rajā, sabbe santāpā rajā, sabbākusalābhisaṃkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippamutto1 sabbarajavītivatto. ​ Doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo, makkho rajo, paḷāso rajo, issā rajo, macchariyaṃ rajo, māyā rajo, sāṭheyyaṃ rajo, thambho rajo, sārambho rajo, māno rajo, atimāno rajo, mado rajo, pamādo rajo, sabbe kilesā rajā, sabbe duccaritā rajā, sabbe darathā rajā, sabbe pariḷāhā rajā, sabbe santāpā rajā, sabbākusalābhisaṃkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippamutto1 sabbarajavītivatto. ​
  
-1. ''​Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati\\+1. ‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati\\
 Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\ Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\
 Etaṃ rajaṃ vippajahitva2 cakkhumā\\ Etaṃ rajaṃ vippajahitva2 cakkhumā\\
Line 4816: Line 4816:
 Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\ Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti, \\
 Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā\\ Etaṃ rajaṃ vippajahitva cakkhumā\\
-Tasmā jino vigatarajoti vuccatī''​ti. +Tasmā jino vigatarajoti vuccatī‘‘ti. 
  
 Virajaṃ. ​ Virajaṃ. ​
Line 4822: Line 4822:
 Āsīnanti: nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti1 āsīno. ​ Āsīnanti: nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti1 āsīno. ​
  
-4. ''​Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ, \\ +4. ‘‘Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ, \\ 
-Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino''​ti. +Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino‘‘ti. 
  
 Evampi bhagavā āsīno, athavā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno, vutthavāso so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​ Evampi bhagavā āsīno, athavā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno, vutthavāso so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
Line 4829: Line 4829:
 So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito muditāya pārisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya2 ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito muditāya pārisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-14. ''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ +14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 Evampi bhagavā āsīnoti jhāyiṃ virajamāsīnaṃ Evampi bhagavā āsīnoti jhāyiṃ virajamāsīnaṃ
Line 4838: Line 4838:
 Katakiccaṃ anāsavanti:​ buddhassa bhagavato kiccākiccaṃ karaṇīyākaraṇīyaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ2 āyatiṃ anuppādadhammaṃ,​ tasmā buddho katakicco. ​ Katakiccaṃ anāsavanti:​ buddhassa bhagavato kiccākiccaṃ karaṇīyākaraṇīyaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ2 āyatiṃ anuppādadhammaṃ,​ tasmā buddho katakicco. ​
  
-5. ''​Yassa ca visatā3 natthi chinnasotassa bhikkhuno. \\ +5. ‘‘Yassa ca visatā3 natthi chinnasotassa bhikkhuno. \\ 
-Kiccākiccapahīnassa4 pariḷābho na vijjatī''​ti+Kiccākiccapahīnassa4 pariḷābho na vijjatī‘‘ti
  
 Katakiccaṃ anāsavanti:​ '​āsavā'​ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho anāsavoti '​katakiccaṃ anāsavaṃ. ' Katakiccaṃ anāsavanti:​ '​āsavā'​ti cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho anāsavoti '​katakiccaṃ anāsavaṃ. '
Line 4861: Line 4861:
 So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena paññākkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-14. ''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\+14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\
 Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti '​pāraguṃ sabbadhammānaṃ'​. ​ Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti '​pāraguṃ sabbadhammānaṃ'​. ​
  
Line 4877: Line 4877:
 Atthi pañhena āgamaṃ\\ Atthi pañhena āgamaṃ\\
 Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\ Aññāvimokkhaṃ pabrūhi\\
-Avijjāya pabhedana''​nti+Avijjāya pabhedana‘‘nti
  
 1. Accutigato-sa. \\ 1. Accutigato-sa. \\
Line 4895: Line 4895:
 Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. ​ Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. ​
  
-Pahānaṃ kāmacchandānanti:​ '​chando'​ti ​''​yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷābho kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​'' ​Pahānaṃ kāmacchandānanti:​ kāmacchandānaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti '​pahānaṃ kāmacchandānaṃ'​. ​+Pahānaṃ kāmacchandānanti:​ '​chando'​ti ​‘‘yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷābho kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​‘‘ ​Pahānaṃ kāmacchandānanti:​ kāmacchandānaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti '​pahānaṃ kāmacchandānaṃ'​. ​
  
 Udayāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\ Udayāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ gottena ālapati. Bhagavā'​ti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
Line 4902: Line 4902:
 Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​udayāti bhagavā. ' Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​udayāti bhagavā. '
  
-Domanassāna cūbhayanti:​ domanassa'​nti2 ​''​yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ,​ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayanti:​ kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​domanassāna cūbhayaṃ. '+Domanassāna cūbhayanti:​ domanassa'​nti2 ​‘‘yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ,​ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayanti:​ kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​domanassāna cūbhayaṃ. '
  
-Thīnassa ca panūdananti:​ '​thīna'​nti 'yā cittassa akallatā3 akammaññatā olīyanā (sallīyanā) līnā līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa. ​'' ​Thīnassa ca panūdananti:​ thīnassa ca panūdanaṃ pahānaṃ vūpasamo4 paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti thīnassa ca panūdanaṃ. ​+Thīnassa ca panūdananti:​ '​thīna'​nti 'yā cittassa akallatā3 akammaññatā olīyanā (sallīyanā) līnā līyanā līyitattaṃ thīnaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa. ​‘‘ ​Thīnassa ca panūdananti:​ thīnassa ca panūdanaṃ pahānaṃ vūpasamo4 paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti thīnassa ca panūdanaṃ. ​
  
-Kukkuccānaṃ nivāraṇanti:​ '​kukkucca'​nti:​ hatthakukkuccampi kukkuccaṃ pādakukkuccampi kukkuccaṃ,​ hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ. Akappiye kappiyasaññitā,​ kappiye akappiyasaññitā,​ avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā. ​''​Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Idaṃ vuccati kukkuccaṃ'​. ​+Kukkuccānaṃ nivāraṇanti:​ '​kukkucca'​nti:​ hatthakukkuccampi kukkuccaṃ pādakukkuccampi kukkuccaṃ,​ hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ. Akappiye kappiyasaññitā,​ kappiye akappiyasaññitā,​ avajje vajjasaññitā vajje avajjasaññitā. ​‘‘Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Idaṃ vuccati kukkuccaṃ'​. ​
  
 1. Thīnassa - machasaṃ\\ 1. Thīnassa - machasaṃ\\
Line 4921: Line 4921:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā. . . )\\+‘‘Pahānaṃ kāmacchandānaṃ (udayāti bhagavā. . . )\\
 Domanassāna vūbhayaṃ,​ \\ Domanassāna vūbhayaṃ,​ \\
 Thīnassa ca panūdanaṃ\\ Thīnassa ca panūdanaṃ\\
-Kukkuccānaṃ nivāraṇa''​nti. +Kukkuccānaṃ nivāraṇa‘‘nti. 
  
 1. Kaṭattāca akaṭattāca - pana\\ 1. Kaṭattāca akaṭattāca - pana\\
Line 4940: Line 4940:
 Avijjāya pabhedanaṃ. ​ Avijjāya pabhedanaṃ. ​
  
-Upekkhāsatisaṃsuddhanti:​ '​upekkhā'​ti yā catutthe jhāne2 upekkhā upekkhatā ajjhupekkhatā cittasamatho3 cittapassaddhatā4 majjhattatā cittassa. Satīti: ​''​yā catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati'​. Upekkhāsatisaṃsuddhanti:​ catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṃsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti '​upekkhāsati saṃsuddhaṃ'​. ​+Upekkhāsatisaṃsuddhanti:​ '​upekkhā'​ti yā catutthe jhāne2 upekkhā upekkhatā ajjhupekkhatā cittasamatho3 cittapassaddhatā4 majjhattatā cittassa. Satīti: ​‘‘yā catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati'​. Upekkhāsatisaṃsuddhanti:​ catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṃsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti '​upekkhāsati saṃsuddhaṃ'​. ​
  
 Dhammatakkapurejavanti:​ '​dhammatakko'​ vuccati sammāsaṃkappo,​ so ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti, aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. Athavā '​dhammatakko'​ vuccati sammādiṭṭhi,​ sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā5 hoti, aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. Athavā '​dhammatakko vuccati catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāgavipassanā6,​ sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā hoti aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. ​ Dhammatakkapurejavanti:​ '​dhammatakko'​ vuccati sammāsaṃkappo,​ so ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti, aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. Athavā '​dhammatakko'​ vuccati sammādiṭṭhi,​ sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā5 hoti, aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. Athavā '​dhammatakko vuccati catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāgavipassanā6,​ sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamā hoti aññāvimokkhassāti evampi '​dhammatakkapurejavaṃ'​. ​
Line 4946: Line 4946:
 Aññāvimokkhaṃ pabrūmīti:​ '​aññāvimokkho'​ vuccati arahattavimokkho,​ arahattavimokkhaṃ pabrūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​aññāvimokkhaṃ pabrūmi'​. ​ Aññāvimokkhaṃ pabrūmīti:​ '​aññāvimokkho'​ vuccati arahattavimokkho,​ arahattavimokkhaṃ pabrūmi, ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti '​aññāvimokkhaṃ pabrūmi'​. ​
  
-Avijjāya pabhedananti:​ '​avijjā'​ti ​''​dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ. ​'' ​Avijjāya pabhedananti7:​ avijjā pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​avijjāya pabhedanaṃ'​. ​+Avijjāya pabhedananti:​ '​avijjā'​ti ​‘‘dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Avijjāya pabhedananti7:​ avijjā pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamo paṭinissaggo paṭippassaddhi amataṃ nibbānanti '​avijjāya pabhedanaṃ'​. ​
  
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ\\+‘‘Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ\\
 Dhammatakkapurejavaṃ,​ \\ Dhammatakkapurejavaṃ,​ \\
 Aññāvimokkhaṃ pabrūmi\\ Aññāvimokkhaṃ pabrūmi\\
-Avijjāya pabhedananti. ​''​+Avijjāya pabhedananti. ​‘‘
  
 1. Saṃbrūmi - syā. \\ 1. Saṃbrūmi - syā. \\
Line 4983: Line 4983:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Kiṃ su saṃyojano loko\\+‘‘Kiṃ su saṃyojano loko\\
 Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ,​ \\ Kiṃ su tassa vicāraṇaṃ,​ \\
 Kissassa vippahānena\\ Kissassa vippahānena\\
-Nibbānaṃ iti vuccatī''​ti. +Nibbānaṃ iti vuccatī‘‘ti. 
  
 13-5 13-5
Line 4995: Line 4995:
 Nibbānaṃ iti vuccati. ​ Nibbānaṃ iti vuccati. ​
  
-Nandisaṃyojano lokoti: '​nandi'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Ayaṃ vuccati nandi. Yā nandi lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito paḷibuddhoti '​nandisaṃyojano loko. '+Nandisaṃyojano lokoti: '​nandi'​ vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Ayaṃ vuccati nandi. Yā nandi lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito paḷibuddhoti '​nandisaṃyojano loko. '
  
 1. Vivāraṇā - machasaṃ, syā. \\ 1. Vivāraṇā - machasaṃ, syā. \\
Line 5008: Line 5008:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Nandisaṃyojano loko\\+‘‘Nandisaṃyojano loko\\
 Vitakkassa vicāraṇaṃ,​ \\ Vitakkassa vicāraṇaṃ,​ \\
 Taṇhāya vippahānena\\ Taṇhāya vippahānena\\
-Nibbānaṃ iti vuccatī''​ti. +Nibbānaṃ iti vuccatī‘‘ti. 
  
 13-6 13-6
Line 5038: Line 5038:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Kathaṃ satassa carato\\+‘‘Kathaṃ satassa carato\\
 Viññāṇaṃ uparujjhati,​ \\ Viññāṇaṃ uparujjhati,​ \\
 Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā\\ Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamhā\\
-Taṃ suṇoma vaco tavā''​ti. +Taṃ suṇoma vaco tavā‘‘ti. 
  
 13-7 13-7
Line 5072: Line 5072:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ajjhattañca bahiddhā ca\\+‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca\\
 Vedanaṃ nābhinandato,​ \\ Vedanaṃ nābhinandato,​ \\
 Evaṃ satassa carato\\ Evaṃ satassa carato\\
Line 5093: Line 5093:
 14-1 14-1
  
-''​Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)\\+‘‘Yo atītaṃ ādisati (iccāyasmā posālo)\\
 Anejo chinnasaṃsayo,​ \\ Anejo chinnasaṃsayo,​ \\
 Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\
 Atthi pañhena āgamaṃ. ​ Atthi pañhena āgamaṃ. ​
  
-Yo atītaṃ ādisatīti:​ '​yo'​ti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ atītaṃ ādisatīti bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati anāgatampi ādisati paccuppannampi ādisati. Kathaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati: bhagavā attano atītaṃ ekampi jātiṃ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṃsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi ādisati, jātisahassampi ādisati, jātisatasahassampi ādisati, anekepi saṃvaṭṭakappe ādisati, anekepi vivaṭṭakappe ādisati, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati: amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,​ so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,​ so tato cuto\\+Yo atītaṃ ādisatīti:​ '​yo'​ti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ atītaṃ ādisatīti bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati anāgatampi ādisati paccuppannampi ādisati. Kathaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati: bhagavā attano atītaṃ ekampi jātiṃ ādisati, dvepi jātiyo ādisati, tissopi jātiyo ādisati, catassopi jātiyo ādisati, pañcapi jātiyo ādisati, dasapi jātiyo ādisati, vīsampi jātiyo ādisati, tiṃsampi jātiyo ādisati, cattālīsampi jātiyo ādisati, paññāsampi jātiyo ādisati, jātisatampi ādisati, jātisahassampi ādisati, jātisatasahassampi ādisati, anekepi saṃvaṭṭakappe ādisati, anekepi vivaṭṭakappe ādisati, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ādisati: amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,​ so tato cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,​ so tato cuto\\
 '​Idhūpapannoti'​ iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ ādisati. Evaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati. ​ '​Idhūpapannoti'​ iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ ādisati. Evaṃ bhagavā attano atītaṃ ādisati. ​
  
Line 5110: Line 5110:
 Bhagavā pañca jātakasatāni1 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, mahāpadāniyasuttaṃ2 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādiyati, mahāsudassaniyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisanti, mahāgovindriyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, māghadeviyasuttaṃ3 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Bhagavā pañca jātakasatāni1 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, mahāpadāniyasuttaṃ2 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādiyati, mahāsudassaniyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisanti, mahāgovindriyasuttaṃ bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, māghadeviyasuttaṃ3 bhāsanto attano ca paresaṃ ca atītaṃ ādisati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Atītaṃ kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati, anāgataṃ ca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvakataṃ anussarati, paccuppannañca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati ayamantimā jāti natthidāni punabbhavo''​ti. [A] indriyaparopariyantañāṇaṃ4 tathāgatassa tathāgatabalaṃ. Sattānaṃ āsayānusayañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ yamakapāṭihīre ñāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ mahākaruṇāsamāpattiñāṇaṃ5 tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ sabbaññutañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ anāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ sabbattha asaṅgamappaṭihatamanāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ evaṃ bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati, anāgatampi ādisati, paccuppannampi ādisati, ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti pakāsetīti:​ yo atītaṃ ādisati. \\+‘‘Atītaṃ kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati, anāgataṃ ca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa satānusārī ñāṇaṃ hoti, so yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvakataṃ anussarati, paccuppannañca kho cunda, addhānaṃ ārabbha tathāgatassa bodhijaṃ ñāṇaṃ uppajjati ayamantimā jāti natthidāni punabbhavo‘‘ti. [A] indriyaparopariyantañāṇaṃ4 tathāgatassa tathāgatabalaṃ. Sattānaṃ āsayānusayañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ yamakapāṭihīre ñāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ mahākaruṇāsamāpattiñāṇaṃ5 tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ sabbaññutañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ anāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ sabbattha asaṅgamappaṭihatamanāvaraṇañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ,​ evaṃ bhagavā attano ca paresaṃ ca atītampi ādisati, anāgatampi ādisati, paccuppannampi ādisati, ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti pakāsetīti:​ yo atītaṃ ādisati. \\
 Iccāyasmā posālo'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Posāloti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā posālo. ​ Iccāyasmā posālo'​ti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūri akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ '​iccāti'​. Āyasmā'​ti:​ piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ '​āyasmā'​ti. Posāloti: tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ niruttibyañjanaṃ abhilāpo. Puṇṇāko'​ti tassa brāhmaṇassa gottaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro'​ti āyasmā posālo. ​
  
-Anejo chinnasaṃsayoti '​ejā'​ vuccati taṇhā: ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​'' ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā6 āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho '​anejo'​. Ejāya pahīnattā anejo, bhagavā lābhepi na iñjati, alābhe'​pi na iñjati, yase'​pi na iñjati, ayase'​pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāya'​pi na iñjati, sukhe'​pi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti anejo'​. Chinnasaṃsayoti:​ '​saṃsayo vuccati vicikicchā, ​''​dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ7 cittassa manovilekho. ​'' ​So saṃsayo buddhassa bhagavato pahīno chinno ucchinno samucchinno vūpasanto paṭinissaggo paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Tasmā buddho chinnasaṃsayoti 'anejo chinnasaṃsayo. '+Anejo chinnasaṃsayoti '​ejā'​ vuccati taṇhā: ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. ​‘‘ ​Sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā6 āyatiṃ anuppādadhammā tasmā buddho '​anejo'​. Ejāya pahīnattā anejo, bhagavā lābhepi na iñjati, alābhe'​pi na iñjati, yase'​pi na iñjati, ayase'​pi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāya'​pi na iñjati, sukhe'​pi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti anejo'​. Chinnasaṃsayoti:​ '​saṃsayo vuccati vicikicchā, ​‘‘dukkhe kaṅkhā, dukkhasamudaye kaṅkhā, dukkhanirodhe kaṅkhā, dukkhanirodhagāmiṇiyā paṭipadāya kaṅkhā, pubbante kaṅkhā, aparante kaṅkhā, pubbantāparante kaṅkhā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhā. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ7 cittassa manovilekho. ​‘‘ ​So saṃsayo buddhassa bhagavato pahīno chinno ucchinno samucchinno vūpasanto paṭinissaggo paṭippassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Tasmā buddho chinnasaṃsayoti 'anejo chinnasaṃsayo. '
  
 1. Pañca jātisatāni - pana. \\ 1. Pañca jātisatāni - pana. \\
Line 5131: Line 5131:
 So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ So neva ācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito, neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito, neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito. Neva dhūpeti, na sandhupeti, vidhupetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-14. ''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\+14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\
 Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti '​pāraguṃ sabbadhammānaṃ'​. ​ Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavoti '​pāraguṃ sabbadhammānaṃ'​. ​
  
Line 5138: Line 5138:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Yo atītaṃ ādisati - (iccāyasmā posālo)\\+‘‘Yo atītaṃ ādisati - (iccāyasmā posālo)\\
 Anejo chinnasaṃsayo,​ \\ Anejo chinnasaṃsayo,​ \\
 Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\ Pāraguṃ sabbadhammānaṃ\\
-Atthi pañhena āgama''​nti. +Atthi pañhena āgama‘‘nti. 
  
 14-2 14-2
Line 5169: Line 5169:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Vibhūtarūpasaññissa\\+‘‘Vibhūtarūpasaññissa\\
 Sabbakāyappahāyino,​ \\ Sabbakāyappahāyino,​ \\
 Ajjhattañca bahiddhā ca\\ Ajjhattañca bahiddhā ca\\
 Natthi kiñcīti passato, \\ Natthi kiñcīti passato, \\
 Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi\\ Ñāṇaṃ sakkānupucchāmi\\
-Kathaṃ neyyo tathāvidho''​ti. +Kathaṃ neyyo tathāvidho‘‘ti. 
  
 14-3 14-3
Line 5185: Line 5185:
 Viññāṇaṭṭhitiyo sabbāti bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti, paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti. ​ Viññāṇaṭṭhitiyo sabbāti bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti, paṭisandhivasena sattaviññāṇaṭṭhitiyo jānāti. ​
  
-Kathaṃ bhagavā abhisaṃkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​rūpūpayaṃ3 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati4 rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, vedanūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saññūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saṅkhārūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī''​ti. [A] evaṃ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti. ​+Kathaṃ bhagavā abhisaṃkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘rūpūpayaṃ3 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati4 rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, vedanūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saññūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati, saṅkhārūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārapatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī‘‘ti. [A] evaṃ bhagavā abhisaṅkhāravasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo jānāti. ​
  
 1. Vimuttaṃ - syā machasaṃ\\ 1. Vimuttaṃ - syā machasaṃ\\
Line 5202: Line 5202:
 Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​posālāti bhagavā. ' Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​posālāti bhagavā. '
  
-Abhijānaṃ tathāgatoti:​ '​abhijāna'​nti abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Tathāgatoti:​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​atītaṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, atītaṃ cepi5 cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, atītaṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Anāgataṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Paccuppannañcepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Iti kho cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī. Tasmā '​tathāgatoti vuccati. ​+Abhijānaṃ tathāgatoti:​ '​abhijāna'​nti abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. Tathāgatoti:​ vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘atītaṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, atītaṃ cepi5 cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, atītaṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Anāgataṃ cepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, anāgataṃ cepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Paccuppannañcepi cunda, hoti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ netaṃ tathāgato byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tampi tathāgato na byākaroti, paccuppannañcepi cunda, hoti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū tathāgato hoti tasseva pañhassa vyākaraṇāya. Iti kho cunda, atītānāgatapaccuppannesu dhammesu tathāgato kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī. Tasmā '​tathāgatoti vuccati. ​
  
 1. Subhakiṇṇā - pana, \\ 1. Subhakiṇṇā - pana, \\
Line 5214: Line 5214:
 <span bjt_page #​bjt.358>​[BJT page 358]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.358>​[BJT page 358]</​span>  ​
  
-Yaṃ kho cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ,​ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ,​ tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Yañca kho cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambujjhati,​ yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati,​ yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā, tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Yathāvādī cunda, tathāgato tathākārī,​ yathākārī tathāvādī,​ iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī,​ tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Sadevake cunda, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavatti. Tasmā '​tathāgato'​ti vuccatī''​ti'[a] abhijānaṃ tathāgato'​. ​+Yaṃ kho cunda, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ,​ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ,​ tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Yañca kho cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambujjhati,​ yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati,​ yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā, tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Yathāvādī cunda, tathāgato tathākārī,​ yathākārī tathāvādī,​ iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī,​ tasmā '​tathāgato'​ti vuccati. Sadevake cunda, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavatti. Tasmā '​tathāgato'​ti vuccatī‘‘ti'[a] abhijānaṃ tathāgato'​. ​
  
 Tiṭṭhantametaṃ jānātīti:​ bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā,​ apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva1 jānāti kammābhisaṅkhāravasena ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ2 upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu '​uppajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo supaṭipanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissatī'​ti. ​ Tiṭṭhantametaṃ jānātīti:​ bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā,​ apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva1 jānāti kammābhisaṅkhāravasena ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ2 upapajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu '​uppajjissatī'​ti. Bhagavā idhaṭṭhaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasena '​ayaṃ puggalo supaṭipanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissatī'​ti. ​
Line 5226: Line 5226:
 <span bjt_page #​bjt.360>​[BJT page 360]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.360>​[BJT page 360]</​span>  ​
  
-''​Idānāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: '​tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ uppajjissatī'​ti - idhā panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyatī tañca maggaṃ samāruḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu uppajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī''​ti[a. '​]Tiṭṭhantametaṃ jānāti'​. ​+‘‘Idānāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: '​tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ uppajjissatī'​ti - idhā panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyatī tañca maggaṃ samāruḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu uppajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho,​ yathā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatī'​ti - idha panāhaṃ sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī‘‘ti[a. '​]Tiṭṭhantametaṃ jānāti'​. ​
  
 Adhimuttaṃ1 tapparāyaṇaṃ'​ti:​ '​adhimutta'​nti ākiñcaññāyatane2 adhimuttivimokkhena3 adhimuttaṃ4,​ tatrādhimuttaṃ tadadhimuttaṃ tadadhipateyyaṃ5. Athavā bhagavā jānāti: '​ayaṃ puggalo rūpādhimutto saddādhimutto gandhādhimutto rasādhimutto phoṭṭhabbādhimutto kulādhimutto gaṇādhimutto āvāsādhimutto lābhādhimutto yasādhimutto pasaṃsādhimutto sukhādhimutto cīvarādhimutto piṇḍapātādhimutto senāsanādhimutto gilānapaccayabhesajjaparikkhārādhimutto suttantādhimutto vinayādhimutto abhidhammādhimutto āraññakaṅgādhimutto piṇḍapātikaṅgādhimutto paṃsukūlikaṅgādhimutto sapadānacārikaṅgādhimutto khalupacchābhattikaṅgādhimutto nesajjikaṅgādhimutto yathāsantatikaṅgādhimutto paṭhamajjhānādhimutto dutiyajjhānādhimutto Adhimuttaṃ1 tapparāyaṇaṃ'​ti:​ '​adhimutta'​nti ākiñcaññāyatane2 adhimuttivimokkhena3 adhimuttaṃ4,​ tatrādhimuttaṃ tadadhimuttaṃ tadadhipateyyaṃ5. Athavā bhagavā jānāti: '​ayaṃ puggalo rūpādhimutto saddādhimutto gandhādhimutto rasādhimutto phoṭṭhabbādhimutto kulādhimutto gaṇādhimutto āvāsādhimutto lābhādhimutto yasādhimutto pasaṃsādhimutto sukhādhimutto cīvarādhimutto piṇḍapātādhimutto senāsanādhimutto gilānapaccayabhesajjaparikkhārādhimutto suttantādhimutto vinayādhimutto abhidhammādhimutto āraññakaṅgādhimutto piṇḍapātikaṅgādhimutto paṃsukūlikaṅgādhimutto sapadānacārikaṅgādhimutto khalupacchābhattikaṅgādhimutto nesajjikaṅgādhimutto yathāsantatikaṅgādhimutto paṭhamajjhānādhimutto dutiyajjhānādhimutto
Line 5243: Line 5243:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posāloti bhagavā)\\+‘‘Viññāṇaṭṭhitiyo sabbā (posāloti bhagavā)\\
 Abhijānaṃ tathāgato, \\ Abhijānaṃ tathāgato, \\
 Tiṭṭhantametaṃ jānāti\\ Tiṭṭhantametaṃ jānāti\\
-Adhimuttaṃ tapparāyaṇa''​nti. +Adhimuttaṃ tapparāyaṇa‘‘nti. 
  
 14-4 14-4
Line 5271: Line 5271:
 Brāhmaṇo:​ sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​ Brāhmaṇo:​ sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti, bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. ​
  
-''​Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\+‘‘Bāhetvā sabbapāpakāni (sahiyāti bhagavā)\\
 Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\ Vimalo sādhu samāhito ṭhitatto, \\
 Saṃsāramaticca kevalī so\\ Saṃsāramaticca kevalī so\\
-Asito tādī pavuccate sa brahmā''​ti+Asito tādī pavuccate sa brahmā‘‘ti
  
 Brāhmaṇassa vusīmatoti puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya sattasekhā1 appattassa2 pattiyā, anadhigatassa adhigamāya,​ asacchikatassa sacchikiriyāya vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti,​ arahā vusitavā katakaraṇīyo obhitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​ Brāhmaṇassa vusīmatoti puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya sattasekhā1 appattassa2 pattiyā, anadhigatassa adhigamāya,​ asacchikatassa sacchikiriyāya vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti,​ arahā vusitavā katakaraṇīyo obhitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññāya,​ samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ,​ pariññeyyaṃ pariññātaṃ,​ pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ,​ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo pannadhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitvā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto. ​
Line 5282: Line 5282:
 Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 '​Brāhmaṇassa vusīmato'​. ​ '​Brāhmaṇassa vusīmato'​. ​
Line 5289: Line 5289:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti, \\+‘‘Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā nandisaṃyojanaṃ iti, \\
 Evametaṃ abhiññāya tato tattha vipassati. \\ Evametaṃ abhiññāya tato tattha vipassati. \\
-Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato''​ti. +Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassa brāhmaṇassa vusīmato‘‘ti. 
  
 Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​ Saha gāthāpariyosānā ye te brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā ekapayogo ekādhippāyā ekavāsanavāsitā,​ 2 tesaṃ anekapāṇasahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. 'Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti. Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Saha arahattappattā ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍalu kesā ca massu ca antarahitā. Bhaṇḍu kāsāyavatthavasano saṅghāṭipattacīvaradharo anavatthapaṭipattiyā pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti: '​satthā me bhante bhagavā sāvako'​ hamasmī'​ti. ​
Line 5379: Line 5379:
 Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento1 addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino2 viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni,​ appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, 3 appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye dūviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. ​ Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento1 addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino2 viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni,​ appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, 3 appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye dūviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. ​
  
-''​Jānāti bhagavā'' ​ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. 4 Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ5 uddese paripucchāya6 kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. ​+‘‘Jānāti bhagavā‘‘ ​ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. 4 Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ5 uddese paripucchāya6 kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. ​
  
 1. Volokento - machasaṃ. \\ 1. Volokento - machasaṃ. \\
Line 5390: Line 5390:
 <span bjt_page #​bjt.376>​[BJT page 376]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.376>​[BJT page 376]</​span>  ​
  
-1. ''​Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\+1. ‘‘Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\
 Yathāpi passe janataṃ samantato, \\ Yathāpi passe janataṃ samantato, \\
 Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\ Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\
 Pāsādamāruyha samantacakkhu\\ Pāsādamāruyha samantacakkhu\\
 Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\ Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\
-Avekkhassu jātijarābhibhūta''​nti[a]+Avekkhassu jātijarābhibhūta‘‘nti[a]
  
 Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: ​ Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: ​
Line 5401: Line 5401:
 Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena1 upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno2 samannāgato. ​ Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena1 upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno2 samannāgato. ​
  
-2. ''​Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\+2. ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ Atho aviññātamajānitabbaṃ\\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti[b]+Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti[b]
  
 Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'na me byākāsi cakkhumā. ' Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'na me byākāsi cakkhumā. '
Line 5427: Line 5427:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā. )\\+‘‘Dvāhaṃ sakkaṃ apucchissaṃ (iccāyasmā mogharājā. )\\
 Na me byākāsi cakkhumā, \\ Na me byākāsi cakkhumā, \\
 Yāva tatiyañca devīsi\\ Yāva tatiyañca devīsi\\
-Byākarotīti me suta''​nti. +Byākarotīti me suta‘‘nti. 
  
 15-2 15-2
Line 5439: Line 5439:
 Gotamassa yasassino. ​ Gotamassa yasassino. ​
  
-Ayaṃ loko paro lokoti: ​''​ayaṃ loko'​ti manussaloko,​ 'paro loko'​ti manussalokaṃ ṭhapetvā sabbo paro loko'​ti ayaṃ loko paro loko'​. ​+Ayaṃ loko paro lokoti: ​‘‘ayaṃ loko'​ti manussaloko,​ 'paro loko'​ti manussalokaṃ ṭhapetvā sabbo paro loko'​ti ayaṃ loko paro loko'​. ​
  
 Brahmaloko sadevakoti - sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussāti '​brahmaloko sadevako. ​ Brahmaloko sadevakoti - sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussāti '​brahmaloko sadevako. ​
Line 5451: Line 5451:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Ayaṃ loko paro loko\\+‘‘Ayaṃ loko paro loko\\
 Brahmaloko sadevako, \\ Brahmaloko sadevako, \\
 Diṭṭhiṃ te nābhijānāti,​ \\ Diṭṭhiṃ te nābhijānāti,​ \\
-Gotamassa yasassino''​ti. +Gotamassa yasassino‘‘ti. 
  
 15-3 15-3
Line 5473: Line 5473:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Evaṃ abhikkantadassāviṃ\\+‘‘Evaṃ abhikkantadassāviṃ\\
 Atthi pañhena āgamaṃ, \\ Atthi pañhena āgamaṃ, \\
 Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\ Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ\\
-Maccurājā na passatī''​ti. +Maccurājā na passatī‘‘ti. 
  
 1. Pañhena atthiko āgātomhi - machasaṃ 1. Pañhena atthiko āgātomhi - machasaṃ
Line 5491: Line 5491:
 Maccurājā na passatī Maccurājā na passatī
  
-Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ '​loko'​ti - nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevako. ​''​Aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: 'loko loko'​ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante lokoti vuccatīti: lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'​ti vuccati. Kiñca lujjati, cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi lujjati, sotaṃ lujjati, saddā lujjanti - ghānaṃ lujjati, gandhā lujjanti - jivhā lujjati, rasā lujjanti - kāyo lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti - mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati, vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati, lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'​ti vuccatīti. [A]+Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ '​loko'​ti - nirayaloko tiracchānaloko pettivisayaloko manussaloko devaloko khandhaloko dhātuloko āyatanaloko ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevako. ​‘‘Aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: 'loko loko'​ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante lokoti vuccatīti: lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'​ti vuccati. Kiñca lujjati, cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi lujjati, sotaṃ lujjati, saddā lujjanti - ghānaṃ lujjati, gandhā lujjanti - jivhā lujjati, rasā lujjanti - kāyo lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti - mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati, vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati, lujjatīti kho bhikkhu tasmā loko'​ti vuccatīti. [A]
  
 Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati: avasiyapava2ttasallakkhaṇavasena vā, tucchasaṅkhāra3samanupassanāvasena vā, kathaṃ avasiyapavattasallakkhaṇavasena suññato lokaṃ avekkhati: rūpe vaso na labbhati, vedanāya vaso na labbhati, saññāya vaso na labbhati, saṅkhāresu vaso na labbhati, viññāṇe vaso na labbhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpaṃ ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya,​ labbhetha ca rūpe evaṃ rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'​ti. Yasmā ca kho bhikkhave rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati4,​ na ca labbhati rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'​ti. Vedanā anattā, vedanā ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, ​ Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ avekkhati: avasiyapava2ttasallakkhaṇavasena vā, tucchasaṅkhāra3samanupassanāvasena vā, kathaṃ avasiyapavattasallakkhaṇavasena suññato lokaṃ avekkhati: rūpe vaso na labbhati, vedanāya vaso na labbhati, saññāya vaso na labbhati, saṅkhāresu vaso na labbhati, viññāṇe vaso na labbhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpaṃ ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya,​ labbhetha ca rūpe evaṃ rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'​ti. Yasmā ca kho bhikkhave rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati4,​ na ca labbhati rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'​ti. Vedanā anattā, vedanā ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, ​
Line 5510: Line 5510:
 2. Assāraṃ - machasaṃ, syā. \\ 2. Assāraṃ - machasaṃ, syā. \\
 3. Assārā - machasaṃ, syā. \\ 3. Assārā - machasaṃ, syā. \\
-*. Maramma - syāmakkharapotthakesu ​''​nāyaṃ bhikkhave kāyo'' ​iccādikaṃ saṃyutta nikāye suttantaṃ ettha pakkhittaṃ taṃ pana parato yujjati.+*. Maramma - syāmakkharapotthakesu ​‘‘nāyaṃ bhikkhave kāyo‘‘ ​iccādikaṃ saṃyutta nikāye suttantaṃ ettha pakkhittaṃ taṃ pana parato yujjati.
  
 <span bjt_page #​bjt.386>​[BJT page 386]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.386>​[BJT page 386]</​span>  ​
Line 5532: Line 5532:
 Api ca dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Vedanā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saññā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saṅkhārā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Viññāṇaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Evaṃ dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Api ca dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati: rūpaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Vedanā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saññā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Saṅkhārā na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Viññāṇaṃ na satto na jīvo na naro na mānavo na itthi na puriso na attā na attaniyaṃ. Nāhaṃ na mama na koci na kassaci. Evaṃ dvādasahākārehi suññato lokaṃ avekkhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Nāyaṃ bhikkhave, kāyo tumhākaṃ,​ napi aññesaṃ,​ purāṇamidaṃ bhikkhave, kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ daṭṭhabbaṃ tatra1 bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti:​ 'iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā saṃkhārā,​ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ -pe-------evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṃkhāranirodho saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho -pe----+‘‘Nāyaṃ bhikkhave, kāyo tumhākaṃ,​ napi aññesaṃ,​ purāṇamidaṃ bhikkhave, kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ daṭṭhabbaṃ tatra1 bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso manasikaroti:​ 'iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā saṃkhārā,​ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ -pe-------evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṃkhāranirodho saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho -pe----
  
-Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī''​ti[a.] Evampi suññato lokaṃ avekkhati vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ​''​yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ,​ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha. ​+Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī‘‘ti[a.] Evampi suññato lokaṃ avekkhati vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ​‘‘yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ,​ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha. ​
  
 1. Tatra kho - machasaṃ\\ 1. Tatra kho - machasaṃ\\
Line 5541: Line 5541:
 <span bjt_page #​bjt.390>​[BJT page 390]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.390>​[BJT page 390]</​span>  ​
  
-Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṃkhārā bhikkhave na tumhākaṃ te pajahatha te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha1 bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa, amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṃ vā karotīti? Ne hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: na hi no etaṃ2 bhante, attā vā attaniyaṃ vā'​ti. Evameva kho bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ:​ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. 3 Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Viññāṇaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī''​ti, evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​+Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṃkhārā bhikkhave na tumhākaṃ te pajahatha te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Taṃ kiṃ maññatha1 bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa, amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccayaṃ vā karotīti? Ne hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: na hi no etaṃ2 bhante, attā vā attaniyaṃ vā'​ti. Evameva kho bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ:​ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. 3 Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Viññāṇaṃ rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī‘‘ti, evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​
  
-Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ​''​suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā: cakkhuṃ kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā - cakkhuviññāṇaṃ suññā, cakkhusamphasso suñño - yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Sotaṃ suññaṃ - saddā suññā - ghānaṃ suññaṃ - gandhā suññā - jivhā suññā - rasā suññā - kāyo suñño - phoṭṭhabbā suññā -+Āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ​‘‘suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñcānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā: cakkhuṃ kho ānanda suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā - cakkhuviññāṇaṃ suññā, cakkhusamphasso suñño - yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Sotaṃ suññaṃ - saddā suññā - ghānaṃ suññaṃ - gandhā suññā - jivhā suññā - rasā suññā - kāyo suñño - phoṭṭhabbā suññā -
  
 1. Seyyathāpi - machasaṃ\\ 1. Seyyathāpi - machasaṃ\\
Line 5557: Line 5557:
 Bhāsitampi hetaṃ: ​ Bhāsitampi hetaṃ: ​
  
-''​Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ,​ \\+‘‘Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ,​ \\
 Passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi. \\ Passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi. \\
 Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati, \\ Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati, \\
-Nāññaṃ patthayate4 kiṃci aññatra appaṭisandhiyā''​ti. [B]+Nāññaṃ patthayate4 kiṃci aññatra appaṭisandhiyā‘‘ti. [B]
  
 Evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​ Evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​
  
-Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​evameva kho bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ samannesati yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samannesati yāvatā vedanāya gati. Saññaṃ samannesati yāvatā saññāya gati. Saṅkhāre samannesati yāvatā saṃkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samannesati yāvatā viññāṇassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī''​ti. [C] evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​+Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘evameva kho bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ samannesati yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samannesati yāvatā vedanāya gati. Saññaṃ samannesati yāvatā saññāya gati. Saṅkhāre samannesati yāvatā saṃkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samannesati yāvatā viññāṇassa gati, yampissa hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā, tampi tassa na hotī‘‘ti. [C] evampi suññato lokaṃ avekkhati. ​
  
 Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ suññato lokaṃ avekkhassu paccavekkhassu dakkhassu tulehi tirehi vibhāvehi vibhūtaṃ karohīti '​suññato lokaṃ avekkhassu'​. ​ Suññato lokaṃ avekkhassūti:​ suññato lokaṃ avekkhassu paccavekkhassu dakkhassu tulehi tirehi vibhāvehi vibhūtaṃ karohīti '​suññato lokaṃ avekkhassu'​. ​
Line 5578: Line 5578:
 <span bjt_page #​bjt.394>​[BJT page 394]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.394>​[BJT page 394]</​span>  ​
  
-Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti - '​attānudiṭṭhi'​ vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. ​''​Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto '​rūpaṃ attano samanupassati,​ rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attano samanupassati,​ vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanasmiṃ vā attānaṃ, saññaṃ attano samanupassati,​ saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre attano samanupassati,​ saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre,​ saṃkhārasmiṃ vā attānaṃ, viññāṇaṃ attato samanupassati,​ viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ,​ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ,​ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ,​ gāho patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni[a. ​''​] Ayaṃ attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti attānudiṭṭhiṃ ūhacca samūhacca uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahetvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti2 '​attānudiṭṭhiṃ ūhacca'​. ​+Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti - '​attānudiṭṭhi'​ vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. ​‘‘Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto '​rūpaṃ attano samanupassati,​ rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attano samanupassati,​ vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanasmiṃ vā attānaṃ, saññaṃ attano samanupassati,​ saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre attano samanupassati,​ saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre,​ saṃkhārasmiṃ vā attānaṃ, viññāṇaṃ attato samanupassati,​ viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ,​ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahaṇaṃ,​ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ,​ gāho patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho viparītagāho vipallāsagāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni[a. ​‘‘] Ayaṃ attānudiṭṭhi. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti attānudiṭṭhiṃ ūhacca samūhacca uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahetvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti2 '​attānudiṭṭhiṃ ūhacca'​. ​
  
 Evaṃ maccutaro siyāti: evaṃ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti '​evaṃ maccutaro siyā. ' Evaṃ maccutaro siyāti: evaṃ maccupi tareyyāsi, jarāpi tareyyāsi, maraṇampi tareyyāsi uttareyyāsi patareyyāsi samatikkameyyāsi vītivatteyyāsīti '​evaṃ maccutaro siyā. '
Line 5584: Line 5584:
 Evaṃ lokaṃ avekkhantanti:​ evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ paccavekkhantaṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti '​evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ. ' Evaṃ lokaṃ avekkhantanti:​ evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ paccavekkhantaṃ tulayantaṃ tīrayantaṃ vibhāvayantaṃ vibhūtaṃ karontanti '​evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ. '
  
-Maccurājā na passatīti: maccupi maccurājā māropi maccurājā maraṇampi maccurājā. Na passatīti - maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane ca māno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti taṃ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave, luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. ​+Maccurājā na passatīti: maccupi maccurājā māropi maccurājā maraṇampi maccurājā. Na passatīti - maccurājā na passati na dakkhati nādhigacchati na vindati na paṭilabhati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane ca māno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti taṃ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave, luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. ​
  
 1. Paṭiggāho - ma. Cha. Saṃ\\ 1. Paṭiggāho - ma. Cha. Saṃ\\
Line 5644: Line 5644:
 Tenāha so brāhmaṇe: ​ Tenāha so brāhmaṇe: ​
  
-''​Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)\\+‘‘Jiṇṇohamasmi abalo vivaṇṇo (iccāyasmā piṅgiyo)\\
 Nettā na suddā savanaṃ na phāsu\\ Nettā na suddā savanaṃ na phāsu\\
 Māhaṃ nassaṃ momuho antarā va\\ Māhaṃ nassaṃ momuho antarā va\\
 Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
-Jātijarāya idha vippahāna''​nti+Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti
  
 16-2 16-2
Line 5671: Line 5671:
 Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​piṅgiyāti bhagavā. ' Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti '​piṅgiyāti bhagavā. '
  
-Ruppanti rūpesu janā pamattāti: '​ruppantī'​ti ruppanti kuppanti pīḷayanti4 ghaṭṭayanti5 byādhikā domanassitā honti cakkhurogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sotarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti ruppanti rūpesu. Athavā cakkhusmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne6 vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti. Sotasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ghānasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, jivhāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rūpasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, saddasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gandhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, phoṭṭhabbasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kulasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gaṇasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, āvāsasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, lābhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, yasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, pasaṃsāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sukhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, cīvarasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, piṇḍapātasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, senāsanasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti evampi '​ruppanti rūpesu'​. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Pamattāti. Pamādo vattabbo: kāyaduccaritena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcasu kāmaguṇesu cittassa vossaggo7 vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anavaṭṭhitakiriyatā8 olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. [A] yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo''​. Iminā pamādena samannāgatā janā pamattāti '​ruppanti rūpesu janā pamattā'​. ​+Ruppanti rūpesu janā pamattāti: '​ruppantī'​ti ruppanti kuppanti pīḷayanti4 ghaṭṭayanti5 byādhikā domanassitā honti cakkhurogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sotarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyarogena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena ruppanti, kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti ruppanti rūpesu. Athavā cakkhusmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne6 vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti. Sotasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, ghānasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, jivhāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kāyasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rūpasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, saddasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gandhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, rasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, phoṭṭhabbasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, kulasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gaṇasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, āvāsasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, lābhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, yasasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, pasaṃsāya hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, sukhasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, cīvarasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, piṇḍapātasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, senāsanasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā honti, gilānapaccayabhesajjaparikkhārasmiṃ hīyamāne hāyamāne parihāyamāne vemāne vigacchamāne antaradhāyamāne ruppanti kuppanti pīḷayanti ghaṭṭayanti byādhinā domanassitā hontīti evampi '​ruppanti rūpesu'​. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Pamattāti. Pamādo vattabbo: kāyaduccaritena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcasu kāmaguṇesu cittassa vossaggo7 vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anavaṭṭhitakiriyatā8 olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. [A] yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ ayaṃ vuccati pamādo‘‘. Iminā pamādena samannāgatā janā pamattāti '​ruppanti rūpesu janā pamattā'​. ​
  
 1. Kahāpaṇikampi - machasaṃ\\ 1. Kahāpaṇikampi - machasaṃ\\
Line 5692: Line 5692:
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
-''​Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\+‘‘Disvāna rūpesu vihaññamāne (piṅgiyāti bhagavā)\\
 Ruppanti rūpesu janā pamattā, \\ Ruppanti rūpesu janā pamattā, \\
 Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\ Tasmā tuvaṃ piṅgiya appamatto\\
Line 5699: Line 5699:
 16-3 16-3
  
-''​Disā catasso vidisā catasso\\+‘‘Disā catasso vidisā catasso\\
 Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\ Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\
 Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutā1mutaṃ vā\\ Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutā1mutaṃ vā\\
Line 5725: Line 5725:
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-''​Disā catasso vidisā catasso\\+‘‘Disā catasso vidisā catasso\\
 Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\ Uddhaṃ adho dasadisā imāyo, \\
 Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā. \\ Na tuyhaṃ adiṭṭhaṃ asutāmutaṃ vā. \\
 Atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke\\ Atho aviññātaṃ kiñcanamatthi loke\\
 Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\ Ācikkha dhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ\\
-Jātijarāya idha vippahāna''​nti+Jātijarāya idha vippahāna‘‘nti
  
 16-4 16-4
Line 5782: Line 5782:
 17. Pārāyanānugīti niddeso 17. Pārāyanānugīti niddeso
  
-''​Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. ​''​+‘‘Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. ​‘‘
  
 Idamavoca bhagavāti imaṃ pārāyānaṃ1 avoca. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\ Idamavoca bhagavāti imaṃ pārāyānaṃ1 avoca. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ:​ \\
 Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​ Apica, bhaggarāgoti bhagavā: bhaggadosoti bhagavā: bhaggamohoti bhagavā: bhaggamānoti bhagavā: bhaggadiṭṭhīti bhagavā: bhaggakaṇṭakoti bhagavā: bhaggakilesoti bhagavā: bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā: bhavānaṃ antakaroti bhagavā : bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā: bhaji vā bhagavā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā: bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. ​
  
-Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ ​''​bhagavāti idamavoca bhagavā. '+Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ,​ ānāpānasatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā: bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā: bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ ​‘‘bhagavāti idamavoca bhagavā. '
  
 Magadhesu viharanto pāsāṇake cetiyeti '​magadhesū'​ti magadhanāmake janapade viharantoti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiyeti. Pāsāṇakacetiyaṃ vuccati buddhāsananti magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye. ​ Magadhesu viharanto pāsāṇake cetiyeti '​magadhesū'​ti magadhanāmake janapade viharantoti caranto viharanto irīyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiyeti. Pāsāṇakacetiyaṃ vuccati buddhāsananti magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye. ​
Line 5793: Line 5793:
 Paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Tena2 'te soḷasāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Athavā te soḷasabrāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārikā sissāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. ​ Paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānanti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Tena2 'te soḷasāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Athavā te soḷasabrāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārikā sissāti evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. ​
  
-Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsīti '​ajjhiṭṭho'​ti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭhoti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pāsādito pāsādito. Pañhaṃ byākāsīti pañhaṃ byākāsi ācikkha desehi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti '​ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Tenetaṃ vuccati: ​''​idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārikasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī''​ti. +Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsīti '​ajjhiṭṭho'​ti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭhoti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pāsādito pāsādito. Pañhaṃ byākāsīti pañhaṃ byākāsi ācikkha desehi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti '​ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Tenetaṃ vuccati: ​‘‘idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye paricārikasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhaṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī‘‘ti. 
  
-''​Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya,​ gaccheyyeva jarāmaraṇassa paraṃ pāraṃ gamaniyā ime dhammāti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃtveva adhivacanaṃ. ​''​+‘‘Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya,​ gaccheyyeva jarāmaraṇassa paraṃ pāraṃ gamaniyā ime dhammāti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃtveva adhivacanaṃ. ​‘‘
  
 1. Idaṃ pārāyanaṃ - machasaṃ, va, vi, ka\\ 1. Idaṃ pārāyanaṃ - machasaṃ, va, vi, ka\\
Line 5808: Line 5808:
 Dhammānudhammaṃ paṭipajjeyyāti:​ sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti '​dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya'​. ​ Dhammānudhammaṃ paṭipajjeyyāti:​ sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti '​dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya'​. ​
  
-Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti: jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo (virāgo) nirodho nibbānaṃ'' ​gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyaṃ pāraṃ adhiphasseyya,​ pāraṃ sacchikareyyāti gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. ​+Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti: jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo (virāgo) nirodho nibbānaṃ‘‘ ​gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāranti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyaṃ pāraṃ adhiphasseyya,​ pāraṃ sacchikareyyāti gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. ​
  
 Pāraṃ gamaniyā ime dhammāti: ime dhammā pāraṃ gamaniyā pāraṃ pāpenti pāraṃ saṃpāpenti pāraṃ samanupāpenti jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti '​pāraṃ gamaniyā ime dhammā'​ti. ​ Pāraṃ gamaniyā ime dhammāti: ime dhammā pāraṃ gamaniyā pāraṃ pāpenti pāraṃ saṃpāpenti pāraṃ samanupāpenti jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti '​pāraṃ gamaniyā ime dhammā'​ti. ​
Line 5820: Line 5820:
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ pāraṅgamaniyā ime dhammā''​ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃ tveva adhivacananti'​. ​+‘‘Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ pāraṅgamaniyā ime dhammā‘‘ti tasmā imassa dhammapariyāyassa pārāyanaṃ tveva adhivacananti'​. ​
  
-1. ''​Ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagu\\+1. ‘‘Ajito tissametteyyo puṇṇako atha mettagu\\
 Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako, ​ Dhotako upasīvo ca nando ca atha hemako, ​
  
Line 5830: Line 5830:
  
 3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ2 sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ 3. Ete buddhaṃ upāgañchuṃ2 sampannacaraṇaṃ isiṃ\\
-Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. ​''​+Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. ​‘‘
  
-Ete buddhaṃ upāgañchunti '​ete'​ti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddhoti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ete buddhaṃ upāgañchunti ete buddhaṃ upāgamiṃsu,​ upasaṅkamiṃsu,​ payirupāsiṃsu,​ paripucchiṃsu:​ paripañhiṃsūti 'ete buddhaṃ upāgañchuṃ'​. ​+Ete buddhaṃ upāgañchunti '​ete'​ti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddhoti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ete buddhaṃ upāgañchunti ete buddhaṃ upāgamiṃsu,​ upasaṅkamiṃsu,​ payirupāsiṃsu,​ paripucchiṃsu:​ paripañhiṃsūti 'ete buddhaṃ upāgañchuṃ'​. ​
  
 1. Abhiññayyatāya - machasaṃ\\ 1. Abhiññayyatāya - machasaṃ\\
Line 5843: Line 5843:
 Pucchantā nipuṇe pañheti: '​pucchantā'​ti pucchantā yāvantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañheti: gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe paṇḍitavedanīye pañheti '​pucchantā nipuṇe pañhe. ' Pucchantā nipuṇe pañheti: '​pucchantā'​ti pucchantā yāvantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañheti: gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe paṇḍitavedanīye pañheti '​pucchantā nipuṇe pañhe. '
  
-Buddhaṃ seṭṭhaṃ upāgamunti:​ '​buddhoti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho''​ti. Seṭṭhanti:​ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ buddhaseṭṭhaṃ. Upāgamunti:​ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti '​buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ'​. ​+Buddhaṃ seṭṭhaṃ upāgamunti:​ '​buddhoti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho‘‘ti. Seṭṭhanti:​ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ buddhaseṭṭhaṃ. Upāgamunti:​ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti '​buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ'​. ​
  
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Ete buddhaṃ upāgañchuṃ sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ +‘‘Ete buddhaṃ upāgañchuṃ sampannacaraṇaṃ isiṃ\\ 
-Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamu''​nti. +Pucchantā nipuṇe pañhe buddhaseṭṭhaṃ upāgamu‘‘nti. 
  
 4.  4. 
Line 5855: Line 5855:
 Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi (brāhmaṇe) muni.  Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi (brāhmaṇe) muni. 
  
-Tesaṃ buddho byākāsīti:​ '​tesa'​nti soḷasannaṃ4 pārāyaniyānaṃ brāhmaṇānaṃ. Buddhoti: ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho''​ti. Byākāsīti tesaṃ buddho byākāsi ācīkkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti ​''​tesaṃ buddho byākāsi''​+Tesaṃ buddho byākāsīti:​ '​tesa'​nti soḷasannaṃ4 pārāyaniyānaṃ brāhmaṇānaṃ. Buddhoti: ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho‘‘ti. Byākāsīti tesaṃ buddho byākāsi ācīkkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti ​‘‘tesaṃ buddho byākāsi‘‘
  
 1. Sīlācāranibbatti - machasaṃ\\ 1. Sīlācāranibbatti - machasaṃ\\
Line 5876: Line 5876:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 5898: Line 5898:
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Tesaṃ buddho byākāsi pañhe puṭṭho1 yathā tathaṃ\\ +‘‘Tesaṃ buddho byākāsi pañhe puṭṭho1 yathā tathaṃ\\ 
-Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi brāhmaṇe munī''​ti, +Pañhānaṃ veyyākaraṇena tosesi brāhmaṇe munī‘‘ti, 
  
 5 5
Line 5921: Line 5921:
 Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni,​ appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. ​ Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni,​ appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accugamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena. Evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante. ​
  
-''​Jānāti bhagavā'' ​ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. ​+‘‘Jānāti bhagavā‘‘ ​ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosacarito ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito ayaṃ saddhācarito ayaṃ ñāṇacaritoti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti. Dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati, mohacaritaṃ bhagavā puggalaṃ uddese paripucchāya kālena dhammasavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti, vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānasatiṃ ācikkhati, saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano. Ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ. ​
  
-1. ''​Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\+1. ‘‘Selo yathā pabbatamuddhaniṭṭhito\\
 Yathāpi passe janataṃ samantato, \\ Yathāpi passe janataṃ samantato, \\
 Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\ Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, \\
 Pāsādamāruyha samantacakkhu\\ Pāsādamāruyha samantacakkhu\\
 Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\ Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko\\
-Avekkhassu jātijarābhibhūta''​nti[a]+Avekkhassu jātijarābhibhūta‘‘nti[a]
  
 Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: ​ Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā: ​
Line 5934: Line 5934:
 Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno samannāgato. ​ Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā: '​samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno samannāgato. ​
  
-2. ''​Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\+2. ‘‘Na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Atho aviññātamajānitabbaṃ\\ Atho aviññātamajānitabbaṃ\\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti[b]+Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti[b]
  
 Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'to tositā cakkhumatā. ' Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti 'to tositā cakkhumatā. '
  
-Buddhenādiccabandhunāti buddhoti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ādiccabandhunāti:​ '​ādicco'​ vuccati suriyo so gotamo gottena bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā suriyassa gottañātako3 gottabandhu,​ tasmā buddho ādiccabandhūti buddhenādiccabandhunā. ​+Buddhenādiccabandhunāti buddhoti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. Ādiccabandhunāti:​ '​ādicco'​ vuccati suriyo so gotamo gottena bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā suriyassa gottañātako3 gottabandhu,​ tasmā buddho ādiccabandhūti buddhenādiccabandhunā. ​
  
 1. Pañhaṃ - machasaṃ\\ 1. Pañhaṃ - machasaṃ\\
Line 5955: Line 5955:
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā\\ +‘‘Te tositā cakkhumatā buddhenādiccabandhunā\\ 
-Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike''​ti. +Brahmacariyamacariṃsu varapaññassa santike‘‘ti. 
  
 6.  6. 
Line 5965: Line 5965:
 Ekamekassa pañhassāti:​ ekamekassa ajitapañhassa,​ ekamekassa tissametteyyapañhassa. Ekamekassa puṇṇakapañhassa,​ ekamekassa mettagupañhassa,​ ekamekassa dhotakapañhassa,​ ekamekassa upasīvapañhassa,​ ekamekassa nandakapañhassa,​ ekamekassa hemakapañhassa,​ ekamekassa todeyyapañhassa,​ ekamekassa kappapañhassa,​ ekamekassa jatukaṇṇipañhassa,​ ekamekassa bhadrāvudhapañhassa,​ ekamekassa udayapañhassa,​ ekamekassa posālapañhassa,​ ekamekassa mogharājapañhassa ekamekassa piṅgiyapañhassāti '​ekamekassa pañhassa'​. ​ Ekamekassa pañhassāti:​ ekamekassa ajitapañhassa,​ ekamekassa tissametteyyapañhassa. Ekamekassa puṇṇakapañhassa,​ ekamekassa mettagupañhassa,​ ekamekassa dhotakapañhassa,​ ekamekassa upasīvapañhassa,​ ekamekassa nandakapañhassa,​ ekamekassa hemakapañhassa,​ ekamekassa todeyyapañhassa,​ ekamekassa kappapañhassa,​ ekamekassa jatukaṇṇipañhassa,​ ekamekassa bhadrāvudhapañhassa,​ ekamekassa udayapañhassa,​ ekamekassa posālapañhassa,​ ekamekassa mogharājapañhassa ekamekassa piṅgiyapañhassāti '​ekamekassa pañhassa'​. ​
  
-Yathā buddhena desitanti: buddho'​ti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho'​ti. Yathā buddhena desitanti: yathā buddhena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ4 uttānīkataṃ pakāsitanti yathā buddhena desitaṃ. ​+Yathā buddhena desitanti: buddho'​ti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho'​ti. Yathā buddhena desitanti: yathā buddhena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ4 uttānīkataṃ pakāsitanti yathā buddhena desitaṃ. ​
  
 Tathā yo paṭipajjeyyāti:​ sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti tathā yo paṭipajjeyya. ​ Tathā yo paṭipajjeyyāti:​ sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti tathā yo paṭipajjeyya. ​
Line 5980: Line 5980:
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Ekamekassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ\\ +‘‘Ekamekassa pañhassa yathā buddhena desitaṃ\\ 
-Yathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato''​ti. +Yathā yo paṭipajjeyya gacche pāraṃ apārato‘‘ti. 
  
 7.  7. 
Line 6003: Line 6003:
 Tenetaṃ vuccati: ​ Tenetaṃ vuccati: ​
  
-''​Apārā pāraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ\\+‘‘Apārā pāraṃ gaccheyya bhāvento maggamuttamaṃ\\
 Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā parāyanaṃ itīti. ​ Maggo so pāraṃ gamanāya tasmā parāyanaṃ itīti. ​
  
Line 6023: Line 6023:
 Yathā addakkhi tathā akkhāsīti:​ yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe dhammā anattā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti '​yathā addakkhi tathā akkhāsi'​. ​ Yathā addakkhi tathā akkhāsīti:​ yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. 'Sabbe dhammā anattā'​ti yathā addakkhi tathā akkhāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesi. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti yathā addakkhi tathā akkhāsi, ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti '​yathā addakkhi tathā akkhāsi'​. ​
  
-Vimalo bhūri medhasoti: '​vimalo'​ti rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, kodho malaṃ, upanāho malaṃ, makkho malaṃ, paḷāso malaṃ, issā malaṃ, macchariyaṃ malaṃ, māyā malaṃ, sāṭheyyaṃ malaṃ, thambho malaṃ, sārambho malaṃ, māno malaṃ, atimāno malaṃ, mado malaṃ, pamādo malaṃ, sabbe kilesā malā, sabbe duccaritā malā, sabbe darathā malā, sabbe pariḷāhā malā, sabbe santāpā malā, sabbākusalābhisaṃkhārā malā, te malā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho acalo3. Vimalo, nimmalo, malāpagato,​ malavippahīno malavippamutto4. Sabbamalavītivatto. '​Bhūri'​ vuccati paṭhavi5. Bhagavā tāya6 paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā, ​''​yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ​'' ​Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno7 samannāgato tasmā buddho sumedhasoti '​vimalo bhūri medhaso. '+Vimalo bhūri medhasoti: '​vimalo'​ti rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, kodho malaṃ, upanāho malaṃ, makkho malaṃ, paḷāso malaṃ, issā malaṃ, macchariyaṃ malaṃ, māyā malaṃ, sāṭheyyaṃ malaṃ, thambho malaṃ, sārambho malaṃ, māno malaṃ, atimāno malaṃ, mado malaṃ, pamādo malaṃ, sabbe kilesā malā, sabbe duccaritā malā, sabbe darathā malā, sabbe pariḷāhā malā, sabbe santāpā malā, sabbākusalābhisaṃkhārā malā, te malā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho acalo3. Vimalo, nimmalo, malāpagato,​ malavippahīno malavippamutto4. Sabbamalavītivatto. '​Bhūri'​ vuccati paṭhavi5. Bhagavā tāya6 paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā, ​‘‘yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. ​‘‘ ​Bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno7 samannāgato tasmā buddho sumedhasoti '​vimalo bhūri medhaso. '
  
 1. Kathitamanugāyissaṃ - syā\\ 1. Kathitamanugāyissaṃ - syā\\
Line 6043: Line 6043:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 6068: Line 6068:
 Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)\\ Pārāyanamanugāyissaṃ (iccāyasmā piṅgiyo)\\
 (Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso\\ (Yathā addakkhi tathā akkhāsi) vimalo bhūri medhaso\\
-Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe''​ti. +Nikkāmo nibbano nāgo kissa hetu musā bhaṇe‘‘ti. 
  
 9.  9. 
Line 6075: Line 6075:
 Bhandāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. ​ Bhandāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhitaṃ. ​
  
-Pahīnamalamohassāti '​mala'​nti:​ rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, mano malaṃ, diṭṭhi malaṃ, kileso malaṃ, sabbaduccaritaṃ malaṃ, sabbabhavagāmīkammaṃ malaṃ, mohoti, ​''​yaṃ dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ\\+Pahīnamalamohassāti '​mala'​nti:​ rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ, mano malaṃ, diṭṭhi malaṃ, kileso malaṃ, sabbaduccaritaṃ malaṃ, sabbabhavagāmīkammaṃ malaṃ, mohoti, ​‘‘yaṃ dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ\\
 Dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ,​ ayaṃ vuccati moho. Malañca moho ca buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho pahīnamalamohoti '​pahīnamalamohassa'​. ​ Dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sampamoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ,​ ayaṃ vuccati moho. Malañca moho ca buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho pahīnamalamohoti '​pahīnamalamohassa'​. ​
  
Line 6111: Line 6111:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino\\ +‘‘Pahīnamalamohassa mānamakkhappahāyino\\ 
-Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhita''​nti. +Handāhaṃ kittayissāmi giraṃ vaṇṇupasaṃhita‘‘nti. 
  
 10 10
Line 6121: Line 6121:
 Saccabhayo brahme upāsito3 me.  Saccabhayo brahme upāsito3 me. 
  
-Tamonudo buddho samantacakkhūti - '​tamonudo'​ti:​ rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ4 aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ nudi panudi pajahi vinodesi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesi. Buddhoti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. '​Samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato. ​+Tamonudo buddho samantacakkhūti - '​tamonudo'​ti:​ rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ4 aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ nudi panudi pajahi vinodesi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesi. Buddhoti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddhoti kenaṭṭhena buddho: bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho ekāyanamaggaṃ gatoti, buddho eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddhoti. '​Samantacakkhu'​ vuccati sabbaññutañāṇaṃ,​ bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato. ​
  
-''​Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\+‘‘Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci\\
 Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\ Ato aviññātamajānitabbaṃ,​ \\
 Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\ Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ\\
-Tathāgato tena samantacakkhū''​ti. +Tathāgato tena samantacakkhū‘‘ti. 
  
 '​Tamonudo buddho samantacakkhu. ' '​Tamonudo buddho samantacakkhu. '
Line 6159: Line 6159:
 Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 Lokantagū. Sabbabhavātivattoti '​bhavā'​ti dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṃkhāro apuññābhisaṃkhāro āneñjābhisaṃkhāro,​ ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhikā rūpaṃ1 vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ,​ ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. Bhagavā kammabhavaṃ ca paṭisandhikaṃ ca punabbhavaṃ ativatto atikkanto vītivattoti lokantagū sabbabhavāti vatto. ' Lokantagū. Sabbabhavātivattoti '​bhavā'​ti dve bhavā: kammabhavo ca paṭisandhiko ca punabbhavo. Katamo kammabhavo: puññābhisaṃkhāro apuññābhisaṃkhāro āneñjābhisaṃkhāro,​ ayaṃ kammabhavo. Katamo paṭisandhiko punabbhavo: paṭisandhikā rūpaṃ1 vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ,​ ayaṃ paṭisandhiko punabbhavo. Bhagavā kammabhavaṃ ca paṭisandhikaṃ ca punabbhavaṃ ativatto atikkanto vītivattoti lokantagū sabbabhavāti vatto. '
Line 6175: Line 6175:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Tamonudo buddho samantacakkhu\\+‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu\\
 Lokantagū sabbabhavātivatto,​ \\ Lokantagū sabbabhavātivatto,​ \\
 Anāsavo sabbadukkhappahīno\\ Anāsavo sabbadukkhappahīno\\
-Saccavhayo brahme upāsito me''​ti. +Saccavhayo brahme upāsito me‘‘ti. 
  
 11.  11. 
Line 6266: Line 6266:
 <span bjt_page #​bjt.446>​[BJT page 446]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.446>​[BJT page 446]</​span>  ​
  
-1. ''​Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ\\+1. ‘‘Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ\\
 Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati, ​ Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati, ​
  
 2. Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ\\ 2. Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ\\
-Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje''​ti. [A]+Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje‘‘ti. [A]
  
 Evaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko.  Evaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko. 
Line 6278: Line 6278:
 Kathaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko: ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. ​ Kathaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko: ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. ​
  
-3. ''​Ekāyanaṃ jātikhayantadassī\\+3. ‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī\\
 Maggaṃ pajānāti hitānukampī,​ \\ Maggaṃ pajānāti hitānukampī,​ \\
 Etena maggena tariṃsu pubbe\\ Etena maggena tariṃsu pubbe\\
-Tarissanti ye ca taranti ogha''​nti. [B]+Tarissanti ye ca taranti ogha‘‘nti. [B]
  
 Evaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko.  Evaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko. 
Line 6301: Line 6301:
  
 4. Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ\\ 4. Nagassa passe āsīnaṃ muniṃ dukkhassa pāraguṃ\\
-Sāvakā (payirupāsanti) tevijjā maccuhāyino''​ti[a]+Sāvakā (payirupāsanti) tevijjā maccuhāyino‘‘ti[a]
  
 Evampi bhagavā āsīno. Athavā bhagavā appossukkapaṭippassaddhattā āsīno, \\ Evampi bhagavā āsīno. Athavā bhagavā appossukkapaṭippassaddhattā āsīno, \\
Line 6310: Line 6310:
 Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-14. ''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ +14. ‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇa saṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 Evampi bhagavā āsīnoti 'eko tamonudāsīno. ' Evampi bhagavā āsīnoti 'eko tamonudāsīno. '
Line 6319: Line 6319:
 Gotamo bhūripaññāṇoti:​ gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo5 paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo pekkhāyanabahulo6 samekkhāyanabahulo7 vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. ​ Gotamo bhūripaññāṇoti:​ gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo5 paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo pekkhāyanabahulo6 samekkhāyanabahulo7 vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo. ​
  
-5. ''​Dhajo rathassa paññāṇaṃ dhūmo paññāṇamaggino\\ +5. ‘‘Dhajo rathassa paññāṇaṃ dhūmo paññāṇamaggino\\ 
-Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ bhattā paññāṇamitthiyā''​ti. [B]+Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ bhattā paññāṇamitthiyā‘‘ti. [B]
  
 Evameva gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo paṭicayabahulo pekkhāyanabahulo samekkhāyanabahulo7 vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti '​gotamo bhūripaññāṇo,​ .  Evameva gotamo bhūripaññāṇo ñāṇapaññāṇo paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo paṭicayabahulo pekkhāyanabahulo samekkhāyanabahulo7 vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappono tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti '​gotamo bhūripaññāṇo,​ . 
Line 6336: Line 6336:
 <span bjt_page #​bjt.450>​[BJT page 450]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.450>​[BJT page 450]</​span>  ​
  
-Gotamo bhūrimedhasoti - '​bhūri'​ vuccati paṭhavī1 bhagavā tāya paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi'' ​bhagavā imāya medhāya upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno2 samannāgato. Tasmā buddho sumedhasoti2 '​gotamo bhūrimedhaso'​. ​+Gotamo bhūrimedhasoti - '​bhūri'​ vuccati paṭhavī1 bhagavā tāya paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā. Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi‘‘ ​bhagavā imāya medhāya upeto samupeto upāgato samupāgato uppanno sampanno2 samannāgato. Tasmā buddho sumedhasoti2 '​gotamo bhūrimedhaso'​. ​
  
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Eko tamonudāsīno\\+‘‘Eko tamonudāsīno\\
 Jutimā so pabhaṅkaro,​ \\ Jutimā so pabhaṅkaro,​ \\
 Gotamo bhūripaññāṇo\\ Gotamo bhūripaññāṇo\\
-Gotamo bhūrimedhaso''​ti. +Gotamo bhūrimedhaso‘‘ti. 
  
 14 14
Line 6350: Line 6350:
 Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. ​ Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. ​
  
-Yo me dhammamadesesīti - '​yo'​ti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Dhammadesesīti '​dhamma'​nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivari vibhaji uttānīakāsi\\+Yo me dhammamadesesīti - '​yo'​ti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Dhammadesesīti '​dhamma'​nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivari vibhaji uttānīakāsi\\
 Pakāsesīti 'yo me dhammamadesesi. ' Pakāsesīti 'yo me dhammamadesesi. '
  
Line 6373: Line 6373:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\+‘‘Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\
 Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. ​ Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. ​
  
Line 6387: Line 6387:
 Gotamā bhūripaññāṇāti:​ gotamā bhūripaññāṇā ñāṇapaññāṇā paññādhajā paññāketumhā paññādhipateyyamhā vicayabahulā pavicayabahulā pekkhāyanabahulā samekkhāyanabahulā4 vibhūtavihārimhā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyamhāti '​gotamā bhūripaññāṇā. ' Gotamā bhūripaññāṇāti:​ gotamā bhūripaññāṇā ñāṇapaññāṇā paññādhajā paññāketumhā paññādhipateyyamhā vicayabahulā pavicayabahulā pekkhāyanabahulā samekkhāyanabahulā4 vibhūtavihārimhā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tapponā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyamhāti '​gotamā bhūripaññāṇā. '
  
-Gotamā bhūri medhasāti '​bhūri'​ vuccati paṭhavī, bhagavā tāya paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā ​''​yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi'' ​bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato. Tasmā buddho sumedhasoti. '​Gotama bhūrimedhasā'​. ​+Gotamā bhūri medhasāti '​bhūri'​ vuccati paṭhavī, bhagavā tāya paṭhavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgato. '​Medhā'​ vuccati paññā ​‘‘yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi‘‘ ​bhagavā imāya medhāya paññāya upeto samupeto upagato samupagato upapanno sampanno samannāgato. Tasmā buddho sumedhasoti. '​Gotama bhūrimedhasā'​. ​
  
 Tenāha so brāhmaṇo: ​ Tenāha so brāhmaṇo: ​
  
-15. ''​Kinnu tamhā vippavasasi muhuttamapi piṅgiya\\ +15. ‘‘Kinnu tamhā vippavasasi muhuttamapi piṅgiya\\ 
-Gotamā bhūripaññāṇā gotamā (bhūrimedhasā''​ti)+Gotamā bhūripaññāṇā gotamā (bhūrimedhasā‘‘ti)
  
 1. Sadisā natthi - va-vi-ka\\ 1. Sadisā natthi - va-vi-ka\\
Line 6406: Line 6406:
 Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. ​ Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvaci. ​
  
-Yo te dhammamadesesīti - '​yo'​ti ​''​yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Dhammadesesīti '​dhamma'​nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivari vibhaji uttānīakāsi\\+Yo te dhammamadesesīti - '​yo'​ti ​‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,​ tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Dhammadesesīti '​dhamma'​nti - ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ,​ cattāro satipaṭṭhāne cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde, pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅge ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ācikkha, desehi paññapehi paṭṭhapehi vivari vibhaji uttānīakāsi\\
 Pakāsesīti 'yo te dhammamadesesi. ' Pakāsesīti 'yo te dhammamadesesi. '
  
Line 6416: Line 6416:
 Tenāha so bāvari brāhmaṇo: ​ Tenāha so bāvari brāhmaṇo: ​
  
-''​Yo te dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\+‘‘Yo te dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\
 Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. ​ Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacīti. ​
  
Line 6439: Line 6439:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Nāhaṃ tamhā vippavasāmi muhuttampi brāhmaṇa,​ \\ +‘‘Nāhaṃ tamhā vippavasāmi muhuttampi brāhmaṇa,​ \\ 
-Gotamā bhūripaññāṇā gotamā bhūrimedhasā''​ti. +Gotamā bhūripaññāṇā gotamā bhūrimedhasā‘‘ti. 
  
 18.  18. 
Line 6460: Line 6460:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\ +‘‘Yo me dhammamadesesi sandiṭṭhikamakālikaṃ,​ \\ 
-Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacī''​ti. +Taṇhakkhayamanītikaṃ yassa natthi upamā kvacī‘‘ti. 
  
 19.  19. 
Line 6486: Line 6486:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Passāmi naṃ manasā cakkhunā vā\\+‘‘Passāmi naṃ manasā cakkhunā vā\\
 Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto, \\ Rattiṃ divaṃ brāhmaṇa appamatto, \\
 Namassamāno vivasemi rattiṃ\\ Namassamāno vivasemi rattiṃ\\
-Teneva maññāmi avippavāsa''​nti. +Teneva maññāmi avippavāsa‘‘nti. 
  
 20.  20. 
Line 6498: Line 6498:
 Sa te na teneva nato'​hamasmi. ​ Sa te na teneva nato'​hamasmi. ​
  
-Saddhā ca pītī ca mano satīcāti - '​saddhā'​ti ​''​yā ca bhagavantaṃ ārabbha saddhā saddahanā okappanā abhippasādo6 saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ saddhāsatthaṃ saddhāpāsādo saddhāāloko saddhāobhāso saddhāpajjoto saddhāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Pītīti: ​''​yā bhagavantaṃ ārabbha pīti pāmojjaṃ7 āmodanā8 pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṃ attamanatā cittassa''​. Manoti ​''​yaṃ ca bhagavantaṃ ārabbha cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu''​. Satīti: ​''​yā bhagavantaṃ ārabbha sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsatīti'' ​saddhā ca pītī ca mano satīca'​. ​+Saddhā ca pītī ca mano satīcāti - '​saddhā'​ti ​‘‘yā ca bhagavantaṃ ārabbha saddhā saddahanā okappanā abhippasādo6 saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ saddhāsatthaṃ saddhāpāsādo saddhāāloko saddhāobhāso saddhāpajjoto saddhāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Pītīti: ​‘‘yā bhagavantaṃ ārabbha pīti pāmojjaṃ7 āmodanā8 pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṃ attamanatā cittassa‘‘. Manoti ​‘‘yaṃ ca bhagavantaṃ ārabbha cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu‘‘. Satīti: ​‘‘yā bhagavantaṃ ārabbha sati anussati patissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsatīti‘‘ ​saddhā ca pītī ca mano satīca'​. ​
  
 1. Sakkāramāno:​ machasaṃ va-vi-ka\\ 1. Sakkāramāno:​ machasaṃ va-vi-ka\\
Line 6519: Line 6519:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Saddhā ca pītī ca mano satī ca\\+‘‘Saddhā ca pītī ca mano satī ca\\
 Nāpenti me gotamasāsanamhā,​ \\ Nāpenti me gotamasāsanamhā,​ \\
 Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño\\ Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño\\
-Sa tena teneva nato '​hamasmī''​ti. +Sa tena teneva nato '​hamasmī‘‘ti. 
  
 21.  21. 
Line 6541: Line 6541:
  
 Saṅkappayattāya vajāmi niccanti - saṅkappagamanena vitakkagamanena ñāṇagamanena paññāgamanena buddhigamanena vajāmi gacchāmi abhikkamāmīti '​saṅkappayattāya vajāmi niccaṃ'​. \\ Saṅkappayattāya vajāmi niccanti - saṅkappagamanena vitakkagamanena ñāṇagamanena paññāgamanena buddhigamanena vajāmi gacchāmi abhikkamāmīti '​saṅkappayattāya vajāmi niccaṃ'​. \\
-Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti '​mano'​ti ​''​yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti: mano yena buddho tena yutto payutto saṃyuttoti 'mano hi me brāhmaṇa tena yutto: ​+Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti '​mano'​ti ​‘‘yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu. Mano hi me brāhmaṇa tena yuttoti: mano yena buddho tena yutto payutto saṃyuttoti 'mano hi me brāhmaṇa tena yutto: ​
  
 Tenāha thero piṅgiyo. ' Tenāha thero piṅgiyo. '
  
-''​Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa\\+‘‘Jiṇṇassa me dubbalathāmakassa\\
 Teneva kāyo na paleti tattha, \\ Teneva kāyo na paleti tattha, \\
 Saṃkappayattāya vajāmi niccaṃ\\ Saṃkappayattāya vajāmi niccaṃ\\
-Mano hi me brāhmaṇa tena yutto''​ti. +Mano hi me brāhmaṇa tena yutto‘‘ti. 
  
 22.  22. 
Line 6587: Line 6587:
 Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​ Asekhena samādhikkhandhena samannāgato ṭhito paññākkhandhena samannāgato ṭhito vimuttikkhandhena samannāgato ṭhito. Vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. Aparigamanatāya ṭhito, kathaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito. Mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya parisuddhiyā ṭhito muditāya parisuddhiyā ṭhito upekkhāya parisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya,​ parisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, saṃtusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, uppattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā. ​
  
-''​Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ +‘‘Tassāyaṃ pacchimakoṭi - carimoyaṃ samussayo, \\ 
-Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo''​ti+Jātimaraṇasaṃsāro - natthi tassa punabbhavo‘‘ti
  
 '​Oghatiṇṇaṃ'​. Anāsavanti:​ cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo,​ te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho anāsavo ti '​oghatiṇṇamanāsavaṃ'​. \\ '​Oghatiṇṇaṃ'​. Anāsavanti:​ cattāro āsavā: kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo,​ te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā,​ tasmā buddho anāsavo ti '​oghatiṇṇamanāsavaṃ'​. \\
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Paṅke sayāno pariphandamāno\\+‘‘Paṅke sayāno pariphandamāno\\
 Dīpādīpaṃ upaplaviṃ,​ 2\\ Dīpādīpaṃ upaplaviṃ,​ 2\\
 Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\ Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ\\
-Oghatiṇṇamanāsava''​nti. ''​+Oghatiṇṇamanāsava‘‘nti. ‘‘
  
 23 23
Line 6614: Line 6614:
 <span bjt_page #​bjt.470>​[BJT page 470]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.470>​[BJT page 470]</​span>  ​
  
-Evameva tvampi pamuñcassu saddhanti - evameva tvampi1 saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'sabbe dhammā anattā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ​''​avijjāpaccayā saṅkhārā''​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ​''​saṅkhārapaccayā viññāṇa''​nti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, viññāṇapaccayā nāmarūpanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, nāmarūpapaccayā salāyatananti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, salāyatanapaccayā phasso'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, phassapaccayā vedanā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, vedanāpaccayā taṇhā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, taṇhāpaccayā upādānanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, bhavapaccayā jātī'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, jātipaccayā jarāmaraṇanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, phassanirodhā vedanānirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, upādānanirodhā bhavanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, bhavanirodhā jātinirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, idaṃ dukkhanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhasamudayoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhanirodhoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime āsavā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ āsavanirodhoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā abhiññeyyāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā pariññeyyāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā pahātabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā bhāvetabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā sacchikātabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehīti '​evameva tvampi'​ pamuñcassu saddhaṃ'​. \\+Evameva tvampi pamuñcassu saddhanti - evameva tvampi1 saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi. 'Sabbe saṅkhārā aniccā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'sabbe dhammā anattā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ​‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ​‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, viññāṇapaccayā nāmarūpanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, nāmarūpapaccayā salāyatananti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, salāyatanapaccayā phasso'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, phassapaccayā vedanā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, vedanāpaccayā taṇhā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, taṇhāpaccayā upādānanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, bhavapaccayā jātī'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, jātipaccayā jarāmaraṇanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, phassanirodhā vedanānirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, upādānanirodhā bhavanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, bhavanirodhā jātinirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, idaṃ dukkhanti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhasamudayoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhanirodhoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime āsavā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ āsavanirodhoti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā abhiññeyyāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā pariññeyyāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā pahātabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā bhāvetabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, ime dhammā sacchikātabbāti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehi, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti saddhaṃ muñcassu pamuñcassu sampamuñcassu adhimuñcassu okappehīti '​evameva tvampi'​ pamuñcassu saddhaṃ'​. \\
 . 7\\ . 7\\
-Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti: '​maccudheyyaṃ'​ vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Maccudheyyassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti: tvaṃ pāraṃ gamissasi pāraṃ adhigamissasi pāraṃ passissasi pāraṃ sacchikarissasīti '​gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāraṃ'​. \\+Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti: '​maccudheyyaṃ'​ vuccati kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Maccudheyyassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāranti: tvaṃ pāraṃ gamissasi pāraṃ adhigamissasi pāraṃ passissasi pāraṃ sacchikarissasīti '​gamissasi tvaṃ piṅgiya maccudheyyassa pāraṃ'​. \\
 Tenāha bhagavā: ​ Tenāha bhagavā: ​
  
Line 6629: Line 6629:
 Vivattacchado3 sambuddho akhilo paṭibhānavā. ​ Vivattacchado3 sambuddho akhilo paṭibhānavā. ​
  
-Esa bhīyo pasīdāmīti - esa bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi bhīyo bhīyo (okappemi), bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe dhammā anattā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi, ​''​avijjāpaccayā saṅkhārā''​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi, ​''​saṅkhārapaccayā viññāṇa''​nti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ viññāṇapaccayā nāmarūpanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ nāmarūpapaccayā salāyatananti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saḷāyatanapaccayā phasso'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ phassapaccayā vedanā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ vedanāpaccayā taṇhā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ taṇhāpaccayā upādānanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ bhavapaccayā jātī'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ jātipaccayā jarāmaraṇanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ phassanirodhā vedanānirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ upādānanirodhā bhavanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ bhavanirodhā jātinirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ idaṃ dukkhanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhasamudayoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhanirodhoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime āsavā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ āsavanirodhoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā abhiññeyyāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā pariññeyyāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā pahātabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā bhāvetabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā sacchikātabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmīti 'esa bhīyo pasīdāmi'​. ​+Esa bhīyo pasīdāmīti - esa bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi bhīyo bhīyo (okappemi), bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'sabbe dhammā anattā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi, ​‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi, ​‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ viññāṇapaccayā nāmarūpanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ nāmarūpapaccayā salāyatananti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saḷāyatanapaccayā phasso'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ phassapaccayā vedanā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ vedanāpaccayā taṇhā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ taṇhāpaccayā upādānanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ bhavapaccayā jātī'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ jātipaccayā jarāmaraṇanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ phassanirodhā vedanānirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ upādānanirodhā bhavanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ bhavanirodhā jātinirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ idaṃ dukkhanti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhasamudayoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhanirodhoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime āsavā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ āsavanirodhoti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā abhiññeyyāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā pariññeyyāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā pahātabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā bhāvetabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ ime dhammā sacchikātabbāti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmi,​ 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ taṃ nirodhadhamma'​nti bhīyo bhīyo pasīdāmi, bhīyo bhīyo saddahāmi, bhīyo bhīyo okappemi, bhīyo bhīyo adhimuccāmīti 'esa bhīyo pasīdāmi'​. ​
  
 1. Tvaṃ - va-vi-ka, machasaṃ, \\ 1. Tvaṃ - va-vi-ka, machasaṃ, \\
Line 6646: Line 6646:
 Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​ Katamaṃ manomoneyyaṃ?​ Tividhānaṃ manoduccaritānaṃ pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ,​ cittārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ,​ cittapariññā manomoneyyaṃ,​ pariññāsahagato maggo manomoneyyaṃ,​ citte chandarāgassa pahānaṃ manomoneyyaṃ,​ cittasaṃkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ. ​
  
-1. ''​Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\+1. ‘‘Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ,​ \\
 Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​ Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu sabbappahāyinaṃ. ​
  
 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\ 2. Kāyamuniṃ vācāmuniṃ manomunimanāsavaṃ\\
-Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka''​nti. +Muniṃ moneyyasampannaṃ āhu ninhātapāpaka‘‘nti. 
  
 Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​ Imehi tīhi moneyyehi dhammehi samannāgato cha munino: agāramunino anagāramunino sekhamunino asekhamunino paccekamunino munimuninoti. Katame agāramunino?​ Ye te agārikā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime agāramunino. Katame anagāramunino?​ Ye te pabbajitā diṭṭhapadā viññātasāsanā,​ ime anagāramunino. Satta sekhā sekhamunino. Arahanto asekhamunino. Paccekabuddhā paccekamunino. Munimunino vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā. ​
  
-3. ''​Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\+3. ‘‘Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu, \\
 Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​ Yo ca tulaṃva paggayha varamādāya paṇḍito. ​
  
 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\ 4. Pāpāni parivajjeti sa munī tena so munī, \\
-Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​''​+Yo munāti ubho loke munī tena pavuccatī. ​‘‘
  
-5. ''​Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\+5. ‘‘Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ\\
 Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\ Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, \\
 Devamanussehi pūjito yo\\ Devamanussehi pūjito yo\\
Line 6685: Line 6685:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Esa bhīyo pasīdāmi sutvāna munino vaco, \\ +‘‘Esa bhīyo pasīdāmi sutvāna munino vaco, \\ 
-Vivattacchado sambuddho akhilo paṭibhānavā''​ti. +Vivattacchado sambuddho akhilo paṭibhānavā‘‘ti. 
  
 25 25
Line 6710: Line 6710:
 Tenāha thero piṅgiyo: ​ Tenāha thero piṅgiyo: ​
  
-''​Adhideve abhiññāya sabbaṃ vedi paroparaṃ,​ \\ +‘‘Adhideve abhiññāya sabbaṃ vedi paroparaṃ,​ \\ 
-Pañhānantakaro satthā kaṅkhīnaṃ paṭijānata''​nti. +Pañhānantakaro satthā kaṅkhīnaṃ paṭijānata‘‘nti. 
  
 1. Satthaṃ pana\\ 1. Satthaṃ pana\\
Line 6730: Line 6730:
 Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittaṃ. ​ Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittaṃ. ​
  
-Asaṃhīraṃ asaṅkuppanti:​ asaṃhīraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​''​yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Asaṃhīranti:​ rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena palāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbapariḷāhehi sabbāsavehi sabbadarathehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṃkhārehi asaṃhāriyaṃ nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ aviparināmadhammanti asaṃhīraṃ asaṃkuppanti:​ '​asaṃkuppaṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ,​ yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ,​ yassa na uppādo paññāyati,​ na vayo paññāyati,​ na tassa aññathattaṃ paññāyati,​ nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ aviparināmadhammanti '​asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ'​. ​+Asaṃhīraṃ asaṅkuppanti:​ asaṃhīraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ ​‘‘yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Asaṃhīranti:​ rāgena dosena mohena kodhena upanāhena makkhena palāsena issāya macchariyena māyāya sāṭheyyena thambhena sārambhena mānena atimānena madena pamādena sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbapariḷāhehi sabbāsavehi sabbadarathehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṃkhārehi asaṃhāriyaṃ nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ aviparināmadhammanti asaṃhīraṃ asaṃkuppanti:​ '​asaṃkuppaṃ'​ vuccati amataṃ nibbānaṃ,​ yo so sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ,​ yassa na uppādo paññāyati,​ na vayo paññāyati,​ na tassa aññathattaṃ paññāyati,​ nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ aviparināmadhammanti '​asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ'​. ​
  
 Yassa natthi upamā kvacīti - '​yassā'​ti nibbānassa1 natthi upamā ti upamā natthi upanidhā natthi sadisaṃ natthi paṭibhāgo natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati. Kvacīti. Kvaci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā va ajjhattabahiddhā vāti. 'Yassa natthi upamā kvaci'​. ​ Yassa natthi upamā kvacīti - '​yassā'​ti nibbānassa1 natthi upamā ti upamā natthi upanidhā natthi sadisaṃ natthi paṭibhāgo natthi na santi na saṃvijjati nūpalabbhati. Kvacīti. Kvaci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā va ajjhattabahiddhā vāti. 'Yassa natthi upamā kvaci'​. ​
Line 6800: Line 6800:
 Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko, so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ1 namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ midhametva2 taṇhājāliniṃ3 saritaṃ visantikaṃ4 pajahi vinodehi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesīti. ​ Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko, so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ1 namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ midhametva2 taṇhājāliniṃ3 saritaṃ visantikaṃ4 pajahi vinodehi byantiakāsi anabhāvaṃ gamesīti. ​
  
-1. ''​Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ,​ \\+1. ‘‘Taṇhā dutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ,​ \\
 Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati. ​ Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati. ​
  
 2. Evamādīnavaṃ5 ñatvā taṇhā6 dukkhassa sambhavaṃ,​ \\ 2. Evamādīnavaṃ5 ñatvā taṇhā6 dukkhassa sambhavaṃ,​ \\
-Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje''​ti. [A]+Vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje‘‘ti. [A]
  
 Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko.  Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko. 
Line 6829: Line 6829:
 Tarissanti ye ca taranti oghaṃ'​. ​ Tarissanti ye ca taranti oghaṃ'​. ​
  
-Evaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko. Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ1 abhisambuddhoti eko: '​bodhi'​ vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ, ​''​paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi'' ​so paccekasambuddho tena paccekabodhiñāṇena 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti bujjha, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti bujjha, 'sabbe dhammā anattā'​ti bujjha, ​''​avijjāpaccayā saṅkhārā''​ti bujjha, ​''​saṅkhārapaccayā viññāṇa''​nti bujjha, viññāṇapaccayā nāmarūpanti bujjha, nāmarūpapaccayā salāyatananti bujjha, salāyatanapaccayā phasso'​ti bujjha, phassapaccayā vedanā'​ti bujjha, vedanāpaccayā taṇhā'​ti bujjha, taṇhāpaccayā upādānanti bujjha, bhavapaccayā jātī'​ti bujjha, jātipaccayā jarāmaraṇanti bujjha, avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti bujjha, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti bujjha, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti bujjha, nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti bujjha, saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti bujjha, phassanirodhā vedanānirodho'​ti bujjha, vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti bujjha, taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti bujjha, upādānanirodhā bhavanirodho'​ti bujjha, bhavanirodhā jātinirodho'​ti bujjha, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti bujjha, \\+Evaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko. Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ1 abhisambuddhoti eko: '​bodhi'​ vuccati catusu maggesu ñāṇaṃ, ​‘‘paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi‘‘ ​so paccekasambuddho tena paccekabodhiñāṇena 'sabbe saṅkhārā aniccā'​ti bujjha, 'sabbe saṅkhārā dukkhā'​ti bujjha, 'sabbe dhammā anattā'​ti bujjha, ​‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā‘‘ti bujjha, ​‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa‘‘nti bujjha, viññāṇapaccayā nāmarūpanti bujjha, nāmarūpapaccayā salāyatananti bujjha, salāyatanapaccayā phasso'​ti bujjha, phassapaccayā vedanā'​ti bujjha, vedanāpaccayā taṇhā'​ti bujjha, taṇhāpaccayā upādānanti bujjha, bhavapaccayā jātī'​ti bujjha, jātipaccayā jarāmaraṇanti bujjha, avijjānirodhā saṅkhāranirodho'​ti bujjha, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'​ti bujjha, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'​ti bujjha, nāmarūpanirodhā salāyatananirodho'​ti bujjha, saḷāyatananirodhā phassanirodho'​ti bujjha, phassanirodhā vedanānirodho'​ti bujjha, vedanānirodhā taṇhānirodho'​ti bujjha, taṇhānirodhā upādānanirodho'​ti bujjha, upādānanirodhā bhavanirodho'​ti bujjha, bhavanirodhā jātinirodho'​ti bujjha, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'​ti bujjha, \\
 Idaṃ dukkhanti bujjha, ayaṃ dukkhasamudayoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bujjha, ime āsavā'​ti bujjha, ayaṃ āsavanirodhoti bujjha, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti bujjha, ime dhammā abhiññeyyāti bujjha, ime dhammā pariññeyyāti bujjha, ime dhammā pahātabbāti bujjha, ime dhammā bhāvetabbāti bujjha, ime dhammā sacchikātabbāti bujjha, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti bujjha. ​ Idaṃ dukkhanti bujjha, ayaṃ dukkhasamudayoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhoti bujjha, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti bujjha, ime āsavā'​ti bujjha, ayaṃ āsavanirodhoti bujjha, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'​ti bujjha, ime dhammā abhiññeyyāti bujjha, ime dhammā pariññeyyāti bujjha, ime dhammā pahātabbāti bujjha, ime dhammā bhāvetabbāti bujjha, ime dhammā sacchikātabbāti bujjha, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjha, 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti bujjha. ​
  
Line 6863: Line 6863:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ\\+‘‘Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ\\
 Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ, \\ Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ, \\
 Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ\\ Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 2.  2. 
Line 6930: Line 6930:
 Tamenaṃ nirayapālā saṃvesetvā2 kuṭārīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā3 vāsīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. 4 Tamenaṃ nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha tippā kharā5 kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ. Tamenaṃ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo: ​ Tamenaṃ nirayapālā saṃvesetvā2 kuṭārīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā3 vāsīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. 4 Tamenaṃ nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. Tamenaṃ nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha tippā kharā5 kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto tassa: snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ. Tamenaṃ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo: ​
  
-1. ''​Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito\\+1. ‘‘Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito\\
 Ayo pākārapariyanto ayasā paṭikujjito, ​ Ayo pākārapariyanto ayasā paṭikujjito, ​
  
Line 7003: Line 7003:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Saṃsaggajātassa bhavanti snehā\\+‘‘Saṃsaggajātassa bhavanti snehā\\
 Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti, \\ Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti, \\
 Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno\\ Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 3.  3. 
Line 7038: Line 7038:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Mitte suhajje anukampamāno - hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto,​ \\ +‘‘Mitte suhajje anukampamāno - hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto,​ \\ 
-Ekaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno - eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Ekaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno - eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 <span pts_page #​pts.058>​[PTS page 058]</​span>​ \\ <span pts_page #​pts.058>​[PTS page 058]</​span>​ \\
Line 7048: Line 7048:
 Eko care khaggavisāṇakappo. ​ Eko care khaggavisāṇakappo. ​
  
-Vaṃso visālova yathā visattoti '​vaṃso'​ vuccati vephagumbo yatā vephagumbasmiṃ porāṇakā vaṃsā sattā visattā5 āsattā laggā laggitā paḷibuddhā'​ evameva '​visattikā'​ vuccati taṇhā: ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā6 āyūhanī7 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā8. Jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā9 sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā+Vaṃso visālova yathā visattoti '​vaṃso'​ vuccati vephagumbo yatā vephagumbasmiṃ porāṇakā vaṃsā sattā visattā5 āsattā laggā laggitā paḷibuddhā'​ evameva '​visattikā'​ vuccati taṇhā: ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā6 āyūhanī7 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā8. Jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā9 sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā
  
 1. Ummibhayaṃ - va, vi, ka\\ 1. Ummibhayaṃ - va, vi, ka\\
Line 7067: Line 7067:
 Visālā vā pana taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikāti '​vaṃso visālova yathā visatto'​. ​ Visālā vā pana taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikāti '​vaṃso visālova yathā visatto'​. ​
  
-Puttesu dāresu ca yā apekkhāti '​putto'​ti:​ cattāro puttā atrajo putto khettajo putto dinnako putto antevāsiko putto. Dārā vuccanti bhariyāyo. Apekkhā vuccati4 taṇhā: ​''​yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūla''​nti '​puttesu dāresu ca yā apekkhā'​. ​+Puttesu dāresu ca yā apekkhāti '​putto'​ti:​ cattāro puttā atrajo putto khettajo putto dinnako putto antevāsiko putto. Dārā vuccanti bhariyāyo. Apekkhā vuccati4 taṇhā: ​‘‘yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjaninī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkho paṭibandhu āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ,​ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā,​ jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchiñcikatā sādukamyatā,​ adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā,​ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā,​ rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā,​ ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ,​ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo,​ abhijjhā lobho akusalamūla‘‘nti '​puttesu dāresu ca yā apekkhā'​. ​
  
 1. Māragocaro - pana. \\ 1. Māragocaro - pana. \\
Line 7082: Line 7082:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Vaṃso visālova yathā visatto\\+‘‘Vaṃso visālova yathā visatto\\
 Puttesu dāresu ca yā apekkhā\\ Puttesu dāresu ca yā apekkhā\\
 Vaṃsakaḷīrova asajjamāno\\ Vaṃsakaḷīrova asajjamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 5.  5. 
Line 7094: Line 7094:
 Eko care khaggavisāṇakappo. ​ Eko care khaggavisāṇakappo. ​
  
-Migo araññamhi yathā abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāyāti:​ '​migo'​ti dve migā: eṇimigo ca pasadamigo8 ca yathā āraññako migo araññe pavane ca caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu: +Migo araññamhi yathā abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāyāti:​ '​migo'​ti dve migā: eṇimigo ca pasadamigo8 ca yathā āraññako migo araññe pavane ca caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu: 
  
 1. Taraṇa kalīrā - syā, \\ 1. Taraṇa kalīrā - syā, \\
Line 7111: Line 7111:
 Anāpāthagato bhikkhave luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanagato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasaṃpajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. ​ Anāpāthagato bhikkhave luddassa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanagato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,​ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasaṃpajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. ​
  
-Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anattaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikaṃ so vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave pāpimatoti''​[a ']migo araññamhi yathā abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāya. '+Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anattaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikaṃ so vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati,​ vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave pāpimatoti‘‘[a ']migo araññamhi yathā abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāya. '
  
 [A.] Majjhimanikāya ariyapariyesana sutta. ​ [A.] Majjhimanikāya ariyapariyesana sutta. ​
Line 7123: Line 7123:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Migo araññamhi yathā abaddho\\+‘‘Migo araññamhi yathā abaddho\\
 Yenicchakaṃ gacchati gocarāya, \\ Yenicchakaṃ gacchati gocarāya, \\
 Viññū naro seritaṃ pakkhamāno\\ Viññū naro seritaṃ pakkhamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti+Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti
  
 6.  6. 
Line 7146: Line 7146:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Āmantanā hoti sahāyamajjhe\\+‘‘Āmantanā hoti sahāyamajjhe\\
 Vāse ṭhāne gamane cārikāya, \\ Vāse ṭhāne gamane cārikāya, \\
 Anabhijjhataṃ seritaṃ pekkhamāno\\ Anabhijjhataṃ seritaṃ pekkhamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 7 7
Line 7171: Line 7171:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe\\+‘‘Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe\\
 Puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ, \\ Puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ, \\
 Piyavippayogaṃ vijigucchamāno\\ Piyavippayogaṃ vijigucchamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 1. Mukhaḍiṃḍamakaṃ - machasaṃ, \\ 1. Mukhaḍiṃḍamakaṃ - machasaṃ, \\
Line 7232: Line 7232:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti1 samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyako'​ti2 vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsuviharatī'​ti[a] evampi tatrāsayāti parissayā. ​+‘‘Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti1 samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyako'​ti2 vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsuviharatī'​ti[a] evampi tatrāsayāti parissayā. ​
  
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā3 antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. [B] \\ +‘‘Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā3 antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. [B] \\ 
-1. ''​Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\+1. ‘‘Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\
 Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. ​ Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. ​
  
Line 7261: Line 7261:
  
 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\ 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\
-Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara''​nti. [A]+Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara‘‘nti. [A]
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7267: Line 7267:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ​''​[B]+‘‘Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ​‘‘[B]
  
-7. ''​Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ +7. ‘‘Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ 
-Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala''​nti. [B]+Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala‘‘nti. [B]
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7276: Line 7276:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-8. ''​Rāgo ca doso ca ito nidānā\\+8. ‘‘Rāgo ca doso ca ito nidānā\\
 Arati rati lomahaṃso itojā, \\ Arati rati lomahaṃso itojā, \\
 Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\ Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\
-Kumārakā dhaṃkamivossajantī''​ti[c]+Kumārakā dhaṃkamivossajantī‘‘ti[c]
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7294: Line 7294:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Cātuddiso appaṭigho ca hoti\\+‘‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti\\
 Santussamāno itarītarena,​ \\ Santussamāno itarītarena,​ \\
 Parissayānaṃ sahitā achambhi\\ Parissayānaṃ sahitā achambhi\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 9.  9. 
Line 7306: Line 7306:
 Eko caro khaggavisāṇakappo. ​ Eko caro khaggavisāṇakappo. ​
  
-Dussaṅgahā pabbajitāpi eketi ''​pabbajitāpi idhekacce nissayepi diyyamāne uddesepi diyyamāne paripucchāyapi diyyamāne cīvarepi diyyamāne pattepi diyyamāne lohathālakepi diyyamāne dhammakarekepi''​1 diyyamāne parissāvanepi diyyamāne thavikepi diyyamāne upāhanepi diyyamāne kāyabandhanepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. +Dussaṅgahā pabbajitāpi eketi ‘‘pabbajitāpi idhekacce nissayepi diyyamāne uddesepi diyyamāne paripucchāyapi diyyamāne cīvarepi diyyamāne pattepi diyyamāne lohathālakepi diyyamāne dhammakarekepi‘‘1 diyyamāne parissāvanepi diyyamāne thavikepi diyyamāne upāhanepi diyyamāne kāyabandhanepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. 
  
 Atho gahaṭṭhā gharamāvasantāti gahaṭṭhāpi idhekacce hatthimhipi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Rathepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Khettepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Vatthumhipi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Hiraññepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Suvaṇṇepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Diyyamāne gāmepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Nigamepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Nagarepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Raṭṭhepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Janapadepi diyyamāne na sussūsanti2 na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke.  Atho gahaṭṭhā gharamāvasantāti gahaṭṭhāpi idhekacce hatthimhipi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Rathepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Khettepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Vatthumhipi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Hiraññepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Suvaṇṇepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Diyyamāne gāmepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Nigamepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Nagarepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Raṭṭhepi diyyamāne na sussūsanti na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. Janapadepi diyyamāne na sussūsanti2 na sotā odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhāpenti,​ anassavā avacanakaraṃ paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontī'​ti '​dussaṅgahā pabbajitāpi eke. 
Line 7314: Line 7314:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Dussaṅgahā pabbajitāpi eke\\+‘‘Dussaṅgahā pabbajitāpi eke\\
 Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā\\ Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā\\
 Appossukko paraputtesu hutvā\\ Appossukko paraputtesu hutvā\\
Line 7338: Line 7338:
 Chetvāna vīro gihibandhanānīti vīro'​ti viriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchambhi anutrāsi apalāyī pahīnabhayabheravoti vīro, vigatalomahaṃsoti vīro: ​ Chetvāna vīro gihibandhanānīti vīro'​ti viriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīru acchambhi anutrāsi apalāyī pahīnabhayabheravoti vīro, vigatalomahaṃsoti vīro: ​
  
-1. ''​Virato idha sabbapāpakehi nirayadukkhamaticca viriyavāso,​ \\ +1. ‘‘Virato idha sabbapāpakehi nirayadukkhamaticca viriyavāso,​ \\ 
-So viriyavā padhānavā vīro tādi, pavuccate tathattā''​ti. +So viriyavā padhānavā vīro tādi, pavuccate tathattā‘‘ti. 
  
 Gihibandhanāni4'​ vuccanti puttā ca dārā ca5 dāsī ca dāsā ca ajeḷakā ca kukkuṭasūkarā ca hatthigavāssavaḷavā ca khettaṃ ca vatthuṃ ca hiraññaṃ ca suvaṇṇaṃ ca gāmanigamarājadhāniyo ca raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca yaṃ kiñci rajanīyavatthu,​ chetvāna vīro gihibandhanānīti so paccekasambuddho vīro gihibandhanāni chinditvā samucchinditvā jahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti '​chetvāna vīro gihibandhanāni eko ca care khaggavisāṇakappo. ​ Gihibandhanāni4'​ vuccanti puttā ca dārā ca5 dāsī ca dāsā ca ajeḷakā ca kukkuṭasūkarā ca hatthigavāssavaḷavā ca khettaṃ ca vatthuṃ ca hiraññaṃ ca suvaṇṇaṃ ca gāmanigamarājadhāniyo ca raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca yaṃ kiñci rajanīyavatthu,​ chetvāna vīro gihibandhanānīti so paccekasambuddho vīro gihibandhanāni chinditvā samucchinditvā jahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti '​chetvāna vīro gihibandhanāni eko ca care khaggavisāṇakappo. ​
Line 7345: Line 7345:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Voropayitvā gihibyañjanāni\\+‘‘Voropayitvā gihibyañjanāni\\
 Saṃsīnapatto yathā koviḷāro,​ \\ Saṃsīnapatto yathā koviḷāro,​ \\
 Chetvāna vīro gihibandhanāni\\ Chetvāna vīro gihibandhanāni\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 Paṭhamo vaggo. ​ Paṭhamo vaggo. ​
Line 7386: Line 7386:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena\\+‘‘Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena\\
 Phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyako'​ti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī'​ti evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyakoti vuccati. Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā tyāssa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko vuccati. Te naṃ samudācaranti samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā '​sācariyako'​ti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī'​ti evampi tatrāsayāti parissayā. ​
  
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. \\ +‘‘Tayome bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. Katame tayo: lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Doso bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Moho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā. \\ 
-1. ''​Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\+1. ‘‘Anatthajanano lobho lobho cittappakopano\\
 Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. ​ Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati. ​
  
Line 7408: Line 7408:
  
 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\ 6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati\\
-Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara''​nti. +Andhaṃ tamaṃ tadā hoti yaṃ moho sahate nara‘‘nti. 
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7414: Line 7414:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-''​Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ​''​+‘‘Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo: lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. ​‘‘
  
-7. ''​Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ +7. ‘‘Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ\\ 
-Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala''​nti. +Hiṃsanti atta sambhūtā tacasāraṃva samphala‘‘nti. 
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7423: Line 7423:
 Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​ Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​
  
-8. ''​Rāgo ca doso ca ito nidānā\\+8. ‘‘Rāgo ca doso ca ito nidānā\\
 Arati rati lomahaṃso itojā, \\ Arati rati lomahaṃso itojā, \\
 Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\ Ito samuṭṭhāya manovitakkā\\
-Kumārakā dhaṃkamivossajantī''​ti+Kumārakā dhaṃkamivossajantī‘‘ti
  
 Evampi tatrāsayāti parissayā. ​ Evampi tatrāsayāti parissayā. ​
Line 7438: Line 7438:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\+‘‘Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\
 Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ\\ Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ\\
 Abhibhuyya sabbāni parissayāni\\ Abhibhuyya sabbāni parissayāni\\
-Careyya tenattamano satīmāti''​+Careyya tenattamano satīmāti‘‘
  
 1. Paññāvanataṃ-va-vi 1. Paññāvanataṃ-va-vi
Line 7463: Line 7463:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\+‘‘No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ\\
 Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, \\ Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ, \\
 Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya\\ Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 1. Vattati - pa-va-va-vi 1. Vattati - pa-va-va-vi
Line 7505: Line 7505:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ\\+‘‘Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ\\
 Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā, \\ Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā, \\
 Ete aladdhā anavajjabhojī\\ Ete aladdhā anavajjabhojī\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 4.  4. 
Line 7525: Line 7525:
 <span bjt_page #​bjt.542>​[BJT page 542]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.542>​[BJT page 542]</​span>  ​
  
-Saṃghaṭṭayantāni duve ''​bhujasminti bhujo vuccati hattho yathā ekasmiṃ hatthe dve nūpurāni ghaṭṭenti,​ evameva sattā taṇhāvasena diṭṭhivasena niraye ghaṭṭenti tiracchānayoniyaṃ ghaṭṭenti pettivisaye ghaṭṭenti manussaloke ghaṭṭenti,​ devaloke ghaṭṭenti,​ gatiyā gatiṃ upapattiyā upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ saṃsārena saṃsāraṃ vaṭṭena vaṭṭaṃ ghaṭṭenti ghaṃghaṭṭenti saṃghaṭṭentā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti '​saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ eko care khaggavisāṇakappo'​. ​+Saṃghaṭṭayantāni duve ‘‘bhujasminti bhujo vuccati hattho yathā ekasmiṃ hatthe dve nūpurāni ghaṭṭenti,​ evameva sattā taṇhāvasena diṭṭhivasena niraye ghaṭṭenti tiracchānayoniyaṃ ghaṭṭenti pettivisaye ghaṭṭenti manussaloke ghaṭṭenti,​ devaloke ghaṭṭenti,​ gatiyā gatiṃ upapattiyā upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ saṃsārena saṃsāraṃ vaṭṭena vaṭṭaṃ ghaṭṭenti ghaṃghaṭṭenti saṃghaṭṭentā caranti viharanti irīyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti '​saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ eko care khaggavisāṇakappo'​. ​
  
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni\\+‘‘Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni\\
 Kammāraputtena suniṭṭhitāni,​ \\ Kammāraputtena suniṭṭhitāni,​ \\
 Saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ\\ Saṃghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 <span pts_page #​pts.062>​[PTS page 062]</​span> ​ <span pts_page #​pts.062>​[PTS page 062]</​span> ​
Line 7544: Line 7544:
 Evaṃ dutiyena sahā mamassāti taṇhādutiyo vā hoti, puggaladutiyo vā. Kathaṃ taṇhādutiyo hoti'. '​Taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā yassesā taṇhā appahīnā so vuccati taṇhādutiyo Evaṃ dutiyena sahā mamassāti taṇhādutiyo vā hoti, puggaladutiyo vā. Kathaṃ taṇhādutiyo hoti'. '​Taṇhā'​ti rūpataṇhā,​ saddataṇhā,​ gandhataṇhā,​ rasataṇhā,​ phoṭṭhabbataṇhā,​ dhammataṇhā yassesā taṇhā appahīnā so vuccati taṇhādutiyo
  
-''​Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ,​ \\ +‘‘Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ,​ \\ 
-Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattatī''​ti. *+Itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattatī‘‘ti. *
  
 Evaṃ taṇhādutiyo vā hoti.  Evaṃ taṇhādutiyo vā hoti. 
Line 7568: Line 7568:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​
  
-''​Evaṃ dutiyena sahā mamassa\\+‘‘Evaṃ dutiyena sahā mamassa\\
 Vācābhilāpo abhisajjanā vā, \\ Vācābhilāpo abhisajjanā vā, \\
 Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno\\ Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno\\
-Eko care khaggavisāṇakappo''​ti. +Eko care khaggavisāṇakappo‘‘ti. 
  
 6.  6. 
Line 7588: Line 7588:
 Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​ Katame kilesakāmā?​ Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo: yo kāmesu kāmacchando,​ kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā,​ kāmasineho,​ kāmapariḷāho,​ kāmamucchā,​ kāmajjhosānaṃ,​ kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ,​ kāmacchandanīvaraṇaṃ. ​
  
-''​Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ +‘‘Addasaṃ kāmaṃ te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi, \\ 
-Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī''​ti+Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāme na hehisī‘‘ti
  
 Ime vuccanti kilesakāmā. ​ Ime vuccanti kilesakāmā. ​
Line 7601: Line 7601:
 <span bjt_page #​bjt.546>​[BJT page 546]</​span>  ​ <span bjt_page #​bjt.546>​[BJT page 546]</​span>  ​
  
-Madhurāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​''​pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā,​ rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ mīlhasukhaṃ1 puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ,​ 2 na sevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ,​ bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmī''​ti kāmā hi citrā madhurā. Manoramāti '​mano'​ti 'yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu,​ mano ramenti thomenti tosenti pahāsentī'​ti '​kāmā hi citrā madhurā manoramā'​. ​+Madhurāti: vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: ​‘‘pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā,​ rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ mīlhasukhaṃ1 puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ,​ 2 na sevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ,​ bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmī‘‘ti kāmā hi citrā madhurā. Manoramāti '​mano'​ti 'yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu,​ mano ramenti thomenti tosenti pahāsentī'​ti '​kāmā hi citrā madhurā manoramā'​. ​
  
-Virūparūpena mathenti cittanti: nānāvaṇṇehi rūpehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi saddehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi gandhehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi rasehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi phoṭṭhabbehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsentī'​ti ​''​virūparūpena mathenti cittaṃ''​+Virūparūpena mathenti cittanti: nānāvaṇṇehi rūpehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi saddehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi gandhehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi rasehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsenti nānā vaṇṇehi phoṭṭhabbehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsentī'​ti ​‘‘virūparūpena mathenti cittaṃ‘‘
  
 Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti: - vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo: idha bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena3 yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno4 khuppipāsāya mīyamāno5 ayaṃ bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ nāmānameva hetu.  Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti: - vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: 'ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo: idha bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena3 yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno4 khuppipāsāya mīyamāno5 ayaṃ bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ nāmānameva hetu. 
Line 7636: Line 7636:
 Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu, sandhimpi chindanti nillopampi haranti ekāgārikampi5 karonti, paripanthepi tiṭṭhanti,​ paradārampi gacchanti. Tamenarājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti6 kasāhipi tālenti vettehipi7 tālenti addhadaṇḍukehipi tālenti addhadaṇḍukehipi tālenti hatthampi chindanti -pe------------------ asināpi sīsaṃ chindanti, te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ ayampi bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.  Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu, sandhimpi chindanti nillopampi haranti ekāgārikampi5 karonti, paripanthepi tiṭṭhanti,​ paradārampi gacchanti. Tamenarājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti6 kasāhipi tālenti vettehipi7 tālenti addhadaṇḍukehipi tālenti addhadaṇḍukehipi tālenti hatthampi chindanti -pe------------------ asināpi sīsaṃ chindanti, te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ ayampi bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. 
  
-Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. ''​[A]+Puna ca paraṃ bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu. ‘‘[A]
  
 Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṃ disvā, passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo'​ Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṃ disvā, passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti '​ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā eko care khaggavisāṇakappo'​
Line 7642: Line 7642:
 Tenāha so paccekasambuddho: ​ Tenāha so paccekasambuddho: ​