This shows you the differences between two versions of the page.
Both sides previous revisionPrevious revisionNext revision | Previous revision | ||
en:tipitaka:sltp:sn_v_utf8 [2019/09/03 09:26] – div at end removed Johann | en:tipitaka:sltp:sn_v_utf8 [2019/10/30 14:53] (current) – corr line break Johann | ||
---|---|---|---|
Line 1: | Line 1: | ||
+ | <div center round todo 60%> | ||
+ | ====== SN V_utf8 ====== | ||
+ | |||
+ | Title: | ||
+ | |||
+ | Summary: | ||
+ | |||
+ | <div #h_meta> | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | [PTS Vol S - 5] [\z S /] [\f V /] \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | [BJT Vol S 5-1] [\z S /] [\w Va /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Suttantapiṭake\\ | ||
+ | Saṃyuttanikāyo\\ | ||
+ | Pañcamo bhāgo\\ | ||
+ | Mahāvaggo\\ | ||
+ | 1. Maggasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | 1. Avijjāvaggo\\ | ||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva1 ahirikaṃ anottappaṃ avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti. Micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti. Micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchāājīvo pahoti. Micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. | ||
+ | |||
+ | Vijjā ca kho bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva hirottappaṃ. Vijjāgatassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anudeva-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Upaḍḍhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu1 viharati, nāgarakaṃ2 nāma sakyānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: upaḍḍhamidaṃ bhanate, brahmacariyassa yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti. Mā hevaṃ ānanda, 3 mā hevaṃ ānanda, sakalameva hidaṃ ānanda, brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. | ||
+ | |||
+ | Kathañcānanda, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tadamināpetaṃ ānanda, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sakyesu-machasaṃ. Syā\\ | ||
+ | 2. Naṅgarakaṃ-sī 1, 2. Sakkaraṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Ānanda avaca-syā. \\ | ||
+ | 4. Kalyāṇasampavaṅkatāti-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Maraṇadhammā sattā maraṇena parivuccanti, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Sāriputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | Kathañca sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | Tadamināpetaṃ sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kalyāṇasampavaṅkatāti-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 4. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoniṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷabhīrathena1 sāvatthiyaṃ niyyāyantaṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sakkā ānandāti bhagavā avoca. Imasseva kho etaṃ ānanda ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ brahmayānaṃ itipi dhammayānaṃ itipi anuttaro saṅgāmavijayo itipi. Sammādiṭṭhi ānanda bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti. Dosavinayapariyosānā hoti. Mohavinayapariyosānā hoti sammāsaṅkappo ānanda bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyasāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā ānanda bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyasānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto ānanda bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vaḷavābhirathe - machasaṃ syā. \\ | ||
+ | 2. Vījīyati - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Brahmayānaṃ rūpaṃ - sī, 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo ānanda bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti, sammāvāyāmo ānanda bhāvito bahulīkato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Iminā kho etaṃ ānanda pariyāyena veditabbaṃ yathā imassetaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ brahmayānaṃ itipi dhammayānaṃ itipi anuttaro saṅgāmavijayo itipīti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | 1. Yassa saddhā ca paññā ca - dhammā yuttā sadā1 dhuraṃ, \\ | ||
+ | Hiri īsā mano yottaṃ - sati ārakkhasārathī. | ||
+ | |||
+ | 2. Ratho sīlaparikkhāro - jhānakkho cakkavīriyo, | ||
+ | Upekhā2 dhurasamādhi - anicchā parivāraṇaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Avyāpādo3 avihiṃsā - viveko yassa āvudhaṃ, \\ | ||
+ | Titikkhā vammasannāho4 - yogakkhemāya vattati. | ||
+ | |||
+ | 4. Etadattani sambhūtaṃ - brahmayānaṃ anuttaraṃ\\ | ||
+ | Nīyyanti dhīrā lokamhā - aññadatthu jayaṃ jayanti. | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Kimatthiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 5. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saddhādhuraṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Upekkhā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Abyāpādo - machasaṃ. Sayā, \\ | ||
+ | 4. Cammasannāho - machasaṃ, dhammasannāho - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Taggha tumhe bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 6. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiya bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 7. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: rāgavinayo dosavinayo mohavinayoti bhante, vuccati, kissa nu kho etaṃ bhante, adhivacanaṃ rāgavinayo dosavinayo mohavinayoti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sace kho - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 8. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ariyaṃ vo bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desissāmi, vibhajissāmi, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sammāsaṅkappo: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, sammāvācā: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sammākammanto: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sammāājīvo: | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sammāvāyāmo: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, sammāsati: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sammāsamādhi: | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Sūkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 9. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati1 lohitaṃ vā uppādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: micchāpaṇihitattā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhecchati1 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: micchāpaṇihitattā bhikkhave, diṭṭhiyā. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Chijjati - sī, 1, 2. Hindissati - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti1 nibbānaṃ sacchikaroti2, | ||
+ | |||
+ | 1. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Nandiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 10. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: kati nu kho bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānagamā4 honti nibbānaparāyaṇā nibbānapariyosānāti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Avijjāvaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Avijjā ca upaḍḍhaṃ ca sāriputto ca brāhmaṇo, | ||
+ | Kimatthiyo ca dve bhikkhū vibhaṅgo sūkanandiyāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uppādessati - syā. \\ | ||
+ | 2. Sacchikarissati - syā. \\ | ||
+ | 3. Evaṃ kho - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Nibbānaṅgamā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Aṭṭhime - machasavaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Vihāravaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Vihārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 11. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Icchāmahaṃ bhikkhavekha, | ||
+ | |||
+ | Chando ca avupasanto hoti, vitakkā ca3 avupasantā honti, saññā ca avupasantā honti4 tappaccayāpi vedayitaṃ. (Chando ca vūpasanto hoti vitakkā ca avupasantā honti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Addhamāsaṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Paṭisalliyituṃ - machasaṃ. Syā. \\ | ||
+ | 3. Vitakko ca - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Hoti - machasaṃ - syā, sī 2. \\ | ||
+ | 5. Aṅkitapāṭho na dissate - machasaṃ, syā potthakesu. \\ | ||
+ | 6. Āyāmaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyavihārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 12. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Icchāmahaṃ bhikkhave, temāsaṃ patisallīyituṃ, | ||
+ | |||
+ | Chando ca avupasanto hoti vitakkā ca avupasantā honti, saññā ca avupasantā honti, tappaccayāpi vedayitaṃ. Chando ca vūpasanto hoti, vitakkā ca avupasantā honti, saññā ca avupasantā honti, chando ca vūpasanto hoti, vitakkā ca vūpasantā honti. Tappaccayāpi vedayitaṃ. Saññā ca avupasantā honti. Tappaccayāpi vedayitaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Sekhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 13. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: "sekho sekho" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Padeseneva - sī 1. 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 4\\ | ||
+ | Uppādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 14. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhime bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññātra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha: seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiypaupādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 15. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhime bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññatra sugatavinayā, | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Parisuddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 16. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhime bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vīgatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha: seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiyaparisuddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 17. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhime bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti. Nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha: seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Kukkuṭārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 18. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako te āvuso bhadda ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kukkuṭārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 19. Pāṭaliputte: | ||
+ | |||
+ | Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako te āvuso bhadda, ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Tatiyakukkuṭārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 20. Pāṭaliputte: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako te āvuso bhadda ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ayameva kho āvuso ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Vihāravaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Dve vihārā sekho ca uppādā apare duve, \\ | ||
+ | Parisuddhena dve vuttā kukkuṭārāmena tayoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Micchattavaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Micchattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 21. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Micchattañca vo bhikkhave, desissāmi sammattañca. Taṃ suṇātha. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, sammattaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Akusaladhammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 22. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Akusale ca vo bhikkhave, dhamme desissāmi kusale ca dhamme. Taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave, akusalā dhammā, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, kusalā dhammā, seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 3 | ||
+ | |||
+ | Paṭipadāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 23. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Micchāpaṭipadañca vo bhikkhave, desissāmi sammāpaṭipadañca. Taṃ suṇātha. Katamā ca bhikkhave, micchāpaṭipadā, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, sammāpaṭipadā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Dutiya paṭipadāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 24. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Gihino vāhaṃ bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihī vā bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gihino vāhaṃ bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihī vā bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Katamā ca bhikkhave, sammāpaṭipadā, | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Asappurisasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 25. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Asappurisañca vo bhikkhave, desissāmi sappurisañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, asappuriso: idha bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti micchāsaṅkappo micchāvāco micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave, asappuriso. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, sappuriso: idha bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti sammāsaṅkappo sammāvāco <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiyaasappurisasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 26. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Asappurisañca vo bhikkhave, desissāmi. Asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca1 desissāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, asappuriso: idha bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti micchāsaṅkappo micchāvāco micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave, asappuriso. Katamo ca bhikkhave, asappurisena asappurisataro: | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Kumbhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 27. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti. Sādhāro duppavattiyo hoti. Evameva kho bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti. Sādhāraṃ duppavattiyaṃ hoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Samādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 28. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ariyaṃ vo bhikkhave, sammāsamādhiṃ desissāmi saupanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sapapurisañca vo - machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Ñāṇaṃ - sīmu, sī 2. \\ | ||
+ | 3. Sammāsamādhi - sīmu, syā. \\ | ||
+ | 4. Saparikkhatā - sīmu, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 29. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imā kho bhikkhave, tisso vedanā imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Uttiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 30. Sāvatthiyaṃ | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca: idha mayhaṃ bhante, rāhogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi. Pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatāti. | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu uttiya, pañca kho me uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṃ kho uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Micchattavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatradadānaṃ: | ||
+ | Micchattaṃ akusaladhammaṃ duve paṭipadā' | ||
+ | Asappurisena dve kumbho samādhi vedanuttiyāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Paṭipattivaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Paṭipattisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 31. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Micchāpaṭipattiñca vo bhikkhave, desissāmi sammāpaṭipattiñca. Taṃ suṇātha. Katamā ca bhikkhave, micchāpaṭipatti seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Paṭipannasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 32. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Micchāpaṭipannañca vo bhikkhave, desissāmi sammāpaṭipannañca, | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Viraddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 33. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Yesaṃ kesañci bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammādukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammādukkhakkhayagāmī. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Pāraṅgamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 34. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhime bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṅgamanāya saṃvattanti. Katame aṭṭha: seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Katamo ariyo - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino, | ||
+ | Athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati. \\ | ||
+ | 2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino, | ||
+ | Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ. \\ | ||
+ | 3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito, | ||
+ | Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ. \\ | ||
+ | 4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano, \\ | ||
+ | Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito. \\ | ||
+ | 5. Yesaṃ sambodhiaṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ, | ||
+ | Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā\\ | ||
+ | Khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Sāmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 35. Sāmaññañca vo bhikkhave, desissāmi sāmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, sāmaññaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sāmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 36. Sāmaññañca vo bhikkhave, desissāmi sāmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, sāmaññaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Brahmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 37. Brahmaññañca vo bhikkhave, desissāmi brahmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, brahmaññaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Arahattaṃ - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya brahmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 38. Brahmaññañca vo bhikkhave, desissāmi brahmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, brahmaññaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 39. Brahmacariyañca vo bhikkhave, desissāmi brahmacariyaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, brahmacariyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya brahmacariyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 40. Brahmacariyañca vo bhikkhave, desissāmi brahmacariyatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, brahmacariyaṃ: | ||
+ | |||
+ | (Sabbaṃ sāvatthinidānameva) | ||
+ | |||
+ | Paṭipattivaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Paṭipattipaṭinno ca viraddho ca pāraṅgamo\\ | ||
+ | Sāmaññena dve vuttā brahmaññenapare duve\\ | ||
+ | Brahmacariyena dve vuttā vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Aññatitthiyapeyyālo\\ | ||
+ | 1. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 41. Sāvatthiyaṃ | ||
+ | |||
+ | Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Sace pana vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Saṃyojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 42. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Sace pana vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 43. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anusayasamugghātanatthaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sace pana vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 4 | ||
+ | |||
+ | Addhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 44. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 45. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Vijjāvimuttisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 46. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Ñāṇadassanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 47. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | Anupādāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 48. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | (Sabbaṃ sāvatthinidānaṃ. )\\ | ||
+ | Aññatitthiyapeyyāli | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Virāgasaññojanānusayā addhāna āsavakkhayā\\ | ||
+ | Vijjāvimuttiñāṇañca anupādāti aṭṭhimeti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Parinibbānāya - machasaṃ, syā, sī1\\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Suriyapeyyālo\\ | ||
+ | 1. 6. 1 | ||
+ | |||
+ | Kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Sabbaṃ sāvatthinidānaṃ. | ||
+ | |||
+ | 49. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ1 evameva kho bhikkhave, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 2 | ||
+ | |||
+ | Sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 50. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ1; | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aruṇuggaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 3 | ||
+ | |||
+ | Chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 51. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 4 | ||
+ | |||
+ | Attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 52. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 5 | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 53. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 6 | ||
+ | |||
+ | Appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 54. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ; | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 7 | ||
+ | |||
+ | Yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 55. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 01. 6. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 56. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 57. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 58. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 11 | ||
+ | |||
+ | Dutiya attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 59. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ attasampadā. Attasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu attasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 12 | ||
+ | |||
+ | Dutiya diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 60. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ diṭṭhisampadā. Diṭṭhisampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu diṭṭhisampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 13 | ||
+ | |||
+ | Dutiya appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 61. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ appamādasampadā. Appamādasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu appamādasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 6. 14 | ||
+ | |||
+ | Dutiya yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 62. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | Suriyapeyyāli\\ | ||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Kalyāṇamittaṃ sīlañca chando ca attasampadā\\ | ||
+ | Diṭṭhi ca appamādo ca yoniso bhavati sattamanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Ekadhammapeyyālo\\ | ||
+ | 1. 7. 1 | ||
+ | |||
+ | Kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 63. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo, yadidaṃ kalyāṇamittatā, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 64. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ sīlasampadā, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 3 | ||
+ | |||
+ | Chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 65. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo, yadidaṃ chandasampadā, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 4 | ||
+ | |||
+ | Attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 66. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ attasampadā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 5 | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 67. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ diṭṭhisampadā, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 6 | ||
+ | |||
+ | Appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 68. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 7 | ||
+ | |||
+ | Yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 69. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ yonisomanasikārasampadā, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 70. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 71. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 72. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ chandasampadā. Chandasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 11 | ||
+ | |||
+ | Dutiya attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 73. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ attasampadā. Attasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 12 | ||
+ | |||
+ | Dutiya diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 74. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ diṭṭhisampadā. Diṭṭhisampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 13 | ||
+ | |||
+ | Dutiya appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 75. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 7. 14 | ||
+ | |||
+ | Dutiya yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 76. Ekadhammo bhikkhave, bahukāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo: yadidaṃ yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikirasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | Ekadhammapeyyāli. \\ | ||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Kalyāṇamittaṃ sīlañca chando ca attasampadā\\ | ||
+ | Diṭṭhi ca appamādo ca yoniso bhavati sattamanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Dutiya ekadhammapeyyālo\\ | ||
+ | 1. 8. 1 | ||
+ | |||
+ | Kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 77. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 2 | ||
+ | |||
+ | Sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 78. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 3 | ||
+ | |||
+ | Chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 79. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, chandasampadā. Chandasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 4 | ||
+ | |||
+ | Attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 80. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, attasampadā. Attasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 5 | ||
+ | |||
+ | Diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 81. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, diṭṭhisampadā. Diṭṭhisampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 6 | ||
+ | |||
+ | Appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 82. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, appamādasampadā. Appamādasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 7 | ||
+ | |||
+ | Yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 83. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kalyāṇamittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 84. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 85. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 86. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, chandasampadā. Chandasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu chandasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 11 | ||
+ | |||
+ | Dutiya attasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 87. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, attasampadā. Attasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu attasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 12 | ||
+ | |||
+ | Dutiya diṭṭhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 88. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, diṭṭhisampadā. Diṭṭhisampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu diṭṭhisampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 13 | ||
+ | |||
+ | Dutiya appamādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 89. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, appamādasampadā. Appamādasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamādasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 8. 14\\ | ||
+ | Dutiya yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 90. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Yathayidaṃ bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, \\ | ||
+ | Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | Dutiya ekadhammapeyyālo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Kalyāṇamittaṃ sīlañca chando ca attasampadā\\ | ||
+ | Diṭṭhi ca appamādo ca yoniso bhavati sattamanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 1 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 91. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgānadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 92. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 93. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 94. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcama pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 95. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 96. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 7 | ||
+ | |||
+ | Samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 97. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgānadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti, nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 98. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti, nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 99. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti, nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 9. 10\\ | ||
+ | Catuttha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 100. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti, nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 101. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti, nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 1. 9. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 102. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyāli* | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato\\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | * Ito paraṃ assamānā dutiyagaṅgāpeyyālavaggo tatiyagaṃgāpeyyālavaggo catutthagaṃgāpeyyālavaggo tayo vaggā sīhaḷapotthakesu peyyālamukhena niddiṭṭhā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 1 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 103. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 104. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 105. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 106. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcama pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 107. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 8 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 108. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaṃ: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 7 | ||
+ | |||
+ | Samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 109. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 110. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 111. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 112. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 113. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 1. 10. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 114. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathīdaṃ: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyagaṅgāpeyyāli. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato; | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 11. Tatiya gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 1 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 115. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 2\\ | ||
+ | Dutiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 116. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 117. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 118. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcama pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 119. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 120. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 7 | ||
+ | |||
+ | Samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 121. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 122. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 123. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 124. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 125. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 11. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 126. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tatiya gaṅgāpeyyālo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Catuttha gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 1 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 127. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 2\\ | ||
+ | Dutiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 128. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 129. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 130. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcama pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 131. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 132. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 7 | ||
+ | |||
+ | Samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 133. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 134. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 135. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 136. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 137. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 12. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha samuddaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 138. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Catuttha gaṅgāpeyyāli | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 1 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 139. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā1 vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 2\\ | ||
+ | Dutiya tathāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 140. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññino vā nāsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dvipadā - machasaṃ, syā. Sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya tathāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 141. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññino vā nāsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha tathāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 142 Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññino vā nāsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 5\\ | ||
+ | Padasuttāni ( paṭhama padasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 143. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ2 padajātāni, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 6\\ | ||
+ | Padasuttāni ( dutiya padasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 144. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 7 | ||
+ | |||
+ | Padasuttāni ( tatiya padasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 145. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 8 | ||
+ | |||
+ | Padasuttāni (catuttha padasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 146. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | (Yathā tathāgatasuttāni tathā vitthāretabbāni) | ||
+ | |||
+ | 1. Evameva kho - sī 1, \\ | ||
+ | 2. Jaṅgalānaṃ - machasaṃ. Syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 9 | ||
+ | |||
+ | Kūṭasuttāni ( paṭhama kūṭasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 147. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 10 | ||
+ | |||
+ | Kūṭasuttāni ( dutiya kūṭasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 148. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 11 | ||
+ | |||
+ | Kūṭasuttāni (tatiya kūṭasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 149. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 12 | ||
+ | |||
+ | Kūṭasuttāni ( catuttha kūṭasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 150. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 13 | ||
+ | |||
+ | Mūlasuttāni ( paṭhama mūlasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 151. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 14 | ||
+ | |||
+ | Mūlasuttāni (dutiya mūlasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 152. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 15 | ||
+ | |||
+ | Mūlasuttāni ( tatiya mūlasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 153. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 16 | ||
+ | |||
+ | Mūlasuttāni (catuttha mūlasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 154. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 17\\ | ||
+ | Sārasuttāni (paṭhama sārasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 155. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 18 | ||
+ | |||
+ | Sārasuttāni (dutiya sārasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 156. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 19 | ||
+ | |||
+ | Sārasuttāni ( tatiya sārasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 157. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 20 | ||
+ | |||
+ | Sārasuttāni ( catuttha sārasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 158. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 21 | ||
+ | |||
+ | Vassikasuttāni (paṭhama vassikasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 159. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 22 | ||
+ | |||
+ | Vassikasuttāni (dutiya vassikasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 160. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 23 | ||
+ | |||
+ | Vassikasuttāni ( tatiya vassikasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 161. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 24 | ||
+ | |||
+ | Vassikasuttāni (catuttha vassikasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 162. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 25 | ||
+ | |||
+ | Rājasuttāni ( paṭhama rājasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 163. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno3 sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā4 bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 26 | ||
+ | |||
+ | Rājasuttāni ( dutiya rājasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 164. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno3 sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā4 bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 27 | ||
+ | |||
+ | Rājasuttāni (tatiya rājasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 165. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno3 sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā4 bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 28 | ||
+ | |||
+ | Rājasuttāni (catuttha rājasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 166. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno3 sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā4 bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 29 | ||
+ | |||
+ | Candimasuttāni ( paṭhama candimasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 167. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya5 kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 30 | ||
+ | |||
+ | Candimasuttāni ( dutiya candimasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 168. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya5 kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 31 | ||
+ | |||
+ | Candimasuttāni ( tatiya candimasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 169. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya5 kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 32 | ||
+ | |||
+ | Candimasuttāni (catuttha candimasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 170. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya5 kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tesaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Kāla nusārī - sī 1, 2. Koṭṭhānusāriya - syā. \\ | ||
+ | 3. Kuṭṭharājāno - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Anuyuttā - sīmu. \\ | ||
+ | 5. Candimāpabhā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 1. 13. 33 | ||
+ | |||
+ | Suriyasuttāni (paṭhama suriyasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 171. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 34 | ||
+ | |||
+ | Suriyasuttāni (dutiya suriyasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 172. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 35 | ||
+ | |||
+ | Suriyasuttāni ( tatiya suriyasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 173. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddho vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ. Tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 36 | ||
+ | |||
+ | Suriyasuttāni ( catuttha suriyasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 174. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 37 | ||
+ | |||
+ | Vatthasuttāni ( paṭhama vatthasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 175. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 38 | ||
+ | |||
+ | Vatthasuttāni ( dutiya vatthasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 176. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 39 | ||
+ | |||
+ | Vatthasuttāni ( tatiya vatthasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 176. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 1. 13. 40 | ||
+ | |||
+ | Vatthasuttāni ( catuttha vatthasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 178. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati: | ||
+ | |||
+ | (Sabbameva sāvatthinidānaṃ yathā tathāgatasuttāni sabbāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo teḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassinaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Balakaraṇīyavaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 1 | ||
+ | |||
+ | Balasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 179. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya <span pts_page # | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyabalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 180. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiyabalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 181. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 4 | ||
+ | |||
+ | Catutthabalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 182. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissatīti. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 5 | ||
+ | |||
+ | Bījasuttāni ( paṭhama bījasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 183. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmabhutagāmā vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontā. Vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 6\\ | ||
+ | Bījasuttāni. ( Dutiya bījasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 184. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhutagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontā. Vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 7 | ||
+ | |||
+ | Bījasuttāni. (Tatiya bījasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 185. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmabhutagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 8 | ||
+ | |||
+ | Bījasuttāni. ( Catuttha bījasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 186. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmābhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 9 | ||
+ | |||
+ | Nāgasuttāni (paṭhama nāgasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 187. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ1 pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhanti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 10\\ | ||
+ | Nāgasuttāni ( dutiya nāgasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 188. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ1 pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhanti, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 11 | ||
+ | |||
+ | Nāgasuttāni ( tatiya nāgasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 189. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ1 pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ3 pāpuṇāti dhammesu: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 12\\ | ||
+ | Nāgasuttāni ( catuttha nāgasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 190. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ1 pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 13 | ||
+ | |||
+ | Rukkhasuttāni ( paṭhama rukkhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 191. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbhāro so mūle4 chinno katamena papātena papateyyāti 5. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 14 | ||
+ | |||
+ | Rukkhasuttāni ( dutiya rukkhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 180. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbhāro so mūle4 chinno katamena papātena papateyyāti 5. Yena bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. \\ | ||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbāninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 15 | ||
+ | |||
+ | Rukkhasuttāni ( tatiya rukkhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 193. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbhāro so mūle4 chinno katamena papātena papateyyāti5 yena bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 16 | ||
+ | |||
+ | Rukkhasuttāni ( catuttha rukkhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 194. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbhāro so mūle4 chinno katamena papātena papateyyāti 5. Yena bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Himavantaṃ bhikkhave - sī 1, 2, syā. \\ | ||
+ | 2. Kusobbhe - machasaṃ, kusubbhe syā. \\ | ||
+ | 3. Vepullataṃ - sī 1, 2\\ | ||
+ | 4. Mulacchinno - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Papatessati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 17 | ||
+ | |||
+ | Kumbhasuttāni ( paṭhama kumbhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 195. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati; | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 18 | ||
+ | |||
+ | Kumbhasuttāni ( dutiya kumbhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 196. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 19 | ||
+ | |||
+ | Kumbhasuttāni ( tatiya kumbhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 197. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 20 | ||
+ | |||
+ | Kumbhasuttāni ( catuttha kumbhasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 198. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 21 | ||
+ | |||
+ | Sūkasuttāni ( paṭhama sūkasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 199. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. <span pts_page # | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 22 | ||
+ | |||
+ | Sūkasuttāni ( dutiya sūkasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 200. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata1 bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 23 | ||
+ | |||
+ | Sūkasuttāni ( tatiya sūkasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 201. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata1 bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 24 | ||
+ | |||
+ | Sūkasuttāni ( catuttha sūkasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 202. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata1 bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evameva kho bhikkhave - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Bhindissati - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 25\\ | ||
+ | Ākāsa suttāni ( paṭhama ākāsa suttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 203. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 26\\ | ||
+ | Ākāsa suttāni ( dutiya ākāsa suttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 204. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 27\\ | ||
+ | Ākāsa suttāni ( tatiya ākāsa suttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 205. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 28\\ | ||
+ | Ākāsa suttāni ( catuttha ākāsa suttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 203. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 29 | ||
+ | |||
+ | Meghasuttāni ( paṭhama meghasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 207. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ1 rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 30\\ | ||
+ | Meghasuttāni ( dutiya meghasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 208. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ1 rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 31\\ | ||
+ | Meghasuttāni ( tatiya meghasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 209. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ1 rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 32\\ | ||
+ | Meghasuttāni ( catuttha meghasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 210. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ1 rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 33\\ | ||
+ | Dutiyameghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 211. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upahata - aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Antarāyeva antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 34 | ||
+ | |||
+ | Dutiyameghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 212. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 35 | ||
+ | |||
+ | Dutiyameghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 213. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 36 | ||
+ | |||
+ | Dutiya meghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 214. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 37 | ||
+ | |||
+ | Nāvāsuttāni ( paṭhama nāvāsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 215. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya1 hemanatikena thalaṃ2 ukkhitāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni3 appakasirena paṭippassambhanti4. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti4 pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 38 | ||
+ | |||
+ | Nāvāsuttāni ( dutiya nāvāsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 216. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya1 hemanatikena thalaṃ2 ukkhitāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni3 appakasirena paṭippassambhanti4. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti4 pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 39 | ||
+ | |||
+ | Nāvāsuttāni ( tatiya nāvāsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 217. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya1 hemanatikena thalaṃ2 ukkhitāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni3 appakasirena paṭippassambhanti4. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti4 pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 40 | ||
+ | |||
+ | Nāvāsuttāni ( catuttha nāvāsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 218. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya1 hemanatikena thalaṃ2 ukkhitāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni3 appakasirena paṭippassambhanti4. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti4 pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 41 | ||
+ | |||
+ | Āgantukasuttāni ( paṭhama āgantukasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 219. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pariyādāya - machasaṃ, syā, sīmu. \\ | ||
+ | 2. Thale - sī 1. 2. \\ | ||
+ | 3. Abhippabaddhāni -sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Paṭipapassambhenti - 1, 2. \\ | ||
+ | 5. Puratthimāyapi - machasaṃ syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā1 pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā1 pariññeyyā: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 42 | ||
+ | |||
+ | Āgantukasuttāni ( dutiya āgantukasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 220. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā1 pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā1 pariññeyyā: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 43 | ||
+ | |||
+ | Āgantukasuttāni ( tatiya āgantukasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 221. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā1 pariññeyyā: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 44 | ||
+ | |||
+ | Āgantukasuttāni ( catuttha āgantukasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 222. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā1 pariññeyyā: | ||
+ | Maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto. Ye dhammā abhiññā pariññeyyā, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 45 | ||
+ | |||
+ | Nadīsuttāni ( paṭhama nadīsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 223. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhiviññayyā - sī 2. \\ | ||
+ | 2. Gaṅgaṃ nadiṃ - machasaṃ syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ2 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ3 rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho4 purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti5. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 46 | ||
+ | |||
+ | Nadīsuttāni ( dutiya nadīsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 224. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ2 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ3 rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho4 purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti5. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 47 | ||
+ | |||
+ | Nadīsuttāni ( tatiya nadīsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 225. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ2 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ3 rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho4 purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti5. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 1. 14. 48\\ | ||
+ | Nadīsuttāni\\ | ||
+ | ( Catuttha nadīsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 226. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ2 ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ3 rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho4 purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti5. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | (Yathā balasuttāni sabbāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | Balakaraṇīyavaggo cuddasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījaṃ ca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinā\\ | ||
+ | Ākāsena duve meghā nāvā āgantukā nadī ti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhikkhu - sīmu. Sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Bhāvento - sīmu, sī1, 2. \\ | ||
+ | 3. Bahulīkaronto - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Evambho - sīmu sī 1, 2. \\ | ||
+ | 5. Hināyāvattissatīti - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 15. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 1 | ||
+ | |||
+ | Esanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 227. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya esanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 228. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya esanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 229. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | *Ito paraṃ dissamānāni esanāsuttāni sīhaḷapotthakesu na dissanne. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha esanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 230. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 5 | ||
+ | |||
+ | 5 Esanāsuttatāni | ||
+ | |||
+ | 231. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 6 | ||
+ | |||
+ | 6 Esanāsuttatāni | ||
+ | |||
+ | 232. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 7 | ||
+ | |||
+ | 7 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 233. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 8 | ||
+ | |||
+ | 8 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 234. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā abhiññāvāro tathā vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 9 | ||
+ | |||
+ | 9 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 235. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 10 | ||
+ | |||
+ | 10 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 236. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 11 | ||
+ | |||
+ | 11 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 237. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 12 | ||
+ | |||
+ | 12 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 238. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā abhiññāvāro tathā vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 13 | ||
+ | |||
+ | 13 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 239. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 14 | ||
+ | |||
+ | 14 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 240. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 15 | ||
+ | |||
+ | 15 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 241. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 16 | ||
+ | |||
+ | 16 Esanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 242. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā abhiññāvāro tathā vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 17 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 243. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 18 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 244. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 19 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 245. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 20 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 246. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanāsuttāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 21 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 247. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 22 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 248. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 23 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 249. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 24 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 250. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanāsuttāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 25\\ | ||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 251. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 26 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 252. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 27 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 253. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 28 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 254. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanāsuttāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 29 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 255. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 30 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 256. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 31 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 257. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 32 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 258. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanāsuttāni tathā vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 33\\ | ||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 259. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 34 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 260. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 35 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 261. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 36 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 262. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 37 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 263. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 38 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 264. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 39 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 265. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 40 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 266. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 41 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 267. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 42 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 268. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | 1. 15. 43\\ | ||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 269. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 44 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 270. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 45 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 271. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 46 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 272. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | 1. 15. 47 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 273. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 48 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 274. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 49 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 275. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 50 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 276. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 51 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 277. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 52 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 278. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 53 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 279. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 54 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 280. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 55 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 281. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 56 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 282. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 57 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 283. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 58 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 284. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 59 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 285. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 60 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 286. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 61 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 287. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 62 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 288. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 63 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 289. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 64 | ||
+ | |||
+ | Bhavasuttāni | ||
+ | |||
+ | 290. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 65 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 291. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 66 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 292. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 67 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 293. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 68 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 294. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 66 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 295. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 70 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 296. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 71 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 297. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 72 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 298. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 73 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 299. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 74 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 300. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 75 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 301. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 76 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 302. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 77 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 303. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 78 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 304. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 79 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 305. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 80 | ||
+ | |||
+ | Dukkhatāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 306. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 81 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 307. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 82 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 308. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 83 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 309. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 84 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 310. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 85 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 311. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 86 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 312. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 87 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 313. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 88 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 314. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 89 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 315. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 90 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 316. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 91 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 317. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 92 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 318. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 93 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 319. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 94 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 320. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 95 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 321. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 96 | ||
+ | |||
+ | Khīlasuttāni | ||
+ | |||
+ | 322. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 97 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 323. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 98 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 324. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 99 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 325. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 100 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 326. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 101 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 327. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 102 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 328. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 103 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 329. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 104 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 330. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 105 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 331. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 106 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 332. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 107 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 333. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 108 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 334. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 109 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 335. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 110 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 336. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 111 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 337. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 112 | ||
+ | |||
+ | Malasuttāni | ||
+ | |||
+ | 338. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 113 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 339. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 114 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 340. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 115 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 341. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 116 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 342. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. * Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 117 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 343. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 118 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 344. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 119 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 345. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 120 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 346. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 121 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 347. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 122 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 348. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 123 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 349. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 124 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 350. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 125 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 351. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 126 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 352. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 127 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 353. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 128 | ||
+ | |||
+ | Nīghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 354. Tayome bhikkhave, nīghā1. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 129\\ | ||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 355. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 130 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 356. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 131 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 357. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 132 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 358. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 133 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 359. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 134 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 360. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 135 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 361. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 136 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 362. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 137 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 363. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 138 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 364. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 139 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 365. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 140 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 366. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 141 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 367. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 142 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 368. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 143 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 369. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 144 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 370. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 145 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 371. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 146 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 372. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 147 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 373. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 148 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 374. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 149 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 375. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 150 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 376. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 151 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 377. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 152 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 378. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 153 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 379. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 154 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 380. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 155 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 381. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 156 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 382. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 157 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 383. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 158 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 384. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 159 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 385. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 15. 160 | ||
+ | |||
+ | Taṇhāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 386. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanāsuttāni tathā sabbaṃ vitthāretabbaṃ)\\ | ||
+ | Esanāvaggo paṇṇarasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Esanā vidhā āsavā bhavā dukkhatā ca tisso\\ | ||
+ | Khīlā malāni nīghā ca vedanāhi taṇhāhi cāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nighā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1. 16. 1 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 387. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 2 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 388. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | 1. 16. 3 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 389. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 4 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 390. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 5\\ | ||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 391. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 6 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 392. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 7 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 393. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 8 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 394. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 9 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 395. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 10 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 396. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 11 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 397. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 12 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 398. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 13 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 399. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 14 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 400. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 15 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 401. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 16 | ||
+ | |||
+ | Oghasuttāni | ||
+ | |||
+ | 402. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanā soḷasasuttantāni tathāvitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 17\\ | ||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 403. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 18 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 404. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 19 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 405. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 20 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 406. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 21 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 407. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 22 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 408. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 23 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 409. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 24 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 410. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 25 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 411. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 26 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 412. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 27 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 413. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 28 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 414. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 29 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 415. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 30 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 416. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 31 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 417. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 32 | ||
+ | |||
+ | Yogasuttāni | ||
+ | |||
+ | 418. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 33 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 419. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 34 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 420. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 35 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 421. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 36 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 422. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 37 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 423. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 38 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 424. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 39 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 425. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 40 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 426. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 41 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 427. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 42 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 428. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 43 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 429. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 44 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 430. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 45 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 431. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 46 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 432. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 47 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 433. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 48 | ||
+ | |||
+ | Upādānasuttāni | ||
+ | |||
+ | 434. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 49 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 435. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 50 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 436. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 51 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 437. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 52 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 438. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 53 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 439. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 54 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 440. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 55 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 441. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 56 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 442. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikapakhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 57 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 443. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 58 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 444. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | 1. 16. 59 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 445. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 60 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 446. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 61 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 447. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 62 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 448. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 63 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 449. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 64 | ||
+ | |||
+ | Ganthasuttāni | ||
+ | |||
+ | 450. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 65 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 451. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 66 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 452. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 67 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 453. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 68 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 454. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu. Sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 69 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 455. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 70 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 456. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 71 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 457. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 72 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 458. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 73 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 459. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 74 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 460. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 75 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 461. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 76 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 462. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 77 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 463. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 78 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 464. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 79 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 465. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 80 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttāni | ||
+ | |||
+ | 466. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 81\\ | ||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 467. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 82 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 468. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 83 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 469. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 84 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 470. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 85 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 471. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 86 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 472. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 87 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 473. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 88 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 474. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 89 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 475. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 90 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 476. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 91 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 477. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 92 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 478. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 93 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 479. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 94 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 480. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 95 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 481. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 96 | ||
+ | |||
+ | Kāmaguṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 482. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 97 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 483. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 98 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 484. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 99 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 485. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 100 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 486. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 101 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 487. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 102 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 488. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 103 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 489. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 104 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 490. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 105 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 491. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 106\\ | ||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 492. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 107 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 493. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 108 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 494. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 109 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 495. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 110 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 496. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 111 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 497. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 112 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttāni | ||
+ | |||
+ | 498. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 113 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 499. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 114 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 500. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 115 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 501. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 116 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 502. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 117 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 503. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 118 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 504. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 119 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 505. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 120 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 506. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | 1. 16. 121 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 507. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 122 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 508. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 123 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 509. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 124 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 510. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 125 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 511. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 126 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 512. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 127 | ||
+ | |||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 513. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 128\\ | ||
+ | Upādānakkhandhasuttāni | ||
+ | |||
+ | 514. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 129 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 515. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 130 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 516. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 131 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 517. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 132 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 518. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 133 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 519. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 134 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 520. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 135 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 521. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 136 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 522. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 137 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 523. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 138 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 524. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 139 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 525. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 140 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 526. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 141 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 527. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 142 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 528. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 143 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 529. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 144 | ||
+ | |||
+ | Orambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 530. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 145 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 531. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 146 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 532. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 147 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 533. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 148 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 534. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 149 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 535. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 150 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 536. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 151 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 537. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 152 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 538. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 153 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 539. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 154 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 540. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 155 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 541. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 156 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 542. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 157 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 543. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 158 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 544. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 159 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 545. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyaṇaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 1. 16. 160 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasaṃyojanasuttāni | ||
+ | |||
+ | 546. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | (Yathā esanā suttantā tathā sabbesu peyyālesu soḷasa soḷasa suttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Oghavaggo soḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Oghā yogā upādānā ganthā anusayāpi ca\\ | ||
+ | Kāmaguṇa nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | Maggasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | Avijjā vaggo paṭhamo dutiyo vihāro vuccati. \\ | ||
+ | Micchattavaggo tatiyo catuttho paṭipatti ca. \\ | ||
+ | Aññatitthiyo pañcamo chaṭṭho suriyapeyyālo, | ||
+ | Ekadhammā duve gaṅgā peyyālāpi ca cattāro. \\ | ||
+ | Appamādo teḷasamo balavaggo ca cuddaso, \\ | ||
+ | Esanā paṇṇarasamo oghavaggo soḷasamoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Pabbatavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Himavantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 547. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Himavantaṃ bhikkhave, pabbatarājānaṃ1 nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti balaṃ gāhenti. Te tattha kāyaṃ vaḍḍhetvā balaṃ gāhetvā kussubbhe otaranti. Kussubbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti. Mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti. Kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti. Mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ otaranti. Te tattha mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti kāyena. Evameva kho bhikkhave bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bhāvento sattabojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bhāvento sattabojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu: idha bhikkhave, \\ | ||
+ | Bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. <span pts_page # | ||
+ | Patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesūti. \\ | ||
+ | 2. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Kāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 548. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhiko āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya ? Atthi bhikkhave subhanimittaṃ. Tattha ayoniso manasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pabbatarājaṃ - sī 1, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. Atthi bhikkhave paṭighanimittaṃ. Tattha ayoniso manasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya ? Atthi bhikkhave arati tandi vijambhikā bhattasammado cetaso līnattaṃ. Tattha ayoniso <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkucca uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya ? Atthi bhikkhave cetaso avupasamo. Tattha ayoniso manasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi bhikkhave vicikicchāṭhāniyā dhammā. Tattha ayoniso manasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya. Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati. Anāhāro no tiṭṭhati. Evameva kho bhikkhave ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti. Anāhārā no tiṭṭhanti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati. Anāhāro no tiṭṭhati. Evameva kho bhikkhave satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti. Anāhārā no tiṭṭhanti. Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā satisabbojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave āhārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave kāyapassaddhi, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave samathanimittaṃ1 abyagganimittaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ko ca bhikkhave āhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā ? Atthi bhikkhave upekhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā2 dhammā tattha yonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samādhinimittaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Bojjhaṅgaṭṭhāniyā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 549. Ye te bhikkhave bhikkhu sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā. Dassanampahaṃ1 bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ2 vadāmi. Savanampahaṃ bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi. Upasaṅkamanampahaṃ bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi. Payirupāsanampahaṃ bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi, anussatimpahaṃ bhikkhave tesaṃ bhīkkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi. Anupabbajjampahaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ bahukāraṃ vadāmi. Taṃ kissa hetu: tathārūpānaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ dhammaṃ sutvā dvayena3 vūpakaṭṭho viharati kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. So tathā vūpakaṭṭho viharanto taṃ dhammaṃ anussarati anuvitakketi. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu yathā4 vūpakaṭṭho viharanto taṃ dhammaṃ anussarati anuvitakketi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ yasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā pāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati cittampi passambhati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pāhaṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Bahupakāraṃ - syā. \\ | ||
+ | 3. Dvayena vūpakāsena vūpakaṭṭho - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Tathā - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ yasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave sattasu bojjhaṅgesu evaṃ bahulīkatesu satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tasmiṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Paṭikacca - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | No ce diṭṭheva dhamme paṭigacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahacca parinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṃkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṃkhāraparinibbāyī hoti, | ||
+ | |||
+ | No ce diṭṭheva dhamme paṭigacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṃkhāraparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, sattasu bojjhaṅgesu evaṃ bahulīkatesu ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhāti. | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Vatthasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 550. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi " | ||
+ | |||
+ | Sattime āvuso, bojjhaṅgā katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgoti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Imesaṃ khvāhaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Majjhaṇhīkaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Satisambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, dhammavicayasambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, viriyasambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, pītisambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, passaddhisambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, samādhisambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, upekhāsambojjhaṅgo iti ce me āvuso, hoti appamāṇoti me hoti. Susamāraddhoti me hoti. Tiṭṭhantaṃ1 tiṭṭhatīti pajānāmi. Sacepi me cavati, idappaccayā me cavatīti pajānāmi, seyyathāpi āvuso, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa so yaññadeva2 dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ. Tantadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya. Yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhantikaṃ samayaṃ pārupituṃ. Tantadeva dussayugaṃ majjhantikaṃ samayaṃ pārupeyya. Yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ tantadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho' | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 551. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tiṭṭhantaṃ ca naṃ - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Pūro yaññadeva - sī 1, 2. Sīmu. \\ | ||
+ | 3. Idha bhikkhu satisambojajhaṅga - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tassime sattabojjhaṅge bhāvayato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Bodhāya saṃvattantīti kho bhikkhu, tasmā bojjhaṅgāti vuccantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Kuṇḍaliyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 552. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye, atha kho kuṇḍaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kuṇḍaliyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: ahamasmi bho gotama, ārāmanisādī1 parisāvacaro. Tassa mayhaṃ bho gotama, pacchābhattaṃ bhuttapātarāsassa ayamācāro2 hoti: ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi, | ||
+ | |||
+ | Katame pana bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā sattabojjhaṅge paripūrentī ? Ti. Cattāro kho kuṇḍaliya, | ||
+ | Katame bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī ? Ti. Tīṇi kho kuṇḍaliya, | ||
+ | Katame pana bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā tīṇi sucaritāni paripūrentī ? Ti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvito ca kuṇḍaliya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ārāma nissayī - machasaṃ, ārāmaniyādī - syā. \\ | ||
+ | 2. Ayamāhāro - syā. \\ | ||
+ | 3. Nābhijjhāyati - syā. \\ | ||
+ | 4. Nābhisati - sīmu. \\ | ||
+ | 5. Susaṃ vihitaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 6. Appatiṭṭhitacitto - machasaṃ, syā, apacittikacitto - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 7. Adīnamānaso - machasaṃ, ādinnamānaso - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ kuṇḍaliya, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitāni ca kuṇḍaliya, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca kuṇḍaliya, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca kho kuṇḍaliya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Kūṭāgārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 553. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaninnā kūṭapoṇā kūṭapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Upavānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 554. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca upavāno āyasmā ca sāriputto kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā upavāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā upavānena saddhiṃ sammodi. Sammedanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upavānaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Jāneyya kho āvuso sāriputta bhikkhu paccattaṃ yoniso manasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantīti. Satisambojjhaṅgaṃ kho āvuso bhikkhu ārabhamāno pajānāti " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ kho bhikkhu - sīmu, syā. \\ | ||
+ | 2. Manasikāro - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Aṭṭhi katvā - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Uppādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 555. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame satta satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassāti. | ||
+ | |||
+ | 2. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya uppādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 556. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññatra sugatavinayā. Katame satta satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti nāññatra sugatavinayāti. | ||
+ | |||
+ | Pabbatavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Himavantaṃ kāyo sīlaṃ vatthaṃ bhikkhu ca kuṇḍalī\\ | ||
+ | Kūṭāgāramupavānaṃ uppāde apare duveti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Gilānavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Pāṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 557. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pāṇā cattāro iriyāpathe kappenti kālena gamanaṃ kālena ṭhānaṃ kālena nisajjaṃ kālena seyyaṃ, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete cattāro iriyāpathe kappenti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Suriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 558. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ sattabojjhaṅge bhāvessati satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto sattabojjhaṅge bhāveti sattabojjhaṅge bahulīkaroti idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Dutiyasuriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 559. Suriyassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ yonisomanasikāro. Yonisomanikārasampannassasetaṃ bhikkhave, bhikkhano pāṭikaṅkhaṃ sattabojjhaṅge bhāvessati satta bojjhaṅge bahulīkarissatīti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno sattabojjhaṅge bhāveti sattabojjhaṅge bahulīkaroti idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasasampanno satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 560. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pipphaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallanā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: "kacci te kassapa, khamanīyaṃ? | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahākassapo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Vuṭṭhāhi3 cāyasmā mahākassapo tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca āyasmato mahākassapassa so ābādho ahosīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pippali - machasaṃ, \\ | ||
+ | 2. Bhagavā - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 3. Vuṭṭhahi - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 561. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallanā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: "kacci te moggallāna, | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Taggha bhagava, bojjhaṅgā, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Tatiya gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 561. Evaṃ me sutaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paṭibhantu taṃ cunda, bojjhaṅgāti. Sattime bhante bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Dhammavicayasambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Viriyasambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Pītisambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Passaddhisambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Samādhisambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Upekhāsambojjhaṅgo kho bhante, bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato. Abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho bhante, satta bojjhaṅgā bhagavatā sammadakkhānā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | Taggha cunda, bojjhaṅgā, | ||
+ | |||
+ | Idamavocāyasmā mahācundo, samanuñño satthā ahosi. Vuṭṭhāhi ca bhagavā tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca bhagavato so ābādho ahosīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Apārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 563. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, sattabojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantīti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino, | ||
+ | Athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvatī. | ||
+ | |||
+ | 2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino, | ||
+ | Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ. | ||
+ | |||
+ | 3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito, | ||
+ | Okā anokaṃ āgamma1 viveke yattha dūramaṃ. | ||
+ | |||
+ | 4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano, \\ | ||
+ | Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito. | ||
+ | |||
+ | 5. Yesaṃ sambodhiaṅgesu2 sammā cittaṃ subhāvitaṃ, | ||
+ | Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā, \\ | ||
+ | Khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Anokāmāgama - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 2. Sambodhiyaṅgesu - machasaṃ, syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Āraddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 564. Yesaṃ kesañci bhikkhave, satta bojjhaṅgā viraddhā viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci bhikkhave, satta bojjhaṅgā āraddhā āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Yesaṃ kesañci bhikkhave, ime sattabojjhaṅgā viraddhā. Viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Ariyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 565. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā nīyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti. | ||
+ | |||
+ | 2. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Nibbidāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 566. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇaya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Gilānavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Pāṇo dve suriyūpame gilānā apare tayo, \\ | ||
+ | Apāramāraddhoti ca ariyo nibbidāya cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Udāyīvaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Bodhāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 567. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Desanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 568. Sattime3 bhikkhave, bojjhaṅge desissāmi, taṃ suṇātha. Katame ca bhikkhave, sattabojjhaṅgā: | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 3 | ||
+ | |||
+ | Ṭhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 569. Kāmarāgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Byāpādaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, manasikārabahulīkārā anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Thīnamiddhaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannañceva thīnamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thīnamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Uddhaccakukkuccaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Vicikicacchāṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikārabahulīkārā anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sambodhāya - syā, \\ | ||
+ | 2. Idha bhikkhave bhikkhu - sī, 1, 2, syā, \\ | ||
+ | 3. Satta vo bhikkhave - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Satisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Dhammavicayasambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva dhammavicayasambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca dhammavicayasambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Viriyasambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva viriyasambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca viriyasambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva pītisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca pītisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Passaddhisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva passaddhisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca passaddhisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Samādhisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva samādhisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca samādhisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Upekhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ manasikāra bahulīkārā anuppanno ceva upekhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 570. Ayoniso bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati. Uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yoniso bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando nūppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyati. Anuppanno ceva vyāpādo nūppajjati, | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Aparihāniyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 571. Satta vo bhikkhave, aparihāniye dhamme desissāmi, taṃ suṇātha. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Khayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 572. Yo bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhakkhayāya saṃvattati1, | ||
+ | |||
+ | Idhūdāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ2 mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa satisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa viriyasambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa pītisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā pahīyati. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Tassa upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvayato vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Vipulaṃ mahaggataṃ appamāṇaṃ abyāpajjhaṃ. Taṇhā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 573. Yo bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhānirodhāya saṃvattati, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃvattanti - sī, 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Vepullaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Pahānāya - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Nibbedhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 574. Nibbedhabhāgiyaṃ vo bhikkhave, maggaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, nibbedhabhāgiyo maggo yadidaṃ satta bojjhaṅgā. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgoti. Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca: kathaṃ bhāvitā nu kho bhante, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā nibbedhāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | Idhudāyi bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ vipulaṃ mahaggataṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Ekadhammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 575. Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi ye3 evaṃ bhāvitā bahulīkatā4 saṃyojaniyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattanti5. Yathayidaṃ bhikkhave, satta bojjhaṅgā. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā saṃyojaniyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattanti. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā saṃyojaniyānaṃ dhammānaṃ pahānāya saṃvattanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Satisambojjhaṅgahāvitena - syā. \\ | ||
+ | 2. Nibbānāya sī 1. 2. \\ | ||
+ | 3. Yo - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Bhāvito bahulīkato - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Saṃvattati - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Udayīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 576. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sumhesu viharati setakaṃ1 nāma sumhānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā udāyī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva bahukataṃ ca2 me bhante, bhagavati pemaṃ ca gāravo ca hiri ca ottappañca. Ahaṃ hi bhante, pubbe agārikabhūto samāno abahukato ahosiṃ dhammena. Abahukato saṅghena. So khvāhaṃ bhante, bhagavati pemaṃ ca gāravaṃ ca hiriṃ3 ca ottapañca sampassamāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ4. Tassa me bhagavā dhammaṃ desesi: "iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo, iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo, iti saṅkhārā, | ||
+ | |||
+ | So khvāhaṃ bhante, suññāgāragato imesu pañcasu upādānakkhandhesu5 ukkujjāvakujjaṃ samparivattento idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, | ||
+ | Satisambojjhaṅgo kho me bhante, paṭiladdho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sedakaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Bahukārāpi - syā. \\ | ||
+ | 3. Gāravo ca hiri ca - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Pabbajito - machasaṃ, sīmu. \\ | ||
+ | 5. Imesaṃ pañcupādānakkhandhānaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Abhisameto - sī 1, 2. Syā. \\ | ||
+ | 7. Maggo ca me paṭiladdho - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu udāyi, eso hi te udāyi, maggo paṭiladdho, | ||
+ | |||
+ | Udāyīvaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Bodhāya desanā ṭhānā yoniso' | ||
+ | Khayo nirodho nibbedho ekadhammo udāyī cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Nivaraṇavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Kusalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 577. Ye keci bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhiyā, | ||
+ | Bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyakusalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 578. Ye keci bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhiyā, | ||
+ | Bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Kilesasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 579. Pañcime bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca: ayo bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Lohaṃ bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Tipu bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Sīsaṃ bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Sajjhu bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Ime kho bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca: kāmacchando bhikkhave, cittassa upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. Vyāpādo bhikkhave, cittassa upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. Thīnamiddhaṃ bhikkhave, cittassa upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. Uddhaccakukkuccaṃ bhikkhave, cittassa upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. Vicikicchā bhikkhave, cittassa upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhiyati āsavānaṃ khayāya. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 4 | ||
+ | |||
+ | Anāvaraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 580. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Dhammavicayasambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Viriyasambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati pītisambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Passaddhitisambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Samādhisambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Upekhāsambojjhaṅgo kho bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttikiriyāya saṃvattati. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttikiriyāya saṃvattantīti. \\ | ||
+ | 2. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Yonisosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 581. Ayoniso bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Anuppanno ceva vyāpādo uppajjati, uppanno ca vyāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Anuppannañceva thīnamiddhaṃ uppajjati, uppannañca thīnamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. Anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yoniso ca bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva dhammavicayasambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca dhammavicayasambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva viriyasambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca viriyasambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva pītisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca pītisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva passaddhisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca passaddhisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva samādhisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca samādhisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Anuppanno ceva upekhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Buddhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 582. Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Āvaraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 583. Pañcime bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca: kāmacchando bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Vyāpādo bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Thīnamiddhaṃ bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso upakkilesaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 8 | ||
+ | |||
+ | Anīvaraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 584. Yasmiṃ bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Pañcassa nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti. Satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katamassa pañcanīvaraṇā tasmiṃ samaye na honati: kāmacchandanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Vyāpādanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Thīnamiddhanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Vicikicchānīvaraṇaṃ tasmiṃ samaye na hoti. Imassa pañcanīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti. | ||
+ | |||
+ | Katame satta bojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti: satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanā pāripūriṃ gacchati. Viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchati. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Mahārukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 585. Santi1 bhikkhave, mahārukkhā anubījā mahākāyā rukkhānaṃ ajjhāruhā, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, idhekacco kulaputto yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so tādisakehi vā kāmehi tato vā pāpiṭṭhatarehi obhaggavibhaggo vipatito seti. | ||
+ | |||
+ | Pañcime bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā katame pañca: kāmacchando bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo vyāpādo bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo, | ||
+ | |||
+ | Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta: satisambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Dhammavicayasambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Viriyasambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Pītisambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Passaddhisambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Samādhisambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Upekhāsambojjhaṅgo bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso ajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Ime kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā. Bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattime - sī 2. \\ | ||
+ | 2. Honti - sī 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 586. Pañcime bhikkhave, nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhiyā vighātapakkhiyā anibbānasaṃvattanikā. Katame pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhiyaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Vyāpādanīvaraṇaṃ bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhiyaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Thīnamiddhanīvaraṇaṃ bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhiyaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhiyaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Vicikicchānīvaraṇaṃ bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhiyaṃ vighātapakkhiyaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ. Ime kho bhikkhave, pañcanīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññanirodhiyā vighātapakkhiyā anibbānasaṃvattanikā. | ||
+ | |||
+ | Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṃvattanikā. Katame satta: satisambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko dhammavicayasambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko viriyasambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko pītisambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko passaddhisambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko samādhisambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko upekhāsambojjhaṅgo bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññavuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko. Ime kho <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Nīvaraṇavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Dve kusalā kileso ca anāvaraṇañca yoniso, \\ | ||
+ | Budhyāvaraṇānīvaraṇā mahārukkhanīvaraṇāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Cakkavattivaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Vidhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 587. Yehi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṃsu. Sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvittatā bahulīkattatā. Yehi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahissanti sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvittatā bahulīkatattā. Yehi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahanti, sabbe te sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvittatā bahulīkattatā. Katamesaṃ sattannaṃ1: | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Cakkavattisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 588. Rañño bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā sattannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | Mārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 589. Mārasenappamaddanaṃ vo bhikkhave, maggaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave, mārasenappamaddano maggo yadidaṃ sattabojjhaṅgā. Katame satta: satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekhāsambojjhaṅgo. Ayaṃ kho bhikkhave, mārasenappamaddano maggoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Sattannaṃ bojjhaṅgaratanānaṃ - syā. \\ | ||
+ | 3. Satisambojjhaṅgassa ratanassa - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Upekhāsambojjhaṅgassa ratanassa - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 5. 4\\ | ||
+ | Duppaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 590. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Paññavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 591. " | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Daḷiddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 592. " | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Adaḷiddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 593. " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | Ādiccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 594. Ādiccassa bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ satta bojjhaṅge bhāvessati satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 9 | ||
+ | |||
+ | Aṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 595. Ajjhattikaṃ bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya yathayidaṃ bhikkhave, yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ satta bojjhaṅge bhāvessati satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 5. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya aṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 596. Bāhiraṃ bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya yathayidaṃ bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ satta bojjhaṅge bhāvessati satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | Cakkavattivaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Vidhā cakkavattimāne duppañño paññavena ca\\ | ||
+ | Daḷiddo adaḷiddo ca ādiccaṅgehi tedasā ti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Bojjhaṅgavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 1 | ||
+ | |||
+ | Āhārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 597. Pañcannaṃ ca vo bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannaṃ ca bojjhaṅgānaṃ āhāraṃ ca anāhāraṃ ca desissāmi. Taṃ suṇātha. Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, cetaso avupasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, vicikicchāṭṭhāniyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhāniyā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, ārambhadhātu nikkhamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, samathanimittaṃ3 abyagganimittaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyappassaddhi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Cittappassaddhi - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Samādhinimittaṃ - sī 1, 2, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, asubhanimittaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vyāpādassa uppādāya uppannassa vā vyāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhāvanāpāripūriyā atthi bhikkhave, ārambhadhātu nikkhammadhātu parakkamadhātu, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vicikicchāya uppādāya uppannassa vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya: atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha amanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā. Atthi bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā atthi bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ko ca bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūriyā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 2 | ||
+ | |||
+ | Pariyāyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 298. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Adhippāyaso - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā. Atthi panāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti. Sattabojjhaṅgā catuddasāti? | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti: yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. Kāmacchanda nīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. 3 Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ. Byāpādanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, thīnaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi middhaṃ tadapi nīvaraṇāṃ. Thīnamiddhanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, uddhaccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi kukkuccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccanīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samupāyissanti - sī 2\\ | ||
+ | 2. Pasasissāmi - sī 1. \\ | ||
+ | 3. Āgacchati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. Yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ. Vicikicchā nīvaraṇanti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho bhikkhave, parāyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañcanīvaraṇā dasa honti. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti: yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu1 sati tadapi satisambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. Satisambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu1 paññāya pavicinati pavicarati2 parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicanati pavicarati2 parivīmaṃsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. Dhammavicayasambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, kāyikaṃ viriyaṃ tadapi viriyasambojjhaṅgo. Yadapi cetasikaṃ viriyaṃ tadapi viriyasambojjhaṅgā. Viriyasambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. Yadapi avitakkaavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. Pītisambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, kāyapassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. Yadapi cittapassaddhi, | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. Yadapi avitakko avicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgā. Samādhisambojjhaṅgoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Yadapi bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu upekhā tadapi upekhāsambojjhaṅgo. Yadapi bahiddhā dhammesu upekhā tadapi upekhāsambojjhaṅgo. Upekhāsambojjhagoti itihidaṃ uddesaṃ gacchati. Tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti. Ayaṃ kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāya āgamma sattabojjhaṅgā catuddasāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhattikadhammesu - sīmu. \\ | ||
+ | 2. Pavicitipavicarīti - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 3 | ||
+ | |||
+ | Aggisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 599. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: | ||
+ | Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe āvuso, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: " | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ ca kho bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: līnaṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo upekhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu: uddhataṃ bhikkhave cittaṃ. Taṃ etehi dhammehi suvūpasamaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 4 | ||
+ | |||
+ | Mettasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 600. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Satiṃ ca khvāhaṃ machasaṃ, syā. Sati khvāhaṃ - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Samaṇo āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abyāpajjhena - sī 1, 2 syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante, yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅikamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Samaṇo āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Mayampi kho āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: "etha tumhe bhikkhave, pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, | ||
+ | |||
+ | Atha kho mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha. Nappaṭikkosimha. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha, " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Appaṭikūle paṭikūla - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā cetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhācetovimutti kiṃgatikā hoti kiṃparamā kiṃphalā kiṃpariyosānā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 5 | ||
+ | |||
+ | Saṅgāravasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 601. Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bho gotama, hetu ko paccayo yenekadā dīgharattaṃ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nappaṭijānāti - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Nappajānāti - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Haliddāya cā mañjeṭṭhāya vā - sī 1, 2. Nīliyā syā\\ | ||
+ | 4. Pakkuthito - machasaṃ, ukkuṭṭhito - syā, \\ | ||
+ | 5. Usmudakajāta - machasaṃ, usamādakajāta - syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ ca kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna ca paraṃ brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Sattime, brāhmaṇa bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 2. 6. 6 | ||
+ | |||
+ | Abhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 602. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho abhayo rājakumāro yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantataṃ etadavoca: pūraṇo bhante, kassapo evamāha: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ahetuappaccayo - syā, machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Ñāṇāya dassanāya - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Ñāṇaṃ dassanaṃ -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Aññāṇāya adassanāya. Sahetu sappaccayā1 aññāṇaṃ adassanaṃ hoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ kho rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | Ko nāmoyaṃ bhante dhammapariyāyoti. Nīvaraṇā nāmete rājakumārāti. Taggha bhagava nīvaraṇā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idha rājakumāra, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sahetusappayo - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Konāmoyaṃ bhante, dhammapariyāyo' | ||
+ | |||
+ | Bojjhaṅgavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Āhārapariyāyaggi mettaṃ saṅgāravena ca\\ | ||
+ | Abhayo pucchito pañhaṃ gijjhakūṭamhi pabbateti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Ānāpānavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 1 | ||
+ | |||
+ | Aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 603. Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 604. Aṭṭhikasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 605. Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 606. Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcama aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 607. Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha aṭṭhikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 608. Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 7 | ||
+ | |||
+ | Puḷavakasuttāni ( puḷavakasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 609. Puḷavakakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, puḷavakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | 2. 7. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya puḷavakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 610. Puḷavakasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya puḷavakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 611. Puḷavakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, puḷavakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | 2. 7. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha puḷavakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 612. Puḷavakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, puḷavakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama puḷavakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 613. Puḷavakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, puḷavakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha puḷavakasuttāni | ||
+ | |||
+ | 614. Puḷavakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, puḷavakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 7. 13 | ||
+ | |||
+ | Vinīlakasuttāni (vinīlakasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 615. Vinīlakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vinīlakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 14 | ||
+ | |||
+ | Dutiya vinīlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 616. Vinīlakasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 15 | ||
+ | |||
+ | Tatiya vinīlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 617. Vinīlakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, vinīlakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 16 | ||
+ | |||
+ | Catuttha vinīlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 618. Vinīlakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vinīlakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 17 | ||
+ | |||
+ | Pañcama vinīlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 619. Vinīlakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vinīlakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 18 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha vinīlakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 620. Vinīlakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vinīlakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 19 | ||
+ | |||
+ | Vicchiddakasuttāni ( vicchiddakasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 621. Vicchiddakakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vicchiddakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 20 | ||
+ | |||
+ | Dutiya vicchiddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 622. Vicchiddakasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 21 | ||
+ | |||
+ | Tatiya vicchiddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 623. Vicchiddakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, vicchiddakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 22 | ||
+ | |||
+ | Catuttha vicchiddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 624. Vicchiddakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vicchiddakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 23 | ||
+ | |||
+ | Pañcama vicchiddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 625. Vicchidadakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vicchiddakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 24 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha vicchiddakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 626. Vicchiddakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, vicchiddakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 25 | ||
+ | |||
+ | Uddhumātakasuttāni (uddhumātakasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 627. Uddhumātakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, uddhumātakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 26 | ||
+ | |||
+ | Dutiya uddhumātakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 628. Uddhumātakasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 27 | ||
+ | |||
+ | Tatiya uddhumātakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 629. Uddhumātakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, uddhumātakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 28 | ||
+ | |||
+ | Catuttha uddhumātakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 630. Uddhumātakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, uddhumātakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 29 | ||
+ | |||
+ | Pañcama uddhumātakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 631. Uddhumātakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, uddhumātakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 30 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha uddhumātakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 632. Uddhumātakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, uddhumātakasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 31 | ||
+ | |||
+ | Mettāsuttāni (mettāsuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 633. Mettā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 32 | ||
+ | |||
+ | Dutiya mettāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 634. Mettāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 33 | ||
+ | |||
+ | Tatiya mettāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 635. Mettā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, mettā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 34 | ||
+ | |||
+ | Catuttha mettāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 636. Mettā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 35 | ||
+ | |||
+ | Pañcama mettāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 637. Mettā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 36 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha mettāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 638. Mettā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, mettā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 37 | ||
+ | |||
+ | Karuṇāsuttāni (karuṇāsuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 639. Karuṇā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 38 | ||
+ | |||
+ | Dutiya karuṇāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 640. Karuṇāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 39 | ||
+ | |||
+ | Tatiya karuṇāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 641. Karuṇā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, karuṇā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 40 | ||
+ | |||
+ | Catuttha karuṇāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 642. Karuṇā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 41 | ||
+ | |||
+ | Pañcama karuṇāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 643. Karuṇā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 42 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha karuṇāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 644. Karuṇā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, karuṇā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 43 | ||
+ | |||
+ | Muditāsuttāni ( muditāsuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 645. Muditā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 44 | ||
+ | |||
+ | Dutiya muditāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 646. Muditāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 45 | ||
+ | |||
+ | Tatiya muditāsuttāni | ||
+ | |||
+ | 647. Muditā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, muditā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | 2. 7. 46 | ||
+ | |||
+ | Catuttha muditāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 648. Muditā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 47 | ||
+ | |||
+ | Pañcama muditāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 649. Muditā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 48 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha muditāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 650. Muditā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, muditā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 49 | ||
+ | |||
+ | Upekhāsuttāni ( upekhāsuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 651. Upekhā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | 2. 7. 50 | ||
+ | |||
+ | Dutiya upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 652. Upekhāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 51 | ||
+ | |||
+ | Tatiya upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 653. Upekhā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, upekhā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 52 | ||
+ | |||
+ | Catuttha upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 654. Upekhā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 53 | ||
+ | |||
+ | Pañcama upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 655. Upekhā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 54 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha upekhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 656. Upekhā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, upekhā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 55 | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasatisuttāni (ānāpānasatisuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 657. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 56 | ||
+ | |||
+ | Dutiya ānāpānasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 658. Ānāpānasatiyā bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 57 | ||
+ | |||
+ | Tatiya ānāpānasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 659. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 58 | ||
+ | |||
+ | Catuttha ānāpānasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 660. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 59 | ||
+ | |||
+ | Pañcama ānāpānasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 661. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 7. 60 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha ānāpānasatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 662. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | Ānāpānavaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tassuddānaṃ: | ||
+ | Aṭṭhi puḷava vinīla vicchiddakoddhumātakā\\ | ||
+ | Mettā karuṇā muditopekhānāpānena cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Nirodhavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 1 | ||
+ | |||
+ | Asubhasuttāni (asubhasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 663. Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, asubhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | 2. 8. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 664. Asubhasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 665. Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, asubhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 4 | ||
+ | |||
+ | Catuttha asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 666. Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, asubhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 5\\ | ||
+ | Pañcama asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 667. Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, asubhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 668. Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, asubhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 7 | ||
+ | |||
+ | Maraṇasuttāni ( maraṇasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 669. Maraṇakasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya maraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 670. Maraṇasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya maraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 671. Maraṇasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, maraṇasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha maraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 672. Maraṇasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcama maraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 673. Maraṇasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha maraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 674. Maraṇasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 13 | ||
+ | |||
+ | Āhāre paṭikkūlasuttāni (āhāre paṭikkūlasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 675. Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, āhāre paṭikkūlasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 14 | ||
+ | |||
+ | Dutiya āhāre paṭikkūlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 676. Āhāre paṭikkūlasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 15 | ||
+ | |||
+ | Tatiya āhāre paṭikkūlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 677. Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, āhāre paṭikkūlasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 16 | ||
+ | |||
+ | Catuttha āhāre paṭikkūlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 678. Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, āhāre paṭikkūlasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | Vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Āhāre paṭikkūlasaññāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Āhāre paṭikkūlasaññāsahagataṃ upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, āhāre paṭikkūlasaññā evaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 17 | ||
+ | |||
+ | Pañcama āhāre paṭikkūlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 679. Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, āhāre paṭikkūlasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 18 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha āhāre paṭikkūlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 680. Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, āhāre paṭikkūlesaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 19 | ||
+ | |||
+ | Sabbaloke anabhiratasuttāni ( sabbaloke anabhiratasuttaṃ ) | ||
+ | |||
+ | 681. Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 20 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sabbaloke anabhiratasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 682. Sabbaloke anabhiratasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 21 | ||
+ | |||
+ | Tatiya sabbaloke anabhiratasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 683. Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 22 | ||
+ | |||
+ | Catuttha sabbaloke anabhiratasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 684. Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | Vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sabbaloke anabhiratasaññāsahagataṃ samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sabbaloke anabhiratasaññāsahagataṃ upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā evaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 23 | ||
+ | |||
+ | Pañcama sabbaloke anabhiratasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 685. Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 24 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha sabbaloke anabhiratasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 686. Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, sabbaloke anabhiratasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 25 | ||
+ | |||
+ | Aniccasuttāni (aniccasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 687. Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aniccasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 26 | ||
+ | |||
+ | Dutiya aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 688. Aniccasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 27 | ||
+ | |||
+ | Tatiya aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 689. Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikasakhave, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 28 | ||
+ | |||
+ | Catuttha aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 690. Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aniccasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 29 | ||
+ | |||
+ | Pañcama aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 691. Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aniccasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 30 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha aniccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 692. Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, aniccasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 31 | ||
+ | |||
+ | Anicce dukkhasuttāni (anicce dukkhasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 693. Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, anicce dukkhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 32 | ||
+ | |||
+ | Dutiya anicce dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 694. Anicce dukkhasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 33 | ||
+ | |||
+ | Tatiya anicce dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 695. Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, anicce dukkhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 34 | ||
+ | |||
+ | Catuttha anicce dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 696. Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, anicce dukkhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | Virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, anicce dukkhasaññā evaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 35 | ||
+ | |||
+ | Pañcama anicce dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 697. Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, anicce dukkhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 36 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha anicce dukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 698. Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, anicce dukkhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 37 | ||
+ | |||
+ | Dukkhe anattasuttāni ( dukkhe anattasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 699. Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, dukkhe anattasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 38 | ||
+ | |||
+ | Dutiya dukkhe anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 700. Dukkhe anattasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 39 | ||
+ | |||
+ | Tatiya dukkhe anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 701. Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, dukkhe anattasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 40 | ||
+ | |||
+ | Catuttha dukkhe anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 702. Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, dukkhe anattasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | Virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, dukkhe anattasaññā evaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 41 | ||
+ | |||
+ | Pañcama dukkhe anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 703. Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, dukkhe anattasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 42 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha dukkhe anattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 704. Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, dukkhe anattasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 43 | ||
+ | |||
+ | Pahānasuttāni (pahānasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 705. Pahānasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, pahānasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 44 | ||
+ | |||
+ | Dutiya pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 706. Pahānasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 45 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 707. Pahānasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, pahānasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 46 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 708. Pahānasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, pahānasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 47 | ||
+ | |||
+ | Pañcama pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 709. Pahānasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, pahānasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 48 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha pahānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 710. Pahānasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, pahānasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 49 | ||
+ | |||
+ | Virāgasuttāni (virāgasuttaṃ) | ||
+ | |||
+ | 711. Virāgasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, virāgasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 50 | ||
+ | |||
+ | Dutiya virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 712. Virāgasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 51 | ||
+ | |||
+ | Tatiya virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 713. Virāgasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, virāgasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 52 | ||
+ | |||
+ | Catuttha virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 714. Virāgasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, virāgasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 53 | ||
+ | |||
+ | Pañcama virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 715. Virāgasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, virāgasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 54 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 716. Virāgasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, virāgasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 55 | ||
+ | |||
+ | Nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 717. Nirodhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 56 | ||
+ | |||
+ | Dutiya nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 718. Nirodhasaññāya bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 57 | ||
+ | |||
+ | Tatiya nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 719. Nirodhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato atthāya saṃvattati: | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 58 | ||
+ | |||
+ | Catuttha nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 720. Nirodhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 59 | ||
+ | |||
+ | Pañcama nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 721. Nirodhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ bahulīkatā mahato saṃvegāya saṃvattati: | ||
+ | |||
+ | 2. 8. 60 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭha nirodhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 722. Nirodhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, nirodhasaññā kathaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Nirodhavaggo aṭṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Asubhamaraṇāhāra paṭikkūlānabhiratā\\ | ||
+ | Aniccadukkhānattapahāna virāganirodhenāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 9. Gaṅgāpeyyālo\\ | ||
+ | 2. 9. 1\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 723. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgānadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 2\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 724. Seyyathāpi bhikkhave, yamunānadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 3 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 725. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatīnadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 4 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 726. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhūnadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 5 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 727. Seyyathāpi bhikkhave, mahīnadī pācīnaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 6 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 728. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 7 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 729. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgānadī samuddaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 8 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 730. Seyyathāpi bhikkhave, yamunānadī samuddaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 9 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 731. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatīnadī samuddaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 10 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 732. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhūnadī samuddaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 11 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 733. Seyyathāpi bhikkhave, mahīnadī samuddaninnā, | ||
+ | |||
+ | 2. 9. 12 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 734. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyālo navamo. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato\\ | ||
+ | Ete dveva dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 1 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 735. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 2 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 736. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 3 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 737. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 4 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 738. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 5 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 739. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 6 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 740. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 7 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 741. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 8\\ | ||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 742. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 9 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 743. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 10. 10 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 744. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo dasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassitaṃ\\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Balakaraṇīyavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 1 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 745. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 2 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 746. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmābhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 3 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 747. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 4\\ | ||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 748. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbharo so mūle chinno katamena papātena papateyyāti: | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 5 | ||
+ | |||
+ | Balādiyasuttāni | ||
+ | |||
+ | 749. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkarontovamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati; | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 6 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 250. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya magga bhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 7 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 751. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyantī puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 8 | ||
+ | |||
+ | Balādiyasuttāni | ||
+ | |||
+ | 752. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 9 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 753. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 10 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 754. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya hemanatikena thalaṃ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasirena paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaroto appakasireneva saṃyejanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 11 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 755. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 12 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 756. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ satta bojjhaṅge bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | |||
+ | Balakaraṇīyavaggo ekādasamo. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkena\\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | 12. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 1 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 757. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 2 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 758. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 3 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 759. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 4 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 760. Tisso imā bhikkhave esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ esanānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 5 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 761. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 11. 6 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 762. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 7 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 763. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 8 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 764. Tisso imā bhikkhave, vidhā. Katamā tisso: "seyyo hamasmī" | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 9 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 765. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge maggo bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 10 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 766. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge maggo bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 11 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 767. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge maggo bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 12 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 768. Tayo me bhikkhave, āsavā. Katame tayo: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Ime kho bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge maggo bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 13 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 769. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 14 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 770. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 15 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 771. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 16 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 772. Tayo me bhikkhave, bhavā. Katame tayo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Ime kho bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ pahanāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 17 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 773. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 18 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 774. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 19 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 775. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 20 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 776. Tisso imā bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Imā kho bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho bhikkhave tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 21 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 777. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 22 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 778. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 23 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 779. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 24 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 780. Tayome bhikkhave, khīlā. Katame tayo: rāgo khīlo doso khīlo moho khīlo. Ime kho bhikkhave, tayo khīlā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ khīlānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 25 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 781. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 26 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 782. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 27 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 783. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 28 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 784. Tīṇimāni bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi rāgo malaṃ. Doso malaṃ. Moho malaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 29 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 785. Tayome bhikkhave, nīghā. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 30 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 786. Tayome bhikkhave, nīghā. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 31 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 787. Tayome bhikkhave, nīghā. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 32 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 788. Tayome bhikkhave, nīghā. Katame tayo: rāgo nīgho doso nīgho moho nīgho. Ime kho bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 33 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 789. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 34 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 790. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 35 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 791. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 36 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 792. Tisso imā bhikkhave, vedanā. Katamā tisso: sukhā vedanā. Dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Ime kho bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 37 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 793. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅage bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 38 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 794. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya satta bojjhaṅage bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 39 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 795. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅage bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 12. 40 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 796. Tisso imā bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Imā kho bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya satta bojjhaṅage bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo dvādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo ca dukkhatā tisso\\ | ||
+ | Khilaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāti te dasāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 13. Oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 1 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 797. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 2 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 798. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 3 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 799. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 4 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 800. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 5 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 801. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 6 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 802. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 7 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 803. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 8 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 804. Cattārome bhikkhave, yogā. Katame cattāro: kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. Ime kho bhikkhave, cattāro yogā. Imāsaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 9 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 805. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 10 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 806. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 11 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 807. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 12 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 808. Cattārimāni bhikkhave, upādānāni, | ||
+ | Bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 13 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 809. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 14\\ | ||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 810. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 15\\ | ||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 811. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 16 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 812. Cattārome bhikkhave, ganthā katame cattāro: abhijjhā kāyagantho vyāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ime kho bhikkhave, cattāro ganthā imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 17 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 813. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 18 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 814. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 19 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 815. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 20 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 816. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: kāmarāgānusayo paṭighānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayā. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 21 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 817. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 22 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 818. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 23 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 819. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 24 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 820. Pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge. Idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 25 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 821. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 26 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 822. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 27 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 823. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 28 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 824. Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 29 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 825. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 30 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 826. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 31 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 827. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 32 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 828. Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 33 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 829. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 34 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 830. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 35 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 831. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 36 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 832. Pañcimāni bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni kho bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya ayaṃ satta bojjhaṅge bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 37 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 833. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 38 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 834. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pariññāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 39 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 835. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāya satta bojjhaṅge bhāvetabbo katamo satta bojjhaṅge: | ||
+ | |||
+ | 2. 13. 40 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 836. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mbaghavaggo teḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Mbagho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca\\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Puna gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 1 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 837. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadi pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, <span pts_page # | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 2. 14. 2\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 838. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadi pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 3\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 839. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadi pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 4\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 840. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadi pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 5\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 841. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadi pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 6\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 842. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | . 02. 14. 7\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 843. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadi samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. \\ | ||
+ | . 0\\ | ||
+ | 2. 14. 8\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 844. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadi samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 9\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 845. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadi samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 14. 10\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 846. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadi samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, \\ | ||
+ | . 0Bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ\\ | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | . 0\\ | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 11\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 847. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadi samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 12\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 848. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathidaṃ: | ||
+ | Satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 13\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 849. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācītapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 14\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 850. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācītapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 15\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 851. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācītapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 16\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 852. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācītapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 17\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 853. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācītapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 18\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 854. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo seyyathidaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 19\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 855. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 20\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 856. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 21\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 857. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 22\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 858. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 23\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 859. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 24\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 860. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathidaṃ: | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 14. 25\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 861. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu. 0Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 26\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 862. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 27\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 863. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 28\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 864. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 29\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 865. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 30\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 866. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 2. 14. 31\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 867. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 32\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 868. Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 33\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 869. Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 34\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 870. Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 35\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 871. Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | |||
+ | 2. 14. 36\\ | ||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 872. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathidaṃ: | ||
+ | |||
+ | Punagaṅgāpeyyālo cuddasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato nininā cha ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 15. Puna appamādavaggo\\ | ||
+ | 2. 15. 1\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 735. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 2\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 874. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 3\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 875. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 4\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 876. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | 2. 15. 5\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 878. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 6\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 878. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 7\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 879. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 8\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 880. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 9\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 881. Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 10\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 882. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 11\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 883. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 12\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 884. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 13\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 885. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 14\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 886. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 15\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 887. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, | ||
+ | Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 16\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 888. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 17\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 889. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 18\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 890. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pupphagandhā, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 19\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 891. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 20\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 892. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 21\\ | ||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 893. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci kuḍḍarājāno sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. Rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 22 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 894. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 23 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 895. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 24 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 896. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā. Sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghati soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 25 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 897. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 26 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 898. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 27 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 899. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 28 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 900. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu appamatto satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 29 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 901. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 15. 30 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 902. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kāni ci tantāvutānaṃ vatthānaṃ kāsikaṃ vatthaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno paṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | Puna appamādavaggo paṇṇarasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassitaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | 16. Punabalakaraṇīyavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 1 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 903. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, \\ | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 2 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 904. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 3 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 905. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti. Satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 4 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 906. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmābhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu\\ | ||
+ | Sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento, satta bojjhaṅge bahulīkaronto vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesūti. \\ | ||
+ | 2. 16. 5 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 907. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmābhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | Sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento, satta bojjhaṅge bahulīkaronto vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesūti. \\ | ||
+ | 2. 16. 6 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 908. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci bījagāmābhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyā patiṭṭhāya, | ||
+ | Sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento, satta bojjhaṅge bahulīkaronto vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesūti. \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 7 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 909. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu: idha bhikkhave, bhikkhu bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ\\ | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, \\ | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge maggaṃ bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesūti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 8 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 910. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge maggaṃ bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesūti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 9 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 911. Seyyathāpi bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge maggaṃ bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesūti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 10 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 912. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbharo so mūle chinno katamena papātena papateyyāti yena bhanne, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 11 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 913. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbharo so mūle chinno katamena papātena papateyyāti yena bhanne, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 12 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 914. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīna poṇo pācīnapabbharo so mūle chinno katamena papātena papateyyāti yena bhanne, ninno yena poṇo yena pabbhāroti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 13 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 915. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkarontovamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati; | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 14 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 916. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkarontovamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati; | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 15 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 917. Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ no paccāvamati. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkarontovamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme no paccāvamati; | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 16 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 918. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya magga bhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇimitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikaroti: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sammā\\ | ||
+ | Paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 17 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 919. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya magga bhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇimitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikaroti: | ||
+ | Paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 18 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 920. Seyyathāpi bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pāpadena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave, sūkassa. Evameva kho so vata bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya magga bhāvanāya avijjaṃ bhecchati2 vijjaṃ uppādessati nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: sammā paṇihittatā bhikkhave diṭṭhiyā, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇimitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikaroti: | ||
+ | Paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati vijjaṃ uppādeti nibbānaṃ sacchikarotīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 19 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 921. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyantī puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ\\ | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 20 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 922. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyantī puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 21 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 923. Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyantī puratthimāpi vātā vāyanti. Pacchimāpi vātā vāyanti. Uttarāpi vātā vāyanti dakkhiṇāpi vātā vāyanti. Sarajāpi vātā vāyanti arajāpi vātā vāyanti. Sītāpi vātā vāyanti. Uṇhāpi vātā vāyanti parittāpi vātā vāyanti. Adhimattāpi vātā vāyanti, evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripuriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvatā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhuno satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 22 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 924. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 23 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 925. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 24 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 926. Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse uggataṃ rajojallaṃ. Tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasamapeti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento. Satta bojjhaṅge bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 25 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 927. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti, | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu satta\\ | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 26 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 928. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 27 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 929. Seyyathāpi bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 28 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 930. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya hemanatikena thalaṃ ukkhitāya vānātapparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasirena paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaroto appakasireneva saṃyejanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti: bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ\\ | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno\\ | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 29 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 931. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya hemanatikena thalaṃ ukkhitāya vānātapparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasirena paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaroto appakasireneva saṃyejanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu\\ | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 30 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 932. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhana bandhāya chammāsāni udake pariyātāya hemanatikena thalaṃ ukkhitāya vānātapparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasirena paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti. Pūtikāni bhavanti. Kathañca\\ | ||
+ | Bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge\\ | ||
+ | Bahulīkaroto appakasireneva saṃyejanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti: idha bhikkhave, bhikkhu\\ | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ, | ||
+ | Satta bojjhaṅge bhāvayato satta bojjhaṅge bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 31 | ||
+ | |||
+ | 933. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: | ||
+ | Bhāveti, rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Evaṃ kho bhikkhave, \\ | ||
+ | Bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 32 | ||
+ | |||
+ | 934. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: | ||
+ | Bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 33 | ||
+ | |||
+ | 935. Seyyathāpi bhikkhave, āgantukāgāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: | ||
+ | Bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto, | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 34 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 936. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ satta bojjhaṅge bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ, | ||
+ | Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti, amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 35 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 937. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ satta bojjhaṅge bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | 2. 16. 36 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 938. Seyyathāpi bhikkhave gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ satta bojjhaṅge bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ. Ehambho purisa, kinte ime kāsāvā anudahanti. Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi. Hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī ti. So vata bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi taṃ bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ. Taṃ vata hīnāyāvattissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti: | ||
+ | Bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | Punabalakaraṇīyavaggo soḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkena\\ | ||
+ | Ākāsena dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 17. Puna esanā vaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 17. 1-120 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 939-1058. (Rāgavinayādivasena vitthāretabbāni) | ||
+ | |||
+ | Punaesanāvaggo sattarasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāti te dasāti. | ||
+ | |||
+ | 18. Puna oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 2. 18. 1-120 | ||
+ | |||
+ | Mbaghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1059-1178. (Rāgavinayādivasena vitthāretabbāni) | ||
+ | |||
+ | Punaoghavaggo aṭṭhārasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | Pabbato gilānunadāyī nīvaraṇo cakkavatti\\ | ||
+ | Bojjhaṅgo cānāpāno ca nirodhagaṅgāpeyyālo\\ | ||
+ | Appamādo balakaraṇīyo esanoghā punādihi\\ | ||
+ | Gaṅgāpeyyālo ādīhi pañcahaṭṭhāraseva teti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Ambapālivaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Ambapālisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1179. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Satosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sato hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekāyanacāyaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Sokaparidevānaṃ machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti: idha bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1181. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha tvaṃ bhikkhu ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko ca ādi kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mañceva - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Ajjhattaṃ vā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Bahiddhā vā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Ajjhattaṃ bahiddhā - sī. Mu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā nineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ tividhena bhāvessasi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Sālāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1182. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sālāyaṃ1 brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi2. Ye te bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, | ||
+ | Sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā cittassa yathābhūtaṃ ñāṇāya. Dhammesu dhammānupassino viharatha, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāya. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sālāya - machasaṃ, kosalāyaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Āmantesi pe - etadavoca - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Te ve - sī 1, 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ye'pi te bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti. Te'pi kāye kāyānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā kāyassa pariññāya. \\ | ||
+ | Vedanāsu vedanānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā vedanānaṃ1 pariññāya. \\ | ||
+ | Citte cittānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā cittassa pariññāya. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā dhammānaṃ pariññāya. | ||
+ | |||
+ | Ye'pi te bhikkhave, bhikkhu arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā. Te'pi kāye kāyānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā kāyena visaṃyuttā. Vedanāsu vedanānupassino\\ | ||
+ | Viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā vedanāhi visaṃyuttā. Citte cittānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā cittena visaṃyuttā. Dhammesu dhammānupassino viharanti, ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā dhammehi visaṃyuttā. Ye'pi te bhikkhave, bhikkhu navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Kusalarāsisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1183. Akusalarāsīti bhikkhave, vadamāno2 pañcanīvaraṇe sammā vadamano vadeyya. Kevaloha' | ||
+ | |||
+ | Kusalarāsīti bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevaloha' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vedanā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Sammāvadamāno - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Sakuṇagghisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1184. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā harīyamāno evaṃ hi paridevesi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhirūhitvā sakuṇagghiṃ avacamāno5 aṭṭhāsi, | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare bhikkhave, carataṃ parivisaye lacchati māro otāraṃ. Lacchati maro ārammaṇaṃ. Ko ca bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo: yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. \\ | ||
+ | Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mayamevamha - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Carimha - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Namyāyaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Asaṃvadamānā - machasaṃ, avādamānā - syā. \\ | ||
+ | 5. Vadamāno - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Dānime - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 7. Sannayaha - machasaṃ. \\ | ||
+ | 8. Bahuṃ āgatā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 9. Hitaṃ - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Gocare bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. <span pts_page # | ||
+ | Bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayoti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Makkaṭasuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 1185. Atthi bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṃ cārī na manussānaṃ. Atthi bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā yattha makkaṭānañhi kho cārī na manussānaṃ atthi bhikkhave, himavato pabbatarājassa sama bhūmibhāgā ramaṇīyā, | ||
+ | Pādenana gaṇhāti, so tattha bajjhati. Ubho hatthe mocessāmīti pādaṃ cāti3 dutiyena pādena gaṇhāti, so tattha bajjhati. Ubho hatthe mocessāmi pāde cāti tuṇḍena gaṇhāti, so tattha bajjhati. Evaṃ hi so bhikkhave, makkaṭo pañcuḍḍito thanaṃ4 seti anayaṃ āpanno vyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Jātiyaṃ - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Paricajjanti - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Pādaṃ cāti - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Pañcoḍḍito thunaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Jhatvā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 6. Tasmiṃ yeca kaṭṭhakataṅgāre avissajjetvā - machasaṃ, tasmiṃ yeva makkaṭaṃ uddharitatā ācajjetvā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 7. Evaṃ hetaṃ - machasaṃ, evaṃ hetaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo: yadidaṃ pañcakāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. \\ | ||
+ | Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. | ||
+ | |||
+ | Gocare bhikkhave, caratha sake pettike vīsaye. Gocare bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo: yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ayaṃ bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayoti. | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Sūdasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1186. Seyyathāpi bhikkhave, bālo avyatto akusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ1 vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa: ambilaggehipi tittakaggehipi kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārikehipi akhārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi. <span pts_page # | ||
+ | Idaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, imassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, \\ | ||
+ | Ambilaggaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, tittakaggaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, tittakaggassa vā abhiharati, tittakaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, tittakaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, kaṭukaggaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, kaṭukaggassa vā abhiharati, kaṭukaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, kaṭukaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, madhuraggaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, madhuraggassa vā abhiharati, madhuraggassa vā bahuṃ gaṇhāti, madhuraggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, khārikaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, khārikassa vā abhiharati, khārikassa vā bahuṃ gaṇhāti, khārikassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, akhārikaṃ vā me ajja bhattu2 sūpeyyaṃ ruccati, akhārikassa vā abhiharīti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rājamahāmattānaṃ - sīmu. \\ | ||
+ | 2. Bhatta - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, idhekacco bālo avyatto akusalo bhikkhu kāye na kāyānupassī1 viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye na kāyānupassino2 viharato cittaṃ ni samādhiyati, | ||
+ | Vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye na vedanānupassino viharato cittaṃ ni samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, paṇḍito viyatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa: ambilaggehipi tittakaggehipi kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārikehipi akhārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi. Sakho so bhikkhave, paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti: | ||
+ | Abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, \\ | ||
+ | Ambilaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, tittakaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, tittakaggassa vā abhiharati, tittakaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, tittakaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, kaṭukaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, kaṭukaggassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, kaṭukaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, kaṭukaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, madhuraggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, madhuraggassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, madhuraggassa vā bahuṃ gaṇhāti, madhuraggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, khārikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, khārikassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, khārikassa vā bahuṃ gaṇhāti, khārikassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, akhārikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, akhārikassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, akhārikassa vā bahuṃ gaṇhāti, akhārikassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, loṇikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, loṇikassa vā\\ | ||
+ | Abhiharati, loṇikassa vā bahuṃ gaṇhāti, loṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, aloṇikaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṃ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṃ bhāsatīti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāye kāyānupassī - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Kāye kāyānupassino - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Dhammesu dhammānupassī - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Dhammesu dhammānupassino - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, idhekacco paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, | ||
+ | Vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato cittaṃ samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1187. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati beluvagāmake1. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "etha tumhe bhikkhave, sāmantā2 vesāliyā yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upetha. Idhevāhaṃ beluvagāmake vassaṃ upagacchāmī" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vephavagāmake - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Samantā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Bhagavā pana beluvagāmake - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Tatra sudaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Parinibbāpeyyaṃ - sī 1. \\ | ||
+ | 6. Paṭipaṇāmetvā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 7. Gilānavuṭṭhito - machasaṃ. \\ | ||
+ | 8. Vihārapacchāyāyaṃ - sī 1, 2, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:* " | ||
+ | |||
+ | Kimpanadāni ānanda bhikkhusaṅgho mayi paccāsiṃsati: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yasmiṃ ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. Phāsutaraṃ ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa hoti. Tasmātihānanda, | ||
+ | Abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī\\ | ||
+ | Viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Assādamattā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Yannūna - syā. \\ | ||
+ | 3. Jarasakaṭaṃ -. \\ | ||
+ | 4. Veghamissakena - sī 1, 2. Vekhamissakena - machasaṃ, vedhamissakena - [PTS.] \\ | ||
+ | * " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhunūpassayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1188. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenaññataro bhikkhunūpassayo1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmattaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: idhāhaṃ bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenaññataro bhikkhunūpassayo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdiṃ. Atha kho bhante, sambahulā bhikkhuniyo yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho bhante, tā bhikkhuniyo maṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhikkhunīpassaya - sī 1. \\ | ||
+ | 2. Suppatiṭṭhitacittā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Supaṭaṭhitacittā - sī 1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ ānanda, evametaṃ ānanda, yo hi koci ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacitto viharati, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato vedanārammaṇo vā uppajjati, kāyasmiṃ pariḷāho, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu citte cittānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa citte cittānupassino viharato cittārammaṇo vā uppajjati, kāyasmiṃ pariḷāho, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ ānanda, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammārammaṇo vā uppajjati, kāyasmiṃ pariḷāho, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañcānanda, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Bahiddhānanda, | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Bahiddhānanda, | ||
+ | |||
+ | Bahiddhānanda, | ||
+ | |||
+ | Iti kho ānanda, desitā mayā paṇidhāya bhāvanā, desitā appaṇidhāya bhāvanā. Yaṃ ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā: etāni ānanda, rukkhamūlāni, | ||
+ | |||
+ | Ambapālivaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Ambapāli sato bhikkhu sālā kusalarāsi ca\\ | ||
+ | Sakukaṇagghi makkaṭo sūdo gilāno bhikkhunūpassayoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sukhamasmiti - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Nālandāvaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Mahāpurisasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1189. Sāvatthiyaṃ-\\ | ||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | Loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya\\ | ||
+ | Loke abhijjhādomanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Nālandāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1190. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Uḷārātyatrāyaṃ1 sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito, evaṃ pasanno' | ||
+ | |||
+ | Kimpana te sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | Kiṃ pana te2 sāriputta, etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uḷārā kho tyāyaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Tyāhaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Cetopariyāyañāṇaṃ - sī 1, 2. Syā. \\ | ||
+ | 4. Tyāyaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na kho me1 bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca dhammanvayo vidito. Syethāpi rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddāpaṃ2 daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho me3 bhante, dhammanvayo vidito: "yepi te bhante ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā. Sabbe te bhagavanto pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā4 sattabojjhaṅge <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu sāriputta, tasmātiha tvaṃ sāriputta, imaṃ dhammapariyāyaṃ abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsi5, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na kho me taṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Daḷhuddhāpa - machasaṃ, daḷhaddhālaṃ - syā. \\ | ||
+ | 3. Kho bhante - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Suppatiṭṭhitacittā - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Bhāveyyāsi - sī 1. \\ | ||
+ | 6. Sutvā tathāgate - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Cundasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1191. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena āyasmā sāriputto magadhesu viharati nāḷakagāmake1, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Kinnu kho te ānanda, sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nālagāmake - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Na kho me taṃ bhante - sī 1, 2. \\ | ||
+ | Na ca kho me bhante - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Nanu taṃ ānanda, mayā paṭigacceva akkhātaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathañcānanda, | ||
+ | Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Yehi keci ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissantī attasaraṇā anaññasaraṇā dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Tamatagge me te ānanda, bhikkhu bhavissanti ye keci sikkhākāmā" | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Ukkacelasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1192. Ekaṃ samayaṃ bhagavā majjīsu viharati ukkacelāyaṃ nadiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aciraparinibbutesu sāriputtamoggallānesu. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | Na kho me taṃ bhante - sī - 1, 2, na ca kho me bhante - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | "Api ca khvāyaṃ1 bhikkhave, parisā suññā viya khāyati parinibbutesu sāriputtamoggallānesu asuññā me2 sā bhikkhave, parisā3 hoti anapekhā tassaṃ disāyaṃ hoti, yassaṃ disāyaṃ sāriputtamoggallānā viharanti. Ye'pi te bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato ye mahantarā khandhā te palujjeyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Api myāyaṃ - machasaṃ, api kho myāyaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Asuññā sā - sī 1, 2, asuññā me bhikkhave - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Disā - sī 1, 2, syā. \\ | ||
+ | 4. Satthu ca nāma - machasaṃ, syā, \\ | ||
+ | 5. Sāvakayugepi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Bāhiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1193. Atha kho āyasmā bāhiyo1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavanataṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha tvaṃ bāhiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Kocādi kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ bāhiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi tato tuyhaṃ bāhiya, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Uttiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1194. Atha kho āyasmā uttiyo2 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavanataṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha tvaṃ uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Kocādi kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi tato tuyhaṃ uttiya, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī" | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyesānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bāhiko - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Uttiko - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Ariyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1195. Cattāro me bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Brahmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1196. Ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: " | ||
+ | Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya, ātāpī\\ | ||
+ | Sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyanoyaṃ maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā" | ||
+ | |||
+ | Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Vedanāsu vā bhante, vedanānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Citte vā bhante, bhikkhu cittānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Dhammesu vā bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano' | ||
+ | |||
+ | Ekāyanaṃ jātikhayantadassī maggaṃ pajānāti hitānukampī\\ | ||
+ | Etena maggena atariṃsu pubbe tarissanti ye ca taranti oghanti. | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Sedakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1197. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sumhesu2 viharati sedakaṃ nāma sumhānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhūtapubbaṃ bhikkhave, caṇḍālavaṃsiko caṇḍālavaṃsaṃ ussāpetvā medakathālikaṃ antevāsiṃ āmantesi: "ehi tvaṃ samma medakathālike, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yadime - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Subbhesu - sī 1, 2. Sumhesu - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | "So tattha ñāyoti bhagavā avoca: yathā medakathālikā antevāsī ācariyaṃ avoca. Attānaṃ bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ. Paraṃ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ. Attānaṃ bhikkhave, rakkhanto paraṃ rakkhati. Paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Kathañca bhikkhave, attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati, āsevanāya bhāvanāya bahulīkammena. Evaṃ kho bhikkhave, attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati. Kathañca bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati, khantiyā avihiṃsāya mettacittatāya anuddayatāya. Evaṃ kho bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. " | ||
+ | |||
+ | 3. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Janapadakalyāṇīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1198. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sumhesu viharati sedakaṃ nāma sumhānaṃ nigamo. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Upamā kho myāyaṃ bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃ cettha attho: " | ||
+ | |||
+ | Nālandavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Mahāpuriso ca nālandaṃ cundo colo ca bāhiyo\\ | ||
+ | Uttiyo ariyo brahmā sedakaṃ janapadena cāti. | ||
+ | |||
+ | 1. Parampāsāviniṃ - sī, 1. 2. \\ | ||
+ | 2. Tamenaṃ evaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Antarena ca - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Mahāsamajjaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Pariharitabbo - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Ca te - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 7. Āhareyyāsi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Sīlaṭṭhitavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Sīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1199. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi sammodaṇīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo. \\ | ||
+ | Āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vuttāni bhagavatā. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Ṭhitisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1200. Kukkuṭārāme: | ||
+ | Ko nu kho āvuso ānanda, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Kopanāvuso ānanda, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti? Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ummaṅgo - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kho te āvuso bhadda, ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catukkañca āvuso satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti. | ||
+ | |||
+ | Parihānasuttaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1201.Kukkuṭārāme: | ||
+ | |||
+ | Ko nu kho āvuso ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaparihānaṃ hoti, ko panāvuso1 ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaaparihānaṃ hotīti? Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako kho te āvuso bhadda, ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṃ hoti, catunnañca kho āvuso satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṃ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ko nu kho āvuso - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1202. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro me bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1203. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: "ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti, ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī" | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho brāhmaṇa satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho brāhmaṇā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Padesasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1204. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā moggallāno āyasmā ca anuruddho sākete viharanti, kaṇṭakīvane1. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ <span pts_page # | ||
+ | Catunnaṃ kho āvuso satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hotīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Samattasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1205. Kaṇṭakīvane: | ||
+ | |||
+ | Asekho asekhoti āvuso anuruddha vuccati, kittāvatā nu kho āvuso, asekho hotīti: catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hotīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kaṇḍakīvane - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Sekkho sekkhoti - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Lokasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1206. Kaṇṭakīvane: | ||
+ | |||
+ | Katamesaṃ āyasmā anuruddho1 dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ pattoti? <span pts_page # | ||
+ | Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca kho panāhaṃ āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmī" | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Sirivaḍḍhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1207. Ekaṃ samayaṃ āyasmā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sirivaḍḍho gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sirivaḍḍho gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "ehi tvaṃ ambho purisa, yenāsmato ānando tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Āvuso anuruddha - machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Vadesi - sīmu, sī 2, vadehi - sī1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando sirivaḍḍhaṃ gahapatiṃ etadavoca: kacci te gahapati khamanīyaṃ, | ||
+ | "Kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti " evaṃ hi te gahapati sikkhitabbanti. | ||
+ | |||
+ | Ye'me bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā, saṃvijjanti te dhammā1 mayi. Ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahaṃ bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yānicimāni bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmīti. Lābhā te gahapati, suladdhaṃ te gahapati, anāgāmiphalaṃ tayā gahapati, byākatantī. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃvijjante ratanadhammo mayi - sīmu, sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Mānadinnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1208. Ekaṃ samayaṃ āyasmā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho mānadinno gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "ehi tvaṃ ambho purisa, yenāsmā ānando tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena mānadinnassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando mānadinnaṃ gahapatiṃ etadavoca: kacci te gahapati khamanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye'me bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā, saṃvijjanti te dhammā mayi. Ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahaṃ bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yāni cimāni bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmīti. Lābhā te gahapati, suladdhaṃ te gahapati, anāgāmiphalaṃ tayā gahapati, byākatantī. | ||
+ | |||
+ | Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Sīlaṃ ṭhiti parihānaṃ suddhakaṃ brāhmaṇena ca\\ | ||
+ | Padesaṃ samattaṃ loko sirivaḍḍho mānadinnoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Ananussutavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Ananussutasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1209. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ kāye kāyānupassanāti me bhikkhave, pubbe <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Virāgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1210. Cattāro me bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Viraddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1211. Yesaṃ kesañci bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā viraddhā viraddho tesaṃ ariyo1 maggo sammā dukkhakkhayāgāmī, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 4 | ||
+ | |||
+ | Bhāvitasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1212. Cattārome bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Ime kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Satosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1213. Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti: idha bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Aññāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1214. Cattāro me bhikkhave, satipaṭṭhānā, | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1215. Cattārome bhikkhave, satipaṭṭhānā katame cattāro idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato yo kāyasmiṃ chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hoti. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato yo vedanāsu1 chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṃ sacchikataṃ hoti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 8 | ||
+ | |||
+ | Pariññātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1216. Cattārome bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyo pariññāto hoti. Kāyassa pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa vedanā vedanānupassino viharato vedanā pariññātā honti. Vedanānaṃ2 pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti. \\ | ||
+ | Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa citte cittānupassino viharato cittaṃ pariññātaṃ hoti. Cittassa pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammā pariññātā honti. Dhammānaṃ pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hotīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vedanāya - sīmu. \\ | ||
+ | 2. Vedanāya - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Bhāvanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1217. Catunnaṃ bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ bhāvanaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha. Katamā ca bhikkhave, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanā: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1218. Satipaṭṭhānañca vo bhikkhave, desissāmi satipaṭṭhānaṃ bhāvanañca satipaṭṭhānabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha. Katamañca bhikkhave, satipaṭṭhānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ayaṃ bhikkhave - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vayadhammānupassī cittasmiṃ viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Samudayavayadhammānupassī cittasmiṃ viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Samudayadhammānupassī dhammesu\\ | ||
+ | Viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vayadhammānupassī dhammesu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Samudayavayadhammānupassī dhammesu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā. | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā: | ||
+ | |||
+ | Ananussutavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ananussutaṃ virāgo ca viraddhaṃ bhāvito sato\\ | ||
+ | Aññā ca chando pariññāto bhāvanā vibhaṅgena cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Amatavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Amatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1219. Catusu bhikkhave, satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṃ panassa. Katamesu catusu: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesu bhikkhave, catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā viharatha, mā vo amataṃ panassāti. | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Samudayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1220. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthagamañca desissāmi. Taṃ suṇātha. Ko ca bhikkhave, kāyassa samudayo. Āhārasamudayā kāyassa samudayo1, āhāranirodhā kāyassa atthagamo. Phassasamudayā vedanānaṃ samudayo. 2 Phassanirodhā vedanānaṃ atthagamo. Nāmarūpasamudayā cittassa samudayo. Nāmarūpanirodhā cittassa atthagamo. Manasikārasamudayā dhammānaṃ samudayo. Manasikāranirodhā dhammānaṃ atthagamoti. | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Maggasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1221. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Ekamidāhaṃ bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi, najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisammuddho. Tassa mayhaṃ bhikkhave, rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kāyasamudayo - sīmu. \\ | ||
+ | 2. Vedanāsamudayo - sīmu, sī1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ekāyanoyaṃ1 maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ2 samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, | ||
+ | Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. \\ | ||
+ | Ekāyano' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya. Evamevaṃ brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho bhikkhave, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjaliṃ panāmetvā maṃ etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata, ekāyano' | ||
+ | Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ekāyano' | ||
+ | |||
+ | Ekāyanaṃ jātikhayantadassī4\\ | ||
+ | Maggaṃ pajānāti hitānukampī\\ | ||
+ | Etena maggena ataṃsu5 pubbe\\ | ||
+ | Tarissanti ye ca taranti oghanti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekāyanvāyaṃ - syā, machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Sokaparidevānaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Satipaṭṭhānā - syā. \\ | ||
+ | 4. Khayañca dassī - sī2. \\ | ||
+ | 5. Atariṃsu - syā, tariṃsu, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 4 | ||
+ | |||
+ | Satosuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1222. Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, \\ | ||
+ | Bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Sato bhikkhave bhikkhu vihareyya, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti. | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Kusalarāsisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1223. Kusalarāsīti bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammāvadamāno vadeyya. Kevalo cāyaṃ1 bhikkhave, kusalarāsi yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Pātimokkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1224. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kevalohāyaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha tvaṃ bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko ca ādi kusalānaṃ dhammānaṃ: | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Duccaritasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1225. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinto kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha tvaṃ bhikkhu ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko ca ādi kusalānaṃ dhammānaṃ. Idha tvaṃ bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi. Vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvessasi. Manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāvessasi. Yato kho tvaṃ bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi, | ||
+ | |||
+ | Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sikkhassu - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Mittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1226. Ye bhikkhave, anukampeyyātha, | ||
+ | |||
+ | Ye bhikkhave, anukampeyyātha, | ||
+ | Samādapetabbā, | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 9 | ||
+ | |||
+ | Vedanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1227. Tisso imā bhikkhave vedanā, katamā tisso: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho bhikkhave tisso vedanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 3. 5. 10 | ||
+ | |||
+ | Āsavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1228. Tayo' | ||
+ | |||
+ | Amatavaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Amataṃ samudayo maggo sato kusalarāsi ca, \\ | ||
+ | Pātimokkhaṃ duccaritaṃ mitto vedanā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Gaṅgāpeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 6. 1 - 48 | ||
+ | |||
+ | Gaṅgādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1229 - 1276. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā -pe- nibbānapabbhāroti. (Gaṅgāpeyyālaṃ satipaṭṭhānavasena vitthāretabbaṃ) | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | (Vivekanissitādivasena rāgavinayapariyosānādivasena amatogadhādivasena nibbānaninnādivasena ca ekekasmiṃ cattāro cattāro katvā aṭṭhacattālīsasuttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | 7. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 7. 1 -40 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1277 - 1316. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā -pe- bahulīkarotīti. (Appamādavaggo satipaṭṭhānavasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ sārena vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | (Atrāpi ekekasmiṃ cattāro katvā cattālīsasuttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Balakaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 8. 1 - 48 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1317 - 1364. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayirantī -pe- bahulīkaroti. | ||
+ | |||
+ | (Balakaraṇīyavaggo satipaṭṭhānavasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Balakaraṇīyavaggo aṭṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinaṃ, \\ | ||
+ | Ākāsena dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | (Atra ca ekasmiṃ cattāro cattāro katvā aṭṭhacattālīsasuttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | 9. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 9. 1 - 160 | ||
+ | |||
+ | Esanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1365 - 1524. Tisso imā bhikkhave, esanā. Katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. -Pebhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | (Esanāvaggo satipaṭṭhānavasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo navamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso, \\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanātaṇhāhi cāti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayena ca tāni abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāyāti catudhā vibhajantena ca ekekasmiṃ soḷasa soḷasa katvā ekasatasaṭṭhi suttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 3. 10. 1-159 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1625-1683. Cattāro me bhikkhave oghā. Katame cattāro: kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. Ime kho bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: -pe- bhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | 3. 10. 160 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1684. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (Oghavaggo satipaṭṭhānavasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Oghavaggo dasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Ogho yogo upādānaṃ ganthaṃ anusayena ca, \\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | (Atrā' | ||
+ | |||
+ | Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | Ambapāli ca nālando sīlaṭṭhityānanussutā\\ | ||
+ | Amato gaṅgāppamādā balakaraṇīyesanoghāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Indriyasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Suddhakavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Suddha1kasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1685. Sāvatthiyaṃ- | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Sotasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1686. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yato kho bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ2 assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sammodhiparāyaṇoti. | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sotasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1687. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yato kho bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Arahantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1688. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu3 imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimuttoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Suddhika - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Indriyānaṃ samudayañca atthaṅgamañca - syā. \\ | ||
+ | 3. Yato kho bhikkhave ariyasāvako - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya arahantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1689. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yato kho bhikkhave, bhikkhu imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitvā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimuttoti. | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Samaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1690. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci2 bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho, me bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā3 samaṇasammatā brāhmaṇesu vā4 brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 91691. Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṃ nappajānanti. Saddhindriyasamudayaṃ nappajānanti, | ||
+ | Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharanti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Panete - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Te - syā. . \\ | ||
+ | 3. Samaṇesu ceva - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Brāhmaṇesu ca - sīmu, sī 1, 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṃ pajānanti. Saddhindriyasamudayaṃ pajānanti, saddhindriyanirodhaṃ pajānanti, saddhindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti. Viriyindriyaṃ pajānanti. Viriyindriyasamudayaṃ pajānanti, viriyindriyanirodhaṃ pajānanti, viriyindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ ppajānanti. Satindriyaṃ ppajānanti. Satindriyasamudayaṃ pajānanti, satindriyanirodhaṃ pajānanti, \\ | ||
+ | Satindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ ppajānanti. Samādhindriyaṃ ppajānanti. Samādhindriyasamudayaṃ pajānanti, samādhindriyanirodhaṃ pajānanti, samādhindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ ppajānanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Daṭṭhabbasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1692. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Kattha ca bhikkhave, saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1693. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Katamañca bhikkhave, saddhindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave viriyindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samaṇesu vā - sīmu, sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Brāhmaṇesu vā - sīmu, sī 1, 2\\ | ||
+ | 3. Sotāpattiyaṅgesu - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 4. Sārathi - machasaṃ, syā\\ | ||
+ | 5. Uppādāya - sī 1, 2 | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, satindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, samādhindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave paññindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1694. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Katamañca bhikkhave, saddhindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Katamañca bhikkhave viriyindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vavassaggārammaṇaṃ vā - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Samāpattiyā - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, satindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, samādhindriyaṃ: | ||
+ | Paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. \\ | ||
+ | Idaṃ vuccati bhikkhave samādhindriyaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Katamañca bhikkhave paññindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Suddhakavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Suddhakañca dve sotā arahanto pare duve, \\ | ||
+ | Dve samaṇā ca daṭṭhabbaṃ vihaṅgā apare duveti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Mudutaravaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Paṭilābhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1695. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Katamañca bhikkhave, saddhindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Saṅkhittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1696. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. Tato mudutarehi anāgāmī hoti. Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi sadadhānusārī hotīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Dutiya saṅkhittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1697. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. Tato mudutarehi anāgāmī hoti. Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi sadadhānusārī hoti. Iti kho bhikkhave, indriyavematattā phalavematattā (hoti, phalavematattā puggalavematattā*)ti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | *Ayaṃ pāṭho sī 1, 2 potthakesu nadissa te | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Tatiya saṅkhittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1698. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. | ||
+ | |||
+ | Tato mudutarehi anāgāmī hoti. Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho bhikkhave, paripūraṃ paripūrakārī ārādheti. Padesaṃ padesakārī ārādheti. Avañjhānitvevāhaṃ bhikkhave, pañcīndriyāni vadāmīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Vitthārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1699. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi antarā parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi upahacca parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi asaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sasaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi saddhānusārī hotīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya vitthārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1700. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi antarā parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi upahacca parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi asaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sasaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho bhikkhave, indriyavemattatā phalavematattā hoti phalavematattā puggalavematattāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Tatiya vitthārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1701. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. Tato mudutarehi antarā parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi upahacca parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi asaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sasaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho bhikkhave, paripūraṃ paripūrakārī ārādheti. Padesaṃ padesakārī ārādheti. Avañjhānitvevāhaṃ bhikkhave, pañcindriyāni vadāmīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Paṭipannasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1702. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi anāgāmī hoti. Tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi sakadāgāmīphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sotāpanno hoti. Tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi, tamahaṃ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhitoti vadāmīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Sampannasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1703. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | Viriyindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ\\ | ||
+ | Satindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ\\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ\\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Ettāvatā kho bhikkhu, indriyasampanno hotīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1698. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññavimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharatīti. | ||
+ | |||
+ | Mudutaravaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Paṭilābho tisaṅkhittā vitthārā apare tayo\\ | ||
+ | Paṭipanno ca sampanno dasamo āsavakkhayoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Chaḷindriyavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Punabbhavasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1705. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. \\ | ||
+ | Yāvakīvāhaṃ1 bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca\\ | ||
+ | . 2Atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Jīvitindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1706. Tīnimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīni: itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīni indriyānīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 3 | ||
+ | |||
+ | Aññindriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1707. Tīnimāni bhikkhave, indriyāni katamāni tīni: anaññātaññassāmītindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yāvakīvañcāhaṃ - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Ekabījīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1708. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi antarā parinibbāyī hoti. Tato mudutarehi upahacca parinibbāyī hoti. Tato mudutarehi asaṅkhāra parinibbāyī hoti. \\ | ||
+ | Tato <span pts_page # | ||
+ | Tato mudutarehi uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sakadāgāmī hoti. Tato mudutarehi ekabījī hoti. Tato mudutarehi kolaṃkolo hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi sattakkhattuparamo1 hoti. \\ | ||
+ | Tato mudutarehi dhammānusārī hoti. Tato mudutarehi saddhānusārī hotīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1709. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ. | ||
+ | |||
+ | Imāni kho bhikkhave, cha indriyānīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Sotāpannasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1710. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ. Yato kho bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Arahantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1711. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ. Yato kho bhikkhave, bhikkhu imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitvā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimuttoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattakkhattuṃ paramo - syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Buddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1712. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ. <span pts_page # | ||
+ | Bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ. Yato ca kho' | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1709. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ. \\ | ||
+ | Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā\\ | ||
+ | Imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti na me te bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharanti. | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci2 bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho, me bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1714. Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṃ nappajānanti, | ||
+ | Sotandriyasamudayaṃ nappajānanti, | ||
+ | Jivhindriyasamudayaṃ pajānanti, jivhindriyanirodhaṃ pajānanti, jivhindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti. Kāyindriyaṃ pajānanti, \\ | ||
+ | Kāyindriyasamudayaṃ pajānanti, kāyindriyanirodhaṃ pajānanti, kāyindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti. Manindriyaṃ pajānanti, \\ | ||
+ | Manindriyasamudayaṃ pajānanti, manindriyanirodhaṃ pajānanti, \\ | ||
+ | Manindriyanirodhagāminīpaṭipadaṃ pajānanti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Chaḷindriyavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Punabbhavo jīvitaññā ekabījī ca suddhakaṃ, | ||
+ | Sotāpanno' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Sukhindriyavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1715. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Sotāpannasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1716. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Arahantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1717. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 4 | ||
+ | |||
+ | Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1718. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, | ||
+ | Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti na me te bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharanti. | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci2 bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te kho, me bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1719. Pañcimāni bhikkhave. Indriyāni katamāni pañca: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ, | ||
+ | Dukkhindriyaṃ nappajānanti, | ||
+ | Somanassindriyaṃ nappajānanti, | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1720. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. Katamañca bhikkhave, sukhindriyaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiya vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1721. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. <span pts_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 8 | ||
+ | |||
+ | Tatiya vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1722. Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha: sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. Katamañca bhikkhave, sukhindriyaṃ: | ||
+ | Kho bhikkhave, cetasikaṃ dukkhaṃ, cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yadidaṃ - machasaṃ, syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tatra bhikkhave yañca sukhindriyaṃ yañca somanassindriyaṃ sukhā sā\\ | ||
+ | Vedanā daṭṭhabbā. Yañca dukkhindriyaṃ yañca domanassindriyaṃ tatra bhikkhave, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra bhikkhave, yamidaṃ upekkhindriyaṃ adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Imāni kho bhikkhave, imāni pañcindriyāni pañca hutvā tīni honiti. Tīni hutvā pañca honti pariyāyenāti. | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Kaṭṭhopamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1723. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. Sukhavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati sukhindriyaṃ. So sukhito va samāno sukhitosmiti pajānāti. Tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Dukkhavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭiccauppajjati dukkhindriyaṃ. So dukkhito va samāno dukkhitosmīti pajānāti. Tasseva dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | Somanassavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati somanassindriyaṃ. So sumano va samāno sumanosmīti pajānāti. Tasseva somanassavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | Domanassavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati domanassindriyaṃ. So dummano va samāno dummanosmīti pajānāti. Tasseva domanassavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vūpasamati - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ saṅghaṭṭanasammodhānā usmā jāyati. Tejo abhinibbattati. Tesaṃ yeva kaṭṭhānaṃ nānābhāvā vinikkhepā1 yā tajjā usmā sā nirujjhati. Sā vūpasammati, | ||
+ | |||
+ | Dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhindriyaṃ. So dukkhitova samāno dukkhitosmīti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | Somanassavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati somanassindriyaṃ. So sumanova samāno sumavosmīti pajānāti. Tasseva somanassavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | Domanassavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati domanassindriyaṃ. So dummanova samāno dummanosmīti pajānāti. Tasseva domanassavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | Upekhāvedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṃ. So upekhakova samāno upekhakosmīti pajānāti. Tasseva upekhāvedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Uppāṭikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1724. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. Idha bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nānābhavanikkhepā - syā. \\ | ||
+ | 2. Tañca - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Tadatthāya - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Upasaṃhāsi - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati domanassindriyaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idha pana bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati somanassindriyaṃ. So evaṃ pajānāti: " | ||
+ | |||
+ | Idha pana bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati upekkhindriyaṃ. So evaṃ pajānāti: " | ||
+ | |||
+ | Sukhindriyavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Suddhakaṃ soto arahaṃ duve samaṇabrāhmaṇā, | ||
+ | Vibhaṅgena tayo kaṭṭho uppaṭipāṭikanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Jarāvaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Jarāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1725. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito pacchātape1 nisinno hoti piṭṭhiṃ otāpayamāno. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavato gattāni pāṇinā anomajjanto bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ hetaṃ ānanda, hoti jarādhammo yobbaññe. Byādhidhammo ārogye. Maraṇadhammo jīvite. Na ceva tāva parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. Sathilāni ca honti gattāni sabbāni valijātāni. Purato pabbhāro ca kāyo. Dissati ca indriyānaṃ aññathattaṃ: | ||
+ | Dhitaṃ5 jammi jare atthu dubbaṇṇakaraṇī jare, \\ | ||
+ | Tāva manoramaṃ bimmaṃ jarāya abhimadditaṃ | ||
+ | |||
+ | Yo6 ca vassasataṃ jīve sopi maccuparāyaṇo7\\ | ||
+ | Na kiñci parivajjeti sabbamevābhimaddatīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1726. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pacchātapake - syā. \\ | ||
+ | 2. Cevaṃdāni - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Manthāni - syā 1sī1, 2. \\ | ||
+ | 4. Valiyajātāni - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Dhikkaṃ - sīmu, dhitaṃ - syā. \\ | ||
+ | 6. Yopi - syā. \\ | ||
+ | 7. Sabbe maccuparāyaṇā - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā acirapakkante uṇṇābhe brāhmaṇe bhikkhu āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | Sāketasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1727. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Atthi nu kho bhikkhave pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcinidriyāni hontīti? Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃ paṭisaraṇā. Bhagavato suttā bhikkhū dhāressantīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mano ca syā, sī 1. \\ | ||
+ | 2. Kūṭāgāraṃ vā kūṭāgārasālā vā uttarāya - sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atthi bhikkhave pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti. Yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti. Katamo ca bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti: yaṃ bhikkhave, saddhindriyaṃ taṃ saddhābalaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave nadī pācīnaninnā pācinapoṇā pācīnapabbhārā, | ||
+ | Saddhindriyaṃ taṃ saddhābalaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 4 | ||
+ | |||
+ | Pubbakoṭṭhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1728. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbakoṭṭhake. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi. Saddahāsi4 tvaṃ sāriputta, saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti, amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tassā majjhe - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Yañca - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Purimante - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Saddahasi - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti, amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ, | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu sāriputta, yesaṃ hetaṃ3 sāriputta, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aññātaṃ adiṭṭhaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Apassitaṃ - sī 1. Syā. \\ | ||
+ | 3. Yesañhi taṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Pubbārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1729. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato pacchassosuṃ bhagavā etadavoca: | ||
+ | Katinnaṃ1 nu kho bhikkhave indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ vyākaroti: " | ||
+ | Ekassa kho bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ vyākaroti: " | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya pubbārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1730. Katinnaṃ nu kho bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Dvinnaṃ kho bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | Imesaṃ kho bhikkhave, dvinnaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Katinaṃ - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Tatiya pubbārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1731. Katinnaṃ nu kho bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | Catuttha pubbārāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1732. Katinnaṃ nu kho bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Pañcannaṃ kho bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṃ byākaroti: " | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 9 | ||
+ | |||
+ | Piṇḍolasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1733. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tiṇṇaṃ kho pana bhikkhave, indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā: " | ||
+ | |||
+ | 4. 5. 10 | ||
+ | |||
+ | Āpaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1734. Ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅgānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: "yo so sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato, 3 abhippasanno api nu so4 tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā" | ||
+ | |||
+ | Yo so bhante, ariyasāvako tathāgate ekantagato3 abhippasanno na so tathāgate vā tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi bhante, ariyasāvakassa etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tiṇṇaṃ - syā, sīmu. \\ | ||
+ | 2. Khayanti - machasaṃ, syā, sīmu. \\ | ||
+ | 3. Ekantigato - sīmu. \\ | ||
+ | 4. Na so - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Saddhassa hi bhante, ariyasāvakassa āraddhaviriyassa upaṭṭhitasatino <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu sāriputta, yo so sāriputta, ariyasāvako tathāgate ekantagato abhippasanno, | ||
+ | |||
+ | Jarāvaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Jarā uṇṇābhabrāhmaṇo sāketo pubbakoṭṭhako, | ||
+ | Pubbārāmena cattāri piṇḍolo āpaṇena cāti. 7 | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tamokāyasseva - sīmu, sī2. \\ | ||
+ | 2. Saddho so - machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Sutavā - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Phassitvā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 5. Paṭivijjha - machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Tenāhaṃ - syā. \\ | ||
+ | 7. Saddhena - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Sūkarakhatavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 1 | ||
+ | |||
+ | Sālāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1735. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sālāyaṃ1 brāhmaṇagāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho tesaṃ migarājā2 aggamakkhāyati: | ||
+ | |||
+ | Katame ca bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṃ bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo taṃ bodhāya saṃvattati. Viriyindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Satindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. Samādhindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiyo dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 2 | ||
+ | |||
+ | Mallakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1736. Ekaṃ samayaṃ bhagavā mallakesu4 viharati uruvelakappaṃ nāma mallakānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: yāva kīvañca bhikkhave, ariyasāvakassa ariyaṃ ñāṇaṃ5 nuppannaṃ6 hoti neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti, yato ca kho bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ uppannaṃ hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kosalāyaṃ - syā. \\ | ||
+ | 2. Sīho migarājā tesaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 3. Sūrena - machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Mallikesu - machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Ariyañāṇaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Na uppannaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, yāvakīvañca kūṭāgārassa kūṭaṃ na ussitaṃ hoti, neva tāva1 gopānasīnaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva gopānasīnaṃ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho bhikkhave, kūṭāgārassa kūṭaṃ ussitaṃ hoti, atha kho gopānasīnaṃ saṇṭhiti hoti, atha kho gopānasīnaṃ avaṭṭhiti hoti. Evameva kho bhikkhave, yāvakīvañca ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ na uppannaṃ hoti, neva tāva catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṃ indirayānaṃ avaṭṭhiti hoti, yato ca kho bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṃ uppannaṃ hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ saṇṭhiti hoti, atha catunnaṃ indriyānaṃ avaṭṭhiti hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 3 | ||
+ | |||
+ | Sekhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1737. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: atthi nu kho bhikkhave, 2 pariyāyo: yaṃ pariyāya āgamma sekho3 bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito4 sekho' | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tāvañca - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Atthi nu kho me bhikkhave - sī 1 2. \\ | ||
+ | 3. Sekkho - syā. \\ | ||
+ | 4. Saṇṭhito - syā. \\ | ||
+ | 5. Tathaṃ - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Natthi kho ito - machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, sekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito asekhosmīti pajānāti? Idha bhikkhave, asekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ yaṃgatatikāni yaṃparamāni yaṃbalāni yaṃpariyosānāti. Kāyena ca phusitvā viharati, paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho bhikkhave, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito asekhosmīti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ bhikkhave, asekho bhikkhu cha indriyāni pajānāti. Cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ, | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 4 | ||
+ | |||
+ | Padasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1738. Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yamaphalāni - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Phassitvā - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Imāni kho cha - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 4. Nirujjhassanti - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 5. Aññāni ca cha - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 6. Kismici - sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 5 | ||
+ | |||
+ | Sārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1739. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, | ||
+ | Saddhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Viriyindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Satindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo, taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ bodhāyāti. | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 6 | ||
+ | |||
+ | Patiṭṭhitasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1740. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekadhamme patiṭṭhitassa bhikkhave, bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Katamasmiṃ ekadhamme: appamāde. Katamo ca bhikkhave, appamādo. Idha bhikkhave bhikkhu cittaṃ rakkhati āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu. Tasmiṃ1 cittaṃ rakkhato āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu saddhindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Viriyindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Satindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Samādhindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Paññindriyampi bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ kho2 bhikkhave, ekadhamme patiṭṭhitassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitānīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 7 | ||
+ | |||
+ | Brahmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1741. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: pañcindriyāni. Bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyanāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Viriyindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Satindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Samādhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. | ||
+ | |||
+ | Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyanāni amatapariyosānānī" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tassa - machasaṃ, syā. \\ | ||
+ | 2. Evampi kho - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho sahampatī bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | Samādhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Paññindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyanāni amatapariyosānāni. 2 | ||
+ | |||
+ | Bhutapubbā' | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 8 | ||
+ | |||
+ | Sūkarakhatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1742. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṃ5. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: "kinnu kho sāriputta, atthavasaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ6 pavattamāno pavattatī" | ||
+ | |||
+ | Sādhu, sādhu, sāriputta, anuttaraṃ hi sāriputta, yogakkhemaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattati. Katamo ca sāriputta, anuttaro yogakkhemo, yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatīti. Idha bhante, khīṇāsavo bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Brahmalokato - sī 1, 2\\ | ||
+ | 2. Pariyosānānīti - 1, 2. \\ | ||
+ | 3. Acariṃ pe-tatrapi - sī 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Ettha sī 1, 2 potthakesu ūnatā dissate. \\ | ||
+ | 5. Sūkarakhātāyaṃ - syā. \\ | ||
+ | 6. Nipaccākāraṃ - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 7. Pavattayamāno pavatteti - sīmu. Sī 1, 2. \\ | ||
+ | 8. Anuttaraṃ yogakkhemaṃ - machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, | ||
+ | |||
+ | Sādhu, sādhu, sāriputta, eso hi sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattati. Katamo ca sāriputta, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatīti. Idha bhante, khīṇāsavo bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso. 1 Dhamme sagāravo viharati sappatisso. Saṅghe sagāravo viharati sappatisso. Sikkhāya sagāravo viharati sappatisso. Samādhismiṃ sagāravo viharati sappatisso. Ayaṃ kho bhante, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatīti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Sādhu, sādhu, sāriputta, eso hi sāriputta paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattayamāno pavattatīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 9 | ||
+ | |||
+ | Uppādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1743. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave, indriyāni, bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassāti. | ||
+ | |||
+ | 4. 6. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya uppādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1744. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave, indriyāni, bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti nāññatra sugatavinayā. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti nāññatra sugatavinayāti. | ||
+ | |||
+ | Sūkarakhatavaggo chaṭṭho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Sālā mallakaṃ sekho ca padaṃ sāraṃ patiṭṭhitaṃ\\ | ||
+ | Brahmā sūkarakhatañca uppādo apare duveti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sappaṭisso - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Sambodhivaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 1 | ||
+ | |||
+ | Saṃyojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1745. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkanāni saṃyojanappahānāya1 saṃvattanti. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṃyojanappahānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1746. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkanāni\\ | ||
+ | Anusayasamugghātāya saṃvattanti. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Addhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1747. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkanāni\\ | ||
+ | Addhānapariññāya saṃvattanti. \\ | ||
+ | Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 4 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1748. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkanāni\\ | ||
+ | Āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. \\ | ||
+ | Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṃ khayāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃyojanānaṃ pahānāya - syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 5 | ||
+ | |||
+ | Phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1749. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1750. Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sattaphalā satta ānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame sattaphalā satta ānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 7 | ||
+ | |||
+ | Rukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1751. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati: | ||
+ | Saddhindriyaṃ bhikkhave, bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. Viriyindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Satindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, ye keci jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ bodhāyāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭikacca - machasaṃ, syā, paṭihacca - sīmu, sī 1, 2. \\ | ||
+ | 2. Parikkhayāya - sīmu, sī 1, 2, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya rukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 1752. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci devānaṃ tāvatiṃsānaṃ rukkhā, pāricchattako tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati: | ||
+ | Satindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Syethāpi bhikkhave, ye keci devānaṃ tāvatiṃsānaṃ rukkhā, \\ | ||
+ | Pāricchattako tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ bodhāyāti. | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiya rukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1753. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci asurānaṃ rukkhā, \\ | ||
+ | Cittapāṭalī tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati: | ||
+ | Satindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Syethāpi bhikkhave, ye keci asurānaṃ rukkhā, cittapāṭalī tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ bodhāyāti. | ||
+ | |||
+ | 4. 7. 10 | ||
+ | |||
+ | Catuttha rukkhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1754. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṃ rukkhā, \\ | ||
+ | Koṭasimbalī1 tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati: | ||
+ | Satindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Samādhindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Paññindriyaṃ bodhipakkhiko dhammo. Taṃ bodhāya saṃvattati. \\ | ||
+ | Syethāpi bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṃ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhikā dhammā, paññindriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ bodhāyāti. | ||
+ | |||
+ | Sambodhivaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Saṃyojanaṃ anusayaṃ addhānaṃ āsavakkhayaṃ, | ||
+ | Dve phalā caturo rukkhā vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kūṭasimbalī - sīmu, machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 4. 8. 1-12 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 1755-1756. Syethāpi bhikkhave, gaṅgānadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā -pe- nibbānapabbhāroti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (Indriyasaṃyuttassa gaṅgāpeyyālo vivekanissitādivasena vitthāretabbo) | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyāli yi. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 9. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 9. 1-10 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1767-1776. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Appamādavaggo vivekanissitādivasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo navamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārañaca vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | 10. Balakaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 10. 1-12 | ||
+ | |||
+ | Balādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1777-1788. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇiyā kammantā kayiranti -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Balanaraṇīyavaggo dasamo.) | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinaṃ, \\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 11. 1-40 | ||
+ | |||
+ | Esanādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1789-1828. Tisso imā bhikkhave, esanā. Katamā tisso: -pe- bhāvetabboti. \\ | ||
+ | (Esanāvaggo ca vivekanissitādivasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo ekādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso, \\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāhi cāti. | ||
+ | |||
+ | 12. Oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 12. 1-40 | ||
+ | |||
+ | Oghādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1829-1868. Cattāro me bhikkhave, oghā katame cattāro: -pe- bhāvetabboti. \\ | ||
+ | (Oghavaggopi vivekanissitādivasena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Oghavaggo dvādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | Ogho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca, \\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | 13. Punagaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 4. 13. 1-36 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1869-1904. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgānadī -pe- nibbāna pabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | (Indriyasaṃyuttassa punagaṅgāpyolavaggo rāgavinayādivasena amatogadhādivasena nibbānaninnādivasena ca vitthāretabbo. Ekekasmiṃ tayo tayo katvā chattiṃsati suttannā veditabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Punagaṅgāpeyyāli. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 14. Punaappamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 14. 1-30 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1905-1934. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā -pebahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Yathā vuttanayena vitthāretabbo tiṃsati suttantā veditabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Puna appamādavaggo cuddasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārañca vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | 15. Punabalanaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 15. 1-36 | ||
+ | |||
+ | Balādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1935-1970. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayeneva vitthārentena chattiṃsati suttantā veditabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Punabalakaraṇīyavaggo paṇṇarasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinaṃ, \\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | 16. Punaesanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 16. 1-120 | ||
+ | |||
+ | Esanādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 1971-2090. Tisso imā bhikkhave, esanā -pebhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | (Pubbe vuttanayena ca abhiññādivasena ca vitthārentena vīsatisataṃ suttantā veditabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Punaesanāvaggo soḷasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso, \\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāhi cāti | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Puna oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 4. 17. 1-119 | ||
+ | |||
+ | Oghādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2091-2209. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 4. 17. 120 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2210. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | (Ettha ca vuttanayena abhiññādi vasena ca vitthārentena visaṃsataṃ suttantā veditabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Punaoghavaggo sattarasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ogho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca, \\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | Indriyasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatravagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Suddhakamudutara chaḷindriyā sukhindriyā jarāvaggehi pañca\\ | ||
+ | Sūkarakhata sambodhayogaṅgāppamādabalakaraṇīyesanoghā\\ | ||
+ | Punagaṅgāpeyyāla ādīhipi pañcahi vaggā sattarasa hontīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Sammappadhāna saṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Gaṅgāpeyyālo | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2211. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. 1. 2-48\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dutiyapācīnaninnādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2212-2258. Cattārome bhikkhave, sammappadhānā katame cattāro -pe- nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyālo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 5. 2. 1-40 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2259-2298. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Yathāvuttanayena vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Balakaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 5. 3. 1-48 | ||
+ | |||
+ | Balādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2299-2346. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇiyā kammantā kayiranti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā kayiranti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti: | ||
+ | Bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkarotīti -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Evaṃ aṭṭhatālīsa suttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Balakaraṇiyavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinaṃ, \\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | 4. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 5. 4. 1-160 | ||
+ | |||
+ | Esanādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2347-2506. Tisso imā bhikkhave, esanā katamā tisso: kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā. Imā kho bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya cattāro sammappadhānā bhavetabbā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ\\ | ||
+ | Akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imesaṃ kho bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbāti -pe- bhāvetabbāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | (Evaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāyāti ca ekekasmiṃ soḷasa soḷasa katvā ekasatasaṭṭhi suttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso\\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāti cāti. | ||
+ | |||
+ | 5. Oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 5. 5. 1-159 | ||
+ | |||
+ | Oghādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 2507-2665. Cattārome bhikkhave, oghā -pebhāvetabboti. | ||
+ | |||
+ | (Vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | 5. 5. 160 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2666. Pañcimāni, | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayeneva ekasatasaṭṭhisuttantā vitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | Oghavaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ogho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca\\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | Sammappadhānasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyāloppamādo balakaraṇīyesanā\\ | ||
+ | Oghoti pañcevavaggā sammappadhānasaṃyutteti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Balasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Gaṅgāpeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 1. 1-12 | ||
+ | |||
+ | Pācīnaninnādi suttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2667-2678. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pañcimāni bhikkhave, balāni, katamāni pañca: saddhābalaṃ viriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave, pañca balāni. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā evameva kho bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro: | ||
+ | Bahulīkaronto nibbāninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāroti -pe- nibbānapabbhāroti. | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato\\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | 2. Appamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 2. 1-10 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2679-2688. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā -pe- bahulīkarotīti. \\ | ||
+ | (Vivekanissitādivasena vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | Appamādavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candima suriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Balakaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 3. 1-12 | ||
+ | |||
+ | Balādisuttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2689-2700. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇiyā kammantā -pe- bahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayena vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | Balakaraṇiyavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhaṃ kumbhena sūkinaṃ\\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | 4. Esanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 4. 1-40 | ||
+ | |||
+ | Esanādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2701-2740. Tisso imā bhikkhave, esanā. Katamā tisso: -pe- bhāvetabbānīti. \\ | ||
+ | < | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso\\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāti cāti. | ||
+ | |||
+ | 5. Oghavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 5. 1-39 | ||
+ | |||
+ | Oghādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2741-2779. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: -pe- bhāvetabbānīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. 5. 40 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 2780. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, paccuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca: idha bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyabalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Satibalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Satibalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhibalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Paññābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya imāni pañca balāni bhāvetabbānīti. | ||
+ | |||
+ | Oghavaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Ogho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca, \\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | 6. Punagaṅgāpyolo | ||
+ | |||
+ | 6. 6. 1-36 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 2781-2816. Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā -pe- nibbānapabbhāroti. \\ | ||
+ | (Rāgavinayapariyosānādivasena amatogadhādivasena nibbānaninnādivasena cāti ekekasmiṃ tayo tayo katvā chattiṃsa suttantā vitthāretabbā. ) | ||
+ | |||
+ | Punagaṅgāpeyyāli. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Cha pācīnato ninnā cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Rate dve dvādasa honti vaggo tena pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Punaappamādavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 7. 1-30 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2817-2846. Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā -pebahulīkarotīti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayena tiṃsa suttantā vitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | Punaappamādavaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ mūlaṃ sārena vassikaṃ, \\ | ||
+ | Rājā candimasuriyā ca vatthena dasamaṃ padanti. | ||
+ | |||
+ | 8. Punabalakaraṇiyavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 8. 1-36 | ||
+ | |||
+ | Balādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2847-2882. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇiyā kammantā -pe- bahulīkarotī ti. | ||
+ | |||
+ | (Chattiṃsa suttantā vitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | Punabalakaraṇīyavaggo aṭṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Balaṃ bījañca nāgo ca rukkhā kumbhena sūkinaṃ, \\ | ||
+ | Ākāsena ca dve meghā nāvā āgantukā nadīti. | ||
+ | |||
+ | 9. Punaesanāvaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 9. 1-120 | ||
+ | |||
+ | Esanādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 2883-3002. Tisso imā bhikkhave, esanā. Katamā tisso: -pe- bhāvetabbānīti. \\ | ||
+ | (Vivekanissitādivasena abhiññādivasena ca ekekasmiṃ dvādasa dvādasa katvā vīsaṃsata suttantā vitthāretabbā. | ||
+ | |||
+ | Esanāvaggo navamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Esanā vidhā āsavo bhavo dukkhatā ca tisso, \\ | ||
+ | Khīlaṃ malañca nīgho ca vedanā taṇhāti cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Punaoghavaggo | ||
+ | |||
+ | 6. 10. 1-119 | ||
+ | |||
+ | Oghādi suttāni | ||
+ | |||
+ | 3003-3121. Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro: -pe- bhāvetabbānīti. | ||
+ | |||
+ | (Vuttanayeneva vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | 6. 10. 120 | ||
+ | |||
+ | Uddhambhāgiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3122. Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni katamāni pañca: rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. Imāni kho bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya pañcabalāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca: idha bhikkhave bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Viriyabalaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Satibalaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Samādhibalaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Paññābalaṃ bhāveti, nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānīti. | ||
+ | |||
+ | Punaoghavaggo dasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatraddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ogho yogo upādānaṃ gantho anusayena ca, \\ | ||
+ | Kāmaguṇā nīvaraṇā khandhā oruddhambhāgiyāti. | ||
+ | |||
+ | Balasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyāloppamādo balakaraṇīyesanā\\ | ||
+ | Ogho tehi punādīhi balasaṃyuttakā dasāti. | ||
+ | |||
+ | [BJT Vol S 5-2] [\z S /] [\w Vb /] \\ | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | Suttantapiṭake\\ | ||
+ | Saṃyuttanikāyo\\ | ||
+ | Pañcamabhāge-dutiyo kaṇḍo\\ | ||
+ | Mahāvaggo\\ | ||
+ | 7. Iddhipādasaṃyuttaṃ\\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 1. Cāpālavaggo\\ | ||
+ | Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa. \\ | ||
+ | 7. 1. 1. | ||
+ | |||
+ | Apāra suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3123. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro me bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ1 gamanāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Viraddha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3124. Yesaṃ kesañci bhikkhave, cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammādukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci bhikkhave, cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammādukkhakkhayagāmī. Katame cattāro? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aparāparaṃ-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhāna saṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Ariya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3125. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Nibbidā suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3126. Cantāro' | ||
+ | |||
+ | Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Padesa suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3127. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhippadesaṃ abhinipphādesuṃ, | ||
+ | Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhippadesaṃ abhinipphādesuṃ sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhippadesaṃ abhinipphādessanti sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhippadesaṃ abhinipphādenti sabbe te imesaṃ yeca catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti. | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Samatta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3128. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādesuṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhu suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3129. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu, | ||
+ | Iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Katamesaṃ catunnaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti. | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Arahanta suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3130. Cattāro me bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato arahaṃ sammā sambuddhoti vuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Ñāṇa suttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3131. Ayaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvitoti bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me bhikkhave cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvitoti me bhikkhave cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvitoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | Ayaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabboti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvitoti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādīti. | ||
+ | |||
+ | 7. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Cetiya suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3132. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cāpālacetiyaṃ- syā\\ | ||
+ | 2. Tenupasaṃkamissāmi-sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ramaṇīyā ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramanīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda, ime cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, | ||
+ | |||
+ | (Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhadhituṃ. Na bhagavantaṃ yāci: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na dissate' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. Gaccha kho tvaṃ ānanda, yassadāni kālaṃ maññasīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhinaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. | ||
+ | |||
+ | Atha kho māro pāpimā1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ etadavoca " | ||
+ | |||
+ | Santi kho pana bhante, etarahi bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭinnā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, | ||
+ | |||
+ | Bhāsitā kho panesā bhante, bhagavatā vācā: " na tāvāhaṃ pāpima, parinibbayissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā3 dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desissanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantī" | ||
+ | |||
+ | Bhāsitā kho panesā bhante, bhagavatā vācā: "na tvāhaṃ pāpima, parinibbayissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā3 dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, | ||
+ | Bhāsitā kho panesā bhante, bhagavato vācā: na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Acirapakkante āyasmante ānando iti adhikapāṭho machasaṃ potthake dissati 2. Parinibbātu' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Santi kho pana bhante, etarahi upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Ajjhattarato samāhito abhidā4 kavacamivattasambhavanti. | ||
+ | |||
+ | Cāpālavaggo paṭhamo. \\ | ||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Apāro ca viruddho cāriyo nibbidā padesaṃ, \\ | ||
+ | Samanto ca bhikkhu ca arahaṃñāṇacetiyāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tayidaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Pāsādakampanavaggo | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Hetusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3133. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: "ko nu kho hetu ko paccayo iddhipādabhāvanāyā" | ||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī, ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vimaṃsā na ca atilīnā bhavissati na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujja nimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse' | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vīsatimpi-sīmu' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: " | ||
+ | |||
+ | Evaṃbhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Mahapphalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3134. Cattāro' | ||
+ | Mahapphalā honti mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā", | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me viriyaṃ na'ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me cittaṃ na' ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me vīmaṃsā na' ca atilīnā bhavissati. Na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: | ||
+ | |||
+ | " Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. " | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. "Ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānova gacchati, seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujja nimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhisakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇitā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Chandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3135. Chandaṃ ce bhikkhave bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, | ||
+ | |||
+ | Viriyañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Cittañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ. Labhati cittassekaggataṃ, | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ. Labhati cittassekaggataṃ, | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Moggallānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3136. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti, uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: " ete te1 moggallāna sabrahmacārayo2 heṭṭhāmigāramātupāsāde <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ete kho-machasaṃ, | ||
+ | 2. Sabrahamacārino-machasaṃ, | ||
+ | 3. Saṃvadehīti-si 1, 2. \\ | ||
+ | 4. Abhisaṅkhāresi-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca: "kinnu tumhe bhikkhave, saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitāti? Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, nivātañca vata, ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālitoti. Tumheva kho bhikkhave, saṃvejetukāmena moggallānena1 bhikkhunā pādaṅguṭṭhena2 migāramātupāsādo saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvoti. | ||
+ | |||
+ | Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho: bhagavato sutvā bhikkhū <span pts_page # | ||
+ | " Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā‘‘, | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā pariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vimaṃsā na ca atilīnā bhavissati. Na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati: | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo. Imesaṃ ca pana bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mahāmoggallānena- sī1, 2. \\ | ||
+ | 2. Pādaṅguṭaṭhakena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3137. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Chandappahānatthaṃ kho brāhmaṇa bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Atthi pana bho ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyāti? | ||
+ | |||
+ | Evaṃ sante bho ānanda santakaṃ hoti no asantakaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho brāhmaṇa, | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Mahiddhikasutaṃ | ||
+ | |||
+ | 3138. Yehi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Arahattappatte-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Iddhividhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3139. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti: | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti: | ||
+ | |||
+ | Katamesaṃ catunnaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ye hi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṃ āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā agamaṃsu seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ akaṃsu seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā agamaṃsu seyyathāpi paṭhaviyaṃ, | ||
+ | |||
+ | Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brahmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti: | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti. Ekopi hutvā bahudhā honti. Bahudhāpi hutvā eko honti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paramasiṃsu-sī1, | ||
+ | 2. Vattissanti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3140. Catunnaṃ bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Bhāvanāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3141. Iddhiñca1 vo bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha. Katamā ca bhikkhave, iddhi? Idha bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Iddhiṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya- machasaṃ, syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Vibhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3142. Cattāro me bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā: | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā, \\ | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ chandaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: " iti kho me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchāpuresaññī ca viharati: yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,\\ | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: "iti kho me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchāpuresaññī ca viharati:\\ | ||
+ | " Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,\\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā," | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Vimaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: "iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavisasati, | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. " | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ vīmaṃsaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, atilīno chando: yo bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto, | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpure saññī ca viharati: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccacekkhati: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aṭṭhimiñjaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ: yaṃ bhikkhave, cittaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamā ca bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā: | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī viharati " | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati: idha bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati. | ||
+ | |||
+ | Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. "Ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānova gacchati, seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati, | ||
+ | |||
+ | Pāsādakampanavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Hetumahapphalo chando moggallāno ca brāhmaṇo, | ||
+ | Mahiddhiyiddhividhā bhikkhu bhāvanā vibhaṅgehi cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Ayoguḷavaggo | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Maggasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3143. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi. "Ko nu kho maggo kā paṭipadā iddhipādabhāvanāyāti: | ||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,\\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā ." \\ | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ chandaṃ bhāveti. \\ | ||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati: \\ | ||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā," | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.\\ | ||
+ | Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati:\\ | ||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā," | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti.\\ | ||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati. Na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati:\\ | ||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,\\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā." | ||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ vīmaṃsaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | (Chaḷabhiññāvitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Ayoguḷasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3144. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cātumhābhūtikena-machasaṃ. 3. Yañca kho omāti-machasaṃ, | ||
+ | 5. Upasaṅkamitā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Acchariyā ceva ānanda tathāgatā, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ ānanda samaye tathāgato kāyampi citte samādahati, | ||
+ | Parāmasati parimajjati yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetīti. | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 3 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3145. Cattāro me bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu \\ | ||
+ | Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhāra samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Samodahati-machasaṃ, | ||
+ | 2. Kāyena-sī1, | ||
+ | 3. Divasaṃ santatetaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Kāyena-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ1 | ||
+ | |||
+ | 3146 Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3147. Cattārome bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiyaphalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3148. Cattārome bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bhikkhave, cattāro iddhipādā. | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sattaphalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame sattaphalā sattānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Na dissatedaṃ suttaṃsyāmapotthake. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Ānandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3149. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiyaānandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3150. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Sambahulabhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3151. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiyasambahulabhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3152. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu: | ||
+ | Katamā ca bhikkhave iddhi: idha bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 11 | ||
+ | |||
+ | Moggallānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3153. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvoti. Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho: bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: catunnaṃ kho bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ: idha bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atipaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā", | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ chandaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Viriyasamādhipadānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vimaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ vīmaṃsaṃ bhāveti. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ ca pana bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: | ||
+ | |||
+ | 7. 3. 12 | ||
+ | |||
+ | Tathāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3154. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti. Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho: bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave, suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: catunnaṃ kho bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ: idha bhikkhave, tathāgato chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me chando na ca atilīno bhavissati. Na ca atipaggahito bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhitto, | ||
+ | |||
+ | Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, \\ | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ chandaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpure saññī ca viharati. | ||
+ | |||
+ | ' | ||
+ | Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, \\ | ||
+ | Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. ' | ||
+ | |||
+ | Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ vīmaṃsaṃ bhāveti. | ||
+ | |||
+ | Imesaṃ ca kho pana bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā, | ||
+ | |||
+ | (Chaḷabhiññā vitthāretabbā) | ||
+ | |||
+ | Ayoguḷavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Maggo ayoguḷo bhikkhu suddhakañca duve phalā\\ | ||
+ | Ānandena duve vuttā bhikkhusambahule duve, \\ | ||
+ | Ekādaso moggallāno dvādasamo tathāgatoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Gaṅgāpeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 7. 4. 1-48 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Anuruddhasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Rahogatavaggo | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Rahogatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3611. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūla1saññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajānoti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ vedanāsu samudayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vedanāsu vayadammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu vayadhammānupassi viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati. Ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūla1saññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti, | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ citte samudayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte vayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā citte vayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā citte vayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūla1saññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkule appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajānoti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Appaṭikūle paṭikula-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ajjhattaṃ dhammesu samudayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu vayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu samudayavayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā dhammesu samudayadhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā dhammesu vayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā dhammesu samudayavayadhammānupassī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So sace ākaṅkhati appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyyanti paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyyanti appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati appaṭikkūlañca paṭikkūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekhako vihareyyaṃ sato sampajānoti upekhako tattha viharati sato sampajāno. Ettāvatā kho āvuso bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontīti. | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya rahogatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3612. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idhāvuso bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyyaloke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyaya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā citte cittānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya leke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ettāvatā kho āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī ti. | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Sutanusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3613. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati sutanutīre. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho ahaṃ āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāhaṃ āvuso kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mahābhiññattaṃ- syā, aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Kaṇṭakīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3614. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sākete viharanti kaṇṭakīvane. 1 Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Sekhena āvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. <span pts_page # | ||
+ | 8. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kaṇṭakīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3165. Asekhena āvuso anuruddha bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbāti. Asekhena āvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Asekhena āvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tikaṇṭakīvane-sīmū, | ||
+ | 2. Sekkhena-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Tatiya kaṇṭakīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3616. Katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ pattoti? Catunnaṃ khvāhaṃ āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ\\ | ||
+ | Patto. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāhaṃ āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ khvāhaṃ āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmīti. | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṇhakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3617. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū āyasmato anuruddhassa paccassosuṃ. Āyasmā anuruddho etadavoca: cattārome āvuso satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattanti. Katame cattāro: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho āvuso, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Salalāgārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3618. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati salalāgāre. Tatra kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca: seyyathāpi āvuso, gaṅgānadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho āvuso, bhikkhuṃ cattāro satipaṭṭhāne bhāventaṃ cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarontaṃ rājā1 vā rājamahāmatto2 vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathañcāvuso, | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Ambapālisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3619. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca sāriputto vesāliyaṃ viharanti ambapālivane. Atha kho āyasmā sāriputto sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rājāno-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Mahāmattā-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Hināya saṃvattissatī-sīmū, | ||
+ | 4. Yaṃ hi taṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | 5. Taṃ vata-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catusu khvāhaṃ āvuso satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacitto1 etarahi bahulaṃ viharāmi. Katamesu catusu: idhāhaṃ āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī vihārāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3620. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati andhavanasmiṃ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Catusu kho me āvuso, satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catusu: idhāhaṃ āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesu kho me āvuso, catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantīti. | ||
+ | |||
+ | Rahogatavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Rahogateneva duve sūtanukaṇṭakī tayo, \\ | ||
+ | Taṇhakkhayasallāgāre ambapāligilānehīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sūppatiṭṭhitacitto-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Sahassavaggo | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Sahassasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3621. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Iddhividhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3622. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Dibbasotasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3623. Imesañca panāhaṃ āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Cetopariyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3624. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Ṭhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3625. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Kammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3626. Imesañca panā' | ||
+ | Pajānāmīti. | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Sabbatthagāminīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3628. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 9. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Anekadhātusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3628. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Nānādhimuttikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3629. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Indriyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3630. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 11 | ||
+ | |||
+ | Jhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3631. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 12 | ||
+ | |||
+ | Pubbenivāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3632. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 13 | ||
+ | |||
+ | Dibbacakkhusuttaṃ\\ | ||
+ | 3633. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | 8. 2. 14 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3634. Imesañca panā' | ||
+ | |||
+ | Sahassavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sahassaṃ iddhividhaṃ dibbaṃ cetopariya ṭhānakammā, | ||
+ | Sabbattha nānādhātvadhimuttindriyaṃ jhānaṃ tisso vijjāti. | ||
+ | |||
+ | Anuruddhasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vagguddānaṃ: | ||
+ | Rahogato sahassoti dveva vaggā bhavantihi\\ | ||
+ | Anuruddhassa saṃyutte desitādiccabanadhunāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Odānaṃ-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Jhānasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Gaṅgāpeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 9. 1. 1-12\\ | ||
+ | Pācīnanikkādisuttāni | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3635. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | 3636. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | 3637. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | 3638. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | 3639. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | |||
+ | |||
+ | 3640 Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahānadiyo seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | 3641. Sāvatthiyaṃ | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 3642. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 3643. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 3644. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 3645. Sāvatthiyaṃ | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, | ||
+ | |||
+ | 3646 Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro 'me bhikkhave, jhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati, sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekhako satimā sukhavihārīti tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, cattāro jhānā. | ||
+ | |||
+ | Seyyathā' | ||
+ | |||
+ | Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cha pācino ninnā- cha ca ninnā samuddato, \\ | ||
+ | Ete dve dvādasa honti-vaggo neta pavuccatīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Ānāpānasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Ekadhammavaggo | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ekadhammasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3749. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Ekadhammo bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Katamo ekadhammo: ānāpānasati. 1 Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasati-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, ānāpānasati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsāti. | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Bojajhaṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3750. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Idha bhikkhave, bhikkhu ānāpānasatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmi. Ānāpānasatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ānāpānasatisahagataṃ viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ānāpānasatisahagataṃ pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ānāpānasatisahagataṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparaṇāmiṃ. Ānāpānasatisahagataṃ samādhisambojjhaṅagaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3751. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā: | ||
+ | Passasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, ānāpānasati evaṃ bahuḷīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3752. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3753. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | Katame sattaphalā sattanisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 6 \\ | ||
+ | Ariṭṭhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3754. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānasatinti. Evaṃ vutte āyasmā ariṭṭho bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Atthesā ariṭṭha, | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Kappinasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3755. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhattaṃ bahiddhā-syā. \\ | ||
+ | 2. Assasissāmi-machasaṃ, | ||
+ | 3. Passasissāmi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā tassa so bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā: ānāpānasatisamādhissa bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ: | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvite ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā: idha bhikkhave, bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kayaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Se sato' | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Dīpasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3756. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasatisamādhi bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃsā: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bahuṃ-sī2. \\ | ||
+ | 2. Kilamati-machasaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, bhikkhupi1 ākaṅkheyya: | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, bhikkhupi ākaṅkheyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Bhikkhu cepi-machasaṃ, | ||
+ | 2. Kāyopi-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, bhikkhupi ākaṅkheyya " | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhāvite kho bhikkhave, ānāpānasatisamādhimhi evaṃ bahulīkate sukhañca vedanaṃ vedeti sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Dukkhaṃ ce vedanaṃ vedeti sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṃ vedeti sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. So sukhañce vedanaṃ vediyati visaṃyutto naṃ vediyati. Dukkhañce vedanaṃ vediyati visaṃyutto naṃ vediyati. Adukkhamasukhañce vedanaṃ vediyati visaṃyutto naṃ vediyati. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantīti pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Asubhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3757. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti. Asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho te bhikkhū, bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti. Asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati. Asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatīti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā1 harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasa' | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā tassa addhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "kinnu kho ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho" | ||
+ | Anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasa' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aṭṭiyamānā-sīmu, | ||
+ | 2. Aññaṃ parayāyaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Tenahānanda yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvito bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato, | ||
+ | Sikkhati. Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho bhikkhave, ānāpānasatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti, | ||
+ | |||
+ | 10. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Kimbilasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3758. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kimbilāyaṃ2 viharati veluvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimbilaṃ āmantesi: " | ||
+ | Kimbilo tuṇhī ahosi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sannipāto-sīmu. \\ | ||
+ | 2. Kimilāyaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī <span pts_page # | ||
+ | Sikkhati. Evaṃ bhāvito kho ānanda, ānāpānasatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti, rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati, kāye kāyānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: kāyaññatarāhaṃ ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvidī assasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati, vedanāsu vedanānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanaññatarāhaṃ ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, citte cittānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samayepa viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu aniccānupassī assasissāmīti sikkhati, aniccānupassī passasissāmīti sikkhati, virāgānupassī assasissāmīti sikkhati, virāgānupassī passasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissagaggānupassī passasissāmīti sikkhati, dhammesu dhammānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ, taṃ paññāya disvā disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi ānanda, cātummahāpathe1 mahāpaṃsupuñjo. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Pacchimāya ce'pi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Uttarāya ce'pi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Dakkhiṇāya ce'pi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Evameva kho ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharanto' | ||
+ | |||
+ | Ekadhammavaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekadhammo ca bojjhaṅgo suddhakañca duve phalā, \\ | ||
+ | Ariṭṭho kappino dīpo asubhaṃ kimbilena cāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Catumahāpathe-machasaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Ānanda vaggo | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 1. | ||
+ | |||
+ | Icchānaṅgalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3759. Ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale1 viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: "sace vo2 bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ " | ||
+ | |||
+ | Idhāhaṃ bhikkhave, sato assasāmī, sato passasāmi. Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāmi, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāmi. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāmi, rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāmi, sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti pajānāmi. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti pajānāmi. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti pajānāmī. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti pajānāmī. Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti pajānāmī. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti pajānāmī. Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti pajānāmī. Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti pajānāmī. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti pajānāmī. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti pajānāmī. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti pajānāmī. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasimīti pajānāmi. Cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti pajānāmi. Cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti pajānāmi. Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti pajānāmi. Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti pajānāmi. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti pajānāmi. Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti pajānāmi. Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti pajānāmi. Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti pajānāmi. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmīti pajānāmi. Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya ariyavihāro itipi brahmavihāro itipi tathāgatavihāro itipi ānāpānasatisamādhiṃ sammāvadamāno vadeyya, ariyavihāro itipi buhmavihāro itipi tathāgatavihāro itipi. | ||
+ | |||
+ | Ye te bhikkhave, bhikkhu sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesaṃ ānāpānasatisamādhi bhāvito bahulikato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhu arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Icchānaṅkale-sī2. \\ | ||
+ | 2. Kho-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Diṭṭheva dhamme sukhavihārāya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Kaṅkheyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3760. Ekaṃ samayaṃ āyasmā lomasavaṅgīso1 sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasavaṅgīso tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ lomasavaṅgīsaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṃ lomasavaṅgīsaṃ etadavoca. So eva nu kho bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, | ||
+ | |||
+ | Na kho āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho āvuso mahānāma, sekho vihāro añño tathāgatavihāro. Ye te āvuso mahānāma bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca: kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya viharanti. Vyāpādanīvaraṇaṃ pahāya viharanti. Thīnamiddhanīvaraṇaṃ pahāya viharanti. Uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ pahāya viharanti. Vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya viharanti. Ye te āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti. Te ime paññaca nīvaraṇe pahāya viharanti. | ||
+ | |||
+ | Ye ca te kho āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Lomasakamhiyo-machasaṃ, | ||
+ | 2. Añño-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye te āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā. Tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā. Ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tadamināpetaṃ āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. | ||
+ | |||
+ | Ekamidaṃ1 āvuso mahānāma, samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho āvuso, bhagavā2 bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: | ||
+ | |||
+ | Ye te bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti. Tesaṃ ānāpānasatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekamidāhaṃ-sī2. \\ | ||
+ | 2. Āvuso mahānāma bhagavā-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi, ānāpānasatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipīti. Iminā kho etaṃ āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāroti. | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Ānandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3761. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "< | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekadhammo-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti, rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Kāye kāyānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: kāyaññatarāhaṃ ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmiti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭiṃvedī passasissāmiti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Vedanāsu vedanānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyaya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: vedanaññatarāhaṃ ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Citte cittānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: nāhaṃ ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu aniccānupassī assasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassi passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Dhammesu dhammānupassī ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā disvā sādhukaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca ānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā sattasambojjhaṅge paripūrenti. Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati upaṭṭhitā tassa1 tasmiṃ samaye sati2 hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicināti. Pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upaṭṭhitāssa-machasaṃ, | ||
+ | 2. Samaye bhikkhuno sati-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati. Cittampi passambhati. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati, upaṭṭhitā tassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā. <span pts_page # | ||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicanāti. Pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pitisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati. Cittampi passambhati. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye ānanda, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. \\ | ||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Dutiyaānandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3762. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca: atthi nukho ānanda, eko dhammo bhāvito bahulīkato cattāro <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca ānanda. Eko dhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, | ||
+ | (Yathā purimasuttanto evaṃ vitthāretabbo. ) | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3763. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Anuruddhena saddhiṃ sammodi. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo bhante, eko dhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūrenti, | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiyabhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3764. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: atthi nu kho bhikkhave, eko dhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca bhikkhave, eko dhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti: | ||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Kāye kāyānupassī bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: kāyaññatarāhaṃ bhikkhave, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassāsaṃ. Tasmātiha bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Vedanāsu vedanānupassī bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: vedanāññatarāhaṃ bhikkhave, etaṃ vadāmi yadidaṃ assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhu bhikkhave, bhikkhu cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati. Citte cittānupassī bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyaya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu: nāhaṃ bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātiha bhikkhave, citte cittānupassī bhakkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī assasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī passassāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Dhammesu dhammānupassī bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahāṇaṃ, | ||
+ | |||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave cattāro satipaṭṭhāna kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti: | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicanati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. \\ | ||
+ | Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. Viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Viriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā samāhitaṃ citataṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati, upaṭṭhitā tassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathā sato taṃ dhammaṃ paññāya pavicanati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. \\ | ||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicanati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati, upaṭṭhitā tassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicanati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojajhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā sattabojjhaṅge paripūrenti. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, upaṭṭhitā tassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicanati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicarato parivīmaṃsāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicanato pavicaratoparivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojajhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyo' | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. So tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. | ||
+ | |||
+ | Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Upekhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Upekhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Saṃyojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3765. Ānāpānasatisamādhi bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṃyojanappahānāya1 saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati? | ||
+ | 10. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Anusayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3766. Ānāpānasatisamādhi bhikkhave, bhāvito bahulīkato anusayasamugghātāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato anusayasamugghātāya saṃvattati? | ||
+ | 10. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Addhānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3767. Ānāpānasatisamādhi bhikkhave, bhāvito bahulīkato addhānapariññāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato addhānapariññāya saṃvattati? | ||
+ | |||
+ | 10. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3768. Ānāpānasatisamādhi bhikkhave, bhāvito bhahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave, ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati? | ||
+ | (Imāni tīṇi suttānīpi yathā saṃyojanasuttaṃ vitthāretabbāni. ) | ||
+ | |||
+ | Ānandavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Icchānaṅgalaṃ kaṅkheyyaṃ ānandena pare duve\\ | ||
+ | Dve bhikkhu saṃyojanānusayā addhānamāsavakkhayoti. | ||
+ | |||
+ | Ānāpānasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatravagguddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Ekadhammo ānandoti dveva vaggā sudesitā\\ | ||
+ | Ānāpānassa saṃyutte muninā dhammasāmināti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃyojanānaṃ pahāṇāya-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Sotāpatti saṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Veludavāravaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | Rājasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3769. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | Kiñcāpi bhikkhave, rājā cakkavatti1 catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ. So tattha nandanavane2 accharāsaṅghaparivuto3 dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto parivāreti. So catūhi dhammehi asamannāgato. Atha kho so aparimuttova nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, | ||
+ | |||
+ | Katamehi catūhi? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yo ca bhikkhave, catunnaṃ dīpānaṃ paṭilābho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vakkavanti-sī2, | ||
+ | 2. Nandane vane-machasaṃ, | ||
+ | 3. Accharāsaṅghātaparivuto-sīmu. \\ | ||
+ | 4. Nattakāni ca-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Brahmacariyogadhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3770. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanto hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā "ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti " | ||
+ | |||
+ | Yesaṃ saddhā ca sīlañca pasādo dhammadassanaṃ\\ | ||
+ | Te ve kālena paccanti1 brahmacariyogadhaṃ sukhanti. | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Dīghāvu upāsaka suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3771. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dīghāvu upāsako pitaraṃ jotikaṃ2 gahapatiṃ āmantesi: ehi tvaṃ gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paccenti-machasaṃ-syā. \\ | ||
+ | 2. Jotiyaṃ-syā. \\ | ||
+ | 3. Vadehi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evaṃ tātāti kho jotiko gahapati, dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jotiko gahapati bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dīghāvussa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha te dīghāvu, evaṃ sikkhitabbaṃ: | ||
+ | Tasmātiha tvaṃ dīghāvu, imesu catusu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttariṃ bhāveyyāsi. Idha tvaṃ dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī dukkhe anattasaññī pahāṇasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evaṃ hi te dīghāvu, sikkhitabbanti. Ye me bhante, bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā saṃvijjante te dhammā mayi. Ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahaṃ hi bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmī. Anicce dukkhasaññī dukkhe anattasaññī pahāṇasaññī virāgasaññī nirodhasaññī. Api ca me bhante, evaṃ hoti: " mā hevāyaṃ jotiko gahapati mamaccayena vighātaṃ āpajjī" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Etaṃ-syā\\ | ||
+ | 2. Yadeva te bhagavā-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhagavā dīghāvuṃ upāsakaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkami. Atha kho dīghāvu upāsako acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Sāriputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3772. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena sadadhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: katinnaṃ nu kho āvuso sāriputta dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho āvuso, dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā vyākatā sotāpantā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ovādito, tassa-sī2. \\ | ||
+ | 2. Saccavādi-syā. \\ | ||
+ | 3. Na ca dhammādhikaraṇa-syā. \\ | ||
+ | 4. Opapātiko tattha -machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiyasāriputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3773. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | "Soto sototi" | ||
+ | 11. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Thapatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3774. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yvāyaṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ: | ||
+ | |||
+ | Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yenaññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | "Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma3 sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatīti. Hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ dūre no bhagavā bhavissatīti" | ||
+ | |||
+ | Yadā mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Atha amhākaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 2. Dvīhaṃ tīhaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Suṇāma-syā, | ||
+ | 4. Malaliṃ-syā. \\ | ||
+ | 5. Vajjiṃ-syā. \\ | ||
+ | 6. Kāsiṃ-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | Yadā pana mayaṃ bhante, bhagavantaṃ suṇoma: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Magadhe-syā\\ | ||
+ | 2. Āsanno-sī2, | ||
+ | 3. Anappakā-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Idhamayaṃ bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṃ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā2 te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā tā ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema. Tāsaṃ kho pana bhante, bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti: " | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho thapatayo dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanto hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, | ||
+ | |||
+ | Tumhehi kho thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā:" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajjhokāso -sī2. \\ | ||
+ | 2. Oparuyhā-syā. \\ | ||
+ | 3. Rājakaññānaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Sukhe ṭhitānaṃ-syā\\ | ||
+ | 5. Tumhe kho-machasaṃ, | ||
+ | 6. Kativisā-syā, | ||
+ | 7. Dānasaṃbhogehīti-syā. \\ | ||
+ | 8. Pajānātīti, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Veludavāreyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3775. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena veludavāraṃ nāma kosalānaṃ brahmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho veludvāreyyakā1 brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ veludvāraṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Atha kho veludvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho veludvāreyyakā2 brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | Attūpanāyikaṃ vo gahapatayo dhammapariyāyaṃ desissāmīti. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha. Bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho veludvāreyyakā 4 brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kho te vephadavāreyyakā-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Kho te vephadavāreyyakā-machasaṃ, | ||
+ | 3. Puttasamabādhā sayanaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Vephadavāreyyakā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca gahapatayo attūpanāyiko dhammapariyāyo: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako itipaṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisaṃcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati, | ||
+ | |||
+ | Punacaparaṃ gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mittehi bhedeyya-syā. \\ | ||
+ | 2. Sampabhāsena samphappalāpabhāsena-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: " | ||
+ | |||
+ | Yato kho gahapatayo, ariyasāvako imehi sattahi dhammehi samannāgato hoti. Imehi catūhi ākaṅkhiyehi ṭhānehi. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte veludvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Giñjakāvasathasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3776. Ekaṃ samayaṃ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Sāḷho ānanda, bhikkhu kālakato, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi1. Nandā ānanda, bhikkhunī kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Viharati-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Anacchariyaṃ kho panetaṃ ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya, tasmiṃ tasmiṃ ce maṃ kālakate upasaṅkamitvā. Etamatthaṃ paṭipucchissatha. Vihesāhesā1 ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca so ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya " | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya giñjakāvasathasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3777. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando, bhagavantaṃ etadavoca: "asoko nāma bhante, bhikkhu kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? | ||
+ | Asoko ānanda, bhikkhu kālakato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Asokā ānanda, bhikkhunī kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Asoko ānanda, upāsako kālakato tiṇṇaṃ saṃyojanānāṃ parirakkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissati. Asokā ānanda, upāsikā kālakatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Anacchariyaṃ kho panetaṃ ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya, tasmiṃ tasmiṃ ce maṃ kālakate upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipucchissatha. Vihesāhesā1 ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | Katamo ca so ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya " | ||
+ | Sāmīcipaṭipanno bhagavato savekasaṅgho, | ||
+ | Ayaṃ kho so ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | (Yathā purimasuttaṃ vitthāretabbaṃ. ( Vitthāritaṃ hoti ) ) | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vihesāpesā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Tatiya giñjakāvasathasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3778. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ ratadavoca: kakudho1 nāma bhante, ñātike upāsako kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? | ||
+ | |||
+ | Kakudho ānanda, upāsako kālakato pañcantaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kāliṅgo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Paropaññāsā4 ānanda, ñātike upāsakā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikanavuti ānanda, ñātike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Chātirekāni kho ānanda, pañcasatāni, | ||
+ | |||
+ | Anacchariyaṃ kho panetaṃ ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya, tasmiṃ tasmiṃ ce maṃ kālakate upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipucchissatha. Vihesāhesā ānanda, assa tathāgatassa. Tasmātihānanda, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kakkaḷo-machasaṃ, | ||
+ | 2. Kaḷiho-machasaṃ, | ||
+ | 3. Nikato-machasaṃ, | ||
+ | 4. Paropaññāsa-machasaṃsyā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamo ca so ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya " | ||
+ | |||
+ | Veludvāravaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Rājā ogadha dīghāvu sāriputto pare duve, \\ | ||
+ | Thapatiṃ veludvāreyyo giñjakāvasathe tayoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Rājakārāmavaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 1 | ||
+ | |||
+ | Sahassasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3779. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati rājakārāme. Atha kho sahassaṃ bhikkhunīsaṅgho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca, catūhi kho bhikkhuniyo dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanto hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparayāṇo, | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Brāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3780. Brāhmaṇā bhikkhave, udayagāminiṃ nāma paṭipadaṃ paññāpenti. Te sāvakaṃ evaṃ samādapeti: | ||
+ | |||
+ | Ahañca kho bhikkhave, ariyassa vinaye udayagāminiṃ paṭipadaṃ paññāpemi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kaṇṭhakaṭṭhānaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 2. Yāni vā-sīmu2, yattheva-syā. \\ | ||
+ | 3. Papateyyāsi-machasaṃ, | ||
+ | 4. Āgameyyāsi-machasaṃ, | ||
+ | 5. Ehi-si2. \\ | ||
+ | 6. Bālānaṃ gamanametaṃ -sī2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Ānandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3781. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando sāvatthiyaṃ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: katinnaṃ kho āvuso ānanda, dhammānaṃ pahānā katinnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā " | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ kho āvuso, dhammānaṃ pahānā catunnaṃ dhammānaṃ samannāgamanahetu evamayaṃ pajā bhagavatā byākatā: " | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Tathārūpassa dhamme appasādo1 na hoti. Yathārūpena ca kho āvuso dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. Tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti. " | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho āvuso saṅghe aveccappasādena samannāgato sutvā ariyasāvako kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti. " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Aveccappasādena-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. Tathārūpassa dussīlyaṃ na hoti. Yathārūpehi ca kho āvuso ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Tathārūpassa ariyakantāni sīlāni honti. " | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Duggatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3782. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṃ1 samatikkanto hoti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Vinipātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3783. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṃ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Mittāmaccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3784. Ye2 hi bhikkhave, anukampeyyātha, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabbadukaggativinipātabhayaṃ-sī2. \\ | ||
+ | 2. Sete-machasaṃ-syā\\ | ||
+ | 3. Macca-sīmu | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiya mittāmaccasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3785. Ye hi bhikkhave, anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñāti vā sālohitā vā. Te vo bhikkhave, catusu sotāpattiṅgesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catusu: buddhe aveccappasāde samādapetabbā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yete-machasaṃ, | ||
+ | 2. Maccā-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Devacārikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3786. Ekaṃ samayaṃ mahāmoggallāno sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallānaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Dutiya devacārikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3787. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya. Evamevaṃ jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā tāvatiṃsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatā āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijajācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti" | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho mārisa moggallāna, | ||
+ | |||
+ | 11. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Tatiya devacārikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3788. Atha kho bhagavā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evameva-machasaṃ, | ||
+ | 2. Evamidhekacce sattā sotāpannā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sādhu kho marisa, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṃ hoti "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Rājakārāmavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sahassabrāhmaṇānandā duggatī ca vinipāto, \\ | ||
+ | Mittāmaccā duve vuttā tayo ca devacārikāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 3. Sārakāni1vaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 1. | ||
+ | |||
+ | Mahānāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3789. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Mā bhāyi mahānāma, mā bhāyi mahānāma apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā6. Yassa kassaci mahānāma, dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ, sīlaparibhāvitaṃ cittaṃ, sutaparibhāvitaṃ cittaṃ, cāgaparibhāvitaṃ cittaṃ, paññāparibhāvitaṃ cittaṃ, tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saraṇāni-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Bahujanaṃ-sīmu, | ||
+ | 3. Sambādhavyuhaṃ-syā. \\ | ||
+ | 4. Mano bhāvanīye vā bhikkhu\\ | ||
+ | 5. Kā mayhaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 6. Kālaṃkiriyā-machasaṃ. \\ | ||
+ | 7. Imeva-syā. \\ | ||
+ | 8. Sunakhā-machasaṃ, | ||
+ | * Vibbhantena-aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi mahānāma, balavā puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīraṃ udakarahadaṃ ogāhetvā bhindeyya, tatra yāssa1 sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa. Yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā taṃ uddhaṅgāmī assa visesagāmi. Evameva kho mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṃ saddhāparibhāvitaṃ cittaṃ sīlaparibhāvitaṃ cittaṃ, sutaparibhāvitaṃ cittaṃ, cāgaparibhāvitaṃ cittaṃ, paññāparibhāvitaṃ cittaṃ, tassa yo hi khvāyaṃ kāyo rūpī cātummahābhūtiko matāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya mahānāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3790. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yā assa-machasaṃ, | ||
+ | 2. Idha-sī2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Mā bhāyi mahānāma. Mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā. Catūhi bho mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbāro. Katamehi catūhi: idha mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 3. | ||
+ | |||
+ | Tatiya mahānimasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3781. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena godhā sakko tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā godhaṃ sakkaṃ etadavoca: <span pts_page # | ||
+ | Tvaṃ pana mahānāma, katīhi dhammehi samannāgataṃ sotāpannaṃ puggalaṃ ājānāsi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇanti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mūle chinne-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mahānāmo ca sakko godhā ca sakko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Tīhi khvāhaṃ mahānāma, dhammehi samannāgataṃ sotāpannaṃ puggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi tīhi: idha mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: " | ||
+ | |||
+ | Catūhi khvāhaṃ godhe, dhammehi samannāgataṃ sotāpannaṃ puggalaṃ ājānāmi avinipātadhammaṃ niyataṃ sambodhiparāyaṇaṃ. Katamehi catūhi: idha godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Āgamehi tvaṃ mahānāma, āgamehi tvaṃ mahānāma, bhagavāva etaṃ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṃ vā asamannāgataṃ vāti. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhante, kocideva dhammasamuppādo2 uppajjeyya ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vuttāhaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 2. Dhammo samuppādo-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Bhikkhusaṅgho bhikkhunīsaṅgho ca-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha bhante, kocideva dhammasamuppādo uppajjeyya ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho, | ||
+ | |||
+ | Idha bhante, kocideva dhammasamuppādo uppajjeyya. Ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho, | ||
+ | |||
+ | Idha bhante, kocideva dhammasamuppādo uppajjeyya. Ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho, | ||
+ | |||
+ | Evaṃvādī tvaṃ godhe, mahānāmaṃ sakkaṃ kiṃ vadesīti? Evaṃvādāhaṃ bhante, mahānāma sakkaṃ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalāti. | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Sarakānisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3792. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho panasamayena sarakāni2 sakko kālakato hoti. So bhagavatā vyākato sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Tatra sudaṃ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sadevako loko-sīmu, sī2. \\ | ||
+ | 2. Saraṇāni-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "idha bhante, sarakāni sakko kālakato. So bhagavatā vyākato sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti tatra sudaṃ bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " | ||
+ | |||
+ | Yo so mahānāma, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya. Yaṃ hi taṃ mahānāma, sammāvadamāno vadeyya, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gatoti sarakāniṃ sakkaṃ sammā vadamāno vadeyya <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idha mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Idha mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hāsapañño-machasaṃ, | ||
+ | 2. Asmā lokā-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Idha pana mahānāma ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Ime cepi mahānāma, mahāsālā subhāsitaṃ dubbhāsitaṃ ājāneyyuṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Maraṇakāle sikkhaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sarakāni suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3793. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "idha bhante, sarakāni sakko kālakato. So bhagavatā vyākato: ' | ||
+ | |||
+ | Yo so mahānāma, dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyya. Yaṃ hi taṃ mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantigato1 hoti abhippasanno: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekantagato-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantigato hoti abhippasanno: | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantigato hoti abhippasanno: | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantigato hoti abhippasanno: | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma, ekacco puggalo nahave kho buddhe ekantigato hoti abhippasanno, | ||
+ | |||
+ | Idha pana mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantigato hoti abhippasanno. Na dhamme ekantigato hoti abhippasanno. Na saṅghe ekantigato hoti abhippasanno. Na hāsupañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Tathāgate cassa saddhāmattaṃ hoti. Pemamattaṃ ayampi kho mahānāma, puggalo agantā nirayaṃ, agantā tiracchānayoniṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Asaṅkhāraparinibbāyī hoti sasaṅkhāraparinibbāyi-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi mahānāma, dukkhettaṃ dubbhūmiṃ1 avihatakhāṇukaṃ, | ||
+ | |||
+ | Seyyathāpi mahānāma, sukhettaṃ3 subhumiṃ5 suvihatakhāṇukaṃ bījānicassu akhaṇḍāni apūtīni āvātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni, | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Anāthapiṇḍika suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3794. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "ehi tvaṃ ambho purisa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkama, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Evaṃ bhantehi kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Dubbhumaṃ-sī2. \\ | ||
+ | 2. Bījānicassa-sī2. \\ | ||
+ | 3. Sukekhattaṃ-syā. \\ | ||
+ | 4. Subhumaṃ-sī2. \\ | ||
+ | 5. Cassa-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena, pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: kacci te gahapati, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti. Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti? | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena ca kho gahapati, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tathārūpo te buddhe appasādo natthi. Atthi ca kho te gahapati, buddhe aveccappasādo: | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. Atthi ca kho te gahapati, saṅghe aveccappasādo: | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te dussīlyaṃ natthi. Atthi ca kho te gahapati ariyakantāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpāya kho gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi atthi ca kho te gahapati, sammādiṭṭhi. Tañca pana te sammādiṭṭhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭippassambheyya-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāsaṅkappo. Tañca pana te sammāsaṅkappaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Yathārūpāya kho gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāvācā tañca pana te sammāvācaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammākammanto tañca pana te sammākammantaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchā ājīvena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāājīvo natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāājīvo tañca pana te sammāājīvaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāvāyāmo. Tañca pana te sammāvāyāmaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpāya kho gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāsati tañca pana te sammāsatiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpo te micchāsamādhi natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāsamādhi tañca pana te sammāsamādhiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yathārūpena kho gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpaṃ te micchāñāṇaṃ natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāñāṇaṃ tañca pana te sammāñāṇaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Yathārūpāya kho gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. Atthi ca kho te gahapati, sammāvimutti tañca pana te sammāvimuttiṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyuṃ. | ||
+ | |||
+ | Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṃsu. 1 Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṃ sāriputtaṃ āyasmantañca ānandaṃ sakeneva thālipākena parivisi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto imāhi gāthāhi anumodi: | ||
+ | |||
+ | "Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā, | ||
+ | Sīlañca yassa kalyāṇaṃ ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Saṅghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaṃ, \\ | ||
+ | Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ, | ||
+ | Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhānasāsananti" | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkami. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭippassambhi-syā. \\ | ||
+ | 2. Dasahākārehi-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Dutiya anāthapiṇḍika suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3795. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ ambho purisa yenāyasmā ānando tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda, " anāthapiṇḍiko bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, | ||
+ | |||
+ | Evaṃ bhanteti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: "kacci te gahapati khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso1 hoti chambhitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Uttrāso-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho gahapati, dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṃ, | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Nāhaṃ bhante, ānanda, bhāyāmi. Kyāhaṃ bhāyissāmi1, | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Tatiya anāthapiṇḍikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3796. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca: yato ca kho gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni4 honti, catūhi ca sotipattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Tyāhaṃ bhāsissāmi-syā. \\ | ||
+ | 2. Yāni cimāni-machasaṃ, | ||
+ | 3. Desitāni-machasaṃ, | ||
+ | 4. Vūpasantāni ca-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yaṃ gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti: idha gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sasambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Evaṃ taṃ bhayaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yato kho gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotipattiyaṅgehi samannāgato hoti. Ayamassa1 ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Bhikkhusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3797. Atha kho samabahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅghehi samannāgato hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: | ||
+ | |||
+ | 11. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Nandakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3798. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho nandako licchavimahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandakaṃ licchavimahāmattaṃ bhagavā etadavoca: catūhi kho nandaka, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ayañcassa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imehi ca pana nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako āyunā saṃyutto hoti dibbenapi mānusenepi. Vaṇṇena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Sukhena saṃyutto hoti dibbenapi mānusepi. Yasena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Ādhipateyyena saṃyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Taṃ kho panāhaṃ nandaka, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Api ca yadeva mayā sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmīti. Evaṃ vutte aññataro puriso nandakaṃ licchavimahāmantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Sarakānivaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Mahānāmā tayo vuttā sarakānenapare duve, \\ | ||
+ | Tayo ' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nahānakālo-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Puññābhisanda vaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Abhisandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3799. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyābhisandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3800. Cattārome bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokakavidu anuttaro purisadammasārathī satthā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiyābhisandasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3801. Cattārome bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokakavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 4 | ||
+ | |||
+ | Devapadasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3802. Cattārimāni bhikkhave, devānaṃ devapadāni avisuddhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā apariyodātānaṃ sattānaṃ pariyodapanāya. Katamāni cattāri: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya devapadasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3803. Cattāri' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | " Punaca' | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Sabhāgatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3804. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgataṃ attamanā devā sabhāgatā1 kathenti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sabhāgataṃ-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | " Punaca' | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Mahānāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3805. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Kittāvatā nu kho bhante, upāsako sīlasampanno hotīti? Yato kho mahānāma upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ettāvatā kho mahānāma, upāsako sīlasampanno hotīti. | ||
+ | |||
+ | Kittāvatā pana bhante, upāsako saddhāsampanno hotīti? Idha mahānāma, upāsako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Kittāvatā pana bhante, upāsako cāgasampanno hotīti? Idha pana mahānāma, upāsako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, | ||
+ | |||
+ | Kittāvatā pana bhante, upāsako paññāsampanno hotīti? Idha mahānāma upāsako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako paññāsampanno hotīti. | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 8 | ||
+ | |||
+ | Vassasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3806. Seyyathāpi bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūrenti. Pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti. Kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa yo ca buddhe aveccappasādo, | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Kāligodhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3807. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kāligodhāya sākiyāniyā nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāligodhā sākiyāni yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kāligodhaṃ sākiyāniṃ bhagavā etadavoca: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Saṃsandamānā-sī. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Catūhi kho godhe, dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Katamehi catūhi: idha godhe ariyasāvikā buddhe aveccappasādena samannāgatā hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Yānimāni bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni, | ||
+ | |||
+ | 11. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Nandiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3808. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Yassa kho nandiya, cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ natthi, tamahaṃ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhitoti vadāmi. Api ca nandiya, yathā ariyasāvako pamādavihārī ceva hoti appamādavihārī ca. Taṃ suṇāhi. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Te-syā. \\ | ||
+ | 2. Sveva-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Kathañca nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hoti: idha nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Punaca' | ||
+ | |||
+ | Puññābhisandavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Abhisandā tayo vuttā duve devapadāni ca, \\ | ||
+ | Sabhāgataṃ mahānāmo vassaṃ kāli ca nandiyāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rattiyā-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Sagātha puññābhisandavaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Asaṅkheyya1suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3809. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Imehi kho bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ. 2 " | ||
+ | |||
+ | Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ, | ||
+ | Bahubheravaṃ ratanagaṇānamālayaṃ\\ | ||
+ | Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, | ||
+ | Puthū savantī upayanti sāgaraṃ. | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ4\\ | ||
+ | Seyyānisajjattharaṇassa5 dāyakaṃ, \\ | ||
+ | Puññassa dhārā upayanti paṇaḍitaṃ\\ | ||
+ | Najjo yathā vārivahāva sāgaranti6. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhisanda-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Gahetuṃ-sī2. \\ | ||
+ | 3. Saṅkhyaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Annapānavatthadadaṃ-syā, | ||
+ | 5. Seyyāni paccattharaṇassa-machasaṃ, | ||
+ | 6. Naragaṇasaṅghasevitā-sī2, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiya asaṅkheyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3810. Cattāro me bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Imehi kho bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samanāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gaṇetuṃ. " | ||
+ | |||
+ | Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ\\ | ||
+ | Bahubheravaṃ ratanagaṇāmālayaṃ, | ||
+ | Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā\\ | ||
+ | Puthū savantī upayantī sāgaraṃ | ||
+ | |||
+ | Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ\\ | ||
+ | Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ, \\ | ||
+ | Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ\\ | ||
+ | Najjo yathā vārivahāva sāgaranti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiya asaṅkheyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3811. Cattāro me bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro: idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjacaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | Yo puññakāmo kusale patiṭṭhito\\ | ||
+ | Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyā, \\ | ||
+ | So dhammasārādhigamo khaye rato\\ | ||
+ | Na vedhati maccurājā gamissatīti. 1 | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 4 | ||
+ | |||
+ | Aḍḍha 2suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3812. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato ariyasāvako " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Maccurājāgamanasminti-machasaṃ, | ||
+ | 2. Mahaddhanoti-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Mahābhogo mahāyasoti-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Dutiya aḍḍhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3813. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako " | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Suddhakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 3814. Catūhi bhikkhave, samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammā niyato sambodhiparāyano. Katamehi catūhi: idha bhikkhave ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Nandiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3815. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandiyaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca, catūhi kho nandiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Katamehi catūhi: idha nandiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | Bhaddiyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3816. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhaddiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhaddiyaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca, catūhi kho bhaddiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Katamehi catūhi: idha bhaddiya, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 9 | ||
+ | |||
+ | Mahānāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3817. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca, catūhi kho mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Katamehi catūhi: idha mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā" | ||
+ | |||
+ | 11. 5. 10 | ||
+ | |||
+ | Aṅgasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3818. Cattārimāni bhikkhave, sotāpattiyaṅgāni. Katamāni cattāri: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasa7kāro dhammānudhammapaṭipatti. Imāni kho bhikkhave, cattāri sotāpattiyaṅgānīti. | ||
+ | |||
+ | Sagāthapuññābhisandavaggo pañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Asaṅkheyyā tayo vuttā aḍḍhena apare duve, \\ | ||
+ | Suddhakaṃ nandiyaṃ bhaddiyaṃ mahānāmaṅgehi te dasāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Sappaññavaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 1 | ||
+ | |||
+ | Sagāthakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3819. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Katamehi catūhi: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā, | ||
+ | Sīlañca yassa kalyāṇaṃ ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Saṅghe pasādo yassatthī ujubhūtañca dassanaṃ, \\ | ||
+ | Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ, | ||
+ | Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhānasāsananti. | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 2 | ||
+ | |||
+ | Vassaṃvuttha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3820. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ vassaṃ vuttho kapilavatthuṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho kāpilavatthavā sakkā1 aññataro kira bhikkhu sāvatthiyaṃ vassaṃ vuttho kapilavatthuṃ anuppattoti. Atha kho kāpilavatthavā sakkā yena so bhikkhu tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, | ||
+ | |||
+ | Kacci bhante, bhagavā arogo ca2 balavā cāti? Bhagavā āvuso arogo ca3 balavā cāti. Kacci pana bhante , sāriputtamoggallānā arogā ca balavanto cāti? <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sakyā-machasaṃ, | ||
+ | 2. Ceva-machasaṃ, | ||
+ | 3. Arogo cāvuso bhagavā-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Aparampi kho me āvuso bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aparampi kho me āvuso bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ: | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 3 | ||
+ | |||
+ | Dhammadinnasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3821. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bāraṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Suññata-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Na kho netaṃ bhante, sukaraṃ amhehi puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantehi kāsikacandanaṃ paccanubhontehi mālagandhavilepanaṃ dhārayantehi jātarūparajataṃ sādiyantehi ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṃyuttā te kālena kālaṃ upasampajja viharituṃ. Tesaṃ no bhante, bhagavā amhākaṃ pañcasu sikkhāpadesu ṭhitānaṃ uttariṃ dhammaṃ desetūti. Tasmātiha vo dhammadinna, | ||
+ | |||
+ | Yānimāni bhante, bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṃvijjante te dhammā amhesu, mayañca bhante, tesu1 dhammesu sandissāma. Mayaṃ hi bhante, buddhe aveccappasādena samannāgatā "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 4. | ||
+ | |||
+ | Gilānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3822. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mayañca tesu-machasaṃ, | ||
+ | 2. Dhammadinnā tumhehi vyākatanti-machasaṃ, | ||
+ | 3. Sutametaṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Panetaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Sappaññena mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetabbo. Assasatāyasmā, | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: "yā me puttadāresu apekhā sā pahīnā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Assāsaniyehi-sī 1, 2, syā. \\ | ||
+ | 2. Āyasmāpi-sīmu, | ||
+ | 3. Sādhāyasmā yā te mātāpitusu apekkhā-machasaṃ, | ||
+ | 4. Mānusakesu-sī1, | ||
+ | 5. Kāmesu-sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: ' | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Se ce evaṃ vadeyya: paranimmitavasavattīhi kho devehi me cittaṃ vuṭṭhitaṃ, | ||
+ | |||
+ | So ce evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 5 | ||
+ | |||
+ | Phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3823. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpatti phalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3824. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 7 | ||
+ | |||
+ | Tatiya phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3825. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Upasaṃharāhīti-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Upasaṃharāmīti-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Āsavā vimuttacittena-machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Vimuttaniti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 8 | ||
+ | |||
+ | Catuttha phalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3826. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 9 | ||
+ | |||
+ | Paṭilābhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3827. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṃvattanti katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 10 | ||
+ | |||
+ | Vuḍḍhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3828. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāvuḍḍhiyā saṃvattanti. Katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāvuḍḍhiyā saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | 11. 6. 11 | ||
+ | |||
+ | Vepullasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3829. Cattāro me bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāvepullāya saṃvattanti. Katame cattāro: sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāvepullāya saṃvattantīti. | ||
+ | |||
+ | Sappaññavaggo chaṭṭho. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Sagāthakaṃ vassanutthaṃ dhammadinnaṃ gilānakaṃ, | ||
+ | Catupphalā paṭilābho vuḍḍhi vepullanāmikoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Mahāpaññavaggo | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 1 | ||
+ | |||
+ | Mahāpaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3830 Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Puthupaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3831. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 3 | ||
+ | |||
+ | Vipulapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3832. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 4 | ||
+ | |||
+ | Gambhīrapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3833. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 5 | ||
+ | |||
+ | Asāmantapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3834. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 6 | ||
+ | |||
+ | Bhūripaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3835. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 7 | ||
+ | |||
+ | Paññābāhullasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3836. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Appamatta-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 8 | ||
+ | |||
+ | Sīghapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3837. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 9 | ||
+ | |||
+ | Lahupaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3838. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 10 | ||
+ | |||
+ | Hāsupaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3839. Cattāro' | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 11 | ||
+ | |||
+ | Javanapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3840. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 12 | ||
+ | |||
+ | Tikkhapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3841. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | 11. 7. 13 | ||
+ | |||
+ | Nibbedhikapaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3842. Cattāro' | ||
+ | |||
+ | Mahāpaññavaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Mahāputhuvipulagambhīraṃ asāmantabhūribāhulaṃ, | ||
+ | Sīghalahuhāsujavana tikkhanibbedhikāyacāti. | ||
+ | |||
+ | Sotāpattisaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Tatra vaggudadānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Vephadvāra rājakārāmā sarakāni puññābhisandā\\ | ||
+ | Sagāthapuññābhisando sappañña mahāpaññā cāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Hāsa-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. Saccasaṃyuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 1. Samādhivaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 1 | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Samādhisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3643. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca. Samādhiṃ bhikkhave, bhāvetha. Samāhito bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti: idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. | ||
+ | |||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo, | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 2 | ||
+ | |||
+ | Paṭisallānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 3844. Paṭisallāne bhikkhave, yogamāpajjatha, | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 3 | ||
+ | |||
+ | Kulaputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3845. Yehi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paṭisalalāno-sīmu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa, | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 4 | ||
+ | |||
+ | Dutiya kulaputtasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3846. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yathābhūtaṃ abhisamesuṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 5 | ||
+ | |||
+ | Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3847. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā va yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu, | ||
+ | Etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambujjhanti. Sabbe te imāni cattāri <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Gāminīpaṭipadāya-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samaṇabrāhmaṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3848. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṃ abhisambuddhaṃ pakāsesuṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 7 | ||
+ | |||
+ | Vitakkasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3849. Mā bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakketha. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vitakkantā syā. Vitakkenti-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 8 | ||
+ | |||
+ | Cintāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3850. Mā bhikkhave, pāpakaṃ akusalaṃ cittaṃ cintetha1. " | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 9 | ||
+ | |||
+ | Viggāhikakathāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3851. Mā bhikkhave, viggāhikakathaṃ kathetha:2 "na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cinteyyātha-machasaṃ, | ||
+ | 2. Katheyyātha-machasaṃ\\ | ||
+ | 3. Paravādappamokkhāya-syā, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 1. 10 | ||
+ | |||
+ | Tiracchāna kathāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3852. Mā bhikkhave, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathetha: seyyathīdaṃ: | ||
+ | |||
+ | Samādhivaggo paṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Samādhipaṭisallānā kulaputtā pare duve\\ | ||
+ | Samaṇabrāhmaṇā dve vitakkā cittā viggāhikā kathāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Surākathaṃ-syā. Sī1, 2, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 2. Dhammacakkappavattana suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3853. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Nasevitabbā katame dve-machasaṃ, | ||
+ | 2. Ete kho5machasaṃ, | ||
+ | 3. Samudayaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 4. Nirodhaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | " | ||
+ | |||
+ | " | ||
+ | |||
+ | Yāvakīvañca me bhikkhave, imesu catusu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvāhaṃ bhikkhave, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Abhisambuddhoti-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Imasamiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti" | ||
+ | Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi: | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 2 | ||
+ | |||
+ | Tathāgata suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3854. Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyyanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññātanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ca bhagavatā-syā. \\ | ||
+ | 2. Appaṭivattiyaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Vasavattino-sīmu. \\ | ||
+ | 4. Atikkammeva-syā. \\ | ||
+ | 5. Idaṃ udānaṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | 6. Aññāsikoṇḍaññottheva-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhasamudayo ariyasaccanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ pahātabbanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ pahīnanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhanirodho ariyasaccanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ sacchikātabbanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī ariyasaccaṃ bhāvetabbanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvitanti bhikkhave, tathāgatānaṃ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 3 | ||
+ | |||
+ | Khandha suttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3855. Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri: dukkhaṃ ariyasaccaṃ, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhanirodho ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vacanīyaṃ, | ||
+ | Vacanīyaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 4 | ||
+ | |||
+ | Āyatanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3856. Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni, | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhanirodho ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | Katamañca bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 5 | ||
+ | |||
+ | Dhāraṇa suttaṃ \\ | ||
+ | 3857. Dhāretha no tumhe bhikkhave, "mayā cattāri ariyasaccāni desitānī" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Dukkhasamudayo khvāhaṃ bhante, bhagavatā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Dukkhanirodho khvāhaṃ bhante, bhagavatā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Dukkhanirodhagāminī paṭipadā khvāhaṃ bhante bhagavatā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ dhāremi. Evaṃ khvāhaṃ bhante dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānīti. | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitāni. Dukkhaṃ kho bhikkhu mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Dukkhasamudayo kho bhikkhu mayā dutiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ, tathā naṃ dhārehi. Dukkhanirodho kho bhikkhu mayā tatiyaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ tathā naṃ dhārehi. Dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho bhikkhu mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ tathā naṃ dhārehi. Evaṃ kho bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitāni. Tasmātiha bhikkhu idaṃ " | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiyadhāraṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3858. Dhāretha no tumhe bhikkhave, "mayā cattāri ariyasaccāni desitānī" | ||
+ | |||
+ | Dukkhasamudayaṃ kho' | ||
+ | |||
+ | Dukkhanirodhaṃ kho' | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ kho' | ||
+ | |||
+ | Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, dhāresi. Mayā cattāri ariyasaccāni desitāni. Dukkhaṃ kho bhikkhu mayā paṭhamaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ. Tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci bhikkhu samaṇo vā brahmaṇo vā evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | Dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho bhikkhu mayā catutthaṃ ariyasaccaṃ desitaṃ. Tathā naṃ dhārehi. Yo hi koci bhikkhu samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya: <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 7 | ||
+ | |||
+ | Avijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3859. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 8 | ||
+ | |||
+ | Vijjāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3860. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 9 | ||
+ | |||
+ | Saṅkāsanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3861. Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti bhikkhave, mayā paññattaṃ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā, aparimāṇā vyañjanā, aparimāṇā saṅkāsanā, | ||
+ | |||
+ | 12. 2. 10 | ||
+ | |||
+ | Tathasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3862. Cattārimāni bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri: idaṃ dukkhanti bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ. Ayaṃ dukkhanirodhoti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Tathāgatena dve vuttā khandhā āyatanāni ca, \\ | ||
+ | Dhāraṇā ca dve avijjā vijjā saṅkāsanā tathāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Koṭigāmavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 1 | ||
+ | |||
+ | Koṭigāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3863. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati koṭigāme. 1 Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: catunnaṃ bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhassa ariyasaccassa anubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Tayidaṃ bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ. Paṭividdhaṃ. Dukkhasamudayo ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Dukkhanirodho ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Ucchinnā bhavataṇhā. Khīṇā bhavanetti. Natthidāni punabbhavoti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā: | ||
+ | |||
+ | Catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā, \\ | ||
+ | Saṃsaraṃ2 dīghamaddhānaṃ tāsu tāsveva jātisu. \\ | ||
+ | Tāni etāni diṭṭhāni bhavanetti samuhatā, \\ | ||
+ | Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa natthidāni punabbhavoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyakoṭigāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3864. Yehi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānanti. Na me te bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Koligāme-sī2. \\ | ||
+ | 2. Saṃsitaṃ-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye dukkhaṃ nappajānanti atho dukkhassa sambhavaṃ, | ||
+ | Yattha ca sabbaso dukkhaṃ asesaṃ uparujjhati. | ||
+ | |||
+ | Tañca maggaṃ na jānanti dukkhūpasamagāminaṃ, | ||
+ | Cetovimutti hīnā te atho paññāvimuttiyā. | ||
+ | |||
+ | Abhabbā te antakiriyāya te ve jātijarūpagā, | ||
+ | Ye ca dukkhaṃ pajānanti atho dukkhassa sambhavaṃ. | ||
+ | |||
+ | Yattha ca sabbaso dukkhaṃ asesaṃ uparujjhati, | ||
+ | Tañca maggaṃ pajānanti dukkhūpasamagāminaṃ. | ||
+ | |||
+ | Cetovimuttisampannā atho paññāvimuttiyā, | ||
+ | Bhabbā te antakiriyāya na te jātijarūpagāti. | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 3 | ||
+ | |||
+ | Abhisambuddhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3865. Sāvatthiyaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri: dukkhaṃ ariyasaccaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 4 | ||
+ | |||
+ | Arahantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3866. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṃ abhisambujjhiṃsu, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yepihi-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 5 | ||
+ | |||
+ | Āsavakkhayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3867. Jānato ahaṃ bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi. No ajānato no apassato1. Kiñca bhikkhave, jānato kiṃpassato2 āsavānaṃ khayo hoti: idaṃ dukkhanti bhikkhave, jānato āsavānaṃ khayo hoti ayaṃ dukkhasamudayoti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti: ayaṃ dukkhanirodhoti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti: ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho bhikkhave, jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti. Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo, | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 6 | ||
+ | |||
+ | Mittasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3868. Ye hi keci bhikkhave, anukampeyyātha ye ca sotabbaṃ maññeyyuṃ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 7 | ||
+ | |||
+ | Tathasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 69. Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri: dukkhaṃ ariyasaccaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 8 | ||
+ | |||
+ | Lokasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3870. Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri: dukkhaṃ ariyasaccaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ajānato apassato-machasaṃ, | ||
+ | 2. Jānato passato-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 12. 3. 9 | ||
+ | |||
+ | Pariññeyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3871. Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri: dukkhaṃ ariyasaccaṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 3. 10 | ||
+ | |||
+ | Gavamapatisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3872. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū cetīsu1 viharanti sahajātiyaṃ2. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāle sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: "yo nu kho āvuso dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati dukkhanirodhampi passati dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī" | ||
+ | |||
+ | Evaṃ vutte āyasmā gavampati thero bhikkhū etadavoca: " | ||
+ | |||
+ | Koṭigāmavaggo tatiyo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Dve koṭigāmābhisambuddho arahaṃ āsavakkhayaṃ\\ | ||
+ | Mittaṃ tathā ca loko ca pariññeyyaṃ gavampatīti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Cetiyesu-syā. Cetesu-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Sahajāniye-syā. Sahañajanike-machasaṃ. Sahajātāya-si1. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 4. Siṃsapāvanavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 1 | ||
+ | |||
+ | Siṃsapāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3873. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati siṃsapāvake1. Atha kho bhagavā parittāni siṃsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi: "taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ yāni2 vā mayā parittāni siṃsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yāni upari siṃsapāye" | ||
+ | |||
+ | Kiñca bhikkhave, mayā akkhātaṃ: | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 2 | ||
+ | |||
+ | Khadirasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3874. Yo bhikkhave, evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sīsapāvane-machasaṃ, | ||
+ | 2. Yadidaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Siṃsapāvane-machasaṃ, | ||
+ | 4. Ayaṃ daripattānaṃ-sī1, | ||
+ | 5. Palāsapattānaṃ-sī1, | ||
+ | 6. Kuṭaṃ-sīmu, | ||
+ | 7. Nālapattaṃ-sababattha. \\ | ||
+ | 8. Āsārissāmīti-machasaṃ | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Yo ca kho bhikkhave, evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 3 | ||
+ | |||
+ | Daṇḍasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3875. Seyyathāpi bhikkhave, daṇḍo upari vehesaṃ khitto sakimpi mulena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi aggena nipatati. Evameva kho bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvannā sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa, | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 4 | ||
+ | |||
+ | Celasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3876. Āditte bhikkhave, cele vā sīye vā kimassa karaṇīyanti? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Kuṭaṃ-sīmu, | ||
+ | 2. Tālapattaṃ-sabbattha. \\ | ||
+ | 3. Āhārissāmiti-machasaṃ. \\ | ||
+ | 4. Anajjhupekkhitvā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 5 | ||
+ | |||
+ | Sattisatasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3877. Seyyathāpi bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ1 " | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 6 | ||
+ | |||
+ | Pāṇasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3878. Seyyathāpi bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ tacchetvā ekajjhaṃ saṃhareyya, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Vadeyya-machasaṃ, | ||
+ | 2. Evambho-sī1, | ||
+ | 3. Sattisatehi-sīmu, | ||
+ | 4. Abhisamessatīti-machasaṃ, | ||
+ | 5. Asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ-syā. \\ | ||
+ | 6. Sahāva-machasaṃ, | ||
+ | 7. Avineyya-sī1, | ||
+ | 8. Ito-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 7 | ||
+ | |||
+ | Suriyūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3879. Suriyassa1 bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ. Evameva kho bhikkhave, bhikkhuno catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisamayāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhikassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ " | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 8. | ||
+ | |||
+ | Dutiya suriyūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3880. Yāvakīvañca me bhikkhave, candimasuriyā loke nūppajjanti, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, yāvakīvañca tathāgato loke nūppajjati arahaṃ sammāsambuddho, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sūrayassa-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Andhitamaṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Na-sīmu, sī 1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 9 | ||
+ | |||
+ | Indakhīlasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3881. Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā " | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ullokenti-machasaṃ, | ||
+ | 2. Ye hi keci-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 4. 10 | ||
+ | |||
+ | Vādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3882. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu " | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, yo hi koci bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Siṃsapāvanavaggo catuttho. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Siṃsapā khadiro daṇḍo celo sattisatena ca, \\ | ||
+ | Pāṇo dve suriyūpamā indakhīlo vādena cāti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 5. Papāta vaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 1 | ||
+ | |||
+ | Cintāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3883. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe, | ||
+ | |||
+ | Atha kho bhikkhave, so puriso rājagahaṃ3 pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi. Ummatto' | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Bhutapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samūpabbuḷehā ahosi, tasmiṃ kho pana bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu. Asurā parājiniṃsu. Parājitā <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sumāgadhā-machasaṃ, | ||
+ | 2. Pokkharaṇiyā tīre caturaṅgiṇiṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Nagaraṃ-machasaṃ, | ||
+ | 3. Khobhayamānā- sī1, 2. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Cintentā ca kho tumhe bhikkhave, " | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 2 | ||
+ | |||
+ | Papātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3884. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhu samaṇā vā brāhmaṇā vā idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupayāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharoti. Maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Subhayānako-machasaṃ. \\ | ||
+ | 2. Katamo pana bhikkhave-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipapātampi papatanti jarāpapātampi papatanti maraṇapapātampi papatanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci bhikkhu samaṇā vā brāhmaṇā vā " | ||
+ | |||
+ | Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā sokaparidedukkhadomanussupāyāsa saṃvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā jātipapātampi na papatanti. Jarāpapātampi na papatanti. Maraṇapapātampi na papatanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi na papatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Domanassupāyāsasaṃvattaniyapapātampi-sīmu, | ||
+ | 2. Na abhiramanti-syā. \\ | ||
+ | 3. Na abhisaṅkharonti-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 3 | ||
+ | |||
+ | Pariḷāhasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3885. Atthi bhikkhave, mahāpariḷāho nāma nirayo tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati, aniṭṭharūpaṃyeva1 <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhu samaṇā vā brāhmaṇā vā idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ nappajānanti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānanti. Te jātisaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṃvattanikesu saṃkhāresu abhiratā jarāsaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṃvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikesu saṃkhāresu abhiratā jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Te jātisaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṃvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipariḷāhena2pi pariḍayhanti. Jarāpariḷāhenapi pariḍayhanti, | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci bhikkhu samaṇā vā brāhmaṇā vā " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Rūpaññeva-machasaṃ, | ||
+ | 2. Jātipariḍāhena-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 4 | ||
+ | |||
+ | Kūṭāgārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3886. Yo hi1 bhikkhave, evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | Yo ca kho bhikkhave, evaṃ vadeyya: " | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 5 | ||
+ | |||
+ | Vālasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3887. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ2 piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando sambahule licchavikumārake santhāgāre upāsanaṃ karonte dūratova sukhumena tālacchiggalena asanaṃ atipātente poṅkhānupoṅkhaṃ3 avirādhitaṃ, | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yo ca kho-machasaṃ, | ||
+ | 2. Vesāliyaṃ-sī1, | ||
+ | 3. Pokhānupokhaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Atha kho āyasmā ānando vesāliyaṃ piṇḍaya caritvā pacchābhantaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: " | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Taṃ kiṃ maññasi ānanda, katamaṃ nukho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā, yo ca dūratova sukhumena tālacchiggalena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ. Yo vā satadhā1 bhinnassa vāḷassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjhayyāti? | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 6 | ||
+ | |||
+ | Andhakārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3888. Atthi bhikkhave, lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārakā5 andhakāratimisā. Yatthāpimesaṃ candimasuriyānaṃ evaṃmahiddhikānaṃ evaṃmahānubhāvānaṃ ābhā6 nānubhontīti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: "mahā vata so bhante, andhakāro. Sumahā vata so bhante, andhakāro. Atthi nukho bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattadhā-machasaṃ, | ||
+ | 2. Atha kho ānanda-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Yo-syā, sī1, 2. \\ | ||
+ | 4. Paṭivijjhati-syā, | ||
+ | 5. Andhakārā-machasaṃ, | ||
+ | 6. Āhāya-machasaṃ, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Ye hi keci bhikkhu samaṇā vā brāhmaṇā vā" | ||
+ | |||
+ | Ye ca kho keci bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā " | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 7 | ||
+ | |||
+ | Chiggalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3889. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggalaṃ yugaṃ1 pakkhipeyya. Tatrassa2 kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu so kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggale yuge gīvaṃ paveseyyāti3? | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Ekaṃjiggalayugaṃ-sī1. \\ | ||
+ | 2. Tatrāpissa-machasaṃ, | ||
+ | 3. Pavisissāti-sīmu, | ||
+ | 4. Vinipātaṃgatena-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya chiggalasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3890. Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ mahāpaṭhavī ekodikā assa. Tatra puriso ekacchiggalaṃ yugaṃ pakkhipeyya. Tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 9 | ||
+ | |||
+ | Sinerusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3891. Seyyathāpi bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ yā vā1 satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Sineru2 vā pabbatarājāti? | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Yā ca-syā. \\ | ||
+ | 2. Upanikkhittā yo ca sineru-machasaṃ. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | 12. 5. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sinerusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3892. Seyyathāpi bhikkhave, sinerupabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharāti. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | |||
+ | Papātavaggopañcamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Cintā papāto pariḷābho kūṭaṃ vādondhakāro ca. \\ | ||
+ | Chiggalā ca duve vuttā sineru apare duveti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 6. Abhisamayavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 1 | ||
+ | |||
+ | Nakhasikhāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3893. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāya paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ yo cā' | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 2 | ||
+ | |||
+ | Pokkharaṇīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3894. Seyyathāpi bhikkhave, pokkharaṇī paññāsa yojanāni āyāmena, paññāsa yojanāni vitthārena, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 3 | ||
+ | |||
+ | Sambhejjasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3895. Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 4 | ||
+ | |||
+ | Dutiya sambhejjasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3896. Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti. Seyyathīdaṃ: | ||
+ | Ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino\\ | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 5 | ||
+ | |||
+ | Paṭhavisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3897. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāpaṭhaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ. Yaṃ vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā, | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 6 | ||
+ | |||
+ | Dutiya paṭhavisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3898. Seyyathāpi bhikkhave, mahāpaṭhavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | Ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino\\ | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 7 | ||
+ | |||
+ | Samuddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3899. Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāsamuddato1 dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | Ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino\\ | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiya samuddasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3900. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo2 parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 9 | ||
+ | |||
+ | Pabbatūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3901. Seyyathāpi bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | Etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, | ||
+ | Appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuparamatā. Yo " | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Mahāsamudde-syā, | ||
+ | 2. Mahāsamudde udakaṃ-machasaṃ. \\ | ||
+ | 3. Udakaṃ parikkhīṇaṃ-syā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 6. 10 | ||
+ | |||
+ | Dutiya pabbatūpamasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3902. Seyyathāpi bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nukho bahutaraṃ, | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Abhisamayavaggo chaṭṭho. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Nakhasikhā pokkharaṇī ca sambhejjā apare duve, \\ | ||
+ | Paṭhavī dve samuddā dve duve ca pabbatūpamāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Sattakkhattuṃ paramatā-sīmu, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 7. Āmakadhaññapeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 1 | ||
+ | |||
+ | Aññatrasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3903. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: "taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ. Yo vā' | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 2 | ||
+ | |||
+ | Paccantasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3904. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: "taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ. Yo vā' | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 3 | ||
+ | |||
+ | Paññāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3905. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye ariyena pana paññācakkhunā3 samannāgatā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye avijjāgatā sammūḷhā taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā" | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Manussesu-sīmu. \\ | ||
+ | 2. Appamattakā-machasaṃ, | ||
+ | 3. Ñāṇacakkhunā-aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 4 | ||
+ | |||
+ | Surāmerayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3906. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā. Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa\\ | ||
+ | Dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 5 | ||
+ | |||
+ | Odakajasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3907. Evameva kho bhikkhave, appakā te thalajā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye odakajā taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 6 | ||
+ | |||
+ | Matteyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3908. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye matteyyā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye amatteyyā taṃ kissa hetu?\\ | ||
+ | Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ\\ | ||
+ | Catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa\\ | ||
+ | Dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 7 | ||
+ | |||
+ | Petteyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3909. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye petteyyā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye apetteyyā\\ | ||
+ | Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 8 | ||
+ | |||
+ | Sāmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3910. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye sāmaññā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye asāmaññā taṃ kissa hetu?\\ | ||
+ | Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ\\ | ||
+ | Catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa\\ | ||
+ | Dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 9 | ||
+ | |||
+ | Brahmaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3911. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye brahmaññā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye abrahmaññā taṃ kissa hetu?\\ | ||
+ | Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ\\ | ||
+ | Catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa\\ | ||
+ | Dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | 12. 7. 10 | ||
+ | |||
+ | Apacāyīsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3912. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye kulejeṭṭhāpacāyino. Atha kho eteva bahutarā sattā ye akulejeṭṭhāpacāyino.\\ | ||
+ | Taṃ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminī paṭipadāya ariyasaccassa. \\ | ||
+ | Tasmātiha bhikkhave, idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhasamudayoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhoti yogo karaṇīyo ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" | ||
+ | |||
+ | Āmakadhaññapeyyālavaggo sattamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Aññatra paccantaṃ paññā ca surāmerayodakajā, | ||
+ | Matteyya petteyyā sāmaññaṃ brahmaññañcāpacāyīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 8. Dutiya āmakadhaññapeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 1 | ||
+ | |||
+ | Pāṇātipātasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3913. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pāṇātipātā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pāṇātipātā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 2 | ||
+ | |||
+ | Adinnādānasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3914. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye adinnādānā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye adinnādānā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | 12. 8. 3 | ||
+ | |||
+ | Kāmesumicchācārasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3915. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye kāmesumicchācārā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye kāmesumicchācārā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 4 | ||
+ | |||
+ | Musāvādasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3916. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye musāvādā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye musāvādā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 5 | ||
+ | |||
+ | Pisuṇavācāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3917. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pisunāya vācāya1 paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pisunāya vācāya appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 6 | ||
+ | |||
+ | Pharusavācāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3918. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pharusāya vācāya2 paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pharusāya vācāya appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Pisuṇavācāya-sī. Mu. \\ | ||
+ | 2. Pharusavācāya-sī. Mu. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 7 | ||
+ | |||
+ | Samphappalāpasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3919. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 8 | ||
+ | |||
+ | Bījagāmasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3920. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye bījagāmabhutagāmasamārambhā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye bījagāmabhutagāmasamārambhā appaṭiviratā-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 8. 9 | ||
+ | |||
+ | Vikālabhojanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3921. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye vikālabhojanā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye vikālabhojanā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | 12. 8. 10 | ||
+ | |||
+ | Vilepanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3922. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsaṇaṭṭhānā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsaṇaṭṭhānā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo aṭṭhamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Pāṇaṃ adinnaṃ kāmesu musāpesuñña pharusā, \\ | ||
+ | Samphappalāpaṃ bījañca vikālo ca vilepananti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 9. Tatiya āmakadhaññapeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 1 | ||
+ | |||
+ | Naccagītasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3923. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā paṭiviratā. Atha kho eteva <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 2 | ||
+ | |||
+ | Uccāsayanasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3924. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye uccāsayanāmahāsayanā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye uccāsayanamahāsayanā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 3 | ||
+ | |||
+ | Jātarūpasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3925. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 4 | ||
+ | |||
+ | Āmakadhaññasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3926. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 5 | ||
+ | |||
+ | Āmakamaṃsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3927. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakamaṃsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 6 | ||
+ | |||
+ | Kumārikasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3928. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā1 paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | 12. 9. 7 | ||
+ | |||
+ | Dāsidāsasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3929. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 8 | ||
+ | |||
+ | Ajeḷakasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3930. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 9 | ||
+ | |||
+ | Kukkuṭasūkarasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3931. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 9. 10 | ||
+ | |||
+ | Vaḷavāsuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3932. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye hatthigavissavaḷavāpaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | Tatiya āmakadhaññapeyyālavaggo navamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Naccuccāsayanarajatā dhaññaṃ maṃsaṃ kumārikaṃ, | ||
+ | Dāsidāsajeḷakā ca kukkuṭavaḷavehi cāti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Itthikumāri-sī1, | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 10. Catuttha āmakadhaññapeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 10. 1 | ||
+ | |||
+ | Khettavatthusuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3933. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 10. 2 | ||
+ | |||
+ | Kayavikkayasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3934. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye kayavikkayā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye kayavikkayā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | 12. 10. 3 | ||
+ | |||
+ | Dūteyyasuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3935. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye dūteyyapahiṇa1gamanānuyogā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye dūteyyapahiṇagamanānuyogā appaṭiviratā -pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 10. 4-6 | ||
+ | |||
+ | Tulākūṭādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 3936-3938. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tulākūṭa-kaṃsakūṭa-mānakūṭā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tulākūṭakaṃsakūṭa-mānakūṭā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 10. 7-9 | ||
+ | |||
+ | Ukkoṭanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 3939-3941. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye ukkoṭana-vañcana-nikatisāciyogā paṭiviratā. Atha kho eteva bahutarā sattā ye ukkoṭana-vañcana-nikatisāviyogā appaṭiviratā-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Paheṇa-aṭṭhakathā. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 10. 10-15 | ||
+ | |||
+ | Chedanādisuttāni | ||
+ | |||
+ | 3942-3947. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye chedana - vadha - bandhana - viparāmosa - ālopa - sahasākārā paṭiviratā. <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Catuttha āmakadhaññapeyyālavaggo dasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Khettaṃ kayaṃ dūteyyañca tulātūṭaṃ kaṃsakūṭaṃ, | ||
+ | Mānakūṭaṃ ukkoṭanaṃ vañcananikati, | ||
+ | Vadhabandhanaṃ viparāmosālopasāhasānīti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 11. Pañcagatipeyyālavaggo | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 1 | ||
+ | |||
+ | Manussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3948. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: "taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 2 | ||
+ | |||
+ | Dutiyamanussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3949. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti. Taṃ kissa hetu-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 3 | ||
+ | |||
+ | Tatiyamanussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3950. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 4 | ||
+ | |||
+ | Catutthamanussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3951. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | 1. Manussesasu-syā | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 5 | ||
+ | |||
+ | Pañcamamanussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3952. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti -pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 6 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhamanussacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3953. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 7 | ||
+ | |||
+ | Devacutisuttaṃ. | ||
+ | |||
+ | 3954. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti -pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 8 | ||
+ | |||
+ | Dutiyadevacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3955. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti -pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 9 | ||
+ | |||
+ | Tatiyadevacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 10 | ||
+ | |||
+ | Catutthadevacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3957. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 11 | ||
+ | |||
+ | Pañcamadevacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3958. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti -pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 12 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhadevacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3959. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 13 | ||
+ | |||
+ | Nirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3960. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 14 | ||
+ | |||
+ | Dutiyanirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3961. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattāye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 15 | ||
+ | |||
+ | Tatiyanirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3962. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 16 | ||
+ | |||
+ | Catutthanirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3963. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 17 | ||
+ | |||
+ | Pañcamanirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3964. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 18 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhanirayacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3965. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 19 | ||
+ | |||
+ | Tiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3966. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti. -Pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 20 | ||
+ | |||
+ | Dutiyatiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3967. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 21 | ||
+ | |||
+ | Tatiyatiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3968. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 22 | ||
+ | |||
+ | Catutthatiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3969. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 23 | ||
+ | |||
+ | Pañcamatiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3970. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti, | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 24 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhatiracchānacutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3971. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā pettivisaye paccājāyanti-pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 25 | ||
+ | |||
+ | Petticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3972. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti. -Pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 26 | ||
+ | |||
+ | Dutiyapetticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3973. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti-pe- yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 27 | ||
+ | |||
+ | Tatiyapetticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3974. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. -Pe-yogo karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 28 | ||
+ | |||
+ | Catutthapetticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3975. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti-peyogo karaṇīyoti. \\ | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | <span bjt_page # | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 29 | ||
+ | |||
+ | Pañcamapetticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3976. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti-pe-yogā karaṇīyoti. | ||
+ | |||
+ | 12. 11. 30 | ||
+ | |||
+ | Chaṭṭhapetticutisuttaṃ | ||
+ | |||
+ | 3977. Evameva kho bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti. Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṃ kissa hetu: adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa ariyasaccassa, | ||
+ | |||
+ | Pañcagativaggo ekādasamo. | ||
+ | |||
+ | Tatruddānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Bhavanti cha suttantā cutināmena dassitā' | ||
+ | Manussadevaniraya tiracchānapettito hī ti. | ||
+ | |||
+ | Saccasaṃyuttaṃ samattaṃ. | ||
+ | |||
+ | Niṭṭhito mahāvaggo. | ||
+ | |||
+ | Tatrasaṃyuttuddānaṃ: | ||
+ | <span pts_page # | ||
+ | |||
+ | Maggaṃ bojjhaṅgaṃ sati ca indriyaṃ sammappadhānaṃ\\ | ||
+ | Balañca iddhanuruddhaṃ jhānaṃ ca ānāpānena, | ||
+ | Sotāpatti ca saccantī saṃyuttāni dvādasāti. | ||
+ | |||
+ | Tatravaggudadānaṃ: | ||
+ | |||
+ | Samādhī ca dhammacakkappavattano koṭigāmo\\ | ||
+ | Siṃsapāvana papātā chaḷevābhisamayoti\\ | ||
+ | Cattāro cāmakadhañña peyyālanāmakāpi ca\\ | ||
+ | Pañcagati peyyālena ekādasabhavanti hiti. | ||
+ | |||
+ | Saṃyuttanikāyo niṭṭhito. | ||
+ | |||
+ | <span # | ||
+ | |||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | <div showmore> | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | <div # | ||
+ | |||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | </ | ||
+ | |||
+ | ---- | ||
+ | |||
+ | <div # |