This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:sn_iv_utf8 [2019/09/03 09:26] – div at end removed Johann | en:tipitaka:sltp:sn_iv_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== SN IV_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [PTS Vol S - 4] [\z S /] [\f IV /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | [BJT Vol S - 4] [\z S /] [\w IV /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Suttantapiṭake\\ | ||
+ | Saṃyuttanikāyo\\ | ||
+ | Catutthobhāgo\\ | ||
+ | Saḷāyatanasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 1. Aniccavaggo | ||
+ | |||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. \\ | ||
+ | 1. 1. 1\\ | ||
+ | Ajjhattāniccasuttaṃ \\ | ||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthīyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi " | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jivhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Kāyo anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Mano anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 2\\ | ||
+ | Ajjhattadukkhasuttaṃ 2. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Jivhā dukkhā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Kāyo dukkho, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Mano dukkho, yaṃ dukkhaṃ, tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 1. 3\\ | ||
+ | Ajjhattānattasuttaṃ 3. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Cakakhuṃ bhikkhave anattā, yadanattā taṃ " | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ anattā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Jivhā anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Kāyo anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Mano anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 4\\ | ||
+ | Bāhirāniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 4. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Saddā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Gandhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi, na meso attāti ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Rasā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Poṭṭhabbā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Dhammā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama neso' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 1. 5\\ | ||
+ | Bāhiradukkhasuttaṃ\\ | ||
+ | 5. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Rūpā bhikkhave dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' | ||
+ | |||
+ | Saddā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Gandhā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | Rasā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | Poṭṭhabbā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | Dhammā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 6\\ | ||
+ | Bāhirānattasuttaṃ\\ | ||
+ | 6. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Rūpā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Saddā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Gandhā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Rasā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Poṭṭhabbā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Dhammā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 7\\ | ||
+ | Dutiyaajajhattāniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 7. <span pts_page # | ||
+ | 1. Atītasamimpi - sīmu, sī 1. 2. Anapekkho - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya, | ||
+ | |||
+ | Kāyo anicco atītānāgato, | ||
+ | |||
+ | Mano anicco atītānāgato, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 8\\ | ||
+ | Dutiya ajjhattadukkhasuttaṃ\\ | ||
+ | 8. Sāvatthiyaṃ. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ cakkhusmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Kāyo bhikkhave dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, | ||
+ | Mano dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, | ||
+ | 1. 1. 9\\ | ||
+ | Dutiya ajjhattānatta suttaṃ\\ | ||
+ | 9. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā <span pts_page # | ||
+ | Sotaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Jivhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Kāyo bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | Mano bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 10\\ | ||
+ | Dutiya bāhirāniccasuttaṃ \\ | ||
+ | 10. Sāvatthiyaṃ \\ | ||
+ | Rūpā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Saddā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Gandhā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Rasā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Phoṭṭhabbā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | 1. 1. 11\\ | ||
+ | Dutiya bāhiradukkhasuttaṃ\\ | ||
+ | 11. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Rūpā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saddā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Gandhā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Rasā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Phoṭṭhabbā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 12\\ | ||
+ | Dutiya bāhirānattasuttaṃ \\ | ||
+ | 12. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Rūpā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Saddā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Gandhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Rasā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Phoṭṭhabbā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, | ||
+ | Aniccavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca tayo ajjhattabāhirā\\ | ||
+ | Yadaniccena tayo vuttā te te ajjhattabāhirā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Yamakavaggo\\ | ||
+ | 1. 2. 1\\ | ||
+ | Sambodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 13. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa <span pts_page # | ||
+ | Ko sotassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ, | ||
+ | Ko ghānassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ, | ||
+ | Ko jivhāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ, | ||
+ | Ko kāyassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ, | ||
+ | Ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti. | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yaṃ kho cakkhuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ cakkhussa assādo, yaṃ cakkhuṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ cakkhussa ādīnavo, yo cakkhusmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ cakkhussa nissaraṇaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho sotaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ sotassa assādo, yaṃ sotaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ sotassa ādīnavo, yo sotasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ sotassa nissaraṇaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho ghānaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ ghānassa assādo, yaṃ ghānaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ ghānassa ādīnavo, yo ghānasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ ghānassa nissaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho jivhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ jivhāya assādo, yā jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ jivhāya ādīnavo, yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ jivhāya nissaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho kāyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ kāyassa assādo, yo kāyo anicco dukkho viparināmadhammo ayaṃ kāyassa ādīnavo, yo kāyasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ kāyassa nissaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho manaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ manassa assādo, yo mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ manassa ādīnavo, yo manasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ manassa nissaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mano - machasaṃ 2. Abhisambuddho - sī. Mu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 2. 2\\ | ||
+ | Dutiya sambodhasuttaṃ\\ | ||
+ | 14 Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho saddānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho gandhānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho rasānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho poṭṭhabbānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho dhammānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti. | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi. \\ | ||
+ | Yaṃ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rūpānaṃ assādo. Ye1 rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rūpānaṃ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho sadde paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saddānaṃ assādo. Ye saddā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ saddānaṃ ādīnavo. Yo saddesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho gandhe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ gandhānaṃ assādo. Ye gandhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ gandhānaṃ ādīnavo. Yo gandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho rase paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rasānaṃ assādo. Ye rasā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rasānaṃ ādīnavo. Yo rasesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho poṭṭhabbe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ poṭṭhabbānaṃ assādo. Ye poṭṭhabbā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ poṭṭhabbānaṃ ādīnavo. Yo poṭṭhabbesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, | ||
+ | Yaṃ kho dhamme paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ dhammānaṃ assādo. Ye dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ dhammānaṃ ādīnavo, yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ dhammānaṃ nissaraṇaṃ. \\ | ||
+ | Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, | ||
+ | Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, | ||
+ | 1. Yaṃ rūpā. - Machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 2. 3\\ | ||
+ | Assādapariyesanasuttaṃ. \\ | ||
+ | 15. Sāvatthiyaṃ \\ | ||
+ | Cakkhussāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo cakkhussa assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo sotassa assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo ghānassa assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhāyāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo jivhāya assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo kāyassa assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Manassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo manassa assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 4\\ | ||
+ | Dutiya assādapariyesanasuttaṃ\\ | ||
+ | 16. Sāvatthiyaṃ- \\ | ||
+ | Rūpānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Saddānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo saddānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Gandhānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo gandhānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rasānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rasānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dhammānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo dhammānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, | ||
+ | 1. 2. 5\\ | ||
+ | No ve assādasuttaṃ\\ | ||
+ | 17. Sāvatthiyaṃ \\ | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmiṃ sārajjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No cedaṃ bhikkhave sotassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmiṃ sārajjeyuṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave jivhāya assādo abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya sārajjeyuṃ, | ||
+ | |||
+ | No cedaṃ bhikkhave kāyassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā kāyaṃ sārajjeyuṃ, | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave manassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā manasmiṃ sārajjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, | ||
+ | Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ; | ||
+ | 1. Nābbhaññaṃsu - machasaṃ 2. Vimariyādikatena - sīmu, [pts.] Vipariyādikatena - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 6\\ | ||
+ | Dutiya no ce assādasuttaṃ\\ | ||
+ | 18. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ assādo. Tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rūpehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ nissaraṇaṃ, | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā saddesu sārajjeyyuṃ, | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave gandhānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā gandhānaṃ sārajjeyyuṃ, | ||
+ | No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rasesu sārajjeyuṃ, | ||
+ | |||
+ | No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu sārajjeyyuṃ, | ||
+ | Yasmā ca kho bhikkhave atthī poṭṭhabbānaṃ assādo tasmā sattā poṭṭhabbesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu nibbindeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā dhammesu sārajjeyyuṃ, | ||
+ | Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, | ||
+ | Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 7\\ | ||
+ | Abhinandasuttaṃ. \\ | ||
+ | 19. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Yo bhikkhave cakkhuṃ abhinandati, | ||
+ | |||
+ | Yo ca kho bhikkhave cakkhuṃ nābhinandati, | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 8\\ | ||
+ | Dutiya abhinandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 20 Sāvatthiyaṃ yo bhikkhave rūpe abhinandati, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 9\\ | ||
+ | Uppādasuttaṃ\\ | ||
+ | 21. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Yo bhikkhave cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo sotassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo ghānassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo jivhāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo kāyassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | |||
+ | Yo ca kho bhikkhave cakkhussa nirodho vūpasamo atthagamo-1, | ||
+ | Yo sotassa nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. \\ | ||
+ | Yo ghānassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. \\ | ||
+ | Yo jivhāya nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. \\ | ||
+ | Yo kāyassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. \\ | ||
+ | Yo manassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. Ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 10\\ | ||
+ | Dutiya uppādasuttaṃ\\ | ||
+ | 22. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Yo bhikkhave rūpānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo saddānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo gandhānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo rasānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo phoṭṭhabbānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | Yo dhammānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, | ||
+ | |||
+ | Yo ca kho bhikkhave rūpānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo. \\ | ||
+ | Yo saddānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo. \\ | ||
+ | Yo gandhānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo. \\ | ||
+ | Yo rasānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo. \\ | ||
+ | Yo phoṭṭhabbānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yamakavaggo dutiyo. \\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Sambodhena duve vuttā assādena pare dūve\\ | ||
+ | No ce tena duve vuttā abhinandena pare duve\\ | ||
+ | Uppādena duve vuttā vaggo tena pavuccatīti. \\ | ||
+ | 1. Atthaṃgamo - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Sabbavaggo\\ | ||
+ | 1. 3. 1\\ | ||
+ | Sabbasuttaṃ\\ | ||
+ | 23. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ vo bhikkhave desissāmi-1 taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave sabbaṃ: cakkhuñceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca idaṃ vuccati bhikkhave sabbaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: ahametaṃ sabbaṃ paccakkhāya aññaṃ sabbaṃ paññāpessāmīti, | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 2\\ | ||
+ | Pahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 24. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbappahānāya-3 vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi: taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbappahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave pahātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā. Manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ, | ||
+ | 1. Desessāmi - machasaṃ 2. Vācāvatthukamevassa - machasaṃ vācāvatthudevassa. Syā 3. Sabbaṃ pahānāya - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 3. \\ | ||
+ | Dutiya pahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 25. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya kho bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave abhiññā pariññā pahātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 4\\ | ||
+ | Aparijānasuttaṃ\\ | ||
+ | 26. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | Idaṃ kho bhikkhave sabba anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti. \\ | ||
+ | 1. 3. 5\\ | ||
+ | Dutiyaaparijānasuttaṃ\\ | ||
+ | 27. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Yañca kho bhikkhave cakkhu ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya: | ||
+ | Yañca kho bhikkhave cakkhuṃ-1 ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, yā ca jivhā ye ca rasā yañca jivhāviññāṇaṃ ye ca jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca kāyo ye ca phoṭṭhabbā yañca kāyaviññāṇaṃ ye ca kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca mano ye ca dhammā yañca manoviññāṇaṃ ye ca manoviññāṇa viññātabbā dhammā, idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 6\\ | ||
+ | Ādittapariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 28. Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena, | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ, cakkhuṃ bhikkhave ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ. Cakkhusamphasso āditto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṃ ādittaṃ, sotasamphasso āditto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhu - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṃ ādittaṃ, ghānasamphasso āditto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, | ||
+ | |||
+ | Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ, kāyasamphasso āditto, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, | ||
+ | |||
+ | Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, | ||
+ | |||
+ | Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. | ||
+ | |||
+ | Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi. 1Nibbindati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manassampi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 7\\ | ||
+ | Andhabhūtasuttaṃ\\ | ||
+ | 29. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi. | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ bhikkhave andhabhūtaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ andhabhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ andhabhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā andhabhūtā, | ||
+ | |||
+ | Mano andhabhūto, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbinidati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotamimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbanidati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbandati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati. | ||
+ | |||
+ | Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 8. \\ | ||
+ | Sāruppapaṭipadāsuttaṃ \\ | ||
+ | 30. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbamaññītasamugghātasāruppaṃ vo bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadā idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati, cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. | ||
+ | |||
+ | Jivhā na maññati. Jivhāya na maññati, jivhāto na maññati. Jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ na maññati, sabbasmiṃ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṃ meti na maññati. So evaṃ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 9\\ | ||
+ | Sappāyapaṭipadāsuttaṃ\\ | ||
+ | 31. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbamaññitasamūgghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāyapaṭipadā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati. Cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati. | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ na maññati. Jivhāya na maññati. Jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati. | ||
+ | |||
+ | Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati. Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yāvatā bhikkhave khandhadhātuāyatanaṃ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, tammeti na maññati, so evaṃ na maññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 10\\ | ||
+ | Dutiya sappāyapaṭipadāsuttaṃ\\ | ||
+ | 32. Sāvatthiyaṃ \\ | ||
+ | Sabbamaññitasamugghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāya paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | 1. Sappāyā - machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugaghāta sappāyapaṭipadāti. \\ | ||
+ | Sabbavaggo tatiyo\\ | ||
+ | . Tasasuddānaṃ: | ||
+ | Sabbañca dvepi pahānā parijānā apare dūve\\ | ||
+ | Ādittaṃ andhabhūtañca sāruppā dveca sappāyā vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Jātidhammavaggo\\ | ||
+ | 1. 4. 1\\ | ||
+ | Jātidhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 33. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 33. Sabbaṃ bhikkhave jātidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jātidhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ jātidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ jātidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā jātidhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo jātidhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano jātidhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, gānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Jātidhammavaggo\\ | ||
+ | 1. 4. 2\\ | ||
+ | Jarādhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 34. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 34. Sabbaṃ bhikkhave jarādhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jarādhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ jarādhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ jarādhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā jarādhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo jarādhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano jarādhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 3\\ | ||
+ | Vyādhidhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 35. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 35. Sabbaṃ bhikkhave vyādhidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vyādhidhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ vyādhidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ vyādhidhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā vyādhidhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo vyādhidhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano vyādhidhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 4\\ | ||
+ | Maraṇadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 36. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 36. Sabbaṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ maraṇadhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ maraṇadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ maraṇadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā maraṇadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo maraṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano maraṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 5\\ | ||
+ | Sokadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 37. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 37. Sabbaṃ bhikkhave sokadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ sokadhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ sokadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ sokadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā sokadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo sokadhammo, phoṭṭhabbā sokadhammā, | ||
+ | |||
+ | Mano sokadhammo, dhammā sokadhammā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | 1. 4. 6\\ | ||
+ | Saṃkilesadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 38. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 38. Sabbaṃ bhikkhave saṃkilesadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ saṃkilesadhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ saṃkilesadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ saṃkilesadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā saṃkilesadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo saṃkilesadhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano saṃkilesadhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | 1. 4. 7\\ | ||
+ | Khayadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 39. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 39. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ khayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ khayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā khayadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo khayadhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano khayadhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 8\\ | ||
+ | Vayadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 40. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 40. Sabbaṃ bhikkhave vayadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vayadhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ vayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ vayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā vayadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo vayadhammo, phoṭṭhabbā vayadhammā, | ||
+ | |||
+ | Mano vayadhammo, dhammā vayadhammā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbandati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 9\\ | ||
+ | Samudayadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 41. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 42. Sabbaṃ bhikkhave samudayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ samudayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ samudayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā samudayadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo samudayadhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano samudayadhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 10\\ | ||
+ | Nirodhadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 42. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 42. Sabbaṃ bhikkhave nirodhadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ nirodhadhammaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ nirodhadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ nirodhadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā nirodhadhammā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo nirodhadhammo, | ||
+ | |||
+ | Mano nirodhadhammo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jātidhammavaggo catuttho. \\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Jātijarāvyādhimaraṇaṃ soko ca saṃkileso ca-1 \\ | ||
+ | Khayadhammaṃ vayadhammañca samudayadhammaṃ-2 nirodhadhammena te dasāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃkilesikaṃ - machasaṃ. Saṃkilesā - syā. 2. Khayavayasamudayaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Sabbāniccavaggo\\ | ||
+ | 1. 5. 1. \\ | ||
+ | Aniccasuttaṃ. \\ | ||
+ | 43. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Sabbaṃ bhikkhave aniccaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, sotasamphasso anicco, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, ghānasamphasso anicco, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, kāyasamphasso anicco, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 2. \\ | ||
+ | Dukkhasuttaṃ. \\ | ||
+ | 44. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 44. Sabbaṃ bhikkhave dukkhaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, rūpā dukkhā, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, cakkhusamphasso dukkho, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, saddā dukkhā, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, sotasamphasso dukkho, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ dukkhaṃ, gandhā dukkhā, ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, ghānasamphasso dukkho, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Jivhā dukkhā, rasā dukkhā, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ, jivhāsamphasso dukkho, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Kāyo dukkho, phoṭṭhabbā dukkhā, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, kāyasamphasso dukkho, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Mano dukkho, dhammā dukkhā, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, manosamphasso dukkho, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 3. \\ | ||
+ | Anattasuttaṃ. \\ | ||
+ | 45. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 45. Sabbaṃ bhikkhave anattā. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ anattā, saddā anattā, sotaviññāṇaṃ anattā, sotasamphasso anattā, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ anattā, gandhā anattā, ghānaviññāṇaṃ anattā, ghānasamphasso anattā, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Jivhā anattā, rasā anattā, jivhāviññāṇaṃ anattā, jivhāsamphasso anattā, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, kāyaviññāṇaṃ anattā kāyasamphasso anattā, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 4\\ | ||
+ | Abhiññeyyasuttaṃ\\ | ||
+ | 46. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 46. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ abhiññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ abhiññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā abhiññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyo abhiññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Mano abhiññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 5. \\ | ||
+ | Pariññeyyasuttaṃ. \\ | ||
+ | 47. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 47. Sabbaṃ bhikkhave pariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pariññeyyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ pariññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ pariññeyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā pariññeyyā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo pariññeyyo, | ||
+ | |||
+ | Mano pariññeyyo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 6. \\ | ||
+ | Pahātabbasuttaṃ. \\ | ||
+ | 48. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 48. Sabbaṃ bhikkhave pahātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pahātabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ pahātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ pahātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo pahātabbo, phoṭṭhabbā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 7. \\ | ||
+ | Sacchikātabbasuttaṃ. \\ | ||
+ | 49. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 49. Sabbaṃ bhikkhave sacchikātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ sacchikātabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ sacchikātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ sacchikātabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā sacchikātabbā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo sacchikātabbo, | ||
+ | |||
+ | Mano sacchikātabbo, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 8. \\ | ||
+ | Abhiññeyyapariññeyyasuttaṃ. \\ | ||
+ | 50. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 50. Sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyapariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ: | ||
+ | Abhiññeyyapariññeyyo, | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, | ||
+ | Jivhā abhiññeyyapariññeyyā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo abhiññeyyapariññeyyo, | ||
+ | Mano abhiññeyyapariññeyyo, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 9. \\ | ||
+ | Upaddutasuttaṃ. \\ | ||
+ | 51. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 51. Sabbaṃ bhikkhave upaddutaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upaddutaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ upaddutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ upaddutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā upaddutā, rasā upaddutā, jivhāviññāṇaṃ upaddutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyo upadduto, phoṭṭhabbā upaddutā, kāyaviññāṇaṃ upaddutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Mano upadduto, dhammā upaddutā, manoviññāṇaṃ upaddutaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 10. \\ | ||
+ | Upassaṭṭhasuttaṃ. \\ | ||
+ | 52. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | 52. Sabbaṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ-1. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upassaṭṭhaṃ: | ||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Upasaṭṭhaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ upassaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ upassaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhā upassaṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Kāyo upassaṭṭho, | ||
+ | |||
+ | Mano upassaṭṭho, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sabbāniccavaggo pañcamo\\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ\\ | ||
+ | Pahātabbaṃ sacchikātabbaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ\\ | ||
+ | Upaddūtaṃ upasaṭṭhaṃ vaggo tena pavuccati. | ||
+ | |||
+ | Paṭhamo paṇṇāsako. \\ | ||
+ | Tassa vagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aniccavaggo yamako sabbavaggo jātidhammo\\ | ||
+ | Sabbāniccena paññāso paṭhamo tena pavuccati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Avijjāvaggo\\ | ||
+ | 1. 6. 1\\ | ||
+ | Avijjāpahānasuttaṃ. \\ | ||
+ | 53. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sadde aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandhe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Manaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 2\\ | ||
+ | Saññojanapahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 54. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā pahīyantīti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. \\ | ||
+ | Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sotasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Gandhe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. \\ | ||
+ | Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti\\ | ||
+ | Ghāṇasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti\\ | ||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rase aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti\\ | ||
+ | Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti\\ | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā\\ | ||
+ | Dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññejanā pahīyanti. \\ | ||
+ | Manaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Dhamme aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manosamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā pahīyantīti, | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 3\\ | ||
+ | Saññojanasamugghātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 55. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti? | ||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Sotasamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Manaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Dhamme anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Manosamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ\\ | ||
+ | Manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 4. \\ | ||
+ | Āsavappahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 56. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā pahīyantīti. | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyantīti. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghāṇasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Rase aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, | ||
+ | |||
+ | Manaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Dhamme aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manosamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā pahīyantīti. \\ | ||
+ | 1. 6. 5\\ | ||
+ | Āsavasamugghātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 57. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Sotasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Manaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Dhamme anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Manosamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti. \\ | ||
+ | 1. 6. 6\\ | ||
+ | Anusayappahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 58. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā pahīyantīti? | ||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyantīti. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Rase aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. \\ | ||
+ | Manaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Dhamme aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Manosamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, \\ | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā pahīyantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 7\\ | ||
+ | Anusayasamugghātasuttaṃ\\ | ||
+ | 59. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rūpe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Manaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, \\ | ||
+ | Dhamme anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manoviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manosamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 8\\ | ||
+ | Sabbūpādānapariññāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 60. Sabbūpādānapariññāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariññāya dhammo: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati-1 cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, | ||
+ | |||
+ | 1. Uppajjati - sīmu 2. Vimokho - [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati. Dhammesupi nibbindati. Manoviññāṇepi nibbindati. Manosamphassepi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 9\\ | ||
+ | Sabbūpādānapariyādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 61. Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati, vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā " | ||
+ | |||
+ | Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 10\\ | ||
+ | Dutiya sabbūpādānapariyādānasuttaṃ\\ | ||
+ | 62. Sāvatthiyaṃ \\ | ||
+ | Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo? | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Kāyo nicco vā anicco vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃvā taṃ sukhaṃvāti? | ||
+ | |||
+ | Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, | ||
+ | Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddāsupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, poṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammoti. | ||
+ | |||
+ | Avijjāvaggo chaṭṭho. \\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Avijjā saññojanā dve āsavā apare duve, \\ | ||
+ | Anusayena dve vuttā pariññā dve pariyādinnena tedasāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Mijālavaggo\\ | ||
+ | 1. 7. 1\\ | ||
+ | Migajālasuttaṃ\\ | ||
+ | 63. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Santi kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, | ||
+ | |||
+ | 1. Sadadutiya - sī 1. 2. Sīmu [II]\\ | ||
+ | 2. Saṃyutto - sī 1. 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhuṇīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 2. \\ | ||
+ | Dutiya migajālasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 64. Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 3\\ | ||
+ | Samiddhi-mārapañhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 65. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbo atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 4. \\ | ||
+ | Samiddhi-sattapañhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 66. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 5. \\ | ||
+ | Samiddhi-dukkhapañhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 67. Dukkhaṃ dukkhanti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante dukkhaṃ vā assa dukkhapaññatti vāti? | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 6\\ | ||
+ | Samiddhi-lokapañhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 68. Loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante loko vā assa lokapaññatti vāti? | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. \\ | ||
+ | Yattha kho samiddhi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā. \\ | ||
+ | Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 7\\ | ||
+ | Upasenasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 69. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍika pabbhāre tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsiviso patito hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: etha me āvuso, imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha, purāyaṃ kāyo idheva vikirati seyyathāpi bhusamuṭṭhiti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upasenaṃ etadavoca: na kho pana mayaṃ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yassa nūna āvuso sāriputta evamassa: | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Tassa āvuso - machasaṃ, syā. 2. Cakkhūti - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṃ ahaṃkāramamiṃkāra mānānusayā susamūhatā, | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: ahaṃ cakkhunti-2. Vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhu āyasmato upasenassa kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīhariṃsu atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri seyyathāpi bhusamuṭṭhiti. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 8\\ | ||
+ | Upavāṇasuttaṃ\\ | ||
+ | 70. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ etadavoca: sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti? | ||
+ | |||
+ | Idhūpavāṇa-2 bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī ca hoti rūparāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī-3 ca hoti, rūparāgapaṭisaṃvedī-4 ca santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti saddarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti, saddarāgapaṭisaṃvedī ca santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti rasarāgapaṭisaṃvedī. Ca santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti, rasarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. | ||
+ | |||
+ | 1. Mānānusayo susamūhato - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Idha pana upavāṇa - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Rūpappaṭisaṃvedi - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Rūparāgappaṭisaṃvedī - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti, dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. | ||
+ | |||
+ | Idhūpavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rūparāgapaṭisaṃvedī, | ||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca saddarāgapaṭisaṃvedī, | ||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca gandharāgapaṭisaṃvedī, | ||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī, | ||
+ | Akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca phoṭṭhabbarāgapaṭisaṃvedī, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. Paṭisaṃvedī hi - sīmu. | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 9\\ | ||
+ | Paṭhama chaphassāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 71. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañaca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, anassāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ: " | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ: " | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ: " | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ: -2. " | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ: " | ||
+ | |||
+ | Manaṃ: " | ||
+ | |||
+ | 1. Anassasaṃ - machasaṃ. Anassāsaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Jivhā - sīmu. \\ | ||
+ | 3. Sudiṭṭhaṃ - sīmu | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 10\\ | ||
+ | Dutiya chaphassāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 72. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante anassāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ " | ||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | Jivhaṃ " | ||
+ | Kāyaṃ " | ||
+ | Manaṃ " | ||
+ | 1. Āyati - sīmu\\ | ||
+ | 2. Manaṃ - sīmu\\ | ||
+ | 3. Anassasaṃ panassasaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 11\\ | ||
+ | Tatiya chaphassāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 73. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, panassassaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bhikkhu, " | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | |||
+ | Jivhā " | ||
+ | |||
+ | Kāyo "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Mano "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. \\ | ||
+ | Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Migajālavaggo sattamo. \\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Migajālena dve vuttā cattāro ca samiddhinā\\ | ||
+ | Upaseno upavāṇo ca chaphassāyatanikā tayo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 8. Gilānavaggo\\ | ||
+ | 1. 8. 1\\ | ||
+ | Gilānasuttaṃ\\ | ||
+ | 74. <span pts_page # | ||
+ | Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Amukasmiṃ-1 bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca-2 appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me bhante khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Amokasmiṃ sī. Mu. 2. Gilānavādañca sutvā - sī 2. 10 [BJT] samañcosi [PTS] samañcopi | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | No ce kira tvaṃ bhikkhu attā sīlato upavadati, atha kismiñca te kukkuccaṃ? | ||
+ | |||
+ | No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu rāgavirāgatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, rāgavirāgattho hi bhikkhu mayā dhammo desito. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bhikkhu, " | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | |||
+ | Jivhā " | ||
+ | |||
+ | Kāyo "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Mano "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 8. 2\\ | ||
+ | Dutiyagilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 75. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: | ||
+ | Amukasmiṃ bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me bhante khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kacci pana tvaṃ bhikkhu attā sīlato na upavadatīti, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho pana tvaṃ bhikkhu anupādāparinibbānatthāya mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, anupādā parinibbānattho hi bhikkhu mayā dhammo desito. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi tvaṃ bhikkhu, " | ||
+ | |||
+ | Rūpā " | ||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ " | ||
+ | |||
+ | Cakkhusamphasso" | ||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Saddā " | ||
+ | Sotaviññāṇaṃ " | ||
+ | Sotasamphasso" | ||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Gandhā " | ||
+ | Ghāṇaviññāṇaṃ " | ||
+ | Ghāṇasamphasso" | ||
+ | Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Rasā " | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ " | ||
+ | Jivhāsamphasso" | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | "Kāyo nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Phoṭṭhabbā " | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ " | ||
+ | Kāyasamphasso "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | "Mano nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | |||
+ | Dhammā " | ||
+ | Manoviññāṇaṃ " | ||
+ | Manosamphasso" | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 3\\ | ||
+ | Aniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 76. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo, kiñca rādha, aniccaṃ? \\ | ||
+ | Cakkhuṃ kho rādha, aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā aniccā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā aniccā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Jivhā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Kāyo, anicco, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Mano anicco, tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. 8. 4 | ||
+ | |||
+ | Dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 77. Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kiñca rādha dukkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho rādha, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Jivhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Rasā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Kāyo, dukkho, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Mano dukkho, tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabboti. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 5\\ | ||
+ | Anattasuttaṃ\\ | ||
+ | 78. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti. | ||
+ | |||
+ | "Yo kho rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca rādha, anattā: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho rādha anattā, tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Sotaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Saddā anattā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Jivhā anattā, tatra te chando pahātabbo. Rasā anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Kāyo, anattā, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo; | ||
+ | Mano anattā, tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabboti; | ||
+ | |||
+ | Yo kho rādha anattā tatra te chando pahātabboti. 1. 1. 8. 6\\ | ||
+ | Avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 79. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti? | ||
+ | |||
+ | Kathampana bhante, jānato kathampassato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti? | ||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Saddo aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. \\ | ||
+ | Vijjā uppajjati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandho aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. \\ | ||
+ | Vijjā uppajjati. Jivhaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. Vijjā uppajjati. Kāyaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 7\\ | ||
+ | Dutiya avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 80. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Avijjā kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Kathampana bhante, jānato kathaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti? | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. \\ | ||
+ | 1. Sabbadhammaṃ - sī 2. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 8\\ | ||
+ | Sambahulabhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 81. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taggha tumhe bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho āvuso dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rūpaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhusamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, saddaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, | ||
+ | Jivhā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rasaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāsamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, | ||
+ | Kāyo dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, phoṭṭhabbā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, | ||
+ | Mano dukkho tasasa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, dhammā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manosamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Vādānupatho - sī 2. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 9\\ | ||
+ | Lokasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 82. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca, loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, lokoti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Lujjatīti kho bhikkhu tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho bhikkhu lujjati, saddā lujjanti, sotaviññāṇaṃ lujjati, sotasamphasso lujjati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho bhikkhu lujjati, gandhā lujjanti, ghānaviññāṇaṃ lujjati, ghānasamphasso lujjati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati. | ||
+ | |||
+ | Jivhā kho bhikkhu lujjati, rasā lujjanti, jivhāviññāṇaṃ lujjati, jivhāsamphasso lujjati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati. \\ | ||
+ | Kāyaṃ kho bhikkhu lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti, kāyaviññāṇaṃ lujjati, kāyasamphasso lujjati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati. \\ | ||
+ | Mano kho bhikkhu lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manokhusamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjatīti \\ | ||
+ | Kho bhikkhu tasmā lokoti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 10\\ | ||
+ | Phaggunasuttaṃ\\ | ||
+ | 83. Atha kho āyasmā phagguno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisanno kho āyasmā phagguno bhagavantaṃ etadavoca. | ||
+ | |||
+ | Atthi nu kho bhante, taṃ cakkhu-1 yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Atthi nu kho taṃ bhante, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Atthi nu kho taṃ bhante, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Atthi nu kho sā bhante, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Atthi nu kho so bhante, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Atthi nu kho so bhante, mano yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyyāti. | ||
+ | |||
+ | Natthi kho taṃ phagguna, cakkhu yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkha vītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Natthi kho taṃ phagguna, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Natthi kho taṃ phagguna, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Natthi kho sā phagguna, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | Natthi kho so phagguna, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gilānavaggo aṭṭhamo. \\ | ||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Gilānena dve vuttā rādhena apare tayo\\ | ||
+ | Avijjāya ca dve vuttā bhikkhu loko ca phagguno. | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃ bhante cakkhu - sīmu\\ | ||
+ | Bhante taṃ cakkhu - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 9. Channavaggo\\ | ||
+ | 1. 9. 1\\ | ||
+ | Palokadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 84. Sāvatthiyaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho ānanda palokadhammaṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca ānanda palokadhammaṃ? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho ānanda palokadhammaṃ, | ||
+ | Sotaṃ palokadhammaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ palokadhammaṃ, | ||
+ | Jivhā palokadhammā, | ||
+ | Kāyo palokadhammo, | ||
+ | Mano palokadhammo, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho ānanda, palokadhammāṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye lokoti. \\ | ||
+ | 1. 9. 2\\ | ||
+ | Suññalokasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 85. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nukho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kiñca ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. \\ | ||
+ | Sotaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, saddā suññā attena vā attaniyena vā, sotaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, sotasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. \\ | ||
+ | Ghānaṃ suññaṃ attenavā attaniyena vā, gandhā suññā attena vā attaniyena vā, ghānaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, ghānasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. \\ | ||
+ | Jivhā suññā attena vā attaniyena vā, rasā suññā attena vā attaniyena vā, jivhāviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, jivhāsamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. \\ | ||
+ | Kāyo suñño attena vā attaniyena vā, phoṭṭhabbā suññā attena vā attaniyena vā, kāyaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, kāyasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. \\ | ||
+ | Mano suñño attena vā attaniyena vā, dhammā suññā attena vā attaniyena vā, manoviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā. | ||
+ | |||
+ | Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 3\\ | ||
+ | Saṅkhittadhammasuttaṃ\\ | ||
+ | 86. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca, sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi ānanda, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ <span pts_page # | ||
+ | Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | 1. 9. 4\\ | ||
+ | Channasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 87. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe, tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti, tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "Kacci te āvuso khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso khamanīyaṃ. Na yāpanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Mā āyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāma, sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭikkamoti - syā, sīmu. 2. Muddhani - machasaṃ syā, \\ | ||
+ | 3. Abhimattheyya - machasaṃ 4. Ūhantī - machasaṃ, \\ | ||
+ | 5. Bandhena - syā. 6. Adhimattavātā sīse sīsavedanā - syā\\ | ||
+ | 7. Māca āyasmā - syā adhimatatā sīse sīsavedanā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na me āvuso sāriputta natthi sappāyāni bhojanāni, atthi me sappāyāni bhojanāni, napi me natthi sappāyāni bhesajjāni, | ||
+ | |||
+ | Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcī1deva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | Sotaṃ āvuso channa, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | Ghānaṃ āvuso channa, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | Jivhaṃ āvuso channa, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | Kāyaṃ āvuso channa, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | Manaṃ āvuso channa, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme: " | ||
+ | Sotaṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme:" | ||
+ | Ghānaṃ āvuso sāriputta, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme: " | ||
+ | Jivhaṃ āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme: " | ||
+ | Kāyaṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme: " | ||
+ | Manaṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme: " | ||
+ | |||
+ | 1. Kiñci - syā. [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, | ||
+ | Ghānasmiṃ āvuso channa, ghānaviññāṇe, | ||
+ | Jivhāya āvuso channa, jivhaviññāṇe, | ||
+ | Manasmiṃ āvuso channa, manoviññāṇe, | ||
+ | Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, | ||
+ | |||
+ | Cakkhusmiṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | |||
+ | Sotasmiṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya sotaṃ sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | |||
+ | Jivhāya āvuso sāriputta, jivhaviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kāyasmiṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya kāyaṃ kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | |||
+ | Manasmiṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā mahācundo āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 1. Nandi - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṃ āharesi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca " | ||
+ | |||
+ | Atthi bhante, pubbacīraṃ-1 nāma vajjigāmo, tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānīti. | ||
+ | |||
+ | Honti hete sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 5\\ | ||
+ | Puṇṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 88. Atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca " | ||
+ | |||
+ | Santi kho puṇṇa cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | |||
+ | 1. Pubbavijajanaṃ - machasaṃ, syā. Pubbavijajhanaṃ - [PTS.] Pubbaciviraṃ - sī 2\\ | ||
+ | 2. Sā upavajjāti - sīmu. \\ | ||
+ | 3. Katañca - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi kho puṇṇa sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | Santi kho puṇṇa ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | Santi kho puṇṇa jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | Santi kho puṇṇa kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | Santi kho puṇṇa manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce <span pts_page # | ||
+ | Santi ca kho puṇṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho puṇṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho puṇṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Iminā tvaṃ puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katamasmiṃ janapade viharissasīti? | ||
+ | |||
+ | Caṇḍā kho puṇṇa, sunāparantakā manussā, pharusā kho puṇṇa sunāparantakā manussā, sace kho tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, | ||
+ | |||
+ | Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa kinti bhavissatīti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? | ||
+ | |||
+ | Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti, -1 tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? | ||
+ | |||
+ | Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? | ||
+ | 1. Dassenti - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace pana tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu puṇṇa sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa iminā upasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapade vatthuṃ, yassadāni tvaṃ puṇṇa kālaṃ maññasīti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṃ-4 abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena paññamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ "yo so bhante puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālakato tassa kā gati? Ko abhisamparāyoti? | ||
+ | |||
+ | 1. Te - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Me - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Apariyiṭṭhaññeva - machasaṃ pariyiṭṭhaññeva - syā\\ | ||
+ | 4. Vacataṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Paṭipādesi - sī 1, 2, paṭidesesi - syā\\ | ||
+ | 6. Saccavādi - syā, kulaputto paccapāda - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Viheṭhesi - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 6\\ | ||
+ | Bāhiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 89. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bāhiya, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkami. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti tadanuttaraṃ brahmavacariya pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. | ||
+ | |||
+ | Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Viharati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 9. 7\\ | ||
+ | Ejāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 90. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ na maññamāno na ca kiñci-1 loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 8\\ | ||
+ | Dutiyaejāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 91. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati cītasallo, tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya anejo vihareyyaṃ vītasalloti. | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2. Bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. | ||
+ | |||
+ | Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2 bhikkhave maññati yasmiṃ maññati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. | ||
+ | |||
+ | 1. Na kiñcipi - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Yaṃ bhikkhave - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi-1 bhikkhave, maññati, yasmiṃ maññati yato maññati, yaṃ meti maññati tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. | ||
+ | |||
+ | Yāvatā bhikkhave, khandhadhātuāyatanā tampi na ' | ||
+ | 1. Yampi - sīmu;\\ | ||
+ | 2. Na kiñci - sīmu; machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 9\\ | ||
+ | Dvayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 92. Dvayaṃ vo bhikkhave desissāmi, taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave dvayaṃ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhāceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca, idaṃ vuccati bhikkhave dvayaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 10\\ | ||
+ | Dutiyadvayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 93. Dvayaṃ bhikkhave, paṭicca viññāṇaṃ sambhoti. Kathañca bhikkhave, dvayaṃ paṭicca viññāṇaṃ sambhoti?\\ | ||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde uppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṃ vuccati bhikkhave sotasamphasso sotasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe uppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhu - sīmu. Machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Khyathañca - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ayaṃ vuccati cakkhusamphasso - machasaṃ, sī2\\ | ||
+ | 4. Vipariṇāminī? | ||
+ | 5. Aññathābhāvinī? | ||
+ | |||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave ghānasamphasso ghānasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Jivhañca paṭicca rase uppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave jivhāsamphasso jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Kāyakhuñca paṭicca phoṭṭhabbe uppajjati kāyaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave kāyasamphasso kāyasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Manañca paṭicca dhamme uppajjati manoviññāṇaṃ, | ||
+ | Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave manosamphasso manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | |||
+ | Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, | ||
+ | Channavaggo navamo\\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Paloka suññā saṅkhittaṃ-1 channo puṇṇo ca bāhiyo\\ | ||
+ | Ejena ca duve vuttā - dvayehi apare duveti. | ||
+ | |||
+ | 1. Palokasuñño saṅkhitto - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Chalavaggo\\ | ||
+ | 1. 10. 1\\ | ||
+ | Chaphassāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 94. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṃvutā dukkhādhivāhā honti. | ||
+ | |||
+ | Chayime bhikkhave phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā hontīti. | ||
+ | |||
+ | Idamoca bhagavā: idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | 1. Cha ime - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Chaḷeva phassāyatanāni bhikkhavo\\ | ||
+ | Asaṃvuto yattha dukkhaṃ nigacchati, \\ | ||
+ | Tesañca ye saṃvaraṇaṃ avedisuṃ\\ | ||
+ | Saddhādutiyā viharantānavassutā. | ||
+ | |||
+ | Disvāna rūpāni manoramāni\\ | ||
+ | Athopi disvā amanoramāni\\ | ||
+ | Manorame rāgapathaṃ vinodaye\\ | ||
+ | Na cappiyaṃ-1 meti manaṃ padosaye | ||
+ | |||
+ | Saddañca sutavā dubhayaṃ piyāppiyaṃ\\ | ||
+ | Piyampi sadde na samucchito siyā\\ | ||
+ | Athoppiye-2 dosagataṃ vinodaye\\ | ||
+ | Na cappiyaṃ meti manaṃ padosaye | ||
+ | |||
+ | Gandhañca ghātvā surabhiṃ manoramaṃ\\ | ||
+ | Athopi ghātvā asuciṃ akantiyaṃ\\ | ||
+ | Akantiyasmiṃ paṭighaṃ vinodaye\\ | ||
+ | Chandānunīto naca kantiye-3 siyā | ||
+ | |||
+ | Rasañca bhotvā sāditañca sāduṃ-4 \\ | ||
+ | Athopi bhotvāna asādumekadā\\ | ||
+ | Sāduṃ rasaṃ nājjhosāya bhuñje\\ | ||
+ | Virodhamāsādusu nopadaṃsaye | ||
+ | |||
+ | Phassena phuṭṭho na sukhena majje-5 \\ | ||
+ | Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe\\ | ||
+ | Phassadvayaṃ sukhadukkhe-6 upekkhe-7 \\ | ||
+ | Anānuruddho aviruddhakenaci | ||
+ | |||
+ | Papañcasaññā itarītarā narā\\ | ||
+ | Papañcayantā upayanti saññino\\ | ||
+ | Manomayaṃ gehasitañca sabbaṃ\\ | ||
+ | Panujja nekkhammasitaṃ irīyati | ||
+ | |||
+ | Evaṃ mano chassu yadā subhāvito\\ | ||
+ | Phuṭṭhassa cittaṃ na vikampate kvaci\\ | ||
+ | Te rāgadose-8 abhibhuyya bhikkhavo\\ | ||
+ | Bhavātha-9 jātimaraṇassa pāragāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na cāppiyaṃ - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Athapapiyaṃ - sī 2. \\ | ||
+ | 3. Kanatiyo - sīmu. \\ | ||
+ | 4. Paritañca sādu - syā: sāditañcasāduṃ - sī 2. Asāditañcasāduṃ - machasaṃ, sādītañcasāduñca sīmu. \\ | ||
+ | 5. Majjhe - syā, sī2. \\ | ||
+ | 6. Sukhadukkhaṃ - syā. \\ | ||
+ | 7. Upekkho - sīmu. \\ | ||
+ | 8. Rāgadosaṃ - sīmu. \\ | ||
+ | 9. Bhavattha - machasaṃ. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 2\\ | ||
+ | Māluṅkyaputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 95. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Etthadāni māluṅkyaputta kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma, yatra hi nāma tvaṃ bhikkhu jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṃ yācasīti. Kiñcāpahaṃ bhante jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi māluṅkyaputta ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, | ||
+ | |||
+ | Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, | ||
+ | Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, | ||
+ | |||
+ | Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, | ||
+ | |||
+ | 1. Mālukkya - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ettha ca te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Yato kho te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Tato tvaṃ māluṅkyaputta na tena, yato tvaṃ māluṅkaputta na tena, tato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, yato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, tato tvaṃ māluṅakyaputta nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassāti. | ||
+ | |||
+ | Imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena-1 atthaṃ ājānāmi. | ||
+ | |||
+ | Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ-2 manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya-3 tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ-4 vuccati. | ||
+ | |||
+ | Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāsitassa vitvārena - machasaṃ. , Syā, sīmu. 2. Piyanimittaṃ - sīmu. Sī 2\\ | ||
+ | 3. Ajjhosa - machasaṃ, ajejhasā- syā. 4. Nibbāna - machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Phassaṃ-1 phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato-2 \\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati nopacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa suṇato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | 1. Phoṭṭhabbā - syā\\ | ||
+ | 2. Paṭissato- machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa vijānato-1 dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti. | ||
+ | |||
+ | Imassa kho' | ||
+ | |||
+ | Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Gandhaṃ ghātvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Phassaṃ phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto\\ | ||
+ | Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati. \\ | ||
+ | Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā\\ | ||
+ | Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati\\ | ||
+ | Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa sunato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati gandhesu gandhaṃ ghātvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato\\ | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati\\ | ||
+ | Yathāssa vijānato dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ\\ | ||
+ | Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato\\ | ||
+ | Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti. | ||
+ | |||
+ | Imassa kho māluṅkyaputta mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. Atha kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā māluṅkyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva āgārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Jānato - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 10. 3\\ | ||
+ | Parihānadhammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 96. Parihānadhammañca vo bhikkhave, desissāmi aparihāna dhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave parihānadhammo hoti. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā-1 saṃyojanīyā tañce-2 bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantī karoti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Akusalā dhammā sarasaṅkappā - syā, [PTS]\\ | ||
+ | 2. Tañca - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamāni ca bhikkhave cha abhibhāyatanāni. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nūppajjanti-1 pāpakā akusalā sarasaṅkappā saññojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ-2, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno ghānena gandhaṃ gāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Imāni vuccanti bhikkhave cha abhibhāyatanānī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 4\\ | ||
+ | Pamādavihārisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 97. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhundriyā saṃvutassa-3 bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati-4 cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, | ||
+ | Sotindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, | ||
+ | Ghānindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, | ||
+ | Jivhindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, | ||
+ | Kāyindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, | ||
+ | Manindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave pamādavihārī hoti. | ||
+ | |||
+ | 1. Anuppajjanti - sīmu. \\ | ||
+ | 2. Āyatanānaṃ - sī2\\ | ||
+ | 3. Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Vyāsiñcati - machasaṃ, sīmu. \\ | ||
+ | 5. Hoti - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave appamādavihārī hoti? Cakkhundriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | |||
+ | Sotindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | Ghānīndriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | Jivhindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | Kāyindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, | ||
+ | Manindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave appamādavihārī hotī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 1[O. 5]\\ | ||
+ | Saṃvarasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 98. Saṃvarañca vo bhikkhave desissāmi asaṃvarañca taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājejhājasāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi <span pts_page # | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave saṃvaro hotī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 6\\ | ||
+ | Samādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 99. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Mano anicco yathābhūtaṃ pajānāti, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānātī ti.Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, | ||
+ | |||
+ | 1. Aniccanti - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 7 | ||
+ | |||
+ | Paṭisallānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, <span pts_page # | ||
+ | Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisāllānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. \\ | ||
+ | Mano anicco yathābhūtaṃ pajānāti, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānātī ti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajja. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 8\\ | ||
+ | Natumhākasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 101. Yaṃ-2 bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭissallāne - machasaṃ - paṭisallāno - sī 2. \\ | ||
+ | Paṭisallinā - syā. \\ | ||
+ | 2. Yampi [PTS.] | ||
+ | |||
+ | Ghānaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Jivhā na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyo na tumhākaṃ, | ||
+ | Tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Mano na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave cakkhuṃ-1 na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, | ||
+ | Sotaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Jivhā na tumhākaṃ, | ||
+ | Kāyo na tumhākaṃ, | ||
+ | Tumhākaṃ, | ||
+ | Mano na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Cakkhu - sīmu machasaṃ, sī 2 | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 9\\ | ||
+ | Dutiyanatumhākasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 102. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ kho pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. | ||
+ | |||
+ | Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ, | ||
+ | Sotaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Jivhā na tumhākaṃ, | ||
+ | Kāyo na tumhākaṃ, | ||
+ | Tumhākaṃ, | ||
+ | Mano na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 10\\ | ||
+ | Uddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 103. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Idaṃ jātu apalikhataṃ-3 gaṇdhamūlaṃ palikhaṇinti. " | ||
+ | |||
+ | Taṃ kho panetaṃ bhikkhave uddako rāmaputto avedagūyeva samāno vedagū' | ||
+ | |||
+ | Idha kho taṃ bhikkhave bhikkhu sammāvadamāno vadeyya. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti. " | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagu hoti? Yato kho bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedagu hoti. | ||
+ | |||
+ | 1. Udako - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Pabbaji - syā, \\ | ||
+ | 3. Apalikhātaṃ - sī 2. \\ | ||
+ | 4. Atha - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sabbajī hoti? Yato kho bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāya vimutto hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sabbajī hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu no apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhataṃ hoti? Gaṇḍoti kho bhikkhave imassetaṃ cātummahābhutikassa kāyassa adhivacanaṃ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana parimaddana bhedana viddhaṃsanadhammassa. Gaṇḍamūlanti kho bhikkhave taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Yato kho bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti-1 ucchinnamūlā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Uddako sudaṃ bhikkhave, rāmaputto evaṃ vācaṃ bhāsati;\\ | ||
+ | Idaṃ jātu vedagu idaṃ jātu sabbajī\\ | ||
+ | Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kho panetaṃ bhikkhave, uddako rāmaputto avedagūyeva samāno vedagū' | ||
+ | |||
+ | Idha kho taṃ bhikkhave, bhikkhu sammāvadamāno vadeyya:\\ | ||
+ | Idaṃ jātu vedagu idaṃ jātu sabbajī\\ | ||
+ | Idaṃ jātu apalikhataṃ gaṇḍamūlaṃ palikhaṇinti. | ||
+ | |||
+ | Chaḷavaggo dasamo. | ||
+ | |||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Dve saṅgayhā parihānaṃ pamādavihārī ca saṃvaro\\ | ||
+ | Samādhi paṭisallānaṃ-4 dve natumhākena uddako ti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyo paṇṇāsako. \\ | ||
+ | Tassa vagguddānaṃ: | ||
+ | Avijjā migajālañca gilānaṃ channaṃ catutthakaṃ\\ | ||
+ | Chaḷavaggena paññāsaṃ dutiyo paññāsako ayaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Honti - ma\\ | ||
+ | 2. Anabhāvaṃkatā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Saḷa - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Paṭisallīnaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Tatiyo paṇṇāsako\\ | ||
+ | 11. Yogakkhemivaggo\\ | ||
+ | 1. 11. 1\\ | ||
+ | Yogakkhemisuttaṃ\\ | ||
+ | 104. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā ayataṃ anuppādadhammā, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave, yogakkhemi pariyāyo dhammapariyāyoti. | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 2\\ | ||
+ | Upādāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 105. Kisminnu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukha-1 dukkhanti. \\ | ||
+ | Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā bhagavampaṭisaraṇā, | ||
+ | |||
+ | 1. Sukhaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhusmiṃ kho bhikkhave sati cakkhuṃ upādāya uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññatha bhikkhave, " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | "Kāyo nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. " | ||
+ | "Mano nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. " | ||
+ | |||
+ | Evampassaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | 1. 11. 3\\ | ||
+ | Dukkhasamudayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 106. Dukkhassa bhikkhave, samudayañca atthagamañca desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, dukkhassa samudayo: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Katamo ca bhikkhave, dukkhassa atthagamo? | ||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, | ||
+ | Lokasamudayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 107. Lokassa bhikkhave, samudayañca atthagamañca desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave lokassa samudayo?\\ | ||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, | ||
+ | Katamo ca bhikkhave, lokassa atthagamo? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati kāyaviññāṇaṃ, | ||
+ | Manañca paṭicca dhamme vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | 1. 11. 5\\ | ||
+ | Seyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 108. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā, | ||
+ | Cakkhusmiṃ kho bhikkhave sati cakkhuṃ upādāya cakkhuṃ abhinivissa ' | ||
+ | Sotasmiṃ sati sotaṃ upādāya sotaṃ abhinivissa ' | ||
+ | Ghānasmiṃ sati ghānaṃ upādāya ghānaṃ abhinivissa ' | ||
+ | Jivhasmiṃ sati jivhāya upādāya jivhaṃ abhinivissa ' | ||
+ | Kāyasmiṃ sati kāyaṃ upādāya kāyaṃ abhinivissa ' | ||
+ | Manasmiṃ sati manaṃ upādāya manaṃ abhinivissa ' | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññatha bhikkhave " | ||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | "Kāyo nicco vā anicco vā" ti. Aniccaṃ bhante. " | ||
+ | "Mano nicco vā anicco vā" ti. Aniccaṃ bhante. " | ||
+ | Evampassaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 11. 6\\ | ||
+ | Saññojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 109. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Jivhā saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Kāyo saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Mano saññojanīyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Ime vuccanti bhikkhave saññojanīyā dhammā, idaṃ saññojananti. | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 7\\ | ||
+ | Upādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 110. Upādāniye ca bhikkhave dhamme desissāmi upādānañca. Taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave upādāniyā dhammā? Katamañca upādānaṃ? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ\\ | ||
+ | Jivhā upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ, | ||
+ | Kāyo upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ, | ||
+ | Mano upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ, | ||
+ | Ime vuccanti bhikkhave upādāniyā dhammā, idaṃ upādānanti. | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 8\\ | ||
+ | Parijānanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 111. Cakkhuṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Ghānaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Kāyaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Ghānaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Kāyaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | Manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti. <span bjt_page # | ||
+ | 1. 11. 9\\ | ||
+ | Dutiyaparijānanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 112. <span pts_page # | ||
+ | Sadde anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Gandhe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Rase anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Dhamme anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. | ||
+ | |||
+ | Rūpe ca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Sadde abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Gandhe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Rase abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. \\ | ||
+ | Dhamme abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyātī. | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 10\\ | ||
+ | Upassutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 113. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike-1 viharati giñjakāvasathe. Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno-2 imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi. | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Manañca paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñca paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sotañca paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ghānañca paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Jivhañca paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Manañca paṭicca dhamme vuppajjati cakkhuviññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Ñātike - syā, sīmu. \\ | ||
+ | Nātike - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Patisallino - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yogakkhemivaggo ekādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Yogakkhemi upādāya dukkhaṃ loko ca seyyo ca\\ | ||
+ | Saṃyojanaṃ upādānaṃ dve parijānaṃ upassutīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 12. Lokakāmaguṇavaggo\\ | ||
+ | 1. 12. 1\\ | ||
+ | Mārapāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 114. Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 12. 2\\ | ||
+ | Dutiyamārapāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 115. Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 3\\ | ||
+ | Lokantagamanasuttaṃ\\ | ||
+ | 116. Nāhaṃ bhikkhave gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ-1 daṭṭheyyaṃ-2 patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ bhikkhave appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmīti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. | ||
+ | |||
+ | 1. Ñātayyaṃ - sī 2. \\ | ||
+ | 2. Diṭṭheyyaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: idaṃ kho no-1 āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho " | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi, ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, | ||
+ | Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ <span pts_page # | ||
+ | | ||
+ | |||
+ | 1. Idaṃ kho nu - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma-1 khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya evaṃ sampadamidaṃ. Āyasmantānaṃ satthari sammukhībhute-2 taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe-3 etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha-4, | ||
+ | |||
+ | Addhāvuso ānanda bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhu bhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahmabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. | ||
+ | |||
+ | So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma, | ||
+ | |||
+ | Tenāhāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Yena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī? | ||
+ | |||
+ | 1. Atikkammeva - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Bhūtaṃ - syā\\ | ||
+ | 3. Tumhe -syā\\ | ||
+ | 4. Maññetha - sī2. [PTS]\\ | ||
+ | 5. Vo machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Avibhattassa vitthārena - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, sotena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, ghānena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, jivhāya kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamāni, kāyena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, manena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññi hoti lokamānī, yena kho āvuso lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutavā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: ayaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha-1 upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no hetaṃ bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho vibhattoti. Paṇḍito bhikkhave ānando, mahāpañño bhikkhave ānando, mañcepi tumhe bhikkhave etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, | ||
+ | 1. 12. 4. \\ | ||
+ | Kāmaguṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 117. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi. Yeme-3 pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yeme pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave tumhākampi ye vo pañcakāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, | ||
+ | |||
+ | 1. Mahā syā. \\ | ||
+ | 2. Ahampitaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Mayhaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, se-1 āyatane veditabbe, yattha cakkhuñca-2 nirujjhati rūpasaññā ca virajjati-3, | ||
+ | |||
+ | Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. " | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. \\ | ||
+ | Se āyatane veditabbeti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi, ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ <span pts_page # | ||
+ | Se āyatane vedātabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | |||
+ | 1. Ye - sīmu. Ye te - machasaṃ. Syā. \\ | ||
+ | 2. Cakkhu sīmu, sī2. \\ | ||
+ | 3. Nirujjhati - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Tesaṃ no āvuso amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: edaṃ kho no-1 āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | |||
+ | Tesaṃ no āvuso amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito. Sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya. Evaṃ sampadamidaṃ. Āyasmantānaṃ satthari sammukhībhute taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. Sohāvuso bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahamabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāthāti. | ||
+ | |||
+ | Addhā āvuso ānanda bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati. Cakkhubhuto ñāṇabhuto dhammabhuto brahmabhuto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato, so ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaññeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma yathā no bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthuceva saṃvaṇṇito, | ||
+ | 1. Idaṃ kho no - syā sī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. <span pts_page # | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbeti. Imassa khvāhaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Saḷāyatananirodhaṃ kho etaṃ āvuso bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | |||
+ | Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho:" | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho no <span pts_page # | ||
+ | Se āyatane veditabbe yattha sotañca nirujjhati saddasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha ghānañca nirujjhati gandhasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha jivhañca nirujjhati rasasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha kāyañca nirujjhati phoṭṭhabbasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe yattha mano ca nirujjhati dhammasaññā ca virajjati. Se āyatane veditabbe" | ||
+ | Tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no bhante āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho vibhattoti. Paṇḍito bhikkhave ānando, mahāpañño bhikkhave ānando, mañcepi tumhe bhikkhave etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 5\\ | ||
+ | Sakkapañhasuttaṃ\\ | ||
+ | 118. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate, atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Eso cevetassa - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Ayaṃ kho devānaminda, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho devānaminda, | ||
+ | Santi ca kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Santi kho devānaminda, | ||
+ | Ayaṃ kho devānaminda, | ||
+ | 1. 12. 6\\ | ||
+ | Pañcasikhapañhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 119. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Gandhabbadevaputto - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Ko nu kho bhante - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Ayaṃ kho pañcasikha, | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho pañcasikha, | ||
+ | Santi ca kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Santi kho pañcasikha, | ||
+ | Ayaṃ kho pañcasikha, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 7\\ | ||
+ | Sāriputtasaddhivihārikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 120. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ-1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: saddhivihāriko āvuso sāriputta bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃhetaṃ-2 āvuso hoti indriyesu aguttadvārassa bhojane amattaññū no jāgariyaṃ ananuyuttassa. | ||
+ | |||
+ | So vatāvuso bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū <span pts_page # | ||
+ | 1. Sāraṇīyaṃ, | ||
+ | 2. Evametaṃ - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso indriyesu guttadvāro hoti. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso bhojane mattaññū hoti. Idhāvuso bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti, neva dvāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggāhāya, | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso jāgariyaṃ anuyutto hoti. Idhāvuso bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | Tasmātihāvuso evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Pādena pādaṃ - saha. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 12. 8\\ | ||
+ | Rāhuḷovādasuttaṃ\\ | ||
+ | 121. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa-1 evaṃ cetaso parivitakko udapādi: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā paccābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhuḷaṃ āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ anubandhāni bhavanti-3 "ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhuḷaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatī" | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi rāhuḷa " | ||
+ | Rūpā " | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | " | ||
+ | Saddā " | ||
+ | Gandhā " | ||
+ | Rasā " | ||
+ | Phoṭṭhabbā " | ||
+ | Dhammā " | ||
+ | 1. Paṭisallinassa - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Sakakānu - sīmu. \\ | ||
+ | 3. Honti - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Gāhetvā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ rāhuḷa sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā rāhuḷo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato rāhuḷassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. | ||
+ | |||
+ | Anekānañca devatāsahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 12. 9\\ | ||
+ | Saññojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 122. Saññojanīye ca bhikkhave dhamme desissāmi saññojanañca, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojanīyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojanaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, saññojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha saññojananti. | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 10\\ | ||
+ | Upādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 123. Upādāniye ca bhikkhave dhamme desissāmi upādānañca, | ||
+ | Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānaṃ. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ime vuccanti bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānanti. | ||
+ | |||
+ | Lokakāmaguṇavaggo dvādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Mārapāsena dve vuttā lokakāmaguṇena ca\\ | ||
+ | Sakko pañcasikho ceva sāriputto ca rāhuḷo\\ | ||
+ | Saññojanaṃ upādānaṃ vaggo tena pavuccatīti\\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Gahapativaggo\\ | ||
+ | 1. 13. 1\\ | ||
+ | Vesālisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 124. <span pts_page # | ||
+ | Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 13. 2\\ | ||
+ | Vajjisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 125. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Atha kho uggo gahapati hatthīgāmako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati hatthīgāmako bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti, | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 3\\ | ||
+ | Nālandāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 126. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane, | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 4\\ | ||
+ | Bhāradvājasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 127. Ekaṃ samayaṃ āyasmā piṇḍālabhāradvājo kosambiyaṃ viharati ghositārāme, | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bho-1 bhāradvāja hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu, yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti, addhānañca āpādentīti? | ||
+ | |||
+ | 1. Konukho - sīmu 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena "etha tumhe bhikkhave mātumattisu mātucittaṃ upaṭṭhapetha, | ||
+ | |||
+ | Lolaṃ kho bho-1 bhāradvāja cittaṃ, appekadā mātumattisupi lobhadhammā uppajjanti bhaginimattisupi lobhadhammā uppajjanti, ṭhītumattisupi lobhadhammā uppajjanti. Atthi nū kho bho bhāradvāja añño ca hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti. | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena "etha tumhe bhikkhave imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatha. Atthī imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assū vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Ayampi kho mahārāja hetu ayaṃ paccayo yenime daharā bhikkhu susukāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti addhānañca āpādentīti. | ||
+ | |||
+ | Ye te bho bhāradvāja bhikkhu bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā tesaṃ taṃ na dukkaraṃ-2 hoti, ye ca kho te bho bhāradvāja-3 bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā tesaṃ taṃ dukkaraṃ hoti. Appekadā bho bhāradvāja asubhato manasikarissāmāti subhato vā āgacchati, atthi nū kho bho bhāradvāja-4 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Vuttaṃ kho etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'etha tumhe bhikkhave indiyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ sāyitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | |||
+ | 1. Lolaṃ bho - sīmu1 sī2. \\ | ||
+ | 2. Sūkaraṃ machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ye ca kho te bhāradvāja - sīmu. \\ | ||
+ | 4. Ca- machasaṃ ca - syā. \\ | ||
+ | 5. Ca kho - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Yatvādhikaraṇametaṃ - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Ahampi kho bho-3. Bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bho bhāradvāja, | ||
+ | |||
+ | 1. Subhāsitañcidaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Esaceva - sīmu\\ | ||
+ | 3. Ahamapi bho - sīmu, [PTS]\\ | ||
+ | 4. Tathā - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Nikujjitaṃ [PTS]\\ | ||
+ | 6. Evametaṃ - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 13. 5\\ | ||
+ | Soṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 128. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo gahapatiputto bhagavantaṃ etadavoca: "ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi kho soṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi kho soṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho soṇa, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho soṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca kho soṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho soṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho soṇa, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā parinibbāyantī ti. \\ | ||
+ | 1. 13. 6\\ | ||
+ | Ghositasuttaṃ\\ | ||
+ | 129. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati cakkhudhātu, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati sotadhātu, saddā ca manāpā, sotaviññāṇañca, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati ghānadhātu, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati jivhādhātu, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati kāyadhātu, | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho gahapati manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 7\\ | ||
+ | Hāliddakānisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 130. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedanīyañca-4 phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Cakkhunā kho paneva-5 rūpaṃ disvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Cakkhunā paneva rūpaṃ disvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. | ||
+ | |||
+ | 1. Upekkhaṭṭhāniya - syā. Manāpā upekkhāvedaniyā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Kulaghare sampavatto - syā, kulaghare papāte - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Hāliddikāni - machasaṃ, sī2. \\ | ||
+ | 4. Sukhavedanīyaṃ, | ||
+ | 5. Panevaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Ghānaviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Ghānena kho paneva gandhaṃ ghāyitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, ghānaviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Ghānena paneva gandhaṃ ghāyitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Ghānaviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Jivhāviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Jivhāya kho paneva rasaṃ sāyitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, jivhāviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Jivhāya paneva rasaṃ sāyitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Jivhāviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā manāpaṃ itthetanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Kāyena kho paneva phoṭṭhabbaṃ phusitvā amanāpaṃ itthetantī pajānāti, kāyaviññāṇaṃ dukkhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Kāyena paneva phoṭṭhabbaṃ phusitvā upekhāṭhānīyaṃ itthetantī pajānāti. Kāyaviññāṇaṃ adukkhamasukhavedanīyañca phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. | ||
+ | |||
+ | Idha gahapati, bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya manāpaṃ itthetanti pajānāti. Manoviññāṇaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho gahapati dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 8\\ | ||
+ | Nakulapitusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 131. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. | ||
+ | |||
+ | Santi kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi ca kho gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañca bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca kho gahapati, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi kho gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Ayaṃ kho gahapati, hetu ayaṃ paccayo yenamidhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 9\\ | ||
+ | Lohiccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 132. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakaṭe araññakuṭikāyaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: mā vo māṇavakā-4 saddamakattha, | ||
+ | Siluttamā-5 pubbatarā ahesuṃ\\ | ||
+ | Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ sarantī\\ | ||
+ | Guttāni dvārāni surakkhitāni\\ | ||
+ | Ahesuṃ tesaṃ abhibhuyya kodhaṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Seleyyakāni - machasaṃ, syā. Selokassakāni. Aṭṭhakathā. \\ | ||
+ | 2. Karonti - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Kaṇhā - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Mā mānavakā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Sīluttarā - sī2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṃ\\ | ||
+ | Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ saranti\\ | ||
+ | Ime ca-1 vokkamma japāmaseti-2 \\ | ||
+ | Gottena mattā visamaṃ caranti\\ | ||
+ | Kodhābhibhūtā puthu attadaṇḍā-3 \\ | ||
+ | Virajjhamānā tasathāvaresu-4 | ||
+ | |||
+ | Aguttadvārassa bhavanti moghā\\ | ||
+ | Supinova-5 laddhaṃ purisassa cittaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Pāto sitānañca tayo ca vedā. \\ | ||
+ | Kharājinaṃ jaṭā paṅko mantā sīlabbataṃ tapo\\ | ||
+ | Kuhakā caṅkadaṇḍā ca udakācamanāni ca\\ | ||
+ | Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṃ katakiñcikkhabhāvanā-6. | ||
+ | |||
+ | Cittañce susamāhitaṃ vippasannamanāvilaṃ\\ | ||
+ | Akhilaṃ sabbabhutesu so maggo brahmapattiyā ti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: na kho pana me taṃ patirūpaṃ yohaṃ aññadatthu māṇavakānaṃ yevasutvā samaṇaṃ mahākaccānaṃ akkoseyyaṃ paribhāseyyaṃ-8 yannūnāhaṃ upasaṅkamitvā puccheyyanti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṃ yenāyasmā mahākaccāno tonupasaṅkami upasaṅkamitvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Āgamaṃsu nu khvidha bho kaccāna, amhākaṃ sambahūlā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakāti? | ||
+ | |||
+ | 1. Ime ca - syā. \\ | ||
+ | 2. Jahāmbhaseti - syā\\ | ||
+ | 3. Suputhuttadaṇḍā - syā\\ | ||
+ | 4. Sataṇahā taṇhesu - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Supinena - sīmu sī-2. \\ | ||
+ | 6. Katākiñcikkhabhāvanā - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Asaṃvadati - syā\\ | ||
+ | 8. Akkoseyyaṃ virujejhayyaṃ paribhāseyyaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Siluttamā pubbatarā ahesuṃ\\ | ||
+ | Te brāhmaṇā, | ||
+ | Guttāni dvārāni surakkhitāni\\ | ||
+ | Ahesuṃ tesaṃ abhibhuyya kodhaṃ. | ||
+ | |||
+ | Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṃ\\ | ||
+ | Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ saranti\\ | ||
+ | Ime ca vokkamma japāmaseti\\ | ||
+ | Gottena mattā visamaṃ caranti\\ | ||
+ | Kodhābhibhūtā puthu attadaṇḍā\\ | ||
+ | Virajjhamānā tasathāvaresu | ||
+ | |||
+ | Aguttadvārassa bhavanti moghā\\ | ||
+ | Supinova laddhaṃ purisassa cittaṃ\\ | ||
+ | Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca\\ | ||
+ | Pāto sitānañca tayo ca vedā. \\ | ||
+ | Kharājinaṃ jaṭā paṅko mantā sīlabbataṃ tapo\\ | ||
+ | Kuhakā caṅkadaṇḍā ca udakācamanāni ca\\ | ||
+ | Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṃ katakiñcikkhabhāvanā. | ||
+ | |||
+ | Cittañce susamāhitaṃ vippasannamanāvilaṃ\\ | ||
+ | Akhilaṃ sabbabhutesu so maggo brahmapattiyā ti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho me brāhmaṇa tehi māṇavakehi saddhiṃ ahosi kathā sallāpoti: | ||
+ | Aguttadvāroti bhavaṃ kaccāno āha, kittāvatā nu kho bho kaccāna-1, aguttadvāro hotīti? Idha brāhmaṇa ekacco cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ gāyitvā piyarūpe gandhe adhimuccati, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase adhimuccati, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe adhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, | ||
+ | 2. Anupaṭṭhitāyasatiyā - syā. Kāyasatiyā - sīmu\\ | ||
+ | 3. Sathāssa - syā. | ||
+ | |||
+ | Idha brāhmaṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ gāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho kaccāna, abbhutaṃ bho kaccāna, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Esāhaṃ bho kaccāna, taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 10\\ | ||
+ | Verahaccānisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 133. Ekaṃ samayaṃ āyasmā udāyi kāmaṇḍāyaṃ viharati todeyyassa brāhmaṇassa ambavane. Atha kho verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā udāyi. Tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ māṇavakaṃ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandessesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā verahaccānigottaṃ brāhmaṇīṃ etadavoca; yagghe bhoti jāneyyāsi-2 samaṇo udāyī dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hi tvaṃ māṇavaka, | ||
+ | |||
+ | 1. Makkarakate- machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Jāneyya - sīmu, syā [PTS] sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ māṇavakaṃ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, | ||
+ | |||
+ | Tathā hi pana tvaṃ hoti pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṃ oguṇṭhitā etadavoca: bhaṇa samaṇa dhammanti, dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravāti. Tena hi tvaṃ māṇavaka, | ||
+ | |||
+ | Adhivāsesi kira bhavaṃ udāyī amhākaṃ ācariyabhariyāya verahaccāni gottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattanti. Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | 1. Oguṇaṭhitvā - syā. | ||
+ | |||
+ | 2. Pakkāmi - syā\\ | ||
+ | 3. Udāyiṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhusmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, | ||
+ | Sotasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, | ||
+ | Ghānasmiṃ kho bhagini sati arahato sukhadukkhaṃ paññāpenti, | ||
+ | Kāyasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, | ||
+ | Manasmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññāpenti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte verahaccānigottā brāhmaṇi āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | Gahapativaggo terasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Vesālī vajji nālandā bhāradvāja soṇa ghositā\\ | ||
+ | Hāliddako nakulapitā lohicco verahaccānīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Bhante, udāyi - syā\\ | ||
+ | 2. Bhavantaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 14. Devadahavaggo\\ | ||
+ | 1. 14. 1\\ | ||
+ | Devadahasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 134. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati devadahaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: nāhaṃ bhikkhave sabbesaññeva bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ye te bhikkhave bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanno katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhiṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā, tesāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu, kataṃ tesaṃ appamādena, | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho tehi bhikkhave bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetuṃ, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi, | ||
+ | |||
+ | 1. Appamuṭṭha - sī 2, syā. Asammuṭṭhā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 14. 2\\ | ||
+ | Khaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 135. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci ghānena gandhaṃ ghāyati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci jivhāya rasaṃ sāyati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati aniṭṭharūpaṃ yeva passati no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva passati no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṃ. Yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭharūpaṃ yeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṃ amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpaṃ. \\ | ||
+ | Lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā bhikkhave cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti iṭṭharūpaṃ yeva passati no aniṭṭharūpaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 3\\ | ||
+ | Sagayhasuttaṃ\\ | ||
+ | 136. Rūpārāmā bhikkhave devamanussā rūparatā rūpasammuditā-1 rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. | ||
+ | |||
+ | Saddārāmā bhikkhave devamanussā saddāratā saddasammuditā saddāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Gandhārāmā bhikkhave devamanussā gandhāratā gandhasammuditā gandhāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Rasārāmā bhikkhave devamanussā rasāratā rasasammuditā rasāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbārāmā bhikkhave devamanussā phoṭṭhabbāratā phoṭṭhabbasammuditā phoṭṭhabbāvipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Dhammārāmā bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpasamuditā - sīmu syā, sī 1. 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgato ca kho bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho rūpānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rūparāmo na rūparato na rūpasammudito, | ||
+ | Saddānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na saddārāmo na saddārato na saddasammudito, | ||
+ | Gandhānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na gandharāmo na gandharato na gandhasammudito, | ||
+ | Rasānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rasārāmo na rasarato na rasasammudito, | ||
+ | Phoṭṭhabbānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na phoṭṭhabbārāmo na phoṭṭhabbarato na phoṭṭhabbasammudito, | ||
+ | Dhammānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito, | ||
+ | Rūpā saddā rasā gandhā phassā dhammā ca kevalā\\ | ||
+ | Iṭṭhā kantā manāpā ca yāvatatthīti vuccati. | ||
+ | |||
+ | Sadevakassa lokassa ete vo sukhasammatā\\ | ||
+ | Yattha ceto nirujjhanti taṃ tesaṃ dukkhasammataṃ | ||
+ | |||
+ | Sukhanti-2 diṭṭhamariyehi sakkāyassuparodhanaṃ-3 \\ | ||
+ | Paccanīkamidaṃ hoti sabbalokena passataṃ-4. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ pare sukhato āhu tadariyā āhu dukkhato\\ | ||
+ | Yaṃ pare dukkhato āhu tadariyā sukhato vidū. | ||
+ | |||
+ | Passa dhammaṃ durājānaṃ sammūḷehattha aviddasū\\ | ||
+ | Nivutānaṃ tamo hoti andhakāro apassataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Santike na vijānanti magā-5 dhammassa akovidā. | ||
+ | |||
+ | Bhavarāgaparetehi bhavasotānusārihi-6 \\ | ||
+ | Māradheyyānupannehi nāyaṃ dhammo susammudho. | ||
+ | |||
+ | Ko nu aññatra mariyehi padaṃ sambuddhamarahati. \\ | ||
+ | Yampadaṃ sammadaññāya parinibbanti anāsavāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Sukhaṃ - sīmu\\ | ||
+ | 2. Sukhaṃ - machasaṃ, sukhañca - syā\\ | ||
+ | 3. Sakkāyassanirodhanaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Dassanaṃ - sī, 1, 2\\ | ||
+ | 5. Maggā - syā\\ | ||
+ | 6. Bhavarāgānusārihi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 4\\ | ||
+ | Gayhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 137. Rūpārāmā bhikkhave devamanussā rūparatā rūpasammuditā rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Saddārāmā bhikkhave devamanussā saddāratā saddasammuditā saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Gandhārāmā bhikkhave devamanussā gandhāratā gandhasammuditā gandhavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Rasārāmā bhikkhave devamanussā rasāratā rasasammuditā rasavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbārāmā bhikkhave devamanussā phoṭṭhabbāratā phoṭṭhabbasammuditā phoṭṭhabbavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. \\ | ||
+ | Dhammārāmā bhikkhave devamanussā dhammāratā dhammasammuditā dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā bhikkhave devamanussā viharanti. | ||
+ | |||
+ | Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho rūpānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito, | ||
+ | Gandhānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na gandhārāmo na gandharato na gandhasammudito, | ||
+ | Rasānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na rasārāmo na rasarato na rasasammudito, | ||
+ | Phoṭṭhabbānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na phoṭṭhabbārāmo na phoṭṭhabbarato na phoṭṭhabbasammudito, | ||
+ | Dhammānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 5\\ | ||
+ | Palāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 138. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave na tumhākaṃ, | ||
+ | Sotaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ na tumhākaṃ, | ||
+ | Jivhā na <span pts_page # | ||
+ | Kāyo na tumhākaṃ, | ||
+ | Mano na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhapalāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 14. 6\\ | ||
+ | Dutiyapalāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 139. Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpā bhikkhave na tumhākaṃ, | ||
+ | Saddā na tumhākaṃ, | ||
+ | Gandhā na tumhākaṃ, | ||
+ | Rasā na tumhākaṃ, | ||
+ | Phoṭṭhabbā na tumhākaṃ, | ||
+ | Dhammā na tumhākaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhapalāsaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 7\\ | ||
+ | Ajjhattaaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 140. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto niccaṃ bhavissati. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto niccaṃ bhavissati. \\ | ||
+ | Jivhā aniccā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave jivhā kuto niccā bhavissati. \\ | ||
+ | Kāyo anicco, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave kāyo kuto nicco bhavissati. \\ | ||
+ | Mano anicco, yopi-1 hetu yopi paccayo manassa uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave mano kuto nicco bhavissati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Yopi bhikkhave - ma\\ | ||
+ | 2. Bhavissatīti - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 14. 8\\ | ||
+ | Ajjhattadukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 141. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto sukhaṃ bhavissati. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo sotassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave sotaṃ kuto sukhaṃ bhavissati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ dukkhaṃ, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto sukhaṃ bhavissati. \\ | ||
+ | Jivhā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave jivhā kuto sukhā bhavissati. \\ | ||
+ | Kāyo dukkho, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūto bhikkhave kāyo kuto sukhā bhavissati. \\ | ||
+ | Mano dukkho, yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūto bhikkhave mano kuto nicco bhavissati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 9\\ | ||
+ | Ajjhattaanattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 142. Cakkhuṃ bhikkhave anattā yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave cakkhuṃ kuto attā bhavissati. \\ | ||
+ | Sotaṃ anattā, yopi hetu yopi paccayo sotassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave sotaṃ kuto attā bhavissati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ anattā, yopi hetu yopi paccayo ghānassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave ghānaṃ kuto attā bhavissati. \\ | ||
+ | Jivhā anattā, yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave jivhā kuto attā bhavissati? | ||
+ | Kāyo anattā, yopi hetu yopi paccayo kāyassa uppādāya sopi anattā. Anattasambhūto bhikkhave kāyo kuto attā bhavissati. \\ | ||
+ | Mano anattā, yopi hetu yopi paccayo manassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 10\\ | ||
+ | Bāhiraaniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 143. Rūpā bhikkhave aniccā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave rūpā kuto niccā bhavissanti. \\ | ||
+ | Saddā aniccā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave saddā kuto niccā bhavissanti. \\ | ||
+ | Gandhā aniccā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave gandhā kuto niccā bhavissanti. \\ | ||
+ | Rasā aniccā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave rasā kuto niccā bhavissanti. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbā aniccā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūto bhikkhave phoṭṭhabbā kuto nicco bhavissanti. \\ | ||
+ | Dhammā aniccā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave dhammā kuto niccā bhavissanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 11\\ | ||
+ | Bāhiradukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 144. Rūpā bhikkhave dukkhā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave rūpā kuto sukhā bhavissanti. \\ | ||
+ | Saddā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave saddā kuto sukhā bhavissanti. \\ | ||
+ | Gandhā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave gandhā kuto sukhā bhavissanti. \\ | ||
+ | Rasā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave rasā kuto sukhā bhavissanti. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave phoṭṭhabbā kuto sukhā bhavissanti. \\ | ||
+ | Dhammā dukkhā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi dukkho. Dukkhasambhūtā bhikkhave dhammā kuto sukhā bhavissanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 12\\ | ||
+ | Bāhiraanattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 145. Rūpā bhikkhave anattā, yopi hetu yopi paccayo rūpānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave rūpā kuto attā bhavissanti. \\ | ||
+ | Saddā anattā, yopi hetu yopi paccayo saddānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave saddā kuto attā bhavissanti. \\ | ||
+ | Gandhā anattā, yopi hetu yopi paccayo gandhānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave gandhā kuto attā bhavissanti. \\ | ||
+ | Rasā anattā, yopi hetu yopi paccayo rasānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave rasā kuto attā bhavissanti. \\ | ||
+ | Phoṭṭhabbā anattā, yopi hetu yopi paccayo phoṭṭhabbānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave phoṭṭhabbā kuto attā bhavissanti. \\ | ||
+ | Dhammā anattā, yopi hetu yopi paccayo dhammānaṃ uppādāya sopi anattā. Anattasambhūtā bhikkhave dhammā kuto attā bhavissanti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Devadahavaggo cuddasamo | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Devadaha khaṇo-1 sagayha gayha-2 dve honti palāsīnā-3 \\ | ||
+ | Hetunā' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Devadaho khaṇe. Machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Pāggayha. Aggayha syā. \\ | ||
+ | 3. Dve na tumhākameva ca. Machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Duve ajjhattabāhirā machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 15. Navapurāṇavaggo\\ | ||
+ | 1. 15. 1\\ | ||
+ | Kammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 146. Navapurāṇāni bhikkhave, kammāni desissāmi, kammanirodhañca, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave purāṇaṃ kammaṃ: -1. \\ | ||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Sotaṃ purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Ghānaṃ purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbaṃ. \\ | ||
+ | Jivhā purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhatā abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbā. \\ | ||
+ | Kāyo purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhato abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbo. \\ | ||
+ | Mano purāṇaṃ kammaṃ abhisaṅkhato abhisañcetayitaṃ vedanīyaṃ daṭṭhabbo. \\ | ||
+ | Idaṃ vuccati bhikkhave, purāṇaṃ kammaṃ. | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave navaṃ kammaṃ:\\ | ||
+ | Yaṃ kho bhikkhave etarahi kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā. Idaṃ vuccati bhikkhave navaṃ kammaṃ. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave kammanirodho: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave kammanirodhagāminī paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā purāṇaṃ kammaṃ desitaṃ navaṃ kammaṃ, desito kammanirodho, | ||
+ | |||
+ | 3. Kāyakammaṃ vācākammaṃ manokammaṃ sīmu, sī 2. \\ | ||
+ | 4. Kataṃ kho mayā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 2\\ | ||
+ | Sappāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccanti passati, saddā aniccāti passati, sotaviññāṇaṃ aniccanti passati, sotasamphasso aniccoti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati. \\ | ||
+ | Jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kāyo aniccoti passati, phoṭṭhabbā aniccāti passati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti passati, kāyasamphasso aniccoti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati. \\ | ||
+ | Mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṃ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti passati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 3\\ | ||
+ | Dutiyasappāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 148. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ dukkhanti passati, rūpā dukkhanti passati, cakkhuviññāṇaṃ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati. | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave sotaṃ dukkhanti passati, saddā dukkhanti passati, sotaviññāṇaṃ dukkhanti passati, sotasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati. \\ | ||
+ | Idha bhikkhave ghānaṃ dukkhanti passati, gandhā dukkhanti passati, ghānaviññāṇaṃ dukkhanti passati, ghānasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā jivhā dukkhāti passati, rasā dukkhāti passati, jivhāviññāṇaṃ dukkhanti passati, jivhāsamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati. | ||
+ | |||
+ | Kāyo dukkhoti passati, phoṭṭhabbā dukkhāti passati, kāyaviññāṇaṃ dukkhanti passati, kāyasamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati. \\ | ||
+ | Mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṃ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhanti passati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 15. 4\\ | ||
+ | Tatiyasappāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 149. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṃ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ anattāti passati, saddā anattāti passati, sotaviññāṇaṃ anattāti passati, sotasamphasso anattāti passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati. \\ | ||
+ | Jivhā anattāti passati, rasā anattāti passati, jivhāviññāṇaṃ anattāti passati, jivhāsamphasso anattāti passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati. | ||
+ | |||
+ | Kāyo anattāti passati, phoṭṭhabbā anattāti passati, kāyaviññāṇaṃ anattāti passati, kāyasamphasso anattāti passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati. \\ | ||
+ | Mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṃ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattāti passati. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 5\\ | ||
+ | Catutthasappāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 150. Nibbānasappāyaṃ vo bhikkhave, paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamā ca sā bhikkhave nibbānasappāyā paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññatha bhikkhave, " | ||
+ | Rūpā " | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Saddā " | ||
+ | " | ||
+ | Gandhā " | ||
+ | " | ||
+ | Rasā " | ||
+ | " | ||
+ | Phoṭṭhabbā " | ||
+ | "Mano nicco vā anicco vā" ti. ? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. ? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ " | ||
+ | Dhammā " | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Pajānātīti - sīmu. | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 6\\ | ||
+ | Antevāsikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 151. Anantevāsikamidaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ vussati anācariyakaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati: idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ ca bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati: idha bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | 1. Netaṃ - syā, te naṃ na - machasaṃ. Na | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nūpajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṃ phāsu viharati. Anantevāsikamidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati anācariyakaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 7\\ | ||
+ | Kimatthiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 152. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho āvuso dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Rūpā dukkhā, tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Cakkhusamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Saddā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Gandhā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Sotasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. \\ | ||
+ | Jivhā dukkhā, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Rasā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati jivhāsamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. \\ | ||
+ | Kāyo dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Phoṭṭhabbā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Kāyasamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. \\ | ||
+ | Mano dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Dhammā dukkhā tesaṃ pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Manosamphasso dukkho, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati. \\ | ||
+ | Idaṃ kho āvuso dukkhaṃ yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Evaṃ puṭṭho tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyathāti. | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 8\\ | ||
+ | Atthinukhopariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 153. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atthi nū kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra-1 ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavamamūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavamapaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhārassantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Atthi bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | 1. Aññattha - sī 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asattaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ-1 kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? | ||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? | ||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? | ||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti: yantaṃ bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā santaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ atthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgadosamohaṃ natthi me ajjhattaṃ rāgadosamohoti pajānāti; api nū me bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakke vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā? Nohetaṃ bhante, nanu me bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbāti? | ||
+ | Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākareyya: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṃ vyākaroti: " | ||
+ | |||
+ | 1. Ayampi - sīmu, syā. \\ | ||
+ | 2. Apinume - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 9\\ | ||
+ | Indriyasampannasuttaṃ\\ | ||
+ | 154. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: indriyasampanno indriyasampannoti bhante, vuccati, kittāvatā nu kho bhante, indriyasampanno hotīti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhundriye ce bhikkhu udayabbayānupassī-1 viharanto cakkhundriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Sotindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto sotindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Ghānindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto ghānindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Jivhindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto jivhindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Kāyindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto kāyandriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | Manindriye ce bhikkhu udayabbayānupassī viharanto manindriye nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 10\\ | ||
+ | Dhammakathikasuttaṃ\\ | ||
+ | 155. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhussa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; cakkhussa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; cakkhussa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; \\ | ||
+ | Sotassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; sotassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; sotassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; ghānassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; jivhassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; kāyassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya; manassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. \\ | ||
+ | Navapurāṇavaggo pañcadasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Kammaṃ cattāri sappāyā anantevāsikimatthiyā\\ | ||
+ | Atthi nu kho pariyāyo indriyakathikena cāti | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddāna: | ||
+ | Yogakkhemañca lokañca gahapati devadahena ca\\ | ||
+ | Navapurāṇena paññāsaṃ tatiyaṃ tena vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyo paṇṇāsako. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Udayavyayānupassi - machasaṃ sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 16. Nandikkhayavaggo\\ | ||
+ | 1. 16. 1\\ | ||
+ | Ajjhattanandikkhayaaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 156. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Aniccaṃ yeva bhikkhave, bhikkhu sotaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu ghānaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu jivhaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu kāyaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Aniccaṃ yeva bhikkhave bhikkhu manaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | 1. 16. 2\\ | ||
+ | Bahiddhānandikkhayaaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu rūpe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu sadde aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu gandhe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu rase aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu phoṭṭhabbe aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | Anicceyeva bhikkhave bhikkhu dhamme aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, | ||
+ | |||
+ | 1. Sāyaṃ - machasaṃ [PTS] | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 3\\ | ||
+ | Ajjhattanandikkhayayonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 158. Cakkhuṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ghānaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Jivhaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Kāyaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Manaṃ bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 4\\ | ||
+ | Bahiddhā nandikkhayayonisosuttaṃ\\ | ||
+ | 159. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Rūpe bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | Sadde bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Gandhe bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Rase bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Phoṭṭhabbe bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | Dhamme bhikkhave yoniso manasikarotha, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 5\\ | ||
+ | Samādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 160. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | 1. Okkāyāti - sayyā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, saddā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Jivhā aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rasā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Mano aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhitassa bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṃ okkhāyatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 6\\ | ||
+ | Paṭisallānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 161. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, saddā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Jivhā aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, rasā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati. \\ | ||
+ | Mano aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ okkhāyati, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ okkhāyati, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ okkhāyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 7\\ | ||
+ | Koṭṭhitaaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 162. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Pakkhāyati - sī 1. Paccakkhāyati - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; kiñca koṭṭhita aniccaṃ, cakkhuṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho koṭṭhita aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Ghāna samphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Jivhā kho koṭṭhita aniccā, tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Kāyo kho koṭṭhita anicco, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Mano kho koṭṭhita anicco, tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ <span pts_page # | ||
+ | Yaṃ kho koṭṭhita, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 8. \\ | ||
+ | Koṭṭhita dukkha suttaṃ\\ | ||
+ | 163. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; kiñca koṭṭhita, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho koṭṭhita dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Ghānasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Jivhā kho koṭṭhita dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Rasā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Kāyo kho koṭṭhita dukkho, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabba dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Mano kho koṭṭhita dukkho, tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Yaṃ kho koṭṭhita, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 9. \\ | ||
+ | Koṭṭhita anattasuttaṃ\\ | ||
+ | 164. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti. \\ | ||
+ | Yo kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo, ko ca koṭṭhita anattā, cakkhuṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā, tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Saddā anattā, tatra te chando pahātabbo. Sotaviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Sotasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Ghānaṃ kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra te chando pahātabbo. Ghānaviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Ghānasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Jivhā kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Rasā anattā, tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṃ anattā tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Kāyo kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā anattā, tatra te chando pahātabbo. Kāyaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Kāyasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Mano kho koṭṭhita anattā, tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā, tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Yo kho koṭṭhita, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 10\\ | ||
+ | Micchādiṭṭhippahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 165. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhū bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato micchādiṭṭhi pahīyatīti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Sadde aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Gandhe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Jivhaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rase aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Kāyaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Manaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Dhamme aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato micchādiṭṭhi pahīyatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 11\\ | ||
+ | Sakkāyadiṭṭhippahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 166. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhū dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rūpe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, cakkhusamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Sadde dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Gandhe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Jivhaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rase dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Kāyaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Manaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Dhamme dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 16. 12\\ | ||
+ | Attānudiṭṭhippahānasuttaṃ\\ | ||
+ | 167. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatīti? | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Sadde anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, sotasamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Ghānaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Gandhe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, ghānasamphassaṃ dukkhato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Jivhaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rase anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, jivhāsamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Kāyaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Phoṭṭhabbe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Manaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, manosamphassaṃ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. \\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato attānudiṭṭhi pahīyatīti. | ||
+ | |||
+ | Nandikkhaya vaggo soḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Nandikkhayena cattāro - jīvakambavane duve\\ | ||
+ | Koṭṭhitena tayo vuttā - micchāsakkāya attatoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 17. Saṭṭhipeyyālo | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 1\\ | ||
+ | Aniccachandasuttaṃ\\ | ||
+ | 168. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: <span pts_page # | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ tatra vo chando pahātabbo, jivhā aniccā tatra vo chando pahātabbo, kāyo anicco tatra vo chando pahātabbo, mano anicco tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 2\\ | ||
+ | Aniccarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 169. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 3\\ | ||
+ | Anicca chandarāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 170. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 4\\ | ||
+ | Dukkhachandasuttaṃ\\ | ||
+ | 171. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chando pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 5\\ | ||
+ | Dukkharāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 172. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo, dukkho tatra vo rāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 6\\ | ||
+ | Dukkha chandarāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 173. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Te-sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 17. 7\\ | ||
+ | Anattachandasuttaṃ\\ | ||
+ | 174. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Yo bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ anattā, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo chando pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo chando pahātabbo, mano anattā, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 8\\ | ||
+ | Anantarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 175. Yo bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 9\\ | ||
+ | Anatta chandarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 176. Yo bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 10\\ | ||
+ | Bāhirāniccachandasuttaṃ\\ | ||
+ | 177. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chando pahātabbo, mano anicco, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 11\\ | ||
+ | Bāhirāniccarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 178. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo rāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 12\\ | ||
+ | Bāhirānicca chandarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 179. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā aniccā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano anicco, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave aniccaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 13\\ | ||
+ | Bāhira dukkhachanda suttaṃ\\ | ||
+ | 180. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chando pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chando pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 14\\ | ||
+ | Bāhira dukkharāga suttaṃ\\ | ||
+ | 181. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo rāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 15\\ | ||
+ | Bāhiradukkha chandarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 182. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca bhikkhave dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Sotaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabbo, jivhā dukkhā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, kāyo dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo, mano dukkho, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave dukkhaṃ, tatra vo chandarāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Bāhirānattachandasuttaṃ\\ | ||
+ | 183. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saddā anattā, tatra vo chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo chando pahātabbo, rasā anattā, tatra vo chando pahātabbo, poṭṭhabbā anattā, tatra vo chando pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo chando pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chando pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 17\\ | ||
+ | Bāhirānattarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 184. Yo bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā; rapā bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Saddā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, rasā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, poṭṭhabbā* anattā, tatra vo rāgo pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo rāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 18\\ | ||
+ | Bāhirānatta chandarāgasuttaṃ\\ | ||
+ | 185. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Ko ca bhikkhave anattā: rūpā bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. \\ | ||
+ | Saddā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Gandhā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, rasā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, poṭṭhabbā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo, dhammā anattā, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṃ bhikkhave anattā, tatra vo chandarāgo pahātabboti. | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 19\\ | ||
+ | Atītāniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 186. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītaṃ, sotaṃ aniccaṃ atītaṃ, ghānaṃ aniccaṃ atītaṃ, jivhā aniccā atītā, kāyo anicco atīto, mano anicco atīto. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 20\\ | ||
+ | Anāgatāniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 187. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ anāgataṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 21\\ | ||
+ | Paccuppannāniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 188. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ paccuppannaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 17. 22\\ | ||
+ | Atīta dukkha suttaṃ\\ | ||
+ | 189. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 23\\ | ||
+ | Anāgata dukkha suttaṃ\\ | ||
+ | 190. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ anāgataṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 24\\ | ||
+ | Paccuppanna dukkha suttaṃ\\ | ||
+ | 191. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ paccuppannaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 25\\ | ||
+ | Atītānattasuttaṃ\\ | ||
+ | 192. Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītaṃ, sotaṃ anattā atītaṃ, ghānaṃ anattā atītaṃ, jivhā anattā atītā, kāyo anattā atīto, mano anattā atīto. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 26\\ | ||
+ | Anāgatānattasuttaṃ\\ | ||
+ | 193. Cakkhuṃ bhikkhave anattā anāgataṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 27\\ | ||
+ | Paccuppannānattaniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 194. Cakkhuṃ bhikkhave anattā paccuppannaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 28\\ | ||
+ | Bāhira atītānicca suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 195. Rūpā bhikkhave aniccā atītā, saddā aniccā atītā, gandhā aniccā atītā, rasā aniccā atītā, phoṭṭhabbā aniccā atītā, dhammā aniccā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 29 Bāhira anāgatānicca suttaṃ. 196. Rūpā bhikkhave aniccā anāgatā, saddā aniccā anāgatā, gandhā aniccā anāgatā, rasā aniccā anāgatā, phoṭṭhabbā aniccā anāgatā, dhammā aniccā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 30 Bāhirapaccuppannānicca suttaṃ 197. Rūpā bhikkhave aniccā paccuppannā, | ||
+ | 1. 17. 31\\ | ||
+ | Bāhirātīta dukkha suttaṃ\\ | ||
+ | 198. Rūpā bhikkhave dukkhā atītā, saddā dukkhā atītā, gandhā dukkhā atītā, rasā dukkhā atītā, phoṭṭhabbā dukkhā atītā, dhammā dukkhā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1.17. 32 Bāhirānāgata dukkha suttaṃ 199. Rūpā bhikkhave dukkhā anāgatā, saddā dukkhā anāgatā, gandhā dukkhā anāgatā, rasā dukkhā anāgatā, phoṭṭhabbā dukkhā anāgatā, dhammā dukkhā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 33 Bāhira paccuppannadukkha suttaṃ 200. Rūpā bhikkhave dukkhā paccuppannā, | ||
+ | |||
+ | 1. Atītānāgato - sī\\ | ||
+ | 2. Atītānagatā -sī | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 34\\ | ||
+ | Bāhira atītānatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 201. Rūpā bhikkhave anattā atītā, saddā anattā atītā, gandhā anattā atītā, rasā anattā atītā, phoṭṭhabbā anattā atītā, dhammā anattā atītā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 35 Bāhira anāgatānatta suttaṃ 202. Rūpā bhikkhave anattā anāgatā, saddā anattā anāgatā, gandhā anattā anāgatā, rasā anattā anāgatā, phoṭṭhabbā anattā anāgatā, dhammā anattā anāgatā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 36 Bāhira paccuppannānatta suttaṃ 203. Rūpā bhikkhave anattā paccuppannā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 17. 37\\ | ||
+ | Atītayadaniccasuttaṃ\\ | ||
+ | 204. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ <span pts_page # | ||
+ | Sotaṃ aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ atītaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Jivhā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Kāyo anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Mano anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimipi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 38\\ | ||
+ | Anāgatayadaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 205. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ anāgataṃ, | ||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ anāgataṃ, | ||
+ | Jivhā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Kāyo anicco anāgato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Mano anicco anāgato, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 39\\ | ||
+ | Paccuppannayadaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 206. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ paccuppannaṃ, | ||
+ | Ghānaṃ aniccaṃ paccuppannaṃ, | ||
+ | Jivhā aniccā paccuppannā, | ||
+ | Kāyo anicco paccuppanno, | ||
+ | Mano anicco paccuppanno, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 17. 40\\ | ||
+ | Atīta yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 207. <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 41\\ | ||
+ | Anāgata yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 208. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ anāgataṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 42\\ | ||
+ | Paccuppanna yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 209. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ paccuppannaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 43\\ | ||
+ | Atīta yadanatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 210. Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītaṃ, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 44\\ | ||
+ | Anāgata yadanatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 211. Cakkhuṃ bhikkhave anattā anāgatā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 45\\ | ||
+ | Paccuppanna yadanta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 212. Cakkhuṃ bhikkhave anattā paccuppannaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | 1. 17. 46\\ | ||
+ | Bāhirātīta yadanicca suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 213. Rūpā bhikkhave aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Saddā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Gandhā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Rasā aniccā atītā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Phoṭṭhabbā aniccā atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Dhammā anicco atīto, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 47\\ | ||
+ | Bāhirānāgata yadaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 214. Rūpā bhikkhave aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Gandhā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Rasā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Phoṭṭhabbā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Dhammā aniccā anāgatā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 48\\ | ||
+ | Bāhira paccuppanna yadaniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 215. Rūpā bhikkhave aniccā paccuppannā, | ||
+ | Gandhā aniccā paccuppannaṃ, | ||
+ | Rasā aniccā paccuppannā, | ||
+ | Phoṭṭhabbā aniccā paccuppanno, | ||
+ | Dhammā aniccā paccuppanno, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 49\\ | ||
+ | Bāhirātīta yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 216. <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 50\\ | ||
+ | Bāhirānāgata yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 217. Rūpā bhikkhave dukkhā anāgatā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 51\\ | ||
+ | Bāhirapaccuppanna yaṃ dukkha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 218. Rūpā bhikkhave dukkhā paccuppannā, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 52\\ | ||
+ | Bāhirātīta yadanatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 219. Rūpā bhikkhave anattā atītā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 53\\ | ||
+ | Bāhirānāgata yadanatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 220. Rūpā bhikkhave anattā anāgatā, yadanattā taṃ ' | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 54\\ | ||
+ | Bāhirapaccuppanna yadanta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 221. Rūpā bhikkhave anattā paccuppannā, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 55\\ | ||
+ | Ajjhattāyatana aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 222. Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, sotaṃ aniccaṃ, ghānaṃ aniccaṃ, jivhā aniccā, kāyo anicco, mano anicco. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 56\\ | ||
+ | Ajjhattāyatana dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 223. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, sotaṃ dukkhaṃ, ghānaṃ dukkhaṃ, jivhā dukkhā, kāyo dukkho, mano dukkho. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. Atītānāgatā - sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 57\\ | ||
+ | Ajjhattāyatana anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 224. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 58\\ | ||
+ | Bāhirāyatana aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 225. Rūpā bhikkhave aniccā, saddā aniccā, gandhā aniccā, rasā aniccā, phoṭṭhabbā aniccā, dhammā aniccā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 59\\ | ||
+ | Bāhirāyatana dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 226. Rūpā bhikkhave dukkhaṃ, saddā dukkhā, gandhā dukkhā, rasā dukkhā, phoṭṭhabbā dukkhā, dhammā dukkhā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 17. 60\\ | ||
+ | Bāhirāyatana anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 227. Rūpā bhikkhave anattā, saddā anattā, gandhā anattā, rasā anattā, phoṭṭhabbā anattā, dhammā anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi\\ | ||
+ | Nibbindati. Saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Saṭṭhipeyyālo samatto. \\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Chandenaṭṭhārasa honti atītena ca dve nava\\ | ||
+ | Yadaniccāṭṭhārasa vuttā tayo ajjhattabāhirā\\ | ||
+ | Peyyālo saṭṭhiko vutto buddhenādiccabandhunāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 18. Samuddavaggo\\ | ||
+ | 1. 18. 1\\ | ||
+ | Samuddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 228. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sotaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa saddamayo vego. Yo taṃ saddamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari sota samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. \\ | ||
+ | Ghānaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa gandhamayo vego. Yo taṃ gandhamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari ghāna samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. \\ | ||
+ | Jivhā bhikkhave purisassa samuddo, tassa rasamayo vego. Yo taṃ rasamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari jivhā samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. \\ | ||
+ | Kāyaṃ bhikkhave purisassa samuddo, tassa phoṭṭhabbamayo vego. Yo taṃ phoṭṭhabbamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari kāyo samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. \\ | ||
+ | Mano bhikkhave purisassa samuddo, tassa dhammamayo vego. Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atari mano samuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. | ||
+ | |||
+ | Yo imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ\\ | ||
+ | Sarakkhasaṃ saūmibhayaṃ-3 duttaraṃ accatari\\ | ||
+ | Sa vedagu vusitabrahmacariyo\\ | ||
+ | Lokannagu pāragatoti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 2\\ | ||
+ | Dutiya samuddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 229. Samuddo samuddoti bhikkhave assutavā puthujjano <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Saumamiṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Pāraṃgato - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Saumamibhayaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā-1 tannā-2 kulakajātā guḷāguṇṭhikajātā-3 muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatīti. | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave sota viññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave ghāna viññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave kāya viññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. \\ | ||
+ | Santi bhikkhave mano viññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyassa vinaye samuddo etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇa brāhmaṇīpajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tannākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. | ||
+ | |||
+ | Yassa rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā so imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ saūmibhayaṃ duttaraṃ-4 accatari. | ||
+ | |||
+ | Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi\\ | ||
+ | Pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya\\ | ||
+ | Atthaṃgato so na pamāṇameti-5 \\ | ||
+ | Amohayī maccurājanti brūmīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 3\\ | ||
+ | Bāḷisikopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 230. Seyyathāpi bhikkhave bāḷisiko āmisagataṃ baḷisaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | 1. Samuddā - syā\\ | ||
+ | 2. Kantā - syā\\ | ||
+ | 3. Kulagaṇṭhikajātā - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Sa ummibhayaṃ suduttaraṃ - syā\\ | ||
+ | 5. Napuneti - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Gilibaḷiso - syā\\ | ||
+ | 7. Vaḍāya - machasaṃ, syā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca bhikkhave-1. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Santi ca bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | Santi ca bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | 1. Santi bhikkhave - sī 1. Syā. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 4\\ | ||
+ | Khīrarukkhopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 231. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so atthī, yo doso so <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthī, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave bīrarukkho, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo deso so atthi, yo moho so atthi; yo rāgo so appahīno yo doso so appahīno, yo moho so appahīno; tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | 1. Milakkhu - syā. \\ | ||
+ | 2. Ato yato - sīmu. \\ | ||
+ | 3. Hindeyya (aṭṭhakathā) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhu viññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā sukkho kolāpo therovassiko, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | Yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi; yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno yo moho so pahīno; tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammesu manassa āpāthaṃ āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 5\\ | ||
+ | Koṭṭhitasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 232. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: | ||
+ | Kinnu kho āvuso sāriputta cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ rūpā cakkhussa saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso koṭṭhita, | ||
+ | Ghāna ghandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso kāḷo ca balivaddo-1 odāto ca balivaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu, yo nu kho evaṃ vadeyya: kāḷo balivaddo odātassa balivaddassa saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Cakkhuṃ vā āvuso rūpānaṃ saññojanaṃ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | Sotaṃ vā āvuso saddānaṃ saññojanaṃ abhavissa, saddā vā sotassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | Ghānaṃ vā āvuso gandhānaṃ saññojanaṃ abhavissa, gandhā vā ghānassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Jivhā vā āvuso rasānaṃ saññojanaṃ abhavissa, rasā vā jivhāya saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | Kāyo vā āvuso phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ abhavissa, phoṭṭhabbā vā kāyassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | Mano vā āvuso dhammānaṃ saññojanaṃ abhavissa, dhammā vā manassa saññojanaṃ abhavissa, na idaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya, | ||
+ | |||
+ | Tadamināpetaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | Na sota saddānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Balibaddo - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saṃvijjati kho āvuso bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. \\ | ||
+ | Saṃvijjati kho āvuso bhagavato sota, passati bhagavā sotena saddaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. \\ | ||
+ | Saṃvijjati kho āvuso bhagavato ghāna, passati bhagavā ghānena gandhaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. \\ | ||
+ | Saṃvijjati kho āvuso bhagavato jivhā, sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. \\ | ||
+ | Saṃvijjati kho āvuso bhagavato mano, jānāti bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iminā kho etaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | Na sota saddānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 18. 6\\ | ||
+ | Kāmabhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 233. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca kāmabhu kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā kāmabhusāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kāmabhu āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho āvuso ānanda cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ rūpā cakkhussa saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso kāmabhu, cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso na cakkhu rūpānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na ghāna gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 7\\ | ||
+ | Udāyīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 234. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca udāyī kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyīsāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Yatheva nu kho-1 āvuso ānanda ayaṃ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito, itipāyaṃ-2 kāyo anattāti. Sakkā evamevaṃ viññāṇampidaṃ-3 ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ itipidaṃ viññāṇaṃ anattāti. | ||
+ | |||
+ | Yatheva kho āvuso udāyī ayaṃ kāyo bhagavatā aneka pariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito, itipāyaṃ kāyo anattāti, sakkā evameva viññāṇampidaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ itipidaṃ viññāṇaṃ anattāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Yathevannukho - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 2. Itipi ayaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Viññāṇampi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuñcāvuso paṭicca rūpe vuppajjati cakkhuviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Sotañcāvuso paṭicca sadde vuppajjati sotaviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Ghānañcāvuso paṭicca gandhe vuppajjati ghānaviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Jivhañcāvuso paṭicca rase vuppajjati jivhāviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Kāyañcāvuso paṭicca phoṭṭhabbe vuppajjati kāyaviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Manañcāvuso paṭicca dhamme vuppajjati manoviññāṇanti, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya, so tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujukaṃ navaṃ akukkukajātaṃ-3. Tamenaṃ mūle <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso bhikkhu chassu phassāyatanesu neva attānaṃ nāttaniyaṃ samanupassati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upādāya - syā\\ | ||
+ | 2. Apariseso - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Akukkuṭakajātaṃ - syā\\ | ||
+ | 4. Vinibbhujjeyya - sī 1, 2. \\ | ||
+ | Vinibbhajjeyya - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 8\\ | ||
+ | Ādittapariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 235. Ādittapariyāyaṃ vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave ādittāpariyāyo dhammapariyāyo? | ||
+ | |||
+ | Varaṃ bhikkhave tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhutena sotindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Varaṃ bhikkhave tiṇhena nikhādanena ādittena sampajjalitena sajotibhutena ghānindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Varaṃ bhikkhave tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhutena jivhindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Gadhitaṃ - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Varaṃ bhikkhave tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Caraṃ bhikkhave sottaṃ-1 sottaṃ kho panāhaṃ bhikkhave vañjhaṃ-2 jīvitānaṃ vadāmi, aphalaṃ jīvitānaṃ vadāmi, momuhaṃ jīvitānaṃ vadāmi. Na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṃ vitakkānaṃ vasaṃgato saṅghaṃ bhindeyya. Imaṃ khvāhaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhutena sotindriyaṃ samphalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nikhādanena ādittena sampajjalitena sajotibhutena ghānindriyaṃ samphalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhutena jivhindriyaṃ samphalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Sutataṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Vajjaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ samphalimaṭṭhaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tiṭṭhatu tāva sottaṃ handāhaṃ idameva manasikaromi 'iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 18. 9\\ | ||
+ | Hatthapādupamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 236. Hatthesu bhikkhave sati ādānanikkhepanaṃ paññāyati. Pādesu sati abhikkamapaṭikkamo paññāyati. Pabbesu sati sammiñjana-1 pasāraṇaṃ paññāyati. Kucchismiṃ sati jighacchā pipāsā paññāyati. Evameva kho bhikkhave cakkhusmiṃ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. -2 \\ | ||
+ | Sotasmiṃ sati sotasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Ghānasmiṃ sati ghānasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Kāyasmiṃ sati kāyasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Manasmiṃ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. \\ | ||
+ | Hatthesu bhikkhave asati ādānanikkhepanaṃ na paññāyati, | ||
+ | Sotasmiṃ asati sotasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Ghānasmiṃ asati ghānasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Kāyasmiṃ asati kāyasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Manasmiṃ asati manosamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. \\ | ||
+ | 1. Samiñjana - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Sukhadukkhaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 18. 10\\ | ||
+ | Dutiyahatthapādupamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 237. Hatthesu bhikkhave sati ādānanikkhepanaṃ hoti. Pādesu sati abhikkamapaṭikkamo hoti. Pabbesu sati sammiñjanapasāraṇaṃ hoti. \\ | ||
+ | Kucchismiṃ sati jighacchā pipāsā hoti. Evameva kho bhikkhave cakkhusmiṃ sati cakkhusamphassapaccayā <span pts_page # | ||
+ | Sotasmiṃ sati sotasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Ghānasmiṃ sati ghānasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Kāyasmiṃ sati kāyasamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Manasmiṃ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. \\ | ||
+ | Hatthesu bhikkhave asati ādānanikkhepanaṃ na paññāyati, | ||
+ | Sotasmiṃ asati sotasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Ghānasmiṃ asati ghānasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Kāyasmiṃ asati kāyasamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. Manasmiṃ asati manosamphassapaccayā nūpajjati ajjhattaṃ sukhaṃ dukkhaṃ. \\ | ||
+ | Samuddavaggo aṭṭhārasamo-1. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Dve samuddā bāḷisiko khīrarukkhena koṭṭhito\\ | ||
+ | Kāmabhu udāyī ceva ādittena ca aṭṭhamaṃ\\ | ||
+ | Hatthapādūpamā dveti vaggo tena pavuccati. | ||
+ | |||
+ | 1. Samanto - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 19. Āsivisavaggo\\ | ||
+ | 1. 19. 1 | ||
+ | |||
+ | Āsivisopamasuttaṃ\\ | ||
+ | 238. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti bhadanteti. Te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave cattāro āsivisā-1. Uggatejā ghoravisā. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkulo-2, | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ yena vā tena vā palāyetha, tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ime te-6 ambho purisa, pañcavadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubaddho-7. Yattheva naṃ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti; | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ayaṃ te ambho purisa chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubaddho yattheva naṃ passissāmi tattheva siro pātessāmīti-8. Yante ambho purisa karaṇīyaṃ taṃ karohīti. Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Āsivisā - syā\\ | ||
+ | 2. Dukkhappaṭikūlo - machasaṃ, dukkhapaṭikulo - syā\\ | ||
+ | 3. Nahāpetabbā - machasaṃ syā, sī2\\ | ||
+ | 4. Pavesetabbā - sya. [PTS]\\ | ||
+ | 5. Nigacchissati - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 6. Ime kho - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Anubandhā - sīmu. Machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Pātissāmi -sī 1. 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | So passeyya suññaṃ gāmaṃ: yaññadeva gharaṃ paviseyya rittakaññeva paviseyya, tucchakaññeva paviseyya, suññakaññeva paviseyya, yaññadeva bhājanaṃ parimaseyya, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Atha kho so bhikkhave puriso bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ uggatejānaṃ ghoravisānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Pavisanti - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Na cassa sī - 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Apārāpāraṃ - machasaṃ. Apārapāraṃ sī2. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave tassa purisassa evamassa: ' | ||
+ | |||
+ | Upamā kho myāyaṃ bhikkhave, katā atthassa viññāpanatthāya, | ||
+ | Pañca vadhakā paccatthikāti kho bhikkhave, pañcannetaṃ-5. Upādānakkhandhānaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. Catunnaṃ sī-2\\ | ||
+ | 5. Pañcannaṃ - sī 2\\ | ||
+ | 6. Channaṃ - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cakkhuto cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | Sotato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | Ghānato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | Jivhāto cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | Kāyako cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | Manato cepi naṃ bhikkhave paṇḍito vyatto medhāvi upaparikkhati, | ||
+ | |||
+ | Corā gāmaghātakāti kho bhikkhave, channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Cakkhu bhikkhave haññati manāpāmanāpesu rūpesu, sotaṃ haññati manāpāmanāpesu saddesu, ghānaṃ haññati manāpāmanāpesu gandhesu, jivhā haññati manāpāmanāpesu rasesu, kāyo haññatī manāpāmanāpesu phoṭṭhabbesu. Mano haññati manāpāmanāpesu dhammesu. | ||
+ | |||
+ | Mahāudakaṇṇavoti kho bhikkhave, catunnetaṃ oghānaṃ adhivacanaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 2\\ | ||
+ | Rathūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 239. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi: indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya na nimitataggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, subhumiyaṃ cātummahāpathe ājaññaratho yutto assa-1. Odhastapatodo: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti: 'neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti: idha bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. | ||
+ | |||
+ | 1. Assa ṭhito - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Odhatapatodo - syā\\ | ||
+ | 3. Ṇaṇaṃ - syā. \\ | ||
+ | 4. Ropanatthāya - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nissajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 3\\ | ||
+ | Kummopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 240. Bhutapubbaṃ bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto ahosi; sigālopi kho bhikkhave sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto hoti. Addasā kho bhikkhave kummo kacchapo sigālaṃ duratova gocarapasutaṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave tumhepi māro pipāmā satataṃ samitaṃ paccupaṭṭhito; | ||
+ | |||
+ | Tasmātihabhikkhave indriyesu guttadvārā viharatha, | ||
+ | |||
+ | Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃkalāyati - aṭṭhakathā. \\ | ||
+ | 2. Duratova gocarapasutaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya mā nimitataggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino, | ||
+ | Yato kho tumhe bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Samodahaṃ bhikkhu mano vitakke\\ | ||
+ | Anissito aññamaheṭhayāno\\ | ||
+ | Parinibbuto na upavadeyya kañciti. | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 4\\ | ||
+ | Dārukkhandhopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 241. Ekaṃ samayaṃ bhagavā ayojjhāyaṃ-1 viharati gaṅgāya nadiyā tīre, addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sace kho bhikkhave dārukkhandho na orimaṃ tīraṃ upagacchati, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave sace tumhepi na orimaṃ tīraṃ upagacchatha-2 na pārimaṃ tīraṃ upagacchatha na majjhe saṃsīdissatha, | ||
+ | |||
+ | 1. Kosambiyaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Upagacchittha - sī 1\\ | ||
+ | 3. Gahessati - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante orimaṃtīraṃ? | ||
+ | |||
+ | Orimaṃtīranti kho bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti; atha kho nando gopālako bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ kho bhante na orimaṃtīraṃ upagacchāmi, | ||
+ | |||
+ | Tena hi tvaṃ nanda, sāmikānaṃ gāvo nīyyādehīti-4. Gamissanti bhante gāvo vacchagiddhiniyoti, | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃside. Machasaṃ, syā. Sī1\\ | ||
+ | 2. Kasambukajāto - syā. \\ | ||
+ | 3. Gahessati - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Nīyyātehīti - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 5\\ | ||
+ | Dutiya dārukkhandhopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 242. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kimbilāyaṃ-1 viharati gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sace kho bhikkhave dārukkhandho na orimaṃ tīraṃ upagacchati, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave sace tumhepi na orimaṃ tīraṃ upagacchatha- na pārimaṃ tīraṃ upagacchatha na majjhe saṃsīdissatha, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā kimbilo-2 bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante orimaṃtīraṃ? | ||
+ | |||
+ | Orimaṃtīranti kho bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 6\\ | ||
+ | Avassutapariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 243. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kāpilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kapilavatthavānaṃ-4 sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti, anajjhāvutthaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhutena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kimilāyaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Kimilo - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Na vuṭṭhānaṃ - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Kapilavatthuvāsinaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhante kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti, anajjhāvuttaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhute, | ||
+ | |||
+ | Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi: ' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthevesu sakyesu āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: vigatathīnamiddho kho moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 1. Sattharitvā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Maññasīti - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Paccāmukhā - syā, sī 2\\ | ||
+ | 4. Gotama - sī 2. \\ | ||
+ | 5. Piṭṭhimema āgilāyati - sī 1, 2. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhu āmantesi ' | ||
+ | |||
+ | Avassutapariyāyañca vo āvuso desissāmi, anavassutapariyāyañca taṃ suṇātha. Kathañcāvuso avassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vihāraṃ cāvuso bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Seyyathāpi āvuso naḷāgāraṃ vā tiṇāgāraṃ vā sukkhaṃ kolāpaṃ terovassikaṃ puratthimāya cepi naṃ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso evaṃ vihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati; | ||
+ | Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Evaṃ vihāriṃ cāvuso bhikkhuṃ rūpā adhibhaṃsu, | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu rūpādhibhuto-1 saddādhibhuto gandhādhibhuto rasādhibhuto phoṭṭhabbādhibhuto dhammādhibhuto, | ||
+ | Kathañcāvuso anavassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, | ||
+ | Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu anavassuto sotaviññeyyesu saddesu. Anavassuto ghānaviññeyyesu gandhesu, anavassuto jivhāviññeyyesu rasesu, anavassuto kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vihāriṃ cāvuso bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhibhuto -sīmu. Sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Ponobbhavikā - syā. \\ | ||
+ | 3. Āyati - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi āvuso kuṭāgārakā vā kuṭāgārasālā vā1. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso evaṃ vihāriṃ bhikkhuṃ cakkhuto cepi naṃ māro upasaṅkamati; | ||
+ | Sotato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Ghānato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Jivhāto cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Kāyato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Manato cepi naṃ māro upasaṅkamati, | ||
+ | Evaṃ vihārī cāvuso bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; | ||
+ | Sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṃ adhibhaṃsu; | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu rūpādhibhū saddādhibhū gandhādhibhū rasādhibhū phoṭṭhabbādhibhū dhammādhibhū; | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: sādhu sādhu moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 7\\ | ||
+ | Dukkhadhammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 244. Yato kho bhikkhave bhikkhu sabbesaṃ yeva dukkhadhammānaṃ samudayañca-5 atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti, tathā kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho so nānuseti, tathā kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti. | ||
+ | |||
+ | 1. Kuṭāgāraṃ vā sālā vā - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Maddāvalepanā - syā\\ | ||
+ | Addāvalepanā - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Sādhusādhu kho - syā. \\ | ||
+ | 4. Abhinandunti - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 5. Assādañca ādīnavañca - sī 1. 2\\ | ||
+ | 6. Anubandho - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sabbesaṃyeva dukkhadhammānaṃ samudayañca atthagamañca yathābhūtaṃ pajānāti iti rūpaṃ, itirūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; | ||
+ | Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo iti saṅkhārā, | ||
+ | Iti viññāṇaṃ, | ||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti yathāssa kāme passato yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho so nānuseti, seyyathāpi bhikkhave aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti yathā carantaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti, | ||
+ | |||
+ | Katañcava bhikkhave asaṃvaro hoti. | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, | ||
+ | 1. Iti imameva - syā\\ | ||
+ | 2. Aññāṇañhi - syā\\ | ||
+ | 3. Ca passāmi - syā\\ | ||
+ | 4. Gacchāmi - syā\\ | ||
+ | Nigaccha sāmi - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Tassapuratopi - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 6. Sato abhikkameyya- sīmu. Sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti: | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, | ||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave, bhikkhuno evaṃ carato evaṃ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅakappā saññojaniyā, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, puriso divasasantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho bhikkhave udakaphusitānaṃ nipāto, atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṃ carato evaṃ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā; | ||
+ | |||
+ | Tañce bhikkhave bhikkhuṃ evaṃ carantaṃ evaṃ viharantaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | So vata bhikkhave bhikkhu evaṃ caranto evaṃ viharanto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Ḍayhanti - sī 1, 2. \\ | ||
+ | Dayhanti - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikhve tañce-1 bhikkhuṃ evaṃ carantaṃ evaṃ viharantaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 8\\ | ||
+ | Kiṃsukopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 245. Atha-3 kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena-4. Yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Tañca - sī 1\\ | ||
+ | 2. Tathā - machasaṃ. Sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Yato - sī 2. \\ | ||
+ | 4. Pañha veyyākaraṇena - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhuno pañhavyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | * \\ | ||
+ | Atha khvāhaṃ bhante asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhavyākaraṇena yenaññataro bhikkhu tenupasaṅakami, | ||
+ | |||
+ | Atha khvāhaṃ bhante asantuṭṭho tassa bhikkhuno pañhavyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotīti? | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhu purisassa kiṃsuko adiṭṭhapubbo assa, so yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhavyākareṇana yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, | ||
+ | Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhavyākareṇana yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhū rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷahuddāpaṃ-4. Daḷha pākāratoraṇaṃ chadvāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho taṃ sīghaṃ dutayugaṃ nagarasāmissa-5 yathābhūtaṃ vacanaṃ nīyyātetvā yathāgatamaggaṃ paṭipajjeyya. Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: uttarāya disāya āgantvā sīghaṃ dutayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṃ dūtayugaṃ taṃ dovārikaṃ evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | 1. Ojirakajāto - sī 2, [PTS]\\ | ||
+ | 2. Suvisuddhaṃ hoti - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 3. Tathā tathā botehi sappurisehi - machasaṃ. \\ | ||
+ | Chekehi sappurisehi - syā. \\ | ||
+ | 4. Daḷahuddhāpaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Nagarassasāmi - sīmu, syā. \\ | ||
+ | Imassa nagarassāmī - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Upamā kho myāyaṃ bhikkhu katā atthassa viññāpanāya, | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 9\\ | ||
+ | Vīṇopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 246. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ-1 vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, -2. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi. | ||
+ | |||
+ | Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sotaviññeyyesu saddesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye sotaviññeyyehi saddehi. | ||
+ | |||
+ | Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ghānaviññeyyesu gandhesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye ghānaviññeyyehi gandhesu. | ||
+ | |||
+ | Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca dubhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye jivhāviññeyyehi rasesu. | ||
+ | |||
+ | Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi. | ||
+ | |||
+ | Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vā cetaso, tato cittaṃ nivāraye, sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca, asappurisasevito ceso maggo na ceso maggo sappurisehi sevito, na tvaṃ arahasīti tato cittaṃ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi. | ||
+ | |||
+ | 1. Sappaṭighaṃ vāpi - syā. \\ | ||
+ | 2. Nivāreyya, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave kiṭṭhaṃ sampannaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho bhikkhave goṇo kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otareyya, tamenaṃ kiṭṭharakkhako nāsāya suggahitaṃ gaṇheyya, nāsāya suggahitaṃ gahetvā uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggaṇaheyya, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho bhikkhave goṇo kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otareyya, tamenaṃ kiṭṭharakkhako nāsāya suggahitaṃ gaṇheyya, nāsāya suggahitaṃ gahetvā uparighaṭāyaṃ suniggahitaṃ niggaṇaheyya, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa, so vīṇāsaddaṃ suṇeyya, so evaṃ vadeyya: "ambho kissa-7 nukho eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: " | ||
+ | 1. Kiṭṭhārakkho - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Otāritvā - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Otāreyya - sī 2. \\ | ||
+ | 4. Osajjeyya - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Ujujānaṃ - sī 1, 2. Udujitaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Sammujujātaṃ - sī 1, 2, sudujitaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Kassa - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | |||
+ | So taṃ vīṇaṃ dasadhā vā satadhā-4. Vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṃ phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kāreyya sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. | ||
+ | |||
+ | So evaṃ vadeyya: asatī-5. Kirāyaṃ bho vīṇā nāma, yathevaṃ yaṃ kiñci vīṇā nāma, ettha ca panāyaṃ jano ativelaṃ pamatto palāḷito-6. Ti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu rūpaṃ samantesati yāvatā rūpassa gati. Vedanā samantesati yāvatā vedanāya gati, saññaṃ samantesati yāvatā saññāya gati saṅkhāre samantesati yāvatā saṅkhārānaṃ gati. Viññāṇaṃ samantesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṃ samantesato yāvatā rūpassa gati. Vedanaṃ samantesato yāvatā vedanassa gati. Saññaṃ samantesato yāvatā saññāṇassa gati. Saṅkhāre samantesato yāvatā saṅkhārassa gati. Viññāṇaṃ samannesato yāvatā viññāṇassa gati. Yampassa taṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 19. 10\\ | ||
+ | Chappāṇakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 247. Seyyathāpi bhikkhave puriso arugatto pakkagatto saravanaṃ paviseyya, tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijejhayyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti: | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso avassuto hoti: idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | 1. Carati - syā\\ | ||
+ | 2. Mañcaṃ - syā\\ | ||
+ | 3. Upadhāraṇeva - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Satata dhā - sī 1\\ | ||
+ | 5. Asakkirāyaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 6. Palaḷito - machasaṃ\\ | ||
+ | 7. Vilekheyuṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Vilākheyuṃ- syā\\ | ||
+ | 8. Ayañca kho [PTS] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde adhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave puriso chappāṇake gahetvā nānā visaye nānāgocare daḷhāya bandheyya: ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, suṃsumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, pakkhiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandhayya, kukkuraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ahi āviñjeyya vammikaṃ pavekkhāmīti, | ||
+ | Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhuno kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | 1. Pāṇakānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Pāṇakā - syā\\ | ||
+ | 2. Anuvidhiseyyuṃ- sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde nādhimuccati, | ||
+ | Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe nādhimuccati, | ||
+ | Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase nādhimuccati, | ||
+ | Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe nādhimuccati, | ||
+ | Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave puriso chappāṇake gahetvā nānā visaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya, ahiṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, suṃsumāraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, pakkhiṃ gahetvā daḷhāya rajjayā bandhayya, kukkuraṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, sigālaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya, makkaṭaṃ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya; daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thamhe vā upanibandheyya. | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhave chappāṇakā nānā visayā nānā gocarā sakaṃ sakaṃ gocaravisayaṃ āviñjeyyuṃ; | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhuno kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, | ||
+ | |||
+ | Daḷhe khīle vā thamhe vā. Ti kho bhikkhave kāyagatā satiyā etaṃ adhivacanaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 19. 11\\ | ||
+ | Yavakalāpīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave assutavā puthujjano cakkhusmiṃ haññati manāpāmanāpehi rūpehi, sotasmiṃ haññati manāpāmanāpehi saddehi, ghānasmiṃ haññati manāpāmanāpehi gandhehi, jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi, kāyasmiṃ haññati manāpāmanāpehi phoṭṭhabbehi, | ||
+ | |||
+ | Sace so bhikkhave assutavā puthujjano āyatiṃ punabbhavāya ceteti evaṃ hi so bhikkhave moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi bhikkhave sā yavakalāpī sattamāya vyābhaṅgiyā haññamānā, | ||
+ | |||
+ | Bhutapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samūpabbuḷho ahosi, atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure āmantesi: "sace mārisā, devāsurasaṅgāme samūpabbūḷhe, | ||
+ | |||
+ | 1. Taṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Vepacitti - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Sudhammaṃ sahaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Bandho - sī 1, 2, syā. \\ | ||
+ | 5. Idānāhaṃ - syā. \\ | ||
+ | 6. Devapūre - sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yadā ca kho bhikkhave vepacittissa asurindassa evaṃ hoti; dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṃ asurapuraṃ gamissāmīti, | ||
+ | |||
+ | Asmīti bhikkhave maññitametaṃ ayamahamasmīti maññitametaṃ, | ||
+ | |||
+ | Asmīti bhikkhave iñjitametaṃ ayamahamasmīti iñjitametaṃ, | ||
+ | |||
+ | Asmīti bhikkhave phanditametaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Bandhaṃ - sī 1, 2 syā. \\ | ||
+ | 1. Bandho - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asmīti-1. Bhikkhave papañcitametaṃ, | ||
+ | |||
+ | Asmīti-1. Bhikkhave mānagatametaṃ, | ||
+ | |||
+ | Āsīvisavaggo ekunavīsatimo. \\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Dukkhadhammā kiṃsukā vīṇā chappāṇakā-2. Yavakalāpena cāti | ||
+ | |||
+ | Catuttho paṇṇāsako. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Nandikkhayā saṭṭhinayā samuddo uragena ca\\ | ||
+ | Catutthapaṇṇāsakā ete nipātesu pakāsitāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Asmītiha - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Vīṇā cchappāṇaka. - Sī\\ | ||
+ | 3. Idaṃ potthakesu na dissate | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sagāthāvaggo\\ | ||
+ | 1. 20. 1\\ | ||
+ | Samādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 249. Tisso imā bhikkhave vedanā, katamā tisso,* sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā kho bhikkhave tisso vedanāti. | ||
+ | |||
+ | Samāhito sampajāno sato buddhassa sāvako\\ | ||
+ | Vedanā ca pajānāti vedanānañca sambhavaṃ\\ | ||
+ | Yattha cetā nirujjhanti maggañca khayagāminaṃ\\ | ||
+ | Vedanānaṃ khayā bhikkhu nicchāto parinibbuto ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 2\\ | ||
+ | Sukhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 250. Tisso imā bhikkhave vedanā, katamā tisso; sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā; imā kho bhikkhave tisso vedanāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ajjhattañca bahiddhā ca yaṃ kiñci atthi veditaṃ\\ | ||
+ | Etaṃ dukkhanti ñatvāna mosadhammaṃ palokitaṃ-1. \\ | ||
+ | Phussa phussa vayampassaṃ-2. Evaṃ tattha virajjatī ti. | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 3\\ | ||
+ | Pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 251. Tisso imā bhikkhave vedanā. Katamā tisso, sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Sukhāya bhikkhave vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya, | ||
+ | 1. Palokina - machasaṃ, aṭṭhakathā\\ | ||
+ | 2. Vayaṃ phussaṃ - syā, aṭṭhakathā\\ | ||
+ | Phassaṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Bhikkhuno - sī 1, 2\\ | ||
+ | 4. Niranusayo sammaddaso - machasaṃ\\ | ||
+ | Nirāgānusayo - syā\\ | ||
+ | 5. Vivattayī - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sukhaṃ vediyamānassa vedanaṃ appajānato\\ | ||
+ | So rāgānusayo hoti anissaraṇadassino. | ||
+ | |||
+ | Dukkhaṃ vediyamānassa vedanaṃ appajānato\\ | ||
+ | Paṭighānusayo hoti anissaraṇadassino. | ||
+ | |||
+ | Adukkhamasukhaṃ santaṃ bhuripaññena desitaṃ\\ | ||
+ | Taṃ cāpi abhinandanto-1. Neva dukkhā pamuccati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tato so vedanā sabbā parijānāti paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 4\\ | ||
+ | Pātālasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 252. Assutavā bhikkhave puthujjano evaṃ vācaṃ bhāsati: 'atthi mahāsamudde pātālo' | ||
+ | |||
+ | Yo etā nādhivāseti uppannā vedanā dukhā-5. \\ | ||
+ | Sārīrikā pāṇaharā yāhi phuṭṭho pavedhati. | ||
+ | |||
+ | Akkandati parodati dubbalo appathāmako\\ | ||
+ | Na so pātāle paccuṭṭhāsi atho gādhampi nājajhagā. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yo cetā adhivāseti uppannā vedanā dukhā-7. \\ | ||
+ | Sārīrikā pāṇaharā yāhi phuṭṭho na vedhati\\ | ||
+ | Sa ce pātāle paccuṭṭhāsi atho gādhampi ajjhagā ti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhinandanti - sīmu 11\\ | ||
+ | 2. Yato vā kho - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Saṃkhasaṃ nopeti - machasaṃ\\ | ||
+ | Nupeti - syā\\ | ||
+ | Na upeti - sī. Mu. \\ | ||
+ | 4. Urattāliṃ - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 5. Dukkhā, - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 20. 5\\ | ||
+ | Daṭṭhabbasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 253. Tisso imā bhikkhave vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Sukhā bhikkhave vedanā dukkhato daṭṭhabbā, | ||
+ | |||
+ | Yato kho bhikkhave bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sammaddaso acchecchi taṇhaṃ, vāvattayī saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yo sukhaṃ dukkhato adda dukkhamaddakkhi sallato\\ | ||
+ | Adukkhamasukhaṃ santaṃ addakkhī naṃ aniccato. | ||
+ | |||
+ | Sa ve sammaddaso bhikkhu parijānāti vedanā\\ | ||
+ | So vedanā pariññāya diṭṭhadhamme anāsavo\\ | ||
+ | Kāyassa bhedā dhammaṭṭho saṅkhaṃ nopeti vedaguti. | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 6\\ | ||
+ | Sallasuttaṃ\\ | ||
+ | 254. Assutavā bhikkhave puthujjano sukhampi vedanāṃ vediyati, dukkhampi vedanaṃ vediyati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vediyati, sutavā bhikkhave ariyasāvako sukhampi vedanaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavamamūlakā no bhante dhammā bhagavantettikā bhagavampaṭisaraṇā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assutavā bhikkhave puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati so dve vedanā vediyati kāyikañca cetasikañca seyyathāpi bhikkhave purisaṃ sallena vijejhayyuṃ, | ||
+ | Evameva kho bhikkhave assutavā puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati. Kilamati, paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati, so dve vedanā vediyati kāyikañca cetasikañca. Tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā hoti. Tamenaṃ dukkhāya vedanāya paṭighavantaṃ yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo so anuseti, so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu, na bhikkhave pajānāti assutavā puthujjano aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tassa tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ appajānato yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo so anuseti. So sukhañce-1. Vedanaṃ vediyati saññatto naṃ vediyati, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati: so ekaṃ vedanaṃ vediyati kāyikaṃ, na cetasikaṃ. Seyyathāpi bhikkhave purisaṃ sallena vijejhayyuṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sukhaṃ - sī 2\\ | ||
+ | 2. Na anuvijjheyyuṃ - sī 1. 2. \\ | ||
+ | Anurodhaṃ na vijjheyyuṃ - syā\\ | ||
+ | 3. Ekasallena - machasaṃ, \\ | ||
+ | 4. Vedayati - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa kāmasukhaṃ anabhinandato yo sukhāya vedanāya rāgānusayo so nānuseti. So tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, tassa tāsaṃ vedanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānato yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo so nānuseti, so sukhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati, dukkhañce vedanaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Na-1 vedanaṃ vediyati sapaññaño-2. \\ | ||
+ | Sukhampi dukkhampī bahussutopi\\ | ||
+ | Ayañca dhīrassa puthujjanena\\ | ||
+ | Mahā-3 viseso kusalassa hoti. | ||
+ | |||
+ | Saṅkhātadhammassa bahussutassa\\ | ||
+ | Sampassato lokamimaṃ parañca\\ | ||
+ | Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṃ\\ | ||
+ | Aniṭṭhato no paṭighātameti. | ||
+ | |||
+ | Tassānurodhā athavā virodhā\\ | ||
+ | Vidhūpitā-4 atthagatā na santi\\ | ||
+ | Padañca ñatvā virajaṃ asokaṃ\\ | ||
+ | Sammā pajānāti bhavassa pāraguti. \\ | ||
+ | 1. 20. 7\\ | ||
+ | Gelaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 255. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. Na so - syā\\ | ||
+ | 2. Sappañño - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 3. Ayaṃ - syā\\ | ||
+ | 4. Vidhamikā - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sampajāno hoti; idha bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammañjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅgāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti; evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sampajāno-1 hoti. Sato bhikkhave bhikkhu sampajāno kālaṃ āgameyya, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ-2. Sukhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva kāyaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | |||
+ | So kāye ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ-2. Dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva kāyaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | |||
+ | 1. Sampajānakāri - machasaṃ syā\\ | ||
+ | 2. Me ayaṃ - sī 2, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | So kāye ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati, tassa kāye ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato vayānupassino viharato virāgānu passīno viharato nirodhānupassino viharato paṭinissaggānupassino viharato yo kāye ca dukkhāya ca vedanāya paṭighānusayo so pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati adukkhamasukhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ adukkhamasukhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva kāyaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | So kāye ca adukkhamasukhāya vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati, tassa kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato vayānupassino viharato virāgānupassino viharato nirodhānupassino viharato paṭinissaggānupassino viharato yo kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya avijjānusayo so pahīyati. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, -1. Tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; | ||
+ | |||
+ | 1. Jhā peyya - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 2. Jīvitassa pariyantikaṃ - sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 20. 8\\ | ||
+ | Dutiya gelaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 256. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallāṇā-1. Vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ; | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ sukhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva kāyaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭisallānā - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati; vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati, tassa phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato vayānupassino viharato paṭinissaggānu passīno viharato yo phasse ca sukhāya ca vedanāya rāgānusayo so pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva phassaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | |||
+ | So phasse ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati, tassa phasse ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato vayānupassino viharato virāgānu passīno viharato nirodhānupassino viharato paṭinissaggānupassino viharato yo phasse ca dukkhāya ca vedanāya paṭighānusayo so pahīyati. | ||
+ | |||
+ | Tassa ce bhikkhave bhikkhuno evaṃ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati adukkhamasukhā vedanā; so evaṃ pajānāti; uppannā kho myāyaṃ adukkhamasukhā vedanā, sā ca kho paṭicca no apaṭicca, kiṃ paṭicca: imameva phassaṃ paṭicca, ayaṃ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So phasse ca adukkhamasukhāya vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati, tassa phasse ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato vayānupassino viharato virāgānu passīno viharato nirodhānupassino viharato paṭinissaggānupassino viharato yo phasse ca adukkhamasukhāya ca vedanāya avijjānusayo so pahīyati. \\ | ||
+ | So sukhañce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti. Anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti; dukkhañce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti, anajjhesitāti pajānāti anabhinanditāti pajānāti; adukkhamasukhañce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti, anajjhesitāti pajānāti anabhinanditāti pajānāti; so sukhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati dukkhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati, adukkhamasukhañceva vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati; so kāya pariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti; kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantīti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, -1. Tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 9\\ | ||
+ | Aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 257. Tisso imā bhikkhave vedanā aniccā saṅkhatā paṭicca samuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā katamā tisso; sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā imā kho bhikkhave tisso vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 20. 10\\ | ||
+ | Phassamūlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 258. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dukkhavedaniyaṃ bhikkhave phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujajhati, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ saṅghaṭṭhanasamodhānā usmā jāyati tejo abhinibbattati, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Samādhi sukha pahānena pātālaṃ daṭṭhabbena ca\\ | ||
+ | Sallena ca gelaññehi anicca phassamūlakāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Vūpasamati - sayā\\ | ||
+ | 2. Tajajaṃ phassaṃ paṭicca tajjā vedanā upapajjati tajjassa phassassa nirodhā tajjā vedanā nirujajhati - machasaṃ, syaja. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. Rahogatavaggo\\ | ||
+ | 2. 2. 1\\ | ||
+ | Rahogatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 259. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: tisso vedanā vuttā bhagavatā, sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā tisso vedanā vuttā bhagavatā. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti. Kinnu kho etaṃ ca bhagavatā sandhāya bhāsitaṃ; | ||
+ | |||
+ | Sādhu, sādhu bhikkhu, tisso imā bhikkhu vedanā vuttā mayā, sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā, imā tisso vedanā vuttā mayā. Vuttaṃ kho panetaṃ bhikkhu mayā yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ-1. Dukkhasminti. Taṃ kho panetaṃ bhikkhu mayā saṅkhārānaññeva aniccataṃ sandhāya bhāsitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhu mayā anupubba-3. Saṅkhārānaṃ nirodho akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbantaṃ - sī 1. \\ | ||
+ | 2. Saṅkhārānaṃ - yeva - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Anupubbaṃ - sī 1. 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhu mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti vūpasantā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā vūpasantā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā vūpasantā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā vūpasantā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. | ||
+ | |||
+ | Chayimā bhikkhu passaddhiyo: | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 2\\ | ||
+ | Ākāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 260. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yathāpi vātā ākāse vāyānti vividhā puthu\\ | ||
+ | Puratthimā pacchimā vāpi uttarā atha dakkhiṇā, | ||
+ | Sarajā arajā vāpi sītā uṇhā ca ekadā\\ | ||
+ | Adhimattā parittā ca puthū vāyanti mālutā, \\ | ||
+ | Tathevimasmiṃ kāyasmiṃ samuppajjanti-1. Vedanā\\ | ||
+ | Sukhadukkhasamuppatti adukkhamasukhā ca yā\\ | ||
+ | Yato ca bhikkhū ātāpī sampajaññaṃ na riñcati-2. \\ | ||
+ | Tato so-3. Vedanā sabbā parijānāti paṇḍito. \\ | ||
+ | So vedanā pariññāya diṭṭhadhamme anāsavo\\ | ||
+ | Kāyassa bhedā dhammaṭṭho saṅkhaṃnopeti-4. Vedaguti. | ||
+ | |||
+ | 1. Samuppajjati - sī 1. 2\\ | ||
+ | 2. Sampajāno nirujajhati - syā. \\ | ||
+ | 3. Tato ca - sīmu. \\ | ||
+ | 4. Nūpeti - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 2. 3\\ | ||
+ | Dutiya ākāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 261. Seyyathāpi bhikkhave ākāse vividhā vātā vāyanti: purattimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyānti, sītāpi vātā vāyanti, uṇahāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave imasmiṃ kāyasmiṃ vividhā vedanā uppajjanti: sukhāpi vedanā uppajjanti, -1. Dukkhāpi vedanā uppajjanti, -1. Adukkhamasukhāpi vedanā uppajjanti' | ||
+ | Agārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 262. Seyyathāpi bhikkhave āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave imasmiṃ kāyasmiṃ vividhā vedanā uppajjanti: sukhāpi vedanā uppajjanti, dukkhāpi vedanā uppajjanti, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjanti, sāmisāpi sukhā vedanā uppajjanti, nirāmisāpi sukhā vedanā uppajjanti sāmisāpi dukkhā vedanā uppajjanti, nirāmisāpi dukkhā vedanā uppajjanti, sāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjanti, nirāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 5\\ | ||
+ | Santakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 263. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: katamā nu kho bhante vedanā? Katamo vedanā-2. Samudayo? Katamo vedanā nirodho? Katamā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tisso imā ānanda vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti ānanda vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Uppajjati - syā\\ | ||
+ | 2. Vedanāya sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Ko vedanāya - syā. \\ | ||
+ | 4. Kiṃ vedanāya - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṃ nirodho akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti vūpasantā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā vūpasantā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā vūpasantā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā vūpasantā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda mayā anupubbasaṅkhārānaṃ passaddhi-1. Akkhātā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honiti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti, catutthaṃ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti, <span pts_page # | ||
+ | 2. 2. 6\\ | ||
+ | Dutiyasantakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 264. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: katamā nu kho ānanda vedanā? Katamo vedanā samudayo? Katamo vedanānirodho? | ||
+ | |||
+ | Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavantettikā bhagavampaṭisaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Paṭippassaddhi - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tisso imā ānanda vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti ānanda vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṃ nirodho akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti vūpasantā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā vūpasantā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā vūpasantā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā vūpasantā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho panānanda mayā anupubbasaṅkhārānaṃ passaddhi akkhātā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honiti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti, catutthaṃ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti, khīṇasavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotīti. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhakasuttaṃ\\ | ||
+ | 2. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | 265. Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhave mayā anupubbasaṅkhārānaṃ nirodho akkhāto: paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhave mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti vūpasantā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā vūpasantā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā vūpasantā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā vūpasantā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. | ||
+ | |||
+ | Chayimā bhikkhave passaddhiyo, | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 8\\ | ||
+ | Dutiyaaṭṭhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 266. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavantettikā bhagavampaṭisaraṇā, | ||
+ | |||
+ | Tisso imā bhikkhave vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti bhikkhave vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhave mayā anupubbasaṅkhārānaṃ nirodho akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā niruddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhave mayā anupubbasaṅkhārānaṃ vūpasamo akkhāto, paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā vūpasantā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti vūpasantā hoti, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā vūpasantā honti, ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā vūpasantā hoti, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā vūpasantā hoti, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā vūpasantā hoti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho pana bhikkhave mayā anupubbasaṅkhārānaṃ passaddhi akkhātā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honiti, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti, catutthaṃ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti, saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti, khīṇasavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 2. 9\\ | ||
+ | Pañcakaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 267. Atha kho pañcakaṅgo-1. Thapati yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: kati nu kho bhante udāyī vedanā vuttā bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Tisso kho gahapati vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho gahapati tisso vedanā vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā bhagavatā. Dve bhante vedanā vuttā bhagavatā sukhā vedanā dukkhāvedanā. Yāyaṃ bhante adukkhamasukhā vedanā, sattasmiṃ esā paṇite sukhe vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: na kho gahapati dve vedanā vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā tisso vedanā vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṃ bhante adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapati etadavoca: na kho gahapati dve vedanā vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā tisso vedanā vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Pañcaṅgo [b] aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca: ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. | ||
+ | |||
+ | Santaṃ yeva kho ānanda pariyāyaṃ pañcakaṅgo thapati udāyissa bhikkhuno nābbhanumodi, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pariyāyadesito-1. Kho ānanda mayā dhammo. Evaṃ pariyāya desite kho ānanda mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ na samanumaññissanti na samanujānissanti na samanumodissanti; | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pariyāyadesito kho ānanda mayā dhammo, evaṃ pariyāya desite kho ānanda mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanumaññissanti samanujānissanti, | ||
+ | |||
+ | Pañcime ānanda kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho ānanda pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho ānanda ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Pariyāyena - sī 1, 2. 2. Tesaṃ - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañcānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: etaṃ paramaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: etaṃ paramaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: etaṃ paramaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: etaṃ paramaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | |||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: etaṃ paramaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti, | ||
+ | Ye kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | Ye ca kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ ānanda vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 10\\ | ||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 268. Dvepi mayā-1. Bhikkhave vedanā vuttā pariyāyena, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pariyāyadesito bhikkhave mayā dhammo. Evaṃ pariyāya desite kho pana bhikkhave mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ na samanumaññissanti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ pariyāyadesito bhikkhave mayā dhammo. Evaṃ pariyāya desite kho pana bhikkhave mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanumaññissanti, | ||
+ | |||
+ | Pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Dve mayā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Chāpi - sī 1, syā, \\ | ||
+ | 3. Aṭṭhārasāpi - sī 1, syā. \\ | ||
+ | 4. Aññamaññassa - sī 1, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo kho ānanda evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | |||
+ | Ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ: " | ||
+ | |||
+ | Rahogatavaggo dutiyo | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Rahogataṃ dve ca ākāsā agāraṃ dve ca santakā\\ | ||
+ | Aṭṭhakena ca dve vuttā pañcakaṅgotha bhikkhunā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo\\ | ||
+ | 2. 3. 1\\ | ||
+ | Moḷiyasīvakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 269. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Atha kho moḷiyasīvako-1 paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Pittasamuṭṭhānānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Semhasamuṭṭhānānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Vātasamuṭṭhānānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sannipātikānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Moliya sīvako - syā\\ | ||
+ | 2. Evaṃ - syā\\ | ||
+ | 3. Sannipātasamuṭṭhānānipi - syā. | ||
+ | |||
+ | Utupariṇāmajānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Visamaparihārajānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Opakkamikānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kammavipākajānipi kho sīvaka idhekaccāni vedayitāni uppajjanti, sāmampi kho etaṃ sīvaka veditabbaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte moliyasīvako paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Pittaṃ semhañca vāto ca sannipātā utuni ca\\ | ||
+ | Visamaṃ opakkamiko ca kammavipākena aṭṭhamīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 2. \\ | ||
+ | Aṭṭhasatapariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 270. Aṭṭhasatapariyāyaṃ vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave aṭṭhasatapariyāyo dhammapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave dve vedanā: kāyikā ca cetasikā ca, imā vuccanti bhikkhave dve vedanā. <span pts_page # | ||
+ | Katamā ca bhikkhave aṭṭhārasa vedanā: cha somanassupavicārā cha domanassupavicārā cha upekkhūpavicārā, | ||
+ | |||
+ | 1. Dve - sīmu\\ | ||
+ | 2. Chatatiṃsā - sī 1. \\ | ||
+ | 3. Aṭṭhasataṃ - sī 1, 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 3. 3\\ | ||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 271. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: katamānu kho bhante vedanā? Katamo vedanāsamudayo? | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 2. 3. 4\\ | ||
+ | Pubbesuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 272. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: katamā nu kho vedanā, katamo vedanāsamudayo, | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: tisso imā vedanā. Sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, imā vuccanti vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 3. 5\\ | ||
+ | Ñāṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 273. Imā vedanāti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi, ayaṃ vedanā samudayoti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 6\\ | ||
+ | Sambahulabhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 274. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Tisso imā bhikkhu vedanā. Sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, imā vuccanti bhikkhu vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 7\\ | ||
+ | Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 275. Tisso imā bhikkhave vedanā, katamā tisso: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsāṃ tissannaṃ vedanānaṃ samudayañca attagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti. -Pe- sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Vedanāya - sī1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 8 \\ | ||
+ | Dutiya samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 276. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 9\\ | ||
+ | Tatiya samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 277. Ye hi koci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ nappajānanti. Vedanāsamudayaṃ nappajānanti, | ||
+ | Ye hi koci bhikkhave samaṇā vā brahmaṇā vā vedanaṃ pajānanti, vedanāsamudayaṃ pajānanti, vedanānirodhaṃ pajānanti, vedanānirodhagāminī paṭipadaṃ pajānanti, -pe- | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 10\\ | ||
+ | Suddhikavedanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 278. Tisso imā bhikkhave vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā kho bhikkhave tisso vedanāti. | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 11\\ | ||
+ | Nirāmisasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 279. Atthi bhikkhave sāmisā pīti, atthi nirāmisā pīti, atthi nirāmisā nirāmisatarā pīti. Atthi sāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ. Atthi sāmisā upekhā, atthi nirāmisā upekhā, atthi nirāmisā nirāmisatarā upekhā. Atthi sāmiso vimokkho, atthi nirāmiso vimokkho, atthi nirāmisā nirāmisataro vimokkho. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave-1 sāmisā pīti: pañcime bhikkhave kāmaguṇā, | ||
+ | Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. \\ | ||
+ | Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā, | ||
+ | |||
+ | 1. <span pts_page # | ||
+ | Katamā ca sā bhikkhave - sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave nirāmisā pīti: idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajajhānaṃ upasampajja viharati, vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajajhānaṃ upasampajja viharati, ayaṃ vuccati bhikkhave nirāmisā pīti. \\ | ||
+ | Katamā ca bhikkhave nirāmisā nirāmisatarā pīti: yā kho bhikkhave khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati pīti. Ayaṃ vuccati bhikkhave nirāmisā nirāmisatarā pīti. | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave sāmisaṃ sukhaṃ: pañcime bhikkhave kāmaguṇā, | ||
+ | Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. \\ | ||
+ | Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, | ||
+ | Katamañca bhikkhave nirāmisā sukhaṃ: idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajajhānaṃ upasampajja viharati, vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajajhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ: yaṃ kho bhikkhave khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato mohā cittaṃ vimuttaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Dutiyaṃ jhānaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave sāmisā upekhā: pañcime bhikkhave kāmaguṇā, | ||
+ | Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. \\ | ||
+ | Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā. Yā kho bhikkhave ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati upekhā, ayaṃ vuccati bhikkhave sāmisā upekhā. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave nirāmisā upekhā: idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajajhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave nirāmisā upekhā. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave nirāmisā nirāmisatarā upekhā: yā kho bhikkhave khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavokkhato mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati upekhā, ayaṃ vuccati bhikkhave nirāmisā nirāmisatarā upekhā. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave sāmiso vimokkho: rūpapaṭisaññutto vimokkho sāmiso vimokkho. Katamo ca bhikkhave nirāmiso vimokkho: arūpapaṭisaññutto vimokkho nirāmiso vimokkho. Katamo ca bhikkhave nirāmisā nirāmisataro vimokkho1. : Yo kho bhikkhave khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato dosaṃ cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati vimokkho, ayaṃ vuccati bhikkhave nirāmisā nirāmisataro vimokkhoti. | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhasatapariyāyavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Samaṇabrāhmaṇā tīṇi suddhiñca nirāmisanti. | ||
+ | |||
+ | Vedanāsaṃyuttaṃ niṭṭhitaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Vimokho: sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Mātugāmasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 1. Mātugāmavaggo\\ | ||
+ | 3. 1. 1. \\ | ||
+ | Mātugāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 280. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato mātugāmo ekanta amanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi: na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati. Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekanta amanāpo hoti purisassa. | ||
+ | |||
+ | Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato mātugāmo ekanta amanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi: rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso pajañcassa labhati. Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassāti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 2\\ | ||
+ | Purisasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 281. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato puriso ekantāmanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi: na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati. Imehi kho bhikkhave <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugamassa. Katamehi pañcahi: rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso pajañcassa labhati. Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassāti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 3\\ | ||
+ | Āveṇikadukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 282. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni yāni mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi katamāni pañca: idha bhikkhave mātugāmo daharova samāno patikulaṃ gacchati, ñātakehi vinā hoti. Idaṃ bhikkhave mātugāmassa paṭhamaṃ āveṇikaṃ dukkhaṃ yaṃ mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi. Puna ca paraṃ bhikkhave mātugāmo utunī hoti, idaṃ bhikkhave mātugāmassa dutiyaṃ āveṇikaṃ dukkhaṃ yaṃ mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ bhikkhave mātugāmo gabbhinī hoti, idaṃ bhikkhave mātugāmassa tatiyaṃ āveṇikaṃ dukkhaṃ yaṃ mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi. Puna ca paraṃ bhikkhave mātugāmo vijāyati, idaṃ bhikkhave mātugāmassa catutthaṃ āveṇikaṃ dukkhaṃ yaṃ mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi. Puna ca paraṃ bhikkhave mātugāmo purisassa pāricariyaṃ upeti, idaṃ bhikkhave mātugāmassa pañcamaṃ āveṇikaṃ dukkhaṃ yaṃ mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehi. Imāni kho bhikkhave pañca mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni yāni mātugāmo paccanubhoti aññatreva purisehīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 4. \\ | ||
+ | Tīhidhammehisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 283. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 5\\ | ||
+ | Anuruddhasuttaṃ* \\ | ||
+ | 284. Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Idhāhaṃ bhante mātugāmaṃ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjantaṃ -1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatīti? | ||
+ | |||
+ | Pañcahi kho anuruddha dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpi ca hoti, kodhano ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho anuruddha pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Ida suttaṃ marammapotthake na dissate\\ | ||
+ | 1. Uppajjantaṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Anotatappi - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 6\\ | ||
+ | Kodhanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 285. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, kodhano ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 7\\ | ||
+ | Upanāhīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 286. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, upanāhī ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 8\\ | ||
+ | Issukīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 287. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, issukī ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 9\\ | ||
+ | Maccharīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 288. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, maccharī ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 3. 1. 10\\ | ||
+ | Aticārīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 289. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 11\\ | ||
+ | Dussīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 290. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, dussīlo ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 12\\ | ||
+ | Appassutasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 291. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, appassuto ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 13\\ | ||
+ | Kusītasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 292. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottāpī ca hoti, kusīto ca hoti, duppañño ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | (3. 1. 14)\\ | ||
+ | Muṭṭhassatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 293. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 15\\ | ||
+ | Pañcaverasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 294. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: pāṇātipātī ca hoti, adinnādāyī ca hoti, kāmesumicchācārī ca hoti, musāvādī ca hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Mātugāmavaggo paṭhamo | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Mātugāmo purisoca āveṇiko tīhi dhammehi\\ | ||
+ | Kodhano upanāhī ca issukī maccharena ca, \\ | ||
+ | Aticārī ca anuruddho dussīlo cāppassuto\\ | ||
+ | Kusīto muṭṭhassatīceti pañcaveraṃ pañcadasāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. Anuruddhavaggo\\ | ||
+ | 3. 2. 1\\ | ||
+ | Anuruddhasuttaṃ \\ | ||
+ | 295. Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Idhāhaṃ bhante mātugāmaṃ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantaṃ. Katīhi nukho bhante dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Pañcahi kho anuruddha dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, akkodhano ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho anuruddha pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 2\\ | ||
+ | Akkodhanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 296. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, akkodhano ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 3\\ | ||
+ | Anupanāhīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 297. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, anupanāhī ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Idampi suttaṃ marammapotthake na dissate | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 4\\ | ||
+ | Anissukīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 298. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, anissukī ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 5\\ | ||
+ | Amaccharīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 299. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, amaccharī ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 6\\ | ||
+ | Anaticārīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 300. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, anaticārī ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 7\\ | ||
+ | Sīlavantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 301. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, sīlavā ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 8\\ | ||
+ | Bahussutasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 302. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, bahussuto ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 9\\ | ||
+ | Āraddhaviriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 303. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, āraddhaviriyo ca hoti, paññavā ca hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 10\\ | ||
+ | Upaṭṭhitasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 394. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottāpī ca hoti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 11\\ | ||
+ | Pañcasīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 305. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Katamehi pañcahi: pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti, imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. | ||
+ | |||
+ | Anuruddhavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Anuruddho akkodhano anupanāhī anissukī\\ | ||
+ | Amaccharī anaticārī sīlavā ca bahussuto\\ | ||
+ | Viriyaṃ sati pañcasīlo ca sukkapakkhe pakāsitāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 3. Balavaggo\\ | ||
+ | 3. 3. 1\\ | ||
+ | Suddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 306. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa balāni, katamāni pañca: rūpabalaṃ, | ||
+ | 3. 3. 2\\ | ||
+ | Visāradasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 307. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 3\\ | ||
+ | Pasayhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 308. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa balāni katamāni pañca: rūpabalaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 4\\ | ||
+ | Ahibhuyhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 309. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa balāni katamāni pañca: rūpabalaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ekena ca kho bhikkhave balena samannāgato puriso mātugāmaṃ abhibhuyya vattati, katamena ekena: issariyabalena, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gottabalaṃ - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 3. 3. 5\\ | ||
+ | Aṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 310. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Rūpabalena ca bhikkhave mātugāmo samannāgato hoti bhogabalena ca ñātibalena ca, na ca puttabalena, | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 6\\ | ||
+ | Nāsitabbasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 311. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa balāni, katamāni pañca: rūpapabalaṃ bhogabalaṃ ñātibalaṃ puttabalaṃ sīlabalaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato ca kho bhikkhave mātugāmo rūpabalena samannāgato hoti bhogabalena ca ñātibalena ca puttabalena ca sīla balena ca. Vāsentava naṃ kule na nāsenti. Sīlabalena ca bhikkhave mātugāmo samannāgato hoti na ca rūpa balena vāsentava naṃ kule na nāsenti. Sīlabalena ca bhikkhave mātugāmo samannāgato hoti na ca bhogabalena, | ||
+ | |||
+ | Sīlabalena ca bhikkhave mātugāmo samannāgato hoti na ca puttabalena, | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 7\\ | ||
+ | Hetusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 312. Pañcimāni bhikkhave mātugāmassa balāni, katamāni pañca: rūpabalaṃ bhogabalaṃ ñātibalaṃ puttabalaṃ sīlabalaṃ. Na bhikkhave mātugāmo rūpabalahetu vā bhogabalahetu vā ñātibalahetu vā puttabalahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Sīlabalahetu kho bhikkhave mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Imāni kho bhikkhave pañca mātugāmassa balānīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 8\\ | ||
+ | Ṭhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 313. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmena. Katamāni pañca: patirūpakule jāyeyyanti idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ ṭhānaṃ sulabhaṃ katapuññena mātugāmena. Patirūpakule jāyitvā patirūpaṃ kulaṃ gaccheyyanti idaṃ bhikkhave dutiyaṃ ṭhānaṃ sulabhaṃ katapuññena mātugāmena. Patirūpakule jāyitvā patirūpaṃ kulaṃ gantvā asapatti agāraṃ ajjhāvaseyyanti idaṃ bhikkhave tatiyaṃ ṭhānaṃ sulabaṃ katapuññena mātugāmena. Patirūpakule jāyitvā patirūpaṃ kulaṃ gantvā asapatti agāraṃ ajjhāvasanti puttavatī assanti idaṃ bhikkhave catutthaṃ ṭhānaṃ sulabhaṃ katapuññena mātugāmena. Patirūpakule <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 9\\ | ||
+ | Visāradavādasuttaṃ\\ | ||
+ | 314. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṃ ajjhāvasati. Katamehi pañcanahi: pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti; imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṃ ajjhāvasatīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 10\\ | ||
+ | Vaḍḍīsuttaṃ\\ | ||
+ | 315. Pañcahi bhikkhave vaḍḍīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍiyā vaḍḍhati, | ||
+ | |||
+ | Saddhāya sīlena ca yādha vaḍḍhati\\ | ||
+ | Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ\\ | ||
+ | Sā tādisī sīlavatī upāsikā\\ | ||
+ | Ādiyati-3 sāraṃ idheva attanoti. | ||
+ | |||
+ | Balavaggo tatiyo\\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Suddhā visāradā pasayhā abhibhuyya aṅgena pañcamaṃ\\ | ||
+ | Nāsayitabbaṃ hetuṭṭhānaṃ visāradā vaḍḍinā te dasāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Katamehi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Imehi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Ādiyati - machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 4. Jambukhādaka saṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 4. 1. 1\\ | ||
+ | Nibbānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 316. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālagāmake. -1. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: nibbānaṃ nibbāṇanti āvuso sāriputta vuccati, katamannu kho āvuso nibbānanti. | ||
+ | |||
+ | Yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo idaṃ vuccati nibbānanti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Arahattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 317. Arahattaṃ arahattanti āvuso sāriputta vuccati, katamannu kho āvuso arahattanti. Yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo idaṃ vuccati arahattanti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Nālakagāmake - machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 4. 1. 3\\ | ||
+ | Dhammavādīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 318. Ko nu kho āvuso sāriputta loke dhammavādīno. Ke loke suppaṭipannā, | ||
+ | |||
+ | Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Atthi kho-3 āvuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 4\\ | ||
+ | Kimatthiyasuttaṃ\\ | ||
+ | 319. Kimatthiyaṃ āvuso sāriputta samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīki. Dukkhassa kho āvuso pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Rāgappahānāya - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Anabhāvaṃ kato - machasaṃ. Syā\\ | ||
+ | 3. Atthiyeva kho - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 5\\ | ||
+ | Assāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 320. Assāsappatto assāsappattoti āvuso sāriputta vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso sāriputta assāsappatto hotīti. Yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso assāsappatto hotīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. | ||
+ | |||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 6\\ | ||
+ | Paramassāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 321. Paramassāsappatto paramassāsappattoti āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso sāriputta paramassāsappatto hotīti. Yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa paramassāsassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 7\\ | ||
+ | Vedanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 322. Vedanā vedanāti āvaso sāriputta vuccati. Katamā nu kho āvuso vedanāti. Tisso imā āvuso vedanā, sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā kho āvuso tisso vedanāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ-1 vedanānaṃ pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ vedanānaṃ pariññāyāti. | ||
+ | |||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etāsaṃ vedanānaṃ pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ vedanānaṃ pariññāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | 4. 1. 8\\ | ||
+ | Āsavasuttaṃ\\ | ||
+ | 323. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ āsavānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 9\\ | ||
+ | Avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 324. Avijjā avijjāti āvuso sāriputta vuccati. Katamā nu kho āvuso avijjāti. Yaṃ kho āvuso dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Tissannaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 4. 1. 10\\ | ||
+ | Taṇhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 325. Taṇhā taṇhāti āvuso sāriputta vuccati. Katamā nu kho āvuso taṇhāti. Tisso imā āvuso taṇhā: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho āvuso taṇhā: imā kho āvuso tisso taṇhāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 11\\ | ||
+ | Oghasuttaṃ\\ | ||
+ | 326. Ogho oghoti āvuso sāriputta vuccati katamo nu kho āvuso oghoti. Cattārome āvuso oghā: kāmoso bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho āvuso cattāro oghāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ oghānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ oghānāṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ oghānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ oghānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 12\\ | ||
+ | Upādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 327. Upādānaṃ upādānanti panāvuso sāriputta vuccati. Katamannu kho āvuso upādānanti. Cattārimāni āvuso upādāni: kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ imāni kho āvuso cattāri upādānānīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ upādānānaṃ pahānāya, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 4. 1. 13\\ | ||
+ | Bhavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 328. Bhavo bhavoti āvuso sāriputta vuccati. Katamo nu kho āvuso bhavoti, tayome āvuso bhavā, kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho āvuso tayo bhavāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 14\\ | ||
+ | Dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 329. Dukkhaṃ dukkhanti āvuso sāriputta vuccati. Katamaṃ nu kho āvuso dukkhanti. Tisso imā āvuso dukkhatā, dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho āvuso tisso dukkhatāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya, | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 15\\ | ||
+ | Sakkāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 330. Sakkāyo sakkāyoti āvuso sāriputta vuccati. Katamo nu kho āvuso sakkāyoti. Pañcime āvuso upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā. Seyyathīdaṃ rūpūpādānakkhandho vedanūpādanakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa sakkāyassa pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa sakkāyassa pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa sakkāyassa pariññāya, | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 16\\ | ||
+ | Dukkarasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 331. Kinnu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhammavinaye dukkaranti. Pabbajjā kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkarāti. Pabbajitena panāvuso kiṃ dukkaranti. Pabbajitena kho āvuso abhirati dukkarāti. Abhiratena pana āvuso kiṃ dukkaranti. Abhiratena kho āvuso dhammānudhammapaṭipatti dukkarāti. Kīva ciraṃ panāvuso dhammānudhammapaṭipanno bhikkhu arahaṃ assāti. Na ciraṃ āvusoti. | ||
+ | |||
+ | Jambukhādakasaṃyuttaṃ samattaṃ\\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Nibbānaṃ arahattañca <span pts_page # | ||
+ | Assāso paramassāso vedanā āsavo tathā, \\ | ||
+ | Avijjā taṇhā oghova upādānaṃ bhavopica\\ | ||
+ | Dukkhañceva sakkāyo dukkarañceti soḷasa. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Sāmaṇḍakāni saṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 5. 1. 1\\ | ||
+ | Nibbānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 332. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto vajjīsu viharati ukkavelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre. Atha kho sāmaṇḍakāni-2 paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: nibbānaṃ nibbānanti āvuso sāriputta vuccati. Katamannu kho āvuso nibbānanti. Yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo, idaṃ vuccati nibbānanti. | ||
+ | |||
+ | Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | 5. 1. 2\\ | ||
+ | Arahattasuttaṃ\\ | ||
+ | 333. Arahattaṃ arahattanti āvuso sāriputta vuccati, katamannu kho āvuso arahattanti. Yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo idaṃ vuccati arahattanti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 3\\ | ||
+ | Dhammavādīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 334. Ko nu kho āvuso sāriputta loke dhammavādīno. Ke loke suppaṭipannā, | ||
+ | |||
+ | Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Seyyathidaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 4\\ | ||
+ | Kimatthiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 335. Kimatthiyaṃ āvuso sāriputta samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatītaki. Dukkhassa kho āvuso pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa dukkhassa pariññāya, | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 5\\ | ||
+ | Assāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 336. Assāsappatto assāsappattoti āvuso sāriputta vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso sāriputta assāsappatto hotīti. Yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho āvuso assāsappatto hotīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. | ||
+ | |||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa assāsassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 6\\ | ||
+ | Paramassāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 337. Paramassāsappatto paramassāsappattoti āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso sāriputta paramassāsappatto hotīti. Yato kho āvuso bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti, ettāvatā kho āvuso paramassāsappatto hotīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etassa paramassāsassa sacchikiriyāyāti. \\ | ||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etassa paramassāsassa sacchikiriyāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 7\\ | ||
+ | Vedanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 338. Vedanā vedanāti āvuso sāriputta vuccati. Katamā nu kho āvuso vedanāti. Tisso imā āvuso vedanā, sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā kho āvuso tisso vedanāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ-1. Vedanānaṃ pariññāyāti. Atthi ko āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ vedanānaṃ pariññāyāti. | ||
+ | |||
+ | Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etasāṃ vedanānaṃ pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ vedanānaṃ pariññāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | 5. 1. 8\\ | ||
+ | Āsavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 339. Āsavo āsavoti āvuso sāriputta vuccati. Katamo nu kho āvuso āsavoti. Tayo me āvuso āsavā, kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho āvuso tayo āsavāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyāti. | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ āsavānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 9\\ | ||
+ | Avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 340. Avijjā avijjāti āvuso sārīputta vuccati. Katamā nu kho āvuso avijjāti. Yaṃ kho āvuso dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 10\\ | ||
+ | Taṇhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 341. Taṇhā taṇhāti āvuso sāriputta vuccati. Katamā nu kho āvuso taṇhāti. Tisso imā āvuso taṇhā: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho āvuso taṇhā: imā kho āvuso tisso taṇhāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 11\\ | ||
+ | Oghasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 342. Ogho oghoti āvuso sāriputta vuccati katamo nu kho āvuso oghoti. Cattārome āvuso oghā: kāmoso bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho āvuso cattāro oghāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ oghānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ oghānāṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ oghānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ oghānaṃ pahānāya. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 12\\ | ||
+ | Upādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 343. Upādānaṃ upādānanti panāvuso sāriputta vuccati. Katamannu kho āvuso upādānanti. Cattārimāni āvuso upādāni: kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ imāni kho āvuso cattāri upādānānīti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ upādānānaṃ pahānāyāti. Ayameva kho ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ upādānānaṃ pahānāya, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 13\\ | ||
+ | Bhavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 344. Bhavo bhavoti āvuso sāriputta vuccati. Katamo nu kho āvuso bhavoti, tayome āvuso bhavā, kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho āvuso tayo bhavāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etesaṃ bhavānaṃ pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ bhavānaṃ pariññāya. Seyyathidaṃ: | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 14\\ | ||
+ | Dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 345. Dukkhaṃ dukkhanti āvuso sāriputta vuccati. Katamaṃ nu kho āvuso dukkhanti. Tisso imā āvuso dukkhatā, dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho āvuso tisso dukkhatāti. Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā ekāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Katamo panāvuso maggo katamā paṭipadā etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyāti. Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya, | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 15\\ | ||
+ | Sakkāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 346. Sakkāyo sakkāyoti āvuso sāriputta vuccati. Katamo nu kho āvuso sakkāyoti. Pañcime āvuso upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagakavatā. Seyyathīdaṃ rūpūpādānakkhandho vedanūpādanakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādanakkhandho viññāṇūpādānakkhandho, | ||
+ | |||
+ | Atthi kho āvuso maggo atthi paṭipadā etassa sakkāyassa pariññāyāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 16\\ | ||
+ | Dukkarasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 347. Kinnu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhammavinaye dukkaranti. Pabbajjā kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkarāti. Pabbajitena panāvuso kiṃ dukkaranti. Pabbajitena kho āvuso abhirati dukkarāti. Abhiratena pana āvuso kiṃ dukkaranti. Abhiratena kho āvuso dhammānudhammapaṭipatti dukkarāti. Kīva ciraṃ panāvuso dhammānudhammapaṭipanno bhikkhu arahaṃ assāti. Na ciraṃ āvusoti. | ||
+ | |||
+ | Sāmaṇḍakāni saṃyuttaṃ samattaṃ\\ | ||
+ | Purimakasadisameva uddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Ukkavelāya - sī 1, \\ | ||
+ | 2. Sāmaṇḍako - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Dukkaranti - sabbattha | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 6. Moggallānasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 6. 1. 1\\ | ||
+ | Savitakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 348. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. <span pts_page # | ||
+ | Paṭhamaṃ jhānaṃ paṭhamaṃ jhānanti vuccati, katamannu kho paṭhamaṃ jhānanti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānanti. So khvāhaṃ āvuso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 1. Mahāmoggallāno te bhikkhu - syā\\ | ||
+ | 2. Ekodi - sī 1, 2. [PTS.] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 2\\ | ||
+ | Avitakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 349. Dutiyaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānanti vuccati, katamaṃ nu kho dutiyaṃ jhānanti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: idha bhikkhu vitakkavicārānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 3\\ | ||
+ | Sukhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 350. Tatiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānanti vuccati. Katamaṃ nu kho tatiyaṃ jhānanti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: idha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 4\\ | ||
+ | Upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 351. Catutthaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānanti vuccati. Katamaṃ nu kho catutthaṃ jhānantī. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, idaṃ vuccati catutthaṃ jhānantīti. So khvāhaṃ āvuso sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 1. Viharāmi - syā. \\ | ||
+ | 2. Vedemi - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Ekodi - li | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 6. 1. 5\\ | ||
+ | Ākāsānañcāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 352. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatananti vuccati. Katamaṃ nu kho ākāsānañcāyatananti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi. Idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, idaṃ vuccati ākāsānañcāyatananti. So khvāhaṃ āvuso sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṃkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 6\\ | ||
+ | Viññānañcāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 353. Viññānañcāyatanaṃ viññānañcāyatananti vuccati. Katamaṃ nu kho viññānañcāyatananti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṃkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 7\\ | ||
+ | Ākiñcaññāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 354. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatananti vuccati. Katamaṃ nu kho ākiñcaññāyatananti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi. Idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñciti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, idaṃ vuccati ākiñcaññāyatananti. So khvāhaṃ āvuso sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñciti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato viññāṇanañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṃkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 8\\ | ||
+ | Nevasaññānāsaññāyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 355. Nevasaññānāññāyatanaṃ nevasaññānāññāyatananti vuccati. Katamaṃ nu kho nevasaññānāsaññāyatananti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi. Idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, idaṃ vuccati nevasaññānāsaññāyatananti. So khvāhaṃ āvuso sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṃkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 9\\ | ||
+ | Animittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 356. Animitto cetosamādhi animitto cetosamādhīti vuccati katamo nu kho animitto cetosamādhīti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi. 'Idha bhikkhu <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho maṃ āvuso bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 10\\ | ||
+ | Sakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 357. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahā moggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho devānaminda dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho devānaminda saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Animittānusāri - sīmu, sī, 1, 2, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamana hetu kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho mārisa moggallāna dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahete kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | 6. 1. 11\\ | ||
+ | Dutiyasakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 358. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho devānaminda dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho devānaminda saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamana hetu kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sādhu kho mārisa moggallāna dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahete kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 12\\ | ||
+ | Tatiyasakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 359. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī sattā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 360. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī sattā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 6. 1. 14\\ | ||
+ | Pañcamasakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 361. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Buddhaṃ saraṇagamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Dhammaṃ saraṇagamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggalalāna buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Buddhaṃ saraṇagamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Dhammaṃ saraṇagamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Saṅghaṃ saraṇagamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 15\\ | ||
+ | Chaṭṭhasakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 362. <span pts_page # | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | Sādhu kho devānaminda dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho mārisa moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 16\\ | ||
+ | Sattamasakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 363. Atha kho sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti " | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti " | ||
+ | Sādhu kho devānaminda ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti " | ||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, " | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 17 | ||
+ | |||
+ | Ṭṭhama sakkasuttaṃ 364. Atha kho sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī sattā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti: | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho devānaminda ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti. Akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 18\\ | ||
+ | Nandana-1. Suttāni | ||
+ | |||
+ | 365. Atha kho nandano devaputto chahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho nandano devaputto sattahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho nandano devaputto aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | Atha kho nandano devaputto asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho nandano buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī sattā devamanussānaṃ buddho bhagavā' | ||
+ | Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho nandano evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti: | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho nandano dhamme aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho nandano saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti, ' | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho nandano ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṃ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi, | ||
+ | |||
+ | Ihata kī sūtrayen avaśya andamaṭa [copy command has] piṭapat gänīmaṭa häki nisā 366 siṭa 404 dakvā vū pahata sadahan sūtra ṭayip nokarana ladi. | ||
+ | |||
+ | Karuṇākara aṅguttara nikāya 4 väni khāṇḍaya pot (518 [Bjt Page] balanna. | ||
+ | |||
+ | 366 - 372 Atha kho nandano devaputto -pephoṭṭhabbehīti. | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 26 - 33\\ | ||
+ | Suyāmasuttāni\\ | ||
+ | 373 - 380 Atha kho suyāmo devaputto -pephoṭṭhabbehīti | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 34-41\\ | ||
+ | Santusitasuttāni\\ | ||
+ | 381 - 388 Atha kho santusito devaputto -pephoṭṭhabbehīti | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 42-49\\ | ||
+ | Sunimmitasuttāni | ||
+ | |||
+ | 389 - 396 Atha kho sunimmito devaputto -pephoṭṭhabbehīti | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 50-57\\ | ||
+ | Vasavattisuttāni | ||
+ | |||
+ | 397 - 404 Atha kho vasavatti devaputto -pephoṭṭhabbehīti. \\ | ||
+ | (Yathā sakkasuttāni tathā ime suttantāpi vitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Savitakkāvitakkañca sukhena ca upekhako\\ | ||
+ | Ākāsānañca viññāṇaṃ ākiñcaññā nevasaññā ca\\ | ||
+ | Animitto ceti nava sakko ca nandanena ca\\ | ||
+ | Suyāmo ca santusito sunimmito vasavatti\\ | ||
+ | Aṭṭha aṭṭha bhavantīti sattapaññāsa honti te' ti. | ||
+ | |||
+ | Moggallāna saṃyuttaṃ tiṭṭhitaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Candana - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 7. Cittasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 1. Cittavaggo\\ | ||
+ | 7. 1. 1\\ | ||
+ | Saṃyojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 405. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhu macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāle sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: saññojananti vā āvuso saññojaniyā dhammāti vā ime dhammā nānatthā nānāvyañjanā, | ||
+ | |||
+ | Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ vyākataṃ hoti: " | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena citto gahapati migapathakaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena, | ||
+ | |||
+ | 1. Cāvuso - sī 1 syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sutaṃ metaṃ bhante sambahulānaṃ kira therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāle sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: " | ||
+ | |||
+ | Saññojananti vā bhante saññejaniyā dhammāti vā ime dhammā nānatthā ceva nānā vyañjanā ca. Tenahi bhante upamaṃ vo karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi bhante kāḷo ca balivaddo odāto ca balivaddo ekena dāmena vā yottena vā saññuttā asasu, yo nu kho evaṃ vadeyya: kāḷo balivaddo odātassa balivaddassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Na kho gahapati kāḷo balivaddo odātassa balivaddassa saññojanaṃ, | ||
+ | |||
+ | Na sotaṃ saddānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na ghānaṃ gandhānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na jivhā rasānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Na mano dhammānaṃ saññojanaṃ, | ||
+ | Lābhā te gahapati suladdhaṃ te gahapati, yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatīti. \\ | ||
+ | 1. Odāto - syā, sī, 1, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 2\\ | ||
+ | Isidattasuttaṃ\\ | ||
+ | 406. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhu macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhu tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho therā bhikkhu tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | Dhātunānattaṃ dhātunānattanti bhante therā vuccati, kittāvatā nu kho bhante dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhu saṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavo ca: vyākaromahaṃ bhante thera cittassa gahapatino etaṃ pañhanti? Vyākarohi tvaṃ āvuso isidatta cittassa gahapatino etaṃ pañhanti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ hi tvaṃ gahapati pucchasi: dhātunānattaṃ dhātunānattanti bhante thera vuccati. Kittāvatā nu kho bhante dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca: sādhu kho taṃ-1 āvuso isidatta eso pañho paṭibhāsi-2, | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 3. \\ | ||
+ | Dutiysidaiattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 407. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhu macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhu tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho therā bhikkhu tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Yā imā bhante thera anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: sassato loko, ti vā, asassato lokoti, vā, antavā loko, ti vā anantavā loko, ti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīra, nti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra, nti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇā, | ||
+ | |||
+ | 1. Tvaṃ- sabbattha\\ | ||
+ | 2. Abhāsi - sī, 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Tena āvuso - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Aññathāpi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Bhāseyyāmāti - sī 1, 2. \\ | ||
+ | Bhāseyyāsīti - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca: tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca: yā imā bhante thera anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti. Sassato lokoti. Vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā yānicimāni dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni. Imā nu kho bhante diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontīti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhu saṅghe sabbanavo hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca: vyākaromahaṃ bhante thera cittassa gahapatino etaṃ pañhanti? Vyākarohi tvaṃ āvuso isidatta cittassa gahapatino etaṃ pañhanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yā imā gahapati anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti: sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, yānicimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni. Imā kho gahapati diṭṭhiyo sakkāya diṭṭhiyā sati honti sakkāya diṭṭhiyā asati na hontīti. | ||
+ | |||
+ | Kathampana bhante sakkāya diṭṭhi hotīti? Idha gahapati assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathampana bhante sakkāya diṭṭhi na hotīti? Idha gahapati sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhu paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca: sādhu kho taṃ āvuso isidatta eso pañho paṭibhāsi, | ||
+ | |||
+ | 1. Tena āvuso - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 7. 1. 4\\ | ||
+ | Mahakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 408. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhu macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane, | ||
+ | |||
+ | Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino gokulaṃ tenupasaṅkamiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena uṇhaṃ hoti kuṭhitaṃ-1. , Te ca therā bhikkhu paceliyamānena maññe kāyena gacchanti yathā taṃ subhojanaṃ bhuttāvino. Tena kho pana samayena āyasmā mahako tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti, atha kho āyasmā mahako āyasmantaṃ theraṃ etadavoca: sādhu khvassa bhante thera-2. Yaṃ sītako vāto vāyeyya, abbhasampilāpo-3. Ca assa, devo ca ekamekaṃ phusāyeyyāti-4. Sādhu khvassa āvuso mahaka yaṃ sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa devo ca ekamekaṃ phusāyeyyāti. Atha kho āyasmā mahako tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho cittassa gahapatissa-8 etadahosi: yo kho imasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako bhikkhu, tassa-9 evarūpo iddhānubhāvoti. Atha kho āyasmā mahako ārāmaṃ sampāpuṇitvā āyasmantaṃ theraṃ etadavoca: alamettāvatā bhante therāti, alamettāvatā āvuso mahaka, katamettāvatā āvuso mahaka, pujitamettāvatā āvuso mahakāti. Atha kho therā bhikkhū yathāvihāraṃ agamaṃsu, āyasmāpi kho mahako sakaṃ vihāraṃ agamāsi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kuṭṭhitaṃ syā, aṭṭhakathā kikiṭaṃ sī 1, 2, kithitaṃ? | ||
+ | 2. Therassa - syā\\ | ||
+ | 3. Abbhisambhilāpo - sī 1, 2\\ | ||
+ | 4. Phasayeyya - syā\\ | ||
+ | 5. Abhisaṅkhari - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 6. Yathāyaṃ - machasaṃ syā\\ | ||
+ | 7. Vāyi - machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Gahapatino - machasaṃ\\ | ||
+ | 9. Tassāyaṃ - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho citto gahapati yenāyasmā mahako tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā mahako vihāraṃ pavisitvā sūcighaṭikaṃ datvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 5\\ | ||
+ | Kāmabhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 409. Ekaṃ samayaṃ āyasmā kāmabhu macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhu tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Nelaṅgo setapacchādo ekāro vattatī ratho\\ | ||
+ | Anīghaṃ passa āyantaṃ-1 chinnasotaṃ abandhananti. | ||
+ | |||
+ | Imassa kho gahapati saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti? | ||
+ | |||
+ | 1. Appattaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | " | ||
+ | Anīghaṃ passa āyantaṃ-1 chinnasotaṃ abandhana" | ||
+ | |||
+ | Imassa khvāhaṃ bhante-2 bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. Lābhā vata te gahapati, suladdhante gahapati, yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatīti. | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 6\\ | ||
+ | Dutiyakāmabhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 410. <span pts_page # | ||
+ | Katamo pana bhante kāyasaṅkhāro? | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | 1. Appattaṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Imassa kho bhante - machasaṃ imassa khohaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kasmā pana bhante assāsapassāsā, | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ pana bhante saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti? Na kho gahapati saññāvedayita nirodhaṃ samāpajjantassa bhikkhuno evaṃ hoti: " | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa pana bhante bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti yadi vā kāyasaṅkhāro yadi vā vacīsaṅkhāro yadi vā cittasaṅkhāro? | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Soyaṃ bhante mato kālakato, yocāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, imesaṃ kiṃ nānākaraṇanti? | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ pana bhante saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hotīti. Na kho gahapati saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṃ hoti: " | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Vāti - iti bhavitabbanti maññe\\ | ||
+ | 2. Paribhinnāti - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pana bhante bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti yadi vā kāyasaṅkhāro yadi vā vacīsaṅkhāro yadi vā cittasaṅkhāroti? | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ pana bhante bhikkhuṃ kati phassā phusantīti? | ||
+ | Sādhu bhanteti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa pana bhante bhikkhuno kiṃ ninnaṃ cittaṃ hoti kiṃ ponaṃ kiṃ pabbhāranti? | ||
+ | |||
+ | Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā pana bhante kati dhammā bahukārāti. Addhā kho tvaṃ gahapati yaṃ paṭhamaṃ pucchitabbaṃ taṃ pacchā pucchasi, api ca tyāhaṃ vyākarissāmi, | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 7\\ | ||
+ | Godattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 411. Ekaṃ samayaṃ āyasmā godatto macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane, | ||
+ | |||
+ | Yā cāyaṃ gahapati appamāṇā cetovimutti, | ||
+ | |||
+ | 1. Nānaṭṭhā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Ekaṭṭhā - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi bhante pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānāvyañjanā ca, ati pana bhante pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā vyāñjanameva nānanti. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca pana bhante pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānāvyañjanā ca: | ||
+ | |||
+ | Idha bhante bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | Idha bhante bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | Idha bhante bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | Idha bhante bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhante ākiñcaññācetovimutti: | ||
+ | |||
+ | Idha bhante bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ vuccati bhante ākiñcaññācetovimutti. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhante suññatācetovimutti: | ||
+ | |||
+ | Idha bhante bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā itipaṭisaṃcikkhati suññamidaṃ attena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhante animittācetovimutti: | ||
+ | |||
+ | Idha bhante bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ ceto samādhiṃ upasampajja viharati, ayaṃ vuccati bhante animittācetovimutti. Ayaṃ kho bhante pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānāvyañjanā ca. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhante pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā vyañjanameva nānaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. Catutthaṃ - sī 1, 2, syā. 2. Avyāpajjena - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rāgo kho bhante pamāṇakaraṇo doso pamāṇakaraṇo moho pamāṇakaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Rāgo kho bhante nimittakaraṇo doso nimittakaraṇo moho nimittakaraṇo, | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 8\\ | ||
+ | Nigaṇṭhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 412. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto-1 macchikāsaṇḍaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Nāṭa putto - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmi: atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodhoti. Evaṃ vutte nigaṇṭho nātaputto sakaṃ parisaṃ ulloketvā-1 etadavoca: idaṃ bhavanto passantu yāvaujuko-2 cāyaṃ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṃ citto gahapati, vātaṃ vā so jālena bādhetabbaṃ maññeyya yo vitakkavicāre nirodhetabbaṃ maññeyya, sakamuṭṭhinā vā so gaṅgāya sotaṃ āvāretabbaṃ maññeyyāti. Yo vitakka vicāre nirodhetabbaṃ maññeyyāti. | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi bhante katamaṃ nu kho paṇītataraṃ ñāṇaṃ vā saddhā vāti. Saddhāya kho gahapati ñāṇaṃ yeva paṇītataraṃ. | ||
+ | |||
+ | Ahaṃ kho bhante yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte nigaṇṭho nātaputto sakaṃ parisaṃ ulloketvā etadavoca: idaṃ bhavanto passantu: yāva anujjuko-2 cāyaṃ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṃ citto gahapatīti idaneva-4 kho te mayaṃ bhante bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: " | ||
+ | |||
+ | 1. Apaloketvā sī mu-sī 1, 2, syā\\ | ||
+ | 2. Yāvajjuko sī 1. \\ | ||
+ | 3. Anujuko - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Idāneva ca pana - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ime kho pana bhante dasa sahadhammikā pañhā āgacchanti, | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 9\\ | ||
+ | Acelasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 413. Tena kho pana samayena acelo kassapo macchikāsaṇḍaṃ anuppatto hoti, cittassa gahapatino purāṇagihī sahāyako. Assosi kho citto gahapati acelo kira kassapo macchikāsaṇḍaṃ anuppatto amhākaṃ purāṇagihīsahāyoti. Atha kho cittagahapati yena acelo kassapo tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte citto gahapati acelaṃ kassapaṃ etadavoca: acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma tiṃsamattehi vassehi na <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Pabbajitassa - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Uttarimanussa dhammo - syā\\ | ||
+ | 3. Vassehi pabbajitassa - machasaṃ, \\ | ||
+ | 4. Vāḷi nippothanāya - aṭṭhakathā, | ||
+ | 6. Abhavissa - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tuyhaṃ pana gahapati kīva ciraṃ upāsakattaṃ upagatassāti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte acelo kassapo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca: acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho dhammassa svākkhātatā, | ||
+ | |||
+ | Atha kho citto gahapati acelaṃ kassapaṃ ādāya yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Alattha kho acelo kassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo ekovūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttariyaṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhagavatā - sayā\\ | ||
+ | 2. Odatavasano - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 3. Adhigamissati - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 10\\ | ||
+ | Gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 414. Tena kho pana samayena citto gahapati ābādhito hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhī tiṇa vanaspatīsu-1 adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma cittaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Kinnāhaṃ-3 vadāmi yaṃ maṃ tumhe evaṃ vadetha: 'sati ayya putta upaṭṭhapehi mā vippalapī' | ||
+ | |||
+ | Tāsaṃ kho ārāmadevatānaṃ vanadevatānaṃ rukkhadevatānaṃ osadhī tiṇa vanaspatīsu adhivatthānaṃ devatānaṃ evaṃ hoti: ayaṃ kho citto gahapati sīlavā kalyāṇadhammo, | ||
+ | |||
+ | 1. Vanappatīsu - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Vippalapasi - syā\\ | ||
+ | 3. Kintyāhaṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 4. Kimpanatā - syā, machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Tassa kho ayaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Phala - machasaṃ, balaṃ - syā. \\ | ||
+ | 7. Anupassatīti - machasaṃ. \\ | ||
+ | 8. Imā kho tā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hi ayyaputta amhepi ovadehīti-1 tasmātiha vo evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho citto gahapati mittāmacce ñātisālohite buddhe ca dhamme ca saṅghe ca pasāde cāge ca-2. Samādapetvā kālamakāsīti. | ||
+ | |||
+ | Cittavaggo paṭhamo\\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Saṃyojanaṃ dve isidattā mahako kāmabhupi ca\\ | ||
+ | Godatto ca nigaṇṭho ca acelena gilānanti. | ||
+ | |||
+ | Cittasaṃyuttaṃ samattaṃ\\ | ||
+ | 1. Ovadāhīti\\ | ||
+ | 2. Saṅghe ca cāge ca - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Gāmaṇīsaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 8. Gāmaṇīvaggo\\ | ||
+ | 8. 1. 1. \\ | ||
+ | Caṇḍagāmaṇīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 415. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha gāmaṇī ekaccassa rāgo appahīno hoti, rāgassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṃ pātukaroti, | ||
+ | |||
+ | Idha pana gāmaṇī ekaccassa rāgo pahīno hoti, rāgassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṃ na pātukaroti, | ||
+ | |||
+ | 1. Caṇḍo caṇḍo tveva - machasaṃ, caṇḍo caṇḍo teva - syā\\ | ||
+ | 2. Sorato sorato tveva - machasaṃ, sorato sorato teva - syā, surato teva - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 2\\ | ||
+ | Tālapuṭasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 416. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho tālapuṭo-1 naṭagāmaṇī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho tālapuṭo naṭagāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ naṭānaṃ bhāsamānānaṃ yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajejha saccālikena janaṃ bhāseti rameti, so kāyassa bhedā parammaraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjatīti. Idha bhagavā kimāhāti. | ||
+ | |||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tatiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca, sutaṃ metaṃ bhante pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ naṭānaṃ bhāsamānānaṃ yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ bhāseti rameti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Tālaputto syā, aṭṭhakathā\\ | ||
+ | 2. Pucchāti - sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Addhā kho tyāhaṃ gāmaṇī na labhāmi-1 " | ||
+ | |||
+ | Sace kho panassa evaṃ diṭṭhī hoti 'yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ bhāseti rameti, so kāyassa bhedā parammaraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjatī' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte tālapuṭo naṭagāmaṇī parodi, assūni pavattesi. ' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha, api cāhaṃ bhante pubbakehi ācariyapācariyehi naṭehi dīgharattaṃ nikato vañcito paraddho-5. "Yo so naṭo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūlahassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | 1. Nālatthaṃ- syā- [PTS]\\ | ||
+ | 2. Bandhā - syā. \\ | ||
+ | 3. Bhiyyosomattāya - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Tattha uppajjati - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Paluddho - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 8. 1. 3\\ | ||
+ | Yodhājīvasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 417. Atha kho yodhājīvo gāmaṇī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho yodhājīvo gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ yodhājīvānaṃ bhāsamānānaṃ yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahannaṃ vāyamannaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti, | ||
+ | |||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Sarajitānaṃ - syā, parijitānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Gahikaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte yodhājīvo gāmaṇī parodi, assūni pavattesi. ' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha, api cāhaṃ bhante pubbakehi ācariyapācariyehi yodhājīvehi dīgharattaṃ nikato vañcito paraddho, "yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti, | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 4\\ | ||
+ | Hatthārohasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 418. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | Addhā kho tyāhaṃ gāmaṇī na labhāmi alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ mā maṃ etaṃ pucchīti. Api ca tyāhaṃ vyākarissāmi. Yo so gāmaṇi hatthāroho saṅgāme ussahati vāyamati, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte hatthāroho gāmaṇī parodi, assūni pavattesi. ' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha, api cāhaṃ bhante pubbakehi ācariyapācariyehi hatthārohehi dīgharattaṃ nikato vañcito paraddho, "yo so hatthāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti, | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 5\\ | ||
+ | Assārohasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 419. Atha kho assāroho gāmaṇī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho assāroho gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante pubbakānaṃ ācariyapācariyānaṃ assārohānaṃ bhāsamānānaṃ; | ||
+ | Alaṃ gāmaṇī tiṭṭhatetaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Hatthāruho - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Assāruho - sī | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Addhā kho tyāhaṃ gāmaṇī na labhāmi " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte assāroho gāmaṇī parodi, assūni pavattesi. ' | ||
+ | Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha, api cāhaṃ bhante pubbakehi ācariyapācariyehi assārohehi dīgharattaṃ nikato vañcito paraddho, "yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti pariyāpādenti, | ||
+ | |||
+ | Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 6\\ | ||
+ | Asibaddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 420. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Pubbe - syā machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Cārikā - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Okkāpenti - syā, aṭṭhakathā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tena hi gāmaṇi taṃyevettha paṭipucchissāmi, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇī, puriso mahatiṃ puthusilaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho gāmaṇī yo so puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpannacitto micchādiṭṭhiko, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusā vācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū avyāpannacitto sammādiṭṭhiko, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pisuṇāvācopharusāvāco - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhiraṃ udakarahadaṃ ogāhetvā bhindeyya, tatra yāssa-1. Sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī-2. Assa, yañca khvāssa tatra sappi-3. Vā telaṃ vā taṃ uddhagāmī-4 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā-3 paṭivirato pharusā vācā-6 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū avyāpannacitto sammādiṭṭhiko, | ||
+ | Evaṃ vutte asibandhakaputto gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | 8. 1. 7\\ | ||
+ | Khettūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 421. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇī yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Yvāssa - sī, yassa - syā, aṭṭhakathā. \\ | ||
+ | 2. Sādhogāmi - aṭṭhakathā (adhogāminīti bhavitabbanti maññe)\\ | ||
+ | 3. Sappiṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 4. Uddhaṃgāmi - machasaṃ, \\ | ||
+ | 5. Pisunāya vācāya - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 6. Pharusāya vācāya - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 7. Sabbabhutahitānukampi - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇī kassakassa gahapatino tīni khettāni: ekaṃ khettaṃ aggaṃ, ekaṃ khettaṃ majjhimaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi yaṃ aduṃ khettaṃ aggaṃ, evameva mayhaṃ bhikkhubhikkhuniyo, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, yaṃ aduṃ khettaṃ majjhimaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, yaṃ aduṃ khettaṃ hīnaṃ jaṅgalaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, purisassa tayo udakamaṇikā, | ||
+ | |||
+ | 1. Osaraṃ - aṭṭhakathā, | ||
+ | 2. Tesāhaṃ - sayā, \\ | ||
+ | Tesamyāhaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Āhāri - sī: sabbattha | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Asu bhante puriso udakaṃ nikkhipitukāmo yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī tattha nikkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī, | ||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, yo so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī, evameva mayhaṃ upāsakaupāsikāyo. Tesampahaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi gāmaṇi, yo so udakamaṇiko jiddo hārī parihārī, evameva mayhaṃ aññatitthiyā samaṇabrāhmaṇaparibbājakā, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte asibandhakaputto gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 8\\ | ||
+ | Saṅkhadhamasuttaṃ\\ | ||
+ | 422. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhaṇḍadhovanamattampi - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ kho bhante nigaṇṭho nātaputto sāvakānaṃ dhammaṃ deseti: yo koci pāṇamatipāteti-1 sabbo so āpāyiko nerayiko. Yo koci adinnamādiyati sabbo so āpāyiko nerayiko. Yo koci kāmesu micchā carati sabbo so āpāyiko nerayiko. Yo koci musā haṇati sabbo so āpāyiko nerayiko. Yaṃ bahulaṃ yaṃ bahulaṃ viharati tena tena niyyatīti. 2 Evaṃ kho bhante nigaṇṭho nātaputto sāvakānaṃ dhammaṃ desetīti. | ||
+ | |||
+ | Yaṃ bahulaṃ yaṃ bahulañca gāmaṇi viharati tena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo so bhante puriso pāṇātipātī, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi, yo so puriso adinnādāyī, | ||
+ | |||
+ | 1. Matimāpeti - sī 1, 2, syā\\ | ||
+ | 2. Sīyyātīti - ni 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi yo so puriso kāmesu micchācārī, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi, yo so puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṃ upādāya katamo bahutaro samayo yaṃ vā so musā bhaṇati, yaṃ vā so musā na bhaṇatīti. Yo so bhante puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṃ upādāya appataro so samayo yaṃ so musā bhaṇati. Atha kho sova bahutaro samayo yaṃ so musā na bhaṇatīti. Yaṃ bahulaṃ yaṃ bahulañca gāmaṇi viharati tena tena nīyyatīti, | ||
+ | |||
+ | Idha gāmaṇi ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃ diṭṭhi: yo koci pāṇamatipāteti sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci adinnaṃ ādiyati sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci kāmesu micchā carati sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci musā bhaṇati sabbo so āpāyiko nerayikoti. Tasmiṃ kho pana gāmaṇi satthari sāvako abhippasanno hoti, tassa evaṃ hoti mayhaṃ kho satthā evaṃ vādī evaṃ diṭṭhi: "yo koci pāṇamatipāteti sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā pāṇo atipātito-1 ahampi āpāyiko nerayikoti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Taṃ gāmaṇi vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā-2 yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. | ||
+ | |||
+ | 1. Atimāpito-sī 1, 2, syā. \\ | ||
+ | 2. Nissajitvā - syā. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mayhaṃ kho satthā evaṃ vādī evaṃ diṭṭhi: "yo koci adinnaṃ ādiyati sabbo so āpāyiko nerayiko" | ||
+ | |||
+ | Mayhaṃ kho satthā evaṃ vādī evaṃ diṭṭhi: "yo koci kāmesu micachā carati, sabbo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mayhaṃ kho satthā evaṃ vādī evaṃ diṭṭhi: "yo koci musā bhaṇati sabbo so āpāyiko nerayiko" | ||
+ | |||
+ | Idha pana gāmaṇi tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So aneka pariyāyena pāṇātipātaṃ garahati vigarahati pāṇātipātāviramathāti cāha, adinnādānaṃ garahati vigarahati ādinnādānā viramathāti cāha, kāmesu micchācāraṃ garahati vigarahati kāmesu micchācārā viramathāti cāha, musāvādaṃ garahati vigarahati musāvādā viramathāti cāha. | ||
+ | |||
+ | Tasmiṃ kho pana gāmaṇi satthari sāvako abhippasanno hoti, so iti paṭisaṃcikkhati: | ||
+ | Bhagavā kho anekapariyāyena pāṇātipātaṃ garahati vigarahati pāṇātipātā viramathāti cāha: atthi kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā; yo kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā, taṃ na suṭṭhu taṃ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṃ na me taṃ pāpakaṃ-2 kammaṃ akataṃ bhavissatīti, | ||
+ | |||
+ | 1. Micchācārāciṇṇaṃ syā. \\ | ||
+ | 2. Pāpaṃ - sī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhagavā kho anekapariyāyena adinnādānaṃ garahati vigarahati adinnādāna viramathāti cāha: atthi kho pana mayā adinnaṃ ādinnaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā; yaṃ kho pana mayā adinnaṃ ādinnaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā, taṃ na suṭṭhu taṃ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṃ na me taṃ pāpakaṃ kammaṃ akataṃ bhavissatīti, | ||
+ | |||
+ | Bhagavā kho anekapariyāyena kāmesu micchācāraṃ garahati vigarahati kāmesu micchācārā viramathāti cāha: atthi kho pana mayā kāmesu micchāciṇṇaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā; yaṃ kho pana mayā kāmesu micchāciṇṇaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā, taṃ na suṭṭhu taṃ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṃ na me taṃ pāpakaṃ kammaṃ akataṃ bhavissatīti, | ||
+ | |||
+ | Bhagavā kho anekapariyāyena musāvādaṃ garahati vigarahati musāvadā viramathāti cāha: atthi kho pana mayā musā bhaṇitaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā; yaṃ kho pana mayā musā bhaṇitaṃ yāvatakaṃ vā tāvatakaṃ vā, taṃ na suṭṭhu taṃ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṃ na me taṃ pāpakaṃ kammaṃ akataṃ bhavissatīti, | ||
+ | |||
+ | So pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāvācaṃ pahāya pisuṇāyavācāya paṭivirato hoti, pharusaṃvācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, abhijjhaṃ pahāya anabhijjhālū hoti, vyāpādadosaṃ <span pts_page # | ||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | Evaṃ vutte asibandhakaputto gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 9\\ | ||
+ | Kulasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 423. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nālandā tadavasari. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ehi tvaṃ gāmaṇi, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropehi, evante kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati: | ||
+ | |||
+ | 1. Duhitikā katthavi\\ | ||
+ | 2. Setaṭṭhikā - aṅguttara\\ | ||
+ | 3. Anudayaṃ - sī 1, 2. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace te gāmaṇi samaṇo gotamo evaṃ phuṭṭho evaṃ vyākaroti: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ito so gāmaṇi ekanavuto kappo-2. , Yamahaṃ anussarāmi. Nābhijānāmi kiñcikulaṃ pakkabhikkhāanuppadānamattena-3 upahatapubbaṃ atha kho yāni tāni kulāni aḍḍhāni mahaddhanāni mahabhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtacittupakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni, | ||
+ | |||
+ | Aṭṭha kho gāmaṇī hetu aṭṭha paccayā kulānaṃ upaghātāya. Rājato vā kulāni upaghātaṃ gacchanti, corato vā kulāni upaghātaṃ gacchanti, aggito vā kulāni upaghātaṃ gacchanti, udakato vā kulāni upaghātaṃ gacchanti, nihitaṃ vā nādhigacchanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sakkhati - machasaṃ, syā, sī 2\\ | ||
+ | 2. Ekanavūtikappe - sīmu. Machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Pakkhabhikkhādānena - syā\\ | ||
+ | 4. Sāmaññasambhūtāni ca - machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Ṭhānāvigacchiti - machasaṃ\\ | ||
+ | 6. Kammanatā jahanti - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte asibandhakaputto gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 10\\ | ||
+ | Maṇicūḷakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 424. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: " | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena manicūḷako gāmaṇī tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ etadavoca: mā ayyā evaṃ avacuttha, na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ, | ||
+ | |||
+ | Idha bhante rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatinānaṃ ayamantarā kathā udapādi: kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taggha tvaṃ gāmaṇi evaṃ vyākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi, | ||
+ | |||
+ | Yassa kho gāmaṇi jātarūparajataṃ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañcakāmaguṇā kappanti, ekaṃsenetaṃ gāmaṇi dhāreyyāsi: | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 11\\ | ||
+ | Bhadrakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 425. Ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu-1 viharati uruvelakappaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Atha kho bhadrako-2 gāmaṇī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhadrako gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā dukkhassa samudayañca atthagamañca desetuti. Ahañce-3 te gāmaṇi atītaṃ addhānaṃ ārabbha dukkhassa samudayañca atthagamañca deseyyaṃ: " | ||
+ | |||
+ | 1. Malatesu - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Bhadragato - sī 1, gandhabhako - syā\\ | ||
+ | 3. Ahañca sī 1, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi atthi te uruvelakappe manussā yesante <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Konu kho gāmaṇi hetu kho paccayo yena te ekaccānaṃ uruvelakappiyānaṃ manussānaṃ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā? | ||
+ | Iminā tvaṃ gāmaṇi dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ nehi, yaṃ kho kiñci atītamaddhānaṃ dukkhaṃ uppajjamānaṃ uppajjati. Sabbantaṃ chandamūlakaṃ chandanidānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Atītamaddhānanti pāṭho marammapotthake na dissate\\ | ||
+ | 2. Antarita pāṭhopi marammapotthake na dissate. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi me bhante ciravāsī-1. Nāma kumāro, bahi āvasathe-2. Paṭivasati, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi yadā te ciravāsissa mātā adiṭṭhā āsi assutā, ahosi ciravāsissa mātuyā chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante. Dassanaṃ vā te gāmaṇi āgamma savanaṃ vā te gāmaṇi āgamma evante ahosi: ciravāsissa mātuyā chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. Evaṃ bhante. Taṃ kimmaññasi gāmaṇi. Ciravāsissa mātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 12\\ | ||
+ | Rāsiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 426. Atha kho rāsiyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhājīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatīti. Ye te bhante evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 1. Ciranivāsī - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Āvāsake - aṭṭhakathā\\ | ||
+ | 3. Hevaṃ - syā\\ | ||
+ | 4. Ābādhayethāti - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye te gāmaṇi evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Tayo kho me gāmaṇi kāmabhogino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo. Idha gāmaṇi ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati-2 na puññāni karoti, idha pana gāmaṇī, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. Idha pana gāmaṇi ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni ca karoti. | ||
+ | |||
+ | Idha pana gāmaṇi ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Asatā tucchā abhūtena machasaṃ 2. Saṃvibhajjati - sī 1, 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana gāmaṇi ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asahasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. Idha pana gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asahāsena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. Idha pana gāmaṇi ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni ca karoti. Te ca bhoge gathito-1. Mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Idha pana gāmaṇi ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti, ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānaṃ sukheti pīṇetīti iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saṃvibhajati na puññāni karotīti iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṃ gāmiṇī kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho. | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti, ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Ekena ṭhānena pāsaṃso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho?\\ | ||
+ | Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na saṃvibhajati na puññāni karotīti iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso: attānaṃ sukheti pīṇetīti. Iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, ayaṃ gāmaṇī kāmabhogī imehi dvihī ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | ||
+ | |||
+ | 1. Gadhito - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ-1. Kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇī yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti. Na saṃvibhajati na puññāni karoti. Ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso: dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, attānaṃ sukheti pīṇetīti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso, katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho: adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na saṃvibhajati na puññāni karotīti iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. | ||
+ | |||
+ | 1. Soyaṃ- sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇī yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. Ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso: dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho: na attānaṃ sukheti pīṇetīti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na saṃvibhajati na puññāni karotīti iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṃ gāmaṇi kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇī yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tayome gāmaṇi tapassino lukhajīvino-1. Santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo: idha gāmaṇi ekacco tapassī lukhajīvi saddhā-2. Agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: " | ||
+ | |||
+ | Idha pana gāmaṇi ekacco tapassī lukhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: " | ||
+ | |||
+ | 1. Lukhājīvino - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Saddo - syā\\ | ||
+ | 3. Uttarimanussadhammaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ tapassī lukhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, | ||
+ | |||
+ | Tatra gāmaṇi yvāyaṃ tapassī lukhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tisso imā gāmaṇi sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. Katamā tisso: | ||
+ | |||
+ | Yaṃ ratto rāgādhikaraṇaṃ attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti, rāge pahīne neva attavyābādhāyapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. Yaṃ duṭṭho dosādhikaraṇaṃ attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti. Dose pahīne neva attavyābādhayapi ceteti, na paravyābādhāyapi ceteti, na ubhayavyābādhāyapi ceteti, sandiṭṭhikā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte rāsiyo gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 13\\ | ||
+ | Pāṭaliyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 427. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati uttarakaṃ-1. Nāma koliyānaṃ nigamo. -2. Atha kho pāṭaliyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pāṭaliyo gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ me taṃ bhante " | ||
+ | |||
+ | Ye te gāmaṇi evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi gāmaṇi, jānāsi tvaṃ gāmaṇi, koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭeti, jānāmahaṃ bhante koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭeti. Taṃ kimmaññasi gāmaṇi kimatthīyā koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭāti. Ye ca bhante koliyānaṃ corā te ca paṭisedhetuṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Uttara - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Nigame - sī 2. \\ | ||
+ | 3. Anabbhācikkhātukāmā - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Pahātuṃ - syā\\ | ||
+ | 5. Etadatthiyā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo nu kho gāmaṇi evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | Māyaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi māyāya ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca māyāvī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Pāṇātipātaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi pāṇātipātassa ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca pāṇātipātī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Adinnādānaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi adinnādānassa ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca adinnādāyī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi, kāmesu micchācāraṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi, kāmesumicchācārassa ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca kāmesu micchācārī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. | ||
+ | |||
+ | Musāvādaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi musāvādassa ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca musāvādī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Pisunāvācaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi pisunāvācāya ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca pisunāvāco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Pharusavācaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi pharusavācāya ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca pharusavāco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Abhijjhaṃ cāhaṃ gāmaṇi pajānāmi abhijjhāya ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca abhijjhālū kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Vyāpādapadosañcāhaṃ gāmaṇi pajānāmi vyāpādapadosassa ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca vyāpannacitto kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Micchādiṭṭhiñcāhaṃ gāmaṇī pajānāmi micchādiṭṭhiyā ca vipākaṃ, yathā paṭipanno ca micchādiṭṭhiko kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. | ||
+ | |||
+ | 1. Tvaṃ hi nāma gāmaṇi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Naccha lacchasi - syā. \\ | ||
+ | 3. Tasmā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi hi gāmaṇi eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco mālī kuṇḍalī sunahāto-1. Suvilitto kappitakesamassū itthikāmehi-2. Rājā maññe paricārento, | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā-4. Dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ jijjamāno, tamenaṃ evamāhaṃsu: | ||
+ | Tatra gāmaṇi ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: | ||
+ | |||
+ | 1. Sunahāto - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Kāmesuhi - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Voropati - syā\\ | ||
+ | 4. Nikkhamitvā - syā\\ | ||
+ | 5. Karaṇāni kārentīti - syā\\ | ||
+ | Karaṇaṃ karonti - sī 1, 2\\ | ||
+ | 6. Tucchā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco mālī kuṇḍalī sunahāto suvilitto kappitakesamassū itthikāmehi rājā maññe paricārento, | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ jijjamāno, tamenaṃ evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco mālī kuṇḍalī sunahāto suvilitto kappitakesamassū itthikāmehi rājā maññe paricārento, | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ jijjamāno, tamenaṃ evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | 1. Adinnaṃ ādiyati - syā\\ | ||
+ | 2. Abhihāra - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 3. Ādiyati - syā\\ | ||
+ | 4. Tattha - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dissati kho pana gāmaṇi idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ jijjamāno, tamenaṃ evamāhaṃsu: | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante, atthi me bhante āvasathāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Bhāseti - syā. \\ | ||
+ | 2. Samabhajāmi - aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Eko satthā evaṃvādi evaṃdiṭṭhi: | ||
+ | Eko satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhi: | ||
+ | Eko satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhi: | ||
+ | |||
+ | Tassa mayhaṃ bhante ahudeva kaṅkhā ahudeva vicikicchā: | ||
+ | |||
+ | Alaṃ hi te gāmaṇī, kaṅkhītuṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. Karoto - machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Gaṅgā - sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Pasannāhaṃ - syā. \\ | ||
+ | [Pages missing 622 624 vvv] | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sa kho so gāmaṇi, ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato karuṇāsahagatena <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi, ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. Yoyaṃ - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | |||
+ | Sa kho so gāmaṇi ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo. Asammūḷho sampajāno patissato upekhasahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; | ||
+ | Chedāpayato pacato pācayato socayato kilamayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte pāṭaliyo gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā tela pajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, | ||
+ | |||
+ | Gāmaṇivaggo paṭhamo | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Hatthassāsi ca khettakā, \\ | ||
+ | Saṅkha kulamaṇibhaddakā ca\\ | ||
+ | Rāsiya pāṭaliyena terasāti. | ||
+ | |||
+ | Gāmaṇisaṃyuttaṃ samattaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Asaṅkhatasaṃyuttaṃ 9. Asaṅkhatavaggo\\ | ||
+ | 9. 1. 1\\ | ||
+ | Kāyagatāsatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 428. Asaṅkhatañca vo bhikkhave desissāmi. Asaṅkhatagāmiñca maggaṃ, taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave asaṅkhataṃ: | ||
+ | |||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 2\\ | ||
+ | Samathavipassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 429. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 3\\ | ||
+ | Savitakkasavicārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 430. Asaṅkhatañca vo bhikkhave desissāmi. Asaṅkhatagāmiñca maggaṃ, taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave asaṅkhataṃ: | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 1. Savitakka - machasaṃ. Syā\\ | ||
+ | 2. Avitakka - machasaṃ syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 4\\ | ||
+ | Suññatasamādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 431. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: suññato samādhi animitto samādhi appaṇihito samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 5\\ | ||
+ | Satipaṭṭhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 432. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: cattāro satipaṭṭhānā, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 6\\ | ||
+ | Sammappadhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 433. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: cattāro sammappadhānā. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 7\\ | ||
+ | Iddhipādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 434. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: cattāro iddhipādā. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 8\\ | ||
+ | Indriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 435. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 9\\ | ||
+ | Balasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 436. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: pañca balāni. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 10\\ | ||
+ | Bojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 437. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: satta bojjhaṅgā. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā etāni bhikkhave rukkhamūlāni etāni suññāgārāni, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 11\\ | ||
+ | Maggaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 438. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ desito asaṅkhatagāmī maggo. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni bhikkhave rukkhamūlāni, | ||
+ | |||
+ | Asaṅkhatavaggo paṭhamo\\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kāyasamatha-1 savitakko\\ | ||
+ | Suññato satipaṭṭhānā, | ||
+ | Sammappadhānañca iddhipāda\\ | ||
+ | Indriyabalabojjhaṅgamaggāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Samādhi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Dutiya asaṅkhata vaggo | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1\\ | ||
+ | Asaṅkhatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 439. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 2\\ | ||
+ | Vipassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 440. Asaṅkhatañca vo bhikkhave desissāmi, asaṅkhatagāmiñca maggaṃ, taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave asaṅkhataṃ: | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 3\\ | ||
+ | Savitakkasavicārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 441. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: savitakko <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 4\\ | ||
+ | Avitakkavicāramattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 442. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: avitakko vicāramatto samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 5 Avitakkaavicārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 443. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: avitakko avicāro samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 6\\ | ||
+ | Suññatasamādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 444. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: suññato samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 7\\ | ||
+ | Animittasamādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 445. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: animitto samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 8\\ | ||
+ | Appaṇihitasamādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 446. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: appaṇihito samādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 9\\ | ||
+ | Kāyānupassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 447. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 10\\ | ||
+ | Vedanānupassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 448. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 11\\ | ||
+ | Cittānupassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 449. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 12\\ | ||
+ | Dhammānupassanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 450. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | 9. 2. 13\\ | ||
+ | Paṭhamasammappadhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 451. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | 9. 2. 14\\ | ||
+ | Dutiyasammappadhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 452. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 15\\ | ||
+ | Tatiyasammappadhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 453. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 16\\ | ||
+ | Catutthasammappadhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 454. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu uppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 17\\ | ||
+ | Chandiddhipādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 455. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | 9. 2. 18\\ | ||
+ | Viriyiddhipādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 456. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo idha bhikkhave bhikkhu viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 19\\ | ||
+ | Cittiddhipādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 457. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo idha bhikkhave bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 20\\ | ||
+ | Vīmaṃsiddhipādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 458. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo idha bhikkhave bhikkhu vimaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo. \\ | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 21\\ | ||
+ | Saddhindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 459. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 22\\ | ||
+ | Viriyindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 460. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 23\\ | ||
+ | Satindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 461. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu satindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 24\\ | ||
+ | Samādhindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 462. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu samādhindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 25\\ | ||
+ | Paññindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 463. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu paññindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | 9. 2. 26\\ | ||
+ | Saddhābalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 464. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 27\\ | ||
+ | Viriyabalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 465. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu viriyabalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 28\\ | ||
+ | Satibalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 466. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu satibalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 29\\ | ||
+ | Samādhibalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 467. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 30\\ | ||
+ | Paññābalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 468. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu paññābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 31\\ | ||
+ | Satisambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 469. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 32\\ | ||
+ | Dhammavicaya sambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 470. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 33\\ | ||
+ | Viriyasambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 471. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 34\\ | ||
+ | Pītisambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 472. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 35\\ | ||
+ | Passaddhisambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 473. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 36\\ | ||
+ | Samādhisambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 474. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 37\\ | ||
+ | Upekhāsambojjhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 475. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 38\\ | ||
+ | Sammādiṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 476. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 39\\ | ||
+ | Sammāsaṅkappasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 477. <span pts_page # | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 40\\ | ||
+ | Sammāvācāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 478. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammāvācaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 41\\ | ||
+ | Sammākammantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 479. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammākammantaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 42\\ | ||
+ | Sammāājīvasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 480. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammāājīvaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 43\\ | ||
+ | Sammāvāyāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 481. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammāvāyāmaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 44\\ | ||
+ | Sammāsatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 482. Katamo ca bhikkhave asaṅkhatagāmī maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammāsatiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 45\\ | ||
+ | Sammāsamādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 483. Asaṅkhatañca vo bhikkhave desissāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṃ, taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave asaṅkhataṃ: | ||
+ | |||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, | ||
+ | 9. 2. 46 - 101\\ | ||
+ | Antasuttāni | ||
+ | |||
+ | 484-539. Antañca-1. Vo bhikkhave desissāmi antagāmiñca-2. Maggaṃ taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave antaṃ - pe - anusāsanīti. \\ | ||
+ | (Yathā asaṅkhataṃ tathā vitthāretabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 102 - 157\\ | ||
+ | Anāsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 540-595. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 158 - 213\\ | ||
+ | Saccasuttāni | ||
+ | |||
+ | 596-651. Saccañca vo bhikkhave desissāmi saccāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. \\ | ||
+ | 9. 2. 214 - 269\\ | ||
+ | Pārasuttāni | ||
+ | |||
+ | 652-707. Pārañca vo bhikkhave desissāmi pāragāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. \\ | ||
+ | 1. Amatañca - syā\\ | ||
+ | 2. Amatagāmiñca - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 270 - 325\\ | ||
+ | Nipuṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 708-763. Nipuṇañca vo bhikkhave desissāmi nipuṇagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. . 2\\ | ||
+ | 9. 2. 326-381\\ | ||
+ | Sududdasasuttāni | ||
+ | |||
+ | 764-819. Sududdasañca vo bhikkhave desissāmi sududdasagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 382-437\\ | ||
+ | Ajarasuttāni | ||
+ | |||
+ | 820-975. Ajarañca-1. Vo bhikkhave desissāmi ajaragāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 438-493\\ | ||
+ | Dhuvasuttāni | ||
+ | |||
+ | 976-931. <span pts_page # | ||
+ | 9. 2. 494-549\\ | ||
+ | Apalokitasuttāni | ||
+ | |||
+ | 932-987. Apalokitañca-2. Vo bhikkhave desissāmi apalokitagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 550-605\\ | ||
+ | Anidassanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 988-1043. Anidassanañca vo bhikkhave desissāmi anidassanagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 606-661\\ | ||
+ | Nippapañcasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1044-1099. Nippapañcañca vo bhikkhave desissāmi nippapañcagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjarañca - sī 1, 2 ajjajaraṃ - syā\\ | ||
+ | 2. Apalokañca - sī. 1, 2\\ | ||
+ | Apalokinañca - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 662-717\\ | ||
+ | Santasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1100-1155. Santañca vo bhikkhave desissāmi santagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 718-773\\ | ||
+ | Amatasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1156-1211. Amatañca vo bhikkhave desissāmi amatagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 774-829\\ | ||
+ | Paṇitasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1212-1267. Paṇitañca vo bhikkhave desissāmi paṇitagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 830-885\\ | ||
+ | Sivasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1268-1323 Sivañca vo bhikkhave desissāmi sivagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 886-941\\ | ||
+ | Khemasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1324-1379. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 942-997\\ | ||
+ | Taṇhakkhayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1380-1435. Taṇhakkhayañca vo bhikkhave desissāmi taṇhakkhayagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 998-1053\\ | ||
+ | Acchariyasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1436-1491. Acchariyañca vo bhikkhave desissāmi acchariyagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1054-1109\\ | ||
+ | Abbhutasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1492-1547. Abbhutañca vo bhikkhave desissāmi abbhutagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1110-1165\\ | ||
+ | Anītikasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1548-1603. Anītikañca vo bhikkhave desissāmi anītikagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1166-1221\\ | ||
+ | Anītikadhammasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1604-1659. Anītikadhammañca vo bhikkhave desissāmi anītikadhammagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1222-1277\\ | ||
+ | Nibbānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1660-1715. Nibbānañca vo bhikkhave desissāmi nibbānagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1278-1333\\ | ||
+ | Abyāpajjhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1716-1771. Abyāpajjhañca vo bhikkhave desissāmi abyāpajjhagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1334-1389\\ | ||
+ | Virāgasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1772-1827. Virāgañca vo bhikkhave desissāmi virāgagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1390-1445\\ | ||
+ | Suddhisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1828-1883. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1446-1501\\ | ||
+ | Muttisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1884-1939. Muttiñca vo bhikkhave desissāmi muttigāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1502-1557\\ | ||
+ | Anālayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1940-1995. Anālayañca vo bhikkhave desissāmi anālayagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1558-1613\\ | ||
+ | Dīpasuttāni | ||
+ | |||
+ | 1996-2051. Dīpañca vo bhikkhave desissāmi dīpagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1614-1669\\ | ||
+ | Leṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 2052-2107. Leṇañca vo bhikkhave desissāmi leṇagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1670-1725\\ | ||
+ | Tāṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 2108-2163. Tāṇañca vo bhikkhave desissāmi tāṇagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1726-1781\\ | ||
+ | Saraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 2164-2219. Saraṇañca vo bhikkhave desissāmi saraṇagāmiñca maggaṃ -pe- anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 1782-1837\\ | ||
+ | Parāyaṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 2220-2275. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Iti kho bhikkhave desitaṃ vo mayā parāyaṇaṃ, | ||
+ | (Yathā asaṅkhataṃ tathā vitthāretabbaṃ)\\ | ||
+ | Dutyaasaṅkhatavaggo. \\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Asaṅkhataṃ antaṃ anāsavaṃ saccañca pāraṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ\\ | ||
+ | Ajarattaṃ dhuvaṃ apalokitaṃ anidassanaṃ nippapañca santaṃ | ||
+ | |||
+ | Amataṃ paṇītañca sivañca khemaṃ taṇhakkhayo acchariyañca abbhutaṃ\\ | ||
+ | Anītikaṃ anītikadhammaṃ nibbānametaṃ sugatena desitaṃ | ||
+ | |||
+ | Abyāpajjho virāgo ca suddhi mutti anālayo\\ | ||
+ | Dīpo leṇañca tāṇañca saraṇañca parāyaṇañcāti. | ||
+ | |||
+ | Asaṅkhatasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Abyākata saṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 1. Abyākatavaggo\\ | ||
+ | 10. 1. 1\\ | ||
+ | Khemāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2276. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā kevalakappaṃ toraṇavatthuṃ-2 anvāhiṇḍanto-3 nāddasa tathārūpaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā yaṃ rājā pasenadi kosalo payirupāseyya addasā kho so puriso khemaṃ bhikkhuniṃ toraṇavatthusmiṃ vāsaṃ upagataṃ, disvāna yena pasenadikosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadi. Kosalaṃ etadavoca: natthi kho deva, toraṇavatthusmiṃ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṃ devo payirupāseyya. Atthi ca kho deva, khemā nāma bhikkhunī tassa bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa, | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadikosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadikosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca: kinnu kho ayye hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | 1. Sāvatthiyaṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Vatathusmiṃ sī 2, 1, \\ | ||
+ | 3. Ābhiṇḍanto - machasaṃ syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho ayye, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭhā samānā avyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālikaṃ-3. Gaṇetuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evameva kho mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yenetaṃ - sayā. Machasaṃ\\ | ||
+ | 2. Paripucchissāmi - sīmu\\ | ||
+ | 3. Vālukaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | 4. Ettikāni - sī, 1, 2. \\ | ||
+ | 5. Udakāḷhāni vā - sī 1, 2, \\ | ||
+ | 6. Maheyyā - syā, sī 2. \\ | ||
+ | 7. Saṅkhayā - syā. Saṅkhāya - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yāya saññāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Atha kho rājā pasenadikosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho rājā pasenadikosalo aparena samayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadikosalo bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante hoti tathāgato parammaraṇāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bhante, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho etaṃ mahārāja mayā: "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi, | ||
+ | Taṃ kimmaññasi mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gaṅgāya vālikaṃ gaṇetuṃ: | ||
+ | |||
+ | Evameva kho mahārāja, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | Yāya saññāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yatra hi nāma satthu-1. Ceva sāvikāya ca atthena attho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati-2. Yadidaṃ aggapadasmiṃ. Ekamidāhaṃ bhante samayaṃ khemaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā ekamatthaṃ āpucchiṃ. Sā pi me ayyā etehi padehi etehi vyañjanehi etamatthaṃ vyākāsi seyyathāpi bhagavā. Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante, yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Handa ca dāni mayaṃ bhante gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti. Yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ maññasīti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 2\\ | ||
+ | Anurādhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2277. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto, | ||
+ | |||
+ | 1. Satthuno - sī, 1, sīmu. \\ | ||
+ | 2. Virodhayissati - machasaṃ\\ | ||
+ | 3. So - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāhaṃ bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharāmi, atha kho bhante sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā mama saddhiṃ sammodiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhante te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Taṃ kimmaññasi anurādha, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Vedanā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Saññā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Saṅkhārā niccā vā aniccā vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñcirūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ: " | ||
+ | Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ: " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ passaṃ anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpaṃ tathāgatoti samanupassasīti? | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi anurādha, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassasīti? | ||
+ | "Yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto , taṃ tathāgato aññatiramehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti. Hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vedanā, saññā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Saccato vā - syā\\ | ||
+ | Tathato vā - syā. \\ | ||
+ | 3. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ\\ | ||
+ | Anupalababhanīyasabhāvo - syā. \\ | ||
+ | Labbhanīyasabhāvo - syā. \\ | ||
+ | 4. Veyyākaraṇāya - syā. Machasaṃ\\ | ||
+ | 5. Sādhu, sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 3\\ | ||
+ | Upagatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2278. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho āvuso sāriputta, hoti, tathāgato parammaraṇāti? | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho āvuso, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho āvuso, etaṃ bhagavatā: "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | Hoti tathāgato parammaraṇāti kho āvuso, rūpagatametaṃ, | ||
+ | Kho āvuso, saññāgatametaṃ, | ||
+ | Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 4\\ | ||
+ | Samudayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2279. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye, atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Rūpaṃ kho āvuso, ajānato apassato yathābhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | Vedanaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Saññaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Saṅkhāre ajānato apassato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Viññāṇaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | Rūpañca kho āvuso, jānato passato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Vedanaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Saññaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Saṅkhāre jānato passato yathābhūtaṃ, | ||
+ | Viññāṇaṃ jānato passato yathābhūtaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 5\\ | ||
+ | Pemasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2280. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, | ||
+ | Ko nu kho āvuso, hetu ko paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | Vedanāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: | ||
+ | Saññāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: | ||
+ | Saṅkhāresu avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa: | ||
+ | |||
+ | Rūpe ca kho āvuso vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Vedanāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Saññāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Saṅkhāresu vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Viññāṇe ca vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 6\\ | ||
+ | Ārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2281. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā koṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye, atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākoṭṭhito tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho āvuso koṭṭhita, | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Rūpārāmassa kho āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpa nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti <span pts_page # | ||
+ | Vedanārāmassa kho āvuso, vedanāratassa vedanāsammuditassa vedanā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. \\ | ||
+ | Saññārāmassa kho āvuso, saññāratassa saññāsammuditassa saññā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. \\ | ||
+ | Saṅkhārārāmassa kho āvuso, saṅkhārāratassa saṅkhārāsammuditassa saṅkhārā nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. Viññāṇārāmassa kho āvuso, viññāṇaratassa viññāṇasammuditassa viññāṇa nirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. \\ | ||
+ | Na rūparāmassa kho āvuso, na rūparatassa na rūpasammuditassa rūpa nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Na vedanārāmassa kho āvuso, na vedanāratassa na vedanāsammuditassa vedanā nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Na saññārāmassa kho āvuso, na saññāratassa na saññāsammuditassa saññā nirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. \\ | ||
+ | Na saṅkhārāmassa kho āvuso, na saṅkhāratassa na saṅkhāsammuditassa saṅkhāranirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti. Ayaṃ kho āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Na upādānārāmassa kho āvuso, na upādānaratassa na upādānasammuditassa upādhānanirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti ayampi kho āvuso, pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? | ||
+ | Taṇhānirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇātipissa hoti. | ||
+ | |||
+ | Na taṇhārāmassa kho āvuso, na taṇhāratassa na taṇhāsammuditassa taṇhānirodhaṃ jānato passato yathābhūtaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, neva hoti na hoti tathāgato parammaraṇātipissa na hoti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yena taṃ avyākataṃ bhagavatāti? | ||
+ | 10. 1. 7\\ | ||
+ | Āyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2282. Atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | 1. Vantaṃ - syā. \\ | ||
+ | Vaddhaṃ - sī 1, 2. [PTS.] \\ | ||
+ | 2. Vacchagotta - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ko nu kho bho moggallāna, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: " | ||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | Jivhaṃ " | ||
+ | Kāyaṃ " | ||
+ | Manaṃ " | ||
+ | Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: \\ | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Etampi kho vaccha, avyākataṃ - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ: " | ||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | Jivhaṃ " | ||
+ | Kāyaṃ " | ||
+ | Manaṃ " | ||
+ | Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bho gotama hetu ko pacchayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti; | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: " | ||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | Jivhaṃ " | ||
+ | Kāyaṃ " | ||
+ | Manaṃ " | ||
+ | Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: \\ | ||
+ | " | ||
+ | Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho cakkhuṃ: " | ||
+ | Sotaṃ " | ||
+ | Ghānaṃ " | ||
+ | Jivhaṃ " | ||
+ | Kāyaṃ " | ||
+ | Manaṃ " | ||
+ | Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yatra hi nāma satthussa ca sāvakassa ca atthenattho vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati na vihāyissati yadidaṃ aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ bho gotama, samaṇaṃ moggallānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 8\\ | ||
+ | Khandhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2283. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bho gotama, sassato lokoti? Avyākataṃ kho etaṃ vaccha mayā: \\ | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti;\\ | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yena bhoto gotamassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā rapaṃ: | ||
+ | Vedanaṃ; attano samanupassanti, | ||
+ | Saññaṃ: | ||
+ | Saṅkhāraṃ: | ||
+ | Viññāṇaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tasmā aññatitthiyānaṃ <span pts_page # | ||
+ | Aññatitthiyā kho vaccha, paribbājakā cakkhuṃ: " | ||
+ | |||
+ | Tasmā aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: \\ | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Na vedanaṃ attano samanupassanti.Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Tasmā tathāgatassa evaṃ puṭṭhassa na evaṃ vyākaraṇaṃ hoti: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati. Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho bho moggallāna hetu ko paccayo yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ puṭṭhānaṃ evaṃ vyākaraṇaṃ hoti; | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tathāgato ca kho vaccha, arahaṃ sammāsambuddho na rūpaṃ attato samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati. Na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Acchariyaṃ bho moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 9\\ | ||
+ | Kutuhalasālāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2284. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kho pūraṇo-2. Kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yayassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu-3. Vyākaroti: asu amutra uppanno-4. Asu amutra uppannoti. Yo-5. Pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, | ||
+ | |||
+ | 1. Nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājikānaṃ - machasaṃ\\ | ||
+ | Aññatitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājakānaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Purāṇo - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Uppattīsu - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 4. Uppanno - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 5. So - sī, 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho makkhaligosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo, pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho nigaṇṭho nātaputto-1 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo;pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto-3. Saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo" | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho sañjayo pakudho kaccāyano-3. Saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno asu amutra uppannoti. Yo,pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti. Yo" | ||
+ | |||
+ | Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammato bahujanassa. So'pi sāvakaṃ abbhatītaṃ kālakataṃ uppattisu vyākaroti: asu amutra uppanno, asu amutra uppannoti. Yo pissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, | ||
+ | |||
+ | Alaṃ hi te vaccha, kaṅkhituṃ alaṃ vicikicchitu, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Nāṭaputto - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 2. Belaṭṭha - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 3. Pakudho - [P. T. S.] \\ | ||
+ | 4. Vāvattayi - aññatra\\ | ||
+ | 5. Kathañhi - syā. [P. T. S.] \\ | ||
+ | 6. Imissa - syā. \\ | ||
+ | 7. Paññāpemi - syā. Machasaṃ\\ | ||
+ | 8. Anuppanno - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 9. Taṇhā samaṅgissa - sī 1, 2. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 10\\ | ||
+ | Atthattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2285. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bho gotama, atthattāti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhi ahosi. Kiṃ pana bho gotama, natthattāti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhi ahosi. Atha kho vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante vacchagotte paribbājake bhagavantaṃ etadavoca: kinnu kho bhante bhagavā vacchagottassa paribbājakassa pañhaṃ puṭṭho na vyākāsīti. | ||
+ | |||
+ | Ahañca ānanda vacchagottassa paribbājakassa atthattāti puṭṭho samāno atthattāti vyākareyyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 11\\ | ||
+ | Sabhiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2286. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sabhiyo kaccāno ñātike viharati giñjakāvasathe atha kho vacchagotto paribbājako yenāyasmā sabhiyo kaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sabhiyena kaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako āyasmantaṃ sabhiyaṃ kaccānaṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | 1. Upādāya sabbo dhammo - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Ahañcānanda - sīmu, 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho kaccāna hoti tathāgato parammaraṇāti. Avyākataṃ kho etaṃ vaccha, bhagavatā "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho bho kaccāna, hoti tathāgato parammaraṇāti iti puṭṭho samāno avyākataṃ kho etaṃ vaccha bhagavatā "hoti tathāgato parammaraṇā" | ||
+ | |||
+ | Yo ca āvuso, -1. Hetu yo ca paccayo paññāpanāya: | ||
+ | |||
+ | 1. Vaccha - machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kīvaciraṃ pabbajito' | ||
+ | |||
+ | Abyākatavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Khemā anurādhopagataṃ samudaya pema ārāmaṃ, \\ | ||
+ | Āyatana khandhaṃ kutuhalasālā atthatto sabhiyena cāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Saḷāyatanavagge saṃyutta uddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Salāyatana vedanā mātugāmo jambukhādako\\ | ||
+ | Sāmaṇḍo moggallāno citto gāmaṇī saṅkhataṃ abyākatanti\\ | ||
+ | Dasabalaselappabhavā nibbānamahāsamuddapariyantā\\ | ||
+ | Aṭṭhaṅga maggasalilā jinavacananadī ciraṃ vahatuti. | ||
+ | |||
+ | Salāyatanavaggo niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ - syā. Machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |